“Zaļais kurss ir Latvijas un visas Eiropas Savienības kopīgās saistības un kopīgs apzināts mērķis - arī kūdras nozarē būs jāievieš izmaiņas un jāmodernizējas,” otrdien, 22.martā, pēc sēdes sacīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijas priekšsēdētāja Dace Rukšāne-Ščipčinska, aicinot meklēt ilgtspējīgus risinājumus nozarē.

Sēdes laikā apakškomisijas deputāti uzklausīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Zemkopības ministrijas, Ekonomikas ministrijas un nozares pārstāvju ziņojumus par aktuālo situāciju kūdras nozarē Latvijā un tās ilgtspēju saistībā ar klimata pārmaiņu seku mazināšanu.  

“Aplēses liecina, ka zemes izmantošanas sektorā kūdras nozare pašlaik veido 15 procentus siltumnīcefekta gāzu emisiju, un tas ir būtisks rādītājs,” sacīja D.Rukšāne-Ščipčinska, piebilstot, ka jārisina arī jautājums par izmaiņām emisiju uzskaites metodoloģijā, jo dažādās valstīs tā atšķiras.

Lai mazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, kūdras ražošana nākotnē varētu notikt tikai šobrīd apstiprinātās teritorijās, kur ir veikta ietekmes uz vidi novērtēšana, deputātiem norādīja VARAM.

Eiropā kūdru iegūst septiņās valstīs. Latvijā gadā vidēji iegūst 0,95 miljonus tonnu kūdras. Šobrīd licences kūdras ieguvei ir izsniegtas 62 uzņēmumiem vairāk nekā 25 tūkstošu hektāru platībā, deputātus informēja nozares pārstāvji. 97 procentus no Latvijā iegūtās kūdras izmanto dārzkopībā, turklāt 93 procenti no iegūtās kūdras tiek eksportēti. Enerģētikā šobrīd izmanto 1,4 procentus no Latvijā iegūtās kūdras.

Kūdra ir stratēģisks enerģētiskās drošības resurss, kas var tikt izmantots valsts enerģētiskās neatkarības stiprināšanai, sprieda deputāti. Tāpat deputāti norādīja uz nepieciešamību izstrādāt efektīvu stratēģiju kūdras lauku, kuros beigusies izstrāde, izmantošanai, lai mazinātu ogļskābās gāzes izmešu daudzumu.

Ņemot vērā aktuālo ģeopolitisko situāciju, deputāti aicināja atbildīgās ministrijas rast iespēju Eiropas Savienības līmenī diskutēt par elastīgākiem siltumnīcefekta gāzu emisiju kompensācijas mehānismiem un noteiktajiem klimata mērķiem Latvijai.

“Klimatneitralitātes rādītāju sasniegšana lielā mērā atbilst Latvijas un Eiropas Savienības enerģētiskās neatkarības stiprināšanas konceptam, jo paredz maksimālu atteikšanos no fosilajiem energoresursiem,” sēdes noslēgumā pauda D.Rukšāne-Ščipčinska.

Saeimas Preses dienests