Frakciju viedokļi
2025. gada 9. oktobrī
Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Jūsu uzmanībai pārraide “Frakciju viedokļi” no Saeimas nama. Deputāti tuvākajās minūtēs jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.
Pirmais šodien runās frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputāts Edmunds Zivtiņš. Lūdzu!
E. Zivtiņš (LPV).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien pozīcija saņēmās un beidzot nodrošināja kvorumu. Bet jāsaka, tā nemaz nav tik laba ziņa, jo tika pieņemti divi likumi, kas ir saistīti ar Eiropas zaļo kursu un, mūsu skatījumā, ietekmēs cilvēku labklājību, ietekmēs birokrātijas vairošanu mūsu valstī un arī degvielas cenas. Tie ir Ekonomiskās ilgtspējas likums un grozījumi likumā “Par piesārņojumu”. Diemžēl tā tas ir. Mēs, opozīcija, cīnījāmies līdz pēdējam. Vienīgā cerība – tad, kad nonāksim pozīcijā, mums būs iespēja šo visu vērst par labu. Bet, kā būs, redzēsim.
Otrs, kam gribu pieskarties, ir tas, ka frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ uzdeva jautājumus Ministru prezidentei par viņas kabineta locekļiem... nu, ne īsti kabineta locekļiem... viņas valdības, tā teikt, pārstāvjiem... ka publiski izskanēja ziņa par to, ka lauku viensētām ir jānogriež elektrība un jāpārrok ceļi... Mūsu skatījumā, tā bija kliedzoša informācija, milzīgs publisks trieciens mūsu svētajām lietām, latvietim svētām lietām, proti, lauku viensētām – faktiski par lauku viensētu slēgšanu, iznīcināšanu, sauciet to, kā gribat.
Skaidrs, ka bija ieradušies cilvēki, kuri visi apliecināja: nē, nē, tā nav, mēs tā neesam gribējuši, tas ir izrauts no konteksta un tā tālāk, un tā joprojām. Bet galvenais ir kas? Kā saka, stāsts nav par krekliem, bet ir par sirdsapziņām. Ministru prezidente pati neatrada iespēju ierasties un paskaidrot šos izteicienus. Tas jāsaprot tā, ka viņai ir vienaldzīgi šādi izteikumi, kaut arī publiskajā telpā to noskatījās vairāk nekā... izlasīja vairāk nekā 1,3 miljoni Latvijas iedzīvotāju, dalījās ar šo ziņu vairāk nekā 10 tūkstoši iedzīvotāju. Tas iedzīvotājus satrauc. Iedzīvotājus vispār satrauc tas, kas šobrīd notiek mūsu valstī.
Tāpēc es uzskatu, ka Siliņas kundzei... atkārtošos un droši vien teikšu to nepagurdams – šobrīd Latvijas drošību, Latvijas ekonomiku un Latvijas cilvēku labbūtību apdraud tieši šībrīža valdība.
Ar to es arī noslēdzu.
Paldies par uzmanību, un jaukas brīvdienas visiem!
Vadītāja. Paldies Edmundam Zivtiņam no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.
Nākamajam vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Naurim Puntulim. Lūdzu!
N. Puntulis (NA).
Labdien ikvienam! Droši vien jums nebūs nepamanīts notikums – visa ņemšanās ap tā saucamo Stambulas konvenciju. Neatkarīgi no tā, vai mēs to tautā dēvējam par politisko teātri vai pirms diviem gadiem pieņemtās ratifikācijas sekām. Tam patiesībā nav nozīmes. Nozīme ir tam, ka šis jautājums ir nonācis strupceļā un ir nepieciešama rīcība. Tādēļ “Nacionālā apvienība” ķērās vērsim pie ragiem, uzdodot jautājumu: ja mēs, valsts likumdevējs, nespējam radīt tādu likumisko bāzi, kas pasargātu mūsu sievietes un bērnus no vardarbības, tad ko mēs vispār spējam? Ja mūsu valsts sievietes netic, ka spējam viņas pasargāt paši, bez kādas starptautiskās vienošanās, tas ir apkaunojoši mums kā politiķiem. Vienīgā iespēja ir rīkoties un pierādīt darbos, ka to spējam.
“Nacionālā apvienība” ir izstrādājusi lēmuma projektu “Deklarācija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un izskaušanu”. Deklarācija paredz līdz 2026. gada 1. martam “izstrādāt visaptverošu “Vardarbības pret sievietēm, bērniem un vardarbības ģimenē, kā arī vispārējas vardarbības novēršanas un izskaušanas likumu””. Likums noteiks valsts pienākumu aktīvi risināt vardarbības problēmas, nodrošinās upuru aizsardzību un atbalstu, juridisku, psiholoģisku un sociālu palīdzību, paredzēs stingru atbildību gan par vardarbības aktiem, gan par valsts iestāžu bezdarbību, kā arī regulēs datu apkopošanu, institūciju sadarbību un sabiedrības izglītošanu vardarbības prevencijas jomā.
Skeptiķi var to dēvēt par kārtējo papīru vai dokumentu, kas neko neizšķirs. Protams, visu izšķirs mūsu labā griba un spēja rīkoties. Šī deklarācija būs mūsu, pašu likumdevēju, apņemšanās un apsolījums mūsu valsts sievietēm, ka spējam tās aizstāvēt pret vardarbību. Un, ja ir kaut viena sieviete, kam šāds dokuments radīs lielāku drošības izjūtu, mūsu pienākums ir šo deklarāciju apskatīt, izvērtēt un pieņemt.
Saeima ar balsu vairākumu ir lēmusi skatīt šo lēmuma projektu nākamajā plenārsēdē. Par to man milzīgs prieks.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Naurim Puntulim no frakcijas “Nacionālā apvienība”.
Nākamais runās frakcijas “Stabilitātei!” deputāts Amils Saļimovs. Lūdzu!
A. Saļimovs (ST!).
Sveicināti, dārgie klausītāji! Šodien Saeimas sēdes darba kārtība bija diezgan interesanta.
Saeimas sēdes laikā izlasīju lēmuma projektu “Par Latvijas nostāju attiecībā uz Starptautiskās Paralimpiskās komitejas lēmumu atjaunot Krievijas un Baltkrievijas pilntiesīgas biedra tiesības”. Šodien Saeima nobalsoja, lai paralimpieši (faktiski viņi visi ir invalīdi) nevarētu piedalīties sacensībās. Kolēģi, tas ir, manuprāt, vienkārši zemiski, jo tie ir invalīdi – kā viņi var apdraudēt mūsu valsti? Nu, tas ir smieklīgi. Netērējam laiku šādiem jautājumiem.
Kolēģi, aicinu koncentrēties uz tādiem likumiem kā Ekonomiskās ilgtspējas likums, grozījumi likumā “Par piesārņojumu”. Vot, tas kaitēs mūsu ekonomikai tuvāko piecu sešu gadu laikā. Mēs redzēsim, cik ļoti kāps degvielas cenas, kā tas ietekmēs katra iedzīvotāja kabatu, kā tas negatīvi ietekmēs mūsu ekonomiku. Ne par kādu ilgtspējīgu attīstību nevar vispār runāt. Tagad visas valstis cīnīsies par to, lai vienkārši kaut kādā veidā savilktu kopā galus. Parastajam cilvēkam tas nozīmēs tikai vienu – augstas cenas visam: pārtikai, degvielai, komunālajiem. Nav šaubu, ka inflācija sitīs mums visiem pa kabatām. Tieši tauta maksās par zaļo kursu. Nekādu citu variantu diemžēl nav.
Tas īsumā viss. Man vairs nav, ko teikt.
Paldies.
Vadītāja. Paldies frakcijas “Stabilitātei!” deputātam Amilam Saļimovam.
Pārraidi “Frakciju viedokļi” turpina Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Līga Kļaviņa. Lūdzu!
L. Kļaviņa (ZZS).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien aktīvi izskatījām vairākus likumprojektus gan pirmajos, gan otrajos lasījumos. Gribu vērst jūsu uzmanību uz trim likumprojektiem, kas šodien Saeimas plenārsēdē lielākoties vienbalsīgi tika atbalstīti.
Kā pirmo gribu minēt likumprojektu “Grozījumi Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā” pirmajā lasījumā. Tika lemts par Alūksnes novada iekļaušanu Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā, lai paaugstinātu uzņēmumu konkurētspēju, eksportu un produktivitāti. Latvijas austrumu pierobeža mums ir patiesi svarīga. Vēlos vērst radioklausītāju uzmanību, ka Latgales speciālā ekonomiskā zona darbojas jau kopš 2017. gada un tā ir patiesi svarīgs instruments reģiona attīstībai. Uzņēmējiem, investējot savu uzņēmumu attīstībā vai radot jaunas darba vietas Latgales plānošanas reģionā, ir iespēja saņemt ienākuma nodokļa un arī nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi 80 procentu apmērā. Virzot šo likumprojektu, mēs ceram, ka Alūksnes novada uzņēmējdarbība patiesi uzplauks un būs ļoti svarīgs instruments attīstībai un konkurētspējai.
Kā otro gribu minēt Zaļo un Zemnieku savienības iniciēto likumprojektu “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” (tā sauktajā OCTA). Otrajā lasījumā šodien vienbalsīgi tika atbalstīta versija, ka transportlīdzekļa īpašniekam vai turētājam ir tiesības neveikt civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, ja transportlīdzeklis ir novietots stāvēšanai ārpus publiski pieejamas vietas vai tiek veikti nepieciešamie pasākumi, lai novērstu tā lietošanu. Protams, Satiksmes ministrijai ir uzdots skaidrot terminus, lai nebūtu nekādu pārpratumu.
Bet atcerieties kuriozo situāciju par stāvošiem transportlīdzekļiem, kuri novietoti zemnieku saimniecībās vai kādās citās publiski nepieejamās vietās... noliktavās vai angāros, un tiem bija nepieciešama OCTA. Tātad cenšamies šo situāciju labot un atrast labāko redakciju.
Kā trešo gribētu minēt likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”, kas šodien tika skatīts otrajā lasījumā. Bija 30 priekšlikumi, kuru galvenais mērķis bija nodrošināt efektīvāku valsts augstskolu padomju darbību. Būtiskākais šeit ir samazināt padomes locekļu skaitu. Vēršu uzmanību, ka padomes locekļiem ir ļoti liela atbildība. Atalgojums vieniem tiek paredzēts no valsts budžeta, otriem – no augstskolas budžeta. Ar šo likumprojektu ceram mazināt birokrātiju un izdevumus un rast iespēju efektīvākam darbam augstskolās.
Tā ka novēlu visiem, kas studē, lai ir sekmīgs darbs. Šonedēļ turpinām strādāt gan mēs šeit, Saeimā, gan jūs savās darba vietās.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Līgai Kļaviņai no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
Nākamais runās deputāts Atis Labucis no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA. Lūdzu!
A. Labucis (JV).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā galīgajā lasījumā skatījām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” un pirmajā lasījumā – likumprojektu “Ekonomiskās ilgtspējas likums”. Tie abi skatāmi kopējā kontekstā.
Nedaudz par likumu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””. Tā nepieciešamība bija Latvijai pārņemt tiesību aktos Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) un tās paplašinājuma ETS2 darbību regulējošās Eiropas Savienības direktīvas. Respektīvi, lai nodrošinātu, ka visas prasības, kas saistītas ar emisijas kvotu sistēmas darbību Latvijā, ir transponētas un Ministru kabinetam ir doti nepieciešamie deleģējumi. Diemžēl šobrīd par nepienācīgā laikā pārņemtiem normatīvajiem aktiem pret Latviju jau ir ierosinātas trīs pārkāpumu procedūras. Ilgtermiņā tās varēja pārvērsties naudas sodos vairāku simtu miljonu apmērā. Pārņemot normas, mēs šo risku esam novērsuši. Likums “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” tika pieņemts otrajā, galīgajā, lasījumā.
Savukārt runājot par likumprojektu “Ekonomiskās ilgtspējas likums”... tas paredz veicināt valsts ekonomikas ilgtspēju, sekmējot konkurētspēju un īstenojot tautsaimniecības transformāciju saskanīgi ar vienoto Eiropas Savienības tirgu. Likumprojekts ir nepieciešams klimata finanšu mehānisma regulēšanai un Eiropas Savienības fondu finansējuma apguvei nacionālā līmeņa klimata pasākumu un klimata politikas īstenošanai.
Tātad nedaudz par likumprojekta galvenajām sadaļām. Tas būs jāveic valsts pārvaldei, tā būs stratēģiskā koordinācija klimata un enerģētikas jomā... jāveic vienotais tiesiskais regulējums klimata pārmaiņu ierobežošanai, tad Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.–2030. gadam īstenošana un uzraudzība, siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana un oglekļa piesaistes palielināšana, ilgtermiņa klimata politikas stratēģijas izveidošana, klimata politikas finansējuma realizācija.
Šobrīd ir paredzēts, ka Sociālā klimata fondā no Eiropas Savienības varēsim piesaistīt tuvu pusmiljardam, precīzāk, 462 miljonus eiro. Galvenie trīs virzieni, kuros tiktu novirzīti finanšu līdzekļi, būtu ēku rekonstrukcija un energoefektivitāte, sabiedriskā transporta pieejamības palielināšana un sociālās izmitināšanas un patvertņu pieaugums. Kā pēdējais – atbildība par to, ka vajadzētu izstrādāt nacionālo plānu, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, veikt mainīgā klimata ietekmi un monitoringu, izveidot vienotu datubāzi, emisiju inventarizācijas un prognožu sistēmu, regulāri izvērtēt riskus un pielāgošanās pasākumus jaunajai realitātei. Likumprojekts tika atbalstīts pirmajā lasījumā.
Tas – nedaudz par šodien paveiktajiem darbiem.
Jauku atlikušo darba nedēļu... piektdienu... un brīvdienas!
Paldies.
Vadītāja. Paldies Atim Labucim no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.
Nākamajai vārds deputātei Janai Simanovskai no frakcijas PROGRESĪVIE. Lūdzu!
J. Simanovska (PRO).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es varu paturpināt to, ko teica kolēģis Atis Labucis. Es arī priecājos, ka spējām pieņemt likumu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” un pirmajā lasījumā atbalstīt likumprojektu “Ekonomiskās ilgtspējas likums”.
Man liekas, ir ļoti svarīgi, ka mēs ejam uz to, ka Latvija spēj būt valsts ar tīrāku ražošanu. Faktiski pieņemot likumu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””, kuru iepriekšējās divas reizes nevarējām pieņemt, jo nebija kvoruma, mēs arī pārtrauksim kavēties... kas mums draudētu ar 300 miljonu eiro lielu soda naudu. Man liekas, tas ir ļoti, ļoti svarīgi. Un likumprojekts “Ekonomiskās ilgtspējas likums” arī ļaus mums strādāt pie tā, lai Latvija būtu konkurētspējīga, strādātu ar klimatneitrālām un tīrām tehnoloģijām. Šis likums sekmēs arī to, ka varēsim pieteikties dažādiem Eiropas Savienības klimata finanšu instrumentiem.
Vēl gribu pateikt, ka ir iesniegts likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā”, lai paredzētu kriminālatbildību par cita cilvēka intīma rakstura attēlu nesaskaņotu izplatīšanu. Tas ir ļoti svarīgi... it īpaši sieviešu aizsardzībai, bet arī citu cilvēku aizsardzībai, jo šāda veida attēlu izplatīšanu nereti izmanto, šantažējot cilvēkus. Tāpēc, man liekas, tas ir svarīgs solis.
Un tad otrs... kas parādīja, cik neracionāli bieži vien rīkojamies – diemžēl bija diskusijas par lēmuma projektu “Deklarāciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un izskaušanu”, ko bija iesniegusi “Nacionālā apvienība” kopā ar APVIENOTO SARAKSTU un Zaļo un Zemnieku savienību. Faktiski šī deklarācija pēc vārda ļoti atgādina Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, no kuras mēs vēlamies izstāties.
Manuprāt, mēs tiešām neapzināmies, uz ko ejam. Es gribu atgādināt, ko ir teicis bijušais Igaunijas prezidents Lennarts Meri. Viņš ir teicis, ka mazu valstu kodolieroči ir starptautiskās tiesības. Mēs ļoti labi apzināmies, cik svarīgas mums ir starptautiskās tiesības un starptautiskie partneri. Skatoties to, kas notiek kaimiņvalstīs – Baltkrievijā, Krievijas agresija Ukrainā –, mēs saprotam, ka, tieši pateicoties tam, ka esam Eiropas Savienībā un kopā NATO... tas garantē mūsu valsts drošību. Tas, ka mēs piederam pie starptautiskās pasaules, un tas, ka mums ir labi partneri, garantē mūsu valsts drošību.
Mēs esam parakstījuši 1800 dažādus starptautiskos līgumus, un pēkšņi šī viena konvencija... mēs aizmirstam par saviem uzticamajiem partneriem, ar kuriem esam draugi visos citos gadījumos, un pēkšņi atveram ausis dezinformācijai no Krievijas, kas izmanto šo konvenciju, lai polarizētu sabiedrību. Faktiski tā ir viena no Krievijas ietekmes operācijām. Man patiešām ir grūti izskaidrot šo attieksmi.
Turklāt no malas jau izklausās labi – ir uzdots Ministru kabinetam izstrādāt visaptverošu likumu, lai izskaustu vardarbību ģimenē un izskaustu vardarbību pret sievietēm un bērniem. Tas, protams, skan labi. Bet – kur ir loģika, ja Saeima jau ir parakstījusi konvenciju un uz tās pamata ir izstrādāts Vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plāns 2024.–2029. gadam? Un mēs redzam, ka tie pasākumi, kas ir ietverti šajā plānā, tiek veiksmīgi realizēti.
Man ir ļoti žēl, ka esam noveduši savu valsti neglītā starptautiskā situācijā, jo mūsu starptautiskie partneri patiešām brīnās, kāpēc tik ļoti dīvaini rīkojamies.
Es ceru, ka mēs tomēr spēsim Saeimā atrast kopīgu valodu un saprast, kas ir mūsu patiesie draugi.
Novēlu veiksmīgu turpmāko nedēļu un arī labu nedēļas nogali!
Paldies.
Vadītāja. Paldies Janai Simanovskai no frakcijas PROGRESĪVIE.
Raidījumu “Frakciju viedokļi” šodien noslēgs frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšsēdētājs Edgars Tavars. Lūdzu!
E. Tavars (AS).
Sveicināti, godātie klausītāji! Papildinot deputātu iepriekš pausto “Frakciju viedokļos”... neatkārtošos, akcentēšu tikai būtiskāko.
Jau tika pieminēti tā saucamie klimata likumi, zaļā kursa likumi, kas šajā Saeimas sēdē tika skatīti kā likumprojekts “Par piesārņojumu” un likumprojekts “Ekonomiskās ilgtspējas likums”, pret kuru APVIENOTAIS SARAKSTS iepriekš iebilda un iebilda ar vienu mērķi... ne jau tāpēc, ka esam pret cīņu ar klimata pārmaiņām, bet mēs esam par to, ka mūsu nacionālais un tautsaimniecības finansējums maksimāli tiek novirzīts mūsu valsts drošības stiprināšanai... ekonomiskai, sociālai... pirmām kārtām militārajai drošībai.
Zinot to, ka ieviest un realizēt šos mērķus mūsu tautsaimniecībai izmaksās vairākas reizes... 10 reižu dārgāk nekā Eiropas Komisijas iespējamās maksimālā soda sankcijas... un vēl nav teikts, ka šīs Eiropas Komisijas soda sankcijas tiks piemērotas... vienlaikus šie likumprojekti turpina ceļu parlamentā. Un tas, ko mēs šodien... Vēl tāda pozitīva ziņa, vismaz nedaudz cerīgāka ziņa, ko ir apsolījis arī attiecīgais valdības loceklis – klimata un enerģētikas ministrs –, ka opozīcijas paustās bažas varētu būt sadzirdētas un normas, piemēram, Transporta enerģijas likumā, kas paredz to, ka nevis ar 2030., bet jau ar 2027. gadu dīzeļdegvielas cena varētu pieaugt par 37 centiem litrā plus nodokļi... respektīvi, katram nāksies maksāt dārgāk... Pirms mēs ieviešam tādas lietas, tām pretī noteikti jāliek starptautiskais finansējums, lai nebūtu jāpasliktina mūsu ekonomiskā situācija... sabiedrībai jau tā trūkst naudas pie augošajām inflācijas cenām. Ceram, ka starp lasījumiem šīs mūsu bažas objektīvi tiks kliedētas nevis tikai vārdos, bet arī ar attiecīgiem priekšlikumiem.
Tāpat šodien tika izskatīti arī grozījumi Augstskolu likumā. Mēs runājām par augstskolu padomēm. Atgādinu, ka augstskolu padomes, kas tika izveidotas dažus gadus atpakaļ, nodokļu maksātājiem izmaksā aptuveni 2,2 miljonus eiro gadā. Šobrīd ir veikti lieli, apjomīgi grozījumi, kā ministrija tos sauc, paredzot, ka tās izmaksās 1,7 miljonus gadā. Mēs rosinājām lielāko daļu no šīm padomēm vispār likvidēt. Augstskolas diezgan efektīvi spēj strādāt arī bez padomēm, kurās ir ielikti politiski izvirzīti cilvēki, un ietaupīt šo naudu, lai varētu to novirzīt mūsu vajadzību segšanai. Agri vai vēlu mēs pie tā nonāksim. Bet pozitīvi jau ir tas, ka izmaksas no 2,2 miljoniem ir izdevies samazināt līdz 1,7 miljoniem.
Trešā lieta, ko iesniedza APVIENOTAIS SARAKSTS un kas ir pozitīva lieta, – par politisko partiju finansējuma samazinājumu. Saeima pieņēma šo mūsu izstrādāto likumprojektu un nodeva Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.
Likumprojekts paredz divas lietas.
Pirmkārt, samazināt politisko partiju valsts finansējumu par 13 procentiem, kas indikatīvi sastāda 1,6 miljonus eiro. Atgādinu, ka ar 1,6 miljoniem mēs varam ik gadu samaksāt darba algu aptuveni 60 robežsargiem vai 100 pedagogiem vai nodrošināt 3000 bērnu skolās brīvpusdienas. Mums ir, kur šo naudu izmantot daudz jēdzīgāk, un nekāda traģēdija nenotiks, ja politiskajām partijām par 13 procentiem kopējais finansējums tiks samazināts.
Otrkārt, valsts finansējuma izlietojums jāpadara pilnīgi atklāts, publisks ikvienam Latvijas iedzīvotājam, lai katrs var redzēt, kam, kur un kad ir iztērēts katrs nodokļu maksātāju eiro.
Tāpat šodien bija... kolēģi jau minēja... APVIENOTĀ SARAKSTA deputāti, to skaitā arī es, ir līdzparakstījuši Deklarāciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un izskaušanu... tostarp uzdevumu Ministru kabinetam izstrādāt attiecīgu likumprojektu un iesniegt Saeimā. Jā, taisnība tiem kolēģiem, kuri saka to, ka deklarācija ir ļoti līdzīga jau iepriekš daudzkārt piesauktajai Stambulas konvencijai, taču ir viens “bet” – strīdīgie punkti, kas skar visus neskaidros dzimumus, dzimumu konstruktus un tamlīdzīgi... un saistībā ar to iespējamo ieviešanu skolās un mācību procesā.
Tas, ka ir daudz dažādu dzimumu – tādu lietu šajā deklarācijā nav. Šī deklarācija skaidri un nepārprotami runā par vardarbības novēršanu ģimenē un pret sievietēm, respektīvi, runā par cīņu pret vardarbību, nevis par kādas ideoloģijas aizstāvēšanu. Tie arī bija tie daži atsevišķie strīdīgie punktiņi, par kuriem ir bijis ilgstošs dienaskārtības diskurss starp pozīciju un opozīciju, konservatīvākiem un liberālākiem spēkiem.
Bet Saeimas šodienas sēdi mēs aizvadījām, es teiktu, visnotaļ konstruktīvā gaisotnē, visi likumi tika pieņemti un virzīti tālāk.
Visiem veiksmīgu atlikušo darba nedēļu!
Paldies.
Vadītāja. Paldies frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšsēdētājam Edgaram Tavaram.
Šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir noslēdzies.
Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!