Frakciju viedokļi 2024. gada 30. maijā

(30.05.2024.)

Frakciju viedokļi

2024. gada 30. maijā 

 

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un pienācis laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”.

Deputāti jums pastāstīs par sēdē skatītajiem jautājumiem, pieņemtajiem lēmumiem un citām aktualitātēm.

Pirmajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Ģirtam Štekerhofam. Lūdzu!

 

Ģ. Štekerhofs (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Neskatoties uz to, ka šodien mums bija samērā mierīga sēde, mēs strādājām ļoti ražīgi. Tika pieņemti...
27 likumprojekti... labojumi, izskatīti priekšlikumi.

Frakcija “Stabilitātei!” bija iesniegusi priekšlikumus piešķirt pilsonību nepilsoņiem. Šie priekšlikumi tika noraidīti. Ir samērā bēdīgi, ka Latvijas valstī ilgstoši dzīvo cilvēki, kas nav izmantojuši Eiropas Savienības... iespējas kļūt par Latvijas pilsoņiem. Uzskats ir tāds, ka tā tomēr ir viņu pašu problēma un mēs nevaram ar likumu viņu slinkumu, tā teikt, aizlāpīt.

Vēl bija neatkarīgās apvienības priekšlikums par preses un televīzijas... par krievu valodas lietošanas ierobežojumiem, kas tika atbalstīti. Bet tas jau ir... šie likumi atkārtoti... šīs prasības tiek padziļinātas, bet būtu vieglāk sabalansēt, ja šos likumus mēs skatītos ne tik detalizēti un skrupulozi, jo ir arī cilvēki, kuriem negribot varam nodarīt pāri.

Tad bija patīkami... bija valsts kontroliera Korčagina ziņojums par pirmajā gadā veiktajiem darbiem. Saeima kopumā tos novērtēja pozitīvi, no visām frakcijām bija ieteikumi, kas arī bija konstruktīvi, un es domāju, ka Korčagina kungs šos ieteikumus savā darbā noteikti ņems vērā un turpinās tādā pašā garā pilnveidot mūsu valsti.

Tad vēl bija saistoši... pieņēmām lēmumu, ka izskatīsim jautājumu par drošu attālumu no atkritumu dedzināšanas kombinātiem. Tas arī tika atbalstīts un nodots komisijām. Interesanta lieta – vajadzīga un pasaulē labi pazīstama. Latvijā tās būs pirmās ļoti ekoloģiskas atkritumu likvidācijas vietas, kas... es domāju, daudziem, kas dzīvo tuvumā, tas var nepatikt, bet tehnoloģijas ir tik drošas, ka... piemēram, tāds atkritumu dedzināšanas centrs ir Kopenhāgenas centrā, un neviens nemaz nezina, ka tāds tur ir. Paskatieties pie mums – bieži vien ainavu bojā lielie atkritumu kalni, kas ir izveidojušies... kur mēs jau esam pārsnieguši, man liekas, visas saprāta robežas. Tā ka tas būtu ļoti labs risinājums, un, jo ātrāk mēs to ieviesīsim, jo labāk būs.

Tas pārsvarā viss.

Šodien ir labs laiks, Saeimā arī bija karsti, fiziski karsti, bet morāli – ne tik ļoti. Tā ka viss bija labi un skaisti.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Ģirtam Štekerhofam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamais runās frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputāts Edmunds Zivtiņš. Lūdzu!

 

E. Zivtiņš (LPV).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien bija karsta diena gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, bet es pieskaršos tikai vienam jautājumam, proti, valsts kontroliera ziņojumam, kas tiešām priecēja, un tas starta uzrāviens, kāds viņam ir, man liekas, ir ļoti pozitīvs un labs.

Vienmēr esmu uzskatījis, ka Valsts kontrole ir tā organizācija, kas palīdz godprātīgiem ierēdņiem vēl godīgāk un pareizāk pildīt savus pienākumus, bet ieteikumi, kas nāk no mūsu partijas, no partijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, ir diezgan nepārprotami un skaidri.

Mēs redzam to, ka šobrīd valsts kontrolierim ir jāstrādā pie tā, lai izpētītu, kāda situācija ir valsts pārvaldē, situācija saistībā ar pieņemtajiem un pildāmajiem likumiem un dažādiem Ministru kabineta noteikumiem. Runa ir par funkciju dublēšanos, par ierēdņu skaita samazināšanu, tādā veidā atbrīvojot darbarokas, lai varētu papildināt trūkstošās darbarokas privātajā biznesā.

Es savukārt pieskāros tēmai, kas man ir ļoti svarīga un kas, domāju, ir svarīga ļoti daudziem cilvēkiem Latvijā, proti, tā ir meža tēma – kā tiek apsaimniekoti meži un kā valsts vai pašvaldības ļauj, palīdz vai, tieši pretēji, liek šķēršļus mežu īpašniekiem, turētājiem apstrādāt savus mežus, nodarboties ar mežsaimniecību un meža rūpniecību, varētu arī tā teikt.

Manā skatījumā, šobrīd mēs esam pārāk... pārvilkuši skrūves, mums ir pārāk daudz ierobežojumu. Neraugoties uz to, ka mūsu valstī vairāk nekā 50 procentu teritorijas sedz meži, 18 procenti no tās ir lieguma teritorijas. Mēs nedrīkstam virzīties uz to, ko nosaka Eiropa, – palielināt šīs lieguma platības vēl par 12 procentiem, līdz 30 procentiem. Manā skatījumā un partijas skatījumā, tas būtu absurds. Tādā gadījumā mēs zaudētu ne mazāk kā 10 tūkstošus darba vietu un tas būtu milzīgs trieciens mūsu ekonomikai.

Nākamais jautājums, neapšaubāmi, ir dzelzceļš – jaunais dzelzceļš “Rail Baltica”, kuram šobrīd trūkst no pieciem līdz sešiem miljardiem eiro, un nav absolūti nekādas skaidrības par to, kur šo naudu ņemt. Tuvākā perspektīvā – 2028. gadā – ir redzams... par kaut kādiem fondiem, bet tas nav risinājums. Līdz ar to arī attiecībā uz šo projektu Valsts kontrolei būtu ļoti nopietns lauciņš, ko darīt.

Un, protams, par pašvaldībām. Šobrīd visi akmeņi ļoti tendenciozi tiek bērti virsū Rēzeknes pašvaldībai, bet, manā skatījumā, tas ir tikai un vienīgi politiski tendenciozi, jo nav citas iespējas Rēzeknē pārņemt varu, kā tikai šādā veidā – mainot likumdošanu un uzspiežot savas intereses, tā teikt, no augšas. Manā skatījumā, tā saucas politiskā korupcija. Tanī pašā laikā Jēkabpils pašvaldībā ir tieši tādi paši – ja ne vēl trakāki – pārkāpumi, bet par tiem neviens nerunā, neviens nedzird, kaut arī visi iesniegumi (vairāk nekā uz 60 lappusēm) ir iesniegti gan vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrei, gan finanšu ministram.

Tāda mums tā kārtība šobrīd ir: vieni ir vienlīdzīgi, citi – vēl vienlīdzīgāki.

Cienījamie klausītāji, paldies jums par uzmanību. Visiem jaukas brīvdienas, un uz redzēšanos!

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Edmundam Zivtiņam no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.

Vārds frakcijas “Stabilitātei!” deputātei Jekaterinai Drelingai. Lūdzu!

 

J. Drelinga (ST!).

Paldies par doto vārdu.

Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien mēs iesniedzām grozījumus Pilsonības likumā. Tie paredz sniegt pilsonību visiem nepilsoņiem, kuri kopš Latvijas neatkarības saņēmuši nepilsoņa statusu. Iepriekš šis jautājums nekad nebija cēlies Saeimā. Parlamentam jau sen bija pienākums sniegt grozījumus šajā likumā, jo valsts iedzīvotāji te dzīvo kopš neatkarības atjaunošanas, te piedzimst viņu bērni, kas arī saņem nepilsoņa statusu. Šī situācija tika uzlabota 2020. gadā, kad visiem jaundzimušajiem tika piešķirta pilsonība, bet uzskatām, ka ir pārkāptas to bērnu tiesības, kuri ir piedzimuši jau neatkarīgajā Latvijā. Tajā brīdī, kad Latvija tika Eiropas Savienībā, šiem jaundzimušajiem bija tiesības saņemt Latvijas pilsonību.

Mums ir jācīnās par katru Latvijas nodokļu maksātāju un jaundzimušo. Nepilsoņi Latvijā strādā un maksā nodokļus, taču viņiem nav iespējas piedalīties vēlēšanās. Viņi ir pelnījuši vienlīdzīgu attieksmi, jo ir lojāli pret savu valsti.

Gribētos atzīmēt, ka mēs esam vienīgā valsts, kurā pastāv nepilsoņa statuss un iedzīvotājiem nav tiesību piedalīties vēlēšanās. Mēs aicinām kolēģus atbalstīt mūsu likumprojektu arī turpmāk, jo daļa parlamenta šodien nepiedalījās balsojumā.

Mūsu frakcija “Stabilitātei!” jūs mīļi gaida piektdien un sestdien Daugavpilī pilsētas svētkos Rīgas ielā 59.

Šodien atbalstījām iniciatīvas “Par drošu attālumu no atkritumu dedzināšanas rūpnīcām” turpmāko virzību.

Paldies par uzmanību. Jaukas brīvdienas!

 

Vadītāja. Paldies Jekaterinai Drelingai no frakcijas “Stabilitātei!”.

Nākamais runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāts Gatis Liepiņš. Lūdzu!

 

G. Liepiņš (JV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šīsdienas sēdē bija daudz izskatāmo jautājumu un likumprojektu. Lai arī sēde nebija gara, tā bija piepildīta ar dažādiem jautājumiem, piemēram, tika uzklausīts valsts kontroliera ziņojums par Valsts kontroles darba rezultātiem 2023. gadā.

Savukārt frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA vārdā vēlos informēt par, mūsu ieskatā, būtiskāko šodien.

Pirmais jautājums... izceļas ar īpašu nekaunību pret Latvijas valsti. Frakcija “Stabilitātei!” bija iesniegusi grozījumus Pilsonības likumā, un šie grozījumi piedāvāja pēc būtības nulles pieeju pilsonībai – piešķirt pilsonību pilnīgi visiem nepilsoņiem neatkarīgi no valodas zināšanām, neatkarīgi no jebkādiem kritērijiem. Vēlamies atgādināt, ka ikvienam lojālam Latvijas nepilsonim ir iespēja iegūt Latvijas pilsonību, apliecinot latviešu valodas, vēstures un kultūras zināšanas. Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas to jau ir izdarījis liels skaits cilvēku un spēj izdarīt arī pārējie. Protams, ja viņi paši patiesībā to vēlas, tad var.

Šis ir absurds un bīstams priekšlikums – automātiski piešķirt pilsonību pilnībā visiem nepilsoņiem bez jebkādiem kritērijiem. Līdzās krievu valodai kā otrai valsts valodai tas ir Kremļa stratēģiskais mērķis Latvijā.

Pret pilsonības piešķiršanu ikvienam balsoja visas valstiskās partijas, bet frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ izvēlējās nebalsot vai izraut kartīti, izvairoties paust savu patieso nostāju.

Kā otro jautājumu es gribu minēt, ka galīgajā lasījumā šodien ir apstiprināti grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā. Šis ir ļoti ilgi gaidīts un arī diskutēts lēmums, kas ir būtisks ikvienam dzīvokļa īpašniekam. Līdz šim bieži bija situācijas, ka dzīvokļu īpašnieki gadiem ilgi nespēja pieņemt nevienu lēmumu par savas mājas apsaimniekošanu, jo daļa dzīvokļu īpašnieku neapmeklēja mājas kopsapulces vai arī vispār nelikās zinis par kādiem kopējiem mājas jautājumiem.

Tagad kvoruma trūkuma gadījumā pēc laika būs iespējams sasaukt atkārtotu kopsapulci un par savas mājas apsaimniekošanu lemt tiem, kuri ir atnākuši, pat ja viņi ir mazākumā. Tas sekmēs katra dzīvokļa īpašnieka iesaisti mājas apsaimniekošanas jautājumos. Diemžēl joprojām ir dzīvokļu īpašnieki, kuri uzskata, ka viņu īpašums beidzas līdz ar dzīvokļa durvīm, un viņiem nav pilnīgi nekādas daļas par kāpņutelpu, ēkas komunikācijām vai, piemēram, jumta stāvokli.

Noslēgumā vēlos informēt par situāciju ar Maskavas namu. Ir pieņemti grozījumi nepieciešamajos likumos, lai Maskavas namu pārdotu. Šo vietu Krievija izmantoja kā vienu no instrumentiem, lai sasniegtu savus impēriskos mērķus. Maskavas nams tiks pārdots izsolē. Visi izsolē iegūtie līdzekļi pilnā apmērā tiks nodoti Ukrainai. Ukraina pati varēs lemt, kā šo naudu izmantot.

Ko mēs redzam? Krievija īsteno smagus kara noziegumus – iznīcina Ukrainas pilsētas un ciemus, slepkavo, spīdzina un izvaro civiliedzīvotājus. Par Maskavas nama pārdošanu iegūtā nauda sekmēs Ukrainas uzvaru pār Krievijas iebrucējiem.

Tas šajā reizē par svarīgāko no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA arī viss.

Vēlu jums jauku atlikušo dienu, darbīgu piektdienu un arī nedēļas nogali. Uz redzēšanos!

 

Vadītāja. Paldies Gatim Liepiņam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

Nākamā runās frakcijas PROGRESĪVIE deputāte Skaidrīte Ābrama. Lūdzu!

 

S. Ābrama (PRO).

Labdien ceturtdienā pēc Saeimas sēdes! Sēde ir beigusies pulksten vienos, bet ziņot ir ļoti daudz ko. Šodien tika skatīti daudzi likumprojekti, vairākiem ir bijis galīgais lasījums, tas nozīmē, ka teju, teju stāsies spēkā.

Vispirms par tieši manis pārstāvētās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas likumprojektiem, kuri šodien tika apstiprināti steidzamības kārtībā otrajā, galīgajā, lasījumā. Kas ir jāzina tiem, kas šos likumus piemēro?

Pirmais likumprojekts ir “Grozījums Publisko iepirkumu likumā”. Tas noteic, ka... starptautiskās palīdzības līgumu projektos, sadarbības attīstības projektos šobrīd ir problēma īstermiņa darbam piesaistīt ekspertus, speciālistus... turpmāk šī kārtība tiks atvieglota, nebūs nepieciešams rīkot publiskos iepirkumus, jo summas ir mazas un nesasniedz tās robežvērtības, kas ir noteiktas attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos. Tā ka šodien ir pieņemts, droši vien organizācijas – CFLA un citas, kas vada starptautiskās palīdzības līgumus un veido attīstības sadarbības projektus, – varēs vieglāk piesaistīt ekspertus.

Otrs – “Grozījumi Komerclikumā”. Šodien likums tika pieņemts, un tas attiecas uz to, kā veicināt, lai informācija par akciju sabiedrību akcionāriem tiktu iegūta un atspoguļota Uzņēmumu reģistrā. Tiek dots pārejas periods, kura laikā ir jāsniedz informācija par akcionāriem, vai kādas ziņas ir pieejamas vai nav pieejamas, bet katrā ziņā tas motivēs akciju sabiedrības. Tas ir līdz šā gada 30. septembrim, pēc tam jau būs visas šīs darbības. Ja nebūs zināmi akcionāri, tas nozīmēs, ka viņi tiks izslēgti no saraksta un akciju sabiedrība tālāk ar šīm akcijām varēs attiecīgi rīkoties.

Jā, kolēģis jau minēja... mani, godīgi sakot, ļoti pārsteidza frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums par grozījumiem Pilsonības likumā. Es domāju, pagājuši jau vairāk nekā 30 gadi, joprojām ir iedzīvotāju kategorija, kuri šeit dzīvo, bauda visas Latvijas valsts priekšrocības, visu, kas šeit ir pilsoņiem un iedzīvotājiem sagādāts, bet joprojām nav uzskatījuši par vajadzīgu iegūt pilsonību. Prasības nav pārmērīgas, prasības, manuprāt, ir pat ļoti pieticīgas. Bet tagad uzdāvināt... tiem, kas nav gribējuši visu šo laiku to izdarīt, tagad dāvināt... Nu, es domāju, tas būtu absurds, ja mēs dāvinātu pilsonību tiem, kas to nav vēlējušies iegūt. Vairākums Saeimas deputātu noraidīja šo frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikumu.

Jāsaka, vēl nav galīgais lasījums, bet Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ir ļoti sarežģīts likumprojekts, kas būs arī uz trešo lasījumu, – “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”. Kas ir būtība? Kāpēc tas ir bijis tik sarežģīts?

Komisijā tas pat tika noraidīts, tad Saeimas sēdē tomēr lēma, ka ir jāskata un jādod atpakaļ Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Sarežģītība ir tā, ka ir Eiropas invazīvo sugu – augu vai dzīvnieku – saraksts, kas Latvijā būtu ierobežojami atbilstoši visiem regulējumiem, kas nāk no Eiropas, bet mums ir vietējās sugas – augi vai dzīvnieki –, kas ir tipiski tikai Latvijai.

Man šķiet, ka lielākā daļa to, kas nevēlējās dzirdēt un atbalstīt šo Latvijas invazīvo augu vai dzīvnieku saraksta veidošanu, kaut kā bija reaģējuši uz vārdu “saraksts” kā birokrātisku produktu, bet mums ir jāzina, kas ir šīs sugas, lai varētu attiecīgi veidot pārvaldību – iznīcināt vai ierobežot (nedot iespēju izplesties). Pieļauju, ikvienam, kam ir savs dārziņš, varbūt ir kāds invazīvais augs, kas tam ļoti patīk, jo skaisti zied, bet – nu neļausim tam izplatīties tālāk, turēsim tikai savā dārziņā!

Daudz šķēpu tika lauzti, beigās mēs vienojāmies, ka ir jābūt Latvijas invazīvo sugu sarakstam. Latvijas Pašvaldību savienība, pašvaldības ļoti atbalsta, jo tas dos iespēju viņiem izdot saistošos noteikumus – noteikt, kā cīnīties, – atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem. Tā ka darbs turpināsies.

Tas īsumā būtu viss.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Skaidrītei Ābramai no frakcijas PROGRESĪVIE.

Vārds frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputātam Andrim Kulbergam. Lūdzu!

 

A. Kulbergs (AS).

Sveiki, klausītāji! Ja jūs atceraties, pagājušajā gadā APVIENOTAIS SARAKSTS un es iesniedzām likumprojektu par to, ka Krievijas valstī, arī Baltkrievijā reģistrētām automašīnām nevajadzētu pārvietoties pa Latviju. Tas tika izdarīts. Tika arī norādīts (es skaidri un gaiši norādīju), ka ir problēma ar nenomaksātiem sodiem, jo ir trešo valstu pārkāpēji, kas atkārtoti pārkāpj gan ātrumu, gan parkošanos, un sodi netiek iekasēti. Sodu apmērs jau bija sasniedzis... 101 tūkstotis fotoradaru sodu – tie ir vairāk nekā 10 miljoni eiro. Mēs uzdevām... regulējumu, lai līdz pagājušā gada 31. decembrim ievieš administratīvo sodu likumā risinājumu, kas iekasētu no šiem pārkāpējiem naudu.

Beidzot – pēc astoņiem mēnešiem – esam saņēmuši no Ministru kabineta likumprojektu, kurš it kā risinās šo jautājumu, bet, izlasot to, ir skaidrs, ka neko tas nerisinās. Tātad ir nostrādāti astoņi mēneši, ir izveidotas dažādas darba grupas un dažādi risinājumi, bet pēc būtības tas neko nerisina, jo ir atstāta iespēja sodus nomaksāt ar pēcapmaksu. Latvijas valstij nav iespējas piedzīt šos sodus ne no Krievijas, ne Baltkrievijas, ne Moldovas vai citām trešām valstīm. Šis jautājums ir jārisina pēc būtības, kā to dara igauņi un lietuvieši, – ar tūlītēju nomaksu ar kredītkarti. Neatļaut – tā kā Somijā – šķērsot robežu, ja nav nomaksāti vecie sodi, vai arī neizsniegt vīzu. Mums tas nav atrisināts. Šobrīd mēs, Saeima, skatīsim to tālāk. Ļoti ceru, ka mēs to izmainīsim.

Nākamais, ko mēs šodien skatījām, bija valsts kontroliera ziņojums. No APVIENOTĀ SARAKSTA vērsām uzmanību uz to, ka Valsts kontrole dara ļoti labu darbu, pieskata valdību, bet ir jāvelta lielāka uzmanība, būtiska uzmanība, tam, ka mums ir tik daudz noslepenotas informācijas, informācijas ar ierobežotu piekļuvi. Ministrijas izmanto šo rīku, lai neinformētu sabiedrību, deputātus, žurnālistus un noslēptu neslēpjamu informāciju, bet patiesībā noslēptu neizdarības. Valsts kontrolei ir jāveic padziļināta analīze ministrijās, lai šāda prakse neturpinātos. Viens no piemēriem... ļoti spilgts piemērs ir projekts “Rail Baltica”, kurš jau ir folklorizējies kā viens no, teiksim, neveiksmīgāk pārvaldītajiem projektiem, kurā arī ir ļoti daudz noslepenotas informācijas, bet to ir būtiski zināt, pieņemot lēmumus par finanšu... par budžetu, par projekta realizāciju.

Pēdējais, ko gribēju pieminēt. Mēs kopā ar “Nacionālo apvienību” bijām iesnieguši... un šodien ar balsojumu komisijai tika nodots likumprojekts “Grozījums Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā”. Tas ir skaļi izskanējušais jautājums par priekšvēlēšanu debatēm krievu valodā. Mūsuprāt, tas ir nepieņemami, jo mēs dzīvojam valstī, kur 880 tūkstoši bērnu dzimuši... pēc Padomju Savienības... un lielākā daļa no viņiem nemaz nezina krievu valodu. Ja tādi kandidāti kandidē vēlēšanās, viņi praktiski tiek izslēgti no debatēm, jo... viņus gribētu piespiest runāt krievu valodā, bet, ja viņi to nepārvalda, viņi nemaz nevar piedalīties šādās debatēs. Tāpēc, mūsuprāt, tas ir jautājums nevis par mediju ietekmēšanu, bet fundamentāls demokrātijas jautājums, Latvijas valsts jautājums. Latviešu valoda ir mūsu valsts valoda, tajā valodā arī vēlētājam ir, pirmkārt, jāsaprot... otrkārt, jāvēlē...

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputātam Andrim Kulbergam.

“Frakciju viedokļus” šodien noslēdz frakcijas “Nacionālā apvienība” deputāts Edvīns Šnore. Lūdzu!

 

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir astoņas dienas, un mēs vērojam, ka krievu partiju vidū ir izvērtusies ļoti sīva konkurence. Viena no partijām (Rosļikova “Stabilitātei!”, kas ir arī Saeimā) izceļas ar diezgan oriģināliem risinājumiem – rakstiski uzrunā vēlētājus bulgāru valodā, lai varētu apiet aizliegumu krievu valodai. Šodien mēs redzējām kārtējo triku – Saeimā tika iesniegts likumprojekts par to, ka vajadzētu automātiski piešķirt pilsonību visiem nepilsoņiem, kas Latvijā ir. Faktiski tā saucamais nulles variants, ko cilvēki atceras no Atmodas laikiem.

Tur pat nav, ko komentēt! Tā ir absolūti skandaloza lieta. Ir pilnīgi skaidrs, ka šie cilvēki apzināti negrib pieņemt Latvijas pilsonību. Viņiem tāda iespēja ir 30 gadus, to var darīt brīvi, bet šie cilvēki Latvijas pilsonību nepieņem apzināti. Motīvi var būt dažādi – kādam šķiet pazemojoši, ka ir jāmācās un jānoliek latviešu valodas eksāmens, cits varbūt gaida Krievijas... ierašanos, bet jebkurā gadījumā šie cilvēki apzināti negrib būt Latvijas pilsoņi.

Protams, Saeima šo likumprojektu noraidīja gandrīz vienbalsīgi, bet vēršu uzmanību uz to, ka viena partija, respektīvi, Šlesera LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, nebalsoja – daļa izņēma kartītes, daļa vienkārši nebalsoja. Šāds precedents bija diezgan interesants. Es domāju, ikviens var izdarīt secinājumus par to, ka šī partija nevar izšķirties starp krieviem un latviešiem, starp nepilsoņiem un pilsoņiem un mēģina lavierēt šajā jomā.

Otrs, uz ko gribu vērst uzmanību, – šodien nodevām komisijai likumprojektu “Grozījums Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā”. Tur ideja ir tāda, ka pašreiz aktuāla ir diskusija par to, vai priekšvēlēšanu debates var būt arī krievu valodā. Un kurš to nosaka – vai to nosaka redakcijas vai Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome? Vārdu sakot, ir diezgan liels haoss lēmumu pieņemšanas procedūrā. Tas, ko rosina “Nacionālā apvienība” kopā ar APVIENOTO SARAKSTU, – skaidri noteikt likumā, ka to nosaka SEPLP, valodas izvēle ir SEPLP uzdevums. Tas arī tika nodots komisijai. Tātad tas tiks lemts, virzība ir sākta.

“PROGRESĪVO” pārstāve, kura pārstāv atbildīgo – Kultūras – ministriju, kritizē šo priekšlikumu faktiski bez argumentiem, jo saka, ka tas ir saturs. Bet mēs negribam mainīt saturu, negribam kā politiķi to ietekmēt, tomēr valoda nav saturs – valoda nav saturs! –, un tas ir skaidri jāpasaka.

Pats pēdējais. Saeima šodien pieņēma regulējumu, ka mēs kā valsts varam pārdot Maskavas namu, kas ir atsavināts Krievijai, un realizēto naudu nodot Ukrainai.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Edvīnam Šnorem no “Nacionālās apvienības”.

Līdz ar to “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

 

Trešdien, 12.jūnijā
08:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
08:30  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde (turpinājums)
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:15  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas un Ilgtspējīgas attīstības komisijas kopsēde
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas kopsēde
13:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijas sēde