Frakciju viedokļi 2012.gada 31.maijā

(04.06.2012.)

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Saeimas namā Rīgā ir noslēgusies kārtējā Saeimas sēde, un laiks raidījumam „Frakciju viedokļi”. Turpmākajās minūtēs Saeimas frakciju pārstāvji pastāstīs par šodienas sēdes aktualitātēm.

Un pirmais šodien pie mikrofona politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

 

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien vēlos īsi un kodolīgi paust frakcijas „Saskaņas Centrs” viedokli par diviem jautājumiem.

Vispirmām kārtām – par Fiskālās disciplīnas līgumu. Šodien „Saskaņas Centrs” balsoja pret šo līgumu, jo mēs neesam gatavi ziedot Latvijas neatkarību eirozonas valstu problēmu risināšanā. Un turklāt Latvija nav eirozonas valsts un mums nav kur steigties un nav jārisina grieķu pensionāru problēmas.

Otrām kārtām – par frakcijas „Saskaņas Centrs” nostāju pensiju jautājumā. Runājot par grozījumiem likumā „Par valsts pensijām”, vēlos informēt par to, ka Labklājības ministrija ir piekritusi kompromisam, daļēji akceptējot politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas un deputāta Andreja Klementjeva priekšlikumus, to skaitā priekšlikumu atjaunot iespēju priekšlaikus doties vecuma pensijā tiem cilvēkiem, kuri strādājuši veselībai kaitīgās ražotnēs. Pēc garām diskusijām ar Labklājības ministrijas pārstāvjiem komisijas sēdēs mūsu frakcijas pārstāvji vienojušies, ka cilvēki, kuri strādājuši veselībai kaitīgās ražotnēs, varēs doties pensijā divus gadus ātrāk par noteikto vispārējās pensionēšanās vecumu. Būtiski, ka šis atvieglojums ir beztermiņa, tas ir, šīs normas darbība nav ierobežota līdz kaut kādam noteiktam gadam.

Tādējādi mēs esam spējuši panākt Labklājības ministrijas piekāpšanos vairākos mums un mūsu vēlētājiem principiālos jautājumos.

Pirmkārt, Labklājības ministrija pilnībā pieņēma „Saskaņas Centra” priekšlikumu – pensionēšanās vecumu paaugstināt pakāpeniskāk līdz 2025.gadam, nevis līdz 2020.gadam, kā tika plānots iepriekš.

Otrkārt, samazināts darba stāžs, kāds nepieciešams, lai dotos pensijā vecāki, kuriem ir 5 un vairāk bērnu, kā arī tie vecāki, kuriem ir bērni invalīdi. Šīm iedzīvotāju kategorijām ir arī vienkāršota pati pensionēšanās procedūra.

Un, treškārt, panākta vienošanās par priekšlaicīgu pensionēšanos cilvēkiem, kas strādājuši kaitīgos apstākļos ražošanā.

Tomēr kopumā „Saskaņas Centra” nostāja paliek nemainīga: „Saskaņas Centrs” neatbalsta pensionēšanās vecuma paaugstināšanu principā. Mēs nevaram atbalstīt pensionāru stāvokļa pasliktināšanos, bet cīnāmies, ja var tā pateikt, par katru ierakumu.

Mēs apzināmies, cik sarežģīta demogrāfiskā situācija ir izveidojusies valstī, un šajā situācijā pats svarīgākais ir mīkstināt triecienu vecākajai paaudzei un nodrošināt pirmspensijas vecuma cilvēku nodarbinātību. Mēs turpināsim strādāt šajā virzienā, politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas vārdā es jums svinīgi to solu.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Agešina kungam.

Nākamais runās Zatlera Reformu partijas frakcijas deputāts Kārlis Eņģelis.

K.Eņģelis (ZRP).

 

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē nedaudz satraucošā gaisotnē tika pieņemts ļoti svarīgs likums, ar kuru Latvija pievienojas starpvaldību līgumam par budžeta disciplīnu, proti, Līgumam par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā. Un turpmākajās minūtēs es gribu nedaudz izskaidrot šī, pēc nosaukuma spriežot, sarežģītā dokumenta būtību.

Kādas saistības Latvija uzņemas līdz ar pievienošanos šim līgumam?

Pirmkārt, jāatzīmē, ka pilnā mērā šis līgums Latvijā stāsies spēkā tikai tad, kad mēs pievienosimies eirozonai.

Otrkārt, par saistībām, kuras Latvija līdz ar to uzņemsies. Valdība budžetu plānos līdzsvarā vai ar pārpalikumu (tā, kā tas ir, piemēram, šogad). Budžeta deficīts nedrīkstēs pārsniegt 0,5 procentus no Latvijas iekšzemes kopprodukta; pie zema valsts parāda tas varētu sasniegt 1 procentu. Tātad saskaņā ar šī līguma nosacījumiem valdības gada budžeta parāds, ja mēs par atskaites punktu pieņemam šī gada iekšzemes kopprodukta prognozi, varēs būt robežās starp 65 līdz 135 miljoniem latu (aptuveni).

Šīs saistības no līguma oponentu puses tiek kritizētas kā nevēlamas, jo, pieņemot šādus nosacījumus, Latvijas valdība nevarēs aizņemties vairāk par noteikto ierobežojumu, lai stimulētu Latvijas ekonomiku, kad atkal būs uznākusi kāda ekonomiskā krīze vai kad, aizņemoties papildu līdzekļus, valdība, tos ieguldot ekonomikā, varētu veicināt tās ātrāku izaugsmi.

Lai atspēkotu šo kritiku, ir jāatzīmē divas lietas. Pirmkārt, šis līgums paredz pretciklisku fiskālo politiku. Tas nozīmē, ka valdībām būs jāveido uzkrājums. Un šis uzkrājums arī ir paredzēts ekonomiskās krīzes pārvarēšanai, tātad – resursi ekonomiskās krīzes pārvarēšanai.

Attiecībā uz argumentu, ka valdība nevarēs aizņemties, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi, es gribu minēt dažus piemērus. Es nosaukšu piecas Eiropas valstis, kurām ir augsts valdības parāds – tāds valdības parāds, kas pārsniedz 100 procentus no iekšzemes kopprodukta. Tās ir – Grieķija, Portugāle, Itālija, Īrija un Vācija.

Kā jūs zināt, no šīm piecām tikai Vācijas ekonomikā nepastāv finansiālas problēmas, pārējās valstis ar augstiem valsts parādiem šobrīd ir finanšu grūtībās.

Mūsu ekonomikas piemēri ir jāmeklē tuvāk, salīdzinot Igauniju, Latviju un Lietuvu. Igaunijas valdības parāds ir 6 procenti no iekšzemes kopprodukta, bet Latvijas un Lietuvas – 40 procenti. Tātad, izvērtējot šos valstu ekonomiku modeļus, mums ir jāsecina, ka mums piemērotāki ir ekonomikas modeļi, kuros ir zems valdības parāds. Un, ņemot vērā, ka šobrīd mums tas jau ir saprātīgās robežās, mums ir jāturpina izvēlētā ekonomiskā politika un jāturpina to samazināt, pēc iespējas ievērojot šī līguma nosacījumus, kuram mēs esam pievienojušies.

Vēl. Es īsi atzīmēšu politisko nozīmību, kāda ir šim līgumam. Šī līguma noraidīšana būtu tāds notikums, kas nepārprotami vājinātu Latvijas pozīciju Eiropas Savienībā. Reformu partijas nostāja ir vērsta un arī turpmāk tiks vērsta uz Latvijas pozīciju stiprināšanu Eiropas Savienībā, un tāpēc mēs esam gandarīti, ka, lai arī ne vienbalsīgi, Saeima tomēr šodien ratificēja šo līgumu.

Paldies.

Uz redzēšanos.

Vadītāja. Paldies Eņģeļa kungam.

Tagad vārds partijas VIENOTĪBA frakcijas deputātam Atim Lejiņam.

A.Lejiņš (VIENOTĪBA).

 

Labdien, klausītāji! Es papildināšu to, ko Eņģeļa kungs teica, ar to, ka īstenībā šajā fiskālajā līgumā nekā īpaši jauna nav; tas jau ir pieņemts, to mēs jau esam pieņēmuši Eiropas Savienības direktīvās un regulās. Gribu uzsvērt, ka līgums atbilst Latvijas interesēm stiprināt Eiropas Savienību. Padomājiet, – ja mums būtu bijusi Eiropas Savienība trīsdesmitajos gados, mēs nebūtu piedzīvojuši tās šausmas, ko mēs zinām, esam piedzīvojuši.

Un, otrkārt, šis līgums stiprina Latvijas suverenitāti. Mēs izvairīsimies no nonākšanas situācijā, kad jālūdz starptautiskā palīdzība, ar ko saistīta suverenitātes zaudēšana budžeta veidošanā. Mēs šādu fiskālo politiku jau tik un tā īstenojam.

Un gribu norādīt vēl uz to, ko jau Eņģeļa kungs teica. Par tām parādzīmēm, kuras tagad mums ir, mums ir tagad jāmaksā procentlikmes, tas ir, apmēram 200 miljoni latu gadā. Ja mēs būtu šādu fiskālo disciplīnu ievērojuši pirms krīzes, tad mums būtu šodien lieki 200 miljoni latu, ko mēs varētu ieguldīt mūsu tautsaimniecības attīstībā.

Un vēl. Tas arguments, ka fiskālais līgums var kaitēt izaugsmei, ir falšs arguments, jo mēs redzam, ka valstīs, kas ievēro fiskālo līgumu, piemēram, Igaunijā un Latvijā, un Lietuvā, un Slovākijā, un Vācijā, ir ekonomiskā izaugsme. Iespējams, ka atsevišķi vēl var nākt klāt papildu līgums par izaugsmi, kā, piemēram, Francijā jaunais prezidents Olanda kungs prasa. Un arī Eiropas Centrālās bankas jaunais direktors to prasa. Bet tas būs kopā ar šo fiskālo līgumu, būs saistīts ar to.

Ja mēs neratificētu fiskālo līgumu, tad mēs nevarētu ratificēt arī izaugsmes līgumu. Tā ka pareizi vien mēs esam darījuši, ka ar divām trešdaļām balsu esam ratificējuši fiskālo līgumu, un ar to tiek stiprināta Latvijas suverenitāte un drošība Eiropas Savienībā.

Vadītāja. Paldies Lejiņa kungam.

Jūs klausāties raidījumu „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā.

Tagad vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (ZZS).

 

Labdien, godātie radioklausītāji! Es šodien esmu deleģēta, lai stāstītu jums par to, kā Zaļo un Zemnieku savienības frakcija darbojas un strādā, kā strādā Sociālo un darba lietu komisija, kuru man ir tas pienākums vadīt.

Šodien, manuprāt, Saeima ir izdarījusi ļoti labu darbu, jo Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas izstrādātais lēmuma projekts „Par psiholoģiskās palīdzības pakalpojumu sniegšanas darbības jomas tiesisko regulējumu” ir pieņemts, ir par to nobalsots, un Saeima tādējādi ir devusi Ministru kabinetam konkrētu uzdevumu – izstrādāt šīs jomas tiesisko regulējumu. Panākt vienošanos starp ministrijām – tas būs Ministru kabineta uzdevums, bet Saeima ir noteikusi konkrētus datumus – kad ir jāizstrādā koncepcijas, kad ir jāizvērtē situācija Latvijā un kad Saeimā ir iesniedzams Psiholoģiskās palīdzības pakalpojumu sniegšanas darbības likuma projekts. (Kā tieši šo likumu sauks – par to tad lems Ministru kabinets.) Mēs ļoti labprāt šādu likumprojektu sagaidīsim Saeimā, lai beidzot tiktu skaidrībā, ko īsti darīt un kā psiholoģisko palīdzību var saņemt ģimenes, kurās ir noticis kāds smags sociālais risks – tuvinieku, vecāku vai bērnu nāve – vai kurās ir bijuši dažādi vardarbības akti un tā tālāk. Tātad, manuprāt, ļoti, ļoti nopietns dokuments un ļoti nopietns uzdevums Latvijas Republikas valdībai.

Otra lieta, par kuru es gribu vēstīt, ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””, ko šodien skatījām otrajā lasījumā.

Varbūt daži ļoti priecājas, bet es šodien neesmu tik priecīga. Man gribas teikt, ka esmu saskumdināta par to, ka neizdevās mums panākt vienošanos un zaudējām – šajā konkrētajā gadījumā zaudējām pozīcijai –, un Latvija uzsāk pensionēšanās vecuma paaugstināšanu ar 2014.gadu, skaidri un gaiši apzinoties, ka pirmspensijas vecuma personām nav iespējas iekārtoties darba tirgū, mūsu veselības aprūpe nav tādā līmenī, lai cilvēki, kas ir vecumā līdz 65 gadiem, līdz 2025.gadam būtu laimīgi, priecīgi un visi varētu savu veselību uzlabot. Bet diemžēl tāds ir balsojums.

Vēl, protams, es domāju, ka mums vajadzēja panākt – bet diemžēl tā tas nav –, ka piemaksas pie pensijām par darba stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim... Pirmajā lasījumā valdības iesniegtajos grozījumos likumā „Par valsts pensijām” noteiktais datums ir 2014.gads. Vēl joprojām turpinu uzskatīt, ka jau no 2013.gada valdība varētu saspringt un šo naudu, kas ir vairāk nekā 100 miljoni, sākt maksāt no valsts pamatbudžeta, bet diemžēl šādu vienošanos neesam panākuši.

Katrā ziņā man nepatīkami ir jums, klausītāji, ziņot, ka aizsardzības ministra Arta Pabrika iesniegtie priekšlikumi, kas atļautu ieskaitīt darba stāžā arī virsdienestu karavīriem un dienestu virsniekiem Latvijas Republikas armijā un Latvijas Republikas pilsoņiem – arī PSRS Bruņotajos spēkos, ja pilsonis nesaņem citu valstu pensiju, diemžēl tika noraidīti.

Es vēlos teikt, ka turpināsim strādāt ar grozījumiem likumā „Par valsts pensijām”. Aicinu mūsu sadarbības partnerus ļoti nopietni pārdomāt un savus priekšlikumus iesniegt, kā viņi to iepriekš jau darīja, kad likumprojekts tika gatavots otrajam lasījumam. Tie ir Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latgales Senioru alianse. Es viņiem saku lielu paldies par iepriekšējo sadarbību. Aicinu arī Latvijas Pensionāru federāciju savus izstrādātos priekšlikumus iesniegt Saeimā, jo otrajam lasījumam mēs tās priekšlikumus nesaņēmām. Un aicinu arī pārējās nevalstiskās organizācijas uzrunāt deputātus, uzrunāt komisiju, jo mēs komisijā vienmēr liekam darba tabulā arī mūsu sadarbības partneru labos priekšlikumus. Iesniegšanas termiņš ir 6.jūnijs, līdz pulksten 17.00.

Vēlos pateikt, ka šodien par grozījumiem likumā „Par valsts pensijām” nobalsoja „par” 49 deputāti no 56 pozīcijas deputātiem, pret bija 39, nevienam neatturoties.

Es ļoti ceru, ka kopīgiem spēkiem turpmāk mums tomēr izdosies kaut nedaudz uzlabot grozījumus likumā „Par valsts pensijām”.

Lai jums jauka šī nedēļas nogale! Paldies, ka uzklausījāt.

Vadītāja. Paldies Barčas kundzei.

Raidījumu šodien noslēdz Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK).

 

Labdien! Nacionālajai apvienībai balsojums par Fiskālās disciplīnas līgumu nebija vienkāršs, jo Nacionālā apvienība ir veidojusies no dažādām organizācijām ar atšķirīgu redzējumu uz Eiropas Savienības procesiem (daļa no mums bija sākotnēji eiroskeptiķi, citi savukārt aktīvi iesaistījušies Eiropas integrācijas procesos), tomēr mēs panācām vienošanos, ka par šo līgumu ir jābalso „par”, un droši vien izšķiroši bija ģeopolitiskie faktori. Un gribu no sevis minēt arī argumentu, ka īstenībā jau tā ilūzija, ka mēs varētu tērēt ļoti lielu budžeta deficītu, ko bieži proponē „Saskaņas Centra” deputāti, ir tāda diezgan nesaprātīga, faktiski tas ir grūti iedomājams mūsu apstākļos. Un vienīgais, kas šādu deficītu varētu finansēt, ir neskaidras izcelsmes nauda no Austrumiem.

Es domāju, ka ir ļoti svarīgas lietas, ko mēs šodien esam arī pārrunājuši ar koalīcijas partneriem, un šajā nedēļā virzību guva Imanta Parādnieka ideja par Demogrāfijas fondu un Goda ģimenes statusu, un mēs ceram, ka to izdosies īstenot un realizēt jau nākamajā gadā.

Manuprāt, ir ļoti nozīmīgi, ka mūsu koalīcijas partneri piekrita atbalstīt mērķdotācijas pašvaldību mākslas kolektīviem saistībā ar tuvojošamies Dziesmu svētkiem. Un būtisks būtu Kultūrkapitāla fonda finansējums šajā gadā un vienošanās par stabilu, pieaugošu Kultūrkapitāla fonda finansējumu nākamajā gadā, jo tieši nacionālā kultūra, Latvijas kultūra, ir tas, kas notur šo valsti, un kultūras joma tiešām ir tā, kas pēdējos gados ir visvairāk cietusi no šīs konsolidācijas.

Tāpat palielināms arī finansējums mūzikas skolām, valsts profesionālās izglītības iestāžu darba samaksai, kurš jau tā ir bijis zemāks nekā vispārējās izglītības iestādēs, un mēs esam arī panākuši vienošanos, ka tomēr šai darba samaksai finansējums ir jāatrod.

Tā ka šo jautājumu risināšana, kas bija jau sen apsolīta no Finanšu ministrijas puses, bet īsti nebija guvusi virzību, šodien ir mūsu sarunās zināmu virzību guvusi, un es domāju, ka tas, ko Nacionālā apvienība šajā nedēļā ir izdarījusi, ir panākums.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Cilinska kungam.

Līdz ar to šodienas „Frakciju viedokļi” izskan.

Paldies, ka klausījāties. Lai veiksmīga pēcpusdiena, un uz sadzirdēšanos!

Otrdien, 27.oktobrī
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēde
09:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēde
09:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
14:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde (turpinājums)
15:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde