Frakciju viedokļi
2025. gada 11. decembrī
Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Tiešraidē no Saeimas nama skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Ir noslēgusies Saeimas sēde, un tūdaļ deputāti pastāstīs jums par tajā skatītajiem jautājumiem un citām aktualitātēm.
Pirmajam šodien vārds frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšsēdētājam Edgaram Tavaram. Lūdzu!
E. Tavars (AS).
Šodien notika divas Saeimas sēdes. Notika 4. decembra sēde, kuras darba kārtība valsts budžeta pieņemšanas dēļ tajā dienā netika skatīta. Šodien izskatījām gan 4. decembra, gan šodienas, 11. decembra, Saeimas sēdes darba kārtību.
Bija vairāki diezgan būtiski jautājumi, bet es gribu pasvītrot atsevišķus, piemēram, APVIENOTĀ SARAKSTA pieprasījumu Ministru prezidentei un pieprasījumu satiksmes ministram par “Rail Baltica” ieviešanu, faktiski par visām nepilnībām, kuras redzam gan skaidrā trases definēšanā... noteikšanā, gan skaidrā finansējuma plānošanā, lai būtu saprotams gan tehniskais dzelzceļa līnijas novietojums, gan tas, kā un par kādiem līdzekļiem plānojam visas šīs darbības finansēt. Lai nebūtu tā, ka mēs turpinām atsavināt zemes, būvēt dārgus punktveida objektus: gan Rīgas dzelzceļa stacijā, gan pāļus Daugavā, gan pie lidostas “Rīga”. Tajā pašā laikā mēs lasām paziņojumus no bijušajām Igaunijas augstākajām amatpersonām... pašreizējām augstākajām amatpersonām, kā arī Ilvesa kunga par to, ka Latvija netiek ar savu posmu galā un ka tas apdraud kopumā “Rail Baltica” ieviešanu. Diemžēl koalīcija šādus pieprasījumus parasti neatbalsta. Mēs arī necerējām uz brīnumu, bet skaidri norādījām savu pozīciju.
Tāpat izskatījām prezidenta rosinājumu otrreiz caurlūkot likumu “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā”... tā saucamās vinjetes... nodevas, transportlīdzekļu nodevas. Bija iesniegti divi priekšlikumi, viens no koalīcijas, otrs – APVIENOTĀ SARAKSTA. Un abi divi likumprojekti faktiski turpināja darbu uz komisijām.
Visbeidzot bija diezgan garas debates ar kolēģiem no “Nacionālās apvienības”, kas iesniedza lēmuma projektu “Par dzelzceļa sliežu demontāžu Latvijas–Krievijas pierobežas teritorijā” un skaidru uzdevumu Ministru kabinetam un premjerei Evikai Siliņai gan par finansējumu, gan komunikāciju ar Baltijas valstu kolēģiem. Diemžēl šis patstāvīgais priekšlikums neguva atbalstu, lai uzsāktu nopietnas un profesionālas debates Latvijas Republikas parlamentā. Tā ka ceram uz to, ka valdība pieņems līdzīgus lēmumus, lai būtu konstruktīvi, izsvērti un... kompensējošie mehānismi... un lai darbība būtu proaktīva, lai mēs rastu vienotu sarunu vismaz Baltijas valstu... jūras reģionā. Tas, manuprāt, par svarīgāko.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Edgaram Tavaram no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”.
Nākamais runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāts Jānis Zariņš. Lūdzu!
J. Zariņš (JV).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē pieņēmām vairākus svarīgus lēmumus, kas vērsti gan uz sabiedrības atbalstu un drošību, gan valsts pārvaldes efektivitātes un taisnīguma stiprināšanu.
Pirmkārt, esam iesnieguši likumprojektu “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā”, lai būtiski atvieglotu ikdienu vairākām iedzīvotāju grupām. Grozījumi paredz atbrīvot zemniekus no vinjetes maksājumiem uz deviņiem mēnešiem, piešķirt 50 procentu atlaidi daudzbērnu ģimenēm, kā arī nodrošināt, ka transportlīdzekļiem no trīs līdz trīsarpus tonnām saglabājas līdzšinējā kārtība.
Otrkārt, turpinām darbu pie Darba likuma grozījumiem, lai sakārtotu un modernizētu virsstundu regulējumu. Mērķis ir panākt taisnīgu un caurspīdīgu darba organizāciju. Papildus vēlamies dot iespēju darba devējiem un darbiniekiem vienoties par četru dienu darba nedēļu, jo tas abām pusēm ir izdevīgi un uzlabo darba un privātās dzīves līdzsvaru. Tā ir moderna darba tirgus pieeja, kas daudzviet Eiropā jau sevi ir pierādījusi.
Treškārt, konceptuāli atbalstījām kolektīvo iesniegumu “Likumā noteikt, ka dzīvnieks nav manta, bet dzīva būtne”. To nodevām Juridiskajai komisijai, kurā tiks izstrādāts stingrāks, mūsdienīgāks regulējums attieksmei pret dzīvniekiem, mājdzīvniekiem. Sabiedrība skaidri norādījusi, ka sagaida lielāku atbildību dzīvnieku aizsardzībā, un mēs uz to ejam.
Lai taupītu līdzekļus un celtu pārvaldības efektivitāti, pieņēmām likumu “Grozījumi Augstskolu likumā”, nosakot, ka valsts augstskolās tiek samazināts padomes locekļu skaits. Tas ļauj ietaupīt resursus un efektivizēt augstskolu pārvaldību.
Noslēgumā... pieņēmām likumu “Grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā”, lai nodrošinātu objektīvu un starpinstitucionālu amatpersonu disciplinārlietu izmeklēšanu, kas stiprina tiesiskumu un uzticību valsts pārvaldei.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Jānim Zariņam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.
Nākamais runās frakcijas “Stabilitātei!” deputāts Iļja Ivanovs. Lūdzu!
I. Ivanovs (ST!).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā izskatījām divas darba kārtības – gan 4. decembra, gan šodienas sēdes jautājumus. Vēlos īpaši izcelt trīs likumprojektus.
Pirmais – “Grozījumi Valsts kontroles likumā”. Ņemot vērā pēdējās ziņas par atklāto korupcijas shēmu Ukrainā, frakcija “Stabilitātei!” iesniedza Saeimai likumprojektu ar mērķi uzdot Valsts kontrolei sagatavot revīzijas ziņojumu par valsts līdzekļu izlietojumu, sniedzot Ukrainai visaptverošo politisko, militāro, finanšu un humāno palīdzību kopš 2022. gada. Diemžēl šis priekšlikums Saeimas kolēģu atbalstu neguva.
Otrais – “Grozījumi Būvniecības likumā”. Mūsu frakcija atbalsta šo likumprojektu, jo tas būtiski atvieglo būvniecības procesu iedzīvotājiem un mazajiem saimnieciskās darbības veicējiem. Pirmkārt, likumprojekts paredz, ka fiziskajām personām, iesniedzot dokumentus būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildei, vairs nebūs jānorāda finanšu līdzekļu izcelsme. Tas mazina birokrātiju un samazina administratīvo slogu godprātīgiem būvētājiem. Otrkārt, tiek paplašinātas iespējas, ka būvniecības ierosinātājs pats var būt būvētājs, uzņemoties veicēja atbildību. Tas ir īpaši svarīgi privātmāju īpašniekiem, mazajām saimniecībām un zemnieku saimniecībām, kurām bieži nav nepieciešams vai nav ekonomiski pamatoti piesaistīt būvuzņēmēju. Kopumā šie grozījumi padara būvniecības regulējumu saprātīgāku, elastīgāku un draudzīgāku cilvēkiem, kuri būvē savā īpašumā. Tie ir soļi pretim mazākai birokrātijai un lielākai atbildībai pašiem būvētājiem. Tieši tāpēc mēs tos atbalstām.
Un trešais – “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā”. Pēc plaša sabiedrības sašutuma Valsts prezidents atgrieza atkārtotai caurlūkošanai likumu “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” ar mērķi pārskatīt iepriekš pieņemtos lēmumus, kas paredz paaugstināt nodevu kravas transportlīdzekļiem ar pilnu masu virs trīs tonnām, kuri tiek izmantoti kravu pārvadāšanai pa Latvijas autoceļiem. Atgādināšu, ka frakcija “Stabilitātei!” jau sākotnēji balsoja pret šiem grozījumiem, tāpēc viennozīmīgi atbalstām prezidenta lēmumu likumu nodot otrreizējai caurlūkošanai.
Mūsu frakcija “Stabilitātei!” konsekventi iestājas gan par parasto iedzīvotāju, gan lauksaimnieku, gan uzņēmēju interesēm, aizstāvot taisnīgus un rūpīgi izvērtētus lēmumus.
Paldies par uzmanību, un novēlu visiem jauku nedēļas nogali!
Vadītāja. Paldies Iļjam Ivanovam no frakcijas “Stabilitātei!”.
Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Gunārs Kūtris. Lūdzu!
G. Kūtris (ZZS).
Labdien, cienījamie klausītāji! No lielā likumprojektu skaita, kas šodien tika izskatīti Saeimā, es vēlētos uzsvērt divus, pievērst uzmanību diviem.
Pirmais, protams, ir likumprojekts “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā”, pareizāk sakot, ar to saistītā problemātika. Jā, jāatzīst, tā bija Saeimas kļūda – lielajā likumprojektu burzmā, kas tika pieņemti saistībā ar budžetu, šajā likumprojektā tika ielikta iepriekš nepietiekami izvērtēta nodevas palielināšana. Pēc vistiešāk aizskarto uzņēmēju celtajiem protestiem šonedēļ gandrīz visas politiskās partijas aktivizējās, lai kaut ko darītu. Arī prezidents pielika roku, lai šo jautājumu vēlreiz pārvērtētu. Loģiski, ka savas kļūdas vienmēr ir jālabo. Vienīgi izklausās mazlietiņ dīvaini, ka atbildīgais ministrs publiski pasaka: ziniet, mēs tagad meklēsim risinājumus, kā jums dzīvi mazlietiņ atvieglot, proti, vispirms iebliež pa pilno klapi un pēc tam – “mēs tomēr mēģināsim kaut kā jums palīdzēt”. Tas neizskatās korekti.
Bet otrs ļoti būtisks likumprojekts, kas šodien tika virzīts pirmajā lasījumā un atbalstīts Saeimā, ir “Grozījumi Būvniecības likumā”. Zaļo un Zemnieku savienība vienmēr ir uzsvērusi, ka mēs gribam cīnīties pret birokrātiju, samazināt liekās prasības un cilvēkiem nedaudz atvieglot dzīvi. To nevar pieņemt ar vienu likumu, jo daudz kas mūsu birokrātijā ir pakāpeniski laika gaitā ieviesies, un šajā likumā ir viena neliela risinājuma metode, proti, tas skars visus tos, kas gatavojas būvēt kādu ēku sev... Šajā procesā samazināsim birokrātiju un arī izdomātos ierobežojumus. Tas skars tās fiziskās personas, kuras varēs veikt būvniecību līdz 400 kvadrātmetru platībai sev, nepieprasot obligātu būvkomersantu... lai tas piedalītos.
Tāpat zemkopjiem un zivsaimniekiem būs iespēja pašiem veikt būvdarbus un samērīgi prasīt... tikai tad, ja nepieciešams, prasīt papildu būvkomersantu, ja tiek būvētas lauksaimniecības būves. Šajā likumprojektā ir paredzēts, ka fiziskajām personām nebūs jānorāda finansējuma avoti savu māju būvniecībai. Laikam tomēr valstij jāizrāda cieņa pret cilvēkiem, nevis vispirms jādomā, ka viņiem ir noziedzīgi iegūta manta, un jāprasa izskaidrot jeb attaisnoties.
Cienīsim cilvēkus un tādā noskaņā sagaidīsim Ziemassvētkus!
Paldies.
Vadītāja. Paldies Gunāram Kūtrim no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
Vārds Edvīnam Šnorem no frakcijas “Nacionālā apvienība”. Lūdzu!
E. Šnore (NA).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es gribu runāt par trijām lietām. Pirmā: “Nacionālā apvienība” iesniedza pieprasījumu iekšlietu ministram Kozlovskim par situāciju, kāda ir izveidojusies ar migrācijas paktu un Latvijas saistībām tajā. Nu, respektīvi, Latvija ir spiesta ievērot migrācijas pakta nosacījumus – uzņemt zināmu kvotu migrantu no Eiropas valstīm vai arī maksāt 20 tūkstošus eiro par katru neuzņemto migrantu. Latvija nebija spējīga Tieslietu un iekšlietu padomē, kurā Kozlovska kungs pārstāv Latviju, izcīnīt sev izņēmumu, kā to izdarīja, piemēram, Igaunija. Igaunija, Polija... ir vesela virkne valstu, uz kurām šie nosacījumi neattieksies vai attieksies tikai daļēji.
Uzskatām, ka tas ir ļoti slikti Latvijas gadījumā. Brīnums, kāpēc Latvijai šāda izņēmuma nav, jo pamatojumi ir vairāki.
Pirmkārt, Latvija saskaras ar ļoti kritisku situāciju uz austrumu robežas. Mums ir rekordliels spiediens – 10 tūkstoši cilvēku gadā, kurus mēs... nu, kā saka, kurus atspiež atpakaļ.
Otrkārt, protams, ir vēsturiskais konteksts, par kuru noteikti ir jārunā, bet par kuru bieži kautrējas runāt mūsu amatpersonas, respektīvi, PSRS okupācijas un kolonizācijas mantojums. Mēs jau netiekam galā ar šo krievu kolonistu integrāciju, kā varam uzņemties vēl integrēt cilvēkus no Āfrikas, Āzijas un... citām valstīm?
Otra lieta, par ko es gribu runāt, ir mūsu iesniegtais lēmuma projekts (kuru diemžēl Saeima šodien noraidīja) “Par dzelzceļa sliežu demontāžu
Latvijas–Krievijas pierobežas teritorijā”. Mēs uzskatām, ka tas būtu jādara, balstoties uz informāciju, ko saņemam no mūsu bruņotajiem spēkiem, no mūsu partneriem ASV, militārajiem analītiķiem. Veselais saprāts pilnīgi skaidri saka... ikviens zina, ka Krievija Ukrainā virzās strauji tajās vietās, kur ir dzelzceļa infrastruktūra. Latvija ir nesalīdzināmi mazāka par Ukrainu. Mums tas ir daudz kritiskāk, šis pirmais... kaut kāda veida pirmās dienas, tāpēc tas ir absolūti loģisks solis – nojaukt zināmu daļu no dzelzceļa sliedēm, sevišķi posmā Kārsava–Rēzekne, kur neiet ne Āzijas kravas, ne ir kāds ekonomisks ieguvums no tā. Diemžēl Saeima noraidīja šo lēmuma projektu. Mēs to turpināsim skatīt un virzīt Saeimā tālāk... Iekšējās drošības apakškomisijas sēdē to izskatīsim. Bet vēlējos uz to vērst uzmanību.
Pēdējais, ko es gribu minēt, ir mūsu pieprasījums izglītības un zinātnes ministrei Melbārdei “Par Izglītības un zinātnes ministrijas ieceri pārdot Latvijas Sporta muzeja ēku Vecrīgā”. Pārdošana, mūsuprāt, nav līdz galam caurspīdīga, un mēs vēlamies, teiksim tā, lai izglītības un zinātnes ministre mums atbild... attiecībā uz šo plānoto darījumu... Kāds ir motīvs? Kādas ir summas un viss, kas ar to saistīts?
Paldies.
Vadītāja. Paldies Edvīnam Šnorem no frakcijas “Nacionālā apvienība”.
Nākamais runās frakcijas PROGRESĪVIE deputāts Kaspars Briškens. Lūdzu!
K. Briškens (PRO).
Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! No visiem likumprojektiem, ko šodien izskatījām (faktiski bija divas sēdes), vēlos uzsvērt tieši apjomīgos grozījumus Darba likumā, ko Saeima atbalstīja pirmajā lasījumā. Vēlos mazliet iezīmēt to, ar kādām idejām tālākajā likumprojekta izskatīšanas procesā piedalīsies PROGRESĪVIE.
Pirmkārt, pamatā ir jautājums par virsstundām. Skaidrs, ka no darba devējiem ir bijis pamatīgs presings samazināt piemaksas par virsstundām. Pirmajā lasījumā ietvertais risinājums paredz, ka gadījumos, ja koplīgumā paredz vismaz par 50 procentiem augstāku samaksu nekā valstī noteiktā minimālā darba alga vai stundas algas likme, virsstundu piemaksu būtu iespējams samazināt no 100 uz 50 procentiem.
Lai gan PROGRESĪVIE šo likumprojektu atbalstīja pirmajā lasījumā, par virsstundu jautājumu mēs esam bažīgi. Mēs turpināsim iestāties par to, sniegsim arī tādus grozījumus, lai tomēr paliktu vecā kārtība, kas adekvāti atalgo virsstundas 100 procentu apmērā.
Otrs ļoti būtiskais jautājums ir dīkstāve. Likumprojekts paredz – ja dīkstāve ilgst vairāk nekā piecas darba dienas pēc kārtas jebkādu iemeslu dēļ, darba devējs var samazināt apmaksu līdz 70 procentiem. Tad svarīgs jautājums ir par darba algas neizmaksāšanu. Darbinieks saskaņā ar jaunajiem noteikumiem varēs nekavējoties uzteikt darba līgumu, ja alga no darba devēja kavējas vairāk nekā divas nedēļas.
Ļoti svarīgi papildinājumi ir attiecībā uz smagi slima bērna kopšanu. Ilgstošas darbnespējas termiņā neieskaitīs laiku, kad darbinieks kopj smagi slimu bērnu, kam nepieciešama ilgstoša ārstēšana un vecāku klātbūtne. Tas, ko PROGRESĪVIE darīs... un mēs cieši sadarbojamies ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību... Mēs vēlamies, lai likumā tiktu noteikts, ka tāpat kā slima bērna kopšanas neiekļaušana ilgstošā darba nespējā attiecas uz ļoti smagi slimiem bērniem... bet plašāk – potenciāli iekļaujot arī citus tuviniekus. Tas veicinātu dzimumu līdztiesību, jo rūpju pilnais darbs pārsvarā notiek... sieviešu rokās.
Ļoti svarīga diskusija bija arī par četru dienu darba nedēļu. Šis likumprojekts paredz iespēju vienoties par četru darba dienu nedēļu jeb 40 stundām četrās dienās, attiecīgi pagarinot vienas darba dienas laiku līdz 10 stundām... un tad to sadalot uz četrām dienām. Mēs uz otro lasījumu sniegsim priekšlikumu, lai tā patiešām būtu četru dienu darba nedēļa, un rosināsim diskusiju arī par šo stundu samazinājumu līdz 35 vai 36 stundām. Skaidrs, ka tas nevar darboties visās nozarēs, bet ir atsevišķas nozares, kurās, arī pasaules pieredze liecina un pasaules pētījumi parāda, tas darbu padara efektīvāku.
Vēl vairākas lietas, ko mēs sniegsim pirms tālākajiem lasījumiem.
Attaisnota prombūtne cilvēkiem, kas iet prom no vardarbīgām attiecībām. Ir viens labs piemērs Īrijas likumdošanā, kur tas jau darbojas.
Vēlamies, lai tiktu ieviesta arī papildu viena brīvdiena arodbiedrības biedriem, tādējādi veicinot cilvēku iekļaušanos arodbiedrībās.
Vēlamies iekļaut partnerus, tāpat kā laulātos Darba likuma izpratnē – lai partneriem, kas dzīvo saskaņā ar partnerattiecību regulējumu, būtu tāda pati likumiskā aizsardzība Darba likuma izpratnē kā laulātajiem.
Un no manas puses pēdējais – darba aprindās labi zināmais Darba likuma 110. pants jeb arodbiedrības veto tiesības attiecībā uz darba uzteikšanu arodbiedrības biedram. Darba devēju konfederācija izteikusi vēlmi svītrot 110. pantu. Mēs tomēr vēlamies, lai tiktu atrasts līdzsvars, kur ir nevis šāda veida risinājums – iet uz tiesu –, bet gan tiek veidota komisija, kurā ietilpst darba devējs, Valsts darba inspekcija un konkrētā arodbiedrība. Un tad šī komisija var lemt par darba uzteikšanas kārtību.
Tā ka vēl ļoti garš darbs priekšā pie šī ārkārtīgi svarīgā likuma. Liels paldies gan Darba devēju konfederācijai, gan Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai par līdzšinējo sadarbību. Turpināsim sadarboties!
Paldies.
Vadītāja. Paldies Kasparam Briškenam no frakcijas PROGRESĪVIE.
Raidījumu “Frakciju viedokļi” šodien noslēgs deputāts Edmunds Zivtiņš no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ. Lūdzu!
E. Zivtiņš (LPV).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien tiešām bija spraiga un interesanta diena, bija ļoti daudz likumprojektu. Es pieskaršos, pēc mana vērtējuma, tādiem, kas ir svarīgākie un kas tieši ietekmē gan tautsaimniecību, gan mūsu cilvēkus visā Latvijas Republikas teritorijā. Proti, tādi ir jautājumi par vinjetēm un par piekrastes zveju.
Pateicoties cilvēku aktivitātei, pateicoties tam, ka cilvēki ir nocietušies pēc taisnības, pateicoties tam, ka vairs nekādu toleranci nepieļauj... viņi sāk pret netaisnību... Šie divi – gan likums par vinjetēm, gan lēmuma projekts par piekrastes zvejniecību... lēmuma projekts par piekrastes zvejniecību ir atgriezts atpakaļ... ministrijai... izskatīšanai, un likums par vinjetēm ir atgriezts atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 16. decembris, un LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ noteikti iesniegs priekšlikumus. Mēs uzskatām, ka šīs vinjetes ir netaisnīgas mūsu iedzīvotājiem, mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, un ka vinjete nav jāpērk un jāmaksā par to vai, pareizāk sakot, ir jāpērk, sākot tikai no 3,5 tonnām. Līdz ar to mēs noteikti pie šī jautājuma atgriezīsimies, skatīsimies, strādāsim.
Ko es ar to gribu teikt? Visa vara ir bijusi un vienmēr ir cilvēku un vēlētāju, pilsoņu rokās. Šis gadījums ar vinjetēm un zvejnieku neapmierinātība – tas ir tas, kā iedzīvotāji kā vēlētāji un kā pilsoņi var cīnīties par savām tiesībām. Un tas ir ļoti, ļoti labi. Es aicinu ne tikai uzņēmējus un zvejniekus ar šādām atļautām metodēm strādāt, bet arī skolotājus, mediķus, kas tiek apspiesti... jo mēs zinām, ka skolas slēdz... un tā tālāk... medicīnas iestādēs cilvēki nevar sagaidīt... rindas pie speciālistiem, lai gan ieguldām milzīgas summas medicīnā un izglītībā.
Ja mēs paskatītos un... Ņemsim vienu piemēru. Medicīnas budžets – milzīgs, milzīgs budžets. Mēs paņemam milzīgu cauruli (es to nosauktu pat par trubu) un no augšas tur iekšā beram naudu. Līdz tai apakšai... pašā apakšā ir cilvēciņš, tas, kurš grib nokļūt pieņemšanā pie daktera... līdz viņam nobirst tikai un vienīgi drupačiņas. Visu augšējo daļu, visu krējumu nosmeļ – kas? Zāļu lieltirgotāji un būvnieki. Visa teikšana par to, ka liela nauda tiek ieguldīta medicīnā, īstenībā nav patiesība. Līdz ar to ir jārunā skaļi, ir jāizsaka sava neapmierinātība, ir jānāk pie Ministru kabineta un jāprotestē. Tāds ir secinājums no šiem pēdējās nedēļas notikumiem.
Kam es vēl gribu pieskarties? Ļoti būtisks jautājums, proti, tas, kas šobrīd virmo sabiedrībā, ir saistībā ar pierobežas sliežu demontāžu. Es jums teikšu tā (un tas nav tikai mans viedoklis, tas ir arī mūsu partijas viedoklis): tā ir tīrākā miglas pūšana acīs cilvēkiem, lai noslāpētu visas tās lietas un neizdarības, kas šobrīd notiek mūsu valstī. Kas mani visvairāk izbrīna? Mani izbrīna tas, ka... pieņemsim, partiju apvienība APVIENOTAIS SARAKSTS, kuri te uzstājās tik braši... par to, ka viņiem taču ir “Liepājas partija”. Jautājums: vai “Liepājas partija” ir devusi mandātu viņiem atbalstīt šādu ierosinājumu? Ja mēs nojauksim šīs sliedes, tad uz Liepāju vairs graudi neies. Uz Liepāju nāk graudi, ko pērk Amerikas kompānijas, un ANO programmas ietvaros tie ir paredzēti bada nomāktajiem cilvēkiem Āfrikā... un tā tālāk. Tas ir ļoti komplicēts jautājums.
Tālāk. Tanī pašā laikā, kad mēs runājam par sliežu nojaukšanu, Igaunijas prezidents Kazahstānā vienojas par jaunām kravām un jauniem kravu pārvadājumiem caur Tallinas ostu. Tanī pašā laikā, kad mēs runājam par sliežu nojaukšanu, Lietuva joprojām attīsta savu tranzītbiznesu, no kura ienākumiem viņi dotē Klaipēdas ostu. Klaipēdas osta ir izaugusi par lielāko ostu trijās Baltijas valstīs un pārkrauj tik daudz kravu kā visas trīs – Liepājas, Rīgas un Ventspils – ostas kopā.
Mūsu ostas ir atstātas novārtā, un tas ir pilnīgi zem katras kritikas. Tā ir nesaimnieciska rīcība, un kādam par to nāksies arī atbildēt.
Un vēl – būtiskākais – jautājums: LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ uzskata, ja jau tas ir tik ļoti svarīgi mūsu drošībai, tam ir jābūt kopējam NATO lēmumam. Ir jāaprēķina, kādi ekonomiskie zaudējumi valstij tiek nodarīti ar šo sliežu demontāžu, un tie ir NATO jākompensē. Citādi mēs varam aiziet līdz pilnīgam absurdam. Tagad preventīvi jauksim nost sliedes. Tad es gribu teikt: iesim
tālāk – preventīvi jauksim nost visus tiltus, spridzināsim ceļus un caurtekas!
Galu galā, ja jau mēs sacenšamies, kurš var iesniegt absurdāku priekšlikumu, tad es piedāvāju aiz Daugavpils uz Daugavas uzbūvēt milzīgu aizsprostdambi, lai visa Baltkrievija applūst. Mēs varam aiziet līdz pilnīgi absurdiem priekšlikumiem.
Manā skatījumā, šobrīd ir jāstrādā pie tā, lai Latvija attīstītos, pie tā, lai mūsu vietējiem mazajiem, vidējiem un lielajiem uzņēmējiem būtu vieglāk strādāt, pelnīt naudu, lai šī nauda akumulētos valstī un lai mēs varētu atbalstīt gan skolas, gan medicīnu, gan visu pārējo. Mūsu valstī arī ceļi ir zem katras kritikas. Vakar raidījumā “Krustpunktā” runāja par to, ka no autovadītājiem iekasētā naudas summa ir vairāk nekā 800 miljoni, bet ceļiem atpakaļ aiziet tikai 300 miljoni. Bet Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs saka: “Nē, visa nauda, ko mēs iekasējam par vinjetēm, aiziet ceļu remontos.” Es viņam saku: “Kāda starpība... no vinjetēm? Es vispār runāju par ceļiem.”
Šobrīd valstī nav kārtības, bet cerēsim uz to labāko un darīsim visu, lai vērstu uz labu.
Un nobeigumā uz tādas jaukas nots, kā jau adventes laikā, – lai visiem mierīgas un jaukas brīvdienas!
Paldies.
Vadītāja. Paldies Edmundam Zivtiņam no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.
Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.
Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!