Frakciju viedokļi
2025. gada 6. novembrī
Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un jūs klausāties raidījumu “Frakciju viedokļi”. Deputāti tūlīt pastāstīs par sēdē skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.
Pirmajai šodien vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātei Andai Čakšai. Lūdzu!
A. Čakša (JV).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien noslēdzās likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” pirmais lasījums pēc skatīšanas Saeimas sēdē divu dienu garumā.
Ja par šo budžetu būtu jāpasaka kaut kas viens, tad es noteikti teiktu, ka ļoti būtiski ir mainījusies pieeja, kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija raugās uz budžeta apstiprināšanu un likumprojektu caurskatīšanu. Viena būtiskā lieta ir tas, ka mēs kā valsts mēģinām virzīties no patēriņa filozofijas uz investīciju filozofiju, kas nozīmē – skaidri iezīmēt, kas budžetā ir sasniedzamie mērķi, ar kādām investīcijām mēs gribam sasniegt konkrētos mērķus. Šajā gadā izvirzīti lieli mērķi, tā prioritātes ir saistītas ar valsts drošību un aizsardzību.
Viens lielais mērķis ir saistīts ar aizsardzības spējām, tātad pretgaisa aizsardzību, uguns spējām, cilvēkresursu attīstību tieši aizsardzības nozarē.
Otra lielā tēma noteikti ir ar ilgtermiņa attīstību, kas nesīs līdzi ekonomikas uzplaukumu, – tā ir izglītības reforma, mainot esošo finansēšanas modeli uz jaunu finansēšanas modeli. Nauda tā vietā, lai sekotu katram individuālam skolēnam, sekos “Programmai skolā”. Kādēļ tas ir svarīgi? Divi aspekti. Viens – tas padara daudz godīgāku samaksu skolotājiem dažādās Latvijas vietās. Otrs – caur godīgumu attiecībā pret skolotājiem mēs iegūstam kvalitatīvāku izglītību bērniem visā Latvijā. Tie ir divi lielie bloki.
Trešais ir sociālais atbalsts. Tas ir atbalsts ģimenēm un bērniem. Mēs varam runāt par atbalsta celšanu gan tikko dzimušiem bērniem, gan ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, kas ir ļoti būtiski. Ir atsevišķi pasākumi, kas saistīti ar veselības nozari un zāļu pieejamību tieši zemo cenu grupā, arī ar senioriem, kas saistīts ar pensiju indeksēšanu.
Šis bija pirmais lasījums, tagad deputātiem priekšā ļoti būtisks darbs, iesniedzot priekšlikumus, jo daudzi runāja par dažādiem ietaupījumiem un sistēmas efektivizāciju. Man liekas, šis budžets ir īpašs vēl ar to, ka ļoti daudzi deputāti runā ne tik daudz par jaunām iniciatīvām, bet par to, kā varētu efektīvāk izmantot jau esošos līdzekļus, kā valsts pārvaldi padarīt vieglāku, caurspīdīgāku, efektīvāku. Un šobrīd ir laiks tieši priekšlikumiem, lai jau decembra sākumā varētu skatīt budžetu otrajā lasījumā.
Ja jums ir vēl kādi jautājumi, noteikti varat sazināties ar deputātu, ar partiju, kuru ievēlējāt, jo tas, no kā veidojas budžets, ir nodokļu maksātāju nauda. Deputātu uzdevums ir rūpīgi sekot, lai mēs būtu fiskāli atbildīgi un nodrošinātu valstij finanšu stabilitāti. Ko nozīmē finanšu stabilitāte? Finanšu stabilitāte reizēm ir kā gaiss – mēs nejūtam, ka mēs elpojam –, bet tad, kad tās pietrūkst, bieži vien ir slikti.
Lai mums izdodas apstiprināt labu budžetu, un lai jums jauks šis vakars!
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātei Andai Čakšai.
Vārds frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputātam Andrim Kulbergam. Lūdzu!
A. Kulbergs (AS).
Sveiki, klausītāji! Šodien bija budžeta pirmā sēde. Kāpēc mēs, APVIENOTAIS SARAKSTS, šo budžetu saucam par Latvijas bankrota budžetu? Ļoti elementāri. Es jums ar skaitļiem to ļoti ātri parādīšu.
Problēma ir tāda... Kad mēs saucām Kalvīša valdību par “gāzi grīdā!”,
tad – atceramies svarīgu faktu – Latvijas valsts deficīts bija 1,9 miljardi eiro. Tie bija tikai 1800 eiro – atkārtoju – 1800 eiro! – uz mājsaimniecību. Par šī parāda apkalpošanu toreiz uz vienu mājsaimniecību bija 90 eiro. Lūdzu, salīdziniet!
Šis budžets ir viens plus trīs gadi... tātad turpmākos četrus gadus tiek paredzēta ļoti mērķtiecīga aizņemšanās. Šīs aizņemšanās rezultātā budžeta deficīts augs un parāds ies debesīs – nonāks jau līdz 28 miljardiem eiro. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka, sadalot uz katru mājsaimniecību, 1800 eiro vietā būs 36 300 eiro, tātad 11 reižu vairāk, nekā bija toreiz, kad mēs visi gānījām Kalvīša valdību. Un parāda apkalpošana sasniegs 872 miljonus eiro gadā.
Tas atsauksies uz katru mājsaimniecību, jo tie būs caur nodokļiem, nodevām... un šie maksājumi tiks iekasēti, lai varētu šo parādu nosegt. Tāpēc tas nav par drošību. Ja mums nebūs ekonomiskās drošības, mums arī nebūs valsts drošības. Tieši tāpēc trīs gadu laikā mēs nonāksim tādā situācijā, ka mums nebūs šī drošības spilvena, un mēs nonāksim Eiropas uzraudzības institūciju varā.
Bet tas ir saistībā ar budžetu – kāpēc tas ir tik draudīgs. Mums ir jāpārskata izdevumi. Mūsu priekšlikums – izdevumi, izdevumi, izdevumi. Mēs nevaram turpināt aizņemties, ja mēs nepārskatām izdevumus un turpinām tērēt vairāk, nekā ir ieņēmumi.
Otra svarīgākā lieta šodien bija... izmeklēšana. Beidzot ir apstiprināta izmeklēšanas komisija, ko mēs virzījām jau šī gada pašā sākumā. Arī tas beidzot ir izdevies. Tas ir par “Rīgas siltumu”.
“Rīgas siltums”... Mēs zinām, un es par to ļoti daudz esmu runājis – rīdzinieki pārmaksā. Gadā tiek pārmaksāti aptuveni 90 līdz 110 miljoni eiro par to, kas tiek izpūsts gaisā no “Latvenergo” elektrības ražošanas, un Rīgā dubultā tiek ražots otrs siltums. Beidzot izmeklēšanas komisija ir radīta, lai mēs rastu reālu risinājumu ja ne uz nākamo, tad uz aiznākamo sezonu, lai rīdzinieki beidzot maksātu lētāko siltumu Baltijā, nevis dārgāko, kā tas ir šodien.
Paldies, klausītāji. Lai jums veiksmīga diena!
Vadītāja. Paldies deputātam Andrim Kulbergam.
Nākamā runās frakcijas PROGRESĪVIE deputāte Leila Rasima. Lūdzu!
L. Rasima (PRO).
Lobs vokors vysim radio klauseitojim, īpaši tīm, kas ir Latgolā!
Tātad šodiena ir īpaša diena. Pirmkārt, tāpēc ka mēs beidzot skatījām budžetu pēc visa šī ilgā laika un aizkavēšanās ar citiem jautājumiem, un mēs to izskatījām pirmajā lasījumā. Kolēģis tikko runāja, ka ir liela aizņemšanās, bet jāmin, ka mums tiešām ir vajadzīgi milzīgi līdzekļi drošībai, rekordlielu apmēru mēs veltām aizsardzībai, tie ir veseli 5 procenti.
Bet ir arī dažādas citas lietas, ko iedzīvotāji sajutīs savos maciņos. Un tā būs bērna kopšanas pabalsta palielināšana no 170 eiro uz 300 eiro mēnesī. Tāpat arī minimālā alga pieaugs par 40 eiro, kas gada griezumā divu vecāku ģimenē... varbūt tas sākotnēji neliekas daudz, bet gadā tomēr tie jau ir papildu 1000 eiro katrā ģimenē. Tika palielināts neapliekamais minimums. Nestāstīšu sīki detaļās, kādos vēl pabalstos ieguldām, bet to kursu, ko mēs pagājušajā gadā uzņēmām, – ka mēs sākam domāt par mazo un vidējo algu saņēmēju un to, kā palīdzēt Latvijas ģimenēm... mēs to arī turpinām. Protams, tie ir milzīgi līdzekļi, kas ir vajadzīgi no budžeta, bet mēs esam apņēmušies no valsts puses šos līdzekļus arī paredzēt.
Otra lieta, kādēļ šodien ir īpaša diena, – šovakar notiks milzīgs protests Doma laukumā, arīdzan citur Latvijā un citur pasaulē. Un tas būs protests par to, ka mums jāsaglabā dalība starptautiskajā konvencijā pret vardarbību. Šo jautājumu, daudzu opozīcijas un arī viena koalīcijas frakcijas spēka – ZZS – ieskatā, bija tik svarīgi celt augšā un izstāties no šīs starptautiskās konvencijas, ka... paši zināt, esam visi par šo diezgan daudz dzirdējuši un runājuši. Un budžets – tāda sajūta, ka budžets ir palicis kaut kur otrajā plānā ne tikai cilvēkiem Latvijā, bet arī deputātiem.
Jā, tādēļ šovakar ir īpašs vakars. Droši vien mēs redzēsim, ka ielās izies ļoti, ļoti daudz cilvēku. Un, man liekas, tas ir ļoti svarīgi, jo tā arogance, kas dažreiz ir Saeimā... pat ne dažreiz, jau ļoti bieži iezogas... Mēs redzam, ka Saeimas deputāti, kuriem ir pienākums ieklausīties visos Latvijas iedzīvotājos, to nedara un vienkārši klaji ignorē to, ko sabiedrība no viņiem vēlas. Un tas, kā notika šis denonsēšanas process, kā komisijas sēdē netika uzklausīti to organizāciju pārstāvji, kas ikdienā strādā ar vardarbībā cietušajiem, tika ignorētas visas vēstules... no kā vien iespējams – no uzņēmējiem, no investoru padomes, no dažādiem ārvalstu parlamentu vadītājiem, no dažādām Eiropas institūcijām... tas ir vienkārši prātam neaptverami. Lai arī pašlaik ir maza uzvara – šis lēmums ir atlikts vismaz uz gadu, it kā uz nākamo Saeimu –, tomēr ir skaidrs, ka cīņa nav galā. Es ceru, ka šovakar tauta parādīs, ka tā neļaus šādām lietām notikt. Un pēc gada, lai cilvēki, kas būs Saeimā, domā, vai viņi vēlas vēlreiz šādu jautājumu celt augšā.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātei Leilai Rasimai.
Vārds Zaļo un Zemnieku savienības deputātei Līgai Kļaviņai. Lūdzu!
L. Kļaviņa (ZZS).
Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē pieņēmām budžetu 2026. gadam pirmajā lasījumā. Varu apliecināt, ka Zaļo un Zemnieku savienības frakcija pilnā sastāvā budžeta likumprojekta pirmo lasījumu konceptuāli ir atbalstījusi.
Esam konstatējuši, ka budžetā ir iespējams gūt papildu ietaupījumus, tāpēc tuvākajā laikā aicināsim koalīcijas partnerus, lai vienotos par kopīgām iniciatīvām. Piemēram, likvidēt ilgstošas vakances valsts iestādēs, tādējādi gūstot papildu ieņēmumus. Aicināsim šos līdzekļus novirzīt veselības aprūpes stiprināšanai un īpaši ceram paredzēt papildu piemaksas tieši lauku ģimenes ārstiem, tāpat arī neatliekamās medicīniskās palīdzības punkta izveidei pierobežā – Indras pagastā. Noteikti aicināsim koalīcijas partnerus atbalstīt finansējuma piešķiršanu, pārdalot struktūrfondus, kas ir domāti onkoloģijas centra atbalstam. Un, protams, aicināsim rūpīgi izvērtēt vēl šajā gadā pārdalāmo budžeta apropriāciju, kas attiecas uz slimnīcu kvotu... pārstrādes rezultātā radītiem zaudējumiem, lai tos varētu nosegt.
Jāteic, ka ļoti rūpīgi esam strādājuši pie dzīves dārdzības mazināšanas pasākumiem un papildus jau pie piešķirtā PVN likmes samazinājuma maizei, pienam, olām un putnu gaļai aicināsim to samazināt arī cūkgaļai un sabiedriskajai ēdināšanai... kas pamatā atsauktos tieši uz ēdināšanas pakalpojumu cenām skolās, bērnudārzos un slimnīcās.
Šodien un vakar Saeimas sēdē uzstājās arī mūsu, Zaļo un Zemnieku savienības, ministri. Īpaši gribu teikt paldies ekonomikas ministram Viktoram Valainim, arī zemkopības ministram Armandam Krauzem, kurš stāstīja par lauksaimnieku ieguvumiem nākamā gada budžetā. Īpašu paldies vēlos teikt arī labklājības ministram Reinim Uzulniekam, kurš savā uzrunā uzsvēra par palielinātajiem pabalstiem, lai veicinātu demogrāfiju un atbalstu ģimenēm. Savu runu viņš beidza, sakot, ka mums nepieciešams mazāk ideoloģijas un vairāk darba.
Šī mums ir garāka darba nedēļa. Tāpēc es novēlu visiem izturību. Savukārt nākamā nedēļa mums jau iezīmē Lāčplēša dienu. Gribu visiem novēlēt, lai sirdī ir tikpat gaišas liesmiņas, kā ejot Lāčplēša dienas lāpu gājienā.
Paldies jums.
Vadītāja. Paldies deputātei Līgai Kļaviņai.
“Frakciju viedokļus” šodien noslēgs frakcijas “Nacionālā apvienība” deputāts Jurģis Klotiņš. Lūdzu!
J. Klotiņš (NA).
Labvakar, cienītās dāmas un godātie kungi! Latvijas ļaudis un ģimenes! Valsts budžeta projekts un valsts budžeta apspriešana Saeimā noteikti ir priekšplānā, nevis otrajā plānā. Varbūt ir frakcijas, kurām svarīgāki ir piketi un dažādas konvencijas, bet “Nacionālās apvienības” deputāti ir sagatavojuši pulka priekšlikumu, kā uzlabot valsts budžetu. It īpaši vēlos uzsvērt jomu, kas ir domāta ģimeņu un bērnu labklājības sekmēšanai Latvijā.
Ir tiesa, ka valsts budžetā beidzot ir atrasti līdzekļi bērna kopšanas pabalsta palielināšanai, taču mēs uzskatām, ka tas nav pietiekami. Mēs esam iesnieguši priekšlikumu par to, ka bērna kopšanas pabalstam ir jābūt 70 procentiem no ienākuma mediānas. Šāds bērna kopšanas pabalsts, par kādu mēs esam iesnieguši priekšlikumu, beidzot novērstu situāciju, ka pēc bērna piedzimšanas ģimenē samazinās ienākumi. Ir jābūt tieši otrādi – ienākumiem noteiktā mērā pat jāpalielinās, jo pēc bērna piedzimšanas izdevumi pieaug.
Tāpat mēs arī aicinām atsākt izmaksāt ģimenes valsts pabalstu jau bērna pirmajā dzīves gadā. Mēs arī aicinām veidot piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta tajās situācijās, kad bērnam nav noteikta paternitāte un māte viena pati rūpējas par bērnu, uztur bērnu. Tas ir ļoti svarīgi, un es ceru, ka kolēģi, kuri iestājas arī par vardarbības izskaušanu, atbalstīs šo priekšlikumu.
Mēs arī aicinām valdību pārskatīt to, kādā veidā mēs izlietojam to fiskālo telpu, kas valsts budžetā ir pieejama, – 61,7 miljonus –, ko ir plānots novirzīt neapliekamā minimuma palielināšanai. Es uzsveru, ka ienākumu nevienlīdzības mazināšanai, par ko arī valdības deklarācijā rakstīts un kur ir solīts Latvijas tautai mazināt ienākumu nevienlīdzību... ienākumu nevienlīdzību nevar mazināt, palielinot neapliekamo minimumu. Ir jāpalielina atvieglojumi par apgādībā esošu personu jeb tā dēvētais... tas atvieglojums par bērniem, kuru saņem strādājošas personas, nodarbinātas personas, kuras rūpējas par bērniem vai par apgādībā esošu personu savā ģimenē. Un tātad 61,7 miljoni būtu pieejami, ja neceltu neapliekamo minimumu, bet celtu šo atvieglojumu, kas dotu labumu tieši ģimenēm ar bērniem. Uz katru bērnu mēnesī tas ieguvums būtu 21,67... apmēram 21 eiro... tātad 22 eiro. Un būtu iespējams celt šo atvieglojumu līdz 335 eiro par apgādībā esošu personu.
Es uzsveru, ka tas palīdzētu daudzbērnu ģimenēm, tas palīdzētu ģimenēm, kur mamma vai tētis viens pats audzina bērnu vai bērnus. Laikā, kad Latvijā samazinās iedzīvotāju skaits, kad piedzimst arvien mazāk bērnu, kad pārtika un dažādi pakalpojumi sadārdzinās, ir jādomā, kā šo fiskālo telpu... ieguldīt, lai tā nestu maksimālu labumu tieši ģimenēm ar bērniem.
Novēlu ikvienam no jums skaistu valsts svētku mēnesi, gaišumu ikdienā un skaistus svētku notikumus!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies deputātam Jurģim Klotiņam.
Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.
Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!