Frakciju viedokļi 2012.gada 26.aprīlī

(28.04.2012.)

Vadītājs. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimas namā Rīgā ir noslēgusies kārtējā Saeimas sēde, un klāt raidījums „Frakciju viedokļi”.

Turpmākajās minūtēs Saeimas frakciju pārstāvji pastāstīs jums par šodienas sēdes aktualitātēm.

Pirmais runās partijas VIENOTĪBA frakcijas deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Labdien! Šodien Saeima otrajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”. Grozījumu mērķis ir tieši pilnveidot procedūru, kas saistīta ar tautas nobalsošanu, un nodrošināt finansējuma caurspīdīgumu. Nekādā gadījumā šie grozījumi nav vērsti uz tautas nobalsošanas ierobežošanu, jo mēs uzskatām, ka tautas līdzdalība politiskajos procesos ir ļoti, ļoti svarīga. Taču nav pieļaujama situācija, ka tautas nobalsošanas procedūra tiek izmantota pretēji referenduma mērķiem.

Mēs labi saprotam, ka referendums var notikt, ja ir nepieciešamība grozīt normatīvos aktus, ja tāda ideja ir formulēta un tieši vākti paraksti, lai grozītu likumus.

Nekādā gadījumā referendums nav domāts, lai kāda politiskā partija vai cilvēku grupa vienkārši reklamētos, lai popularizētu savu tēlu bez nolūka grozīt normatīvos aktus. Mēs atceramies, ka pēc pēdējā referenduma organizatori mums ir stāstījuši, ka viņi nesapņoja par rezultātu, bet viņiem bija svarīgi parādīt sabiedrībai, ka viņiem ir ideja, svarīgi bija tieši tad to popularizēt.

Mūsu grozījumu mērķis ir pilnveidot procedūru. Mēs piedāvājam un Saeima ir akceptējusi ideju atteikties no diviem posmiem parakstu vākšanas procedūrā. Ko tas nozīmē? Patlaban saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu, ja mazāk nekā viens procents vēlētāju, proti, 0,6 procenti vēlētāju, ierosina kādus grozījumus, tad tauta, nu, būtībā valsts, piedalās attiecīgajā procesā un sāk tērēt naudu, lai noskaidrotu, vai tā ideja ir atbalstāma no tautas puses vai ne. Mēs uzskatām, ka demokrātija ir ļoti svarīga, bet nav pieļaujams, ka nauda tiek tērēta izšķērdīgi.

Saskaņā ar Satversmi, ja 10 procenti vēlētāju atbalsta kādu ideju, tad ir sarīkojama tautas nobalsošana. Tas ir noteikts Satversmē, un attiecīgo normu neviens negrasās grozīt. Bet, ja kādam cilvēkam, cilvēku grupai ir ideja, viņiem pašiem ir jānodrošina parakstu vākšana, lai savāktu nepieciešamos 10 procentus balsu, tas ir, 150 tūkstošus. Tas ir liels skaits. Bet, kā es jau teicu iepriekš, mūsu mērķis nekādā gadījumā nav ierobežot demokrātiju. Mēs negribam pieļaut situāciju, ka referenduma mehānisms tiek izmantots pretēji tā mērķiem. Tāpēc vienlaikus mēs domājam par to, kā vienkāršot attiecīgo procedūru. Labi zinām, ka patlaban ir nepieciešams katram parakstam notāra apliecinājums, kas maksā divus latus. Proti, 20 000 latu ir jāiztērē, lai apliecinātu attiecīgo nepieciešamo parakstu skaitu. Mēs piedāvājam citu procedūru. Arī turpmāk būs iespēja pie notāra apliecināt parakstus, bet būs arī citas iespējas. Proti, mēs domājam par elektroniskajām iespējām (proti, elektroniskais paraksts, autorizācija, izmantojot internetbankas); mēs domājam arī par iespēju bez maksas parakstīties zem kādas konkrētas iniciatīvas bāriņtiesās. Protams, varbūt būs arī citi priekšlikumi, kas vēl plašāk... vēl paplašinās iespēju cilvēkiem paust viedokli un atbalstīt kādu konkrētu ideju.

Otrs jautājums, kas saistīts ar grozījumiem. Liels jautājums. Tas ir jautājums par finansējumu. Ir saprotams, ka, ja ir kaut kāda ideja, ja ir iniciēti grozījumi kādā likumā, tad ļoti svarīgi, lai finansēšanas process būtu caurspīdīgs. Un tieši tādēļ mēs ierosinājām sakārtot arī šo jautājumu, nodrošināt iespēju kontrolēt naudas plūsmas, tieši tās naudas plūsmas, kas izmantota, lai finansētu attiecīgo procedūru – parakstu vākšanu.

Tātad ar šiem diviem grozījumiem divi lieli jautājumi ir skarti, un ar gandarījumu jāatzīst, ka Saeima atbalstīja attiecīgos grozījumus. Un līdz 8.maijam ir iespēja vēl iesniegt priekšlikumus par normatīvā akta pilnveidošanu, un es ceru, ka uz trešo lasījumu šis likumprojekts būs vēl labākā stāvoklī un mēs tiešām jau tuvākajā laikā varēsim sakārtot attiecīgo normatīvo aktu.

Paldies.

Vadītājs. Paldies Judina kungam.

Nākamais runās Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Turpinot Judina kunga sacīto, jāteic, ka tiešām Saeimā šodien tās galvenās un karstākās debates un tas galvenais jautājums bija tieši par referendumu ierosināšanu un par turpmāko kārtību, kādā tās lietas tālāk varētu notikt.

Jāsaka, ka sākotnēji, kad VIENOTĪBAS deputāte Ilma Čepāne nāca klajā ar šādu principiāli jaunu nostādni, Nacionālā apvienība bija ļoti skeptiska pret šo priekšlikumu, bet, papildinot to ar šīm normām, kuras jau Judina kungs pieminēja (konkrēti, bāriņtiesās būs iespēja šos parakstus apliecināt bez maksas, un elektroniski šos parakstus varēs nodot, droši identificējot personu ar bankas kontu palīdzību), un, protams, vēl analizējot šobrīd esošo, piedāvāto redakciju, ir skaidrs, ka tur ir nepieciešami būtiski papildinājumi, lai šis demokrātijas instruments veiksmīgi strādātu.

Nacionālā apvienība principiāli atbalsta šo pieeju un arī tālākajos lasījumos piedāvās savus priekšlikumus, lai to varētu labdabīgi un valstiski svarīgi, atbilstoši valsts interesēm arī realizēt.

Vēl viens šodienas jautājums bija jautājums par tautas vēlētu prezidentu. Tas jau kuro reizi bija nonācis Saeimas dienaskārtībā. Nacionālā apvienība bija divas reizes jau piedāvājusi to, nākusi klajā ar šādu iniciatīvu un piedāvājusi veselu likumprojektu paketi, kur bija izstrādāti grozījumi attiecīgajos pavadošajos likumos; bija ne tikai paredzēts iekļaut Satversmē normu, ka turpmāk prezidentu vēlētu tauta, bet arī izstrādāta kopā ar konstitucionālo tiesību ekspertiem kārtība, kādā tiek sadalītas pilnvaras, un bija risināts jautājums par to, kādas ir tautas vēlēta prezidenta iespējas ietekmēt procesus.

Diemžēl šobrīd, kad „Saskaņas Centrs” iesniedza savu priekšlikumu, nekas tāds nebija atrunāts, bija paredzēts tikai mainīt ievēlēšanas kārtību. Un, neskatoties uz to, mēs principā būtu gatavi atbalstīt šī jautājuma skatīšanu tālākajā komisijas darbā, tomēr saskaņā ar koalīcijas līgumu mums ir iespēja Satversmes grozījumus virzīt vai atbalstīt tikai tanī gadījumā, ja par to vienojas visi koalīcijas sadarbības partneri.

Viena no aktualitātēm, par ko Nacionālā apvienība ir savā frakcijā lēmusi burtiski vakar: tā kā ir nepieciešams veikt kādus pretinflācijas pasākumus, lai turpinātu ievērot virzību un Māstrihtas kritērijus, mēs vienojāmies par to, ka mūsu pozīcijai ir jāizšķiras jautājumā par to, vai samazināt vispārējo PVN likmi par 1 procentu vai pārtikai samazināt likmi uz 12 procentiem. Mēs noteikti atbalstām otro variantu, jo uzskatām, ka tas vistiešākajā veidā un vislielākajā mērā atsauksies tieši uz tiem cilvēkiem, kuri ir mazāk nodrošināti, un tas viņu iespējas palielinās par pieciem, sešiem procentiem, jo ikdienas patēriņam viņi varēs iepirkt vairāk dzīvē nepieciešamo preču, šinī gadījumā produktu.

Vēl viena interesanta lieta. Šodien notika Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde, kura tika noorganizēta Saeimas sēdes pārtraukumā, un jau piecas minūtes pēc pārtraukuma sākšanās... pat trīs minūšu laikā tika pieņemts lēmums... Diemžēl nepaspēju aiziet līdz komisijas sēžu telpai, jo žurnālisti vēl aizkavēja, un tanī brīdī tika pieņemts bez jautājumiem lēmums par 870 tūkstošu latu pārdali. Tas, manuprāt, nav īsti korekti, zinot to, ka ir iebildumi pret principu kā tādu. Kaut arī šī nauda ir pārpalikumi vai pašieņēmumi konkrētās ministrijās vai Saeimā, tomēr šādā veidā šī nauda nevar tikt pārdalīta, ja vajadzību ir daudz vairāk nekā tām ministrijām vai arī Saeimai, kura pieprasa papildu līdzekļus.

Tas arī viss.

Paldies.

Vadītājs. Paldies Nacionālās apvienības pārstāvim Imantam Parādniekam.

Un tagad jūs uzrunās Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs Valdis Zatlers.

V.Zatlers (ZRP).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē tika izskatīti divi jautājumi, kas ir būtiski iezīmēti arī Reformu partijas priekšvēlēšanu programmā.

Pirmais jautājums ir par kārtību, kādā tiek ievēlēts Valsts prezidents, un šo jautājumu izvirzīja opozīcijā esošā politisko partiju apvienība „Saskaņas Centrs”. Diemžēl mēs atturējāmies šajā balsojumā, lai gan uzskatām, ka šī diskusija par Valsts prezidentu kā tautas vēlētu prezidentu ir jāturpina, jo mūsu priekšlikums ir daudz plašāks; tas tomēr ietver diskusiju par Valsts prezidenta pilnvaru samērīgu, saprātīgu un līdzsvarotu paplašināšanu, un tas ir precīzi aprakstīts manos kā prezidenta priekšlikumos grozīt Satversmi tieši šajā sakarā. Iepriekšējā Saeima neuzskatīja par vajadzīgu to skatīt. Tā ka Reformu partija tuvākajā laikā nāks klajā ar savu priekšlikumu, un ceram arī, ka „Saskaņas Centrs” kā iniciators un arī tās partijas, kas ir opozīcijā un kas šobrīd kaismīgi atbalsta ideju par tautas vēlētu prezidentu, piedalīsies šajā procesā un būs ar pozitīvu attieksmi, jo mums ir jādomā arī par to, kā Valsts prezidents tiks tādā gadījumā ievēlēts, tātad prezidenta ievēlēšanas likums ir komplektā ar pašu ideju.

Un pieprasījums, protams, sabiedrībā ir. Kā mēs redzam, šīs valdības tapšanas laikā viens no maniem priekšlikumiem, kas nav Satversmē, proti, lai Valsts prezidentam būtu tiesības vērtēt katru Ministru kabineta locekli, faktiski jau tika dabā īstenots, jo prezidents Bērziņš izteica gan vēlmi, gan arī centās vērtēt Valda Dombrovska valdības ministrus.

Tā ka, manuprāt, nav jāsaskumst par to, ka šodien balsojums ir tāds, kāds tas ir. Šis jautājums ir jāsagatavo daudz rūpīgāk, ar visiem papildu dokumentiem, un tāpēc mēs šajā balsojumā šodien atturējāmies, bet nāksim tuvākajā laikā ar savu priekšlikumu, kurš, cerams, gūs arī Saeimas vairākuma atbalstu.

Otrs temats, par ko šodien Saeima ļoti diskutēja, bija pirmsreferendumu aģitācijas regulējuma ieviešana. Un, lai arī šā likumprojekta apspriešanā lielākā daļa debašu bija par pašu faktu, kā likumos interpretēt Satversmē noteiktās tiesības vienai desmitajai daļai vēlētāju rosināt referendumu, palika bez debatēm tieši pats būtiskākais jautājums – aģitācija pirms tautas nobalsošanas un aģitācija par likumu ierosināšanu.

Ja mēs atskatāmies nesenajā pagātnē, tad redzam, ka pēc neatkarības atjaunošanas mums ir bijuši astoņi referendumi, pieci no tiem – pēdējos piecos gados. Un to rosinātāji ir bijuši gan nevalstiskās organizācijas, gan partijas, gan deputāti paši, gan Valsts prezidents divos gadījumos, un, protams, bija visas valsts mēroga referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā. Diemžēl piekrītu tiem deputātiem un ekspertiem, kas vakar televīzijas diskusijā izteica viedokli, ka regulējums bija nepieciešams jau vismaz pirms 10 gadiem, kad pirmie referendumi notika un kad mēs redzējām, ka problēmas eksistē.

Protams, pēdējais referendums, tas ir, referendums par valsts valodu, noteikti bija jutīgāks, un cilvēkiem parādījās šie jautājumi: vai šajā referendumā, kura kampaņa bija diezgan agresīva, bija ārvalstu finansējums, vai kampaņas organizēšanā piedalījās ārvalstu pilsoņi un, protams, cik godīgi tika iegūta šī nauda, par ko tika veidota kampaņa. Un mēs konstatējām: naudas izcelsmi nevar uzzināt, ja mums ir pieļaujami arī anonīmie ziedotāji. Un, kā parādīja faktu analīze, tiešām ārvalstu pilsoņi deva naudu šīm kampaņām, bija anonīmie ziedotāji, bija cilvēki bez ienākumiem, kas ziedoja lielas summas – 4 vai 5 tūkstošus vai pat vairāk. Mediji it kā brīvprātīgi piedalījās ar saviem līdzekļiem kampaņā. Tātad ir pietiekami daudz jautājumu, uz kuriem katrs pilsonis vēlētos atbildi. Jo, redzat, pieprasījums dot skaidru ziņojumu un, pieņemsim, pārkāpējus sodīt var būt tikai tajā gadījumā, ja mums ir likums un ir uzraudzības institūcija, kas šā likuma ievērošanu pārrauga. Nav likuma, nav arī pārraudzības, un nav arī atbildības, un reizē nav arī soda par pārkāpumiem.

Tā ka, manuprāt, likuma „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” VI nodaļas pieņemšana šodien otrajā lasījumā ir tieši tas būtiskākais solis, kas ir nepieciešams sabiedrībai, lai tā būtu pārliecināta, ka referendumi notiek godīgi. Jo līdz šim bija tā, ka referenduma laikā varēja aģitēt arī referenduma dienā, varēja aģitēt, pieņemsim, cilvēki, kas neuzrādīja nekādas saiknes ar mūsu valsti. Un ļoti rūpīgi jāskatās – jo bieži vien referendumi ir vienlaicīgi ar vēlēšanām –, kā partijas, pieņemsim, izmanto vēlēšanu tēriņus, kuri tika regulēti līdz šim, un referendumu tēriņus, kurus neregulēja neviens. Sāpīgu piemēru mums ir pietiekami daudz.

Mums gaisotne liecina, ka arī nākotnē ir potenciāli iespējamas parakstu vākšanas par varbūt ļoti jutīgiem tematiem. Es domāju, ka, jo ātrāk mēs pieņemsim šo likumu, jo stabilāk jutīsimies savā valstī, jo šis likums ir, es nepārspīlēšu, mūsu, latviešu, nacionālo interešu labā.

Vadītājs. Paldies Valdim Zatleram.

Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas vārdā runās tās priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas vairākums noraidīja „Saskaņas Centra” izstrādāto likumprojektu par tautas vēlētu prezidentu. „Saskaņas Centra” likumprojekts par tautas vēlētu prezidentu tika izstrādāts ar mērķi pārvarēt uzticības krīzi valsts varai. Latvijā pastāvošā politisko partiju un sabiedrības sadrumstalotība ir viens no iemesliem ārkārtīgi zemajam iedzīvotāju uzticības līmenim valsts varai, tātad arī nepopulārajai Saeimai, kura ievēlē prezidentu. Sabiedrība alkst pēc pārmaiņām, pēc autoritātes, kura ir tautas ievēlēta. Un „Saskaņas Centram”, Saeimas lielākajai frakcijai, ir dzirdīgas ausis. Tāpēc mēs uzskatām, ka ir pienācis laiks atgriezties pie diskusijas par tautas vēlētu prezidentu.

Nosacījums, ka Valsts prezidentu ievēlē tauta, pasargātu Valsts prezidenta vēlēšanas no neizteiksmīgām kompromisa figūrām, veicinātu skaidrāka politiskā piedāvājuma formulējumu. Līdz ar to Valsts prezidents varētu kļūt par patiesu nācijas vienotības simbolu.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas faktiskā Valsts prezidenta institūcijas funkcionēšana būtiski pārsniedz formālu Satversmes tvērumu, tādēļ nepieciešams noteikt augstāku Valsts prezidenta leģitimitātes pakāpi un nostiprināt Satversmē tiešas ievēlēšanas principu. Visas tautas vēlēta Valsts prezidenta institūcijas ieviešana palielinātu tās politisko lomu un pastiprinātu reālās pilnvaras.

Mēs uzmanīgi sekojam līdzi tam, kāds ir sabiedrības viedoklis, un zinām, ka šādai idejai ir atbalsts arī citu politisko spēku vēlētāju vidū. Tāpēc no runām, mūsuprāt, beidzot jāķeras pie reāliem darbiem. Likumdošanas līmenī jāsāk nopietna diskusija par attiecīgiem grozījumiem Satversmē. Un šodien mēs aicinājām citu frakciju deputātus ieklausīties savu vēlētāju viedoklī un atbalstīt mūsu priekšlikumu. Jo tieši tagad ir īstais laiks diskusijas uzsākšanai, jo līdz kārtējām prezidenta vēlēšanām vēl ir trīs gadi. Tāpēc Saeimai ir laiks paveikt visu nepieciešamo darbu, lai nākamo Latvijas prezidentu jau ievēlētu tauta.

Diemžēl politiskā greizsirdība Saeimā sit augstu vilni, un Saeimas vairākums noraidīja „Saskaņas Centra” priekšlikumu par tautas vēlētu prezidentu. Rodas iespaids, ka varas partijas, koalīcija izmisīgi baidās no tautas brīvas gribas demokrātiskām izpausmēm.

Paldies par uzmanību.

Vadītājs. Paldies politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas pārstāvim Valērijam Agešinam.

Noslēdzot šodienas „Frakciju viedokļus”, runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Labdien, godātie klausītāji! Es arī vēlos pastāstīt viedokli par svarīgo jautājumu, par kuru šodien bija ļoti plašas debates Saeimā, – par likumu „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”. Jūs dzirdējāt koalīcijas viedokli par to, cik ļoti šis likums un šie likuma grozījumi ir vajadzīgi. Es savukārt jums vēlos sniegt arī citu ieskatu – pretēju ieskatu par šo lemjamo jautājumu.

Kā jūs zināt, referendums ir pilsoņu tiešās līdzdalības forma. Tas ir legāls līdzeklis, lai skaidri izteiktu viedokli „par” vai „pret” sabiedrību interesējošos jautājumos ārpus vēlēšanām. Tā ir iespēja tautai lemt par svarīgiem jautājumiem, neļaujot tos nobēdzināt dažkārt tik ļoti dziļajās Saeimas koalīcijas atvilktnēs vai savstarpējos koalīcijas partneru darījumos, nenonākot ne pie kāda rezultāta. Šī pilnvara tautai ir noteikta arī Satversmē un līdz ar to ir ļoti svarīga.

Šobrīd valdošā koalīcija – VIENOTĪBA un Zatlera Reformu partija –, kas savās programmās ir ierakstījusi, ka viena no tās svarīgākajām prioritātēm ir tautas līdzdalība, arī publiskajā retorikā propagandē tiesiskumu un demokrātiju. Mēs katra 18.novembra uzrunās un katra 4.maija uzrunās dzirdam, cik ir ļoti svarīgi, lai pilsoņi līdzdarbotos. Faktiski koalīcija dara tieši pretējo – apgrūtina referenduma procedūru, padara referendumu ierosināšanu neiespējamu. Paskaidrošu, kādēļ.

Līdz šim, lai tauta varētu iniciēt savu likumdošanas iniciatīvu, bija vajadzīgi 10 000 iedzīvotāju paraksti un vajadzēja iniciatoriem pašiem šo parakstu vākšanu finansēt, un otrajā pakāpē, kad ir jāsavāc viena desmitā daļa tautas balsu, šo parakstu vākšanā piedalījās valsts, atbalstot šo procesu. Šobrīd tiek uzskatīts, ka visi paraksti – vairāk nekā 150 000 parakstu, tas ir, vienas desmitās daļas vēlētāju paraksti, – ir jāsavāc pašiem likumdošanas iniciatoriem, sedzot arī visas ar to saistītās izmaksas. Atšķirība ir ne vairāk un ne mazāk kā vismaz desmitkārtēja. Tas nozīmē, ka tautas iniciatīva izmaksātu apmēram 300 000 latu.

Turklāt tad, kad šīs likumdošanas iniciatīvas tiek iesniegtas Centrālajai vēlēšanu komisijai izvērtēšanai, Centrālā vēlēšanu komisija ir tiesīga šādu likumdošanas iniciatīvu noraidīt, ja tā neatbilst pēc formas un satura. Mūsuprāt, tā nav pieņemama prakse, jo Centrālā vēlēšanu komisija nav politiski neatkarīga institūcija, tie nav juristi, kas šobrīd tur strādā, tie ir politiski ievēlēti cilvēki, un arī viņu darba kārtību nereti var noteikt politiķi kādu savu apsvērumu dēļ.

Ja mēs pieņemsim šos grozījumus, kurus piedāvā VIENOTĪBA un Zatlera Reformu partija, tad mēs kļūsim par Eiropā vienīgo valsti, kurā vienlaikus ir jāsavāc viena desmitā daļa vēlētāju balsu un pašai tautai par šo iniciatīvu ir jāmaksā.

Protams, tiek daudz runāts par citiem tehniskajiem rīkiem, kā var balsis vākt, par elektroniskajām iespējām, taču vienlaikus jāuzsver, ka šādus elektroniskos rīkus šobrīd valsts nepiedāvā, arī elektroniskās autentifikācijas likums joprojām nav pieņemts; šobrīd ir tikai solījumi, ka kaut kad nākotnē tas viss tiks piedāvāts. Tā sanāk, ka, ja tauta ir neapmierināta ar Saeimas darbu, tad daudz vienkāršāk būs iniciēt Saeimas atlaišanu nekā piedāvāt Saeimai savā darba kārtībā iekļaut un izskatīt tautai svarīgus jautājumus.

Interesanti, ka šie paši politiķi, kuri šobrīd tik ļoti aktīvi iestājas pret brīvāku referendumu organizēšanu, pirms 3–4 gadiem, būdami pozīcijā, publiski pauda pavisam citu viedokli – uzsvēra, cik svarīgi ir referendumi (ka referendums ir ļoti svarīgs instruments, ar ko tauta var paust savu attieksmi pret cinisku valdību un sliktu valdības darbu), uzsvēra, ka referendumu ierosināšanai jau šobrīd ir pārāk smagnējs mehānisms, un aicināja novērst putinismu jeb šaura politiķu loka iespēju lemt par tautai svarīgiem jautājumiem. Arī darbības bija pavisam pretējas: tika iniciētas vairākas parakstu vākšanas un tautas nobalsošanas gan par pensijām (no tā koalīcija šobrīd tik ļoti, ļoti baidās!), gan par Saeimas atlaišanu, kā arī tika iesniegta Satversmes tiesā sūdzība par nesamērīgi augstām izmaksām, kas tobrīd bija saistītas ar vēlētāju parakstu vākšanu.

Nu, tas nekas, ka šobrīd pašu piedāvājums ir pilnīgi pretējs! Vismaz desmitkāršotas šīs izmaksas, kas šādā veidā gulstas uz tautas pleciem.

Interesanti, ka šie paši koalīcijas deputāti ļoti aktīvi iestājas par daudz brīvāku referendumu realizēšanu pašvaldībās, nosakot, ka šīs izmaksas gan visas būtu jāuzņemas valstij jeb pašvaldībām, un tajā kontekstā nemaz netiek runāts par to, ka mums ir jātaupa valsts līdzekļi.

ZZS uzskata, ka, ja tiešām koalīcijai rūp uzlabot referendumu sistēmu, izvairoties arī no dažāda veida provokācijām, kas šobrīd varētu būt aktuālas, ierosinot referendumus, piemēram, par nacionālajiem jautājumiem, tad būtu jāņem vērā šī gada sākumā ZZS iesniegtie Satversmes grozījumu priekšlikumi par Satversmes negrozāmajiem pantiem, nosakot, ka nedrīkst tikt realizēti referendumi, kas ir pretrunā ar demokrātiskas sabiedrības vai nacionālas valsts interesēm.

Tā ka ZZS šobrīd ir ļoti skaidri paudusi savu attieksmi pret šādu demokrātijas ierobežošanu arī turpmāk un komisijās un Saeimas sēdēs aktīvi strādās, lai nepieļautu šo iespēju ierobežot tautas varu, saglabātu tautai iespēju balsot un piedalīties to lēmumu pieņemšanā, kuri ir svarīgi tās ikdienā.

Paldies jums, klausītāji, un veiksmīgu atlikušo dienu!

Vadītājs. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

Līdz ar to šodien frakciju viedokļi ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Otrdien, 27.oktobrī
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēde
09:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēde
09:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
14:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde (turpinājums)
15:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde