Frakciju viedokļi
2025. gada 16. oktobrī
Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un pienācis laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”. Tajā deputāti jums pastāstīs par sēdē skatītajiem jautājumiem, pieņemtajiem lēmumiem un citām aktualitātēm.
Pirmajai šodien vārds frakcijas PROGRESĪVIE deputātei Janai Simanovskai. Lūdzu!
J. Simanovska (PRO).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien mums bija divas sēdes: ārkārtas sēde, kas bija veltīta nākamā gada valsts budžetam, un kārtējā sēde.
Ministru kabinets atnesa uz Saeimu valsts budžeta likumprojektu, kurā, manuprāt, ir daudz ļoti vērtīgu lietu. Aizsardzības budžets ir 4,9 procentu apmērā no IKP, un tas mums ir ļoti svarīgi. Turpinām arī nostiprināt izglītības sistēmu. Mūsu diskusijas turpmākajās nedēļās tiks veltītas budžeta skatīšanai, lai mēs spētu vienoties par iespējami labāko turpmāko valsts attīstību.
Man liekas ļoti svarīgi, ka viens no likumprojektiem, kas ir budžeta paketē, nostiprina principu, ka piesārņotājs maksā. Proti, ja mēs runājam par vides aizsardzību, mēs sakām: vidi vajag aizsargāt. Bet neviens par to negrib maksāt. Tāpēc ir tāds princips, ka maksā tie, kas piesārņo. Šajā gadījumā budžeta paketē ir ietverts tas, ka mēs palielinām nodokļus par kūdras ieguvi un par neapstrādātas koksnes eksportu uz trešajām valstīm, kas ir ļoti svarīgi, jo tie ir ļoti būtiski Latvijas resursi. Turklāt šo resursu pārmērīga izmantošana rada ļoti nopietnas ogļskābās gāzes emisijas, par ko atbildība tiek uzlikta visai sabiedrībai. Šajā gadījumā mēs izmaksas uzliekam tiem, kas gūst ienākumus no šo resursu izmantošanas. Un tas ir ļoti labi.
Kārtējā sēdē karstākais jautājums, protams, bija jautājums par deklarāciju pret vardarbību ģimenē, pret vardarbību pret sievietēm. Jūs noteikti dzirdēsiet nākamos viedokļus, cik šī deklarācija ir laba. Bet PROGRESĪVIE bija “pret” šo deklarāciju viena noteikta iemesla pēc. Mums jau ir pieņemta Eiropas Padomes konvencija pret vardarbību pret sievietēm un pret vardarbību ģimenē, šī konvencija jau liek mūsu valstij ļoti rūpīgi strādāt, un ir daudz kas izdarīts, lai vardarbību mazinātu.
Šobrīd ir aizsākusies kustība, ka Latvija it kā grib no šīs konvencijas izstāties. Tas praktiski nozīmē, ka mēs šķiramies no mūsu ļoti uzticamiem partneriem un meklējam atbalstu valstīs, kas nekad nav bijušas mūsu uzticamie partneri. Man ir ļoti nepatīkami... par šo procesu... tomēr ceru, ka dezinformācija zaudēs un veselais saprāts atgriezīsies, un mēs tomēr nebojāsim Latvijas starptautisko reputāciju.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Janai Simanovskai no frakcijas PROGRESĪVIE.
Nākamais runās frakcijas “Stabilitātei!” deputāts Iļja Ivanovs. Lūdzu!
I. Ivanovs (ST!).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vakar Saeima saņēma 2026. gada budžeta likumprojektu un ar to saistīto 50 likumprojektu paketi. Manuprāt, tā nav nopietna attieksme, un tādu darba stilu mēs neatbalstām, jo, lai iedziļinātos un pieņemtu lēmumu, vajag vismaz nedēļu, jo budžeta pieņemšana ir nopietns un atbildīgs process.
Vēl šodien Saeimā bija spraiga diskusija par “Nacionālās apvienības” iesniegto deklarāciju par vardarbības novēršanu, kurā katrs parādīja savu īsto seju. Balsojums par to ir diezgan skaidrs. Tie, kuri nostājas pret vardarbību, ir atbalstījuši šo deklarāciju. Arī mūsu frakcija “Stabilitātei!” nostājas stingri pret jebkādu veidu vardarbību.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Iļjam Ivanovam no frakcijas “Stabilitātei!”.
Vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Naurim Puntulim. Lūdzu!
N. Puntulis (NA).
Es, protams, turpināšu par “Nacionālās apvienības” virzīto deklarāciju, kas šodien Saeimā ar balsu vairākumu tika pieņemta. Varu tikai pabrīnīties par kolēģu izteikumiem, ka vienīgais, kā piederēt Eiropai un tās vērtībām, ir kreisi liberālā ideoloģija. Starp tām nav vienlīdzības zīmes.
Mēs, protams, esam pret jebkādu veidu vardarbību, un to, vai mēs denonsēsim Stambulas konvenciju vai tā paliks spēkā, izšķirs balsu vairākums. Bet neatkarīgi no tā es neredzu nekādu pretrunu, ja mēs kā likumdevējs paužam skaidru gribu un apliecinām, ka esam gatavi paši pasargāt savas sievietes, savas ģimenes, savus bērnus. Un to mēs šodien izdarījām ar balsu vairākumu.
Kas notiks tālāk ar šiem starptautiskajiem līgumiem un dokumentiem – tas atkal būs Saeimas vairākuma balsojums. Kāds mēģina šobrīd pateikt, ka šis ir kaut kāds pēdējā laika politiskais teātris. Būsim godīgi! Visam tam kājas aug no tā, kādā veidā pirms diviem gadiem šī konvencija tika pieņemta.
Šis ir vērtību jautājums. Kā es jau teicu no tribīnes, vērtību jautājumiem ir jābūt pieņemtiem saskaņā ar sirdsapziņu un to, kā mēs to redzam. Vērtību jautājumos nedrīkstētu būt nekādas balsu pirkšanas, balsu apmaiņas vai iemānīšanas, kā tas bija pirms diviem gadiem. Šobrīd mēs redzam tā procesa augļus.
Man ir prieks, ka lēnā garā lietas nostājas savās vietās. Esmu ļoti gandarīts par šodienas sēdi.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Naurim Puntulim no frakcijas “Nacionālā apvienība”.
Vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Jānim Dinevičam. Lūdzu!
J. Dinevičs (ZZS).
Kā jau tika minēts, bija divas sēdes: ārkārtas un kārtējā. Man, protams, svarīga ir pirmā sēde, kurā apstiprināja manas deputāta pilnvaras. Es esmu atgriezies parlamenta darbā pēc vairāk nekā 30 gadu pārtraukuma. Līdz ar to man bija atskats uz Augstākās padomes laikiem... un tiem mehānismiem, kas darbojas parlamentā šodien. Varu teikt tikai vienu – principi nemainās, mainās mehānismi, ar kuriem tiek pieņemti attiecīgie lēmumi.
Tagad drusku par kārtējo sēdi. Bez šaubām, svarīgākais bija budžets, budžetu pavadošo likumprojektu pakete. Par to, ka budžets jāvirza uz komisijām, manuprāt, lielu domstarpību nav. Par pavadošo likumprojektu paketi gan bija dažādi redzējumi – kuri likumprojekti varētu būt citādāki un tā tālāk.
Gribas pateikt vienu lietu – tā pakete bija pieskaņota budžeta likumprojektam, un vai tik vienkārši būtu atraut kādu no šiem likumprojektiem? Diez vai. Tajā pašā laikā ZZS frakcija uzskata, ka nav izmantotas visas taupīšanas iespējas. Ja nemaldos, jau pašreiz ir ZZS relīze par to, kādas ir iespējas vēl taupīt. Respektīvi, brīvās vietas, kas nav aizpildītas... ir zināms mehānisms, kādā veidā šo naudiņu ieekonomēt.
Protams, tāds asāks moments... alternatīva Stambulas konvencijai. Diskusijas bija diezgan izvērstas, ilgstošas un tā tālāk. Secinājums ir pavisam vienkāršs: šeit cilvēki cits citu nedzird. Cerēt, ka viena puse pārliecinās otru, manuprāt, bija lieki. Līdz ar to, manuprāt, balsojumu varēja sākt daudz ātrāk. Tie, kas uzskatīja, ka šī deklarācija ir pieņemama, to arī apliecināja, nobalsojot “par” tās pieņemšanu.
No ZZS frakcijas tas šobrīd viss.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Jānim Dinevičam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
Vārds frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātam Edmundam Zivtiņam. Lūdzu!
E. Zivtiņš (LPV).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kā jau iepriekšējie kolēģi minēja, šodien bija divas sēdes: ārkārtas un kārtējā. Pieskaršos pāris jautājumiem. Sāksim ar budžetu.
Manā skatījumā, budžets Latvijai ir nepieņemams. Valdība, kas šo budžetu ir atnesusi uz Saeimu, ir mazspējīga – ķeras klāt tādām lietām, kurām nevajadzētu ķerties klāt. Pieņemsim, jautājums, kas man personīgi ir diezgan svarīgs un kas ir svarīgs arī iekšējai un ārējai drošībai, – par izdienas pensijām.
Jautājums tiešām ir ļoti svarīgs un akūts. Visi cilvēki grib, lai pensiju sistēma būtu vienāda un taisnīga. Ir jāsaprot tas, ka cilvēkiem, kuri riskē ar savām dzīvībām vai viņiem ir paaugstināti riska faktori, ir jābūt citādai sistēmai saistībā ar izdienas pensijām. Bet tas, ko šobrīd piedāvā valdošā koalīcija, manā skatījumā, ir zem katras kritikas.
Nedrīkst vienkārši lineāri novilkt to visu, palielināt vecumu... palielināt aprēķināšanas laiku. Šobrīd aprēķina par pēdējiem pieciem gadiem, bet jaunais likums aprēķinās par 10 gadiem. Tas ir milzīgs pensiju samazinājums. Un pats galvenais – kāpēc tas viss radās?
Tas viss radās tikai un vienīgi tāpēc, ka Jaunā VIENOTĪBA ar “PROGRESĪVAJIEM” īsti nemāk nopelnīt valstij naudu. Tātad nesaprot tādu parastu lietu, ka mazāk ir vairāk tanī brīdī, kad runa ir par nodokļiem. Gan uzņēmumu ienākuma nodoklis ir jāsamazina, gan nekustamā īpašuma nodoklis un vēl vesela virkne... Vienkārši iet pēc kaut kādām vecām klišejām, pēc padomju klišejām... ekseļa tabulā... ja nodokli paaugstinām, ir peļņa, ja samazinām – nav. Tā ka, manā skatījumā, šis ir katastrofāls budžets. Ja arī tas tiks pieņemts, tad es nezinu... tur Latvijai attīstība – nulle. Vienvārdsakot... ar visu šo te saistīts.
To arī pierāda jautājumi, ko LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ bija uzdevusi Ministru prezidentei Siliņai. Pirmām kārtām par to, ka viņa ir visnepopulārākā Ministru prezidente gandrīz vai no Latvijas pastāvēšanas vēstures, jo šobrīd viņas reitings un valdības reitings ir 3,9 balles no 10. Tātad nesekmīga. Mūsu valdība ir nesekmīga.
Nu, un par otru priekšlikumu, ko pieņēma saistībā ar alkohola tirdzniecības ierobežojumiem. Es saprotu, ir ļoti populāri runāt, ka vajag ierobežot alkohola tirdzniecību. Nu, ziniet ko... manā skatījumā, kā jau es minēju no tribīnes... ja šobrīd esam pieņēmuši visbargākos likumus, kādi vien var būt, Eiropā otra bargāka likuma nemaz nav saistībā ar braukšanu pie stūres reibumā, tad nākamais solis, ironiski sakot, ir tikai nošaušana. Apturi, viņš ir piedzēries, aizved aiz stūra un nošauj. Bet tas jau neaptur viņus sēsties pie stūres reibumā. Nav arī vaina tajā, kad mēs pārdodam alkoholu, vaina ir izglītošanā, prevencijā. Pateicoties arī likumam, kas stājās spēkā 1. augustā, visvairāk cieta – kas? Tika pārdots “Valmiermuižas alus”. Manā skatījumā, tas ir trieciens mūsu mazajiem alus darītājiem, tas ir trieciens mūsu ekonomikai. Ir jāskatās, ir jāsalāgo, ir jādomā, kā to darīt labāk. Nevar tikai vienkārši laisties kaut kādā pavadā. Sievietes, kuras ir izdomājušas, ka tagad regulēs te kaut ko, pamatos to ar skaitļiem, un beigās vīri nevarēs pēcpusdienā pēc darba iedzert alu. Es redzu to kā dziļu netaisnību.
Bet nu labi, tā teikt, par šo likumu līdz oktobra beigām ministrijai būs jāatskaitās, un tad mēs redzēsim, kas ir ar nelegālo alkohola tirdzniecību, ar to, ka taksisti un boltisti to tirgo pa naktīm, cik vajag un kā vajag, un kas ir ar narkotiku lietošanu, kas ir ar trīskāršā odekolona lietošanu. To tagad var nopirkt, un tā bizness vienkārši plaukst un aug. Tā ka paskatīsimies oktobra beigās!
Paldies par uzmanību, un visiem jaukas brīvdienas!
Es atvainojos. Un pats svarīgākais – par Deklarāciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un izskaušanu... kas tika pieņemta. Tātad – ko es gribu teikt. Mums pārmeta, ka mēs Eiropas vērtībām nesekojam. Un vēl kaut kas. Es jums pateikšu tā – Eiropa šobrīd ir tik vāja, ka kauns ar tādu Eiropu sadarboties. Es personīgi vispār neredzu nekādas varbūtības ar to sadarboties nekādās jomās, arī drošības jomā. Vienīgie un galvenie partneri, kas Latvijai ir, – un tie ir spēcīgi partneri – Amerikas Savienotās Valstis.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Edmundam Zivtiņam no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.
Vārds frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšsēdētājam Edgaram Tavaram. Lūdzu!
E. Tavars (AS).
Godātie radioklausītāji! Pirmām kārtām darba nedēļa vēl ne tuvu nav beigusies. Mums ir gan šī darba diena, gan rītdiena. Tāpat daudzi kolēģi strādā arī brīvdienās. Mēs gatavojamies budžeta pirmajam lasījumam. Gatavojam priekšlikumus.
Šodien bija pirmā sēde, kā jau iepriekšējie runātāji minēja, Saeima nodeva budžetu komisijām. APVIENOTAIS SARAKSTS neatbalstīja šī budžeta nodošanu komisijām. Mēs uzskatām, ka daudzas lietas šai budžetā absolūti nav pieņemamas.
Vispirms par labo, kas ir pieņemams. Pieņemams ir tas, ka tiešām ir atvēlēts finansējums valsts ārējai drošībai, aizsardzībai. Tā noteikti ir laba lieta, ko APVIENOTAIS SARAKSTS atbalsta. Tas, ko mēs neatbalstām, – ka budžeta likumprojektam ir vēl 50 pavadoši likumprojekti, no kuriem 12 attiecas uz izdienas pensijām. Izdienas pensiju jautājums ir jārisina pēc būtības. To mēs viennozīmīgi uzsvērām.
Vienlaikus... nevis tādā steigā un haosā, bez rūpīgas un kārtīgas analīzes. Izdienas pensiju jautājums bija jārisina trīs lasījumos, uzklausot visas iesaistītās puses. Īpaši izdienas pensiju jautājums, kas skar mūsu iekšējo drošību, – iekšlietu struktūru darbinieku izdienas pensijas. Bija jābūt absolūtai skaidrībai, kā mēs šo reformu veicam... normālā kārtībā, lai visiem viss ir saprotams: ietekme uz budžetu, ietekme uz mūsu drošību, ietekme uz cilvēku attieksmi pret šīm profesijām, vai šādi likuma grozījumi vairo cilvēku vēlmi iesaistīties iekšējā dienestā vai gluži pretēji – attālina. Visiem faktiem bija jābūt galdā, un tad mēs arī varētu pieņemt lēmumus. Tas nebija pareizi.
Tāpat mēs neatbalstām to, ka... ar “mēs” domājot valdību un valdības vadītāju Eviku Siliņu, kura vēl dažus mēnešus atpakaļ teica, ka vismaz trīs ministrijas strādā pie nulles budžeta... lai pārskatītu visus budžetus no nulles, lai atrastu, kur mēs varam samazināt. Nekas no solītā nav izdarīts. Tie ir bijuši tādi viltus gājieni, lai uz brīdi nomierinātu sabiedrību. Nekāda nulles budžeta nav. Nekādas nopietnas izdevumu pārskatīšanas nav. Es jau iepriekšējos “Frakciju viedokļos” minēju par šiem gājieniem – attiecībā uz pašvaldību rēķina... uz cietuma būvniecības rēķina, paziņojot, ka tas ir lielais ietaupījums. Tas nav ietaupījums. Mūsu ārējais parāds ir sasniedzis 50 procentus, pretēji šīs valdības deklarācijā minētajiem ne vairāk kā 40 procentiem. Tuvākajos gados... jau pēc dažiem gadiem ārējā parāda apkalpošana vien sasniegs aptuveni vienu miljardu eiro. To mēs neatbalstām nekādā gadījumā.
Saeimas otrajā sēdē izskatījām vēl vairākus jautājumus, tostarp pieņēmām nacionālo deklarāciju par to, ka mēs iestājamies pret vardarbību ģimenē, pret vardarbību pret sievieti. Izskatījām arī citus, varbūt mazāk jūtīgus jautājumus.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Edgaram Tavaram no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”.
“Frakciju viedokļus” šodien noslēgs frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāts Jānis Zariņš. Lūdzu!
J. Zariņš (JV).
Labdien! Arī frakcijai JAUNĀ VIENOTĪBA... galvenais, ko mēs gribam uzsvērt, ir šajā sēdē pieņemtais... jau atnākušais... valsts budžets.
Latvijas 2026. gada valsts budžets ir drošas nākotnes budžets. Tas veidots, lai stiprinātu mūsu valsts drošību, sociālo aizsardzību un ģimeņu labklājību, vienlaikus saglabājot atbildīgu fiskālo politiku un nepaceļot pamatnodokļus.
Galvenā prioritāte ir drošība. Pirmo reizi aizsardzības izdevumi sasniegs 4,9 procentus no iekšzemes kopprodukta, un šim mērķim nākamā gada budžetā paredzēti vairāk nekā 448 miljoni eiro. Šie līdzekļi tiks ieguldīti Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju stiprināšanā, viedās aizsardzības attīstībā un militārās infrastruktūras, tai skaitā Latvijas austrumu robežas, aizsardzībā.
Latvijas nākotnei ļoti būtiski ir atbalstīt ģimenes un demogrāfiju. No nākamā gada bērna piedzimšanas pabalsts būs 600 eiro, bet bērna kopšanas pabalsts no pašreizējā 171 eiro palielināsies līdz 298 eiro mēnesī.
Šis budžets sniedz nozīmīgu atbalstu arī pensionāriem. Pensiju indeksācijas slieksnis tiks palielināts no 683 eiro līdz 1488 eiro, tas nozīmē, ka 98 procentiem pensionāru pensijas tiks indeksētas pilnā apmērā. Tas ir taisnīgi un sociāli atbildīgi.
Latvijas valsts parāds joprojām ir būtiski zemāks nekā vidēji Eiropas Savienībā. Budžeta deficīts lielā mērā novirzīts aizsardzības izdevumiem, iekšējai un ārējai drošībai.
Šis ir labs un atbildīgi veidots budžets. Katrs eiro tajā ir ieguldījums mūsu cilvēkos, viņu drošībā, ģimenēs un labklājībā.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Jānim Zariņam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.
Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.
Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!