Frakciju viedokļi 2011.gada 15.decembrī

(19.12.2011.)

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies šīsdienas Saeimas sēde, un „Frakciju viedokļos” Saeimas deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem, pieņemtajiem lēmumiem un citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Jau ziņots, ka Eiropas Savienības samitā pagājušajā nedēļā gandrīz visas Eiropas Savienības valstis, izņemot Lielbritāniju, piekrita strādāt pie vienošanās attiecībā uz starpvaldību fiskālo disciplīnu. Tā dalībvalstīm pieļautu strukturālā budžeta deficītu ne lielāku par pusprocentu no iekšzemes kopprodukta.

Premjers Valdis Dombrovskis paudis cerību, ka opozīcija atbalstīs fiskālās disciplīnas nostiprināšanu arī Satversmē, jo, viņaprāt, šā principa iekļaušana konstitūcijā ir svarīga neatkarīgi no tā, vai partija atrodas pozīcijā vai opozīcijā. Valdībā novembra beigās tika atbalstīts Fiskālās disciplīnas likuma projekts un ar to saistītie Satversmes grozījumi, kuru apstiprināšanai būs nepieciešams vismaz 67 Saeimas deputātu atbalsts. Taču pašlaik valdošajai koalīcijai ir tikai 56 deputātu balsis. Valdība iecerējusi Satversmē noteikt Saeimas atbildību par taupīgu budžetu un uzkrājumu veidošanu valsts attīstībai un finanšu stabilitātei. To paredz Ministru kabinetā atbalstītie grozījumi Satversmē, kuriem jāgūst arī parlamentā atbalsts.

Tāpat valdība atbalstīja Fiskālās disciplīnas likumprojektu, kas ierobežos budžeta izdevumu pieaugumu. Satversmē plānots noteikt, ka (citēju) „Saeima ir atbildīga par taupīgu budžetu un uzkrājumu izveidošanu valsts attīstībai un finanšu stabilitātei”. Citāta beigas.

Grozījumi paredz, ka Saeima tāpat kā līdz šim katru gadu pirms saimnieciskā gada sākuma lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu, taču atšķirībā no pašreizējās Satversmes panta redakcijas parlaments to darītu vairāku gadu budžeta plāna ietvaros. Satversmē arī iecerēts noteikt, ka budžeta projektu Saeimai tāpat kā līdz šim iesniedz Ministru kabinets, taču jaunajā redakcijā būs uzsvērts, ka valdība kārto valsts finanšu lietas sabalansēti.

Tomēr politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas 11.Saeimas deputāti nolēmuši neatbalstīt Satversmes grozījumu, kas noteiktu fiskālās disciplīnas pastiprināšanu, kā arī balsot „pret” Fiskālās disciplīnas likumprojekta nodošanu izskatīšanai Saeimas komisijām.

Mēs uzskatām, ka akla pakļaušanās tā sauktās fiskālās disciplīnas principiem pēc būtības nozīmē finansiālās neatkarības zaudēšanu. Mēs nenoliedzam, ka pašreizējos sarežģītajos ekonomiskajos apstākļos ir nepieciešams ievērot taupības režīmu un dzīvot atbilstoši līdzekļiem.

Var diskutēt par to, kādam jābūt budžeta deficītam un vai ir nepieciešams arī ievērot fiskālo disciplīnu, taču šie lēmumi ir jāpieņem mums pašiem mūsu valstī, Latvijā, nevis jāatdod šīs tiesības Eiropas Savienības institūcijām, tādējādi mums vēl vairāk zaudējot neatkarību.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Agešina kungam no politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Nākamais runās politisko partiju apvienības VIENOTĪBA frakcijas deputāts Jānis Reirs. Lūdzu!

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Labvakar, radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē tika apstiprināts budžets – visi likumprojekti, pavadošie dokumenti un pamatlikums „Par valsts budžetu 2012.gadam”. Tātad koalīcija ir paspējusi šo budžetu apstiprināt ļoti īsā laika grafikā, lai šis budžets varētu tikt izsludināts jau šogad un lai no 1.janvāra visa sabiedrība varētu zināt par izdevumiem, kādi mums būs 2012.gadā.

Šis budžets, kā jau es esmu daudzreiz atzīmējis, ir samērā viegls gan fiziskā ziņā (ir tikai 30 likumprojekti, pavadošie dokumenti), gan arī emocionālā ziņā, jo praktiski šis ir pirmais budžets trijos gados, kur mēs „negriežam”, nekonsolidējam darba vietas, „negriežam” izdevumus atalgojumiem, „negriežam” pensijas, „negriežam” pabalstus.

Otrajam lasījumam komisija saņēma vairāk par 300 priekšlikumiem – pašā Budžeta likumā bija 91 priekšlikums, bet nedaudz vairāk par 200 priekšlikumiem bija to pavadošajos likumprojektos. Budžeta likumā ir atbalstīti 65 priekšlikumi, tātad pārējie ir noraidīti, un tādi ir 26 priekšlikumi.

Ministru kabinets papildus tika iesniedzis 60 priekšlikumus, Saeimas frakcijas iesniedza 14 priekšlikumus, bet deputāti iesniedza 13 priekšlikumus, savukārt Saeimas komisijas iesniedza 4 priekšlikumus.

Komisija, izskatot šo budžeta projektu un apstiprinot papildu finansējumu jau pirmajā lasījumā pieņemtajiem apjomīgajiem cipariem, ir atbalstījusi tādas pozīcijas, kas nepalielina budžeta deficītu, tās ir: Nacionālo partizānu apvienībai – 5000 latu dotācija, dotācija Nacionālo karavīru biedrībai – 5000 latu. Mēs esam piešķīruši līdzekļus arī Tieslietu ministrijas Valsts zemes dienesta kadastra precizēšanai 236 tūkstošus latu, kā arī atbalstījuši divas Kultūras ministrijas programmas, Dziesmu un deju svētku procesa nodrošināšanai piešķirot minimāli nepieciešamo finansējumu – 80 tūkstošus latu, kā arī līdzekļus Kultūras ministrijas projekta „Rīga – 2014.gada kultūras galvaspilsēta” ietvaros īstenotajiem pasākumiem, jo jau nākamgad ir jāveic pirmie maksājumi, un šis maksājums būs par Pasaules koru olimpiādi Rīgā 2014.gadā. Šie maksājumi būs jāveic jau februārī un maijā.

Tālāk. Apstiprinot budžetu, mēs Saeimā esam saņēmuši arī likumprojektu „Par fiskālo disciplīnu”, kuru esam nolēmuši atbalstīt un virzīt tālāk, izskatot to Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Es ceru, ka mēs nākotnē pieņemsim šo likumu un turpmāk krīžu gadījumā mēs varēsim veidot uzkrājumus un dzīvot atbilstoši nopelnītajiem līdzekļiem un tērēt tik daudz, cik mēs būsim nopelnījuši.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Jānim Reiram – politisko partiju apvienības VIENOTĪBA frakcijas deputātam.

Nākamajam vārds Zatlera Reformu partijas deputātam Jānim Ozoliņam.

Lūdzu.

J.Ozoliņš (ZRP).

Labdien, godājamie radioklausītāji! Man ir liels prieks, ka mums šodien ir izdevies pieņemt nākamā gada budžetu un ka mēs sekmīgi varēsim paziņot visiem Latvijas iedzīvotājiem, kāds tas būs un pēc kādiem noteikumiem dzīvosim nākamgad.

Īpaši gribu atzīmēt to, ka ir izdevies vienoties par tiem posteņiem, kuri Latvijas iedzīvotājiem ir svarīgi, proti, par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas investīciju projektiem, kas dos iespēju ar struktūrfondu palīdzību nosiltināt ēkas vismaz 350 pašvaldībām, 86 augstskolām, profesionālās izglītības iestādēm, kādas 60 ražošanas ēkas, kā arī uzstādīt vismaz 100 atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas, siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijas gan komercsektorā pašvaldībās, gan arī pārvaldes iestādēs. Tas ir diezgan būtisks solis uz priekšu, lai mēs ne tikai runātu, bet arī tiešām darītu kaut ko siltuma efektivitātes jautājumos.

Tieši tāpat tas ir attiecībā uz Eiropas struktūrfondiem. Šis budžets mums sekmīgi ļaus modernizēt aptuveni 130 ūdens saimniecību uzņēmumus vai sistēmas, un tas skars aptuveni 62 procentus Latvijas iedzīvotāju, faktiski lielu iedzīvotāju daļu. Tas ļaus arī pabeigt Vidusdaugavas atkritumu apsaimniekošanas poligona izveidi, gandrīz 20 izgāztuvju rekultivācijas projektu īstenošanu, kas ir apstiprināti jau iepriekšējos gados. Tātad sekmīga un veiksmīga šā budžeta apstiprināšana šos projektus ļaus sekmīgi realizēt, kā arī pabeigt plūdu draudu novēršanas projekta realizāciju Pļaviņās, jo tie bargās ziemās vai pavasaros īpaši aktuāli.

Īpaši gribu atzīmēt to, ka tiks turpināta Eiropas Savienības līmeņa projekta īstenošana Inčukalnā vēsturiski piesārņotās teritorijas sanācijai (runa ir par tā saukto gudrona dīķi). Projekts tiks īstenots līdz 2014.gadam.

Kopumā runājot par nākamā gada budžetu, gribu teikt to, ka es ceru, ka šis ir viens no pēdējiem budžetiem ar finansiālo mīnusu jeb to iezīmi, ka mēs tērējam vairāk nekā pelnām, un ar cerībām skatos uz sadarbības partneriem, koalīcijas partneriem jautājumā par fiskālās disciplīnas un daudzgadu budžeta izstrādi. Zatlera Reformu partija kā vienu no galvenajiem mērķiem izvirza sistēmas ilgtspēju, un mēs noteikti atbalstīsim un visiem spēkiem centīsimies šādu budžetu izstrādāt. Tas ir nepieciešams, lai mēs ne tikai pēdējās gada dienās uzzinātu, pēc kādiem noteikumiem dzīvosim nākamgad, bet jau laicīgi – gada vidū, visa gada laikā – zinātu, uz kurieni tiek novirzīta nauda un kādi projekti nākotnē tiks īstenoti.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Jānim Ozoliņam no Zatlera Reformu partijas frakcijas.

„Frakciju viedokļus” turpina Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Uldis Augulis. Lūdzu!

U.Augulis (ZZS).

Labdien, cienītie radioklausītāji! Šodien pats svarīgākais, kas tika lemts Saeimā, droši vien bija budžeta jautājums. Zaļo un Zemnieku savienība, kas ir opozīcijas partija, bija iesniegusi vairākus priekšlikumus, lai valdībai palīdzētu šo budžetu veidot pareizāku un precīzāku. Tas, mūsuprāt, valdībai nebija līdz galam izdevies, tāpēc savos priekšlikumos, kurus mēs iesniedzām, mēģinājām šo budžetu uzlabot.

Viens no mūsu priekšlikumiem bija priekšlikums par atbalstu Latvijas Nacionālo karavīru biedrībai un Latvijas Nacionālo partizānu apvienībai, un, protams, valdība veidoja savu priekšlikumu – identisku –, jo valdošā koalīcija nav gatava atbalstīt kādu no opozīcijas labi izstrādātajiem priekšlikumiem. Bet mums ir prieks arī par to, ka šādā veidā tā mūsu iniciatīva ir atbalstīta.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcija iesniedza arī priekšlikumu par to, kādā veidā kreditēt lauksaimniekus, lai Latvijas zemnieki varētu iegādāties zemes ar kredīta palīdzību. Bet diemžēl valdošā koalīcija šo priekšlikumu noraidīja.

Nākamais. Mēs mēģinājām atbalstīt arī tos pedagogus, kuri nodarbojas ar deju kolektīviem un dziesmu, koru kolektīviem, lai varētu nodrošināt mērķdotācijas tiem pedagogiem, kas šos kolektīvus sagatavo Dziesmusvētkiem. Arī šo mūsu priekšlikumu diemžēl neatbalstīja, bet ir pieņemts mazliet citādāks, ar mazāku finansējumu, tieši Dziesmusvētku atbalstam, bet ne atbalstam pedagogiem, kuri šo darbu veic.

Vēl. Protams, mums bija priekšlikums arī medicīnas atbalstam, taču valdošā koalīcija diemžēl neatbalstīja arī to.

Nākamais. Es kā bijušais satiksmes ministrs gribu pieminēt, ka mani personīgie priekšlikumi bija saistīti ar Valsts autoceļu fondu, autoceļu finansējuma atjaunošanu un stabilu finansējumu nākotnē. Tas, protams, dotu iespējas uzņēmējiem normāli plānot savus darbus, skatīties ilgtermiņā, domāt par to, kādā veidā pēc iespējas ātrāk sakārtot mūsu autoceļus. Protams, gan pašvaldībām, gan valstij kā pasūtītājam būtu tad normāls plānošanas process ilgtermiņā, jo ceļi ir valsts asinsrite – tie dod gan darba vietas, gan ekonomisko izaugsmi un tātad, protams, arī iespēju attīstīties uzņēmējdarbībai. Priekšlikumos būtībā bija runa par to, ka, rēķinoties, protams, ar finanšu situāciju valstī, pakāpeniski, pa gadiem, mēs ejam līdz tam, ka 80 procenti no akcīzes nodokļa par naftas produktiem un autotransporta nodoklis tiek novirzīts tikai un vienīgi ceļu remontiem, ceļu uzlabošanai, lai mēs pēc iespējas ātrāk sakārtotu savus ceļus un mums būtu Eiropas līmeņa ceļi, mums nebūtu jābrauc pa bedrainiem ceļiem. Šos priekšlikumus neatbalstīja, bet valdošā koalīcija solīja par šo jautājumu lemt vidēja budžeta termiņa ietvaros. Ceru, ka šie apsolījumi paliks spēkā. Bet jāatceras ir tas, ka mēs varam plānot, bet ceļi mums ir jāremontē un jāuztur šodien. Tas, manuprāt, ir ļoti svarīgi.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Uldim Augulim no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Un šodien „Frakciju viedokļus” noslēdz Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāte Vineta Poriņa. Lūdzu!

V.Poriņa (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kā jau mani kolēģi, citi deputāti, minēja, šīsdienas centrālais notikums, protams, bija valsts budžeta pieņemšana Saeimā. Budžets ir pieņemts. Bet ko domā Nacionālā apvienība? Nacionālā apvienība jau savlaicīgi bija sagatavojusi un iesniegusi savus ieteikumus, piemēram, ēnu ekonomikas apkarošanai un citas idejas Finanšu ministrijā, un tās arī aktīvi tiks virzītas, lai veicinātu un uzlabotu pašreizējo valsts ekonomisko stāvokli.

Otrkārt. Runājot par budžetu, es nevēlētos atkārtot to, ko jau šodien nupat minēja mani kolēģi, bet es gribētu izcelt – un teikt lielu paldies Valdim Dombrovska kungam par to! – papildu finansējuma piešķiršanu 80 tūkstošu latu apmērā Dziesmusvētkiem. Arī tas tātad tika panākts, pateicoties Nacionālās apvienības iniciatīvai un premjera Valda Dombrovska atsaucībai.

Treškārt. Pavisam īsi. Tā kā mana interešu sfēra ir saistīta ar valodu un izglītību, es gribu minēt to, ka opozīcijas priekšlikumi šodien īpaši izcēlās ar lielu populismu, runājot par pedagogu algu palielinājumu, kas patiesībā nebūtu nekāds palielinājums, tāpēc ka faktiski tas neatbilda palielinājuma nozīmei. Un tāpēc mēs šos opozīcijas, konkrēti Zaļo un Zemnieku savienības, ieteikumus noraidījām.

Un man, lingvistei un valodas politikas zinātniecei, šodien lielākais notikums – lielākais pēc budžeta apstiprināšanas – bija kārtējie politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” ieteikumi Valsts valodas likuma sakarā un grozījumu likumā „Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” virzīšana Saeimā. Es uzstājos pret „Saskaņas Centra” iesniegtajiem grozījumiem Valsts valodas likumā, jo „Saskaņas Centrs” ieteica ieviest Valsts valodas likumā tādu normu, ka, ja minoritāte sastāda 20 procentus no apdzīvotās teritorijas vai pilsētas iedzīvotājiem, tad šī minoritāte var pieprasīt savas valodas lietojumu. Kā mēs zinām, Latvijā šobrīd ir vērojama tieši krievvalodīgo cilvēku komforta situācija un latviski runājošo cilvēku diskomforts. Šādu „Saskaņas Centra” iesniegtu grozījumu akceptēšana novestu nevis pie sabiedrības integrācijas un harmonijas cilvēku attiecībās Latvijā, bet – tieši otrādi! – pie sašķeltības. Un šodien, uzstājoties debatēs, es teicu, ka ar Valsts valodas likuma grozījumu akceptēšanu vai noraidīšanu Saeima var paust, vai mēs vēlamies turpmāk būt kā maza Krievija vai tomēr vēlamies būt suverēna nacionāla valsts Latvija ar vienvalodību valsts un sabiedrības līmenī, ar daudzvalodības politiku indivīda līmenī un latviešu valodu kā dominējošo valodu publiskajā telpā. Es kolēģus aicināju balsot pret šiem „Saskaņas Centra” ierosinātajiem grozījumiem, un Saeima tos neakceptēja.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Vinetai Poriņai no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.

Tiešraidi no Saeimas nama Sēžu zāles vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa. Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Trešdien, 11.decembrī
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde (turpinājums)
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196