Frakciju viedokļi 2012.gada 10.maijā

(11.05.2012.)

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Saeimas namā Rīgā ir noslēgusies kārtējā Saeimas sēde, un klāt ir raidījums „Frakciju viedokļi”.

Turpmākajās minūtēs Saeimas frakciju pārstāvji pastāstīs jums par šodienas sēdes aktualitātēm.

Pirmajai šodien vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Ivetai Grigulei.

I.Grigule (ZZS).

Labdien, godātie radioklausītāji! Es runāšu mazāk par Saeimas šīsdienas sēdes aktualitātēm, bet vairāk par tām aktualitātēm, kas ir dienaskārtībā Zaļo un Zemnieku savienības frakcijai.

Vakardien mūsu frakcijā viesojās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvji un ļoti emocionālā un pamatotā sarunā pauda savu satraukumu par situāciju ar izglītības darbinieku atalgojumu un darba nosacījumiem, kādi viņiem ir šajā situācijā un šobrīd. Zaļo un Zemnieku savienības frakcija pilnībā atbalstīja arodbiedrības uzstādījumu un pietiekami stingro prasību, ka skolotāju algas, kuru zemākā likme šobrīd ir tikai nedaudz virs minimālās algas valstī – 245 lati pirms nodokļu nomaksas –, nekavējoties ir jāceļ, jo skolotāji ir tie cilvēki, kas rūpējas par mūsu bērniem, par mūsu tautas nākotni, par mūsu tautas gudrību, izglītību un tātad arī valsti ilgtermiņā. Un ir nepieļaujami, ka skolotāju atalgojums šinī brīdī tiek sasaistīts ar bērnu skaitu. Mēs pārliecinājāmies diskusijā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, ka sistēma „nauda seko bērnam” īsti nestrādā, jo tajās lauku skolās, kurās bērnu skaits ir zem simts audzēkņiem, skolotāji tiešām nevar savilkt galus kopā un šie 250 lati uz papīra reizēm pat nesanāk. Skolotājs taču nav vainīgs pie tā, ka mūsu valstī bērnu skaits samazinās, ka dzimstība samazinās, ka aizbrauc darbspējīgie iedzīvotāji uz ārvalstīm, paņemot līdzi bērnus. Tāpat tā ķīmija, fizika un bioloģija ir jāmāca, un tur nav kur likties. Tā ka Zaļo un Zemnieku savienība stingri iestāsies par skolotāju prasību atbalstīšanu: sākot ar šī gada 1.septembri, darba algu palielināt par 10 procentiem un ar nākošā gada 1.janvāri palielināt vēl par 10 procentiem.

Otra aktuālā lieta mūsu frakcijā ir jautājums, kas skar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu no šī gada 1.jūlija par vienu procentpunktu, kā to aicina mūs darīt valsts vadītājs premjers Dombrovskis. Mūsu frakcijas viedoklis ir tāds, ka PVN samazināšana par vienu procentu nedos nekādu inflāciju ietekmējošu, pazeminošu rezultātu. Tad jau drīzāk būtu jādomā par samazinātu PVN pārtikai (tas ir ļoti aktuāli visiem Latvijas iedzīvotājiem!), par samazinātu PVN gāzei, par samazinātu PVN elektrībai. Un otrs, alternatīvs, variants – ja, teiksim, valdības vadītājs nebūtu ar mieru izskatīt šādus priekšlikumus, mēs ierosināsim palielināt neapliekamo minimumu no 70 latiem līdz 100 latiem. Līdz ar to visi cilvēki, kuru apgādībā ir bērni, invalīdi, vecāki cilvēki, reāli izjutīs šo nelielo atvieglojumu. Bet PVN samazināšana par 1 procentpunktu visam... visam sektoram – tas nedos nekādu labumu, nekādu ietekmi.

Paldies, un jauku dienu!

Vadītāja. Paldies Grigules kundzei.

Nākamais runās Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Dāvis Stalts.

D.Stalts (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šoreiz Nacionālās apvienības vārdā vairāk runāšu par tematu, kas bija svarīgs Saeimas šīsdienas sēdē, un tas ir – Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšana un pieņemšana.

Gribu uzsvērt, ka Nacionālajai apvienībai vienmēr ir bijuši ļoti svarīgi valsts aizsardzības jautājumi, un arī šobrīd, lai gan ministrija nav mūsu pārraudzībā, mēs rūpīgi sekojam līdzi jebkurām rīcībām, kas vērstas uz valsts aizsardzības stiprināšanu un valsts aizsardzības tālāku nākotni.

Nacionālā apvienība vienmēr ir iestājusies par stingru valsts aizsardzības politiku un tās sistemātisku stiprināšanu, radot arī tādus stratēģiskās plānošanas dokumentus kā Valsts aizsardzības koncepcija.

Mēs labi apzināmies, ka šis process nav bijis perfekts – tāpat kā daudz kas šajā valstī –, taču nekādā ziņā tas nav pamatojums, lai apstādinātu Valsts aizsardzības koncepcijas tālāku virzību, un tas arī pierādījās šīsdienas balsojumā Saeimā, kad vienbalsīgi Valsts aizsardzības koncepcija tika pieņemta.

Mēs labi izprotam Valsts aizsardzības koncepcijas nozīmīgumu un tās politiskās konsekvences, kas tiktu radītas, ja Valsts aizsardzības koncepcija netiktu pieņemta.

Kāpēc šeit vispār runājam par pieņemšanu vai nepieņemšanu? Šobrīd šis temats ir vēl joprojām aktuāls, un aizsardzības ministrs ir solījis tikties ar Nacionālās apvienības frakcijas vadību, arī partijas vadības pārstāvji varēs piedalīties šajā tikšanās reizē un runāt par mums ļoti svarīgiem jautājumiem. Un tie ir – terminu „aizsardzība”, „drošība” definēšana tālākajos normatīvajos aktos, lai šie termini būtu vienādi izprotami visiem, kas strādā ar plānošanas dokumentiem.

Aizsardzības sektorā mums svarīga un interesējoša joma ir, protams, jaunsardzes kustības attīstība un zemessardzes attīstība, jo abas šīs organizācijas Aizsardzības ministrijas pakļautībā ir krietni cietušas krīzes gados, un mēs gribam saprast, kāds ir Aizsardzības ministrijas tālākās rīcības plāns šo struktūru kapacitātes un rīcībspējas atjaunošanai.

Uzsvaru savā tālākajā dialogā mēs noteikti liksim uz šo tēmu – jaunsardze kā vienīgā valsts atbalstītā patriotiski audzinošā kustība; no tās patiesi ir atkarīgs, kāda augs mūsu jaunā paaudze Latvijā. Tas ir pats galvenais veiksmes stāsts arī sabiedrības saliedēšanai, un tātad turpmāk rūpīgi sekosim līdzi jaunsardzes kustības un pārējo Aizsardzības ministrijas struktūrvienību attīstībai.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Stalta kungam.

Tagad vārds partijas VIENOTĪBA frakcijas deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Labdien, radioklausītāji! Esmu ne tikai Saeimas deputāts, bet arī vadu Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju, kura bija atbildīga par Valsts aizsardzības koncepcijas virzīšanu izskatīšanai Saeimā šodien.

Es gribu pirmām kārtām pateikties šīs koncepcijas izstrādātājiem Nacionālajos bruņotajos spēkos, Aizsardzības ministrijā, un vēl es ļoti gribētu pateikties visiem Saeimas deputātiem, ikvienam, kas šodien piedalījās Saeimas sēdē un arī nobalsoja par Valsts aizsardzības koncepciju, kas ir ļoti svarīgs dokuments, uz kura tālāk jau tiek būvēti konkrēti plāni un arī izstrādāti budžeti. Mani, protams, patīkami pārsteidza, ka tiešām visa Saeima simtprocentīgi atbalstīja šo aizsardzības koncepciju. Lai gan bija kritika – un dažviet arī pamatota –, kas Aizsardzības ministrijai būs jāņem vērā, tomēr jāsaka, ka šī koncepcija ir jau solis uz priekšu salīdzinājumā ar to, kura tika sagatavota un pieņemta 2008.gadā. Es gribu uzsvērt būtisku atšķirību šajā koncepcijā. Jāatceras, ka šī ir tāda vispārēja stratēģija, bet tajā jau parādās konkrēti cipari. Viens no svarīgākajiem aspektiem ir tas, ka mēs paredzam, ka pastāvīgi operāciju rajonos varēs darboties 8 procenti no Nacionālo bruņoto spēku kopējā personālsastāva un ne mazāk kā 50 procenti būs sagatavoti dalībai operācijās. Tāpat par prioritāti attīstībai ir izvirzīts mērķis, ka mūsu spēki būs orientēti uz sauszemes operācijām, tātad visas citas kaujas spējas būs pakārtotas sauszemes operācijām.

Mēs ieviesīsim jaunu mobilizācijas un rezerves sistēmu, kur, kā mans kolēģis Stalta kungs jau norādīja, galvenā loma būs zemessardzei. Ir paredzēts, ka... tas ir ļoti labi, tas attiecas uz visu valsts pārvaldi, arī uz Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem... Šajā koncepcijā ir skaidri pateikts, ka no Nacionālo bruņoto spēku kopējā personālsastāva tikai 10 procenti – mazāk nekā 10 procenti! – varēs būt administratīvais elements. Tātad karavīru – 90 procenti. Un to, kas nodarbojas ar apgādi un pārējiem administratīvajiem jautājumiem, – tikai 10 procenti no kopējā personālsastāva.

Vēl viena lieta, ko šodien mēs pieņēmām bez debatēm, kas ir ļoti svarīga un kas ir jāzina. Kā jūs zināt, Saeima šī gada sākumā pieņēma... un jau no 2.aprīļa ir iespējams saņemt personu apliecinošu dokumentu – identifikācijas karti. Ja es būtu pensionējies, es diez vai izvēlētos to saņemt. Vienīgi tad, ja es būtu aktīvs pensionārs un bieži dotos uz ārvalstīm, Eiropas valstīm, Šengenas valstīm, noteikti šāda karte būtu izdevīga, jo nav nepieciešams līdzi ņemt pasi. Bet šodien mēs pieņēmām izmaiņas. Kāpēc? Kā jūs zināt, Saeimas vēlēšanās un arī dažādos referendumos līdzi ir jāņem pase, kurā tiek iespiests zīmogs par dalību, lai jūs nepiedalītos, kā saka, vairākkārt. Un šoreiz mēs pieņēmām izmaiņas. Līdz brīdim, kamēr tiks ieviests elektroniskais reģistrs, kāds ir pašvaldību vēlēšanās, vēlēšanās būs jāizmanto tikai pase. Bet, ja būs elektroniskais reģistrs, tad, ja jūs negribat vispār pasi turēt mājās vai saņemt to, jums būs iespēja lietot tikai identifikācijas karti. Pašlaik, ja jūs esat aktīvs pilsonis, tad, piedaloties vēlēšanās un referendumos, jums ir nepieciešama arī pase.

Liels paldies. Un baudiet skaisto pavasara dienu!

Vadītāja. Paldies deputātam Ainaram Latkovskim.

Jūs klausāties raidījumu „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā. Un tagad vārds politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Jānim Tutinam.

J.Tutins (SC).

Godātie radioklausītāji! Es gribētu jūs informēt par to, kādas aktivitātes ir veikusi... par vienu no aktivitātēm, ko ir veikusi šonedēļ politisko partiju apvienība „Saskaņas Centrs”.

Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija ir iesniegusi grozījumus likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, kuri paredz saglabāt pašreizējo kārtību, kādā pilsoņi var rosināt referendumu. Saeimas vairākums 26.aprīlī otrajā lasījumā pieņēma likuma „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” grozījumus, kurus bija sagatavojuši pozīcijas deputāti, un šajos grozījumos paredzēts būtiski mainīt kārtību, kādā pilsoņi var sasaukt referendumu. Lai ierosinātu visas tautas nobalsošanu par konkrētu likumprojektu vai par Satversmes grozījumiem, vajadzēs pirmajā posmā savākt ne mazāk kā 10 procentus valsts pilsoņu parakstu, nevis 10 tūkstošus parakstu, kā nosaka pašlaik spēkā esošā kārtība. Turklāt parakstu vākšanu tādā gadījumā nefinansēs valsts, parakstu vākšanu neveiks Centrālā vēlēšanu komisija, bet gan referenduma iniciatori un atbalstītāji, kuriem nāksies uzņemties pilnīgi visus izdevumus. Pašlaik viena paraksta notariāla apstiprināšana maksā 2 latus. Lai notariāli apstiprinātu 10 tūkstošus pilsoņu parakstu, ir nepieciešami 20 tūkstoši latu, bet, lai notariāli apstiprinātu 10 procentus visu valsts pilsoņu parakstu, būs vajadzīgi jau 300 tūkstoši latu. Apstākļos, kad strauji pieaug iedzīvotāju nabadzība, tas vispār liek šaubīties par iespēju sarīkot referendumu par jautājumiem, kuri skar sociāli neaizsargātākās sabiedrības daļas intereses. Acīmredzot tas arī ir valdošās koalīcijas mērķis – atņemt tautai tiesības ietekmēt šaura politiķu loka lēmumus.

Pašlaik, lai sāktu referendumu iniciēšanu par konkrētu likumprojektu vai par Satversmes grozījumiem, ir nepieciešams savākt ne mazāk kā 10 tūkstošus notariāli apstiprinātu to pilsoņu parakstu, kuri atbalsta attiecīgo likumprojektu vai Satversmes grozījumus. Ja to ir izdevies panākt, tad Centrālā vēlēšanu komisija jau par valsts līdzekļiem organizē tālāku parakstu vākšanu, kurā pilsoņiem ir jāatbild uz jautājumu – vai viņi atbalsta ideju par referenduma rīkošanu. Ja ne mazāk kā 10 procenti vēlētāju iniciatīvai saka „jā”, tad tiek izsludināta tautas nobalsošana.

Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija uzstāj, lai šāda kārtība tiktu saglabāta. Latvijā pašlaik pastāvošā referendumu iniciēšanas sistēma ir atzīstams demokrātijas piemērs. Taču pašlaik valdošo partiju deputāti, kurus ir ievēlējusi tauta, vēlas tautai atņemt likumdošanas iniciatīvas tiesības. Vēlētāji nav devuši valdošajām partijām mandātu šādai rīcībai, tomēr valdošā koalīcija vēlas, pilnībā atņemot pilsoņiem tiesības ietekmēt svarīgu lēmumu pieņemšanu, izveidot Saeimas monopolu likumu radīšanā un lēmumu pieņemšanā.

Paldies par uzmanību. Lai jums jauka diena!

Vadītāja. Paldies Tutina kungam.

Un šodien raidījumu noslēgs Zatlera Reformu partijas frakcijas deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (ZRP).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Reformu partijas frakcijas vārdā vēlos pievērst jūsu uzmanību sekojošām lietām.

Saeimas šodienas sēdes darba kārtības galvenais jautājums, protams, bija Valsts aizsardzības koncepcijas atbalstīšana. Visi klātesošie Saeimas deputāti vienbalsīgi par to nobalsoja, un tas liecina par koncepcijas kvalitāti un tiem mērķiem, kuri bija jāsasniedz. Vai nepieciešami Latvijai tanki? Vai Latvijas un pārējo Baltijas valstu teritorija ir vispār aizsargājama ar tiem spēkiem un resursiem, kas ir mūsu, Latvijas un pārējo Baltijas valstu, rīcībā? Uz visiem šiem jautājumiem atbild aizsardzības koncepcija, kas, no Reformu partijas viedokļa, ir liels solis uz priekšu, salīdzinot ar iepriekšējo – 2008.gadā pieņemto koncepciju. Galvenais, no reformu viedokļa, ir tas, ka izdevās panākt ļoti, ļoti labu proporciju starp administratīvi štābos nodarbinātām militārpersonām, starp naudu, kas tiek ieguldīta nozares attīstībā, un uzturēšanas izdevumiem. Šis procentu samērs ir 10, 40 un 50. NATO ietvaros rekomendējamais ir 20, 40 un 40. Tātad mūsu aizsardzības nozares pārstāvjiem izdevās samazināt štābos nodarbināto skaitu, tam nepieciešamos līdzekļus, ieguldot šo naudu personālsastāvam, tātad bruņoto spēku karavīriem, virsniekiem paredzētajos līdzekļos; tas nozīmē viņu tālāko sociālo aizsardzību un iespēju attīstīt bruņotos spēkus, pilnveidot to spējas. Tas ir tikai viens piemērs, kas atšķir iepriekšējo koncepciju no tagadējās. Tas ir apliecinājums tam, ka mēs pilnībā iekļaujamies NATO kolektīvās aizsardzības sistēmā, kas vienīgā var dot drošības un militārās aizsardzības garantijas Latvijai.

No citiem jautājumiem, kuriem Reformu partijas frakcija ir veltījusi savus spēkus šonedēļ, es gribētu pieminēt un uzsvērt mūsu panākumus vakardienas diskusijā ar premjerministru Valdi Dombrovski un finanšu ministru Andri Vilku jautājumā par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu. Koalīcijas partneri piekrita mūsu viedoklim, kas no programmas viedokļa, kuru Reformu partija īsteno, ir ārkārtīgi svarīgs, – nākamo triju gadu laikā darbaspēka nodokļus samazināt par 5 procentpunktiem. Pie šī nosacījuma Reformu partijas frakcija piekrīt arī atbalstīt pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo Reformu partijas programmā ierakstīti jautājumi saistībā ar darbaspēka nodokļu samazināšanu nākamo triju gadu laikā. Tā ir droša garantija mūsu ekonomikas attīstībai, uzņēmēju atbalstam, kā arī bezdarba mazināšanai.

No citiem svarīgiem jautājumiem vēlos atzīmēt Reformu partijas darba grupas izstrādātos priekšlikumus likumam „Par v

alsts pensijām”, kurus mēs esam iesnieguši un kuru būtība ir pensionēšanās vecuma pagarināšana, sākot ar 2014.gadu, bet ne par sešiem mēnešiem katru gadu, bet par trim, un tas, manuprāt, ir labs, izsvērts kompromiss valdības piedāvātajam un tam, ko Latvijas Pensionāru federācijas un arodbiedrības lika priekšā.

Vēl mēs piedāvājam atļaut priekšlaicīgi pensionēties par tik gadiem, cik ir izskolots un izaudzināts bērnu, un valsts pensiju aprēķināt... tiesības uz valsts pensijas aprēķināšanu piešķirt ne tām personām, kurām darba stāžs ir desmit gadu, bet tām, kurām darba stāžs ir vismaz 25 gadi, lai ievērotu šeit sociālo taisnīgumu.

Paldies, cienījamie radioklausītāji! Labu jums atlikušo šo skaisto pavasara dienu! Visu labu!

Vadītāja. Paldies deputātam Romualdam Ražukam.

Līdz ar to šodien frakciju viedokļi ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties. Jauku jums šo dienu, un uz sadzirdēšanos.

Otrdien, 2.jūnijā
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēde
09:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
14:00  Saeimas 2020.gada 26.maija attālinatās ārkārtas sēdes turpinājums

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196