Frakciju viedokļi

2025. gada 13. novembrī

 

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Jūsu uzmanībai pārraide “Frakciju viedokļi” no Saeimas nama, un deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajai šodien vārds – frakcijas PROGRESĪVIE deputātei Leilai Rasimai. Lūdzu!

 

L. Rasima (PRO).

Vasali vysim vysā Latvejā! Sveiciens no Saeimas šajā patriotisma mēnesī, laikā, kad svinam mūsu valsts demokrātiju, neatkarību un brīvību.

Jā, šodienas sēde gan nāk arī ar sliktām ziņām. Ar tām sākšu. Šodien mēs skatījām jautājumu par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes kandidātu, ko izvirzīja Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome. Un mēs, PROGRESĪVIE, iestājāmies par to, ka mums ir jāuzticas nevalstiskajām organizācijām, ka mums ir tā, kā likumā noteikts, jāapstiprina viņu izvirzītais kandidāts.

Bet diemžēl šodien bija jau otrā reize. Iepriekšējā reize bija šī gada jūnijā, kad mēs, Saeima, jau vienu kandidātu noraidījām. Nu, un šodien bija otrā reize, kad mēs neapstiprinājām šīs memoranda padomes izvirzīto kandidātu. Diemžēl Jānis Siksnis netika apstiprināts par trešo locekli līdzās jau iepriekš Saeimas izvirzītajai loceklei un Valsts prezidenta izvirzītajai loceklei.

Vēlos teikt dažus vārdus par Jāni Siksni, ka viņš tiešām ilgus gadus bijis ne tikai SEPLP loceklis, bet arī tās priekšsēdētājs un tiešām profesionāli, atbildīgi veicis pienākumus. Viņa vadībā tika panākta sabiedrisko mediju apvienošana, kas bija diezgan sarežģīts process. Sākumā bija diezgan liela pretestība no radio un televīzijas darbiniekiem, viņi bija skeptiski pret to. Tāpat arī viņa vadībā panākts patiešām būtisks finansējuma pieaugums “Latvijas Sabiedriskā medija” attīstībai, kas īpaši svarīgs šajā laikā, jo tiešām spēcīgs sabiedriskais medijs ir viens no priekšnoteikumiem Latvijas valsts drošībai, jo pastāv patiesi būtiska nepieciešamība cīnīties pret agresorvalsts Krievijas izplatīto propagandu un dezinformāciju. Tāpat arī Jānis Siksnis vienmēr ir atbalstījis nepieciešamību mazināt krievu valodas lomu sabiedriskajā medijā.

Vēlos minēt par Sikšņa kungu kaut ko, ko man pastāstīja kolēģis. Mēs abi esam strādājuši “Latvijas Radio” iepriekš, un viņš man pastāstīja par to, kā Jānis Siksnis atveda no Nīderlandes ideju un uzsāka Latvijā labdarības maratonu “Dod pieci!”. Arī šogad tas jau ir sācies. Šodien gāju pirkt salātus veikalā pusdienām, un tieši skanēja paziņojums par šī gada labdarības akciju. Katru gadu šajā akcijā tiek saziedota ļoti liela summa dažādām labdarības iniciatīvām. Pagājušā gadā tā bija jau 10. reize, un tad bija rekordliels naudas apjoms – miljons eiro –, ko saziedoja tiem cilvēkiem, kam bija steidzīgi nepieciešama ārstēšana, bet kurus no dzīvības šķīra nauda, lai viņi varētu turpināt dzīvot... Tas bija pagājušā gadā... ko viņi darīja. Tiešām lieliska iniciatīva, kas parādījusies Latvijā, tieši pateicoties Sikšņa kungam.

Vēl viena lieta, kas deputātiem jāatgādina, – ka Jānis Siksnis ir saņēmis visas nepieciešamās pielaides un apstiprinājumus no atbildīgajām iestādēm: gan no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra, gan Valsts drošības dienesta. Bet diemžēl politiķi izvēlējās neatbalstīt šīs memoranda padomes virzīto kandidātu.

Tas, manuprāt, ir ļoti, ļoti bīstams signāls mūsu nevalstiskajām organizācijām, sevišķi šobrīd, kad esam dzirdējuši dažādus priekšlikumus slēgt Sabiedrības integrācijas fondu un tādas lietas. Tādēļ šī ir vēl viena lieta, kas mani dara ļoti bažīgu.

Vēlos arī īsi pastāstīt labu ziņu. Sākot ar nākamo mācību... nē, sākot ar šo gadu, valsts aizsardzības mācība ir kļuvusi par obligātu vidējā izglītībā, un līdz šim izņēmums ir bijušas tālmācības un neklātienes programmas. Bet valsts aizsardzības mācībai ir patiešām īpaša nozīme – stiprināt psiholoģisko noturību, attīstīt rīcībspēju krīzes situācijās, kas ir īpaši svarīgi šajā brīdī, kad paši saprotam, kādā ģeopolitiskajā situācijā atrodamies. Tāpēc šīs izmaiņas bija jānodrošina arī attālinātajās jeb tālmācības skolās, un tagad arī bērniem šajās skolās neklātienes programmās būs pielāgota valsts aizsardzības mācība, un viņi apgūs dažādas iemaņas. Mēs stiprināsim viņu pilsonisko pašapziņu, patriotismu un prieku par to, ka viņi dzīvo brīvā, neatkarīgā Latvijā.

Paldies. Lai visiem jauks svētku mēnesis!

 

Vadītāja. Paldies Leilai Rasimai no frakcijas PROGRESĪVIE.

Nākamajam vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu!

 

J. Dombrava (NA).

Godātie radioklausītāji! Šodien, varētu teikt, bija pietiekami laba diena, jo Saeima jau otro reizi noraidīja kandidātu, kurš noteikti nebūtu piemērots SEPLP vadībā. Šoreiz tas bija Sikšņa kungs, kurš ir izcēlies ar savu ļoti prokrievisko pozīciju atsevišķos jautājumos, aizstāvot, piemēram, žurnālistus, kas ir strādājuši Krievijas propagandas labā, kurš ir veicinājis arī sabiedrisko mediju rusifikāciju. Ir ļoti labi, ka šāds kandidāts ir noraidīts un vietā varētu nākt profesionālis, kurš veidos sabiedrisko mediju atbilstoši Nacionālās drošības koncepcijai, kura paredz stiprināt valsts valodu.

Vēl šodien, runājot tieši par valsts valodu, tika atbalstīti grozījumi Izglītības likumā, kuri tika veidoti, par pamatu ņemot manis virzīto priekšlikumu saistībā ar pedagogu pienākumiem apgūt un pilnveidot valsts valodas prasmes, savstarpējā saziņā lietot valsts valodu. Komisija bija sagatavojusi precizētu redakciju, kura, neskatoties uz frakcijas PROGRESĪVIE un “Stabilitātei!” iebildumiem, tomēr guva Saeimas vairākuma atbalstu.

Šodien tika izskatīti arī trīs pieprasījumi. Viens, par kuru noteikti kolēģi vairāk pastāstīs, bija atbalstītais pieprasījums satiksmes ministram Atim Švinkam “Par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos”. Pieprasījums tika atbalstīts ar balsu vairākumu, un tālāk tas jautājums var nonākt arī pie ministra demisijas.

Otrs jautājums bija “Nacionālās apvienības” virzītais attiecībā uz iekšlietu ministru Kozlovski saistībā ar neizdarīto darbu migrācijas pakta jomā – “Par izņēmuma statusa piemērošanu Latvijai attiecībā uz imigrantu pārvietošanu”. Kā zināms, Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu pārdalīt patvēruma meklētājus starp dalībvalstīm. Ja valsts atsakās uzņemt šos patvēruma meklētājus, tad nākas par katru neuzņemto personu maksāt 20 tūkstošus eiro. Igaunija, Polija, Horvātija un vairākas citas valstis ir panākušas īpašu statusu šajā migrācijas kvotu sakarā, kamēr Latvijas ministri ir acīmredzot nogulējuši, neskatoties uz to, ka savulaik arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcija vērsa uzmanību uz atbildīgo ministru neizdarītajiem darbiem. Diemžēl izskatās, ka tas ir noticis, un Kozlovska kungam būs jānāk un jāskaidro, kas ir darīts un kā novērst šo kaunpilno situāciju.

Visbeidzot es vēlos pieminēt pieprasījumu, ko “Nacionālā apvienība” virzīja saistībā ar Pjotra Avena pilsonību – “Par Latvijas pilsonības atņemšanu Pjotram Avenam”. Šis pieprasījums neguva Saeimas vairākuma atbalstu. Tikai APVIENOTAIS SARAKSTS kopā ar “Nacionālo apvienību” balsoja par to, ka šis jautājums ir jāvirza uz priekšu. Ne JAUNĀ VIENOTĪBA, ne PROGRESĪVIE nesaskatīja ne mazākos aizspriedumus balsot kopā ar “Stabilitātei!” šajos jautājumos. Nu, tas ir par tādām... kā kolēģis Šnore minēja, par “kis-kis-kauns” lietošanu vistiešākajā veidā, kad saskan kopīgas intereses.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Jānim Dombravam no frakcijas “Nacionālā apvienība”.

Nākamajai vārds – Ilzei Verginai no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA. Lūdzu!

 

I. Vergina (JV).

Labdien! Šodien Saeimā tika skatīti vairāki frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA iesniegtie likumprojekti. Varu teikt, ka esam ražīgi strādājuši, un gribu pastāstīt par iesniegtajiem būtiskākajiem likumprojektiem.

Tātad Saeimā ir iesniegti grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā.

Manuprāt, ļoti būtiski. Ar šiem grozījumiem paredzēts palielināt administratīvos sodus par pārkāpumiem, kas saistīti ar valsts valodas lietošanas noteikumu neievērošanu, kā arī pastiprināt normas par necieņas izrādīšanu pret valsts valodu. Likumprojekta mērķis ir stiprināt latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu un veicināt sabiedrības cieņu pret to. Tieši šobrīd, arī šajā ģeopolitiskajā situācijā, latviešu valoda ir Latvijas nacionālās identitātes un drošības pamats, un tās lietošanas aizsardzība ir valsts kopīga atbildība. Jo īpaši, ja domājam par to, kas mums ir aiz robežas, un par to, ka pastāv dažādu ārēju mēģinājumu riski ietekmēt un degradēt valsts valodas lomu, vērtību, nozīmīgumu. Tas ir nepieciešams, lai veiktu pozitīvus pasākumus un pastiprināti aizsargātu valsts valodas lietojumu.

Mazliet arī par Rīgu kā galvaspilsētu. Lai nodrošinātu caurspīdīgumu un ekonomiski pamatotu siltumenerģijas cenu iedzīvotājiem Rīgā, esam iesnieguši grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz ieviest regulētu tarifu neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem. Likumprojekts tapis, reaģējot uz situāciju Rīgas siltumenerģijas tirgū, kur atsevišķos periodos, kad nav konkurences, siltumenerģijas cenas ir būtiski paaugstinājušās, ļaujot atsevišķiem uzņēmumiem gūt nesamērīgu peļņu. Šobrīd Rīgas siltumenerģijas patērētāji atrodas slēgtā tirgū, kur viņiem nav alternatīvas izvēles, un mūsu pienākums ir nodrošināt, lai šajā tirgū cenas būtu taisnīgas un ekonomiski pamatotas. Likumprojekta pieņemšana veicinās cenu stabilitāti, nodrošinot prognozējamību mājsaimniecībām, uzņēmumiem, kā arī mazinās inflācijas spiedienu, kas šobrīd ir ļoti, ļoti būtiski.

Visbeidzot – esam iesnieguši arī grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz stingrākas prasības ārzemniekiem, kuri uzturas Latvijā, un nosaka iespēju anulēt termiņuzturēšanās atļauju personām, kas atkārtoti pārkāpj likumu. Likumprojekts paredz, ka ārzemniekam izsniegtā termiņuzturēšanās atļauja var tikt anulēta, ja viena kalendāra gada laikā persona ir izdarījusi trīs administratīvos pārkāpumus. Tas ir ļoti, ļoti būtiski arī pie tām diskusijām, kas šobrīd notiek. Latvijas valsts pienākums ir aizsargāt savu iedzīvotāju drošību un sabiedrisko kārtību. Ikvienam, kas uzturas mūsu valstī, ir jārespektē mūsu likumi un noteikumi. Ja persona tos atkārtoti pārkāpj, tas liecina par necieņu pret Latviju un tās cilvēkiem, un šādā gadījumā valstij ir tiesības izvērtēt, vai šādas uzturēšanās atļaujas saglabāšana ir pamatota.

Patiesi – šie likumu grozījumi jeb likumprojekti šobrīd ir ļoti būtiski mūsu valsts stiprināšanai.

Šajā valsts svētku laikā vēlu visiem skaistus svētkus!

Paldies par uzmanību.

 

Sēdes vadītāja. Paldies deputātei Ilzei Verginai no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

“Frakciju viedokļus” turpina deputāts Augusts Brigmanis no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas. Lūdzu!

 

A. Brigmanis (ZZS).

Labdien! Šodien Zaļo un Zemnieku savienības uzmanības centrā bija atsevišķi likumprojekti. Mēs ar izpratni uzņēmām JAUNĀS VIENOTĪBAS kolēģu ierosinājumu par stingrākām normām migrantu jautājumā. Ļoti laba iniciatīva. Zaļo un Zemnieku savienība to atbalstīja.

Tāpat Zaļo un Zemnieku savienība atbalstīja “Nacionālās apvienības” kolēģu iniciatīvu, ka televīzijas programmu pakotnē pirmajām ir jābūt programmām, kas veidotas latviešu valodā... iniciatīva, kas, manuprāt, ir vērtīga. Zaļo un Zemnieku savienība ar izpratni un pilnu atbildību pieiet šiem jautājumiem.

Tai pašā brīdī... mums dziļu neizpratni radīja jautājums, ka vienā balsojumā vienojās PROGRESĪVIE ar Rosļikovu... jautājumā par Sikšņa kandidatūru... kas tika noraidīta. Zaļo un Zemnieku savienība neatbalstīja Sikšņa kandidatūru SEPL padomē. Es domāju, ka komisijai, kas viņu izvirza, stāv priekšā darbs... gan jau tiks atrasta cienīga kandidatūra šim... jautājumam.

Otrs darbalauks... ko Zaļo un Zemnieku savienība pašreiz dara un kam pieiet ar lielu atbildību, tas ir nākamā gada budžets, kas arī stāv priekšā Saeimas sēdēs un, visticamāk, tiks skatīts diezgan nopietni, jo tam ir vairāk nekā 500 priekšlikumu. Ar gandarījumu varu teikt, ka galvenie Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikumi, kas ir iekļauti šajā pakotnē un pašreiz tiek izskatīti ar koalīcijas partneriem, pēc mūsu uzstājīgas vēlmes ir sadzirdēti.

Kā pirmais no šiem jautājumiem viennozīmīgi ir jāuzsver... par
60 miljoniem Latvijas Onkoloģijas centra rekonstrukcijai, pareizāk sakot, kapitālajai pārbūvei. Mūsu ministrijas – gan Ekonomikas ministrija, gan Klimata un enerģētikas ministrija – skatīs savā rīcībā esošos resursus un fondus. Labi, ka kolēģi ieklausījās un beigās arī premjere piekāpās mūsu prasībām, ka tas tiešām ir visai sabiedrībai nozīmīgs jautājums.

Otrā lieta, par ko mēs iestājamies, – par mūsu, Latvijas, laukiem, par Latvijas lauku ģimenes ārstu atalgojumu, par cilvēkiem, kas vistiešāk saskaras ar Latvijas laukiem... un atalgojums viņiem zināmā mērā tiks paaugstināts ar dažādu veidu piemaksām.

Trešā lieta, par ko gribu pateikt šajā situācijā, – dažādā veidā tiek apšaubītas kristīgās vērtības un netiek... no PROGRESĪVO puses ir zināma skepse par atbalstu sakrālajām organizācijām, baznīcām. Ir panākta vienošanās, ka Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikums par atbalstu šīm organizācijām... ir sadzirdēts un ir arī paredzēta noteikta summa.

Tā ir tikai daļa no mūsu iniciatīvām. Tālāk... sarunu gaitā... mēs, protams, jūs informēsim.

Visiem gaišus un jaukus svētkus! Lai dzīvo mūsu Latvija! Svinēsim šos svētkus – 18. novembri – visi kopā!

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Augustam Brigmanim no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamajam vārds deputātam Edmundam Zivtiņam no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ. Lūdzu!

 

E. Zivtiņš (LPV).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien īstenībā bija ļoti interesanta Saeimas sēde... jāsaka tā, ka bija veselas trīs Saeimas sēdes, jo no tā brīža, kad mēs sākām cīņu par Stambulas konvencijas denonsēšanu, pārējās Saeimas sēdes bijām tā kā atstājuši novārtā, un visi šie jautājumi, kas bija... tika izskatīti šodien.

Lai cilvēki saprastu. Jā, saistībā ar Stambulas konvenciju mēs esam nedaudz savas pozīcijas zaudējuši. Bet LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ stāv stingri. Tas nekas, ka šo jautājumu mēs skatīsim pēc gada. Esmu pārliecināts, ka pēc gada mēs izstāsimies no Stambulas konvencijas. Jau šobrīd daudzas Eiropas valstis par to runā, un tam būs lavīnas efekts. Varbūt nedaudz novēloti... mēs varējām punktu pielikt jau šobrīd, bet nu labi, kā ir, tā ir. Tātad no Stambulas konvencijas izstāsimies nākamgad novembrī.

Runājot par to, kas šodien... tātad mēs trīs Saeimas sēdes izskatījām vienā dienā. Zināmā mērā... bija arī ļoti daudz interesantu jautājumu, bet es gribu pieskarties trim jautājumiem.

Pirmais jautājums ir tas, par ko... LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ stingri stāv pret visu zaļo kursu vai, es atvainojos par izteicienu, zaļo murgu, kas skar visas vēja turbīnu ierīkošanas un tā tālāk, un tā joprojām. Mūsu priekšlikums bija vismaz... Uzstādot vēja turbīnas, ir paredzēts, ka tās nedrīkst būt tuvāk par 800 metriem no dzīvojamām mājām. Mūsu piedāvājums bija – ne tuvāk par diviem kilometriem. Diemžēl mūsu piedāvājumos neieklausās. Bet es jums varu galvot: ja dosiet mums mandātu, mēs šo zaļo kursu izbeigsim. Tieši tāpat, kā šobrīd Eiropā par to cīnās patriotu kustība. Visi zaļā kursa līdzekļi ir jānovirza Eiropas aizsardzībai, tanī skaitā Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas robežu... piegulošo... valstu aizsardzībai, visi tie 100 miljardi ir jāpārdala. Un visu šo zaļo murgu izbeigsim.

Saistībā ar sabiedrisko transportu un to, ko Saeima atbalstīja, es gribu pateikt nedaudz vairāk. Tika savākti paraksti par satiksmes ministra demisiju. Trīs frakcijas parakstīja. LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, “Nacionālā apvienība” un APVIENOTAIS SARAKSTS parakstīja demisijas pieprasījumu satiksmes ministram. Mūsu skatījumā, nav pieļaujama situācija, ka pilsētās dzīvojošajiem sabiedriskais transports ir pieejams, bet tiklīdz tas skar kaut kādas nomaļākas vietas: izdomājiet paši, kā jūs tiksiet līdz dakterim, līdz veikalam, līdz pastam vai līdz kaut kurienei... citurienei. Tā ka paraksti ir savākti, demisijas pieprasījums satiksmes ministram tiks skatīts noteiktajā kārtībā.

Pie sabiedriskajiem medijiem. Kāpēc faktiski šobrīd neatbalstījām Sikšņa kandidatūru? Mēs vispār uzskatām, ka kaut kas nav kārtībā ar mūsu sabiedriskajiem medijiem, ja jautājumā par Stambulas konvenciju sarunās bija apmēram desmit pret vienu – nebija viedokļu dialoga. Faktiski visu laiku bija spēle uz vieniem vārtiem. Vai tad tas ir sabiedriskais medijs? Mūsu skatījumā, tas nav sabiedriskais medijs.

Igauņi šobrīd runā par to, ka tirgus ir jāvienkāršo. Sabiedriskie mediji, kā mēs tos saucam, ir jālikvidē. Mēs nezinām, vai esam gatavi tik radikālām metodēm, bet katrā ziņā par to varētu uzsākt diskusiju. Varētu atvērt arī reklāmas tirgu. Kas ir viennozīmīgi – sabiedriskajā televīzijā vajadzētu būt vismaz domu dažādībai. Nevis viens pret desmit... kad ir kristīgās un ģimenes vērtības, tad pretī ir desmit cilvēki, kuri saka, cik laba ir liberālā kustība un cik tas viss ir pamatoti, un ka visa sabiedrība atbalsta to. Nu tie ir tīrie meli, ko propagandē sabiedriskā televīzija.

Mūsu skatījumā, drīzāk vajadzētu mācīt latviešu valodu... nezinu, kādas fiziskās aktivitātes, lai cilvēki nodarbotos... skatoties to visu.

Draugi, visiem priecīgu svētku mēnesi! Svinam svētkus! LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ stingri stāv par ģimeniskām vērtībām un nekad neatbalstīs Stambulas konvenciju. Visiem jauku dienu, vakaru un svētkus!

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Edmundam Zivtiņam no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.

Nākamais runās deputāts Juris Viļums no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”. Lūdzu!

 

J. Viļums (AS).

Vasali! Tēriņtš! Labdien! Kolēģi daudz ko jau izstāstīja no šīs garās dienas sēdēm. Gribu uzsvērt divus pieprasījumus, ko APVIENOTAIS SARAKSTS ir iesniedzis: vienu – Siliņas kundzei, otru – Švinkas kungam. Abi ir savstarpēji saistīti. Abi ir saistīti ar “Rail Baltica” projektu.

Pati Ministru kabineta vadītāja apmēram pirms gada – 10. decembrī... bija sēdes protokollēmumā nolemts, ka šī gada laikā jāpieņem vairāki skaidri lēmumi saistībā ar “Rail Baltica”. Par trases būvniecību – kur tā būs, kāda tā būs? Par maksimālo finansējuma apjomu – lai nebūtu pārsniegtas mūsu budžeta iespējas. Diemžēl ne līdz 1. martam, ne līdz 1. jūlijam, ne līdz 1. novembrim vairākas apņemšanās netika izpildītas. Tāpēc iesniedzām pieprasījumu Siliņas kundzei, kura ir atbildīga par šo projektu, jo tas galu galā var skart arī mūsu katra maciņu. Pēc būtības tas ir valsts budžeta jautājums. Diemžēl mēs redzam, ka budžetā, kur jau šobrīd parāds aug katru gadu un paliek aizvien lielāks, šīs izmaksas aizvien nav skaidras – kā mēs tās visas segsim.

Pieprasījums Švinkas kungam saistībā ar to pašu “Rail Baltica” projektu. Nākamā gada budžetā un triju gadu budžetu griezumā šim projektam ir paredzēti tikai 4,8 miljoni katru gadu, kas ir ļoti mazs finansējums. Ar to tiešām nebūs pietiekami. Līdz ar to politiķiem jābūt godīgiem gan pret sevi, gan pret Latvijas iedzīvotājiem. Pirmkārt, ir jāpilda pašiem savas apņemšanās un, otrkārt, ir skaidri jārunā par finansējumu – vai tas ir vai tā nav. Ja tā nav, tad no kurienes tas nāks?

Pieprasījums satiksmes ministram par sabiedrisko transportu. Tas ir noteikti aktuāls visiem Latvijas iedzīvotājiem, it sevišķi tiem, kas dzīvo reģionos. No savas puses tikai īsumā pateikšu: mani priecē, ka tas faktiski šajā Saeimā ir vēsturisks brīdis. Noteikti tas ir pirmais pieprasījums, kas tika atbalstīts ar Saeimas deputātu vairākuma balsīm. Acīmredzot ministra kungam būs pienākums nākt uz šejieni un atbildēt par savas ministrijas darbu. Un jāskaidro arī lēmums par to, ka nākamajā gadā plānots par 16 procentiem samazināt reģionālā sabiedriskā transporta līnijas. No tā var ciest tieši nabadzīgākā sabiedrības daļa, kas nevar atļauties savu personīgo automašīnu.

Es pats sabiedrisko transportu izmantoju gana bieži, bet redzam, ka pamatā to izmanto tā sabiedrības daļa, kas tiešām nevar atļauties savu automašīnu.

Pavisam īsi vēl divas lietas.

Pirmkārt, par SEPLP locekļa ievēlēšanu. Šodien mēs neatbalstījām trešā locekļa apstiprināšanu padomē, jo uzskatām, ka valstij ir atbildīgi jātaupa resursi. Nākamā gada budžetā APVIENOTAIS SARAKSTS iesniedza priekšlikumus, kas ir saistīti ar to, lai mēs varētu pēc iespējas samazināt izdevumus un galu galā samazināt mūsu parādu, kas diemžēl aizies kā mantojums mūsu bērniem –nākamajām paaudzēm.

Otrkārt, sabiedriskajiem medijiem patiešām ir jānodrošina viedokļu daudzveidība, jo tieši tā ir, manuprāt, Eiropas galvenā vērtība – brīvība paust savu viedokli, pat ja tas nav vairākuma viedoklis. Bieži vien tas tieši ir vairākuma viedoklis, bet ar vieniem vai citiem līdzekļiem pēc būtības tiek manipulēts ar sabiedrības viedokli, kas, manuprāt, demokrātiskā valstī nav pieļaujams. To nedrīkst pieļaut. Mums ir svarīgi, lai iedzīvotājiem ir pilnvērtīga informācija no dažādiem viedokļiem.

Pēdējais – protams, valsts svētki. Cienījamie radioklausītāji, Latvijas iedzīvotāji, Latvijas pilsoņi, mums visiem ir jāsaprot, ka mēs nedrīkstam būt patrioti tikai uz svētku laiku vai tikai svētku nedēļas laikā. Mums jābūt Latvijas valsts patriotiem visa gada griezumā, jāseko līdzi tam, kas notiek valstī, ko dara valdība, arī politiķi – kā strādā, kā pilda savus solījumus vai nepilda savus solījumus.

Paldies jums, ka ieklausījāties šīsdienas sarunās. Vēl jums viens runātājs priekšā. Paldies par uzmanību. Uz sadzirdēšanos!

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Jurim Viļumam no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”.

Pārraidi “Frakciju viedokļi” šodien noslēgs frakcijas “Stabilitātei!” deputāts Iļja Ivanovs. Lūdzu!

 

I. Ivanovs (ST!).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien otrajā lasījumā mēs atbalstījām likumprojektu “Grozījums Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”, kas paredz izslēgt normas attiecībā uz jebkādu citas personas, kas nav pacients, piekrišanu veikt ķirurģisko kontracepciju. Taču frakcija “Stabilitātei!” neatbalstīja “Nacionālās apvienības” un LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ iesniegtos priekšlikumus par nepieciešamību topošā bērna tēvam uzlikt pienākumu saņemt speciālista konsultāciju, ja grūtniecības pārtraukšana tiek plānota pēc sievietes vēlēšanās. Nav racionāli pieņemt šādus grozījumus, jo tas skars arī sievietes pēc izvarošanas gadījumiem, vientuļas sievietes, kuras nevar atļauties uzturēt bērnus, un sievietes, kuras nezina potenciālā tēva atrašanās vietu vai pat nezina bērna izcelsmi.

Šodien esam pirmajā lasījumā izskatījuši likumprojektu “Grozījumi Muzeju likumā”. “Stabilitātei!” balsoja “pret”, jo saskatām, ka tiek paplašinātas muzeju iespējas ar papildu funkcijām pieņemt lēmumus par to, kas ir iekļaujošs... un ir daudzveidīga izglītības, emocionālā pārdzīvojuma, pārdomu un zināšanu apmaiņas pieredze. Frakcija “Stabilitātei!” saskata Rietumu ideoloģijas sistēmas kultivēšanu, kas varētu būt pretrunā ar morāles, ētikas un citiem sabiedrībā pieņemtajiem principiem.

Frakcija “Stabilitātei!” neatbalstīja grozījumus Izglītības likumā, kas paredz visiem izglītības iestādes darbiniekiem, atrodoties izglītības iestādē un tās teritorijā, pienākumu savstarpējā saziņā un saziņā ar izglītojamiem lietot tikai valsts valodu. Mēs neesam pret valsts valodu, bet esam pret neadekvātiem ierobežojumiem savstarpējā valodas lietošanā.

Novēlu visiem jauku vakaru un jaukus svētkus! Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies frakcijas “Stabilitātei!” deputātam Iļjam Ivanovam.

Līdz ar to pārraide “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējusi.

Paldies, ka klausījāties. Lai jums, cienījamie radioklausītāji, skaisti Latvijas dzimšanas dienas svētki nākamnedēļ! Visu labu!