Saeimas izglītības komisija spriež par interešu un profesionālās ievirzes izglītības finansēšanu

(04.08.2011.)
Galerija

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ceturtdien, 4.augustā, sprieda par jautājumiem, kas saistīti ar izmaiņām mākslas, mūzikas un sporta skolu finansēšanā, kā arī iespējām nodrošināt Latvijas Tautas frontes muzeja pienācīgu darbību.

Saistībā ar Izglītības likumā pieņemtajiem grozījumiem atbildīgās ministrijas pašlaik strādā pie Ministru kabineta noteikumu projektiem, lai no nākamā gada uz valsts finansējumu pedagogu atalgojumam varētu pretendēt arī privātas sporta, mākslas, mūzikas, kultūras skolas un klubi.

Pārrunājot profesionālās ievirzes izglītības programmu finansēšanu, komisija aicināja Kultūras ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju aktīvāk konsultēties ar izglītības iestāžu un pašvaldību pārstāvjiem, lai rastu optimālo risinājumu.

Deputāti noskaidroja, ka šim mērķim kopumā būtu nepieciešami ne vairāk kā 300 tūkstoši latu, jo jau tagad apzināts, ka sporta jomā uz pedagogu atalgojumu no valsts varētu pretendēt apmēram piecas privātās iestādes, kas atbilst visiem kritērijiem un ir uzsākušas izglītības programmu akreditāciju. Līdzīgs pretendentu skaits ir arī mākslas un mūzikas jomā.

Ne visas pašvaldības varēs rast visu finansējumu administrācijas izdevumiem, jo izmaiņas paredz, ka valsts sedz pedagogu atalgojuma daļu, taču izglītības iestādes dibinātājam jārod finansējums skolas vadības algām, norādīja Latvijas Pašvaldību savienības. Viens no šīs problēmas risinājumiem būtu vairākus gadus ilgs pārejas periods, kura laikā pašvaldības izvērtētu iespējas optimizēt skolu administratīvos izdevumus.

Tāpat komisijas 4.augusta sēdē tika skatīts jautājums par Latvijas Tautas frontes muzeja darbību. Muzejs ir vērsies Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā ar lūgumu rast finansējuma tā darbības nodrošināšanai, taču valstij ir ļoti ierobežotas iespējas budžeta līdzekļus novirzīt privātam muzejam, atzina I.Druviete.

Komisijas priekšsēdētāja uzsvēra, ka viens no risinājumiem būtu, ja muzeja biedrība rosinātu muzeju pārņemt valstij. Pašreizējā situācijā valsts nevar piešķirt naudas līdzekļus ēkas uzturēšanai, taču var dažus tūkstošus latu piešķirt izstāžu un pasākumu organizēšanai, skaidroja Kultūras ministrijas Muzeju un vizuālās mākslas nodaļas vadītājs Jānis Garjāns. Puses bija vienisprātis, ka šis būtu īslaicīgs risinājums, tāpēc jādomā par atsevišķa likuma tapšanu, kas regulētu šī muzeja darbību. Līdzīgi likumi nosaka Latvijas Okupācijas muzeja un Rīgas doma darbību. Tāpat Tautas frontes muzejam ir iespēja konkursa kārtībā pretendēt uz finansējumu no Valsts kultūrkapitāla fonda.

Komisijas priekšsēdētājas biedrs Jānis Strazdiņš uzsvēra, ka Latvijas Tautas frontes dokumentācijas glabāšana privātā muzejā ir kļūda un tam būtu jānonāk valsts arhīvos.

 


Saeimas Preses dienests

Svētdien, 23.jūnijā