Daiga Mieriņa ukraiņu Višivankas dienā: no savas vēstures zinām, cik svarīgi ir sargāt savas tautas kultūru

(16.05.2024.)
Galerija

“No savas vēstures, no pārdzīvotās okupācijas zinām, cik svarīgi ir spēt saglabāt savas tautas kultūru un identitāti, arī izglītojot starptautisko sabiedrību. Tauta ar savu atsevišķo identitāti ir viena no valstiskuma pazīmēm,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa ceturtdien, 16.maijā, parlamentā atklājot fotoizstādi “Nācijas simbols. Ukraiņu višivanka”. Izstāde veltīta Ukrainas nacionālā lepnuma – izšūtā krekla jeb višivankas – dienai.

Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka višivanka, līdzīgi kā mūsu pašu tautastērps, nav tikai krekls, bet gan piederības apliecinājums, no kura var nolasīt ļoti daudz informācijas. D.Mieriņa uzsvēra, ka izstāde ir labs papildinājums mūsu dalības Eiropas Savienībā divdesmitgades svinībām, jo mēs visi Eiropā esam vienoti dažādībā, kas nešaubīgi ietver arī Ukrainu un ukraiņus.

Ukrainas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Anatolijs Kucevols (Anatolii Kutsevol) akcentēja, ka katram ukrainim višivanka ir kas vairāk par tautastērpu – tajā ir atspoguļota nācijas vienotība un identitātes kods. Vēstnieks pateicās Latvijai, tostarp Saeimai, par nemainīgo un pastāvīgo atbalstu, ko ukraiņi izjūt katru dienu, uzsverot, ka tas ir ļoti nozīmīgi.

Ukraiņu kopienas pārstāve Viktorija Prituļaka klātesošos izstādes atklāšanā iepazīstināja ar Višivankas dienas vēsturi un ukraiņu izšūto kreklu reģionālajām īpatnībām.

Višivankas dienu Ukrainā un nu jau visā pasaulē ik gadu atzīmē maija trešajā ceturtdienā. Izšūtais krekls ir Ukrainas nacionālās identitātes, vienotības un bagātā kultūras mantojuma simbols. Patlaban ukraiņu izšūtajam kreklam ir īpaša nozīme – Krievijas izvērstajā agresijas karā ukraiņi ir spiesti aizstāvēt savu nacionālo autentiskumu un cīņā par to atdot savu dzīvību. Višivanka nav vienkāršs apģērbs: tai ir talismana loma.

Ivana Hončara muzeja kolekcijas Ukrainas tautastērpu fotoizstādē var aplūkot dažādu Ukrainas reģionu tradicionālo apģērbu un izšuvumu paraugus no 19.gadsimta beigām un 20.gadsimta sākuma. Katram reģionam ir savas izšūšanas tradīcijas un ornamentu simbolika, un katrs amatnieku rokām darinātais krekls ir unikāls un neatkārtojams.

Solidarizējoties ar ukraiņu tautu un demonstrējot atbalstu Ukrainai, arī Saeimas deputāti ceturtdien parlamentā ieradās višivankās.

 

Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720317007647
Izmantošanas noteikumi: saeima.lv/lv/autortiesibas

Saeimas Preses dienests

Sestdien, 22.jūnijā