Frakciju viedokļi 2023. gada 9. februārī

(13.02.2023.)

Video

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Skan pārraide “Frakciju viedokļi”, un deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimas sēdē skatītajiem jautājumiem un citām aktualitātēm.

Pirmajai šodien vārds frakcijas PROGRESĪVIE deputātei Janai Simanovskai. Lūdzu!

J. Simanovska (PRO).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā bija ļoti karsta diena, bija ļoti daudz būtisku lēmumu un patiešām ļoti, ļoti karstas diskusijas. Manuprāt, tāds ļoti nozīmīgs un svarīgs likums, ko mēs pieņēmām, bija “Grozījumi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā”, kas atceļ iepriekšējās valdības netaisnību pret Rīgu... kas iesaldēja Rīgas attīstību. Man arī jāsaka, daži deputāti sajauca, ka šeit ir Saeima, nevis Rīgas priekšvēlēšanu debates. Bet kopumā, es domāju, rezultāts ir ļoti labs, un mēs esam noņēmuši Rīgai nost tos ierobežojumus un restes, kas tai bija uzliktas.

Diemžēl man jāsaka tas, ka, spriežot par likumprojektu “Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā”, mūsu, frakcijas PROGRESĪVIE, izstrādātie priekšlikumi netika atbalstīti. Tas nozīmē, ka šādā veidā koalīcija atteicās signalizēt par atbalsta pieejamību arī nākamajā apkures sezonā, radot nenoteiktību sabiedrībā. Bet es ļoti, ļoti ceru, ka tomēr nākotnē mēs varēsim pieņemt atbilstošus atbalsta mehānismus.

Man bija žēl arī par to, ka Saeimas deputāti neatbalstīja ZZS lēmuma projektu “Par atklātu un sabiedrībai saprotamu Skultes LNG termināļa projekta virzību”, ka jānoņem slepenība informācijai par termināļa ekonomisko pamatojumu. Tātad – kāpēc ir jānoņem slepenība? Tas ir saistīts ar to, ka mums, deputātiem, pirms pieņemam lēmumus par valsts tālāko attīstību un valsts naudas izmantošanu, ir jāredz ekonomiskais pamatojums, un tas šobrīd nav redzams ne mums, ne sabiedrībai. Saeima lēmuma projektu neatbalstīja, bet PROGRESĪVIE ir virzījuši pieprasījumu, lai vismaz šie dati būtu pieejami deputātiem.

Ļoti karstas diskusijas bija par likumprojektu “Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā”, kur pats svarīgākais bija par to, vai aizstāvēt Latvijas patērētājus un nodrošināt godīgu konkurenci vai izrādīt īpašu labvēlību atsevišķiem uzņēmumiem. Un man ir ļoti žēl, ka, manuprāt, atsevišķu interešu lobijs uzvarēja.

Beidzot ar labām ziņām – Saeima atbalstīja to, ka tiek virzīts tālāk Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums “Personu ar invaliditāti asistentu atalgojumu samērot ar minimālās algas pieaugumu”. Tas tika atbalstīts, un es domāju, ka tas arī varētu dot noteiktu labumu personām ar invaliditāti un viņu asistentiem. Skatīsimies tālāk, kā šī iniciatīva virzīsies.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Janai Simanovskai no frakcijas PROGRESĪVIE.

Nākamajam vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Arnoldam Jātniekam. Lūdzu!

A. Jātnieks (NA).

Labdien, cienītie radioklausītāji! Šī ir mana pirmā uzstāšanās “Frakciju viedokļos”, tā ka neņemiet ļaunā, ja es vēl nemācēšu pateikt tā, lai varētu saprast pilnībā visu, bet, nu, šobrīd... Saeimā šodien dzirdējām, ka ir iesniegts ilgi gaidītais Latvijas valsts budžets. To iesniedza mūsu finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Tas ir tāds svarīgs notikums mums, deputātiem, zinot, ka nākamā nedēļa būs darba pilna – sāksies budžeta apspriešana.

Saeimas sēdes darba kārtībā bija 28 jautājumi, un daudzi bija saistīti ar saimniecisko dzīvi un dažādām likumu izmaiņām.

Tika minēti arī jautājumi par PVN likmes... atcelšanu elektrībai, pārtikai, gāzei un citam. Šie priekšlikumi nebija tādi... pamatoti, jo faktiski, lai šādu iesniegtu, ir jābūt arī priekšlikumiem, kā realizēt... kā šo likumprojektu veidot un kas ir darāms. Jāpierāda... varētu teikt, ir vajadzīga tāda finanšu analīze, jo tā ir ietekme uz valsts budžetu. Es domāju, ka mēs nākotnē noteikti pie šī jautājuma atgriezīsimies, jo nodokļu pārskatīšana, es domāju, ir... Mūsu kā deputātu laikā ir paredzēts vismaz vienu reizi nodokļus pārskatīt.

Visgarākās debates bija par likumprojektu “Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā”. Mūsu frakcija atbalsta Ekonomikas ministrijas ieteikumu, kurā ir 300 tūkstoši eiro Latvijas uzņēmējiem... kuri strādā šeit Latvijā. Jau iepriekš, arī televīzijas raidījumos piedaloties, teicu, ka es tomēr atbalstu mūsu kaimiņvalstu – Zviedrijas un citu – pieredzi. Ja mēs salīdzinām ar Igauniju un Lietuvu, tad Igaunijā ir 400 tūkstošu, Lietuvā – 100 tūkstošu slieksnis soda naudai, un es domāju, ka varbūt šīs dažādās summas... Bet, strādājot godīgi, šāda soda nauda nevienam netiks uzrēķināta. Uzņēmējs, kurš domā par nākotni, nekrāpsies. Un līdz ar to šis ir vajadzīgs tikai, lai nostiprinātu mūsu katra, varētu teikt, atbildību darbā.

Gribu minēt, ka mēs strādājam pie tā, lai mūsu vērtības – mūsu valsts, valoda, kultūra un iedzīvotāji... Lai šeit Latvijā dzīvotu labklājībā, taisnīgā, godīgā valstī, kur vislielākā vērtība ir cilvēks.

Nākamnedēļ sāksim izskatīt mūsu valsts budžetu un iestāsimies par mērķtiecīgu valsts atbalstu ekonomikā, uzņēmējdarbības veicināšanā, izglītībā, zinātnē un sociālajā palīdzībā, infrastruktūras attīstībā, vides aizsardzībā un ilgtermiņa politikas veidošanā.

Es novēlu visiem veiksmi un izdošanos darbā, ko darāt.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Arnoldam Jātniekam no frakcijas “Nacionālā apvienība”.

Nākamā runās frakcijas “Stabilitātei!” deputāte Viktorija Pleškāne. Lūdzu!

V. Pleškāne (ST!).

Labdien, radioklausītāji! Šodien no visa tā, kas tika izskatīts Saeimā, gribu minēt, ka mēs piekrītam un respektējam asistentu atalgojuma paaugstinājuma iniciatīvu un pilnīgi piekrītam tam, lai asistentu stundas likmi paaugstinātu aptuveni kā minimālo algu, jo zinām asistentu problēmas. Tas ir ļoti grūti un smagi gan pašiem invalīdiem, gan arī asistentiem – strādāt ar tādiem cilvēkiem, rauties darbā vai meklēt papildu ienākumus. Jā, tas ir grūti, tāpēc atbalstām un respektējam šo iniciatīvu.

Otrais un svarīgākais, pēc mūsu frakcijas domām, bija tas, ka mēs esam par atklātu un sabiedrībai saprotamu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekta virzību, jo, lai gan uzņēmējs lūdza neizpaust ziņas... Bet uzņēmējam arī jāsaprot, ka viņš strādā ar valsts iestādi, piedalās valsts iepirkumos un valsts programmā, un tautai, kas atbalsta vai sponsorē tādu projektu, jāzina visi posmi un jāzina arī tas, kas notiek un kā notiek, jo Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Tāpēc mēs uzskatām, ka šeit nedrīkst būt nekā slepena un tādi jautājumi jārisina atklāti, kopā ar tautu.

Mēs arī atbalstām Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikumus par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu, jo piekrītam, ka valsts atbalsta tikai pabalstu politiku un veido politiku par to, kā mēs pabalstām, bet ekonomiskais atbalsts netiek virzīts uz priekšu. Mēs domājam, ka ne tikai pabalsti jāizmaksā, bet arī ekonomiskā attīstība jāvirza uz priekšu.

Par likumprojektu “Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā”. Pieturamies pie viedokļa, ka sodam ir jābūt samērīgam. Pirmais ir aizsargāt patērētājus, un jau otrais – sodīt negodīgu komersantu. Pirmais, lai uzņēmums, ja ir veicis kaut kādas darbības, atgriež atpakaļ naudu cietušajiem, otrais tad, es domāju, ir sodīt.

Tas īsumā viss. Domāju, ka rīkojamies ļoti pareizi. Atbalstām to, ka šodien tika iesniegts budžets, bet daudz kam nepiekrītam. Par to – nākamreiz.

Milzīgs paldies par jūsu uzmanību.

Vadītāja. Paldies Viktorijai Pleškānei no frakcijas “Stabilitātei!”.

Un nākamajai vārds frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātei Ramonai Petravičai. Lūdzu!

R. Petraviča (LPV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdes darba kārtībā bija vesela likumprojektu pakete, kas paredzēja samazināt pievienotās vērtības nodokli. Diemžēl Saeimas koalīcijas deputāti noraidīja pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu malkai, koksnes šķeldai un skaidām. Tāpat neatbalstīja likuma grozījumu, kuri paredzēja pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu gāzei, nodošanu komisijām.

Lai mazinātu dzīves dārdzību un sniegtu reālu palīdzību trūcīgām un maznodrošinātām personām, ir nepieciešams samazināt pievienotās vērtības nodokli pārtikai. Šāds priekšlikums regulāri ir sniegts no opozīcijas partijām jau 13. Saeimā, tagad tas turpinās, bet valdību pārstāvošo partiju deputāti balso “pret” vai balsojumā atturas. Un atturēties ir tas pats, kas balsot “pret”.

Ar balsojumu (ar 46 balsīm “par” un 49 deputātiem atturoties vai balsojot “pret”) tika noraidīta pievienotās vērtības nodokļa samazināšana pārtikai. Pievienotās vērtības nodokļa samazināšana pārtikai ir vienīgais instruments pārtikas cenu samazināšanai.

Cilvēki nespēj iegādāties zāles, arī ārstu izrakstītās zāles, jo viņiem trūkst tam līdzekļu. Zāles tiešām mums ir dārgākas nekā kaimiņvalstīs, jo arī pievienotās vērtības nodoklis mums ir augstāks nekā mūsu tuvajās kaimiņvalstīs. Taču pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšana netika atbalstīta.

Deputāti no JAUNĀS VIENOTĪBAS, Nacionālās apvienības un APVIENOTĀ SARAKSTA balsoja “pret” pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu zālēm, neatbalstīja arī PVN samazināšanu elektrībai un sadales pakalpojumiem un balsoja arī pret nodokļa samazināšanu degvielai.

Ir pilnīgi loģiski: jo augstāka ir preces cena, jo vairāk cilvēks maksā arī pievienotās vērtības nodokli, līdz ar to pildās valsts kase. Un 2022. gadā pievienotās vērtības nodoklis tika pārpildīts... nodokļa ieņēmumu prognoze tika pārsniegta par 500 miljoniem. Un tas viss – no iedzīvotāju maciņiem, tātad arī no trūcīgo, maznodrošināto personu ienākumiem.

Frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ visos balsojumos balsoja “par” pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu.

Šodien Saeimas sēdē noraidīja pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par obligātu augstāko izglītību Saeimas deputātiem” tālāku virzību.

Tas man īsumā viss.

Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātei Ramonai Petravičai.

Un nākamais runās frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputāts Andris Kulbergs. Lūdzu!

A. Kulbergs (AS).

Sveiciens klausītājiem! Dienas kļūst garākas, ir vairāk gaišuma – tas šodien bija pamanāms.

Esmu priecīgs par to, ka pēc deviņiem mēnešiem (pusotra mēneša – slimnīcā, piecus mēnešus – ratiņkrēslā un pēc tam – uz kruķiem) esmu beidzot uz savām kājām. Un tāpēc esmu priecīgs arī par to, ka šodien varēju atbalstīt likumprojektu, kurš grozītu invaliditātes asistenta atalgojumu, jo tas ir pilnīgi loģiski, ka arī tam ir jātiek inflācijai līdzi.

Un šie cilvēki... es pats arī “izbaudīju”, ka bez šāda cilvēka mājās vai līdzās tu praktiski nespēj normāli eksistēt, tāpēc tas bija pareizs lēmums un atbalstāma lieta. Un arī turpmāk aizstāvēšu likumprojektus šajos jautājumos, tāpēc ka esmu bijis tajā sētas pusē, kur nav zāle tik zaļa un saule neiespīd tik bieži.

Bet par to, ko tikko pieminēja kolēģi... Nepiekritīšu teiktajam par PVN, šīm atlaidēm un atbalstiem, – neviens šeit nebalsoja “pret”, atturējās visa koalīcija, jo šis jautājums ir jāskata kopā ar budžetu.

Šeit bija piedāvājums bez jebkāda izvērtējuma – vienkārši samazināt... Nu tad mums ir jautājums pretī: ja mēs katru nedēļu pieņemtu šādus priekšlikumus, mums jau būtu vai nu jādubulto valsts budžets, vai – otra opcija – jāatņem kādam šie līdzekļi.

Tātad tas viss jāvērtē kompleksi – kopā. Neviens nav atteicies no atbalstiem tālāk... nākamajai ziemai... Ir jāvērtē situācija, kā ies vispār, jo lietas mainās no dienas uz dienu, un nākamā ziema pienāks ar mainīgiem apstākļiem; mēs nezinām, kā būs ar gāzes cenām, nezinām, kā būs ar inflāciju, viss var vēl pamainīties. Taču varu apgalvot, ka budžetā ir paredzēts, ka būs jābalsta, ja būs nepieciešams to darīt. Tā ka to visu risināsim.

Bija ļoti garas diskusijas par negodīgas konkurences komercpraksi (tās bija gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kurā esmu dalībnieks, gan arī šeit), un varu teikt, ka, man šķiet, mēs esam tik naski, tik naski ieviest sodus, bet nepaskatāmies... Neviens jau nav par to, ka kāds komersants pārkāptu un negodīgi uzvestos...

Bet jāskatās ir Baltijas kontekstā – kur mēs atrodamies... starp kaimiņiem. Ja kaimiņzemēs, piemēram, Lietuvā ir 100 tūkstoši eiro... pārkāpums... tas slieksnis... par atkārtotu – 200... Igaunijā savukārt maksimālais ir 400...

Mēs objektīvi skatījāmies, ko Ekonomikas ministrija piedāvāja... tai skaitā – Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera... nu, ka šis... no 100 tūkstošiem. Latvijā jāpārceļ uz 300 tūkstošiem... Tādā veidā mēs būtu salāgoti Baltijas telpā, jo uzņēmēji skatās uz šo lietu kompleksi... Baltijas mērogā.

Tāpēc man šķiet, ja mēs būtu tikpat naski uzlabot mūsu nodokļu konkurētspēju Baltijā, tad mēs varētu skatīties... arī par sodiem, bet tikai sodu šādi – atrauti... manuprāt, nav pamatoti.

Un tālāk. Bija runa par Skultes termināli. Balsojums no manas puses bija “atturos” – tikai tāpēc, ka šo jautājumu mēs jau skatām Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijā. Mēs jau Conexus uzklausījām; mēs turpinām šo diskusiju kopā ar kolēģiem un ar citām frakcijām. Un noteikti nāksim ar objektīvu, teiksim, ziņojumu, slēdzienu... no savas puses... par šo projektu.

Varu vienkārši pieminēt... no personīgā viedokļa... ka – jā, Latvijai būtu bijis vajadzīgs šāds terminālis, bet diemžēl mēs esam to stipri... piecus gadus to nokavējuši... šobrīd, no tāda drošības un sagādes viedokļa, kā mums Conexus paskaidroja, nu nav riska un nav šo vajadzību... no tehniskā viedokļa... tieši drošības ziņā jau to var nodrošināt caur Lietuvu un Igauniju. Tā ka šķetināsim un dosim ziņas... Neviens šeit nepakļaujas kādam lobijam vai... tikai šī projekta realizācijai. Ir kārtīgi jāizvērtē līdz galam.

Es gribētu pieminēt vēl vienu svarīgu šodienas sēdes darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā”, jo arī par to tika plaši diskutēts.

Šeit gribēju norādīt, ka mēs, APVIENOTAIS SARAKSTS, parādījām to, ka esam gatavi labot kļūdas. Un ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru no... APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikumā... Visi vienbalsīgi apstiprināja šodien. Un ļaujam uzsākt šīs investīcijas un investīciju projektus Rīgā turpināt. Un mēs parādījām, ka ir iespējams arī kļūdu labojums.

No ne tik pārdomātiem priekšlikumiem, kas bija pieņemti iepriekšējā valdībā... Tagad turpināsim – kā APVIENOTAIS SARAKSTS – arī labot, ja tas ir nepieciešams, kādus citus, neatbilstošus šiem apstākļiem, likumprojektus.

Nu, un... jā, tas bija viss, ko gribēju pateikt.

Lai visiem forša diena! Un lai katra diena gaišāka... tuvojas jau pavasaris... un saulaināka!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Andrim Kulbergam no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”.

Un nākamā runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāte Ingrīda Circene. Lūdzu!

I. Circene (JV).

Labdien, cienītie radioklausītāji! Sestajam runāt šajā rindā... protams, vai nu nākas atkārtoties, vai drusku jāpieiet ar tādu, nu, citu skatu.

Tiešām sēdē izvērsās garas diskusijas par daudziem un dažādiem jautājumiem, bet rīts sākās jau 8.00, kad JAUNĀS VIENOTĪBAS pārstāvis, finanšu ministrs, atnesa budžetu uz Saeimu.

Es drusku pieskaršos – tiešām lielos vilcienos – budžeta jautājumiem, jo tas sasaucas arī ar šodienas sēdi, kad mēs nevarējām atbalstīt PVN samazināšanas... priekšlikumus. Un divu iemeslu dēļ. Viens ir tas, ka tiešām, kā jau arī iepriekšējie runātāji minēja, budžetā ir jābūt sabalansētiem ienākumiem un izdevumiem. Un, ja ieņēmumu daļā mēs ieliekam lielu robu, tad arī ir jāpasaka, kā mēs izpildīsim to izdevumu daļu, jo ieguvuma nebūs.

Var būt, ka vienā vai otrā gadījumā kaut kādas izmaiņas būs, bet mēs katrā gadījumā... esam vienojušies, ka uz šo budžetu, kas tiks pieņemts tikai marta sākumā... mēs neveiksim nodokļu izmaiņas.

Taču, runājot par nodokļu politiku... Nodokļu politika tiks ļoti plaši diskutēta līdz pat rudenim, jo ir daudz un dažādu nodokļu maksājumu, kuri, iespējams, ir jāskata citā griezumā.

Un īsumā... Es pieskaršos tikai divām lietām. Viena no tām ir izglītība, otra – veselība, jo, salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, ir iezīmēta nodokļu daļa, lai beidzot varētu veselības aprūpes finansējumu plānot ilgtermiņā un iziet no dziļās bedres, jo mēs tuvojamies 50 procentu... maksas medicīnai, kas principā... varētu teikt, ka vairs nenodrošina tā saucamo vispārējo pārklājumu visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tā ka nodokļu politika būs ļoti nopietna un ļoti plaša.

Ja runā par budžetu, tad... vispārējos skaitļos ienākumi, kas plānoti, – 12,7 miljardi eiro, un izdevumi – 14,7 miljardi eiro. Līdz ar to budžeta deficīts ir 4,2 procenti. Un varētu teikt, ka pamazām sāk stabilizēties šie budžeta ieņēmumi un izdevumi. Jo tas viss, kas ir deficīts, – tas galu galā... mums ir arī jādomā, kā pēc tam nosegt šo trūkstošo daļu.

Budžets tika sastādīts atbilstoši valdības prioritātēm, kur būtiski lielākā daļa ir tieši valsts drošībai un aizsardzībai. Mēs zinām, ka sakarā ar Krievijas agresiju mēs esam robežvalsts, galējā austrumu robeža Eiropas Savienībai. Un tāpēc šie ieguldījumi ir vitāli nepieciešami ikvienam no mums.

Un kā pārējās prioritātes ir paredzētas veselība, izglītība, enerģētika, konkurētspēja, dzīves kvalitātes nodrošināšana, cilvēka un sabiedrības veselība.

Un jautājums, kuru līdz šim varbūt mēs neesam tik ļoti uzsvēruši un akcentējuši. Es gribētu pieskarties jautājumam par ēnu ekonomiku, jo 26 procenti... ēnu ekonomika... ir tas avotiņš, no kura tomēr mēs varam pasmelties... Jo, ja mums būtu tā naudiņa, kas guļ tā avotiņa dibenā, tad, es domāju, būtu laimīgi... gan saistībā ar veselības aprūpes uzlabošanu, gan ar izglītību, gan arī ar ceļu sakārtošanu.

Tie ir tādi lieli jautājumi, par ko mums pirmdien būs pirmā sēde. Proti, pirmdien pulksten 12.00 tiks sākta budžeta skatīšana, nodošana komisijām. Un droši vien nākamajā nedēļā mēs varēsim jau sākt skaidrāk runāt par vienu vai otru problēmu.

Es gribētu pieminēt arī vēl to, ka bija ļoti būtiski tas, ka šim invalīdu asistentu atbalstam... ka ir paredzēta tālāka virzība jautājumam par viņu atalgojuma palielināšanu.

Un, runājot par izglītību, – es atturējos no tā, ka... kopumā nobalsoju “pret” to, ka deputātiem nav nepieciešama augstākā izglītība, bet mums frakcijā bija brīvais balsojums. Es domāju, ka tomēr izglītības un zinātnes nozīmi nevar pārvērtēt, jo zināšanas un izglītība, ko cilvēks iegūst, – tas viss tomēr visā dzīves garumā arī atsaucas uz viņa lēmumu pieņemšanu.

Lai jums visiem jauka nedēļas nogale!

Paldies, ka klausījāties.

Vadītāja. Paldies Ingrīdai Circenei no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

Un “Frakciju viedokļus” šodien noslēgs Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Kaspars Melnis. Lūdzu!

K. Melnis (ZZS).

Labdien, cienījamie klausītāji! Ir ļoti patīkami laikam šodien noklausīties, kā iepriekšējie runātāji ļoti diskutēja par mūsu iesniegtajiem grozījumiem... dzīves dārdzības mazināšanai. Es gribētu vienīgi precizēt, ka Zaļo un Zemnieku savienība iesniedza... un arī turpmāk cīnīsies par šiem dzīves dārdzības pazemināšanas punktiem.

Un te nu gan gribētos precizēt, ka viens no tiem aicinājumiem nebija tik daudz atbalstīt, bet – kā virzīt uz komisijām šos jautājumus par PVN samazināšanu un akcīzes nodokli, lai tur jau mēs varētu diskutēt kopā ar speciālistiem, izvērtēt, cik tas ir iespējams, cik tas nav iespējams. Jo pēc mūsu aprēķiniem... man liekas, tas ir tikai saprotami.

Mēs varam ņemt kaut vai vienu tādu faktu: pagājušajā gadā PVN tika pārpildīts par vairāk nekā 500 miljoniem. Tajā momentā, kad mēs – valsts un sabiedrība – labi dzīvojam, mēs maksājam tos nodokļus, es teiktu, ar uzviju valstij, bet tagad, šajā situācijā, kad sabiedrībai ir vajadzīgs atbalsts, būtu tikai loģiski un pamatoti, ka valsts rūpētos – samazinātu nodokli un atbalstītu iedzīvotājus. Un arī kaut vai tāds papildu (Nav saklausāms.)... Ja mēs skatāmies... kaut vai par elektroenerģijas cenu samazinājumu... mēs piedāvājam to būtiski samazināt un runāt par PVN samazināšanu, jo jāatzīst – būsim godīgi un atklāti! –, ka grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kur mēs pārliekam OIK izmaksas no galapatērētāja uz budžetu... nu, tad tie rēķini necik nesamazinās.

Kā piemēru varu minēt šo. Vienkārši paņemsim decembra rēķinus jaunas ģimenes mājai, kur tika patērēti 328 kilovati un rēķina summa ir 95 eiro 70 centi. Nu tad OIK samazinājums, ko mēs pagājušonedēļ atbalstījām, būtu tikai par 58 centiem, tas pat nav viens procents. Par kādu būtisku samazinājumu mēs šeit varam runāt un mānīt cilvēkus?

Un tieši tāpēc... Tas bija viens no iemesliem, kāpēc arī šodien es uzstāju... biju par to, ka... un atbalstīju PVN samazināšanu, jo tas jau ir 21 procents... un šī rēķina gadījumā tas būtu jau 16 eiro 44 centi. Nu, tā ir liela starpība – 58 centi vai 16 eiro 44 centi.

Ļoti žēl, ka to neatbalstīja koalīcija, bet viņiem noteikti ir savi iemesli, kāpēc tā nedrīkst darīt. Tas arī ir loģiski...

Paskatīsimies kaut vai uz “Latvenergo”: pagājušā gada ieņēmumi... trijos mēnešos bija vairāk nekā 221 miljons, tas ir, vairāk nekā par 78 procentiem lielāki nekā 2021. gadā. Un rodas jautājums – kāpēc mēs komisijā nevaram diskutēt par tieši šiem ienākumiem, kurus pēc tam “Latvenergo” nomaksās, pieņemsim, dividendēs? Tas būtu loģiski, ka... šis ir tas moments, kad mēs par to runājam un to visu atgriežam atpakaļ sabiedrībai un galapatērētājiem, jo tie jau bija tie, kas veicināja šī uzņēmuma peļņu. Un būtībā... būsim atklāti – lielākā peļņas daļa radās, pateicoties patērētājiem, un patērētāju lielākā daļa ir Latvijas sabiedrība.

Otrs jautājums, ko mēs iesniedzām, – tas bija par Skultes termināli... par atslepenošanu, jo nav saprotams, kāpēc tas ir noslepenots. Ja jau termināļa būvniecība ir tik svarīga, kāpēc mēs nevaram uzzināt kaut vai to, kāds ir pētījums un izvērtējums, un ekonomiskais pamatojums šī termināļa būvniecībai? Tas nav saprotams.

Protams, mūs uztrauc, vai tā nav kārtējā afēra, vai tur nav kārtējais kāds... ieslēgts rēķins, vai tur nav kārtējais slepenais norēķins, par ko mēs, visa sabiedrība, pēc tam maksāsim. Un nav saprotams, kāpēc mums to nestāsta, ja jau tur viss ir kārtībā.

Protams, tas rada tikai papildu šaubu ēnu par to visu, jo neviens nopietns investors tā nerīkojas. Man liekas, no investoru puses tikai ieinteresētība būtu, lai sabiedrībai būtu skaidrs, kas un kā tur notiek, un lai būtu lielāks sabiedrības atbalsts.

Mēs, Zaļo un Zemnieku savienība, nevaram atbalstīt būvniecību, kur nav saprotami un skaidri nedz ienākumi, nedz tā ideja un doma. Kaut vai tas pats “Latvenergo”... Tas jau noslēdzis ilgtermiņa līgumu ar Lietuvas... Klaipēdas ostas termināli, tam pat vairs īsti neinteresē jaunais sašķidrinātās gāzes terminālis. Un, pat ja to arī vajadzētu būvēt, tad to vajadzēja būvēt pirms pieciem gadiem, jo kamēr... pat ja viņi atbalstīs un turpinās koalīcija bīdīt uz priekšu... labākajā gadījumā to uzbūvēs pēc trim četriem gadiem. Tad, mēs paši saprotam, daudzi jautājumi jau būs atrisināti un nemaz vairs nebūs tik aktuāli.

Un beigās es gribētu pastāstīt par to, ka viena no plašākajām diskusijām šodien bija par negodīgu komercpraksi, proti, par likumprojektu “Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā”. Te ir jāatzīst kārtējais... diemžēl... kas mums, latviešiem, ļoti patīk – ka mēs gribam visu izpildīt ar uzviju, izpildīt pat vēl labāk, nekā Eiropa nemaz... gribētu.

Tiešām jāatzīst: man prieks, ka kopā ar koalīcijas partijām mums sanāca šo jautājumu... pārbalsot un tiešām skatīties – reģiona ietvaros –, kādi ir sodi. Jo iemesls, kā dēļ tas likums tika grozīts, bija ne jau mūsu pašu iniciatīva, ne arī – komersantu vai patērētāju aizstāvībai; nē, tā bija Eiropas direktīva un prasība, kā dēļ to vajadzēja darīt.

Tas ir tikai loģiski, ka mēs piemērojamies tādai praksei, kāda ir Lietuvā, kur tas sods ir 100 eiro... 100 tūkstoši, atkārtoti – 200... Un Igaunijā – 400... Tas ir tikai loģiski, ka mēs uzliekam jeb nosakām līdzīgus griestus, kādi ir blakusesošajās kaimiņvalstīs, jo tās ir mūsu sīvākās konkurentes, ar kurām mums patiešām ir jākonkurē.

Gribu teikt klausītājiem – paldies, ka klausījāties. Ceru, ka jums bija interesanti.

Lielisku dienu!

Vadītāja. Paldies Kasparam Melnim no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Līdz ar to pārraide “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējusi.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!

Piektdien, 29.martā