Frakciju viedokļi
2025. gada 4. septembrī
Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Pirms brīža noslēdzās Saeimas šī gada rudens sesijas pirmā sēde.
Kā ierasts pēc Saeimas sēdēm, skan pārraide “Frakciju viedokļi” un deputāti tajā jums pastāstīs par Saeimas šodienas sēdes darba kārtības jautājumiem, pieņemtajiem lēmumiem un citām aktualitātēm.
Pirmajai šodien vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Līgai Kļaviņai. Lūdzu!
L. Kļaviņa (ZZS).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien aktīvi uzsākām rudens sesijas pirmo sēdi, Saeimai tika iesniegti vairāk nekā 50 likumprojekti, tika nodoti izskatīšanai komisijām. Esam aktīvi uzsākuši darbu.
No savas puses un arī no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas puses gribu sirsnīgi sveikt visus skolēnus, viņu vecākus, viņu ģimenes locekļus un, protams, pedagogus visā Latvijā un novēlēt, lai šajā mācību gadā ir prieks un gandarījums par sasniegumiem, lai ir patiess prieks doties uz skolu un atgriezties mājās.
Turpinot tēmu par izglītību, šodien pēc aktīvām diskusijām otrajā lasījumā tika atbalstīts likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, ar kuru tiek precizēti jēdzieni un atbildības attiecībā uz tālmācību. Šobrīd grozījumi paredz, ka tālmācība nav piemērojama 1.–6. klases skolēniem. Tika paredzēti arī jēdzieni par izglītību ģimenē. Manuprāt, ir ļoti būtiski, ka šajā likumprojektā ir precizēti vairāki jēdzieni... tai skaitā katrai izglītības formai noteikts atbildīgais par procesu. Ja process notiek ģimenē, tad par to atbildību uzņemas vecāks. Mēs visi apzināmies, ka klātienē par to atbild pedagogs. Savukārt tālmācībā tas ir paša skolēna patstāvīgi vadīts mācību process. Likumā tiks nostiprināti arī citi jēdzieni, un diskusiju turpināsim arī trešajā lasījumā, lai šis likums ieņemtu pilntiesīgu vietu un mēs varētu nodrošināt saviem bērniem tiešām kvalitatīvu izglītību visās mācību formās.
Novēlu visiem skolēniem sekmīgas mācības latviešu valodā, jo ar šo gadu mācības visās klasēs norisināsies valsts valodā. Tāpat mazajiem bērniem – no
1. līdz 6. klasei... Izglītības, kultūras un zinātnes komisija iniciējusi likumprojekta grozījumus – visās skolās no 1. līdz 6. klasei bērniem tiek aizliegts lietot mobilos tālruņus. Ceram, ka tas palīdzēs uzlabot... veicinās kvalitatīvu izglītības procesu.
Tāpat ir arī citi jauninājumi, par kuriem mani kolēģi noteikti pastāstīs.
Varu apliecināt, ka šonedēļ, tiekoties Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā ar izglītības un zinātnes ministri, guvu apliecinājumu, ka būs īpaša attieksme pret pierobežas skolām. Īpaša attieksme būs arī pret speciālās izglītības skolām, kuras gaida papildu finansējumu. Turēsim pie vārda – ka tas tiks atrasts un nodrošināts.
Otra lieta, ko gribu pateikt, – Saeima nolēmusi atbalstīt Ministru kabineta lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu lauksaimniecībā visā valsts teritorijā no 5. augusta līdz 4. novembrim. Mēs visi zinām, cik šis rudens ir patiesi grūts mūsu lauksaimniekiem un zemniekiem. Tāpēc Zemkopības ministrijai ir uzdots līdz 1. oktobrim apzināt ārkārtējā situācijā cietušos lauksaimniekus un nodarītos zaudējumus visā Latvijas teritorijā. Ceru, ka būs arī atbalsts. Saeima par to nobalsoja vienbalsīgi.
Vēlreiz Zaļo un Zemnieku savienības vārdā vēlu sekmes gan skolēniem, gan pedagogiem... gan arī mūsu lauksaimniekiem – ražas novākšanā.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātei Līgai Kļaviņai no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
Nākamajam vārds frakcijas “Stabilitātei!” deputātam Amilam Saļimovam. Lūdzu!
A. Saļimovs (ST!).
Sveicināti, dārgie klausītāji! Pirmām kārtām vēlos novēlēt jums un jūsu bērniem sekmīgu mācību gadu. Veiksmi mācībās! Šodien mēs, frakcija “Stabilitātei!”, iesniedzām pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei “Par 10. klašu trūkumu Rīgas pašvaldības vidusskolās”. No vienas puses, mēs samazinām skolu skaitu Latvijā, no otras puses, 10. klasēs trūkst vietu. Gandrīz tūkstotim skolēnu jāmeklē kaut kāda cita iespēja, lai iegūtu vidējo izglītību.
Tālāk. Šodien mēs iesniedzām likumprojektu par skaidras naudas apriti. Mūsuprāt, situācija, kura izveidojusies saistībā ar skaidras naudas apriti, nav pieņemama. Tajā brīdī, kad inflācija aug, iet uz priekšu, nestāv uz vietas, mēs samazinām skaidras naudas izņemšanu no konta, konta papildināšanu... slieksni līdz 750 eiro. Tas nozīmē, ka bankām ir papildu administratīvais slogs, cilvēkiem par katru tādu iemaksu vai izmaksu jāraksta visādu veidu paskaidrojumi... un tā tālāk. Un, ja cilvēkam kontā ir nauda un viņš izņem savu personīgo uzkrāto naudu, viņam ir jāraksta kaut kādi paskaidrojumi. Tas nav pieņemami un korekti. Līdz ar to mēs iesniedzām likumprojektu, kuru Saeima diemžēl neatbalstīja, – par to, ka šo visu pasākumu vajag vienkārši atcelt.
Kas vēl? Arī es šodien uzstājos no tribīnes, runāju par grozījumiem Darba likumā, kas, mūsuprāt, nav pieņemami, – ka samaksas likme par virsstundām ir samazināta. Šodienas apstākļos, kad mums – tieši otrādi – jāstrādā, lai mūsu darbaspēks, mūsu tauta dzīvotu Latvijā, plānotu savu dzīvi šeit, mēs apgrūtinām viņu dzīvi un apmaksu, atalgojumu.
Tas īsumā par šodienas darba kārtību būtu viss.
Vēlreiz visiem novēlu veiksmi un šajās brīvdienās labi atpūsties.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Amilam Saļimovam no frakcijas “Stabilitātei!”.
Nākamajai vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātei Agitai Zariņai-Stūrei. Lūdzu!
A. Zariņa-Stūre (JV).
Labdien, klausītāji! Vēlos sūtīt sveicienus Zinību dienas mēnesī un vēlēt visā mācību procesā jaunas apņemšanās, izdošanās, kas nu kurā vecumā šajā mācību gadā ir plānots.
Frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA vārdā gribu izcelt trīs lietas.
Pirmā lieta. Mūsu frakcija ir atbalstījusi Tiesībsarga biroja vadītāja kandidāti Karinu Palkovu. Tiekoties ar viņu, mūs īpaši uzrunāja divas viņas prioritātes – jautājums par bērnu tiesību aizsardzību un jautājums par valsts valodas stiprināšanu. Tā ka vēlam tālāku izdošanos.
Otrā. Šodien Saeimā tika iesniegts likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”. Tas ir ārkārtīgi nozīmīgs solis debirokratizācijas virzienā, kas maina šobrīd morāli novecojušo publisko iepirkumu sistēmu. Tā paātrina, rada caurspīdīgu... un paredz ietaupīt 5 procentus budžeta līdzekļu, un ir ļoti nozīmīgi šo novecojušo, smagnējo sistēmu nomainīt.
Trešā. Šodien viskarstāk izskanēja debates par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” otrajā lasījumā. Varbūt izcelšu dažas lietas. Kolēģi jau no citām frakcijām ieskicēja daudzas lietas. Mēs esam sakārtojuši jēdzienu daļu, tā, piemēram, “legalizējuši” tā saucamās kombinētās mācības, kas šobrīd daudzās mācību iestādēs notiek... piemēram, pasaka: vienu dienu ir mācības mājās vai ir uzticēts kāds projekta darbs, bet šobrīd likums to nav paredzējis. Tātad mēs esam devuši gan termiņu, gan iespēju: skola varēs kombinēt – attālināti vai projekta darbā.
Mēs esam stiprinājuši atbildības, tāpat arī precizējuši terminus “klātiene”, “neklātiene”. Jā, pamatojoties uz daudzu speciālistu ieteikumiem... mazam bērnam prasmes, kas dzīvē ir ļoti nozīmīgas, – sadarbība, prasme mācīties, sociāli emocionālā noturība – veidojas tieši 1.–6. klases posmā un klātienes procesā ar vienaudžiem, tāpēc mēs, tāpat kā pasaules valstu lielākā daļa, esam ierobežojuši...
Tā kā šī likumprojekta sakarā daudz tiek runāts par kvalitāti, tad šis likumprojekts paredz vairākus deleģējumus Ministru kabinetam sakārtot kvalitātes kritērijus, akreditācijas, arī iespēju atvērt šādu skolu, realizēt programmas, jo šobrīd tādu precīzu kritēriju nav. Tāpēc arī, iespējams, mēs saskaramies ar tādiem rezultātiem, kādi ir.
Un pēdējais pie šī – secīgs, normāls pārejas process, kamēr sabiedrība pierod, ģimenes saprot šo gana sarežģīto formu piedāvājumu, pa kuru ceļu tad mans bērns dosies izglītības procesā.
Būtiskāko jums pateicu.
Paldies.
Vēlreiz sveicieni skaistajā septembrī.
Vadītāja. Paldies deputātei Agitai Zariņai-Stūrei no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.
Nākamajam vārds frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšsēdētājam Edgaram Tavaram. Lūdzu!
E. Tavars (AS).
Sveicināti, godātie klausītāji! Rudens sesijas Saeimas pirmā plenārsēde. Šodien diezgan daudz darba kārtības jautājumu, bet es vēlos uzsvērt dažus, manuprāt, tādus, kas nebija īsti apdomīgi, un arī pāris tādus, kas Latvijas sabiedrībai noteikti nesīs vairāk laba nekā slikta.
Tāda negatīvā... jāatzīmē, ka kļūda bija neatbalstīt kolēģus no “Nacionālās apvienības” un arī mūsu, APVIENOTĀ SARAKSTA, priekšlikumu – lēmuma projektu par to, kā būtu jāizskata valsts gadskārtējais budžets. Gan mūsu frakcija, gan kolēģi no opozīcijas frakcijām nāca ar priekšlikumu, kā padarīt šo procesu jēdzīgāku un caurskatāmāku, lai mēs ar katru budžeta posteni varētu savlaicīgi iepazīties. Es domāju, no tā būtu labums visai sabiedrībai, nevis tas tiek slēpts un par to zina tikai daži vadošie ierēdņi, varbūt daži politiķi. Es esmu pārliecināts, ka liela daļa koalīcijas deputātu arī to nezina. Tā bija kļūdiņa.
Manuprāt, otra kļūda – zinot, ka ir 2025. gada rudens, aizvien nav apstiprināta “Rail Baltica” pamattrase, mums galīgi un absolūti nav skaidrs, pa kurieni un kā pārvietosies “Rail Baltica” vilcieni ārpus Rīgas. Mēs turpinām atsavināt zemes. Vai tas ir loģiski? Nē, mūsuprāt, tas nav loģiski, un mēs neatbalstām šādu pieeju.
Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, par kuru šodien, kā kolēģi pirms tam runāja, bija garas un plašas debates... atvēra likumu ar domu precizēt terminus, precizēt anotācijas skaidrojumus. Tad pēkšņi nāca iniciatīva, ka vispārējā pamatizglītībā 1.–6. klasē vairs nebūs tālmācības iespēju, lai gan aptuveni 2500 bērnu izmanto šo iespēju. Tie ir diplomātu bērni, tie ir sportistu bērni, tie ir bērni ar īpašiem uzvedības traucējumiem, kurus ielikt lielā klasē klātienē ir neprāts gan pret šiem bērniem, gan pret pārējo klasi. Ļoti dažādi un individuāli stāsti. Mums komisijā arī ir informācija, kādēļ vecāki izvēlas savus bērnus sūtīt tālmācībā. Ir daudz un loģiski pamatotu... Bet tā vietā, lai pieķertos tālmācībai, kā mēs varētu palīdzēt šīm ģimenēm, šiem bērniem, mēs nonākam pie secinājuma – tālmācību kā mācīšanās formu vispār likvidēt un visus sūtīt klātienē. Tas nav pareizi. Mēs neatbalstījām šādus grozījumus, un es ceru, ka uz trešo lasījumu saprāts atgriezīsies.
Kā jau kolēģi minēja, šodien mēs Saeimas sēdi beidzām ar lēmumu par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu lauksaimniecībā. Mēs zinām, ka lauksaimniekiem šis ir bijis ārkārtīgi smags gads. Ārkārtīgi smags gads. Milzīgas neražas. Ne tikai Latvijai raksturīgie augļi un dārzeņi... arī graudkopjiem – ražas novākšana... Ļoti daudzos sektoros ir nodarīts milzīgs posts, ne visu segs apdrošināšana. Tā ka tā ir milzīga problēma.
Un noslēgumā – pie labajiem darbiem šodien es noteikti gribu... kas nācis no valdības un ko virzīja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis – Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums. Ļoti labs un vajadzīgs likums, lai mēs sakārtotu savu austrumu robežu. Vēl bija daudz jautājumu, par kuriem dzirdējām šodien debatēs, deputātiem vēl ir jautājumi starp lasījumiem. Šos jautājumus, es domāju, vismaz saprātīgi... arī ar opozīcijas kolēģiem daļēji... mēs šos jautājumus visi kopā kliedēsim, bet likumprojekts ir ļoti vajadzīgs, lai stiprinātu Latvijas austrumu robežu militāra apdraudējuma gadījumā.
Gribam mieru, gatavojamies karam – tad šeit būs miers. Ja mēs būsim vienaldzīgi un bezatbildīgi, var būt lielas sekas.
Lai visiem jauka diena!
Paldies.
Vadītāja. Paldies frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšsēdētājam Edgaram Tavaram.
Nākamais runās frakcijas “Nacionālā apvienība” deputāts Artūrs Butāns. Lūdzu!
A. Butāns (NA).
Labdien, godātie klausītāji! Frakcijas “Nacionālā apvienība” vārdā iezīmēšu trīs blokus – finanses, izglītība un drošība.
Sākšu ar finansēm. Frakcija “Nacionālā apvienība” šodien iesniedza likumprojektu, lai likumā nostiprinātu, kā tiek veidots Latvijas valsts budžets, jo šobrīd Likumā par budžetu un finanšu vadību nav minēts, cik detalizēti Finanšu ministrijai tas Saeimā ir jāiesniedz. Uzskatām, ka kvalitāte likumdevējam, arī saziņā ar sabiedrību, plašsaziņas līdzekļiem, krietni uzlabotos, ja visiem būtu pieejams caurspīdīgs un viegli izšķirstāms valsts budžets, arī digitālā formā. Tas ir mūsu sabiedrības lielākais fiskālais dokuments, kuram jābūt publiskam un pārskatāmam, protams, izņemot drošības sadaļu, kas ir konfidenciāla un slepena, bet pārējiem izdevumiem ir jābūt publiski viegli pārskatāmiem. Šodien “Nacionālās apvienības” iesniegtais likumprojekts ir nodots komisijai. Raudzīsim, lai tas turpina savu tālāko gaitu.
Attiecībā uz izglītību šodien bija diskusijas un debates, un cīņas par tālmācības saglabāšanu. Kā jau kolēģi minēja, šobrīd koalīcija vēlas slēgt tālmācības iespēju 1.–6. klases posmam. Pie tām grupām, kuras kolēģi jau minēja, vēlos piebilst, ka lielai daļai ārzemēs dzīvojošo latviešu diasporas ģimeņu tas ir ļoti svarīgs instruments, kā saglabāt saikni ar Latviju un nodrošināt bērniem izglītību valsts valodā. Mans kolēģis no “Nacionālās apvienības” Jānis Grasbergs bija iesniedzis vairākus priekšlikumus. Tie tika noraidīti. Pretargumentu bija maz. Faktiski varas partija nenāca skaidrot. Vēl ir priekšā trešais lasījums. Aicinu bērnu vecākus un sabiedrību būt aktīviem, skatīties, kā kurš ir balsojis, un vērsties pie attiecīgajām politiskajām partijām, lai skaidro lēmumus un labo vēl labojamo trešajā lasījumā.
Attiecībā uz drošību vēlos uzsvērt – šodien tika virzīts tālāk likumprojekts “Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums”, un tas faktiski ir liels solis, lai kavētu pretinieku mūsu austrumu pierobežā. Jāteic, ka mēs domājam arī par ekonomiskās aktivitātes veicināšanu. Saeima šodien lēma par Latgales SEZ palielināšanu, iekļaujot tajā Alūksnes novadu, lai stimulētu un dotu priekšrocības ekonomiskajai aktivitātei tieši austrumu pierobežā.
Noslēdzošā lieta, ko vēlos teikt, – šodien otrajā lasījumā tika apstiprināti grozījumi Imigrācijas likumā. Pats biju viens no autoriem. Grozījumi paredz, ka turpmāk noziedzniekiem no Krievijas un arī no citām trešajām valstīm, kuri šeit ir pastrādājuši kriminālus noziegumus vai slavinājuši karadarbību, netiks izsniegtas vai pagarinātas uzturēšanās atļaujas, jo pašreizējā kārtībā aptuveni 2000 personas, kuras šeit paveic noziegumus un slavina Krievijas agresiju, var turpināt saņemt uzturēšanās atļaujas. Šī kārtība tiks mainīta. Vēl būs trešais lasījums, bet esam absolūti pārliecināti, ka šis drošībai svarīgais likums tiks pieņemts.
Paldies. Visu labu!
Vadītāja. Paldies deputātam Artūram Butānam no frakcijas “Nacionālā apvienība”.
Nākamā “Frakciju viedokļos” runās frakcijas PROGRESĪVIE deputāte Antoņina Ņenaševa. Lūdzu!
A. Ņenaševa (PRO).
Labdien, dārgie klausītāji! Gribu izmantot iespēju un sveikt visus ar jauno mācību gadu – vecākus, bērnus un jo īpaši pedagogus. Simboliski, ka tieši pirmajā Saeimas sesijas nedēļā darba kārtībā bija likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, par kuru daudz tika runāts un karsti diskutēts. Gribas tikai atkārtot vai precizēt to, kas tieši šodien ir pieņemts otrajā lasījumā.
Tātad pirmais – tālmācība netiek aizliegta. Sākot no 7. klases, tālmācības skolās viss turpinās kā līdz šim – skolēni mācās patstāvīgi. Tiek precizētas tikai kvalitātes prasības un ir deleģējums Ministru kabinetam, par kuru vēl runāsim ceļā uz trešo lasījumu.
Savukārt 1.–6. klasē jābūt noteiktam atbildīgajam par bērnu izglītību. Tā kā dati rāda un eksperti atzīst, ka pašvadīta kvalitatīva mācīšanās šajā vecumā nav iespējama bez kāda pieaugušā dalības, atbildība jāuzņemas vai nu skolai – attiecīgi klātienes formas mācības –, vai vecākiem, kas ir “izglītība ģimenē”.
Trešais – arī attālinātās mācības netiek aizliegtas, jo parādās termins “kombinētās mācības”, kurās tiek izmantotas dažādas metodes un digitāli rīki, tiek dažādi kombinētas izglītības metodes.
Apkopojot – šie likuma grozījumi sakārtos izglītības ieguves formu definīcijas un nosacījumus, lai ģimenēm un skolām būtu skaidrība par to, kādā apjomā un kārtībā stundas var notikt arī citā formā, piemēram, attālināti vai kombinēto mācību formā. Mēs vēl turpināsim darbu pie šī likumprojekta starp otro un trešo lasījumu. Ceram ieraudzīt Ministru kabineta noteikumus, kas regulēs vairākas detaļas, un komisijā šo projektu izskatīt, lai lemtu par tālāko virzību uz trešo, galīgo, lasījumu.
Lai jums veiksmīgs mācību gada sākums!
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātei Antoņinai Ņenaševai no frakcijas PROGRESĪVIE.
Pārraidi “Frakciju viedokļi” noslēgs deputāts Edmunds Zivtiņš no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ. Lūdzu!
E. Zivtiņš (LPV).
Labdien visiem radioklausītājiem! Šodien tiešām izvērtās diezgan spraiga diena. Ko es no savas puses gribu akcentēt? Tātad LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ stāv sardzē par jautājumiem, kas skar dzimumu ideoloģiju, ko pārsvarā mums grib uzspiest liberālie spēki, arī no Eiropas. Mēs esam kategoriski pret zaļo kursu un visām šīm nejēdzībām. Ieskicēšu savus blokus, par ko mēs šodien runājām.
Sāksim ar to, ka atnāca direktīva... es stāstīšu vienkāršiem vārdiem... atnāca direktīva no Eiropas, kura mums tagad uzspiedīs jautājumu, cik uzņēmuma vadībā ir jābūt vīriešu dzimumam un cik – sieviešu dzimumam. Man liekas, tas ir galīgi muļķīgs jautājums un nekādā mērā neattiecas uz profesionalitāti. Ja kādā jautājumā profesionālākas ir sievietes, tad lai vadībā visas ir sievietes, un otrādi. Mūsu skatījumā, šī bija tāda neliela, tomēr nozīmīga uzvara – ka mūsu nostāja tika atbalstīta, un šādas muļķības, visticamāk, Latvijā neturpināsies.
Jautājums par zaļo kursu. Visi jautājumi, kas ir paslēpti zem kādiem likumiem... mēs tiem ejam cauri un atrodam atkal un atkal... mums liek priekšā zaļā kursa ideoloģiju, kas faktiski pārņem Latviju, pārņem Eiropu un padara parasto iedzīvotāju dzīvi aizvien grūtāku. Tanī skaitā vēja dzirnavas, šie vēja... ar ko tagad grib pārpludināt mūsu Latviju, degvielas piemaisījumi un viss pārējais. Mēs, LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, stingri stāvam uz to... skatāmies līdzi. Kā Vilis Krištopans pareizi teica: “Zaļais kurss ir izdevīgs tikai tiem cilvēkiem, kas ir uztaisījuši biznesu vai grasās taisīt biznesu, vai muļķiem.” Tātad, es domāju, te ir pilnīgi skaidrs.
Kas bija ļoti nepatīkami – ka atkal neatbalstīja jautājumu par PVN samazināšanu pārtikai. Manā skatījumā, tas nav labi – neatstāj nekādu labu iespaidu uz sabiedrību.
Mobilitātes, pareizāk sakot, pretmobilitātes likums... kas skar Latviju 30 kilometru dziļumā gar visu Krievijas un Baltkrievijas robežu. Es jums pateikšu manu un mūsu partijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ skatījumu – tādam likumam ir jābūt, tas ir vajadzīgs, lai mēs varētu preventīvi un apsteidzoši strādāt uz to, lai nodrošinātu savu drošību, bet tam likumam ir jābūt godīgam attiecībā pret iedzīvotājiem.
Manā skatījumā, mums ir ļoti ilgs un birokratizēts, likumdošanā saputrots iepirkumu process. Vajag atvieglot. Vajag atvieglot – piekrītu, bet tad, lūdzu, nevis vienkārši atdot, lai to dara Aizsardzības ministrija, bet lai ir klāt KNAB pārstāvis un prokuratūra. Četru acu princips. Lai viņi ir klāt un skatās, kā notiek iepirkumi, lai netiktu sadārdzināts.
Tālāk – par atsavināmajām daļām. Nav minēts par to... ir minēta taisnīga atlīdzība, bet varbūt cilvēks negrib taisnīgu naudas atlīdzību, varbūt viņš grib saimniekot, viņam ir nepieciešama zeme vai mežs tādā pašā apjomā, vai kas tamlīdzīgs. Domāju, mēs piestrādāsim pie tā un veiksim likumdošanas izmaiņas jautājumos saistībā ar uzraudzību pār koruptīviem riskiem, arī attiecībā uz taisnīgu kompensāciju, lai cilvēkam būtu iespējas pieprasīt ne tikai naudu, bet arī zemi vietā, kur nu viņš to grib.
Trešais jautājums – par to, ka, manā skatījumā, ir jābūt atrunātam, uz ko tas attiecas. Nevar būt, ka tas attiecas uz tik milzīgu teritoriju – visu mūsu austrumu pierobežu 30 kilometru dziļumā uz iekšzemi. Tātad, ja Aizsardzības ministrija noteic, ka tas attiecas uz 2000 hektāriem, tam ir jābūt ierakstītam likumā, lai cilvēki par to zinātu un lai nekristu pierobežas īpašumu vērtība, lai cilvēki nesteigtos pārdot savus īpašumus, lai investori nemuktu prom no pierobežas un tā tālāk, un tā joprojām. Tas ir ļoti būtisks un svarīgs jautājums.
Par “Rail Baltica”. Mēs, LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, nekad neatbalstīsim nekādas darbības, kas skar “Rail Baltica”, kamēr mums nebūs skaidrs finansēšanas avots. “Rail Baltica” – tā ir tīrākā naudas izšeptēšana un Latvijas iedzīvotājiem absolūti nevajadzīgs projekts. Vilciens brauks pa purviem un mežiem, kur vispār nedzīvo cilvēki. Par to naudu mēs varētu uzbūvēt automaģistrāles, kas savienotu visas lielās pilsētas.
Par tālmācību. LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ vienmēr iestāsies par tālmācību bērniem un vienmēr aizstāvēs šos principus. Arī šeit mēs, var teikt, stāvam kā sardzē.
Noslēdzot – par bēgļiem. Ja mūsu Latvijas iedzīvotāji šobrīd brauc projām un pamet Latviju, tad tukša vieta nepaliek. Mums kļūst aizvien vairāk bēgļu. Jāteic, ka Eiropa, visticamāk, drīz vairs neaizdos mums naudu. Viņi pateiks: “No kurienes jums darba rokas? Ņemiet pretī bēgļus! Negribat ņemt pretī bēgļus, maksājiet solidaritātes nodokli.” No kurienes mēs ņemsim naudu? Manā skatījumā, šobrīd situācija mūsu valstī ir diezgan nopietna, sarežģīta. Bet tāpēc jau mēs te esam – lai strādātu un visu vērstu par labu.
Paldies klausītājiem. Visiem jauku dienu!
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Edmundam Zivtiņam no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.
Līdz ar to šodienas pārraide “Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.
Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!