Video

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Deputāti jums pastāstīs par šīsdienas sēdē skatītajiem jautājumiem un citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds frakcijas PROGRESĪVIE deputātam Atim Švinkam. Lūdzu!

A. Švinka (PRO).

Labdien, radioklausītāji! Man ir milzīga privilēģija pirmoreiz uzrunāt jūs, jo līdz šim frakcijas PROGRESĪVIE viedokli pārstāvējuši mani kolēģi.

Par Saeimas šīsdienas sēdi. Tā bija ļoti gara, tajā tika izskatīts ļoti daudz jautājumu, tāpēc es izcelšu tikai trīs blokus, par kuriem vēlos runāt.

Pirmais, par ko vēlos runāt, ir opozīcijas un arī PROGRESĪVO virzītie atbalsta pasākumi šajā, es teiktu, krīzē, kura ir vēl joprojām. Diemžēl neviens no tiem netika atbalstīts, koalīcija nepiekrita tiem. Minēšu tikai dažus piemērus no visa tā, ko mēs virzījām. Viens no šiem atbalsta pasākumiem būtu bijis tas, ka līdz gada beigām netiktu aprēķināti nokavējuma procenti par apkuri un karsto ūdeni. Vēl viens – bija  paredzēts vienreizējs pabalsts (250 eiro apmērā) noteiktām riska grupām šajā laikā, bezdarbnieka pabalsta pieaugums, izmaiņas Uzturlīdzekļu garantiju fondā (palielināt no fonda izmaksāto uzturlīdzekļu apmēru). Un nodokļu atvieglojumu par apgādājamiem aizvietot ar 50 eiro piemaksu katram no vecākiem.

Otrais bloks, par ko es gribētu runāt un par ko tika diezgan plaši diskutēts, bija grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā. Es gribu uzsvērt jautājumu par neizmantotajām iespējām ietvert vairākus jēdzienus – atkritumu rašanās novēršana, minimizēšana, apsaimniekošana, šķirošana, otrreizējā pārstrāde; riepu utilizācija; rūpnieciskā simbioze; ražotāju, tostarp tekstilizstrādājumu ražotāju, atbildības principi; ekodizains. Gribu teikt, ka šajā likumdošanas karuselī vēl joprojām valda milzīga sadrumstalotība.

Es domāju, nākotnē Saeimai tas viss tik un tā būs jārisina, un konkrēti ir runa par Atkritumu apsaimniekošanas likumu, Iepakojuma likumu, likumu par zaļo iepirkumu, Dabas resursu nodokļa likumu. Nu tas viss būtu jārisina. Nākotnē nepieciešams arī jauns aprites ekonomikas likums – moderns, jauns ietvars. Tas būtu VARAM mājasdarbs. Komisijā ir dots solījums, un mēs noteikti turēsim pie vārda.

Trešais bloks, par ko gribu runāt, ir Valsts aizsardzības dienesta likums. Bija ilga izskatīšana, daudz debatēja. PROGRESĪVAJIEM tas ir ļoti nozīmīgi, jo mēs uztveram valsts drošību un visas sabiedrības iesaisti ļoti nopietni. Un tāpēc uz otro lasījumu bijām virzījuši ļoti daudzus priekšlikumus – paralēli tam, ko darīja Aizsardzības ministrija. Es šeit minēšu tikai dažus.

Viens bija par dzimumu līdztiesību – ka sievietēm būtu jābūt iespējai līdzvērtīgi, tāpat kā vīriešiem, piedalīties valsts aizsardzības dienestā pilnā apmērā, ne tikai brīvprātīgi, bet arī atlasē... Šis priekšlikums netika atbalstīts.

Mēs vērsām uzmanību uz augstskolu iesaisti. Līdz šim gan pirmajā, gan arī otrajā lasījumā nav pietiekami konkrēti definēts, kas ir rezerves virsnieku apmācības programma.

Tas ir Aizsardzības ministrijas virzīts variants par pieciem gadiem un 180 dienām. Un tikai mutiski tika minēts, ka tam būtu jābūt nodrošinātam Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Likumā līdz galam tas nav... Tāpēc mēs vēlējāmies lielāku skaidrību. Nu, līdz ar to mēs rosinājām šobrīd šo svītrot.

Un mēs ļoti pievērsām uzmanību tādam motivācijas blokam: atbalsts jauniešiem, kas ir iesaistījušies valsts aizsardzības dienestā. Tā būtu gan augstskolas apmaksa, gan bakalaura, profesionālā... maģistrantūra, doktorantūra... gan stipendijas, gan bērnu iekārtošana bērnudārzos bez rindas, gan mājokļa jautājuma risināšana. Šobrīd pārējie kolēģi Saeimā nebija tam gatavi.

Tā ka tie bija mūsu vienīgie priekšlikumi, kuri netika atbalstīti.

Nu, kolēģi no Saeimas tribīnes solīja, ka uz trešo lasījumu virzīs līdzīgus priekšlikumus.

Nu, tas no manis varētu būt īsumā viss.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Atim Švinkam no frakcijas PROGRESĪVIE.

Nākamais runās frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputāts Andris Kulbergs. Lūdzu!

A. Kulbergs (AS).

Sveiciens klausītājiem! Personīgi man šī ir forša nedēļa – jau septīto dienu staigāju pa Saeimas trepēm bez palīglīdzekļiem, tātad ar savām kājām.

Šodien bija ļoti ražīga diena, ļoti gara diena, aizraujošas debates no... svarīgi, ka daudzi dzimumi... Beigās mēs šodien secinājām, ka ir divi tomēr – vīrieši un sievietes. Radās arī strīds par to, vai sievietēm obligāti jāiet dienestā. Paldies dievam, mēs sieviešu dzimumu likām mierā un ļāvām viņām tomēr pieteikties brīvprātīgi.

Nacionālā apvienība gribēja un vēlas dzērājšoferu auto nodot ne tikai Ukrainai, bet arī armijai kā dzīvos mērķus, kustamus mērķus.

Bet, ja nopietni, tad šodien bija daudzu opozīcijas... Nodokļu samazināšanas jautājumi – akcīzes nodoklis, dažnedažādi... un tie te jau kuro nedēļu... Un, gribētos teikt, tas nav pietiekami atbildīgi, jo tai pašā mirklī opozīcija prasa un sūdzas... Skolotājiem vajag algas, policistiem vajag algas, ugunsdzēsējiem vajag algas. Tad mums kādam jāatņem un kādam jāatdod, un tai pašā mirklī abām pusēm nav labi.

Manuprāt, ir jāsaprot, ka šobrīd – budžeta laiks... Un ka ir apņemšanās šovasar reāli ķerties klāt visai nodokļu pakai. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka mums ir jāveicina nodokļu sistēmas konkurētspēja – un konkurētspēja tieši Baltijas līmenī. Tas nozīmē to, ka mēs nevis kādam pārdalītu un atņemtu... nodokļus... un dotu... bet ka īstenībā mēs vairotu nodokļus, lai visiem tie... pietiktu.

Tātad – konkurētspēja.

Otrais. Mums bija diskusija par svarīgu likumu – Atkritumu apsaimniekošanas likumu. Tur galvenais uzdevums ir tas, ka... tiek veidoti pieci reģionālie centri. Jāsaprot, ka mums nākotnē jāiet uz šķirošanu. Mums ir tikai 47 procenti šķiroto atkritumu, kas ir Latvijā. Un jāsaprot, ka... Piemēram, Nīderlandē tie ir 98 procenti. Mums ir jātiecas tajā virzienā, un šie pieci centri būs tie, kas palīdzēs, un tā ir neizbēgama nākotne.

Visa diena, manuprāt, pagāja mūsu APVIENOTĀ SARAKSTA Raimonda Bergmaņa zīmē, jo valsts aizsardzības dienesta jautājums bija viens no visvairāk diskusiju raisošiem.

Un šeit gribētu teikt, ka mēs... Raimonda Bergmaņa vadībā komisijā APVIENOTAIS SARAKSTS veiks nopietnas izmaiņas, teiksim, kļūdu labojumus iepriekšējam... jo ir ļoti daudzi – 79 – priekšlikumi, kur... ir ļoti daudzi juridiskie brāķi un kļūdas, kas jānovērš (un tas tiks izdarīts) un kas tika iestrādāts pagājušajā Saeimā.

Šodien tika pieņemti grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā. Tā ir svarīga, tiešām svarīga ziņa. Arī mani priekšlikumi tur bija – daudzi.

Mēs visi atceramies OIK afēru. Laba ideja – attīstīt vietējo zaļās enerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos resursus, – tika īstenota greizā veidā. Lūk, tagad mikroģenerācijas sistēma ir uzbūvēta – ziemas dārgos kilovatus kompensēs 86 procenti iedzīvotāju, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājās un kam nav iespējas uzstādīt saules paneļus. Mikroģenerācija ir jāveicina, bet ir ačgārni to darīt, uzliekot caur tarifu visiem lietotājiem.

Mani un komisijas priekšlikumi, kuri tika izdiskutēti un atbalstīti Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijā, novērsīs šo situāciju. Tie ir sagatavoti, lai nodrošinātu skaidru un taisnīgu regulējumu.

Pārejam no neto uzskaites sistēmas uz neto norēķinu sistēmu. Būs godīgi spēles noteikumi visiem un saprotama investīciju atdeve.

Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputātam Andrim Kulbergam.

Vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Labdien! Saeimas šodienas sēdē tika izskatīti ļoti daudzi dažādi jautājumi. Mēs vēlētos izcelt divus.

Viens no tiem – likumprojekts “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”, kurā tika paredzēts, ka tos dzērājšoferiem atņemtos transportlīdzekļus, kuri ir noderīgi karadarbībai, būs iespēja nosūtīt uz Ukrainu. Taču debatēs izskanēja viedoklis, ka vienu daļu no šiem transportlīdzekļiem varētu novirzīt Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām – dažādu uzdevumu veikšanai.

Otrs, ko vēlētos izcelt, ir likumprojekts “Valsts aizsardzības dienesta likums”, kurš šajā ģeopolitiskajā situācijā ir ļoti būtisks. Ņemot vērā, ka mums aiz robežas aktīvi notiek mobilizācija, kur vairāki simti tūkstošu mums naidīgas valsts cilvēku ņem rokās ieročus, lai ietu slepkavot ukraiņus, šajā situācijā ir pat ļoti īpatnēji, ka mums ne tikai nenotiek mobilizācija sabiedrībā, bet pat nepastāv obligātais militārais dienests. Ja skatāmies vēsturiskus precedentus, tad redzam, ka šādā situācijā jebkura valsts uzsāk aktīvu gatavošanos, ja iespējamais agresors īsteno karadarbību pret attiecīgo valsti.

Šajā gadījumā valsts aizsardzības dienests ir paredzēts pietiekami demokrātisks, ar dažādām iespējām: jauniešiem būs iespēja izvēlēties gan valsts militāro dienestu, gan dienestu Zemessardzē. Tāpat būs arī iespēja mācīties Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālajā vidusskolā, un šīs mācības tiks pielīdzinātas valsts aizsardzības dienesta iziešanai.

Jāpiemin arī, ka nākamajā, trešajā, lasījumā starp priekšlikumiem būs arī piedāvājums paralēli veidot valsts civilo aizsardzības dienestu tiem jauniešiem, kuri reliģiskas vai kādas citas pārliecības dēļ atsakās ņemt rokās ieročus, lai arī viņi varētu iegūt nepieciešamās iemaņas, kas ir saistītas ar visaptverošu valsts aizsardzību. Sākotnēji šis brīvprātīgi uzaicināmo un arī, iespējams, iesaucamo skaits nebūs liels, bet ar laiku valsts aizsardzības dienesta kapacitāte tiks audzēta – ar cerību, ka mēs beidzot pievienosimies tām Baltijas jūras reģiona valstīm, kurās šāds obligātais militārais dienests pastāv jau vairākus gadus vai pat gadu desmitus (kā nu kurā valstī) un sniedz nozīmīgu ieguldījumu valsts aizsardzības nodrošināšanā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Jānim Dombravam no frakcijas “Nacionālā apvienība”.

Nākamais runās frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputāts Edmunds Zivtiņš. Lūdzu!

E. Zivtiņš (LPV).

Paldies par doto iespēju.

Labdien visiem radioklausītājiem! Šodien tiešām bija ļoti spraiga diena. Es gribētu izcelt četras sadaļas.

Pirmā sadaļa – par PVN samazināšanu. Es uzskatu, ka tas bija ļoti nozīmīgs jautājums. Bija vairāki šādi jautājumi, to skaitā – lai samazinātu cenas kaut vai tādām cilvēkiem vitāli nepieciešamām lietām kā malka, gāze, elektrība, tādām kā maize, piens, vienvārdsakot – pirmās nepieciešamības pārtikas precēm un zālēm.

Jāsaprot jau – viena lieta ir, ko pozīcija mums negrib teikt, arī tas, ka visur jau cenas ir cēlušās, kaut vai tai pašai malkai. Tātad PVN – ja mēs maksājam 21 procentu par 10 eiro, tad tas ir 2,1 eiro; ja mēs maksājam no 20, tad tas jau ir 4,2. Līdz ar to valsts budžets jau tiek pildīts uz iedzīvotāju rēķina.

Un tas, ka koalīcija neatbalstīja, – es uzskatu, ka tas tiešā mērā, tā teikt, grauj cilvēku maksātspēju un ticību varai, jo viņiem būs grūti pārlaist šo ziemu. Lielie rēķini nāk; tūlīt no kaut kāda – nākamā vai aiznākamā – mēneša arī elektrības cenas būs atkal augšā.

Tā ka bija tāds ļoti nepatīkams, jau kuro reizi nepatīkams pārsteigums par to, ka neatbalsta šos cilvēkus. Un ja zinām to, ka Latvijā 500 tūkstoši iedzīvotāju ir uz nabadzības sliekšņa... Es uzskatu to par ļoti nopietnu jautājumu, kurā vajadzēja nevis atturēties, bet nobalsot “par” un uzsākt diskusiju par PVN likmes samazināšanu.

Otrs no svarīgākajiem jautājumiem bija jautājums par valsts aizsardzības dienestu. Frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ ir kategoriski pret šo obligāto militāro dienestu, jo tas ir neskaidrs, nesaprotams. Tas tiek veidots tikai tādēļ, lai aizpildītu trūkstošās vietas... kas trūkst profesionālajā militārajā dienestā, tas ir, kādas 300–400 štata vietas. Tikai tāpēc tiek veidots šis neskaidrais militārais dienests.

Nav atrisināts ļoti daudz jautājumu. Skaidrs, ka šis ir šībrīža... Otrais lasījums jau bija daudzkārt labāks nekā pirmajā lasījumā iesniegtais... Tas vispār bija konkrēts brāķis. Bet šobrīd joprojām nav atrisināts jautājums par tādām lietām kā... Bankas jau tagad skatās – ja jaunietis ir vecumā no 18 līdz 26 gadiem... tātad skatās, vai viņam dot kredītu vai ne. Kā viens no kritērijiem būs pie izvērtēšanas – dot vai nedot kredītu... Tas ir viens.

Otrs – ārzemēs dzīvojošie tiks... ja netiks deklarēti pēc... Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē... tātad viņi tiks saukti pie atbildības par izvairīšanos no militārā dienesta.

Nu, protams, daudzi un dažādi jautājumi.

LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ stingri pastāv uz to, ka mums ir nepieciešams spēcīgs profesionālais militārais dienests, mums ir jāattīsta Zemessardze un Jaunsardze. Tātad visi šie līdzekļi ir jāiegulda šajā virzienā, jo vienmēr ir divas pozīcijas. Pirmā ir pozīcija, kas nosaka to par obligāto militāro dienestu... vajadzību. Tātad šeit ir tādi viedokļi, ka... nu, pareizāk sakot, ne viedokļi, bet... Tātad šī vienotības sajūta tiek attīstīta, tiek stiprināta uzticēšanās varai, tāds virziens. Mēs piedāvājam to otru pusi, lai nauda netiktu izņemta ārā no ekonomikas, lai nauda netiktu izņemta ārā no infrastruktūras attīstības. Tātad – tikai un vienīgi profesionālais militārais dienests.

Kā nākamo gribētu minēt tiešām šo visnotaļ labo (un to Saeima arī atbalstīja) atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem – un ne tikai civiliedzīvotājiem. Proti, šobrīd Latvijā katru dienu vidēji tiek atņemtas piecas automašīnas dzērājšoferiem, kas ir braukuši ļoti lielā alkohola reibumā. Principā to skaits diennaktī svārstās no trīs līdz 10, bet vidēji – apmēram piecas. Un šīs automašīnas – tās, kuras būs tehniskā kārtībā, – tiks nodotas Ukrainai, lai varētu glābt kādu no karavīriem vai civiliedzīvotājiem. Tā ka tas ir ļoti atbalstāmi, manā un arī mūsu frakcijas skatījumā.

Vēl es gribētu pieskarties jautājumam par iniciatīvu, par kuru tika savākti vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku parakstu, proti, par to, lai palielinātu autostāvvietas pie lielveikaliem un ne tikai pie lielveikaliem. Šobrīd automašīnas ir platākas, un mūsu kaimiņos jau šobrīd stāvvietas minimālais platums ir 2,7 metri. Es uzskatu, šī iedzīvotāju iniciatīva ir atbalstāma. Protams, ir jāizvērtē situācijas – vai tas ir lielveikals, kur tiek izmantoti iepirkumu rati, vai tas ir kāds neliels veikaliņš. Tātad šai pieejai jābūt fleksiblai. Un, protams, vairāk ir jāskatās arī uz to, lai autotransports tiktu novietots, tā teikt, skujiņā, kas mazina negadījumu riskus, jo šobrīd milzīgs apjoms ar ceļu satiksmes negadījumiem notiek tieši lielveikalu stāvvietās.

Tā ka liels paldies, ka uzklausījāt. Visiem jauku vakaru!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Edmundam Zivtiņam no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.

Vārds frakcijas “Stabilitātei!” deputātei Viktorijai Pleškānei. Lūdzu!

V. Pleškāne (ST!).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien gribu pastāstīt par to, kas, pēc mūsu viedokļa, notika Saeimā.

Mūsu komanda “Stabilitātei!” iestājās par administratīvā sloga vienkāršošanu, it īpaši, ja tas atvieglos cilvēku nekustamo īpašumu reģistrāciju un samazinās amatpersonu darba slogu un kopumā – birokrātisko slogu. Vai tiešām Valsts zemes dienestam ir svarīgi, kuru sienu īpašnieks pārbīdīja kosmētiskā remonta laikā? Runa nav par nesošo konstrukciju. Bet pozīcija neatbalstīja šo priekšlikumu, kas nāca no ZZS frakcijas.

Tālāk – kas mums notika ar to pašu PVN un akcīzes nodokļa samazināšanu, dzīves dārdzības samazināšanu. Latvijā ir lielākā inflācija starp ES valstīm, un zināmu apstākļu dēļ dzīves dārdzības samazināšanas pasākumi ļautu apturēt inflāciju un aizsargātu cilvēkus no nabadzības. Naudas līdzekļu nepietiekamība jūtama katrā ģimenē, un ģimeņu labklājības mazināšanās ietekmēs arī ekonomisko situāciju, veicinās demogrāfiskās situācijas pasliktināšanos. Un valsts atbalsts ar pabalstiem ir, bet tas nav pietiekams, tas ir kā pasīvs pasākums, bet PVN samazināšana būtu kā aktīvs ekonomiskais atbalsts un arī ekonomikas atveseļošanai...

Vēl gribu teikt par šo balsojumu – par PVN un akcīzes nodokli. Frakcija “Stabilitātei!” savā darbā Saeimā neizmanto funkciju “atturas”. Uzskatām, ka tā ir izvairīšanās no atbildības. Mēs balsojam “par” vai “pret”. Funkcija “atturas” izskatās kopumā pieņemami, bet kopskaitā tas ir tas pats “pret”. Tāpēc mēs arī savā darbā neizmantojam šo funkciju.

Atbalsts no mūsu puses šajā likumā par valsts aizsardzības dienestu, kas tika izskatīts... mēs uzskatām, ka tas nav pilnīgi sakārtots, lai laistu to sabiedrībā. Tas pats, kā bija ar OIK – laba ideja, bet greizā veidā, tāpēc mēs neatbalstījām šo, bet uzskatām, ka tas ir, teiksim tā, labs virziens, bet arī ne obligātā, tādā piespiedu kārtā, bet tā, lai cilvēki paši lemtu – iet vai neiet. Mēs uzskatām, ka jāļauj cilvēkiem pašiem lemt par savu dzīvību un likteni un, teiksim, jāveido patriotisms, sākot no bērnudārza, bet ne tagad piespiedu kārtā.

Paldies, mīļie radioklausītāji.

Vadītāja. Paldies Viktorijai Pleškānei no frakcijas “Stabilitātei!”.

Vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Uģim Rotbergam. Lūdzu!

U. Rotbergs (JV).

Labdien, godātie klausītāji! Man kā pozīcijas pārstāvim varbūt nedaudz jāreflektē par to, kas notiek šeit – Saeimā.

Mēs zinām, ka uz Saeimu ir atceļojis budžets, un rīt mums būs, nu, ja ne vēl garāka sēde kā šī. Tā nu ir iegājies visās Saeimās, ka budžeta laikā no opozīcijas nāk ļoti, ļoti daudz priekšlikumu par visādām nodokļu izmaiņām, un, kā saka, visādām atlaidēm. Ir jāsaprot viens – ka jāpieņem budžets. Un valdība ir apņēmusies pēc budžeta pieņemšanas (ja mēs to pieņemam) sākt skatīt visu to nodokļu izvērtējumu, ja, jo šobrīd mainīt kaut ko ir vienkārši nu... tad mēs pagarinām budžeta pieņemšanas procesu.

Protams, svarīgs ir šis Valsts aizsardzības dienests. Varbūt arī kolēģis no opozīcijas nedaudz maldināja. Mēs abi esam tajā komisijā, kas par to runā. Un bruņoto spēku komandieris skaidri un gaiši pasaka, ka šis dienests, kas veidojas... kurš tikai sākas pašos pirmsākumos, vēl nav to pārsimt cilvēku vispār... nu, uz brīvprātības principa sākumā, tas ir, vēl viņi nav pat iesaukti, mēs... nu nav viņu. Bet tieši tas pastiprina militārās, pašas profesionālās armijas iespējas rekrutēt, kādam iepazīties ar armijas dzīvi un tādā veidā...

Ļoti daudz vēl ir, sacīsim tā, mītu gan par augstskolām, gan par šīm dzimumu problēmām un to, vai varēs vai nevarēs izvēlēties. Un ne tikai deputāti ir apņēmušies trešajā lasījumā... Šis ir tāds unikāls gadījums, bet Aizsardzības ministrija konsultējās ar Izglītības un zinātnes ministriju, ko un kā vēl varētu radīt... atbalsta sistēmas jauniešiem, kas izvēlēsies šo dienestu. Nu vienalga, vai tur veselība, vai... Un tas arī šodien... jau daudz tas tika iebalsots.

Domāju, ka tas precedents būs tāds, ka trešais lasījums arī būs diezgan garš un daudz diskutēts, bet daļa no tā pagaidām notiek slēgtā sēdē, tā ka sabiedrībai varbūt būs pēc tam jāsāk izskaidrot.

Par Ukrainas atbalstu – tas ir pašsaprotami. Par autostāvvietu platumiem es neizteikšos, jo būtībā mums vajadzētu domāt, kā braukt ar mazākām mašīnām, nevis ar lielākām mašīnām, bet nu tas ir mans viedoklis. Un šī brīvprātības vai obligātuma lieta – dienēt ir elementārs pilsoņa pienākums pret valsti. Tas jau tāpat būtu, ja mēs pateiktu: “Nu, izvēlies – maksāt vai nemaksāt nodokļus.” Tā ka nav tas velns tik melns, cik viņu mālē. Īstenībā šodien ir ļoti labs darbs. Ja mēs paskatāmies kopējo balsojumu tieši par aizsardzības dienestu, tad viss ekrāns bija zaļā krāsā, man liekas, neviens nebija “pret”, bet komentāri, protams, ir tādi, kādi nu kuram ir.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Uģim Rotbergam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

Vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Daigai Mieriņai. Lūdzu!

D. Mieriņa (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Mani kolēģi jau pieskārās ļoti daudziem svarīgiem likumprojektiem. Es droši vien neatkārtošos, bet gribu uzsvērt, manuprāt, divus, kuriem varbūt arī ir vērts pievērst vairāk uzmanības.

Mēs, Zaļo un Zemnieku savienība, esam sagatavojuši divus likumprojektus, kas šodien arī tika virzīti uz Saeimu, un tie bija grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” un Būvniecības likumā. Šo likumu grozījumu mērķis ir atteikties no būves kadastrālās uzmērīšanas lietām vai, tautā vienkārši runājot, inventarizācijas lietām, pirmām kārtām lai atvieglotu ēku nodošanu ekspluatācijā, un otrs, pats lielākais, – lai mazinātu birokrātisko slogu iedzīvotājiem, pašvaldībām un arī uzņēmējiem, un, protams, lai samazinātu arī izmaksas, kas patiesībā ir ļoti lielas pie inventarizācijas veikšanas. Šie abi likumprojekti neguva atsaucību.

Protams, ļoti žēl, jo mēs redzam – mēs dzīvojam tādā laikā, kur mums katru dienu nākas saskarties ar to, ka tādā vai citādā jomā tiek paaugstināta maksa, tiek celti tarifi un dzīve kļūst ar katru dienu arvien dārgāka un dārgāka. Šis būtu pirmais solis, kad Saeima varētu patiešām vienoties un beidzot sākt skatīt šīs, manuprāt, nevajadzīgās būves kadastrālās uzmērīšanas lietas, jo mēs jau redzam, ka kopš 2020. gada ir obligāti lietojama vienotā datu informācijas sistēma jeb būvniecības informācijas sistēma (BIS), kurā šobrīd tiek reģistrēti visi dokumenti, kas saistīti ar būvniecības procesu, tas ir, būvniecības projekti, kā arī reģistrētas visas būvniecības procesā radušās izmaiņas. Un tieši tā iemesla dēļ arī mēs piedāvājām atteikties no inventarizācijas lietām, jo, ja mēs paskatāmies uz vienu ēku, kurai visi dokumenti ir iekšā, ir izstrādāts labs būvprojekts. Jā, būvniecības procesa laikā var tikt veiktas kādas izmaiņas, tad mums nav saprotams, kāpēc vēl pēc tam ir jāveic būves, ēkas kadastrālā uzmērīšana, ja nodokļa aprēķinam var izmantot un izgūt datus no BIS, proti, izmantot jau esošu, gatavu būvprojektu. Tā būtu ļoti liela izšķiršanās. Mēs ļoti ceram, ka darbs pie šī birokrātijas sloga mazināšanas nebeigsies un ka mēs tomēr par to runāsim un mēģināsim šo procesu iekustināt.

Otrs svarīgs likumprojekts, kas arī tapa faktiski pēc Zaļo un Zemnieku savienības ierosinājuma un arī sākotnēji izstrādātajiem likuma grozījumiem, ir grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā. Mēs ļoti labi redzam, kādas šobrīd ir rindas pie Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, kur cilvēki stāv garās rindās, lai saņemtu identifikācijas kartes, kas ar 1. maiju bija paredzētas kā obligāts dokuments.

Šodien Saeimā tika izskatīts alternatīvais likumprojekts “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā”. Un tas paredz, ka nebūs vairs šis 1. maija termiņš, bet būs citādāk. Tātad likuma grozījumi paredz, ka personai, kura sasniegusi 15 gadu vecumu un kurai līdz 2023. gada 30. aprīlim izsniegta tikai pase, obligāts personu apliecinošs dokuments ir pase un prasību par personas apliecību kā obligātu personu apliecinošu dokumentu nepiemēros, līdz beigsies pases derīguma termiņš. Tad, kad beigsies pases vai arī ID kartes derīguma termiņš, cilvēks varēs griezties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē un saņemt jau šo ID karti un, protams, ja nepieciešams, arī pasi. Līdz ar to tiks mazināts stress, kas šobrīd ir cilvēkos, un nebūs šo garo rindu. Un tad necietīs tie iedzīvotāji, kuriem tiešām ir beidzies... nepieciešams kārtot šo personu apliecinošo dokumentu, lai saņemtu kādu no valsts pakalpojumiem, bet viņi to nevar izdarīt. Tātad šādas divas lietas.

Mēs šodien arī vēlreiz, atkārtoti, iesniedzām dzīves dārdzības mazināšanas paketi. Un, kolēģi jau tam pieskārās, mēs patiešām vēlamies uzsākt diskusijas un vērst valdības uzmanību uz to, ka dzīves dārdzība kļūst arvien, arvien lielāka un cilvēki, lai kā mums to negribētos teikt, grimst arvien lielākā nabadzībā.

Ir apbrīnojams fakts, ka pati Labklājības ministrija savos aprēķinos katru gadu plāno arvien lielāku un lielāku trūcīgu personu un maznodrošināto personu skaitu. Faktiski mums būtu jādara viss, lai šis skaitlis kā rezultatīvais rādītājs arvien kristos, bet diemžēl situācija ir tāda, ka pati ministrija jau iet šo nolemtības ceļu – ka mums būs arvien trūcīgāki un nabadzīgāki iedzīvotāji.

Tieši šī iemesla dēļ mēs jau kuro Saeimas sēdi pēc kārtas iesniedzam šos, manuprāt, tik svarīgos pasākumus – dažādos PVN samazināšanas pasākumus, piemēram, tām pašām zālēm un pārtikai. Manuprāt, tās ir tās primārās lietas, kuras lieto visi cilvēki, un skaidrs, ka šis nodokļa sloga samazinājums būtu vistiešākajā mērā ietekmējis tieši tos cilvēkus, kuri ir mazāk aizsargāti, un viņi varētu, protams, ietaupītos līdzekļus novirzīt citām aktivitātēm.

Kopumā... Vēl gribu teikt, ka mēs atbalstījām Valsts aizsardzības dienesta likumu visu šo nozīmīgo apsvērumu dēļ, un tas, manuprāt, arī ir viss.

Paldies par uzklausīšanu. Jauku vakaru!

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Daigai Mieriņai.

Līdz ar to šodienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!