Frakciju viedokļi
2025. gada 27. novembrī
Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un tiešraidē no Saeimas nama skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Tajā deputāti pastāstīs jums par šodienas sēdē skatītajiem jautājumiem un citām aktualitātēm.
Pirmais runās frakcijas “Stabilitātei!” deputāts Iļja Ivanovs. Lūdzu!
I. Ivanovs (ST!).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien bija spraiga un, kā vienmēr, ar debatēm bagāta Saeimas sēde. Latvijas parlaments šodien noteica privatizēto māju pārvaldīšanas beigu termiņu. Grozījumi paredz, ka šīs tiesības un pienākums izbeidzas šī gada 31. decembrī.
Otrajā lasījumā tika izskatīti likumprojekti “Transporta enerģijas likums” un “Ekonomiskās ilgtspējas likums”, kuru kopīgais mērķis ir zaļā kursa tālāka ieviešana un attīstība. Frakcija “Stabilitātei!” balsoja “pret” šiem likumprojektiem, jo problēma nav ekoloģijas ideja, bet gan tas, ka piedāvātais plāns ir atrauts no Latvijas realitātes un iespējām. Zaļais kurss var būt nozīmīgs virziens, bet tikai tad, ja tas kalpo cilvēkiem un Latvijas ekonomikai, nevis otrādi.
Vēl šodien Saeimas sēdē izskatījām likumprojektu “Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā”. Šī likumprojekta galvenais mērķis ir palielināt naudas sodus vairāk nekā trīs reizes par valsts valodas lietošanas pārkāpumiem. Protams, valsts valoda ir jārespektē un tā ir jāzina, bet, manuprāt, cilvēki ir jāmotivē nedaudz savādāk, piemēram, naudas soda vietā varētu piedāvāt bezmaksas kursus un dažādus interešu pulciņus, lai cilvēki vēlētos apgūt valsts valodu. Jo labākā metode nav pātaga, bet gan burkāns.
Paldies par uzmanību, un novēlu visiem jauku vakaru!
Un esiet uzmanīgi pie stūres!
Paldies.
Vadītāja. Paldies Iļjam Ivanovam no frakcijas “Stabilitātei!”.
Nākamā runās frakcijas PROGRESĪVIE deputāte Jana Simanovska. Lūdzu!
J. Simanovska (PRO).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Man šķiet, ka šodien mēs pieņēmām ļoti, ļoti būtiskus likumus. Viens no tiem bija iepriekšējā runātāja minētais Ekonomiskās ilgtspējas likums, kam ir mainīts nosaukums – Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likums. Pieņēmām arī Transporta enerģijas likumu. Kopā ar pirms mēneša pieņemtajiem likuma “Par piesārņojumu” grozījumiem tie ir ļoti svarīgi likumi, lai mēs spētu iekļauties Eiropas kopējā plūsmā, veidojot klimatnoturīgu, inovatīvu un efektīvu sabiedrību. Ja mēs to neizdarītu, tad, pirmkārt, mums būtu mazākas iespējas piekļūt finansējumam, otrkārt, un tikpat svarīgi, mēs atpaliktu no citām valstīm, kas iegulda inovācijās, bet mēs mēģinātu attaisnoties, kāpēc Latvija atkal kaut ko nevar.
Tāpēc es domāju, ka šie likumu grozījumi, ko mēs pieņēmām, bija ļoti svarīgi. Esmu pārliecināta, ka mēs spējam būt inovatīva valsts un izpildīt zaļās prasības.
Mums jau ir pierasts, ka regulāri kādam ministram tiek iesniegts pieprasījums, acīmredzot cerot, ka tālāk izdosies rosināt demisijas prasīšanu. Šodien bija pieprasījums finanšu ministram, satiksmes ministram Atim Švinkam un ekonomikas ministram, bet visi šie pieprasījumi tika noraidīti, lai gan izraisīja daudz debašu.
Virzījām arī lēmuma projektu par jaunu parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi par problēmām nacionālā un Eiropas Savienības līmeņa migrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā. Man atkal ir jāsaka: neapšaubāmi, mums ir jāstrādā pie labiem likumiem un tiesībsargājošo iestāžu prakses, kā mēs regulējam migrācijas jautājumus, bet tas ir likumdošanas pilnveides process. Parlamentārās izmeklēšanas komisija ir kaut kas cits. Tā tiek izveidota tad, kad mēs meklējam, vai kāds kaut kad kaut ko ir izdarījis... izdarījis pārkāpumu un kaut ko sliktu. Pašreizējie dati nerāda, ka mums ar to būtu problēmas. Tā vietā, lai darītu savu regulāro darbu, ko mēs arī darām, – strādātu pie likumu pilnveides... es uzskatu, ka tā ir priekšvēlēšanu kampaņas iespēja izmantot parlamentāro platformu, lai mēģinātu jau ieiet priekšvēlēšanu procesā. Man šķiet, tā nav laba prakse. Visu laiku dzirdam, ka ir jātaupa līdzekļi, bet šādas komisijas izveidei mēs tērēsim līdzekļus.
Tā ka tas bija būtiskākais, ko mēs skatījām.
Mēs arī uzņēmām Latvijā jaunus pilsoņus. Un tas man bija aizkustinošs brīdis.
Paldies, un veiksmīgu atlikušo nedēļu!
Vadītāja. Paldies Janai Simanovskai no frakcijas PROGRESĪVIE.
Nākamais runās frakcijas “Nacionālā apvienība” deputāts Jānis Vitenbergs. Lūdzu!
J. Vitenbergs (NA).
Labvakar, klausītāji! Noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde. Bijām sagatavojuši pieprasījumu satiksmes ministram Švinkam, jo īsti nav skaidrs, kā intereses Švinkas kungs pārstāv. Jau ir bijusi pietiekami ilga diskusija par Švinkas kunga lēmumu no 1. janvāra pārtraukt reģionālo autobusu maršrutus... samazināt tos par 16 procentiem. To jutīs visā Latvijas teritorijā. Tai pašā laikā sabiedriskais transports uz Krieviju netiek pārtraukts un maršruti turpinās, kaut gan drošības iestādes ir norādījušas, ka tie ir papildu riski un nepieciešams šos maršrutus slēgt. Īsti nav izskaidrojuma, kādēļ ministram nav svarīgi Lestenes, Pilsrundāles, Sunākstes vai Jaunpils iedzīvotāji... kur autobusu reisi no 1. janvāra būs samazināti, bet uz Krieviju, Smoļensku, Sanktpēterburgu, Kēnigsbergu, Minsku, Gomeļu... uz ļoti daudzām vietām... turpināsies, it kā nekas nebūtu mainījies.
Nevar pat īsti saprast, vai tā ir ministra nespēja, negribēšana vai kādi citi apsvērumi, par kuriem mēs nezinām. Diemžēl šodien Saeimā pieprasījumam atbalsta nebija un Švinka turpinās vadīt Satiksmes ministriju.
Otrs jautājums – Transporta enerģijas likums, ļoti svarīgs likumprojekts, kurš skars visus Latvijas sabiedrības iedzīvotājus, uzņēmējus. Tā sākotnējā ietekme uz katru no mums bija plānota daudz lielāka... pasākumu kopums no valdības, kurus pieņemot ievērojami paaugstinātos degvielas cenas jau no nākamā gada 1. janvāra. Taču pēc ilgstošas diskusijas ir panākti ievērojami uzlabojumi. Ātrāk par 2030. gadu nekādi cenu lēcieni papildus tirgus cenai nebūs, ministrija tika vesta pie prāta. Šajos apstākļos tā tāda pozitīva ziņa.
Sekosim līdzi arī turpmāk, lai klimata mērķi mūsu sabiedrībai, īpaši cilvēkiem reģionos, nebūtu kā tāds neizpildāms slogs.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Jānim Vitenbergam no frakcijas “Nacionālā apvienība”.
Vārds frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātam Edmundam Zivtiņam. Lūdzu!
E. Zivtiņš (LPV).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien tiešām bija spraiga un interesanta diena. Sākšu arī ar visiem šiem zaļā murga kursa likumiem, kas Saeimā tika atbalstīti. Jāsaka tā, ka es... un LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ nekad to neatbalstīs. Skaidrs ir viens, ka šobrīd zaļais kurss arī Eiropā tiek vērtēts un arī Eiropas ierēdņi ir sapratuši, ka visi zaļā kursa mērķi nav sasniedzami. Tagad tos pārcelt mūsu likumdošanā, kad mēs nezinām, kas notiks... izskatās, ka pieņemsim šo zaļo kursu, Eiropā visu varēs atcelt, bet mēs atkal būsim pirmrindnieki, mums vajag obligāti apstiprināt visus šos... zaļo kursu un skriet visiem pa priekšu.
Lai jūs saprastu, kas tad tas ir. Galvenais jautājums ir CO2 emisijas pēdas samazināšana. Kāda tā ir Latvijai? Latvijai uz kopējā, pasaules, fona ir 0,01 procents... pretēji... piemēram, Ķīnai ir 30 procenti no visiem izmešiem. Pat tad, ja Latvija dabūtu nulles procentu emisiju, nekāda dižā... pasaule to neizjustu. Tieši pretēji... Latvija izjutīs problēmas saistībā ar produktu, preču un pakalpojumu sadārdzināšanos. To jutīs zemnieki, to jutīs jebkurš iedzīvotājs.
LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ bija, ir un būs pret visiem šiem zaļajiem kursiem. Zem zaļā kursa programmas ir simts miljardi eiro. Mēs uzskatām, ka šos simts miljardus eiro ir jāpārdala par labu drošībai Latvijai, Lietuvai, Igaunijai, Somijai un Polijai.
Šis ir ļoti fundamentāls jautājums, kam LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ nekad nepiekritīs.
Otrs, uz ko LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ uzstāj un to uztur, – mēs esam par to, lai mums būtu saliedēta sabiedrība, lai to nešķeltu. Bet šībrīža politika ir par to, lai noslēgtu sabiedrisko transportu uz Baltkrieviju un Krieviju, nojauktu sliedes. Tas tiešā mērā šķeļ sabiedrību. Tas tracina sabiedrību. Cilvēki joprojām brauc uz kapiem ārpus Latvijas, pie saviem radiniekiem. Mums ir daudz ģimeņu, kuras ir jauktās ģimenes. Un to diemžēl deputāti ne-sa-prot. Un ir tikai viens apgalvojums: ja tu neatbalsti šo meinstrīma teoriju, tad tu esi putinists. Viss. Bet LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ neatbalstīs, jo LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ rūpējas par cilvēkiem, arī pierobežas cilvēkiem.
Protams, arī migrācijas jautājums ir ļoti aktuāls. Tika izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija. Jāteic, ka jebkurš iedzīvotājs Pierīgā un Rīgā ir redzējis grupiņas ar melnīgsnējiem cilvēkiem, kuri ir viegli ģērbušies un pārvietojas nezināmā virzienā. Vienmēr ir atbilde: mēs visu monitorējam un visam sekojam. Bet patiesībā nav skaidrs, kā tur ir un kā ir ar Eiropas finansējumu. Eiropola dati liecina, ka šobrīd gan likumdošana, gan finanšu līdzekļi... policija un robežsardze ir pamestas zem tanka, tām jācīnās vienām pašām. Tāpēc šī parlamentārās izmeklēšanas komisija izmeklēs, vai ir finanses, vai ir atbilstoša likumdošana, vai ir telpas, vai ir resursi.
Draugi, liels paldies par uzmanību. Visiem jauku nedēļas nogali!
Vadītāja. Paldies Edmundam Zivtiņam no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.
Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis. Lūdzu!
H. Rokpelnis (ZZS).
Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Dažas tēmas, kuras šodien gribu īpaši uzsvērt.
Pirmām kārtām bez cīņas nav uzvaras. Šķiet, pirms divām nedēļām satiksmes ministrs Saeimas Sēžu zālē saņēma dzelteno brīdinājuma kartīti pieprasījumā par tēmu, kas skar sabiedrisko transportu un pasažieru pārvadājumus Latvijā. Pagājušas divas nedēļas. Vakar Zaļo un Zemnieku savienība savā frakcijas sēdē saņēma apliecinājumu no finanšu ministra Ašeradena kunga, ka no nākamā gada Finanšu ministrija neatbalstīs tik strauju reisu samazinājumu. Šodien Autotransporta direkcijas vadītājs paziņoja, ka tiešām plānotais samazinājums tiks pārskatīts un nenotiks tādā apmērā, kā līdz šim Satiksmes ministrija un Autotransporta direkcija bija norādījusi, piemēram, Madonas novadā bija plānots slēgt pat katru trešo reisu. Tas nenotiks. To ir panākusi Zaļo un Zemnieku savienība.
Šodien tika pieņemti vairāki likumi, kas skar zaļo jeb klimata tēmu. Jā, Eiropas Parlamenta deputāti ir lēmuši, ka visai Eiropai zaļais kurss ir saistošs, tajā skaitā Latvijai. Latvijai, ja mēs gribam palikt Eiropas Savienībā, šīs normas ir jāievēro. Tiesa, garās diskusijās, iesaistoties ministrijām, deputātiem strādājot komisijās, esam panākuši, ka šie likumi tiek pieņemti iespējami maigākā formā, nosakot vistālākos termiņus ierobežojumiem, degvielas piejaukumiem, dažādiem transporta un emisiju jautājumiem. Tātad ir pieņemti vismaigākajā formā ar vistālāko termiņu. Un atliek cerēt, ka līdz 2030. gadam, kad šīm normām būtu jāstājas spēkā, arī Eiropas Parlamenta deputāti paveiks savu darbu un tomēr mīkstinās prasības. Un tās uz Latviju neattieksies tādā mērā.
Trešā lieta, ko gribu pieminēt, – šodien Zaļo un Zemnieku savienība iesniedza grozījumus Būvniecības likumā, kas paredzētu lielāku brīvību cilvēkiem savā īpašumā nodarboties ar būvniecības darbībām.
Piemēram, ja tā ir zemnieku saimniecība, tā varētu būvēt angārus savām tehnikas novietnēm bez būvkomersantu piesaistes – saviem spēkiem. Arī fiziskās personas, parasti iedzīvotāji, varētu brīvāk paši saviem spēkiem būvēt palīgēkas vai mājas uz savas zemes. Lūdzām šo jautājumu nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un ceram, ka šīs normas Saeimā tiks pieņemtas gana raiti.
Paldies par jūsu uzmanību. Līdz nākamajai reizei!
Vadītāja. Paldies Harijam Rokpelnim no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
Nākamais runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāts Jānis Zariņš. Lūdzu!
J. Zariņš (JV).
Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Saeimas sēdē šodien pieņemti vairāki būtiski lēmumi, kas stiprina valsts finanšu disciplīnu, atvieglo birokrātiju un uzlabo cilvēku ikdienu. Pieņemti grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, paredzot iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām 2026. gadā. Tas ir atbildīgs solis laikā, kad resursi jānovirza valsts galvenajām prioritātēm – drošībai, aizsardzībai, demogrāfijai un izglītībai.
Turpinot darbu pie birokrātijas mazināšanas, uzsākts darbs pie grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā, lai samazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstītājiem un paātrinātu projektu virzību.
Sociālajā jomā – pieņemti grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, pilnveidojot vecāku pabalsta piešķiršanas kārtību un paredzot papildu atbalstu priekšlaicīgi dzimušo bērnu vecākiem.
Tiek turpināts darbs pie grozījumiem Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā, būtiski pastiprinot sodus par valsts valodas lietošanas prasības pārkāpumiem. Mērķis ir nodrošināt, ka latviešu valodas tiesiskais statuss tiek ievērots praksē, nevis tikai uz papīra.
Savukārt grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā pieņemti, lai uzlabotu pakalpojumu kvalitāti un novērstu nepamatotus atlīdzību atteikumus, īpaši gadījumos, kad iedzīvotāji cieš no dabas postījumiem un ārkārtas situācijām.
Deputāti šodien vienbalsīgi atbalstīja deputātes Ingas Bērziņas rosināto likumprojektu “Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likums” pirmajā lasījumā.
Tas bija aktuālākais no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Jānim Zariņam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.
Raidījumu “Frakciju viedokļi” šodien noslēgs deputāts Andris Kulbergs no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”. Lūdzu!
A. Kulbergs (AS).
Labvakar visiem radioklausītājiem! Gribu pastāstīt galveno, kas šodien notika. Esmu gandarīts par to, ka varēšu pieķerties jums, visiem rīdziniekiem, un arī Latvijas iedzīvotājiem svarīgam jautājumam – par siltumu. Esmu apstiprināts par parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāju siltumapgādes sadārdzinājuma jautājumā, kas ietekmē ne tikai rīdziniekus (jūs jau saņemat šobrīd nepamatoti augstus rēķinus), bet apdraud arī visas Latvijas enerģētikas drošību.
Otrs jautājums, kas mums šodien... redziet, rezultāts tam visam, kas varētu būt klimata likums, bet tika pārsaukts par ekonomiskās ilgtspējas likumu, un šodien to pārsauca par Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likumu... vēl sarežģītāk. Tas tikai norāda uz to, cik grūts ceļš šim likumam ir bijis. Diemžēl tas tika pieņemts, un nākamajā likumā, kas ir šī atvasinājums, ir nosprausts jau absurdi augstais mērķis – 17 procenti... Esmu visiem jau stāstījis, ka nevarēja sasniegt 6 procentus, kas bija iepriekšējais mērķis. Nav matemātiski iespējams. Šobrīd ir 17 procenti līdz 2030. gadam.
Piecu gadu laikā tas viss praktiski gulsies uz transporta sektoru, jo ir pieņemts Transporta enerģijas likums. Kas ir transporta sektorā? 83 procenti no transporta ir mašīnas, kas brauc pa sauszemi, pa ielu. Jūs, transportlīdzekļu īpašnieki, būsiet spiesti uz saviem pleciem iznest šos mērķus, kas ir neadekvāti augsti Latvijai. Tas nozīmē – ja mēs to, kas mums ir jāsasniedz 2030. gadā, gribam iznest caur transporta sektoru –, ka divām trešdaļām autoparka 2030. gadā būs jāizslēdz dzinēji. Vai nu saņemsim sodu. Divi varianti. Neesmu pret mērķiem, bet tiem ir jābūt sakarīgiem un reāliem.
Izlīda jau arī āža kāja ārā – kāpēc šos mērķus tik ļoti grib virzīt Jaunā VIENOTĪBA. Tas bija pateikts šodien... tā āža kāja... ja mēs šos mērķus nepildīsim, mums nebūs Eiropas Savienības naudas. Tātad tas jautājums nav par klimatu, diemžēl tas ir par Eiropas naudas pārdali.
Vēl šodien bija svarīgs jautājums – par partiju finansēšanu. Mēs no APVIENOTĀ SARAKSTA bijām iesnieguši partiju finansēšanas samazinājumu... Es nedomāju, ka tas ir baigais nopelns, ka esam iesaldējuši nākamgad... Mūsu priekšlikums bija par 13 procentiem samazināt partiju finansējumu tieši tāpēc, ka mums ir jāvelta nauda aizsardzībai un drošībai un jātaupa līdzekļi ne tikai ministrijās, bet arī Saeimā un partiju līmenī. Tāpēc tas bija priekšlikums no mums, bet to noraidīja. Man liekas dīvaini. Bet tāds bija mūsu priekšlikums, ka mums visiem ir jārūpējas par valsts budžetu, lai varētu nosegt vajadzības.
Paldies jums.
Vadītāja. Paldies Andrim Kulbergam no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”.
Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.
Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!