Frakciju viedokļi

2025. gada 20. novembrī

 

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Tiešraidē no Saeimas nama skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Ir noslēgusies Saeimas sēde, un deputāti tūdaļ jums pastāstīs par šodien skatītajiem jautājumiem un citām aktualitātēm.

Pirmajam vārds frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātam Edmundam Zivtiņam. Lūdzu!

 

E. Zivtiņš (LPV).

Paldies. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Sākšu ar to, ka šodien amatā apstiprinājām jaunu ģenerālprokuroru. Frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ atbalstīja šo kandidatūru, bet atbalstīja, tā teikt, kredītā. Paskatīsimies, kā ģenerālprokuroram savā amatā veiksies. Skaidrs, ka amats ir atbildīgs un grūts. Gribu novēlēt, lai cilvēks netiktu ietekmēts no malas, no politiķiem, lai ir ar savu galvu un savu stāju visos jautājumos un, galvenais, lai būtu taisnīgums.

Otrs jautājums, kam gribu pieskarties, ir cilvēku iesniegums par to, lai netiktu denonsēta Stambulas konvencija. LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ stingri stāv par to, ka Stambulas konvencija būs jādenonsē, un mēs to denonsēsim. Tas gan acīmredzot notiks nākamajā Saeimā. LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ neatkāpsies no savām vērtībām, kas skaidri un gaiši nosaka to, ka Stambulas konvencija Latvijā ir kā kāja durvīs attiecībā pret visu pārējo un lielāko sabiedrības daļu.

Trešais jautājums, kas ir ļoti būtisks un kas saviļņoja visu sabiedrību, – vardarbības gadījumi pret dzīvniekiem, kas notikuši Bauskā un Jēkabpilī. Ir signāli par to, ka šāda vardarbība ir notikusi arī Rīgā, Siguldā un vēl vairākās pilsētās. Tas, kas šobrīd notiek, LATVIJAS PIRMAJĀ VIETĀ skatījumā, ir nepieņemami. Mēs prasījām paskaidrojumus no iekšlietu ministra. Diemžēl iekšlietu ministrs neieradās, lai sniegtu paskaidrojumus. LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ šo jautājumu uzturēs, uzturēs to karstu, jo mēs uzskatām, ka vardarbība nedrīkst būt ne pret cilvēkiem... ne pret dzīvām būtnēm un tas, kas notika gan Bauskā, gan Jēkabpilī, ir absolūti nepieņemami. Policija sevi parādīja pilnīgi bezzobainu, nespējot ne reaģēt, ne izmeklēt. Tanī brīdī, kad ir jāizmeklē, materiāli tiek novirzīti blakus rajoniem, cilvēkiem jātērē laiks, lai uz turieni nokļūtu, un nekas netiek paskaidrots. Vārdu sakot, ar šiem jautājumiem policija strādā zem katras kritikas. Ministrs neieradās, nespēja atbildēt. Tā ka tiek apsvērts jautājums par to, vai nav jāpieprasa arī iekšlietu ministra demisija.

Un beidzamais jautājums ir saistībā ar satiksmes ministra demisiju. Satiksmes ministrs šodien atnāca uz Saeimu un sāka stāstīt ne par tiem jautājumiem, par kuriem bija pieprasījums. Desmit reižu no tribīnes pieminēja uzvārdu “Šlesers” un visu ap to... kas ir saistīts... un absolūti nebija runas par būtību, par to, ka lauku iedzīvotājiem par 16 procentiem tiek samazināts sabiedriskais transports, par to, ka nepietiek naudas šim projektam. Pretēji tam –par kaut kādiem 36 miljoniem tiek iegādāti elektriskie busi, uzturēts kaut kāds jauns autoparks.

Tātad – lai saprastu... Manā skatījumā, satiksmes ministrs vispār neizprot, kā tiek veidota sabiedriskā transporta kustības... organizācija. Lai nodrošinātu šādu kustību, ir nepieciešams dispečerdienests, ir nepieciešama remontzona, ir nepieciešams... kas atbild par negadījumiem, kas visu kontrolē, pieņem visu, izlaiž ārā uz līnijas. Tas ir vesels milzīgs dienests, un no tā (Dep. A. Kulbergs piebiksta.)... Nu pagaidiet, ļaujiet izteikties. (Smejas.)

Kas ir pats būtiskākais, ko es gribu pateikt saistībā ar sabiedrisko transportu? Būtība ir sekojoša: netika atrisināts jautājums, un tas, kas izskanēja no tribīnes, liecināja tikai par to, ka nākamais solis būs tāds pats kā iepriekšējā Saeimā – jābrauc uz Ameriku un jāprasa kaut kādi liegumi saviem cilvēkiem, saviem uzņēmējiem. Tātad mēs netiekam galā... mūsu ministri netiek galā ar ļoti vienkāršiem jautājumiem.

Tā ka tā... Satiksmes ministra demisiju neizdevās pieprasīt. Viss bija uz robežas, bet, ja ministrs nestrādās, mēs atkārtoti prasīsim demisiju.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Edmundam Zivtiņam no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.

Nākamais runās frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputāts Andris Kulbergs. Lūdzu!

 

A. Kulbergs (AS).

Jā, lai bez Edmunda Zivtiņa dzird arī kādu citu.

Arī Andris Kulbergs no APVIENOTĀ SARAKSTA īsumā izstāstīs, kas šodien bija.

Šodien bija Satiksmes ministrijas jautājums – pieprasījums par sabiedrisko transportu. Liels jautājums reģioniem un it sevišķi mūsu frakcijai... reģionāls jautājums, jo nedrīkstam pieļaut situāciju, ka ver ciet pastu, slimnīcas, skolas, pārskata bankomātu tīklu. Šādā veidā mēs reģionus tikai “sausināsim” un Rīgu piepildīsim kā “ūdensgalvu”. Tas nav pieļaujams. Ir jābūt risinājumam. Valstij ir jārūpējas par reģionālo... lai iedzīvotāji nepamet un dzīvo. Risinājums, kādu piedāvā Satiksmes ministrija, man personīgi, esot auto industrijā, nav saprotams. Aizlāpīt šo caurumu ar pašu Autotransporta direkciju – valsts uzņemtos funkciju vest pēc pieprasījuma. Tātad Eiropa dod 36 miljonus, un tāpēc iegādājas elektromobiļus, lai pierobežā tantiņu vai onkulīti pēc pieprasījuma, pēc izsaukuma aizvestu un atvestu atpakaļ... individuāli apkalpotu. Tā būs dīkstāve, iejaukšanās komercdarbībā, cīņa par šoferiem.

Bez šī jautājuma, bez sabiedriskā transporta jautājuma, kurš nav atrisināts un kurš turpina būt problēma... kas nav viegls jautājums... saprotu arī satiksmes ministru... bet “Rail Baltica” jautājums nav atrisināts vispār pēc būtības. Trīs jautājumi, kas bija... datumi jau sen notecējuši.

1. martā bija jāatnes... kāda būs trase, ko tad būvēs. 1. jūlijā bija jāatnes... kā to finansēs. 1. novembrī jāatnes ekonomiskais pamatojums. Neviena no šīm trīs lietām nav parādījusies nedz Ministru kabinetā, nedz Saeimā. Mēs nezinām, ko šobrīd būvē. Saka – būvējot 43 kilometrus. Nav pārprojektētu projektu, lai kādu no kilometriem būvētu. Palicis – cik? Mēnesis un nedaudz dienas. Šis pieprasījums ir vietā, jo darbi netiek veikti un budžets tiek apdraudēts.

Viens no šīsdienas jautājumiem bija arī pieprasījums finanšu ministram par to, ka mums, deputātiem, nav piekļuves budžeta datiem. Mums nav informācijas, kā ir veidots budžets, kas ir iekšā, – detalizēti, par ko cik tiek maksāts. Mums tiek iedots finansiālais “klucītis”, kurš vēlāk tiek sadalīts. Un šodien pats kliedzošākais bija Pieprasījumu komisijas sēdē – uz manu uzdoto jautājumu, kāpēc man kā deputātam nevar būt piekļuve Finanšu ministrijas sistēmai, atbilde bija vienkārša: “Tur ir pārāk daudz failu, jūs netiksiet ar tiem galā.” Es saku: “Es tikšu galā. Lūdzu, iedodiet man tāmes.” Mums atbildēja, ka, izrādās, budžets netiek sastādīts, balstoties uz tāmēm. Tāmes tiek sastādītas tikai pēc tam, kad Saeimā budžets jau apstiprināts, decembra beigās tiek... Piedodiet, no kāda pirksta ir izzīsts budžets, ja tāmes tikai pēc tam tiek veidotas? No uzņēmējdarbības viedokļa tas man šķita kliedzoši un nepieņemami.

Nu, lūk! Šodien bija arī jautājums par ģenerālprokuroru... ģenerālprokurora apstiprināšana. Es viešu cerības, jo mana pieredze “Rail Baltica” izmeklēšanas komisijas un citu izmeklēšanas komisiju kontekstā – ja prokuratūra nerīkojas, mūsu reputācija ir nolaižama, tā teikt, podā. Diemžēl prokuratūrā neesam redzējuši nekādu iesāktās lietas virzību. Ceru, ka šis ģenerālprokurors šīs skaļās lietas... pieķersies Kariņa lidojumiem, Lemberga lietai, kas nekustas uz priekšu, un visām pārējām skaļajām lietām un beidzot būs atgūta reputācija sabiedrības acīs. Tās skaļās lietas ir jārisina.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Andrim Kulbergam no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”.

Vārds frakcijas “Stabilitātei!” deputātam Amilam Saļimovam. Lūdzu!

 

A. Saļimovs (ST!).

Sveicināti, dārgie klausītāji! Mūsu ieskatā, šodien bija divi svarīgi jautājumi.

Viens no tiem – tika apstiprināts jauns ģenerālprokurors, kurš vienbalsīgi tika atbalstīts.

Otrs jautājums – par Ata Švinkas demisiju... kas šodienas apstākļos ir konkrēti vietā.

Sāksim ar pirmo jautājumu – par prokuratūru.

Prokuratūra ir viens no valsts tiesiskuma balstiem, institūcija, kurai uzticēts uzturēt publisku apsūdzību, aizstāvēt likuma... varu un nodrošināt, ka taisnīgums nav tikai ideja, bet arī realitāte. Taču, raugoties uz prokuratūras darbu pēdējos gados, jāatzīst, ka līdzās progresam pastāv arī būtiski izaicinājumi, tādi kā politiskais spiediens un birokrātija, kas turpina ietekmēt iestādes efektivitāti un sabiedrības uzticību.

2021. gadā OECD savā pētījumā... Eiropas Padomes statistika liecina, ka vērtētajās valstīs vidēji tiek panākta aptuveni 3,1 apsūdzība uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Savukārt Latvijā šis rādītājs ir ievērojami zemāks – 0,68 apsūdzības uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Salīdzinājumam: Lietuvā – 2,61, Igaunijā – 2,06. Tajā pašā laikā prokuroru skaits uz iedzīvotāju skaitu Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropā. Kopš šī pētījuma ir pagājuši vairāki gadi, un jāatzīst, ka konceptuāli nekas nemainās.

Pagājušogad bija parlamentārās izmeklēšanas komisija par “Rail Baltica” jautājumu. Galaziņojumā tika konstatētas 18 amatpersonas, kuras, pēc parlamentārās izmeklēšanas komisijas ieskata, ir vainīgas. Līdz šim mēs no prokuratūras neesam saņēmuši nekādu atbildi, nekādu viedokli un nekādu vērtējumu. Cerams, ka jaunais ģenerālprokurors Armīns Meisters pieķersies šim jautājumam un dažiem citiem, kuri ir ļoti skaļi un kuri jārisina.

Otrais jautājums bija Ata Švinkas demisijas pieprasījums. Diemžēl – diemžēl! – mēs redzam, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu jomā ir problēmas un tas pieprasījums bija vietā. Ir jārisina “Rail Baltica” un “airBaltic” problēmas. Sabiedriskā transporta problēmas arī jārisina.

Jaukas brīvdienas!

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Amilam Saļimovam no frakcijas “Stabilitātei!”.

Vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Uģim Mitrevicam. Lūdzu!

 

U. Mitrevics (NA).

Labdien, klausītāji! Pieskaršos šodien “Nacionālās apvienības” Saeimai iesniegtajam likumprojektam ar grozījumiem... kas skar ģimenes ar bērniem. Mūsu priekšlikums paredz dot pašvaldībām elastīgākas iespējas aprēķināt mājokļa pabalstu, neprasot papildu finansējumu no valsts. Proti, šobrīd ir pašvaldības, kas izrādījušas iniciatīvu, ka mājokļa pabalsts varētu tikt aprēķināts lielākā apmērā, nodrošinot līdzekļus mājsaimniecībām... ģimenes locekļiem. Šis priekšlikums Saeimā neguva atbalstu, kas ir pārsteigums... kaut kādā mērā arī tiem kolēģiem, kuri runā par nevienlīdzības mazināšanu starp ģimenēm ar bērniem un ģimenēm bez bērniem. Šobrīd šī plaisa nekādā veidā netiek mazināta.

Priekšlikums paredzēja iespēju, ka valsts nosaka minimālā mājokļa pabalsta aprēķināšanas kārtību. Savukārt mājokļa pabalstu lielākā apmērā pašvaldības var veikt brīvprātīgi. Protams, mājokļa pabalsts ir pabalsts, kuru aprēķina, vērtējot mājsaimniecībā dzīvojošo kopējos ienākumus. Mājokļa pabalsts ir liels atbalsts vismazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām. To piešķir mājsaimniecībām tādā veidā, lai uz rokas paliktu tik daudz naudas, lai, tā teikt, izdzīvotu pēc mājokļa izdevumu segšanas.

Ir dažādi koeficienti: 2,1 – viena pensionāra vai cilvēka ar invaliditāti mājsaimniecībai, 1,7 – ja ir divas personas... seniori vai ar invaliditāti, vai ar bērnu, un 1,3 – pārējiem. Šo koeficientu piemēro arī ģimenēm ar bērniem, kas ir nepareizi, jo šobrīd pēc šiem aprēķiniem sanāk, ka, piemēram, mājsaimniecībai, kurā dzīvo ģimene ar bērniem vecumā no 7 līdz 17 gadiem, netiek nodrošināti līdzekļi pēc mājokļa izdevumu segšanas pat minimālajam pārtikas grozam. Tas ir absurds. Tamdēļ mēs iesniedzām šo priekšlikumu.

Protams, visvienkāršāk šo problēmu būtu risināt, atgriežot ģimenēm ar bērniem koeficientu 1,7. Es zinu, ka šobrīd Rīga ir gatava un atradusi līdzekļus, kādā veidā šo sistēmu mainīt ģimenēm ar maziem bērniem, palielinot mājokļa pabalstu.

Šobrīd šāds grozījums, kas, kā jau teicu, neprasītu no valsts finansiālu ieguldījumu, dotu iespēju uzlabot dzīves apstākļus daudzām mājsaimniecībām, daudzām ģimenēm ar bērniem. Ir runa par vismazāk aizsargātajiem, tiem, kuriem palīdzību patiešām vajag vairāk. Šāds priekšlikums Saeimā šodien neguva atbalstu.

Protams, šobrīd demogrāfijas lozungs ir viens no tiem, kas ir izvirzīts nākamā gada budžetā, tomēr, jāsaka, mēs... jā, ir uzlabojumi, bet bērna kopšanas pabalsts nākamajā gadā sasniegs tikai 38 procentus no minimālās algas. 2014. gadā tie bija 54 procenti no minimālās algas. Bērna piedzimšanas pabalsts... jā, par pirmo bērnu būs nedaudz lielāks kā 2008. gadā, kad bērnu piedzima divreiz vairāk, savukārt par otro bērnu... tanī laikā tas bija 635 eiro, pārrēķinot latus eiro... savukārt par trešo bērnu bija 700 eiro. Mēs ar bērna piedzimšanas pabalstu pat nesasniegsim 2008. gada līmeni.

Līdz ar to negribas piekrist, ka esam virzījuši demogrāfiju un atbalstu ģimenēm kā prioritāti, jo mēs varētu izdarīt vairāk.

Paldies jums.

 

Vadītāja. Paldies Uģim Mitrevicam no frakcijas “Nacionālā apvienība”.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Jānis Vucāns. Lūdzu!

 

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, cienītās klausītājas un godātie klausītāji! Mans stāstījums atšķirsies no manu kolēģu vēstītā, jo gribu pievērsties pasākumam, kurš Saeimas namā notika patriotu nedēļas izskaņā. Pagājušo piektdien uz savu gadskārtējo sesiju Latvijas Saeimā bija pulcējušies Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu deputāti un valdību pārstāvji, lai pārrunātu būtiskākos Baltijas valstu šī brīža sadarbības aspektus un izvērtētu to, cik sekmīgi mums visiem kopā ir izdevies īstenot Latvijas šī gada prezidentūras laikā iecerēto Baltijas valstu parlamentu un valdību sadarbības programmu. Par šādu programmu mēs bijām vienojušies, pirms gada tiekoties Viļņā. Uz šo pasākumu bija ieradušies visu triju Baltijas valstu parlamentu vadītāji, ārlietu ministri, arī par satiksmes jomu atbildīgie ministri.

Ir jāsaka tā, ka šajā Baltijas Asamblejas sesijā mēs vislielāko uzmanību pievērsām Baltijas valstu sadarbībai tādos jautājumos kā aizsardzība, ekonomika, izglītība, zinātne un kultūra. Vienlaikus šogad galvenā tēma bija transporta savienojamība kā reģionālas vienotības, ekonomiskās attīstības un drošības garantijas pīlārs Baltijas valstīs.

Baltijas Asambleja Latvijas prezidentūras gadā bija apņēmusies rūpēties par drošību, labklājību, inovāciju attīstību un ilgtspēju mūsu reģionā. Mūsu devīze šim gadam bija “Augam stipri kopā”. Tas ir saistīts ar to, ka Eiropa joprojām saskaras ar dažādiem izaicinājumiem, no kuriem lielākais ir Krievijas brutālais un nepamatotais karš Ukrainā. Baltijas valstu vienotība, sadarbība un solidaritāte šajos laikos ir īpaši nozīmīga.

Pavisam īsi vēlos izcelt dažus no svarīgākajiem Baltijas Asamblejas darba jautājumiem aizvadītajā gadā.

Pirmkārt, gan vārdos, gan darbos mēs šajā gadā aktīvi izgaismojām parlamentārās diplomātijas lomu. Maijā organizējām starptautisku konferenci, kura pēc tam guva plašu rezonansi daudzu Eiropas valstu parlamentos.

Otrkārt, mūsdienās īpaši liela nozīme tiek piešķirta aizsardzībai. Tāpēc Baltijas Asamblejā un tās komisijās mēs diskutējām par obligātā militārā dienesta lomu Baltijas valstu jauniešu noturības un patriotisma veicināšanā, par sadarbības veicināšanu militārās rūpniecības jomā un vienotas aizsardzības telpas izveidi un spēju stiprināšanu mūsu reģionā.

Trešā lieta, par ko mēs runājām un daudz diskutējām, bija tas, ka šogad enerģētiskās neatkarības jomā Baltijas valstis veica vēsturisku soli. Mēs pabeidzām sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas elektroenerģijas tīklu. Lai turpinātu šo virzienu, mums svarīgi koncentrēties uz sadarbības padziļināšanu. Īpaši atzīmējām, ka Baltijas valstīm ir vajadzīga kopīga enerģētikas stratēģija. Pašreiz katra valsts mēģina veidot savu, bet mums ir vajadzīga kopīga stratēģija.

Ceturtā lieta – zinātniskās izcilības stiprināšana. Joprojām Baltijas valstīs finansējums zinātnei ir procentuāli mazāks nekā lielākajai daļai Eiropas valstu, tāpēc mums ir jādomā, kā to stiprināt.

Bija vēl vesela virkne dažādu jautājumu. Nākamajā gadā Baltijas Asamblejā prezidējošā valsts būs Igaunija. Vēlam viņiem sekmes darbā.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Jānim Vucānam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamais runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāts Jānis Zariņš. Lūdzu!

 

J. Zariņš (JV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā pieņēmām vairākus nozīmīgus lēmumus. Es vēlos izcelt tos, kas, manuprāt, ir īpaši svarīgi.

Pirmām kārtām Saeima šodien iecēla jaunu ģenerālprokuroru – amatā apstiprinājām Armīnu Meisteru. Pirms balsojuma frakcijā uzklausījām kandidāta redzējumu par prokuratūras attīstību, stratēģiskajiem mērķiem, starptautisko sadarbību un modernizāciju.

Armīnam Meisteram ir plaša profesionālā pieredze. Viņš ilgstoši ir pildījis atbildīgus amatus prokuratūrā, tostarp vadījis struktūrvienības Centra rajona prokuratūrā un... finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas jomā. JAUNĀ VIENOTĪBA uzskata, ka viņa kompetence un skaidrais redzējums prokuratūras attīstībai ir labs pamats, lai sistēma kļūtu vēl efektīvāka, modernas valsts vajadzībām atbilstoša un sabiedrībai caurskatāma.

Šodien strādājām arī pie svarīgiem sociālās jomas uzlabojumiem. Risinot sociālo darbinieku trūkumu, pieņēmām grozījumu Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Turpmāk sociālo darbu varēs veikt arī šīs jomas studenti, vienlaikus iegūstot praktisko pieredzi un sniedzot atbalstu pašvaldībām un sociālajiem dienestiem.

Uzsākām darbu pie grozījumiem Sociālā uzņēmuma likumā, lai mazinātu birokrātiju un administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem. Šie uzņēmumi bieži dara darbu, kas tiešā veidā ietekmē cilvēku dzīves kvalitāti, tāpēc mūsu pienākums ir radīt viņiem pēc iespējas labvēlīgāku vidi.

Turpinājām darbu arī pie Invaliditātes likuma grozījuma. Mērķis ir uzlabot sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām un atvieglot administratīvās prasības cilvēkiem ar invaliditāti. Viņu ikdienas slogs jau tā ir pietiekami liels, un mēs nevaram pieļaut, ka birokrātija to palielina.

Savukārt Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma grozījumi paredz uzlabot amatpersonu disciplinārlietu izmeklēšanas procesu, nodrošināt lielāku caurskatāmību un taisnīgumu. To, kas ir būtisks profesionālas un uzticamas valsts pārvaldes nodrošināšanai.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Jānim Zariņam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

Raidījumu “Frakciju viedokļi” šodien noslēgs Kaspars Briškens no frakcijas PROGRESĪVIE.

 

K. Briškens (PRO).

Sveicināti, cienījamie klausītāji! Pirmām kārtām frakcijas PROGRESĪVIE vārdā vēlos apsveikt jauno ģenerālprokuroru Armīnu Meisteru, kuru Saeima šodien apstiprināja amatā. Vakar ar Meistera kungu tikāmies frakcijā PROGRESĪVIE, kur pārrunājām daudzus ļoti svarīgus jautājumus, tai skaitā tiesu varas, tostarp Ģenerālprokuratūras, neatkarību un politisko neitralitāti.

Jau šajā raidījumā dzirdējāt, kā izpaužas politiķu vēlme izmantot Ģenerālprokuratūru – virzīt spiedienu uz Ģenerālprokuratūru savu politisko mērķu sasniegšanā un politiskā kapitāla vairošanā. Ģenerālprokurors apsolīja, ka būs neitrāls pret šādu spiedienu.

Pārrunājām svarīgus jautājumus, kas saistīti ar cīņu pret vardarbību, korupcijas apkarošanu, ekonomisko noziegumu apkarošanu, cīņu pret dezinformāciju kā valsts drošības apdraudējumu. Vēlam veiksmi jaunajā amatā! Un, protams, partija “PROGRESĪVIE” vienmēr iestāsies par Ģenerālprokuratūras politisko neitralitāti un tiesu varas neatkarību.

Otrs svarīgais jautājums – Saeima šodien noraidīja opozīcijas rosināto satiksmes ministra demisijas pieprasījumu. Žēl, ka demisiju, rupji pārkāpjot koalīcijas līgumu, atbalstīja arī divi ZZS deputāti. Šķiet, ministra stingrā nostāja Ventspils parāda norakstīšanas jautājumā ir radījusi rūgtumu atsevišķiem ZZS deputātiem.

Izmantojot debates Saeimā, no PROGRESĪVO puses iezīmējām lietas, kas ir panāktas, reformējot sabiedriskā transporta sistēmu Latvijā. Sabiedriskais transports ir un vienmēr būs “PROGRESĪVO” kā zaļas sociāldemokrātiskas partijas prioritāte.

Pirmām kārtām ir veiktas būtiskas izmaiņas Autotransporta direkcijā. Redzam, ka mūsu dzelzceļa sistēmā beidzot pasažieris – cilvēks – ir svarīgāks nekā naftas un ogļu pārvadājumi. Mēs redzam, ka līdz ar jaunajām škodām būtiski pieaug dzelzceļa pasažieru pārvadājumi. Šogad faktiski sasniegsim visu laiku rekordu, ilgi loloto 20 miljonu slieksni, kas ir divreiz (un vēl mazliet) vairāk, nekā Igaunijā un Lietuvā kopā ņemot. Top jaunās dzelzceļa stacijas ar paaugstinātiem peroniem un daudziem citiem uzlabojumiem. Beidzot ir iedarbināta Rīgas vienotā biļete pēc modeļa, kas darbojas arī citās pašvaldībās, un ļoti ceru, ka mēs šo modeli izmantosim plašāk Latvijā.

Attiecībā uz reisu atcelšanu Autotransporta direkcija šobrīd piemēro daudz lielākus sodus. Tas padara pārvadātājiem šādu negodprātīgu darbību daudz sāpīgāku. Vienlaikus ministrija strādā, lai risinātu šoferu trūkuma problēmu un neļautu uzņēmumiem optimizēt darbību uz šoferu labbūtības rēķina.

Šajos gados transporta infrastruktūras un pakalpojumu nepieejamība, nepiekļūstamība ir bijis būtisks traucēklis cilvēku ar kustību un citiem fiziskiem vai garīgiem traucējumiem dzīves autonomijā... tāpēc tā ir bijusi liela prioritāte no mūsu puses gan attiecībā uz pakalpojumiem, gan infrastruktūru.

Transporta sistēmā ilgus gadus netika izmantotas modernas datu un transporta plūsmas modelēšanas metodes. Šobrīd Autotransporta direkcija sāk arvien vairāk izmantot datus, lai transporta plūsmu plānošana būtu atbilstoša modernām pieejam. Galvenā plānošanas prioritāte tiek piešķirta tieši dzelzceļa pārvadājumiem. Tur, kur tie ir pieejami, tur, kur iespējams pasažierus ērti pievest pie dzelzceļa stacijām... Savukārt tur, kur dzelzceļš nav pieejams, autotransports saglabās savu kritisko nozīmi. Bet jāapzinās, ka nav jāsūta četrdesmitvietīgs autobuss pēc diviem pasažieriem. Tāpēc Satiksmes ministrija, Autotransporta direkcija virza jaunu koncepciju – pārvadājums pēc pieprasījuma. Tas darbojas daudzās Eiropas valstīs, tai skaitā Ziemeļvalstīs, un noteikti ļaus mums ietaupīt un saimniekot efektīvāk.

Bet ir svarīgi, un to es akcentēju šodien uzrunā Saeimā, bez papildu investīcijām sabiedriskajā transportā mēs diemžēl būsim iesprostoti slazdā, jo, pieaugot izmaksām, saglabājot esošo dotāciju līmeni un nepalielinot investīcijas, faktiski tā būs tikai negatīva spirāle. Rezultātā mums nāksies tikai optimizēt un optimizēt. Tāpēc vēlreiz vēršos pie Finanšu ministrijas, pie koalīcijas partneriem – šis ir kritiskais brīdis beidzot piešķirt prioritāti investīcijām mūsu savienojamībā, mūsu transporta sistēmā un visu mūsu cilvēku un reģionu transporta savienojamībā.

Liels paldies.

 

Vadītāja. Paldies Kasparam Briškenam no frakcijas PROGRESĪVIE.

Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties. Uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!