Frakciju viedokļi 2012.gada 7.jūnijā

(08.06.2012.)

Vadītāja. Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Saeimas namā Rīgā ir noslēgusies kārtējā Saeimas sēde, un laiks raidījumam „Frakciju viedokļi”. Turpmākajās minūtēs Saeimas frakciju pārstāvji pastāstīs par šodienas sēdes aktualitātēm.

Un pirmais šodien pie mikrofona Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Uldis Augulis.

U.Augulis (ZZS).

Labdien, cienītie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē tika izskatīti vairāki likumprojekti, kā arī iesniegti komisijām izskatīšanai jauni likumprojekti vai likumu iniciatīvas. Gribētu pieminēt pāris likumprojektus.

Kā viens no tiem šodien tika skatīts arī likumprojekts „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, kurā ir būtiski grozījumi. Bija vēlme noteikt šim likumprojektam steidzamību, bet, protams, Saeima lēma, ka šis likumprojekts nav skatāms kā steidzams, jo ir vēl daudzi nezināmie, lai šo likumprojektu varētu tādā steigā virzīt.

Kā nākošais tika pieņemts un nodots komisijām vairāku deputātu iesniegtais likumprojekts „Grozījums Kriminālprocesa likumā”, kas uzlabos procesuālo darbību kriminālprocesā, lai varētu veiksmīgāk darboties ar nodokļu shēmu veidotājiem, kā arī naudas atmazgātājiem, un kas katrā ziņā uzlabos visu šo procesuālo darbību.

Vēl šodien Saeima lēma par likumprojektu „Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”, kurā bija ierosinājums noteikt ierobežojumu enerģijas dzērieniem, lai tos nevarētu iegādāties jaunieši līdz 18 gadu vecumam. Saeima šodien nolēma šo likumprojektu atdot atpakaļ komisijai, lai varētu precīzi definēt un pateikt, kādi šie dzērieni var būt, jo mēs zinām, ka sabiedrībā šie dzērieni nodara ļoti lielu kaitējumu, it sevišķi jauniešiem.

Bija arī vairāki citi likumprojekti, kas, protams, uzlabos šo likumprojektu piemērošanu.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Uldim Augulim.

Tagad vārds Zatlera Reformu partijas frakcijas deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (ZRP).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē tika pieņemti vairāki svarīgi likumi. Nosacīti varbūt tos varētu sadalīt trijās grupās. Pirmā grupa – vesela virkne likumprojektu, kas attiecas uz kapitālsabiedrību, komercsabiedrību darbību. Svarīgs ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, kas atļaus Uzņēmumu reģistra valsts notāram pārbaudīt, vai kapitālsabiedrības izsniegtie dokumenti atbilst statūtos noteiktām dokumentu formas prasībām, kā arī likumprojekts „Grozījumi Komerclikumā”, kur mēģinājām atrast saprātīgu līdzsvaru starp drošības radīšanu komercsabiedrības vidē un komerctiesībām kā privāttiesību nozari. Civilprocesa likumā pieņemti svarīgi grozījumi, kas paredz sociālo tiesvedības kārtību lietās par kapitālsabiedrības dalībnieku vai akcionāru sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem, kas saīsina termiņus.

Pēc vairāk nekā sešu mēnešu diskusijām pieņemts ļoti svarīgs likumprojekts „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”. Steidzamība netika noteikta, bet pirmajā lasījumā likums ir akceptēts. Tas sakārto elektronisko saziņas līdzekļu – televīzijas kanālu tirgu un nostāda visu uz pareizām sliedēm. Tas ir liels solis uz priekšu.

Šodien, manuprāt, Saeima zināmā mērā pierādīja savu briedumu, to, ka mēs kā Saeimas deputāti – neatkarīgi no politiskajām frakcijām un citiem apstākļiem – esam spējīgi izdiskutēt vērtīgus priekšlikumus un panākt Latvijas iedzīvotājiem vajadzīgo, nepieciešamo lēmumu. Likumprojekts „Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” ar opozīcijas deputāta Reskāja priekšlikumu galīgajā lasījumā netika pieņemts. Deputāts bija iesniedzis priekšlikumu ierobežot tā saucamo enerģijas dzērienu pārdošanu jauniešiem līdz 18 gadu vecumam, ņemot vērā plaši zināmo šo enerģijas dzērienu kaitīgumu veselībai, jo daudzu svarīgu ingredientu – kofeīna un citu – daudzums tur ir ļoti, ļoti augsts.

Pēc diskusijām Saeimas sēdē, pretēji komisijas lēmumam, mēs atbalstījām šo opozīcijas deputāta Reskāja labo priekšlikumu, kā arī vienojāmies atdot likumprojektu komisijai, lai varētu to pilnveidot, kā arī veikt citas nepieciešamās izmaiņas, lai mūsu jaunieši netiktu apdraudēti.

Šeit svarīga, manuprāt, ir ne tik daudz, kaut gan arī tā ir ļoti svarīga, šī likumprojekta būtība, bet tā forma, kādu mums šodien izdevās panākt un kas mūsu frakcijas – Reformu partijas frakcijas – deputātos viesa ļoti lielu gandarījumu.

Paldies.

Saulainu jums šo dienu. Mēs turpināsim darbu.

Vadītāja. Paldies deputātam Romualdam Ražukam.

Kā nākamais runās politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vēlos informēt par to, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pirmajā lasījumā atbalstīja „Saskaņas Centra” frakcijas iesniegto grozījumu likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”.

Mūsu priekšlikuma būtība paredz nodrošināt pašvaldībām tiesības iznomāt tām piederošos zemes gabalus, kas reģistrēti zemesgrāmatā ar atzīmi – valsts un pašvaldības vajadzībām.

Pašlaik pašvaldībām šādu tiesību nav. Pašvaldībām aizliegts piecu gadu laikā pēc reģistrācijas zemesgrāmatā nodot šādus zemes gabalus nomā. Rezultātā šis aizliegums bremzē daudzu Latvijas reģionu attīstību. Kādēļ tā noticis?

Treknajos gados vietējām varām bija milzu plāni par teritorijas attīstību, tādēļ tās zemes gabalus paturēja sev. Ekonomiskā krīze daudzus plānus apturēja, taču pašlaik pašvaldībās bieži vien vēršas uzņēmēji, kuri vēlas nomāt pašvaldības zemi kāda biznesa projekta īstenošanai, tādējādi reģionos radot jaunas darba vietas, bet pašvaldība nevar iznomāt konkrētu zemes gabalu, jo tas likumdošanas līmenī ir aizliegts. Tāpēc mūsu deputāts Jānis Tutins ierosina atcelt normu, kura aizliedz iznomāt šādus zemes gabalus, taču vienlaikus saglabāt likuma normu attiecībā uz pārdošanu, atsavināšanu vai šādu zemes gabalu izmantošanu kā ķīlu. Varu piebilst, ka „Saskaņas Centra” priekšlikumu akceptēja visi Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti.

Es uzskatu, ka vērtību dzīvei piešķir tikai tas, ko esam darījuši citu labā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Pašlaik skan raidījums „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā, un tālāk vārds partijas VIENOTĪBA frakcijas deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Labdien. Šodien Saeimā izskatīja 22 jautājumus un tika pieņemti vairāki likumi. Izskatīšanai tika pieņemti arī vairāki normatīvie akti. Man gribētos pievērst uzmanību tam, ka šodien tika skatīts jautājums par grozījumiem Pārtikas aprites uzraudzības likumā un tiešām bija diezgan garas debates par šo jautājumu saistībā ar enerģijas dzērieniem un par normu, kas regulē to pārdošanu. Proti, bija izteikts priekšlikums aizliegt realizēt attiecīgos dzērienus bērniem, un pēc ilgām diskusijām Saeima atbalstīja šo aizliegumu. Viens cilvēks balsoja „pret” aizliegumu, pārējie Saeimas deputāti uzskatīja, ka tiešām nedrīkst attiecīgos dzērienus pārdot nepilngadīgām personām.

Diemžēl likums vēl nestāsies spēkā, un atbildīgā komisija vērtēs attiecīgo normu. Bet ir svarīgi, ka pats princips, pati ideja ir atbalstīta, un es ceru, ka tuvākajā nākotnē jautājums tiks atrisināts un ar likumu būs aizliegta attiecīgo dzērienu pārdošana bērniem.

Saeima arī pieņēma izskatīšanai likumprojektu „Grozījums Kriminālprocesa likumā”, kas regulē ļoti svarīgu jautājumu saistībā ar pierādījumiem. Tas jautājums tika pieņemts izskatīšanai. Protams, ka vēl ir tālu tā diena, kad grozījumi stāsies spēkā, bet ir svarīgi, ka jautājuma izskatīšana tiešām ir atbalstīta. Atbilstoši minētajiem grozījumiem ir paredzēts, ka gadījumā, ja prokuroram vai advokātam ir informācija par svarīgiem apstākļiem, faktiem kriminālprocesā, bet lieta atrodas tiesā, tad attiecīgo informāciju būs iespēja pieprasīt. Arī tagad tas nav aizliegts, bet daži uzskata, ka tomēr tas nav pieļaujams. Tātad, pieņemot attiecīgos grozījumus, būs skaidri pateikts, ka gadījumā, ja tiešām ir ziņas, ir fakti, kam ir nozīme kriminālprocesā, attiecīgo informāciju var pieprasīt, saņemt un attiecīgā informācija var tikt atzīta par papildu pierādījumu. Proti, ja būs pieņemti grozījumi, tiks izslēgta tāda situācija, ka ir fakti, bet tie ir ignorēti juridisku iemeslu dēļ – tādēļ, ka tie parādījās tikai tad, kad lieta jau nodota tiesā. Bet ar šo likumprojektu darbs vēl ir priekšā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Andrejam Judinam.

Raidījumu šodien noslēdz Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāte Ināra Mūrniece.

I.Mūrniece (VL–TB/LNNK).

Labdien, godātie radioklausītāji! Diskusijas parlamenta šodienas sēdē patiešām bija ļoti karstas, un, kā jau vairāki kolēģi teica, dažkārt radās sajūta, ka deputāti – vai vismaz kāds no tiem – ir dzēruši enerģijas dzērienus.

Es gribu apsveikt Saeimu par šo lēmumu – tātad par enerģijas dzērienu pārdošanas ierobežojumiem attiecībā uz nepilngadīgajiem – un gribu teikt: tas ir svarīgi, jo mēs virzāmies uz mūsu bērniem drošāku valsti. Mēs virzāmies arī uz tiesiskāku valsti, jo tika pieņemti grozījumi Kriminālprocesa likumā, un – uzsveru! – tos atbalsta arī Nacionālā apvienība. Grozījumi par to, lai tiktu ņemti vērā pierādījumi tiesā, kas tiek iegūti pēc laika, kad lieta ir nonākusi tiesā. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, lai tiktu iztiesātas dažādas lietas un lai mēs visi kopā dzīvotu drošākā un tiesiskākā valstī.

Ļoti svarīgs bija likumprojekts „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, ko Saeima atbalstīja pirmajā lasījumā. Te gan daži kolēģi balsoja pret steidzamību, aizbildinoties ar diezgan nebūtiskiem apstākļiem, it kā viņiem neesot pieejama vēl visa nepieciešamā informācija, lai gan atbildīgā komisija, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, ir ļoti atbildīgi pusgadu strādājusi pie šiem grozījumiem. Jāteic gan, ka tiem deputātiem, kuri izteica šādas domas, ka viņiem it kā neesot vēl skaidri visi jautājumi, bija pietiekami daudz laika šos jautājumus noskaidrot, ja nu patiešām viņi to nezināja un būtu vēlējušies noskaidrot. Jautājums, manuprāt, ir cits. Tātad aizbildinājumus vienmēr atradīs tie, kuru mērķis ir kavēt to, lai tiktu stiprināta nacionālā informatīvā telpa, lai mūsu mediju telpa Latvijā kļūtu stiprāka, lai lielāka loma tajā būtu mūsu pašu nacionālajiem televīzijas kanāliem. Te es domāju gan mūsu sabiedriskos medijus, gan mūsu komercmedijus, gan vietējos un reģionālos medijus. Jāatbalsta ir visi, un ļoti svarīgs ir atbalsts tieši visiem, visiem nacionālajiem medijiem.

Šis likumprojekts gan vairāk attiecas uz LNT un TV3, abu nacionālo komerctelevīziju tālāko darbību. Un ļoti būtiski ir uzsvērt, ka tas šīs abas televīzijas nostādīs vienlīdzīgākā – ne pilnībā vienlīdzīgā, bet vienlīdzīgākā – konkurencē ar ārvalstu retranslētajiem televīzijas kanāliem, tajā skaitā 1.Baltijas kanālu, ar NTV, RTR un daudziem citiem. Piebildīšu, ka noteikti Krievijas retranslētie televīzijas kanāli raida Latvijas valstij klaji nedraudzīgu, teiksim atklāti, propagandu. Tātad tie, kuri iebilda pret likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtā, aizbildinoties ar dažādiem ieganstiem, tomēr atrada par iespējamu steidzamības kārtā izskatīt vairākus citus likumprojektus, kurus šodien izskatīja Saeima. Labi, virzīsimies uz priekšu – soli pa solim, un es ceru, ka likumprojekts tiks pieņemts un tiks izskatīts, un dažādi šķēršļi, kas šeit tiek mākslīgi radīti, aizbildinoties un meklējot dažādus aizbildinājumus... ka šī situācija tādā veidā vairs nevirzīsies. Ļoti ceru, ka šie vajadzīgie grozījumi, kas patiešām atveseļo nacionālo informatīvo telpu, pavisam drīz tiks pieņemti, un ir plānots, ka tie varētu stāties spēkā nākamā gada 1.janvārī.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Inārai Mūrniecei.

Līdz ar to šodienas „Frakciju viedokļi” izskan.

Paldies, ka klausījāties. Lai jauka diena! Uz sadzirdēšanos!

Otrdien, 2.jūnijā
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēde
09:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
14:00  Saeimas 2020.gada 26.maija attālinatās ārkārtas sēdes turpinājums

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196