Frakciju viedokļi

2025. gada 18. septembrī

 

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Jūsu uzmanībai pārraide “Frakciju viedokļi” no Saeimas nama. Deputāti turpmākajās minūtēs jums pastāstīs par Saeimas šodienas sēdes darba kārtības jautājumiem.

Pirmajam šodien vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Jānim Grasbergam. Lūdzu!

 

J. Grasbergs (NA).

Labdien! Sākšu ar tādu skaļāku šodienas sēdes notikumu – mēs ievēlējām tiesībsardzi, jaunu pārstāvi tiesībsarga institūcijā, un es ceru, ka jaunā tiesībsardze spēs atjaunot šīs iestādes prestižu. Pēdējos gados šī institūcija tika diezgan stipri nonivelēta, līdz ar to ir nepieciešama tās prestiža atjaunošana.

Šodien par tiesībsardzi ievēlējām Karinu Palkovas kundzi. Es ceru, ka jautājumi, kurus viņa minēja (droši vien esat dzirdējuši kādās intervijās), jautājumi, kurus viņa uzsvēra un kuri ir svarīgi, – valodas jautājums, bērnu tiesību aizsardzības jautājums... veselības joma, vardarbības mazināšana... Visi šie jautājumi ir ļoti svarīgi, un mēs ceram, ka viņa varēs tiem visiem pieiet nevis klišejiski, bet pēc būtības, dot arī mums skaidrus norādījumus, kur un kā šīs cilvēktiesības ir jāsakārto.

No Saeimas sēdes darba kārtības tika izslēgti klimata un enerģētikas likumi, kuri, es domāju, arī opozīcijas darbības rezultātā tika apturēti, jo gan šajos finanšu, gan ģeopolitiskajos apstākļos klimata politika un tās mērķi mums būtu jāpārskata, un tikai tad jādodas uz priekšu.

Tie ir šodienas sēdes jautājumi, kurus es vēlējos iezīmēt.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Grasbergam no frakcijas “Nacionālā apvienība”.

Nākamais runās frakcijas “Stabilitātei!” deputāts Amils Saļimovs. Lūdzu!

 

A. Saļimovs (ST!).

Sveicināti, dārgie klausītāji! Šodien bija tiešām krāsaina, spraiga sēdes darba kārtība. Bija daži interesanti jautājumi, kurus izskatījām.

Pirmkārt, vēlos bišķiņ atkārtoties – saistībā ar tiesībsarga ievēlēšanu. No savas puses apsveicu Palkovas kundzi ar jauno amatu un novēlu veiksmi darbā, bet mūsu frakcija šo kandidatūru neatbalstīja, jo pārrunu laikā mūsu frakcijā mūsu viedokļi bišķiņ atšķīrās, it īpaši imigrācijas jautājumos un vēl...

Tālāk. Šodien mēs izskatījām arī likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā”. Frakcija “Stabilitātei!” neatbalstīja Ministru kabineta iesniegtos grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, jo tie paredz pārmērīgu valsts kontroli pār iedzīvotāju tiesībām brīvi rīkoties ar saviem finanšu līdzekļiem. Skaidra nauda ir ne tikai ekonomiskā brīvība, bet arī demokrātiskā brīvība, kas ikvienam cilvēkam garantē iespēju pašam lemt, kā glabāt, izņemt vai izmantot savus ienākumus.

Vēl izskatījām arī kolektīvo iesniegumu par iespēju pedagogiem brīvprātīgi doties pensijā 60 gadu vecumā. Frakcija “Stabilitātei!” atbalstīja Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma turpmāko virzību, jo pedagogi ir viena no tām strādājošo grupām, kas visbiežāk cieš no emocionālās izdegšanas, stresa un ar veselību saistītām problēmām.

Vēlos arī apsveikt jauno Latvijas pilsoni, mūsu sportistu – tagad jau mūsu sportistu – Eduardu Cibuļu. Apsveicu! Novēlu veiksmi, dzīvojot Latvijā!

Novēlu jaukas brīvdienas! Visu labu!

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Amilam Saļimovam no frakcijas “Stabilitātei!”.

Nākamais “Frakciju viedokļos” runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāts Jānis Zariņš. Lūdzu!

 

J. Zariņš (JV).

Labdien! Šodien Saeimas sēde bija spraiga – bija daudz notikumu un daudz karstu debašu.

Mēs, frakcija JAUNĀ VIENOTĪBA, vēlamies izcelt jaunā tiesībsarga, pareizāk sakot, jaunās  tiesībsardzes ievēlēšanu. Viņa ir Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, zvērināta advokāte un tiesību zinātņu doktore Karina Palkova. Par viņas kandidatūru nobalsoja 71 koalīcijas un opozīcijas deputāts.

Plašs koalīcijas un opozīcijas spēku atbalsts dod jaunajai tiesībsardzei ievērojamu uzticības kredītu. Karina Palkova ir kompetenta tiesību jomas eksperte ar pieredzi medicīnas tiesībās, veselības aprūpes un pacientu tiesību jautājumos.

Par galvenajām prioritātēm viņa izvirzījusi cilvēktiesību jautājumus veselības aprūpes jomā, valsts valodas stiprināšanu un drošības jautājumus, kā arī Tiesībsarga biroja darba efektivitātes palielināšanu.

Viņas redzējumā, īpaša nozīme ir arī tam, lai tiesībsarga institūcija būtu neatkarīga un spēcīga. Tiesībsarga institūcija ir demokrātijas sirdsapziņa, kas uzklausa visus sabiedrības locekļus, nevis tikai kādu vienu, konkrētu, grupu.

Frakcija JAUNĀ VIENOTĪBA uzskata, ka Karinas Palkovas profesionālā pieredze, juridisko instrumentu pārzināšana un spēja skaidri akcentēt darbības virzienus ļaus Tiesībsarga birojam ne vien identificēt un aktualizēt cilvēktiesības un labas pārvaldības principus, principu pārkāpumus, bet arī efektīvi virzīt risinājumus.

Mēs sagaidām, ka Palkovas kundze atjaunos sabiedrības uzticību tiesībsarga institūcijai un stiprinās tās nozīmīgo lomu cilvēktiesību aizstāvībā Latvijā.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Jānim Zariņam.

Nākamajam vārds frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātam Edmundam Zivtiņam. Lūdzu!

 

E. Zivtiņš (LPV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien bija spraiga diena. Frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ bija piedāvājusi daudzus un dažādus likumu grozījumus.

Kā svarīgāko es gribu atzīmēt un pieskarties tam, ka frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ guva atbalstu parlamentā, lai nepilngadīgas personas nepiedalītos LGBT organizētajos pasākumos, tostarp praida gājienos, jo mēs uzskatām, ka tas saindē jaunus, nenobriedušus prātus. Valstij ir jārūpējas, lai jaunajiem cilvēkiem būtu aizpildīts brīvais laiks gan ar mācībām, gan ar sportiskām aktivitātēm, bet, kamēr viņu prāti vēl nav nobrieduši, tātad līdz 18 gadu vecumam, kategoriski nedrīkst viņus iesaistīt kaut kādās perversās darbībās, kur jauni cilvēki pārģērbjas par dzīvniekiem... un vēl nez kur citur... tas galīgi neiet kopā ar morālo nostāju un slikti ietekmē mūsu valsts nākotni.

Šogad mācības 1. klasē uzsāka 20 tūkstoši bērnu... kopumā līdz 18 gadu vecumam ir 344 tūkstoši, tie ir vairāk nekā 18 procenti Latvijas pamatiedzīvotāju. Tā ir liela masa, un valstij par viņiem ir jārūpējas.

Likumprojekta tālākā virzība guva atbalstu, šos jautājumus skatīs komisijā, bet es uzskatu, ka tas ir ideoloģisks panākums mūsu partijai un ieguvums valstij kopumā.

Mēs arī uzdevām ļoti nopietnu jautājumu Ministru prezidentei, uz kuru viņai būs jāatbild Pieprasījumu komisijā, saistībā ar to, ka valdības pārstāvji minēja – mēs to tā sapratām – ir jālikvidē lauku viensētas, nogriežot tām elektrību, pārrokot ceļus. Manā skatījumā un partijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ skatījumā, tā nav nejaušība. Tātad šeit skaidri... apakšā... kaut kas ir bijis, kāds par to ir runājis, kaut kur tas ir dzirdēts... vai tamlīdzīgi. Ministru prezidentei būs jāatbild uz šiem jautājumiem, jāatbild, kā viņa redz lauku reģionu attīstību, kā lauku cilvēki varēs sasniegt dakterus, veikalus un izglītības iestādes... un aizpildīt brīvo laiku. Tātad vispār – kāda ir stratēģija un redzējums attiecībā uz lauku iedzīvotājiem un lauku viensētām.

Tas īsumā laikam... Ā, un vēl. Es atvainojos, gandrīz aizmirsu pašu galveno. Tātad piedāvājums bija ne tikai ideoloģisks, bet arī finansiāls. Frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ piedāvāja samazināt uzņēmumu ienākuma nodokli. Mūsu skatījumā, tas ir tas, uz ko jāiet, lai valsts dabūtu apritē vairāk skaidras naudas, lai uzņēmēji, izņemot naudiņu, nemaksātu 25 procentus, bet tikai 12,5, lai mēs kā valsts varētu piesaistīt lielos uzņēmumus no Vācijas, no visas pasaules.

Diemžēl jāteic, ka šinī gadījumā veselais saprāts neuzvarēja. Bet mēs turpināsim ar to nodarboties. Nākamajā sesijā atkal piedāvāsim.

Pats būtiskākais – pieredze ir tāda, ka Repšes valdības laikā (tas bija 2003. gads), kad pieņēma šādu likumu, samazinot uzņēmumu ienākuma nodokli, pirmajā gadā bija zaudējumi – 70 miljoni latu, otrajā gadā jau bija 200 miljonu ieguvums. Tā ka ir prakse un pieredze. Vienkārši jāpārliecina. Turpināsim pārliecināt deputātus.

Paldies par uzmanību. Visiem jaukas brīvdienas!

 

Vadītāja. Paldies deputātam Edmundam Zivtiņam no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.

Nākamais runās frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšsēdētājs Edgars Tavars. Lūdzu!

 

E. Tavars (AS).

Sveicināti! Kolēģi jau minēja vairākus šodienas darba kārtības punktus. Es vēlos dažus akcentēt, tai skaitā to, ka šodien mēs ievēlējām jaunu
tiesībsargu – Palkovas kundzi, kura deva svinīgo zvērestu.

Mēs ceram, ka tiešām atjaunosim tiesībsarga institūtu un pēc būtības runāsim par cilvēktiesībām, un tiesībsarga rekomendācijas nebūs tikai preses konferenču un preses relīžu līmenī, bet atspoguļosies mūsu likumos. Lai cilvēkiem dzīve Latvijā paliktu labāka, lai viņu tiesības vienmēr būtu aizsargātas.

Par amatpersonām. Bija diezgan asas diskusijas par Rozenberga kunga apstiprināšanu Augstākās tiesas tiesneša amatā. Juridiskās komisijas vadītājs Judina kungs no JAUNĀS VIENOTĪBAS mēģināja apšaubīt senatoru kopējo lēmumu. Paldies dievam, saprāta vairākums parlamentā bija, un Rozenberga kungs ir apstiprināts Augstākās tiesas tiesneša amatā. Tā ka paldies visiem Saeimas kolēģiem par balsojumu. Manuprāt, tas skaidri demonstrēja, ka mēs politiski nejaucamies tiesu sistēmā... vismaz tik tālu.

Būtiski ir pieminēt Eduardu Cibuļu, piecpadsmitgadīgu jaunieti no Ukrainas, kurš ieradies Latvijā, sākoties karam Ukrainā. Mācās Rīgā, ir augsti sasniegumi cīņas sportā – šobrīd starp kadetiem ir pirmais pēc reitinga gan Eiropā, gan pasaulē. Šodien šis jaunietis saņēma Latvijas pilsonību, ir pateicīgs kolēģiem par šādu lēmumu un gatavs pārstāvēt Latviju visaugstākajā līmenī. Viņš tiešām ir izrādījis ļoti cienījamu attieksmi pret mūsu valsti, tāpēc attiecīgi šodien tāds lēmums.

Vēl noteikti ir jāpiemin APVIENOTĀ SARAKSTA iesniegtais lēmuma projekts par Krievijas valsts aktīvu izmantošanu Ukrainas kara vajadzību segšanai. Mums ir jārāda priekšzīme mūsu reģionā. Ir skaidri un gaiši jāapstiprina, ka mēs šos aktīvus esam gatavi realizēt pilnībā vai daļēji, lai palīdzētu Ukrainai uzvarēt šo karu. Tāpēc ir lēmuma projekts, kurš turpina ceļu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, – ar aicinājumu valdībai sastādīt juridiski korektu likumprojektu paketi, lai mēs, ievērojot starptautiskās normas, šo lietu varam korekti ieviest un pieņemt, un nevilcināties.

Bija garas diskusijas par mūsu pieprasījumu ārlietu ministrei Baibai Bražei, uz kuru diemžēl atbildes pēc būtības mēs nesaņēmām, tikai un vienīgi mēģinājumu dažādos veidos diskreditēt pašus jautājumu uzdevējus. Diemžēl jāteic, ka ārlietu ministre ar šo atbildes veidu diskreditēja drīzāk sevi, nevis tika diskreditēti jautājumu iesniedzēji.

Visbeidzot – likumprojekts “Grozījumi Ieroču aprites likumā”, otrais lasījums. Ir atbalstīts ļoti būtisks likumprojekts gan medniekiem, gan visiem tiem, kam ir vītņstobra ieroči. Tādu ieroču Latvijā ir vairāk nekā 46 tūkstoši. Ik gadu ir jāveic kontrolšāvieni, un viens kontrolšāviens kopumā ar trīs patronām izmaksā 73 ar pusi eiro. Nekur mūsu reģionā vairs šādas normas nepastāv. Tāda aizvēsturiska norma, kura beidzot tiks labota. Paldies Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas kolēģiem, visiem deputātiem, īpaši Bergmaņa kungam, kuri komisijā iniciēja šo likumprojektu un atbalstīja priekšlikumus otrajā lasījumā.

Tas, manuprāt, par galveno viss.

Paldies visiem.

 

Vadītāja. Paldies frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšsēdētājam Edgaram Tavaram.

Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Gunāram Kūtrim. Lūdzu!

 

G. Kūtris (ZZS).

Labdien, klausītāji! Šodien trīs jautājumi. Pirmie divi ir pozitīvi, skaisti... apsveikumu pilni.

Apsveicu jauno Latvijas Republikas tiesībsardzi! Negribu teikt, ka līdz šim tiesībsarga reputācija valstī, iedzīvotāju vidū būtu pazeminājusies, jo cilvēki, kuri vērsās Tiesībsarga birojā, vienmēr guva atbalstu. Līdz ar to es gribu teikt paldies Tiesībsarga birojā strādājošiem cilvēkiem, kuri turpina uzturēt nepieciešamo aktualitāti daudzos cilvēktiesību jautājumos.

Otrs apsveikums ir mūsu jaunajam pilsonim Eduardam Cibuļam. Kad mēs Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā vērtējām viņa atbilstību likuma prasībām un to, vai viņš ir pelnījis šo goda... teiksim tā... pilsoņa... nosaukumu, jāsaka, puisis tiešām... visu cieņu... gan sportā, gan mācībās... Apsveicam! Labs Latvijas pilsoņu kopuma papildinājums.

Visbeidzot trešais jautājums. Sabiedriskajos medijos parādās informācija, ka koalīcijā notiek rīvēšanās... vai valdība kritīs... budžets neiet uz priekšu. Jāteic, ka viss norit normālā sarunu kārtībā. Ja Saeimas deputāti redz, ka budžeta projektā, kas tiek apspriests valdībā, nav ietverti ļoti daudzi, mūsuprāt, būtiski jautājumi, tad deputāti sarunās ir strikti un izvirza savas prasības, bez kurām nevarētu uzskatīt, ka budžets būtu taisnīgs Latvijas valstij.

Šodien mūsu frakcijai notika saruna ar finanšu ministru. Runājot par daudzām mūsu prasībām, jāatzīmē, ka ir izdevies panākt vienošanos par to, ka jaunajā budžetā būs zemāks PVN pārtikai, konkrēti – maizei, pienam, olām, putnu gaļai. Katra cilvēka maciņā būs neliels ietaupījums, bet kopā iedzīvotāji ietaupīs 30 miljonus.

Atbalsts ģimenēm un demogrāfijas jautājumi. Ja kopumā dažādos pasākumos bijām plānojuši, ka vajadzētu apmēram 100 miljonus konkrētiem darbiem, tad šobrīd izdevās rast vienošanos, ka atbalstam būs kādi 94 vai 95 miljoni eiro. Tāpat izdevies panākt, ka medikamentiem – recepšu zālēm – nebūs jāmaksā 75 centu piemaksa.

Jāsaka, daudzi aktuāli jautājumi vēl ir palikuši, un diskusija starp dažādu partiju pārstāvjiem turpinās. Viens no tiem – jautājums par bāzes pensiju senioriem. Tas vēl ir priekšā. Tad, kad budžeta projekts nonāks parlamentā, mums par daudziem jautājumiem būs jau lielāka skaidrība, mēs sapratīsim, vai šis ir mūsu kopīgais budžets vai tikai dažu cilvēku plānotais budžets.

Paldies jums par uzmanību. Lai skaista nedēļas nogale!

 

Vadītāja. Paldies deputātam Gunāram Kūtrim no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Pārraidi “Frakciju viedokļi” šodien noslēgs frakcijas PROGRESĪVIE deputāte Jana Simanovska. Lūdzu!

 

J. Simanovska (PRO).

Labdien, cienījamie klausītāji! Runājot par šodienas sēdi, kas bija ļoti gara un intensīva, jāsaka, es to varētu raksturot gan pozitīvi, gan negatīvi saistībā ar cilvēktiesībām, un tas mani gan iepriecina, gan apbēdina.

Runājot par pozitīvo. Kā jau jūs dzirdējāt, arī citu frakciju pārstāvji teica, ka mēs ievēlējām jauno tiesībsardzi. Man liekas, bija ļoti vērtīgi tas, ka viņa guva ļoti plašu Saeimas atbalstu. Tas nozīmē, ka viņa spēj pārliecināt dažādu frakciju deputātus. Mani viņa pārliecināja ar to, ka ir kompetenta un zinoša. Un es ceru, ka viņa Tiesībsarga birojā ienesīs jaunu enerģiju, palīdzēs nostiprināt cilvēktiesību jautājumu, arī to, cik ļoti mēs uzticamies savai valstij un vai mēs uzskatām, ka valsts pret mums ir taisnīga. Ticu, ka viņa to var izdarīt.

Tas, ko es uztvēru kā ļoti negatīvu, bija vairāki likumprojekti, kurus iesniegusi frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ. Viņi paši, protams, par to ir ļoti lepni. Bet faktiski šie likumprojekti izskatās kā norakstīti no Krievijas diktatora rokasgrāmatas, un pēc būtības tie vēršas pret cilvēktiesībām. Tā ir ļoti labi zināma autoritārisma taktika. Proti, tie ir grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”, Bērnu tiesību aizsardzības likumā un Krimināllikumā.

Pulcēšanās brīvības ierobežojumi ir ļoti labi zināma autoritārisma taktika, kas plaši tiek izmantota. Sākotnēji vēršas pret vienu sabiedrības grupu, un parasti, lai attaisnotu un pamatotu cenzūru un iebiedētu, tiek izmantota, piemēram, bērnu aizstāvība, bet tālāk, protams, uzsākot vienus pulcēšanās ierobežojumus, var vērsties arī pret citām sabiedrības grupām. Jautājums: kurš tad cits citu aizstāvēs?

Grozījumi Krimināllikumā faktiski paredz kriminālatbildību ārstiem par noteiktu procedūru veikšanu. Tas faktiski ir tāds uzbrukums profesionāļiem, neuzticēšanās profesionāļiem vairošana, jo Krimināllikumā jau ir pietiekami atrunāts tas, ka ārstam ir jārīkojas pacienta labākajās interesēs un kas notiek, ja tas tiek pārkāpts. Vēl kādu atsevišķu specifisku medicīnisku jautājumu iestrādāšana, patiesību sakot, vairo neuzticību ārstiem, vairo neuzticību ekspertiem un samazina mediķu brīvību strādāt cilvēku interesēs. Faktiski tā ir cenzūra.

Man ir ļoti nepatīkami, ka šie populistiskie uzsaukumi nostrādāja un ka Saeimas vairākums aizvirzīja šos likumprojektus uz komisijām. Manuprāt, mums jau vajadzētu sākt atpazīt tipiskās hibrīdkara metodes un saprast, ka aiz šādiem populisma saukļiem slēpjas tukšums. Kad cilvēkiem patiesībā nav, ko piedāvāt, viņi nāk ar šādiem jautājumiem, kas tikai šķeļ un polarizē sabiedrību. Man liekas, tieši šobrīd ir ļoti, ļoti svarīgi, ka mēs tomēr spējam strādāt kopā.

Tas bija vienlaikus – biju priecīga par notikumiem, tai pašā laikā šis jautājums pilnīgi noteikti ir tāds, kas mani apbēdināja.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies deputātei Janai Simanovskai no frakcijas PROGRESĪVIE.

Līdz ar to šodienas pārraide “Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!