Frakciju viedokļi 2024. gada 29. februārī

(29.02.2024.)

Frakciju viedokļi

2024. gada 29. februārī

 

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”. Tūlīt deputāti tiešraidē pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Andrejam Judinam. Lūdzu!

 

A. Judins (JV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kā parasti, mēs strādājām ar vairākiem likumprojektiem, bet es informēšu tikai par atsevišķiem, manuprāt, svarīgākajiem jautājumiem.

Kā pirmais šodien tika skatīts jautājums par Valsts prezidenta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” nodošanu izskatīšanai atbildīgajai komisijai. Ņemot vērā mākslīgā intelekta plašo izmantošanu vēlēšanu procesā vai priekšvēlēšanu aģitācijā, Valsts prezidents uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai attiecīgā informācija būtu pieejama vēlētājiem, lai viņi redzētu, ka tas, ko viņiem demonstrē, ir izgatavots ar mākslīgā intelekta palīdzību. Likumprojekts ir orientēts tieši uz to. Komisijai, protams, būs iespēja strādājot pilnveidot, bet jautājums nepārprotami ir svarīgs.

Viens no svarīgiem jautājumiem, par kuru bija garas diskusijas, ir likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”, kas paredz, ka turpmāk veikalā ir jābūt norādītai informācijai par produktu izcelsmi. Tas ir svarīgi, lai pircējs, iegādājoties preci, zinātu, kur produkts ir ražots.

Mēs sākām runāt par šo jautājumu, ņemot vērā diskusiju par to, ka nav pieņemami atbalstīt karu, ko veic Krievija pret Ukrainu, iegādājoties preces, kas ražotas Krievijā, varbūt arī Baltkrievijā. Patlaban piedāvājums ir tāds, ka pārdevējs varēs produktu izcelsmi norādīt vai nu ar uzrakstiem, vai ar karodziņiem, bet, protams, attiecībā uz Krieviju un Baltkrieviju karodziņš nebūtu vietā. Tur būs varbūt tikai uzraksts.

Vēl viens jautājums, ar kuru mēs šodien sākām strādāt, ir Jaunās VIENOTĪBAS un arī citu partiju deputātu iesniegtais likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā” – saistībā ar dziļviltojumu izmantošanu vēlēšanu procesā vai priekšvēlēšanu aģitācijā. Mēs visi saprotam, visi redzam, ka ar katru dienu tādu gadījumu skaits pieaug – mēs redzam pazīstamus cilvēkus, kas ar savām balsīm runā lietas, par kurām nekad nav runājuši. Tehnoloģijas ļauj to darīt.

Ir jāsaprot, ka tas rada ļoti lielu risku demokrātijai, taisnīgām vēlēšanām, jo, izmantojot šādas tehnoloģijas, ir iespēja taisīt nomelnošanas kampaņu, un, ja agrāk bija iespēja tikai lasīt kaut ko nepatiesu, tad tagad var arī redzēt un dzirdēt. Tas nav pieņemams.

Priekšlikums, kas ir iesniegts un ar kuru strādās Juridiskā komisija, paredz, ka gadījumos, kad ir konstatēts, ka dziļviltojums jeb deepfake ir izmantots, lai grautu personas reputāciju, radītu kaitējumu un izplatītu nepatiesu informāciju, ir jābūt kriminālatbildībai. Par to mēs noteikti vēl turpināsim runāt komisijā, lai precizētu, bet pēc būtības šāda ideja ir atbalstīta.

Paldies par uzmanību. Visu labu!

 

Vadītāja. Paldies deputātam Andrejam Judinam.

Nākamais runās frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputāts Edmunds Zivtiņš. Lūdzu!

 

E. Zivtiņš (LPV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jāatzīst, ka šodienas Saeimas sēde faktiski ne ar ko neuzlaboja līdzcilvēku situāciju mūsu valstī. Visu laiku tika muļļāti kaut kādi likumi, kas absolūti neuzlabo situāciju valstī, tika pieņemti tikai populistiski un kaut kādi tamlīdzīgi lēmumi.

Es gribu pieskarties tam, ka ir būtiski, ko LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ uzsvēra, – godīgums, godīga vēlēšanu sistēma valstī. Diemžēl jāatzīst, ka pie mums tā nekas nenotiek. Jaunā VIENOTĪBA joprojām turpina, mūsu skatījumā, nozagt valsti. Pamatošu ar skaitļiem.

2023. gadā tā saucamie plašsaziņas līdzekļi, kuri mums it kā ir neatkarīgi, saņēma no valsts caur šo sociālo... kā tas saucas... SIF (Starpsauciens.)... jā, Sabiedrības integrācijas fondu kopumā 2,6 miljonus.

“Re:Baltica” – 111 tūkstoši, “JUMP Studio” – 36 tūkstoši, “Video Factory” – 30 tūkstoši, “RADIO SWH” – 223 tūkstoši, “Latvijas Mediji” – 169 tūkstoši, akciju sabiedrība “Cits medijs” – 130 tūkstoši, “All Media Latvia” – 137 tūkstoši, “TV LATVIJA” – 197 tūkstoši, “DELFI” – 59 tūkstoši, “RADIO SKONTO” – 142 tūkstoši, “Radio TEV” – 69 tūkstoši, izdevniecība “Dienas bizness” – 30 tūkstoši, “Izdevniecība Dienas Mediji” – 84 tūkstoši, “Ausma Media” – 69 tūkstoši, “Amber Sound” – 46 tūkstoši, “IZDEVNIECĪBA RĪGAS VIĻŅI” – 124 tūkstoši, “Lietišķās informācijas dienests” – 52 tūkstoši,
“4. vara” – 166 tūkstoši, “EHR Mediju Grupa” – 149 tūkstoši, “Re MEDIA” – 157 tūkstoši, “Žurnālu izdevniecība LILITA” – 75 tūkstoši, “ŽURNĀLS SANTA” – 12 tūkstoši, “TVNET GRUPA” – 80 tūkstoši, “Finger Film Production” – 68 tūkstoši.

Un šo mēs saucam par neatkarīgo žurnālistiku! Šobrīd atklātā tekstā... sabiedrībai ir nozagta visa informācija, patiesā informācija. Ļoti labi, ka prezidents ir ierosinājis šos likuma grozījumus, kur teikts, ka informācijai ir jābūt ne tikai vispusīgai, bet arī patiesai.

Manā skatījumā, tas, ka šādā veidā plašsaziņas līdzekļi tiek uzpirkti no valsts, no Jaunās VIENOTĪBAS, ir nepieņemami, tā ir valsts demokrātijas graušana. Tanī pašā laikā šos 2,6 miljonus tikpat labi varēja novirzīt pasta nodaļām, kuras grib likvidēt un trūkst nedaudz vairāk nekā divu miljonu. Es gribu norādīt, ka pasts pilda ne tikai savas funkcijas, bet arī sociālo funkciju un apziņošanas funkciju X stundās.

Tā ka šobrīd viss šis ir faktiski viens liels farss – notiek runāšana, bet par labu cilvēkiem, iedzīvotājiem nekas netiek darīts. Ar šo es arī gribu noslēgt. Protams, varbūt nedaudz tas ir no sērijas “vissirslikti.lv”, bet, draugi, šobrīd mēs dzīvojam tādā valstī.

Paldies par uzmanību, un visiem jauku dienu!

 

Vadītāja. Paldies deputātam Edmundam Zivtiņam.

Vārds frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

 

E. Tavars (AS).

Labdien, tie, kas seko līdzi notikumiem Latvijas politikā, tai skaitā Saeimas šodienas sēdes darba kārtībai! Es negribu teikt to, ka viss ir slikti. Ir arī daudz labu lietu, kas notiek mūsu valstī, starp citu, arī likumi, kas tiek pieņemti, varbūt ne visi līdz galam izcili, kā saka, visām pusēm apmierinoši, bet ir daudz labu lietu.

Gribu nedaudz reflektēt par kolēģa iepriekš teikto par pieprasījumu, kas bija parlamentā un kas zināmā mērā attiecas uz Latvijas neatkarīgo mediju atbalstīšanu. APVIENOTAIS SARAKSTS šajā diskusijā gari neiesaistījās, zinot, ka ir sarežģīti laiki, īpaši arī tradicionālajiem medijiem, un medijiem ir jāpalīdz. Tas, kas ir jādara... daudz atklātāki kritēriji, pēc kādiem principiem šie resursi tiek piešķirti, lai visām pusēm ir skaidrs un saprotams un lai nesāktos kādas interpretācijas.

Savukārt, kas šodien Saeimas sēdē tika lemts... Es vēlos uzsvērt divus likumprojektus.

Pirmais ir mūsu opozīcijas kolēģu izstrādātais un iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, kas faktiski ir viens pret vienu tāds pats, kādu iepriekš sniedza APVIENOTAIS SARAKSTS. Mēs zinām normu, ka no 15. februāra pa Latvijas valsts teritoriju vairs nevar pārvietoties transportlīdzekļi ar Krievijā reģistrētiem numuriem, mēs norādījām, ka šī norma jāattiecina arī uz Baltkrievijā reģistrētiem numuriem. Šie transportlīdzekļi biežāk novērojami Latvijas pierobežas pašvaldībās.

Tajā brīdī Tieslietu ministrija un Satiksmes ministrija nebija pietiekami drosmīgas – zināja, ka šāda problēma pastāv, bet neredzēja risinājumu. Jāsaka paldies visiem – absolūti lielākajam vairākumam –, kas šodien atbalstīja šīs iniciatīvas tālāku nodošanu komisijai – lai automašīnas ar Baltkrievijas numuriem šeit nebraukātu, jo vienkārši Krievijā reģistrētus transportlīdzekļus pārreģistrēja Baltkrievijā un turpināja braukt. Ir arī sodi... atļaujas ļoti agresīvi pārvietoties pa Latvijas ceļiem... reģistrēti vairāk nekā 220 tūkstoši nenomaksātu sodu, mērāmi vairākos miljonos, kuri iet garām Latvijas valsts budžetam.

Paldies kolēģiem no opozīcijas, “Nacionālajai apvienībai” šajā gadījumā, kuri šo problēmu akcentēja un šodien iesniedza likumprojektu, un Saeimas vairākums nobalsoja par likumprojekta nodošanu komisijai.

Otra lieta, ko gribu uzsvērt, ir “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”, kas varbūt līdz galam vēl nav pilnībā uz pareizo... un uz tādu jēgpilnu gala risinājumu, bet virziens un vektors ir absolūti pareizs, ka uz pārtikas produktiem ir jānorāda... skaidri un gaiši jāuzraksta saīsinātā versijā produkta izcelsmes... ražotājvalsts. Mēs nereti saskaramies ar šķietami latviskiem produktiem... latviskiem nosaukumiem, bet faktiski ražotājvalsts ir absolūti cita, tādējādi netieši tiek maldināti patērētāji, pircēji šajā gadījumā.

Kopīgais viedoklis, parlamenta viedoklis – ka šis jautājums ne tikai jārisina kontekstā ar iespējamo ražošanu Krievijā vai Baltkrievijā, bet arī jāskatās uz šo jautājumu plašāk, lai Latvijas patērētāji, iegādājoties preces veikalos, skaidri un nepārprotami atbalstītu mūsu pašu ražotājus, vietējos ražotājus, darba devējus, nodokļu maksātājus. Tas, mūsuprāt, ir svarīgi gan no drošības, gan tautsaimniecības aspekta.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Edgaram Tavaram.

Nākamā runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Līga Kļaviņa. Lūdzu!

 

L. Kļaviņa (ZZS).

Labdien, cienījamie klausītāji! Pārstāvot Zaļo un Zemnieku savienības frakciju, šodien gribu runāt par likumprojektu “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”... kur divos lasījumos steidzamības kārtā šodien atbalstījām un pieņēmām likumu “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, kas atbalsta Labklājības ministrijas priekšlikumu. Sākot ar šo gadu un turpmāk ik gadu tiek piešķirti pieci miljoni eiro pašvaldībām, kurās ir izveidots jauns atbalsta pasākums, nodrošinot bāreņus un bez vecāku gādības palikušos bērnus patstāvīgas dzīves uzsākšanai pēc pilngadības. Šo finansējumu, kā jau minēju, varēs sākt īstenot jau šogad.

Tāpat jāpiemin, ka šodien Saeimā skatījām lēmuma projektu “Par 10 972 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Lai skolēns katrā mācību priekšmetā drīkst uzlabot vairāk par vienu atzīmi” turpmāko virzību”. Saku paldies visiem, kas ir aktīvi iesaistījušies un snieguši savu parakstu kolektīvajam iesniegumam. Tas liecina par to, ka Latvijas iedzīvotāji seko kvalitatīvai izglītībai un mācību process ir svarīgs. Ar Saeimas balsojumu šī iniciatīva ir nodota Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai izvērtēšanai.

Šajā nedēļā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā skatījām jautājumu par valsts aizsardzības mācību. Ir daudz izaicinājumu, jo šā gada 1. septembrī visās vidējās vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs ir jāievieš valsts aizsardzības mācība kā obligāts mācību priekšmets un ir jāveic zināmi priekšdarbi.

Redzam, ka iedzīvotāji... vecāki ir norūpējušies, lai skolēni drīkstētu labot atzīmes. Acīmredzot tas ir ļoti svarīgi un liecina par to, ka kvalitatīva izglītība mūsu iedzīvotājiem ir prioritāte.

Nobeigumā gribu teikt, ka Zaļo un Zemnieku savienības frakcijā turpinām aktīvas sarunas ar Izglītības un zinātnes ministrijas profesionāļiem par labāka un veiksmīgāka jaunā skolu finansēšanas modeļa izstrādi, lai pieņemtu galīgo lēmumu un varētu sākt šī modeļa realizāciju labākā, daudz labākā versijā, un pašvaldības būtu apmierinātas, un iecerētie mērķi, kas ir, šo jauno finansēšanas modeli izstrādājot, tiktu sasniegti.

Paldies visiem, un jauku nedēļas nogali!

 

Vadītāja. Paldies deputātei Līgai Kļaviņai.

Vārds frakcijas “Stabilitātei!” deputātei Jekaterinai Drelingai. Lūdzu!

 

J. Drelinga (ST!).

Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien gribu pievērst jūsu uzmanību diviem likumprojektiem.

Laikam viens no interesantākajiem likumprojektiem, kuru kolēģi jau minēja un kas tika izskatīts divos lasījumos... un tika pieņemts likums, bija “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, kas paredz nodrošināt bāreņus un bez vecāku gādības palikušos bērnus, atbalstot patstāvīgas dzīves uzsākšanu pēc pilngadības sasniegšanas, piešķirot finansējumu jau no 2024. gada un turpmāk ik gadu izmaksājot pašvaldībām ap pieciem miljoniem eiro atbalstam. Par bāreņiem, par kuriem nespēja parūpēties viņu tuvinieki, parūpēsies valsts.

Otrajā lasījumā tika izskatīts likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”, kas paredz tirdzniecības vietās uz cenu zīmēm izvietot produkta izcelsmes valsts karodziņu, lai patērētāji spētu identificēt valsti, no kuras nāk produkts. Tiem cilvēkiem, kuriem ir svarīgi, no kurienes produkts nācis, šie grozījumi ir nepieciešami, taču tas prasīs papildu pūles darbiniekiem. Gribu uzsvērt, ka Latvijas iedzīvotāji vairāk pievērš uzmanību cenai, nevis tam, no kurienes produkts ir nācis, un izvēlas lētāko produktu.

Jaukas brīvdienas!

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātei Jekaterinai Drelingai.

Nākamais runās frakcijas PROGRESĪVIE deputāts Ervins Labanovskis. Lūdzu!

 

E. Labanovskis (PRO).

Labdien, godājamie klausītāji! Šodien lielākās debates bija par diviem jautājumiem: viens – par valsts finansējumu privātajiem medijiem pēc būtības, otrs – par pārtikas apriti mazumtirdzniecībā.

Par pirmo jautājumu – jāsaprot, kāpēc vispār valsts dod naudu privātiem medijiem. Latvijā ir samērā mazs mediju tirgus, kur tīri ar reklāmas ieņēmumiem mediji nespēj nodrošināt pētniecisko žurnālistiku vai mediju saturu, tādēļ valsts piešķir finansējumu, lai privātie mediji varētu šādus produktus un šādu saturu piedāvāt. Tas gan uzlabo mediju vidi, gan palielina konkurētspēju, gan rada dažādus skatījumus uz sabiedrībā aktuālām problēmām un jautājumiem.

Vai sistēma ir perfekta? Droši vien – nav, vienmēr var kaut ko uzlabot. Tomēr šodien debatēs par konkrētajiem jautājumiem vai konkrētiem projektiem diskusijas īsti nebija. Man bija tāda sajūta, ka partija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, kas visvairāk uzstājās, drīzāk nerunāja par to, kā sistēmu uzlabot, bet runāja par to, ka sistēma nekalpo viņiem. Respektīvi, tiek pārmests, ka politiskā kontrole ir Jaunajai VIENOTĪBAI, kaut LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ paši atzina (un arī no zāles izsaucās), ka viņi daudz labāk kontrolētu naudu un daudz labāk kontrolētu sabiedriskos vai citus medijus. Tas mums, PROGRESĪVAJIEM, nav pieņemami. Mēs vienmēr varam diskutēt par to, kā nauda medijiem tiek lietota, lai tie būtu efektīvāki, demokrātiskāki un konkurenci veicinoši, bet šī diskusija noteikti nebija laba... tādai politiskajai un demokrātiskajai kultūrai.

Otrs jautājums bija par pārtikas aprites uzraudzību, un šeit jāteic, ka PROGRESĪVO frakcijas uzskati nedaudz atšķīrās. Jautājums: kāds ir šī likumprojekta mērķis?

Tātad viens būtu, lai tirgotāji norāda, kāda ir produkta izcelsme. Lai mēs būtu patriotiski patērētāji, piemēram, vairāk pirktu Latvijas produktus vai nepirktu krievu vai baltkrievu produktus. Tomēr es uzdevu jautājumu: vai tas sasniedz mērķi? Bieži vien ir grūti noteikt produkta izcelsmi, jo tas var tikt pakots vienā valstī, bet izejvielas var būt no citām valstīm.

Otrs ir samērā liels administratīvais slogs tirgotājiem – nomainīt un salikt cenu zīmes.

Trešais – ja mēs gribam, piemēram, izcelt Krievijas vai Baltkrievijas produktus, lai tos nepirktu, jāsaprot, ka daļai sabiedrības tas varbūt pat būtu motivējošs aspekts, lai pirktu tos produktus.

Iespējams, šie mērķi būtu jāsasniedz ar citiem rīkiem, jo sanāk nedaudz formāla pieeja, un būtu jāskatās, kā mēs varam ierobežot importu no agresorvalstīm. Mēs esam uzsākuši diskusiju par graudiem, bet noteikti jāiet tālāk un tā jāpaceļ Eiropas Savienības līmenī. Mums būtu jāvirzās uz pilnīgu Krievijas Federācijas pārtikas produktu un arī citu produktu embargo.

Paldies par uzmanību, un jauku nedēļas nogali!

 

Vadītāja. Paldies deputātam Ervinam Labanovskim.

“Frakciju viedokļus” šodien noslēdz frakcijas “Nacionālā apvienība” deputāts Jānis Vitenbergs. Lūdzu!

 

J. Vitenbergs (NA).

Sveiciens visiem radioklausītājiem! Sākšu ar likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”. Šo likumprojektu ir sagatavojuši un iesnieguši “Nacionālās apvienības” deputāti. Galvenais mērķis ir labot nepilnības regulējumā, lai liegtu Latvijā atrasties arī tiem transportlīdzekļiem, kuri šeit pārvietojas ar Baltkrievijas reģistrācijas numuriem, un arī padarītu asāku un skaidrāku esošo regulējumu par Krievijā reģistrētajiem transportlīdzekļiem.

Atgādināšu, ka no 14. februāra satiksmē vairs nedrīkst piedalīties Krievijā reģistrēti transportlīdzekļi. Šie auto vai nu ir atstājuši Latviju, vai ir pārreģistrēti Latvijā, un, ja tas nav izdarīts, tad policija, fiksējot tos uz mūsu ceļiem, ielām, ir tiesīga auto konfiscēt, un mērķis ir šos auto nosūtīt tālāk uz Ukrainu, lai palīdzētu cīņā pret agresorvalsti Krieviju. Bet, kā jau teicu, uzskatām, ka arī Baltkrievijas automašīnām vajadzētu tieši tādu pašu regulējumu, jo tas ir tas pats politiskais režīms, un, ja Baltkrievijā šādu regulējumu nepiemēro, tad Krievijas transportlīdzekļiem ir iespēja aizbraukt līdz Baltkrievijai, tur pārreģistrēties, iebraukt brīvi Latvijā un turpināt kustību.

Arī norma par to, ka ir iespējams apturēt un konfiscēt tikai tās automašīnas, kuras piedalās satiksmē, ir nepilnīga, jo šīs automašīnas var būt novietotas ceļmalās, stāvvietās pie lielveikaliem vai kur citur un to īpašnieki var gaidīt kādus citus laikus cerībā, ka kaut kas varētu pamainīties.

Tā ka mērķis – novērst nepilnības, lai ir skaidrs regulējums, lai to kāds nevarētu interpretēt, jo iedzīvotāji šobrīd uzņem dažādus fotoattēlus un ar tiem dalās... kur redzams Baltkrievijas numurs, bet rāmītis ir no Krievijas, no Smoļenskas, vai arī šīs mašīnas ir aplīmētas ar Krievijas karodziņiem. Tā ka ir zināmas bažas un, lai novērstu jau saknē potenciālu normatīvā regulējuma apiešanu, ir svarīgi, ka šādi priekšlikumi tiek virzīti. Gods kam gods – Saeima atbalstīja, un tālāk darbs komisijā.

Otrs, ko gribētu izcelt, ir likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”. Arī šeit bijām sagatavojuši priekšlikumus, un mērķis ir nodrošināt cilvēkiem tiesības zināt, ko viņi pērk veikalos – kur konkrētā prece ir ražota.

Varu minēt piemēru – piena kategorija, piena produkti mūsu veikalu plauktos. Latvijā ražotie produkti ir konkurētspējīgi, tie ir labas kvalitātes, un uzņēmēji saražo daudz vairāk, nekā mēs patērējam, bet mūsu iedzīvotāji nezinot bieži vien veikalos izvēlas pirkt kaimiņvalstīs vai citās valstīs ražotus produktus. Var minēt tādas preču zīmes kā “Annele”, “Alma”, “Margė”. Cilvēki bieži vien nopērk šos produktus, pat nezinot, ka tie nav ražoti Latvijā. Savā ziņā pircējs ir ticis maldināts.

Mēs gribam palīdzēt vietējiem ražotājiem, tā ka turpmāk veikaliem būs iespēja norādīt preču izcelsmes valsti gan ar karodziņiem, gan ar uzrakstiem un ļaut uz vietas, pie plaukta, saprast, kur kas ir ražots, un izdarīt izvēli. Un to es varu novēlēt katram klausītājam – dot priekšroku mūsu ražotājiem un dot tiem iespēju šajos grūtajos laikos izdzīvot –, pērkot to, kas ir ražots uz vietas.

Ceru, ka šis regulējums tiks pieņemts trešajā lasījumā diezgan ātri, lai jau drīz stātos spēkā.

Veiksmi visiem darbos un uz tikšanos nākamajās pārraidēs!

 

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Vitenbergam.

Līdz ar to šodienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

 

 

Piektdien, 19.aprīlī
09:00  Saeimas 2024.gada 19.aprīļa ārkārtas sēde