Frakciju viedokļi 2023. gada 6. decembrī

(06.12.2023.)

.

Frakciju viedokļi

2023. gada 6. decembrī

 

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un jūs klausāties raidījumu “Frakciju viedokļi”. Tajā deputāti pastāstīs jums par sēdē skatītajiem jautājumiem un citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Jānim Grasbergam. Lūdzu!

 

J. Grasbergs (NA).

Labvakar, cienījamie klausītāji! Šeit Jānis Grasbergs no Nacionālās apvienības. Par šodienas sēdi jāteic, ka tā bija divās daļās: viena, ko mēs nepabeidzām pagājušajā nedēļā, un šī. Tad sākšu ar šodienas sadaļu.

Manuprāt, ir laba ziņa kredītņēmējiem, hipotekāro kredītu ņēmējiem, ka otrajā lasījumā esam apstiprinājuši likumprojektu, kas paredzēs bankām dalīties peļņā un dzēst daļu no kredītprocentiem. Jāsaka gan, ka tie būs tikai 30 procenti, jo neatbalstīja mūsu, Nacionālās apvienības, iesniegto priekšlikumu par to, ka būtu jāatbalsta 50 procentu apmērā, tādā veidā vairāk palīdzot tieši kredītņēmējiem, kas ir iegādājušies mājas. Bet 30 procenti arī ir ieguvums, un, jāatgādina, atbalsts netiks ņemts no nodokļu maksātāju naudas, bet no banku peļņas, tāpēc būtu bijis lielāks prieks, ja tie būtu 50 procenti.

Un iepriekšējā sadaļā runājām... Principā visa sēde pagāja par un ap Stambulas konvenciju, par ratifikāciju. Mēs vairāk izteicām bažas par to, ka... par 14. pantu, kurā runāts par to, ka visos izglītības līmeņos tiks veiktas izmaiņas par dzimumu līdztiesību. Labi uzrakstīts, bet, ja skatāmies oriģinālvalodā, tad tas tulkojums ir, nu, tāds, es teiktu, noapaļots, un, protams, arī šo vārdu virknējumu, ka integrācija jāievieš visos izglītības līmeņos, līdz galam īsti nevar saprast – vai tas būs labi vai slikti.

Tas bija tas, kas mums radīja bažas, un tieši tādēļ mēs saviem vēlētājiem bijām teikuši, ka Stambulas konvenciju neatbalstīsim, un to arī darījām – neatbalstījām. Bet koalīcija pieņēma lēmumu, un konvencija tika atbalstīta.

Tas, manā skatījumā, bija būtiskākais, kas šajā sēdē tika skatīts.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Jānim Grasbergam no frakcijas “Nacionālā apvienība”.

Nākamā runās frakcijas “Stabilitātei!” deputāte Viktorija Pleškāne. Lūdzu!

 

V. Pleškāne (ST!).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodienas sēde veidojās no divām daļām. Pirmā daļa bija pagājušās nedēļas sēdes turpinājums. Mēs daudz runājām, vairāk par piecām stundām runājām, par Stambulas konvenciju.

Mūsu frakcija bija pret Stambulas konvencijas ratifikāciju, jo ir vairāki apsvērumi. Es tagad nerunāšu par tiem apsvērumiem, kāpēc mēs esam pret, bet galvenais ir tas – vai mēs neesam saimnieki savā zemē; vai mēs nevaram pārvaldīt visas problēmas, kas ir mūsu zemē, mūsu valstī? Kur ir mūsu patriotisma izjūta, ka mēs esam saimnieki savā zemē un varam pārvaldīt un arī izbeigt to visu, kas mums stāv priekšā, visas mūsu problēmas? Bet sanāk, ka, lai pārvaldītu vai apkarotu kaut kādas problēmas, mums vajag svešu varu, svešas organizācijas, kuras uzraudzīs, kā mēs to darām, kā rīkojamies ar... vardarbību ģimenē vai citās sfērās.

Protams, mēs esam pret vardarbību. Bet es nedomāju, ka, ratificējot konvenciju, mums palielināsies policistu loks vai kaut kas uzreiz mainīsies. Vienalga ar tām problēmām mums būs pašiem jārīkojas, pašiem jāatrisina tas viss. Tāpēc neuzskatu, ka, lai mēs būtu pārvaldnieki vai saimnieki savā zemē, vajag svešas organizācijas mūsu valstī.

Otrā problēma, ko mēs šodien risinājām... tas tiešām ir par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Mēs esam ļoti gandarīti par to, ka arī mūsu frakcija “Stabilitātei!” pielika daudz pūļu un daudz mēģinājumu atrisināt problēmu ar hipotekārajiem kredītiem, un esam gandarīti, ka mums izdevās. Jā, ļoti žēl, ka ne 50 procenti, bet 30 procenti. Tagad sistēma būs tāda, ka vienu reizi trijos mēnešos jums atmaksās 30 procentus uz jūsu kontiem. To uzraudzīs Valsts ieņēmumu dienests.

Bet es saku: mēs esam ļoti gandarīti, ka ir pat 30 procenti. Žēl, ka neizdevās 50, bet labi. Tas arī ir ļoti labs risinājums šim jautājumam.

Vēl šodien Saeimas sēdē bija piedāvājums – no 10 tūkstošiem... gandrīz 11 tūkstošu pilsoņu iniciatīva par esošās PVN likmes saglabāšanu pārtikai... lauksaimniecības produktiem, bet koalīcija to neatbalstīja. Es uzskatu... mūsu frakcija uzskata, ka tas, ka mēs nepieņēmām... un neatstājām 5 procentus... Palielināsies ārējo... vai no citām valstīm būs piegādātāji, kas aizpildīs mūsu tirgu ar saviem produktiem. Mēs neatbalstīsim savus lauksaimniecības produktu ražotājus.

Un vēl viens jautājums, ko mēs atbalstījām, ir jautājums ārlietu ministram Krišjānim Kariņam par izteikumiem Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā. Mūsu frakcija arī uzdeva viņam jautājumus, un tās atbildes, ko mēs saņēmām, neapmierina mūsu frakciju, mūsu vēlētājus, tāpēc mēs turpināsim pieprasīt atbildes uz jautājumu, kāpēc ministrs tā rīkojas visu... valstu vārdā.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Viktorijai Pleškānei no frakcijas “Stabilitātei!”.

Nākamais runās frakcijas LatvijA pirmajā vietā deputāts Edmunds Zivtiņš. Lūdzu!

 

E. Zivtiņš (LPV).

Labdien! Vai kas mums ir jau... vakars laikam ir. Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Jā, šodien bija interesanta sēde, un man ir pierakstīti trīs jautājumi, ko es gribēju akcentēt tieši no partijas Latvija pirmajā vietā pozīcijām.

Kā pirmo jautājumu gribu akcentēt Stambulas konvenciju, kuru mēs kategoriski neatbalstījām un neatbalstīsim arī turpmāk. Es pateikšu, kāpēc. Tāpēc, ka mēs uzskatām, ka nav nekāda sociālā dzimuma, ir tikai divi dzimumi, tas ir, vīrietis un sieviete, un laulība var būt tikai starp vīrieti un sievieti. Tas ir mūsu pamats, un uz to mēs pastāvēsim. Tas arī bija tas, kāpēc mūsu vēlētāji mūs vispār ievēlēja 14. Saeimā.

Un jāsaka tā: faktiski pateicoties diviem deputātiem (viens ir Oļegs Burovs, otrs ir Igors Rajevs), kuri ir ārpusfrakciju deputāti, pateicoties viņu balsīm, šī Stambulas konvencija ar 51 balsi tika ratificēta. Nu, izdomājiet paši, kā viņus apsaukt un kas viņi tādi ir, jo, kā arī mēs norādījām, pieņemsim, Oļegs Burovs tika ievēlēts no mūsu frakcijas, no Latvija pirmajā vietā, tātad vēlētāji viņam uzticējās... par tradicionālās ģimenes vērtībām.

Runājot par Krišjāņa Kariņa izteikumiem Strasbūrā, jāsaka tā, ka tas bija nepieņemami, galīgi nepieņemami, jo sanāk, ka visi tie cilvēki, kuri ir par dabiskām ģimenes vērtībām, kristīgajām vērtībām, ir Kremļa ietekmē. Tāpēc mēs arī parakstījām šo pieprasījumu, un mēs uz to uzstāsim, un Kariņam būs jāatbild par to, kāpēc viņš šādā veidā noniecina savus līdzcilvēkus, savu tautu.

Otrs jautājums, kas man šeit ir atzīmēts, ir likumprojekts par pašvaldībām, kuru valdošā koalīcija atbalstīja un virzīja tālāk. Mums tas nav pieņemams. Latvija pirmajā vietā uzskata, ka šis ir tīri tāds, nu... ja kādreiz bija Lemberga likums, tad šis ir Bartaševiča likums. Valdošā koalīcija nezina, kā tikt galā ar šiem ievēlētajiem deputātiem un domes vadību Rēzeknē, tāpēc ir jāpieņem speciāls likums. Mēs esam kategoriski pret. Mēs uzskatām, ka ir jābūt godīgām vēlēšanām un tādā mērā ir... ja gribat, tad arī tieciet pie varas, strādājiet un veiciniet labklājību cilvēkiem, nevis ar kaut kādiem speciāliem regulējumiem jāaizliedz cilvēkiem strādāt vai viņi jāatsauc no darbības.

Pateikšu vairāk: šobrīd VARAM ir iesniegti jautājumi arī par Jēkabpili, jo Jēkabpilī ir tādi paši pārkāpumi kā Rēzeknē. Šos iesniegumus ir mūsu biedrs Aivars Kraps sagatavojis, un tie ir iesniegti gan ministrijā, gan arī citās iestādēs. Paskatīsimies, kāda būs rīcība, jo, ja tika atstādināta Rēzeknes domes vadība, tad par šiem pārkāpumiem (gandrīz 70 lapaspuses), kas ir visādu veidu nekārtības Jēkabpilī, es uzskatu, arī domes vadība ir jāatstādina.

Un trešais. Gribēju akcentēt pazemināto PVN dārzeņiem... Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem. Tātad šie pilsoņu savāktie paraksti. Paldies par šo iniciatīvu! Mēs noteikti to atbalstīsim, jo es uzskatu, ka tas no valdošās koalīcijas ir nepārprotams cinisms pateikt, ka Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem tiks piemērots pazemināts pievienotās vērtības nodoklis – un tagad uzmanību! – no 5 procentiem uz 12 procentiem. Manā skatījumā, tas ir cinisms.

Labi, jebkurā gadījumā paldies visiem klausītājiem, un jauku vakaru jums! Uz redzīti!

 

Vadītāja. Paldies Edmundam Zivtiņam no frakcijas latvija Pirmajā vietā.

Vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Līgai Kozlovskai. Lūdzu!

 

 

 

L. Kozlovska (ZZS).

Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Šoreiz vairāk runāšu par Sociālo un darba lietu komisijas, gribu teikt, aktīvo darbu un arī manis vadītās Sabiedrības veselības apakškomisijas darbu šajās divās nedēļās.

Pagājusī nedēļa mums bija ļoti aktīva – tikāmies ar daudzām nevalstiskajām organizācijām, iesaistītajām ministrijām, bija saruna, diskusija par Veselības ministrijas pašreiz izstrādājamo sirds veselības stratēģisko plānu 2024.–2027. gadam. Šie pakalpojumi mūsu pacientiem ir ļoti pieejami... valsts apmaksātie pakalpojumi... kompensējamo medikamentu nodrošināšanā, piemēram, sirds mazspējas slimniekiem. Tāpat tas ir ļoti būtiski, lai varētu šos pakalpojumus pacienti saņemt laikā un vietā. Ja mēs, piemēram, runājam par tādu sirds izmeklējumu kā ehokardiogrāfija, kur pašreiz pacientiem diemžēl jāstāv rindā pat divi, trīs, seši un astoņi mēneši, tad tas vienotais, varētu teikt, lēmums, konsenss par šo pacientu aprūpi no kardiologiem, arī no ģimenes ārstiem, arī no politiķiem bija sekojošs: tā kā veselības budžetā 2024. gadā ir rezervēta nauda apmēram 12 miljonu apmērā, prioritāri tiks izvērtēti tieši šie valsts pakalpojumi.

Otrs – otrā apakškomisijas sēde notika vakar par radioloģijas aktualitātēm, un šeit atkal jāsaka: valsts pakalpojumi, valsts pakalpojumu pieejamība attiecībā uz kodolmagnētisko rezonansi, kompjūtertomogrāfiju... šis gaidīšanas laiks ir ļoti liels. Tajā pašā laikā arī radiologi, arī ģimenes ārsti, arī politiķi atzīmēja, ka ir nepieciešami algoritmi, lai visi šie izmeklējumi tiktu veikti mērķtiecīgi, tātad nedubultotos, un šeit ir jāattīsta arī digitalizācija, līdzīgi kā
e-laboratorija, kas varētu sākt strādāt no nākamā gada janvāra.

Trešais lielais, būtiskais, jautājums, kas jau virzās mums gandrīz gada garumā, bet, domāju, arī nākamgad mums... tātad Sociālo un darba lietu komisija pagarināja laiku pēc sarunām ar ministrijām par Alkoholisko dzērienu aprites likumu. Tā grozījumi tiks skatīti 15. februārī pēc vienošanās ar ministrijām par kopsaucēju, lai mēs varētu tos ierobežojumus, kurus esam šajā likumprojektā paredzējuši, arī realizēt, un tas, manuprāt, ir ļoti būtiski. Tas ir ļoti liels solis, kas tiks panākts, un es domāju, ka mēs šos ierobežojumus gan attiecībā uz reklāmu, gan attiecībā uz vecuma cenza palielināšanu noteikti panāksim. Priekšlikumu ir ļoti daudz, tā ka notiek nepārtraukts darbs.

Paldies.

Lai jums labs vakars!

 

Vadītāja. Paldies Līgai Kozlovskai no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Vārds frakcijas Progresīvie deputātei Janai Simanovskai. Lūdzu!

 

J. Simanovska (PRO).

Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Kā jau jūs dzirdējāt, mums patiešām bija ļoti darbīga diena ar daudziem jautājumiem, jo mēs šodien turpinājām skatīt arī 30. novembra sēdes darba kārtību un to, kas bija paredzēts šodien, 6. decembrī.

Tāpēc mazliet par svarīgāko, ko izdarījām 30. novembrī. Protams, bija Stambulas konvencijas ratifikācija. Jūs jau dzirdējāt dažu kolēģu kritiskos uzskatus, un, man jāsaka, tas bieži vien ceļas arī no nezināšanas, jo – kas ir konvencija? Tas ir sadarbības līgums starp valstīm, kur valstis kopīgi mēģina risināt problēmu.

Un Latvijai tā ir problēma. Mēs patiešām... ja paskatāmies, piemēram, uz vardarbības rādītājiem pret sievietēm, Latvija ir ļoti augstās, nepatīkamās vietās Eiropā. Jāatceras, ka vardarbība mīl klusumu. Ja mēs par to nerunājam, mēs to neatpazīstam. Jau pašas diskusijas ratifikācijas procesā palīdzēja cilvēkiem labāk to saprast, un arī tas ir svarīgs sasniegums. Cilvēki nesaprot, kas ir sociālais dzimums – mēs arī to dzirdējām. Tātad tas ir tikai un vienīgi par vēsturiskajām lomām, ko cilvēki piešķir vīriešiem vai sievietēm, piemēram, ka mamma ir tā, kas mainīs bērnam autiņus, bet tētis būs tas, kas vadīs auto. Un, ja gadījumā tētis nomaina autiņus un mamma vada auto, tad mēs zinām, ka nekāds sajukums tur nerodas. Tātad tas ir tikai un vienīgi tas, ko mēs iedomājamies, ko dara vīrietis vai sieviete, un tas nemaina ģimenes tādā veidā, kā cilvēki savas nezināšanas dēļ to interpretē.

Es priecājos, ka mēs ratificējām konvenciju, jo tas paver iespējas strādāt ar sistemātisku problēmu novēršanu.

Mēs, piemēram, arī šodien... Daudzi varbūt jau ir paspējuši izlasīt “Latvijas Radio” un “Delfi” sadarbībā tapušo ziņojumu – izpēti par līderu apskāvieniem. Un atkal tas ir tieši tas pats jautājums: kāpēc tas tik ilgi ir bijis, kāpēc tik daudz jaunu meiteņu ir cietušas? Jo cilvēki neatpazīst šādu vardarbību. Ja mēs labāk to atpazīstam, ja mēs... ja meitenes to labāk atpazīst, ja viņas zina, kur var griezties pēc palīdzības, ja pedagogi ir atsaucīgi un tie, kas to dzird, saprot, ka tas nav pieļaujams, tad meitenes ir daudz labāk pasargātas. Līdz ar to ir ļoti svarīgi, lai mēs vairāk par to zinātu un zinātu, kā pasargāt savus bērnus, un arī paši bērni zinātu, kur sūdzēties un par ko, ja viņu robežas tiek pārkāptas.

Mēs jau runājām – bija labas ziņas kredītņēmējiem. Turpināsim!

Un man ir arī prieks, ka mēs šodien pieņēmām likumu “Par likuma “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli” atzīšanu par spēku zaudējušu”. Šo iepriekšējo likumu mēs saņēmām pūrā no 13. Saeimas, kur tas tika pieņemts steidzamības kārtā. Šis likums prasīja atbalstīt biznesu, kas faktiski Latvijas sabiedrībai nozīmētu otru OIK un tai pašā laikā traucētu neskartu dabas teritoriju. Un man ir ļoti liels prieks, ka kolēģi to saprata, sadzirdēja un mēs... faktiski Saeima to vienprātīgi pieņēma.

Tā ka liels paldies, paldies arī tām organizācijām, kas iesaistījās.

Es varētu aicināt radioklausītājus: ja jūs redzat problēmas, neklusējiet, jo Saeima tam ir domāta, lai jūs dzirdētu un arī reaģētu uz to, kas notiek un ir svarīgi jums.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Janai Simanovskai no frakcijas Progresīvie.

Vārds frakcijas Jaunā Vienotība deputātam Jānim Reiram. Lūdzu!

 

 

 

J. Reirs (JV).

Labvakar, radioklausītāji! Šodien Saeima apstiprināja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sagatavoto likumprojektu par atbalstu hipotekāro kredītu ņēmējiem. Komisija strādāja trijos lasījumos, diskutēja, uzklausīja gan nozares pārstāvjus, gan kredītņēmēju pārstāvjus, gan ierēdniecības un atbilstošo institūciju pārstāvjus, un trīs mēnešu garumā esam nonākuši pie pēdējā risinājuma, kurš arī šodien tika apstiprināts.

Tātad – kas sagaida hipotekāro kredītu ņēmējus? Pirmām kārtām mēs esam noteikuši, ka šo atbalstu, ko precīzāk varētu nosaukt par kompensāciju par samaksātajiem procentiem, maksās no speciāli izveidota konta Valsts ieņēmumu dienestā. Tātad komercbankas katru ceturksni pārskaitīs 0,5 procentus no sava hipotekārā kredīta portfeļa speciāli izveidotajā kontā kredītņēmējiem, tālāk Valsts ieņēmumu dienests izmaksās katram kredītņēmējam reizi ceturksnī šos maksājumus. Kā jau teicu, šo kontu administrēs Valsts ieņēmumu dienests. Šis ir speciāls konts, un nekādā veidā netiks iesaistīti valsts budžeta līdzekļi.

Diskutējot ar nozari, ar nozari pārstāvošajām organizācijām, otrajā lasījumā mēs paredzējām ļoti daudzus kritērijus kredītiestāžu atbalstam, bet, protams, īstenot to ārpus bankām nav iespējams, līdz ar to paralēli notika arī sarunas par vienošanos. Protams, vienošanās netika panākta, līdz ar to šāds atbalsts nav iespējams, un vienīgais atbalsta ierobežojums ir kredīta summa līdz 250 tūkstošiem eiro, un tas arī bija pirmajā lasījumā apstiprināts Saeimā.

Tātad vēlreiz atgādināšu, ka šie nav budžeta līdzekļi, bet tie ir kompensācijas līdzekļi. Tā ir tā nauda, ko katrs hipotēkas ņēmējs ir samaksājis bankai, nu, mūsu uzskatā, par nepamatoti augsti piemērotiem procentiem. Atbalsta apjoms ir 2 procenti no kopējās procentu summas. Tātad, ja EURIBOR ir virs 4, mainīgā likme ir 2 procenti vai 1,5 procenti, tad, kopējās likmes sasummējot, atņemot šo atbalstu, tie ir 2 procenti. Valsts ieņēmumu dienests skaitīs 30 procentus no nomaksātajām kredītu summām, bet atbalsts nedrīkstēs pārsniegt šos 2 procentus.

Likums stāsies spēkā no 2024. gada 1. janvāra, un šo atbalstu hipotekāro kredītu ņēmēji saņems visa gada garumā. Protams, mēs ceram uz to, ka Eiropas Centrālā banka pēc pusgada sāks samazināt EURIBOR likmes un jau 2025. gadā šis EURIBOR samazinājums būs jūtams un atstās mazāku iespaidu uz katru Latvijas ģimeni, kurai ir hipotekārais kredīts.

Tas īsumā būtu viss par šo ļoti svarīgo likumprojektu, kurš nu jau ir likuma formā.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Jānim Reiram no frakcijas Jaunā Vienotība.

Līdz ar to šodienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!

 

 

Pirmdien, 26.februārī
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Eksporta un konkurētspējas apakškomisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
13:50  Saeimas Prezidija sēde