Jānis Stradiņš iegūst Baltijas Asamblejas balvu zinātnē

(24.09.2010.)

Piektdien, 24.septembrī, Saeimā vērtējot Baltijas Asamblejas (BA) balvas literatūrā, mākslā un zinātnē kandidātus, starptautiska žūrija nolēma 2010.gada balvu zinātnē piešķirt Jānim Stradiņam par grāmatu „Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā”.

 BA balva mākslā šogad tiks piešķirta lietuviešu māksliniekam un tēlniekam Antanam Žukauskam (Antanas Žukauskas) par pagātnes vērtību atveidošanu tēlotājmākslā, panākot līdzsvaru starp moderno un tradicionālo, kā arī par baltiešu identitātes nešanu pasaulē.

Balvu par sasniegumiem literatūrā šogad saņems dzejniece un rakstniece no Igaunijas Ene Mihkelsone (Ene Mihkelson) par dzejoļu krājumu „Torn”.

Žūrijas komisijas priekšsēdētājs, profesors Ivars Lācis norāda, ka balsojums par zinātnes balvas piešķiršanu Jānim Stradiņam bijis gandrīz vienbalsīgs. „Stradiņa personība spīd cauri rakstītajam vārdam, un viņš ir cilvēks, kas ieguvis atzinību un mīlestību ne tikai lielā daļā Latvijas sabiedrības, bet arī pārējās Baltijas valstīs. Un tas ir svarīgāk par šo balsojumu,” uzsvēra žūrijas komisijas priekšsēdētājs.

„Jānis Stradiņš šo balvu ir nopelnījis ar skrupulozo attieksmi pret zinātnisko patiesību. Šī monogrāfija ir unikāls darbs, kas vēsturiskā griezumā atspoguļo tik garu posmu Latvijas vēsturiskajā ceļā,” teica I.Lācis, norādot, ka šajā darbā pirmo reizi gaismā izcelti unikāli dokumenti, kā arī personības, kuras bija nepelnīti aizmirstas.

Literatūras, mākslas un zinātnes eksperti, vērtējot pretendentus, atzina, ka šogad tie iezīmējas ar lielu profesionālo daudzveidību un vienoties par laureātiem mākslā un literatūrā bija sevišķi grūti. Uzvarētāji savu talantu ir apliecinājuši gan Baltijas, gan starptautiskā mērogā, un viņu darbi būs aktuāli arī pēc daudziem gadiem, pauda žūrija.

Plānots, ka balvas laureātiem pasniegs BA sesijā Rīgā, kas norisināsies šī gada 22.oktobrī.
Katras balvas apjoms ir 5000 eiro.

Žūrijas sastāvā bija deviņi literatūras, mākslas un zinātnes eksperti no Igaunijas, Lietuvas un Latvijas.

Līdztekus uzvarētājiem BA balvai šogad bija izvirzīti:

literatūrā: 
- dzejnieks, rakstnieks, esejists, dramaturgs, tulkotājs un literatūrkritiķis Sigits Parulskis (Sigitas Parulskis) par dzejoļu krājumu „Temptations of an Elderly Man” (2009) un romānu „Murmanti siena”(2008) (Lietuva);
- dzejnieks un tulkotājs Edvīns Raups par dzejas krājumu „Putn’” (2008) (Latvija).

mākslā:
- diriģents Andris Nelsons par spožu atskaņotājmākslas popularizēšanu un pozitīva Latvijas tēla veidošanu pasaulē (Latvija);
- mākslinieks Teniss Sādoja (Tõnis Saadoja) par radošajiem sasniegumiem Igaunijas, Latvijas un Lietuvas mākslas vides integrēšanā (Igaunija).

zinātnē:
- Zenons Butkus (Zenonas Butkus) par vēsturisku dokumentu kopojumu „The Idea and Practice of the Unity of the Baltic States in 1918-1940. A Collection of Documents” (Lietuva);
- Gabriele Hogana-Bruna (Gabrielle Hogan-Brun), Uldis Ozoliņš, Meilute Ramoniene (Meilute Ramoniene), Marts Rannuts (Mart Rannut) un Ina Druviete par monogrāfiju „Language Politics and Practices in the Baltic States” (2009), kas sniedz pārskatu par valodas situāciju Baltijas valstīs, pētot valodas politikas lingvistiskos, politiskos un sociālos rezultātus lokālajā un starptautiskajā līmenī.

BA balva ir dibināta 1994.gadā, un pēdējos gados to ieguvuši vairāki pazīstami kultūras jomas darbinieki. 2009.gadā balvu literatūrā saņēma dzejniece un rakstniece Inga Ābele par romānu „Paisums”. Arī 2008.gadā balvu literatūrā saņēma Latvijas pārstāvis - dzejnieks un atdzejotājs Knuts Skujenieks par rakstiem, kas izdoti astoņos sējumos. Savukārt 2007.gada balvu mākslā saņēma teātra kritiķe Silvija Radzobe par ieguldījumu grāmatas „Teātra režija Baltijā” sagatavošanā.

Baltijas Asambleja ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija, kas izveidota 1991.gada 8.novembrī. Asamblejā katru Baltijas valstu parlamentu pārstāv 12-20 deputāti. Asambleja ir koordinējoša un konsultatīva institūcija. Tā ir tiesīga nacionālajiem parlamentiem, valdībām un Baltijas Ministru padomei izteikt savu viedokli rezolūciju, lēmumu, deklarāciju un ieteikumu formā un pieprasīt atbildes, kā risināti BA dienaskārtības aktuālie pārrobežu jautājumi.
 
Fotogrāfijas no žūrijas komisijas sēdes: https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157625022735426/
Izmantojot fotogrāfijas publicēšanai, atsauce uz Saeimu obligāta.




Saeimas Preses dienests

Otrdien, 20.oktobrī
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēde
08:30  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijas sēde
09:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:10  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēde
12:15  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Ināras Mūrnieces tikšanās ar Šveices Konfederācijas Nacionālās padomes prezidenti V.E. Isabelle Moret
13:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Stratēģiskās komunikācijas apakškomisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
13:15  Ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa par godu Šveices Konfederācijas Nacionālās padomes prezidentes V.E. Isabelle Moret oficiālajai vizītei Latvijas Republikā
13:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
14:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde (turpinājums)
15:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas sēde
15:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
18:30  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Ināras Mūrnieces rīkotās vakariņas par godu Šveices Konfederācijas Nacionālās padomes prezidentes V.E. Isabelle Moret oficiālajai vizītei Latvijas Republikā