Frakciju viedokļi

2025. gada 11. septembrī

 

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”. Deputāti tiešraidē tūlīt pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Gunāram Kūtrim. Lūdzu!

 

G. Kūtris (ZZS).

Labdien, cienījamie klausītāji! Šīs ceturtdienas Saeimas darba kārtības jautājumu loks bija diezgan plašs, taču bez īpaši lielām diskusijām, tāpēc tika izskatīts ātri. Šajā dienā bija debates par trim interesantiem un nopietniem jautājumiem.

Pirmais. Bija runa par likumprojektiem, kas paredzētu samazināt pievienotās vērtības nodokli noteiktām preču grupām un pakalpojumiem. Jāteic, ka ZZS šajā jautājumā atturējās viena iemesla dēļ – šie priekšlikumi no ZZS puses jau ir ietverti budžeta veidošanas darba grupā, un ceru, ka arī budžetā tiks iekļauti. Nevis – grozot likumu šobrīd, bet kopējā budžeta paketē.

Otrs jautājums ir aktuāls – “Nacionālā apvienība” piedāvāja šodien skatīt jautājumu par Latvijas austrumu robežas slēgšanu. Taču jāteic, ka Latvijā esam pieredzējuši situācijas, kad neizsvērti, karstumā pieņemti lēmumi, piedāvājot vienalga kādu risinājumu, ka tik ir kaut kāds risinājums, ir noveduši pie problēmām. Atcerēsimies kovida laikus. Tāpēc mēs sakām – šis jautājums jānovērtē ar vēsu prātu. Mums Latvijā ir speciālisti, kuri pārzina drošības jautājumus, viņi piedāvās risinājumus, kas Latvijas valsts un tautas drošības interesēm būs svarīgi.

Visbeidzot trešais jautājums. Pēdējā nedēļā sabiedriskajos medijos ir diskutēts par dažādu pētījumu finansējumiem, par pētījumu tēmām. Vai tās mūsdienu Latvijai, šībrīža Latvijai ir vajadzīgas? Vai tā nav izšķērdēšana? Jāteic, šodien no Saeimas tribīnes arī tika izteikti pārmetumi par vieglprātīgu attieksmi pret dažādām tēmām un naudas piešķiršanu. Varētu piekrist ļoti labai domai, ka pētījumus var veikt par jebkurām tēmām, tas vienmēr attīsta kādu jautājumu dziļāku izpratni, bet varbūt ne brīdī, kad ir problēmas ar valsts budžetu, finansēm. Ne vienmēr šādiem pētījumiem vajadzētu piešķirt naudu. Jā, zinātnei ir jāattīsta ne tikai lietišķie, bet arī fundamentālie pētījumi. Ir sociālās zinātnes, kas uzreiz tiešā veidā naudu valsts budžetā nedod, bet pētījumi attīsta kopējo domu. Latvijas valsts attīstībai tas ir svarīgi. Taču ministrijai vai kādai padomei, vai fondam, kas piešķir finansējumu kādiem pētījumiem, ir jāpiedomā, vai šie pētījumi šībrīža Latvijai ir aktuāli.

Paldies par uzmanību. Patīkamu nedēļas nogali!

 

Vadītāja. Paldies deputātam Gunāram Kūtrim.

Vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Ainaram Latkovskim. Lūdzu!

 

A. Latkovskis (JV).

Sveicināti! Šodien Saeima skatīja daudzus svarīgus jautājumus, kā arī atbrīvoja no amata tiesnešus, bet visu prātos, domās ir drošības situācija.

Baltkrievijā sākas militāro mācību “Zapad” aktīvā fāze. Mācības notiek mēneša garumā. Ir jāatceras viena lieta – mēs parasti pievēršam uzmanību (un tas ir pilnīgi pareizi), kas notiek iespējamās agresorvalstīs. Šajā gadījumā Latvijas sabiedrība jau ir ievērojusi, ka Latvijā notiek plašākās mācības “Namejs”, kurās piedalās ne tikai Nacionālie bruņotie spēki, Zemessardze, bet arī mūsu NATO partneri. Vakar bija pārlidojumi, par ko daļa sabiedrības, īpaši no Saulkrastiem līdz Ainažiem, uztraucās, bet tie bija mūsu sabiedrotie, kas veica lidojumus ar iznīcinātājiem.

Jā, situācija ir nopietna. Tā to uztver arī drošības iestādes. Vakar Nacionālās drošības komisijā mēs uzklausījām divu drošības iestāžu ziņojumu, iepriekšējā nedēļā uzklausījām Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (MIDD) pārstāvjus – par to, kas notiek Krievijas un Baltkrievijas pusē.

Jāteic, ka mācībām mēs pievēršam pastiprinātu uzmanību. Latvija un sabiedrotie vienmēr ir gatavi mācībās iesaistīt adekvātu militārpersonu un zemessargu skaitu, ja ir nepieciešams – ja Krievijas vai Baltkrievijas puse palielinātu mācībās iesaistīto spēku skaitu. Oficiāli šis skaitlis vienmēr tiek saukts mazāks, bet no izlūkdienesta datiem mēs precīzi zinām, cik un kurās vietās šīs mācības notiek.

Pašlaik uzsvars ir uz tā saucamo Suvalku koridoru – Polijas pierobežu. Kā mēs redzējām aizvakarnakt, Polija tika pakļauta masveida... uzskatu, tas ir uzbrukums no Krievijas puses... vairāk nekā 20 dronu. Daļa tika notriekti. Bet kas ir svarīgākais šajā gadījumā... Atceramies pirms gada notikušo incidentu Latvijā, kad nokrita Krievijas drons ar lādiņu, kas bija domāts uzbrukumam Ukrainai, bet pārlidoja Baltkrievijas teritoriju.

Pēc mūsu lūguma tika mainīti NATO algoritmi, kādā veidā citas NATO dalībvalstis iesaistās ar saviem iznīcinātājiem. Šoreiz notriekšanu veica ne tikai Polijas iznīcinātāji “F-16”, bet arī Nīderlandes “F-35”. Tika iesaistīti vācu “Patriot” sistēmu radari. Līdz ar to Polijā strādāja visa NATO kopīgi, kas dod cerības un pamatu optimismam gadījumā, ja kaut kas līdzīgs notiktu citās NATO dalībvalstīs, ieskaitot Latviju. Mēs strādātu kopā kā vienots mehānisms. Tas ir pamats zināmam optimismam.

Tajā pašā laikā poļi, kam ir lielāki līdzekļi un iespējas iepirkt pretdronu sistēmas, pierādīja, ka tas ir ļoti sarežģīts darbs. Ir jādomā par to, vai drona, kas maksā nedaudz vairāk par tūkstoti, notriekšana ar “F-35” raķeti, kas maksā gandrīz pusmiljonu eiro, ir tas veids, kā apkarot dronus. Tātad ir jāstrādā pie pretdronu sistēmām, kas ir lētākas un efektīvākas. Ir nepieciešama pretgaisa aizsardzība. Ir nepieciešami moderni zema augstuma detektēšanas radari un daudzas citas sistēmas, kuras būtu jānopērk un jāievieš. Ar tām jāmāk strādāt mūsu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kā arī zemessargiem.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Ainaram Latkovskim.

Nākamais runās frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputāts Edmunds Zivtiņš. Lūdzu!

 

E. Zivtiņš (LPV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien tiešām bija īsa, bet ļoti spraiga sēde. Es arī pieskaršos trim jautājumiem.

Kā pirmo es gribu apskatīt jautājumu saistībā ar robežu ar Krieviju un Baltkrieviju slēgšanu pilnībā uz visu laiku, kamēr notiek mācības “Zapad”. Mūsu frakcija uzskata, ka tas ir pilnīgi nepamatots solis, kas var ietekmēt cilvēku ikdienu pierobežā, arī mūsu ekonomisko situāciju, tiešā veidā ietekmēt mūsu valsts trīs ostas, jo, kā zināms, šie droni... Protams, militārās mācības, kas notiek otrpus robežas, ir ievērības cienīgas un provokācijas ir sagaidāmas, bet esmu pārliecināts, ka mūsu bruņotie spēki sadarbībā ar visiem iekšējās drošības dienestiem ir gatavi šim pasākumam un monitorē, un uzrauga visu, kas tur notiek. Tā ka bažas par kaut kādām negācijām pret mūsu valsti ir pilnīgi nepamatotas. Tas gan nenozīmē, ka nav jābūt modriem.

Saistībā ar šo robežu slēgšanu mēs esam kategoriski “pret”. Mēs uzskatām, ka tas ir kārtējais variants par tēmu – ceturtdiena... “Nacionālajai apvienībai” ir atņemts finansējums. Katru ceturtdienu būs šādi provokatīvi jautājumi, kas tiešā veidā var ietekmēt cilvēku labklājību, ietekmēt šķeltniecību un nestabilitāti mūsu valstī, kam mēs galīgi nevaram piekrist. Paldies dievam, ir NATO, kas joprojām atšķir, kas ir negadījums un kas ir tiešs uzbrukums. To savā uzrunā norādīja NATO ģenerālsekretārs. Tā ka sekojam līdzi, monitorējam, esam stipri, kā saka, turam stipri savas robežas un valsti.

Nākamais jautājums. Gribu pieķerties PVN samazināšanai noteiktām preču grupām. Manā skatījumā, nebija nekāda pamata noraidīt šo likumprojektu. Atkal izcēlās trīs “Nacionālās apvienības” deputāti – Mūrniece, Grasbergs un Butāns, kuri nenobalsoja, pareizāk sakot, atturējās, un rezultātā šis likumprojekts netika virzīts tālāk. Un, protams, ZZS – visu laiku runā par to, ka jāatbalsta atvieglojumi noteiktām kategorijām, lai zemniekiem būtu vieglāk, lai viņi kļūtu konkurētspējīgāki, bet tad, kad nonāk līdz reāliem balsojumiem, diemžēl rāda citu seju. Ar to mums diemžēl ir jāsaskaras.

Visbeidzot, manā skatījumā, ļoti svarīgs jautājums, kas izskanēja arī interneta vidē, proti, par vardarbību skolās. Konkrēti – par Jēkabpils izglītības iestādi, kur tika piekauta nepilngadīga meitene, tas viss tika filmēts un pēc tam ievietots sociālajos tīklos. Mūsu frakcijai ir jautājumi iekšlietu ministram par to, kā pēc Valsts policijas reorganizācijas šobrīd tiek organizēts darbs ar bērniem skolās, sadarbība ar skolu vadību, vecāku padomēm, sociālajiem partneriem, sociālajiem dienestiem, kas notiek jomā, kas bija nepilngadīgo lietu inspektoru un iecirkņa inspektoru atbildībā, bet tie amati tika likvidēti... pārsaukti par reaģējošiem policistiem. Mani interesē, kāda ir kapacitāte un kā šobrīd norit preventīvais un citu veidu darbs, lai mazinātu vardarbību skolās.

Šie, manā skatījumā, ir trīs galvenie jautājumi, kurus šodien iztirzājām.

Paldies par uzmanību. Visiem jaukas brīvdienas!

 

Vadītāja. Paldies deputātam Edmundam Zivtiņam.

Vārds frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšsēdētājam Edgaram Tavaram.

 

E. Tavars (AS).

Sveicināti! Nevēlos atkārtot visu, ko pirms manis daļēji iztirzāja kolēģi, bet šodien Saeimas sēdē tiešām bija vairāki būtiski jautājumi, kurus bija rosinājuši mūsu kolēģi, tai skaitā no opozīcijas. Nevaru nepaust atšķirīgu viedokli no iepriekšējiem runātājiem saistībā ar austrumu robežas slēgšanu. Uzskatu (pilnīgi pievienojos aicinājumam), ka mācību “Zapad” aktīvajā fāzē šāds lēmums bija jāpieņem. Diemžēl vairākums šobrīd aizbildinās... it kā nekas pie mūsu austrumu robežas Latviju neapdraudētu.

Mēs redzam, ka vakar Polija lūdza iedarbināt NATO 4. pantu. Mēs pat elementāru mācību laikā šādu lēmumu pieņemt nespējam. Mūsuprāt, tas nav pareizi.

Paralēli APVIENOTAIS SARAKSTS sagatavoja un šodien iesniedza (skatīsim nākamajā ceturtdienā) Saeimas lēmuma projektu par Krievijas iesaldēto aktīvu konfiskāciju un to novirzīšanu Ukrainas atbalstam, Ukrainas armijas atbalstam, tādējādi veidojot pretstatu Krievijas izraisītajam karam Ukrainā, stiprinot Ukrainu militāri, arī palīdzot cilvēkiem. Mums tādas iespējas pastāv. Dzirdam, ka atsevišķas Eiropas Savienības dalībvalstis sāk pieņemt līdzīgus lēmumus. APVIENOTAIS SARAKSTS aicina rīkoties, un attiecīgi nāk arī lēmumu projekti.

Trešā lieta – par reālu taupību. Mēs aizvien vairāk politiskajā līmenī runājam par to, ka visur, kur varam ietaupīt, mums tas ir jādara, tai skaitā partiju finansējumā... liekos tēriņos, dažādu aktivitāšu ietaupīšanā. Vienlaikus mēs redzam, ka Eiropas Savienības pilsoņu un Latvijas Republikas pilsoņu līdzekļi tiek tērēti dažādiem dženderisma pētījumiem – ap 600 tūkstošiem... Nav nekas pret zinātni, nav nekas pret pētījumiem, bet tā ir Latvijas Republikas pilsoņu nauda. Vai šis ir brīdis, kad mums ir jātērē vairāk nekā pusmiljons šādām zinātnes aktivitātēm?

Mūsu ieskatā, ja tas ir politiskajā dienaskārtībā... mēs atbalstījām priekšlikumu, ka šobrīd noteikti nav piemērots brīdis. Mums nauda vairāk nepieciešama aizsardzības spēju stiprināšanai, veselībai, izglītībai, ļoti daudz kur citur, kur tās trūkst.

Nobeigumā arī par PVN. Kolēģi rosināja... vairākas koalīcijas frakcijas... precīzi sakot, viena koalīcijas frakcija skaidri pateikusi, ka gribētu mazināt PVN. Šodien bija iespēja spert pirmo soli, nododot šo likumprojektu tālāk.

Nu, redzēsim – tuvojas budžets. Vai vārdi saskan ar darbiem, parādīs laiks. Svarīgākais – drošības jautājumos būt vienotiem, nešķelt citam citu.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Edgaram Tavaram.

Nākamais runās frakcijas “Stabilitātei!” deputāts Amils Saļimovs. Lūdzu!

 

 

A. Saļimovs (ST!).

Esiet sveicināti, dārgie klausītāji! Ceru, ka jums iet labi. Šodien mums bija diezgan īsa, bet krāsaina Saeimas sēde.

Gribas atzīmēt “Nacionālās apvienības” iesniegto lēmuma projektu, par ko kolēģi iepriekš minēja, – par austrumu robežas slēgšanu no 12. septembra līdz 16. septembrim. Mūsuprāt, tas nav korekti – jau šodien Saeimas sēdes laikā apspriest šādu svarīgu jautājumu un zibenīgi pieņemt tādu svarīgu lēmumu.

Pirmām kārtām tas ir nacionālās drošības jautājums, un šim jautājumam jābūt izdiskutētam komisijas sēdē, tad varētu nākt uz Saeimu jau ar sagatavotu lēmuma projektu... kur ir izdiskutēti visi jautājumi – “par” un “pret”... un pamatojumi, un tā tālāk. Šādā veidā tas nav iespējams. Tas ir nekorekti – šodien uzreiz balsot un pieņemt šāda veida lēmumu.

Pie tam notiek arī uzņēmējdarbība. Caur Krieviju brauc mūsu, Latvijas, kravu pārvadātāji. To izmanto kā tranzītvalsti, pieņemsim, produktu piegādei... preču piegādei uz Kazahstānu, Turkmenistānu, Uzbekistānu... un tā tālāk. Tāpat arī Latvijas pilsoņi atrodas gan Krievijā, gan Baltkrievijā. Ko mēs darīsim, ja viņi gribēs šķērsot robežu? Kā viņi to darīs? Tā ka ir ļoti daudz... Līdz ar to mēs balsojām “pret” šo lēmuma projektu.

Daudz bija arī budžeta jautājumu, ko šodien apspriedām.

Klausītāji! Vēlos jums novēlēt jaukas brīvdienas un visu labu!

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Amilam Saļimovam.

Vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu!

 

J. Dombrava (NA).

Ir vesela virkne kolēģu, tai skaitā Saeimā... ja tā var nosaukt... kuri par katru cenu mēģina noturēt vaļā robežu ar Krieviju, noturēt krievu naudas plūsmu neatkarīgi no tā, vai no Krievijas puses mūsu virzienā lido droni, nāk sabotieri... vai jebkas cits. Tā ir ļoti nelāga un nepareiza situācija, tāpēc “Nacionālā apvienība” šodien rosināja slēgt robežu ar Krieviju. Un tas jau būtu pavisam maigā veidā – tikai uz militāro mācību “Zapad” laiku, kas ir salīdzinoši īss termiņš. Ar robežas slēgšanu mēs saprotam gan sauszemes, gan gaisa robežu ar Krievijas Federāciju, jo mēs redzam, ka vakar notikušais bezprecedenta uzbrukums Polijai ir tiešām ļoti bīstams agresijas akts, kad vismaz 16 droni ielidoja Polijas gaisa telpā, ietriecās dažādās Polijas vietās. Pagaidām nav informācijas, ka tas būtu izraisījis cilvēku upurus. Bet tas ir tiešs uzbrukums NATO un Eiropas Savienības dalībvalstij. Tajā pašā laikā mēs apspriežam variantus, kā varētu braukt tūrisma braucienos uz Krieviju. Tas nav pareizi. Tas ir absolūti ačgārni. Tāpēc “Nacionālā apvienība” šodien rosināja pieņemt šādu lēmuma projektu. Mēs ar savu uzstājību panāksim, ka robeža tiks slēgta. Esmu par to pārliecināts. Es jūtu, ka arī kopējā plūsma ir sakustējusies šajā virzienā.

Otrs jautājums, kuram vēlos pievērst uzmanību, ir “Nacionālās apvienības” pieprasījums izglītības un zinātnes ministrei saistībā ar dažādiem ļoti “raibiem” pētījumiem, kuri visi ir “piefrizēti” līdz 300 tūkstošiem eiro. Manuprāt, tas nav nekā citādi nosaucams kā nodokļu maksātāju naudas izšķiešana. Tā vietā, lai atbalstītu daudzas aktivitātes, kas varētu uzlabot demogrāfisko situāciju, kas varētu salabot salūzušos ceļus un tamlīdzīgi, tiek paredzēts pētīt kaut kādus... dažādus dzimumus, ko cilvēki savos prātos ir izfantazējuši. Tas nav pareizais veids, kā rīkoties ar valsts mantu. Tā ir izšķērdība. Atbildīgās amatpersonas, kas ir pieņēmušas šādus lēmumus, būtu jāsauc pie atbildības. Bet šobrīd mēs esam nosūtījuši pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei sniegt skaidrojumu par šo situāciju un kā šie līdzekļi tika sadalīti.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Dombravam.

“Frakciju viedokļus” šodien noslēdz frakcijas PROGRESĪVIE deputāts Kaspars Briškens. Lūdzu!

 

K. Briškens (PRO).

Sveicināti, klausītāji! Izmantošu iespēju mazliet parunāt par budžeta veidošanas procesu, kas šajā Saeimas rudens sesijā būs viens no vissvarīgākajiem procesiem. Arī šodienas sēdes darba kārtībā bija viens, ar budžetu saistīts jautājums.

Vēlos paust, ka PROGRESĪVIE kategoriski neatbalsta jebkāda veida iejaukšanos Latvijas Zinātnes padomes darbībā. Viena no Latvijas Zinātnes padomes darbības prioritātēm ir nodrošināt neatkarīgu un modernu zinātnisko ekspertīzi, tostarp izvēloties, kādus lietišķos pētījumus Latvijas valsts vārdā mēs finansējam. Mēs patiešām atgriezīsimies ļoti, ļoti tumšos laikos – kā to atsevišķas partijas piedāvā –, kad cenzūra bija visaptveroša un kad zinātniekus kontrolēja politiķi. Tam tā noteikti nevajadzētu būt.

Vienlaikus PROGRESĪVAJIEM ir ļoti svarīgi, lai budžeta kontekstā tiktu izmantota iespēja novērst jebkādu izšķērdību. Ir jāskatās, lai efektīvāk tiktu pārvaldītas arī valsts kapitālsabiedrības. Atsevišķām kapitālsabiedrībām ir milzīgi brīvo līdzekļu uzkrājumi, kurus tās nav investējušas, kā tas iepriekš ir bijis plānots, un nereti valsts kapitālsabiedrības tiek izmantotas, lai lāpītu budžeta caurumus. Tāpēc tas, pie kā mēs strādāsim, īpaši šajā Saeimas sesijā... un es ļoti ceru, ka tam būs atbalsts, neskatoties uz politisko piederību... arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas darbā... mēs esam vienojušies šajā darba cēlienā likt lielu akcentu uz ekonomikas izaugsmi, uz to, kā mums visiem kopīgi vairot Latvijas ekonomikas ieņēmumus, mūsu eksporta konkurētspēju, mūsu stratēģisko nozaru konkurētspēju. Un tam ir jābūt līdztekus otram stāstam – par budžeta ietaupījumiem, par valsts parāda dinamiku.

Mēs, PROGRESĪVIE, esam ļoti nobažījušies par to, lai ārējā parāda apkalpošanas izmaksas un to pieaugums nesāk pārsniegt ekonomikas izaugsmes pieaugumu. Pēdējos divos gados ekonomika ir nīkuļojusi, šobrīd varbūt parādās pirmie atkopšanās elementi. Tāpēc ir ļoti svarīgi – ja Latvijai patiešām ir ambīcijas tuvāko 10 gadu laikā dubultot ekonomiku, Latvijai ir nepieciešama ļoti mērķtiecīga industriālā politika, ir jādefinē prioritātes. Pasaulē nav nevienas sekmīgas valsts, kas būtu sasniegusi noturīgu labklājību un globālu konkurētspēju, neizvēloties savas stratēģiskās prioritātes, stratēģiskās nozares un to, uz ko likt akcentu.

Tas, ko mēs piedāvājam, arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, – veidosim izaugsmes seminārus, dosimies visi kopā... komisijas visu partiju pārstāvji dosimies izbraukumos uz šādām... nozarēm, kurām ir starptautiski konkurētspējīgi, mērogojami, eksportspējīgi produkti un pakalpojumi. Tāda noteikti ir mūsu aizsardzības industrija. Tāda ir atjaunīgo resursu enerģētika, kurai ir liela saikne ar mūsu enerģētisko neatkarību un kur ir iespēja arī radīt jaunas darba vietas, jaunas tehnoloģijas. Tā ir mūsu kokrūpniecības nozare. Un attiecībā uz šo nozari īpašs akcents jāliek uz koksnes būvniecību, tai skaitā uz modernajām tehnoloģijām karkasu māju būvniecībā, līmētās koksnes tehnoloģijām. Nevis palielinām mežu cirsmas, kuras pēc tam atspoguļojas mūsu eksporta bilancē kā apaļkoksnes un zāģmateriālu eksporta pieaugums, bet meklējam, kur pievienot vērtību.

Mēs runāsim arī par jaunākajām tehnoloģijām. Mākslīgais intelekts, kvantu tehnoloģijas, protams, kiberdrošība – arī tur Latvijai ir lielas priekšrocības.

Atbalsts ir jādod mūsu jaunuzņēmumu kopienai, kur strādā cilvēki ar milzīgu entuziasmu, globālu pieredzi, globālām ambīcijām un vērienu. Šī joma ir ļoti cieši saistīta arī ar jauniešu ekonomiku. Kāds ir mūsu jauniešu pirmais darbs? Kas ir tas darbs, kas viņus apmāca nākotnē būt konkurētspējīgiem pasaules darba tirgū, pašiem kļūt par uzņēmējiem? Tāpēc jauniešu ekosistēma ir viena no tām nozarēm, kuru vajag īpaši atbalstīt.

Un noslēgumā – divi ģeogrāfiski akcenti.

Rīga ir Latvijas ekonomikas dzinējspēks. Ja mēs vēlamies iekustināt Latvijas ekonomiku, Rīgas ekonomika un Rīgas metropoles ekonomika ir viena no šīm atslēgām, bet vienlaikus mums ir jāskatās uz Latgales un pierobežas ekonomiku. Tam ir arī ļoti svarīga drošības dimensija. Ir svarīgi, lai Rīga, no vienas puses, ir ekonomikas dzinējspēks, bet, no otras puses, Rīgai jāģenerē ekonomiskā vilkme, lai arī citi reģioni spētu attīstīties. Un šajā gadījumā... arī Latgalei un pierobežas reģionam pievērsīsim īpašu uzmanību.

Es aicinu visus deputātus šajā sesijā sadarboties, lai kopīgiem spēkiem mēs iekustinātu Latvijas ekonomiku un veidotu ilgtspējīgu budžetu.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Kasparam Briškenam.

Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!