Frakciju viedokļi
2025. gada 2. oktobrī
Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un jūs klausāties raidījumu “Frakciju viedokļi”, kas skan tiešraidē no Saeimas nama. Deputāti tūlīt pastāstīs par skatītajiem jautājumiem un citām aktualitātēm.
Pirmajam šodien vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA priekšsēdētājam Edmundam Jurēvicam. Lūdzu!
E. Jurēvics (JV).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šī Saeimas sēde bija kopumā ražīga. Lai arī no rīta opozīcija mēģināja sēdi, kā teikt, torpedēt, lai darbs nenotiktu, kopīgiem spēkiem izdevās Saeimas sēdi gan sākt, gan īstenot.
Gribu minēt trīs būtiskākās lietas.
Ļoti labs likums tika pieņemts – Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums –, lai stiprinātu Latvijas valsts drošību. Paldies arī daļēji opozīcijai, kas atbalstīja šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Otrs būtisks jautājums, kam es gribētu pievērsties, ir Finanšu ministrijas virzītais likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” par iepirkumu reformu. Ceru, ka parlamentā tas ātri tiks atbalstīts, jo likums tiešām gan ietaupīs līdzekļus, gan samazinās birokrātiju, gan kopumā attīstīs ekonomiku.
Pats galvenais, ko gribu teikt, – šodien jau ceturto reizi parlaments savā ziņā izteica uzticību Evikas Siliņas valdībai, jo kārtējo reizi tika noraidīts populistiskais priekšlikums gāzt šo valdību.
Tā ka mums visiem ir jāstrādā, nevis jānodarbojas ar retoriku.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Edmundam Jurēvicam.
Nākamais runās frakcijas “Stabilitātei!” deputāts Iļja Ivanovs. Lūdzu!
I. Ivanovs (ST!).
Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā notika trīs sēdes, un katra no tām izraisīja plašas diskusijas.
Pirmajā – kārtējā – sēdē deputāti gatavojās skatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””, taču opozīcijas rīcības dēļ kvoruma nebija, un šis jautājums palika neizskatīts.
Otrajā – ārkārtas – sēdē vienīgais likumprojekts bija “Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums”. Mūsu frakcija skaidri pauda savu nostāju. Mēs balsojām “pret” šo likumprojektu. Mēs uzskatām, ka tas būtiski ierobežo uzņēmējdarbības brīvību, kavē investīciju piesaisti un reģionu attīstību, jo paredz masveida nekustamo īpašumu atsavināšanu. Mūsuprāt, tas nav risinājums, kas nāktu par labu Latvijas sabiedrībai un Latgales iedzīvotājiem.
Savukārt trešajā – otrajā ārkārtas – sēdē visspilgtākais jautājums bija opozīcijas pieprasījums “Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentei Evikai Siliņai”. Kad Kariņš nāca pie varas, tika solītas pārmaiņas un caurspīdība, bet realitātē sekoja skandāli, izšķērdība un stagnācija. Arī Siliņas solījumi atkārtojas jau trešo gadu, bet pozitīva rezultāta joprojām nav. Mūsu frakcija šo iniciatīvu atbalstīja, jo mēs uzskatām, ka valdība vairākkārt ir pierādījusi nespēju efektīvi rīkoties un uzņemties politisko atbildību. Šī demisijas prasība ir loģisks solis, kas nepieciešams, lai atjaunotu sabiedrības uzticēšanos.
No manas puses tas ir viss.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies deputātam Iļjam Ivanovam.
Vārds frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšsēdētājam Edgaram Tavaram. Lūdzu!
E. Tavars (AS).
Sveicināti, godātie radioklausītāji! Šodiena Latvijas parlamentā parādīja skaidru atbildi uz to, cik pašreizējai valdības vadītājai Evikai Siliņai, viņas vadītajai koalīcijai ir balsu. Un skaitlis ir 46. Evikas Siliņas valdībai ir 46 balsis. Šodien faktiski zināmas veiksmes dēļ, ka visa opozīcija nevarēja pilnā sastāvā ierasties, Evika Siliņa un šī koalīcija turpina darbu.
Pirmām kārtām APVIENOTAIS SARAKSTS, “Nacionālā apvienība” un pārējie opozīcijas partneri... mēs šodien rosinājām no darba kārtības izslēgt tā saucamos klimata likuma klonus, kas ir likumprojekti “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” un “Ekonomiskās ilgtspējas likums”. Kārtējo reizi tas bija mūsu aicinājums izslēgt šos divus darba kārtības punktus no sēdes darba kārtības, lai varētu izskatīt visus pārējos darba kārtības jautājumus. Koalīcijas pārstāvji ar JAUNO VIENOTĪBU vadībā kārtējo reizi šādam aicinājumam neatsaucās, mēģināja izskatīt likumprojektu. Tad kopīgi visa opozīcija izmantoja savas pilnvaras, lai nebūtu kvoruma zālē, un sēde tika pārtraukta.
Pēc opozīcijas ierosinājuma tika sasaukta ārkārtas sēde. Vienu ārkārtas sēdi par likumprojektu “Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums” rosināja tikai Saeimas Prezidijs, otru ārkārtas sēdi – visa Saeimas opozīcija. Šajā sēdē tika izskatīti visi pārējie šīsdienas jautājumi.
Tā ka mēs... Es uzskatu, opozīcijai tas ir ļoti būtisks solis, ka mēs šo klimata likuma atvasinājumu neesam pieņēmuši. Kādēļ? Tādēļ, ka klimata likuma noteiktie mērķi... ja tie netiek iesaldēti, šajos kara apstākļos, kas ir pie Latvijas robežas, mūsu uzņēmumu konkurētspēja reģionos krasi samazinās. Mēs zaudējam daudzus simtus miljonu mūsu iekšzemes kopprodukta resursu, līdz ar to arī nodokļus un konkurētspēju reģionā.
Tas bija iemesls, kāpēc mēs, visa opozīcija, bijām šodien tik vienoti un neatbalstījām Evikas Siliņas vājprātīgā, mūsuprāt... atvainojos par izteicienu... likuma virzību.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Edgaram Tavaram.
Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Valdis Maslovskis. Lūdzu!
V. Maslovskis (ZZS).
Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Tiešām šodien mums bija spraiga un diskusijām bagāta diena, tika izskatīti ļoti daudzi likumprojekti. Bija trīs sēdes – kārtējā un divas ārkārtas. Mēģināšu neatkārtoties, jo kolēģi jau izklāstīja būtiskākos jautājumus. Pievērsīšos dažiem likumprojektiem, kas ir būtiski no Zaļo un Zemnieku savienības puses.
Viens no likumprojektiem ir “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, kas pēc būtības ir sadalīts divās daļās. Dzēst likuma tekstā atsauces uz tām regulām, kuras ir zaudējušas spēku. Pārskatīt un aktualizēt bioloģiskās lauksaimniecības jomas regulējumu un Ministru kabineta deleģējuma tvērumu, būtiski samazinot administratīvo slogu, birokrātiju bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas procesā un tās kontroles sistēmā.
Tika nodots izskatīšanai komisijā likumprojekts “Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā” ar mērķi uzsākt diskusiju par šo jomu, jo pašreizējais regulējums pieļauj noteikt mikroliegumus bez zemes īpašnieku piekrišanas, par ko zemes īpašnieki nereti izsaka ļoti lielu neapmierinātību. Neapmierinātības iemesls ir saistīts ar taisnīgas kompensācijas sistēmas trūkumu un nespēju ietekmēt lēmumu pieņemšanu savos īpašumos. Ir saprotamas raizes un bažas, tāpēc valstij šajā jautājumā ir jānāk pretī, jāmeklē taisnīgs risinājums, un varētu iesaistīties arī zemju īpašnieki.
Arī Eiropas Savienībā šobrīd šis jautājums ir aktuāls. Eiropas Komisija uzsāka darbu pie brīvprātīgās... dabas aizsardzības kredītu tirgus attīstības. Uzskatām, ka likumprojektā paredzētie grozījumi īpaši negatīvi neietekmēs aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzību, jo jau tagad īpaši aizsargājamās sugas ir jāaizsargā neatkarīgi no tā, vai ir vai nav noteikta mikrolieguma izveide.
Mazliet pievērsīšos arī Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumam, par kuru izvērsās diskusijas. Ir plusi un mīnusi, iedzīvotājiem ir bažas par zemju atsavināšanu, par taisnīgu noregulējumu, bet ir jāsaprot, ka sabiedrības un valsts drošības interesēs šie lēmumi ir jāpieņem, un tagad šis likums aizies savu ceļu.
Novēlu priecīgas brīvdienas! Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Valdim Maslovskim.
Nākamais runās frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputāts Edmunds Zivtiņš. Lūdzu!
E. Zivtiņš (LPV).
Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Varu tikai apstiprināt, ka šobrīd Evikas Siliņas vadītā valdība nav rīcībspējīga, jo trūkst balsu. Faktiski sanāk tā, ka, tikai pateicoties tam, ka opozīcija domā valstiski, šodien visi jautājumi tika skatīti, jo citādāk mēs jau pulksten pusvienpadsmitos būtu darbu beiguši un nekādas ārkārtas sēdes netiktu sasauktas. Siliņas kundzei pašai ir jāsaprot tas, ka viņas kabinets nav rīcībspējīgs. Domāju, būtu tikai saprotams, ka viņa atkāptos un tiktu veidots jauns Ministru kabinets. Pateikšu vēl, kāpēc un kā es to redzu.
Es redzu to, ka šobrīd Ministru kabinets... varbūt ne viss kabinets, bet tieši Siliņa šausmīgi turas pie sava krēsla, faktiski apdraud mūsu valsts iekšējo un ārējo drošību. Pamatošu, kāpēc.
Ja mēs visi esam nolēmuši... pilnīgi visa Saeima nolēma, ka drošības izdevumiem procentu likme ir jāpaceļ līdz 5 procentiem no IKP... To mēs visi atbalstīsim. Ceru, ka visi atbalstīs... vismaz tie, kas rūpējas par Latvijas drošību. Es jums pateikšu, ka šie 5 procenti, kas šobrīd ir Latvijai, nav tie procenti, kas varētu būt. Sanāk tā, ka, pateicoties JAUNĀS VIENOTĪBAS valdībai, mēs savā drošībā ieguldām stipri mazāk nekā tad, ja pie varas būtu citi spēki, tādi, kas rūpējas par biznesu, kas domā, kā attīstīt biznesu, kas domā, kā nopelnīt valstij naudu un piesaistīt investīcijas. Manā skatījumā, Siliņas kundzei, līdz ko viņa atgriezīsies no sava komandējuma, izkāpjot no lidmašīnas, ir jāpaziņo, ka viņa atkāpjas.
Nākamais ļoti nopietnais jautājums, kas arī gāja kopā... kontekstā ar šo Zaļo un Zemnieku savienības iesniegto piedāvājumu saistībā ar mežiem un taisnīgām kompensācijām. Šobrīd valstī ir tāda situācija, ka liegumus uzliek visi, kam nav slinkums, un īpašnieks par to pat nezina, bet kompensāciju var saņemt tikai pēc pusotra gada. Saimniekam nav nekādas iespējas sagatavoties ziemai, jo viņš nedrīkst vest ārā ne kokmateriālus, ne malku. Katrs, kuram ir mežs vai ir saistība ar to... ir ar mežinieka izglītību, zina, ka mežam no saimnieka nav jābaidās. Ziemā mežs guļ un visi bioloģiskie procesi ir apstājušies, tāpēc ir pilnīgi muļķīgi, ka ziemā malku no meža nedrīkst izvest. Bet diemžēl tāda ir situācija.
Šo manu priekšlikumu neatbalstīja, atbalstīja Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikumu, bet es neatkāpšos. Es uzskatu, ka ir jābūt taisnīgai kompensācijai.
Mans nākamais priekšlikums bija par to, lai cilvēkiem, kuri barikāžu laikā nosargāja mūsu valsts neatkarību, tiktu dotas kaut nelielas priekšrocības: lai viņi varētu pensionēties divus gadus iepriekš, lai viņiem nebūtu jāmaksā pacientu iemaksas un lai Ministru kabinets viņiem piemērotu ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu kompensācijas mehānismu. Bet arī to valdošā koalīcija diemžēl nesadzirdēja.
Nu un, protams, murgainais zaļais kurss, kas “apēdīs” mūsu visu naudu... divreiz vairāk, nekā mums ir nepieciešams aizsardzībai. Frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ zaļo kursu... vējdzirnavas nekad neatbalstīs, jo uzskata to par tīru kaitniecību Latvijas valstij un tās pilsoņiem.
Tā ka aicinu Siliņu atkāpties.
Lai jums visiem jaukas brīvdienas! Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Edmundam Zivtiņam.
Nākamā runās frakcijas PROGRESĪVIE deputāte Līga Rasnača. Lūdzu!
L. Rasnača (PRO).
Sveicināti, cienījamie klausītāji! Vispirms par pozitīvo.
Pirmkārt, pozitīvais ir Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums, kas tika pieņemts.
Pozitīvi ir arī tas, ka opozīcijai nepietika balsu, lai gāztu valdību. Šajā sakarā gribu arī teikt, ka deputātiem varbūt vajadzētu pārdomāt, jo ir tāda paruna: “Pasaki, kas ir tavi draugi, un es pateikšu, kas esi tu pats.” Ja opozīcijai ir stingri jābalstās uz frakcijas “Stabilitātei!”, proti, Rosļikova kunga, domubiedriem, tad diez vai tā būs tā stiprā valdība, kas aizstāvēs Latvijas drošību un neatkarību. Par to vajadzētu padomāt.
Kāda vēl ir problēma? Problēma ir Eiropas Savienības kopējo vērtību ievērošana. Tas attiecas gan uz konvencijām, gan uz direktīvām, jo šie nav ļoti mierīgi laiki. Šie ir laiki, kad mums ir ļoti cieši jāsadarbojas ar citām valstīm – gan ar Baltijas valstīm, gan ar Eiropas Savienības dalībvalstīm. Šajā laikā veicināt šķelšanos gan Latvijas iekšienē, gan šķelšanos... no citām valstīm ir ļoti vieglprātīgi. Es ceru, ka tālāk tas netiks virzīts.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies deputātei Līgai Rasnačai.
“Frakciju viedokļus” šodien noslēdz frakcijas “Nacionālā apvienība” deputāts Edvīns Šnore. Lūdzu!
E. Šnore (NA).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es runāšu par trīs lietām.
Pirmkārt, Imigrācijas likums. Šodien Saeima trešajā lasījumā pieņēma normu, ko rosināja “Nacionālā apvienība”, konkrēti, deputāts Butāns, par to, ka vīzas un termiņuzturēšanās atļaujas nevar saņemt iepriekš sodītas personas – ārzemnieki. Tas ir ļoti būtiski. Lielākā daļa no viņiem ir Krievijas pilsoņi. Tā ir tāda līdz šim nebijusi lieta, kas, mūsuprāt, ir ļoti pozitīva.
Otrkārt, par ko es gribu runāt, ir mūsu, “Nacionālās apvienības”, šodien iesniegtais pieprasījums iekšlietu ministram Kozlovskim par pilsonības atņemšanu Avenam. Īsumā – par ko ir runa? Runa ir par to, ka kopš kara sākuma jau ir pagājuši vairāk nekā trīs gadi, bet sabiedrība jau no paša sākuma, faktiski no 2022. gada 24. februāra, redzot to, kāda loma Avenam ir Krievijas īstenotajā karā... arī piedaloties sanāksmē kopā ar Putinu... un tā tālāk... un esot ES sankciju sarakstā... Latvija velk garumā jautājumu par viņa pilsonību, tā lieta nevirzās un ir apstājusies pie tā, ka Latvijas drošības iestādes nevar sniegt atzinumu. Bet, kamēr šī atzinuma nav, tikmēr nevar kustināt... uz priekšu šo pilsonības atņemšanas jautājumu. Es par to esmu interesējies... pie iekšlietu ministra jau 2023. gadā. Ir pagājuši divi gadi. Tagad mēs, nu jau visa frakcija, esam nosūtījuši pieprasījumu, cik tālu tā lieta ir un vai nenotiek speciāla lietas vilcināšana.
Pēdējais – šodien izskatītais demisijas pieprasījums premjerministrei Siliņai. Tas ir mūsu rosināts. Īsumā – ideja, par ko ir šis pieprasījums, ir tāda, ka valdība vārdos ir ļoti... teiksim, tāda, kas ir rietumnieciski orientēta un iebilst pret to, ko dara Krievija... un tā tālāk, bet realitātē, darbos, sadarbība ar Krieviju arvien turpinās, pat aug augumā. Visas tās iniciatīvas, kuras iesniegusi “Nacionālā apvienība”, pēdējā laikā... pēdējos gados... un ļoti labi par tām šodien minēja arī Vitenberga kungs... manā priekšā te ir... to ir daudz: gan aiztaisīt robežu, gan izbeigt sabiedrisko transportu... ar Krieviju, gan ieviest kara nodokli (kara nodokli tiem, kas tirgojas ar Krieviju), un tā tālāk, un tā joprojām. Nekas no tā netiek īstenots. Var teikt, ka valdība šajā kara situācijā ir noskaņota nevis pret Krieviju, bet veicina sadarbību ar Krieviju. Mūsuprāt, tas ir pilnīgi nepieņemami.
Tāpēc arī bija šis demisijas pieprasījums. Mēs šo jautājumu arvien uzturēsim un par to atgādināsim. Visticamāk, šādi pieprasījumi būs arī uz priekšu.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Edvīnam Šnorem.
Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.
Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ.