Frakciju viedokļi 2012.gada 3.maijā

(07.05.2012.)

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimas namā Rīgā ir noslēgusies kārtējā Saeimas sēde, un klāt raidījums „Frakciju viedokļi”.

Turpmākajās minūtēs Saeimas frakciju pārstāvji pastāstīs jums par šodienas sēdes aktualitātēm.

Pirmajai šodien vārds partijas VIENOTĪBA frakcijas deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vispirms VIENOTĪBAS frakcijas vārdā es jūs visus gribu sirsnīgi apsveikt deklarācijas „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” pasludināšanas 22.gadadienā, ko mēs svinēsim rīt. Un rīt Saeimā būs svinīgā, šai gadadienai veltītā sēde.

Šodien Saeimas sēde nebija gara un nebija arī ļoti daudz diskusiju par dažādiem likumprojektiem, tomēr pirms šīs sēdes deputāti komisijās bija pastrādājuši ļoti čakli. Un vienā no komisijām, kurā arī es darbojos, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, tika apstiprināti Politisko partiju finansēšanas likuma grozījumi, kas paredz to, ka, ja politiskās partijas, kas vēlēšanās startē vienotā apvienībā, ir ieguvušas vietas Saeimā un nolemj par vienotas partijas izveidošanu, tās var saņemt šobrīd politiskajām partijām paredzēto valsts finansējumu, kas pienāktos atsevišķām politiskajām partijām, kas startē šajā apvienībā. Tas izklausās kā tehnisks grozījums, tomēr tas ir ļoti būtisks veids, kā mēs varam veicināt politiskās kultūras attīstību Latvijā, veicināt politisko partiju apvienošanos, veicināt politisko partiju biedru savstarpējo sadarbību. Un tādējādi mēs padarītu politiskās partijas ilglaicīgākas, lai nebūtu tā, ka uz katrām vēlēšanām parādās atkal jauni politiski spēki, kurus iepazīt vēlētājiem nav bijušas iespējas, un nereti tas noved pie tā, ka vēlētāji ir ļoti vīlušies savā izvēlē.

Mēs strādājam šobrīd Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā arī ar citiem grozījumiem Politisko partiju finansēšanas likumā, daļa no šiem grozījumiem ir saistīti ar to, ka būtu jāsamazina no 20 tūkstošiem uz 10 tūkstošiem kopējais ziedojumu apjoms, ko politiskās partijas var saņemt no vienas personas gadā, ņemot vērā to, kāds ir iedzīvotāju labklājības līmenis un kādus ziedojumus iedzīvotāji varētu atļauties dot politiskajām partijām.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā vakar bija arī tāds nozīmīgs notikums: mēs komisijā konceptuāli vienojāmies par izmaiņām priekšvēlēšanu aģitācijas kārtībā. Komisija lēma par to, ka 30 dienas pirms vēlēšanām būtu jāaizliedz politiskā reklāma, apmaksāta politiskā reklāma, televīzijās. Tas ierosinājums ir lielā mērā vērsts uz to, lai politiskās partijas veidotu tiešāku saziņu ar vēlētājiem un lai mēs izvairītos no šīs masīvās vēlētāju smadzeņu skalošanas un masīvās manipulācijas ar sabiedrisko domu, kas notiek pirms vēlēšanām ar tādas ļoti spilgtas, emocionālas priekšvēlēšanu aģitācijas palīdzību, kurā turklāt tiek ieguldīti lieli līdzekļi, kas partijām jāpiesaista no ziedotājiem, no kuriem nereti partijas tad kļūst atkarīgas, no kuru vēlmēm partijas kļūst atkarīgas.

Tātad šie ierosinājumi ir vērsti uz to, lai stiprinātu Latvijas politisko partiju sistēmu, lai piesaistītu partijām daudz vairāk biedru, lai stiprinātu politisko partiju saziņu ar vēlētājiem; politiskās partijas vēlētājiem stāstītu par savu programmu, par savu biedru un kandidātu kompetencēm, un vēlētājiem būtu iespējams uzdot jautājumus un saprast, kādā veidā tieši konkrētā politiskā partija risinās vēlētājus interesējošās problēmas.

Paldies, un es vēlreiz novēlu visiem priecīgus svētkus Saeimas VIENOTĪBAS frakcijas vārdā!

Vadītāja. Paldies Čigānes kundzei.

Tagad vārds Zatlera Reformu partijas frakcijas deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (ZRP).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Pirmām kārtām sirsnīgs sveiciens visiem tautfrontiešiem – šīs milzīgās organizācijas biedriem, kas svinēs rīt savus svētkus – 4.maiju, šo spožo uzvaru. Latvijas Tautas fronte 1990.gada 18.martā guva uzvaru Latvijas PSR Augstākās padomes vēlēšanās, un viņi bija tie, kas 4.maijā atjaunoja Latvijas Republikas neatkarību. Milzīgs paldies jums visiem! Šie pūliņi nav zuduši, nav bijuši velti. Mēs pakāpeniski būvējām tālāk savu valsti, un 4.maija svētki ir un paliks kā vissaulainākie, vispriecīgākie notikumi tajās dienās.

Saeimas šīsdienas sēdē mēs nodevām komisijām veselu virkni ļoti svarīgu, ieinteresētajai sabiedrībai svarīgu, likumprojektu: „Grozījumi likumā „Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”” (šis ir ārkārtīgi svarīgs likumprojekts!), „Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, „Grozījumi Vides aizsardzības likumā”, kā arī „Grozījumi likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””. Tiem, kas seko līdzi šīm problēmām, ir vērts zināt, ka šeit tiks sniegti dažādi priekšlikumi un būs ļoti svarīga arī sabiedrības reakcija.

Mēs taupības nolūkos veicām šodien izmaiņas Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā un Saeimas vēlēšanu likumā. Varēs iepazīties ar materiāliem ne desmit, bet piecas dienas pirms vēlēšanām, jo prakse rāda, ka cilvēki agrāk neierodas, lai iepazītos ar sarakstiem. Šis grozījums ļaus taupīt līdzekļus un atvieglos iecirkņu darbu.

Izmantojot iespēju, vēlos ļoti pateikties Jūrmalas aizsardzības biedrībai, kas ļāva mums vakar Pieprasījumu komisijā izskatīt jautājumu par kārtējām shēmām, pretlikumīgām shēmām, kas tiek izmantotas Jūrmalas dabas pamatnes pārvēršanai apbūvējamās teritorijās. Valsts nekustamo īpašumu aģentūra, aizbildinādamās ar ārzemju vēstniecību pieprasījumiem, panāca dabas pamatnes, skaistā Lielupes meža, pārvēršanu par apbūvējamo teritoriju, un, kad sākām pētīt šo jautājumu, izrādījās, ka Ārlietu ministrija neko nezina par šādiem vēstniecību pieprasījumiem, un arī pati Valsts nekustamo īpašumu aģentūra nevarēja uzrādīt šādus rakstveida pieprasījumus.

Paldies Jūrmalas aizsardzības biedrībai. Vērsīsimies attiecīgajās valsts institūcijās, lai novērstu šo pretlikumīgo darbību un lai panāktu, ka Jūrmalas dabas pamatnes tiktu saglabātas nākamajām paaudzēm.

Sirsnīgs paldies visiem radioklausītājiem. Vēlreiz apsveicu tautfrontiešus 4.maija svētkos. Lai jums ir saulaina rītdiena!

Vadītāja. Paldies Ražuka kungam.

Nākamais runās Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien vēlos jūs informēt par to, ka pirms Darba svētkiem „Saskaņas Centra” frakcijas deputāti tikušies ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadību. Tikšanās laikā tika apspriests jautājums par skolotāju algām. Arodbiedrības pārstāvji sniedza šādu statistiku: pašlaik vidējā alga skolotājam par vienu slodzi ir 250 latu mēnesī, tajā pašā laikā vidējā alga sabiedriskajā sektorā strādājošajiem ir 493 lati, tautsaimniecībā kopumā – 464 lati.

No pirmskrīzes laiku samaksas par skolotāja slodzi – 344 latiem – tā samazinājās līdz 250 latiem 2009.gadā. Tad faktiski tika atcelts kopš 2008.gada pastāvošais grafiks par algas paaugstināšanu skolotājiem. Kopš tā laika pagājuši jau trīs gadi, algas daudzās citās nozarēs, kā apgalvo valdība, pamazām sāk palielināties, taču skolotājiem nekas nav mainījies. Šāda darba samaksa pašlaik absolūti neatbilst sagatavotības līmenim, zināšanām, prasmēm, kādas tiek pieprasītas no profesionāla pedagoga, un tas liecina, ka valsts nepietiekami novērtē viņu darbu.

Pašlaik arodbiedrība ir noskaņota aktīvi virzīt prasību paaugstināt likmes samaksu par 10 procentiem, un mēs, „Saskaņas Centrs”, atbalstām šo iniciatīvu. Mēs uzskatām, ka ir jāpalielina atalgojums visiem skolotājiem, nevis kādas atsevišķas kategorijas pedagogiem, jo viņu darba novērtēšanas kritēriji bieži vien ir vispārīgi un subjektīvi. Te mūsu un arodbiedrības viedoklis saskan. Mēs arī iestājamies par to, lai atkal tiktu izstrādāts grafiks pedagogu algu pakāpeniskai paaugstināšanai, jo tas veicinātu jauno skolotāju piesaisti skolām. Pašlaik viņi vienkārši neizvēlas tur strādāt.

Tikšanās laikā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja pievērsa uzmanību vēl vienai aktuālai problēmai: arodbiedrības vadība iebilst arī pret pensijas vecuma paaugstināšanu skolotājiem. Pedagoga darbs saistīts ar stresu, un daudzi skolotāji un bērnudārzu audzinātāji vienkārši nespēj strādāt ilgāk par 62 gadu vecumu veselības stāvokļa dēļ.

Mēs uzklausījām arodbiedrības pārstāvju viedokli un vienojāmies uzturēt pastāvīgus kontaktus. Tagad gaidām no arodbiedrības konkrētus priekšlikumus un likumdošanas iniciatīvas, kuras mēs, Saeimas lielākā frakcija, esam gatavi virzīt un atbalstīt parlamentā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Agešina kungam.

Tagad vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Uldim Augulim.

U.Augulis (ZZS).

Labdien, cienītie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē tika izskatīti vairāki likumprojekti, kas uzlabo kopējo likumdošanas piemērošanu, kā arī tika atsavināti sabiedriskajām vajadzībām nekustamie īpašumi, lai sakārtotu ceļu mezglus Rīgā.

Šīs nedēļas laikā ir bijušas vairākas sarunas, tajā skaitā par nodokļu politiku. Mēs esam redzējuši, cik publiskajā telpā ir daudz spekulāciju par to, vai samazināt pievienotās vērtības nodokli, vai mazināt darbaspēka nodokļus. Šobrīd Zemnieku savienības viedoklis ir, ka mēs nevaram atraut vienu nodokli no otra, mums ir jāmeklē kompleksi risinājumi, lai kopumā valstij pēc iespējas vairāk mēs nopelnītu. Ja mēs paskatāmies tikai uz iedzīvotāju ienākuma nodokli, tad redzam, ka pagājušajā gadā iemaksas veica apmēram 23 procenti no visiem nodokļa maksātājiem no minimālās algas, turpretim šobrīd, pēc pieejamās statistikas, to ir jau 40 procenti; tas, protams, nav labvēlīgi valstij. Līdz ar to ir kompleksi jādomā par to, kādā veidā mēs piemērojam nodokļus, to skaitā darbaspēka nodokļus. Turklāt, protams, jāizvērtē, cik objektīvi nepieciešama ir pievienotās vērtības nodokļa samazināšana pārtikai, kā tas iespaidos pārtikas cenas: vai, samazinot šo nodokli, tiešām pārtikas cenas mazināsies? Zemnieku savienības kopējais viedoklis ir, ka mums visa nodokļu sistēma jāskata kompleksi, lai mēs valstī atrastu pareizāko risinājumu.

Nākošais. Vakar Zemnieku savienība veica ar Latvijas Pašvaldību savienību sarunas par nākošo plānošanas periodu, par pieejamiem Eiropas Savienības līdzekļiem. Šobrīd ir jāņem vērā tas apstāklis, ka Latvija ir jāskata visa kopumā, visi reģioni – gan Kurzeme, Zemgale, Vidzeme un Latgale, gan Rīga –, lai mēs vienmērīgi pa visu Latviju varētu veikt Eiropas struktūrfondu ieguldījumus, jo teritorijai jāattīstās kopumā, jāattīstās visā Latvijā.

Un nobeigumā, protams, tā kā rīt mums ir Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena, es Zemnieku savienības vārdā novēlu visiem priecīgu, veiksmīgu Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienu.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Uldim Augulim.

Tagad vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Romānam Naudiņam.

R.Naudiņš (VL–TB/LNNK).

Labdien, godātie radioklausītāji! Viens no viskarstāk apspriestajiem notikumiem aizvadītajā nedēļā ir Finanšu ministrijas piedāvātais nodokļu samazināšanas plāns, kas paredz, sākot jau ar šā gada 1.jūliju, samazināt PVN likmi no 22 procentiem uz 21 procentu. Diskutabls jautājums šajā sakarā ir tas, vai vispār būs un cik liela būs šādas PVN samazināšanas efektivitāte. Jau izskanējušas bažas par to, ka PVN simboliskā samazināšana reālu labumu var dot tikai tad, ja tiek panākta īpaša vienošanās ar tirgotājiem par to, ka nodokļa samazinājums tiek atspoguļots arī cenās. Tas izskatās samērā reāli īstenojams attiecībā uz precēm ar augstāku vērtību, bet pilnīgi nereāli liekas to piemērot lielākajam ikdienas preču klāstam, tostarp pārtikai.

Līdz ar to viens no efektīvākajiem risinājumiem situācijā, kad valstī ir liels skaits iedzīvotāju ar ļoti ierobežotu pirktspēju ir šāds: ir būtiskāk PVN likmi pārtikas precēm samazināt vismaz par 10 procentiem, tādējādi pašreizējo 22 procentu vietā piemērojot vismaz 12 procentu likmi.

Jānorāda, ka samazinātas PVN likmes piemērošana pārtikai ir ne tikai zāles iedzīvotāju tēriņu mazināšanai, bet arī reāls instruments mazo uzņēmēju un ražotāju darbības sekmēšanai.

Samazināta PVN likme pārtikai – tas nav nekas unikāls. Vācijā, kur PVN vispārējā likme ir 19 procentu, pārtikai tiek piemērota PVN likme, kas ir 7 procenti. Tas ir uzskatāms piemērs tam, ka sevi cienoša valsts par pašsaprotamu lietu uzskata savu iedzīvotāju nodrošināšanu ar pašu ražoto pārtiku; no citām valstīm cenšas ievest tikai tādas pārtikas preces, kuras paši nevar vai negrib ražot. Arī Latvija, pārtikai piemērodama samazinātu PVN likmi, demonstrētu tādas valsts pieeju, kura ir ne tikai spējīga paēdināt savus iedzīvotājus, bet arī atbalsta savus ražotājus. Kā tautā saka – tiktu nošauti divi zaķi uzreiz. Tas būtu labs stimuls vietējiem ražotājiem, specializētajiem veikaliem, kas tirgo pārtiku, piemēram, mazajām siernīcām, kūpinājumu, žāvējumu un citām tirgotavām, kas šobrīd strauji attīstās Latvijā. Tas savukārt radītu pozitīvu ķēdes reakciju, veicinātu ražotāju izaugsmi, kas savukārt rosinātu apstrādāt zemi, nodarboties ar lauksaimniecību. Šis ir Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” viedoklis.

Gribu novēlēt jums skaistus svētkus, jaukas un saulainas brīvdienas jūsu ģimenēm. Liels paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Romānam Naudiņam.

Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.

Paldies, ka klausījāties. Uz sadzirdēšanos!

Otrdien, 27.oktobrī
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēde
09:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēde
09:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
14:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde (turpinājums)
15:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde