Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece pirmdien, 27.aprīlī, Saeimas namā tikās ar Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas (EPPA) prezidenti Annu Brasēru (Anne Brasseur). Tikšanās laikā pārrunāti Asamblejas dienas kārtības aktuālie jautājumi, starptautiskā situācija saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā, kā arī EPPA pret Krieviju ieviestās sankcijas. Sarunā piedalījās arī Saeimas priekšsēdētājas biedre, EPPA Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

„Ikviens, arī jaunieši, var rast veidu, kā valstī stiprināt kopīgās vērtības. Priecājos, ka, ierosinot apspriežamās tēmas, jūs esat mēģinājuši skatīties no sava redzes leņķa, domājot, ko tieši paši un jūsu vienaudži varētu darīt valsts labā. Jūs esat sapratuši pašu būtiskāko – valsts ir tāda, kādu mēs to veidojam, un ikviens var atrast veidu, kā stiprināt kopīgās vērtības un drošību.” To Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece pirmdien, 27.aprīlī, uzsvēra, uzrunājot 5.Jauniešu Saeimas dalībniekus.

„Esmu patiesi gandarīta, ka Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas prezidente augstu vērtē Latvijas 25 atjaunotās neatkarības gados sasniegto un mūsu valsts prezidentūras lomu Austrumu partnerības programmas īstenošanā, tostarp situācijas Ukrainā risināšanā. Latvija ir guvusi pieredzi sarežģītos vēstures līkločos un tāpēc patlaban var kalpot par starpnieku dialogā starp austrumiem un rietumiem,” uzsver Saeimas priekšsēdētājas biedre un Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas (EPPA) Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere, pirmdien, 27.aprīlī, pēc tikšanās ar EPPA prezidenti Annu Brasēru (Anne Brasseur).

Simts Latvijas jaunieši pirmdien, 27.aprīlī, Saeimas namā pulcēsies jau uz 5.Jauniešu Saeimu, vienu dienu iejūtoties deputātu ikdienas darbā. Jauniešu Saeimas darbs ir pietuvināts reālajam parlamenta darbam un likumu izstrādes procesam gan komisijās, gan Saeimas sēdēs. Jauniešu Saeimu pirmdien vadīs Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece 24. un 25.aprīlī darba vizītē  uzturas Igaunijas galvaspilsētā Tallinā, kur piedalās 2015.gada Lenarta Meri konferencē.

„Latvijai Helsinku deklarācija 1974. un tā noslēguma akts 1975.gadā bija vēsturisku procesu sākums. Helsinku deklarācijas desmit punkti runāja par suverēnu vienlīdzību un tiesību ievērošanu. Tie norādīja uz atturēšanos no bruņota spēka lietošanas un teritoriālas integritātes saglabāšanu,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece piektdien, 24.aprīlī, uzrunājot klātesošos Helsinku vienošanās 40.gadadienai veltītajā konferencē, ko organizēja Saeima un Eiropas kustība Latvijā.