Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Deputāti jums pastāstīs par šīsdienas sēdē skatītajiem jautājumiem un citām aktualitātēm.
Pirmajam šodien vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Normundam Dzintaram. Lūdzu!
N. Dzintars (NA).
Labdien, cienījamie radioklausītāji un radioklausītājas! Jā, šodien, šajā skaistajā dienā, kad ziema nedaudz atgriezusies, no rīta puses mums notika Saeimas sēde, kurā tika skatīts daudz jautājumu. Par dažiem no tiem – mazliet tādā pārskata veidā, lai būtu informācija arī par mūsu frakcijas viedokli par kādiem aktuāliem jautājumiem.
Viens no tiem bija mūsu balsojums pret priekšlikumu “Par tūlītēju valdības rīcību, pārtraucot pedagogu atstādināšanu no pienākumu pildīšanas, un rīcības plāna izstrādi vakanču jautājuma risināšanai izglītības nozarē”.
Šajā jautājumā pozitīvā puse bija pievēršanās tam, ka nozarē tiešām valda krīze ar vakanču problēmu, bet tā varbūt nav tik daudz saistīta ar valodas zināšanu vai nezināšanu. Tā jau ir ar diezgan senām saknēm, jo vakanču problēma ir saistāma ar to, ka ļoti maz studentu studē pedagoģiju un vēlas kļūt par skolotājiem, kā arī, protams, ar nesabalansēto slodzi un darba samaksu. Bet šie jautājumi noteikti ir risināmi un atrisināmi ar citu likumu palīdzību un ļoti steidzamā kārtā, jo mēs tiešām varam palikt bez skolotājiem, respektīvi, pedagogiem, visās izglītības pakāpēs. Runa nav tikai par bērnudārziem, bet visām pakāpēm, kas ir pirmsskola, sākumskola, pamatskola, vidusskola un augstskola.
Un kādēļ svarīgi ir nepieļaut vājas valodas zināšanas darbā ar skolēniem ? Tieši šis jautājums bija tas, pret ko mēs iestājāmies, jo... tas ir akūts izglītības kvalitātes jautājums... mēs nedrīkstam pazemināt skolotāju valodisko prasmju līmeni un prasību pēc valodas C1 līmeņa, pretējā gadījumā mēs zaudēsim kvalitatīvi izglītotus skolēnus, jo izglītības standarts visiem ir viens.
Vēl jāpiebilst, ka visi eksāmeni arī šogad 9. klasei notiek latviešu valodā, un līdz ar to būs problēmas – ja skolotājs skolēnus nebūs pienācīgi sagatavojis labā valodiskajā ... lingvistiskajā līmenī , būs problēmas arī eksāmenos, un to droši vien mēs negribam, jo eksāmeni ir tie, kas skolēniem tomēr dod ceļamaizi turpmākajai dzīvei – turpmākajām darba gaitām, studijām un visam pārējam ... protams, arī vidusskolā.
Viens no jautājumiem, kas ir ļoti aktuāls, ir grozījumi Augstskolu likumā un grozījumi Zinātniskās darbības likumā, jo mērķis ir ieviest jaunu doktorantūras modeli, kas, protams, ir nepieciešams, jo tiek paredzētas arī likuma normas par doktorantu nodarbinātību, kas ir ļoti aktuāli, arī par pēcdoktorantūras posmu un statusu. Un, protams, dažādi jautājumi, kas saistīti ar doktora promocijas darba izstrādi un kā to visu veikt.
Trešais jautājumu loks bija par pilsoņu kolektīvā iesnieguma virzību, ko mēs arī atbalstījām. Protams, vēl ir jāizstrādā, jāprecizē likumiskās normas, lai visu varētu precīzi reglamentēt, jo darbiņš te, protams, komisijām ir, bet, nu, ar to ir jādarbojas.
Viens no aktuāliem jautājumiem ir arī ar bērnu mājas darbību saistītie jautājumi, jo bērnu mājas mērķis ir nodrošināt vienuviet vardarbībā cietušā bērna labākajām interesēm atbilstošus intervences pasākumus, lai viņu nekādā gadījumā nespētu ietekmēt vardarbīgā persona vai lai kā citādi viņš nevarētu saņemt vēl kādu psiholoģisku triecienu.
Un pēdējais – likumprojekts “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā”, par ko mēs arī iestājāmies, jo priekšvēlēšanu aģitācijai jānotiek tikai valsts valodā. Un šie grozījumi arī tika nodoti izskatīšanai Saeimas komisijās.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Normundam Dzintaram no frakcijas “Nacionālā apvienība”.
Vārds frakcijas PROGRESĪVIE deputātei Janai Simanovskai. Lūdzu!
J. Simanovska (PRO).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es arī paturpināšu par dažiem likumprojektiem, par kuriem jau kolēģis iesāka.
Pirmām kārtām man liekas, ka ļoti svarīgs bija balsojums, atbalstot grozījumus Augstskolu likumā un Zinātniskās darbības likumā, lai turpinātu tos skatīt arī komisijās, proti, par jauno doktorantūras modeli, jo mēs ievērojami atpaliekam doktoru skaita ziņā, līdz ar to mums ir ļoti svarīgas šādas pārmaiņas. Bet, kas ir jāatceras, – šīm pārmaiņām doktorantūras modelī ir jānāk kopā ar atbilstošu finansējumu, tā ka pilnīgi noteikti tas būs arī nākamās diskusijas... budžets uz Saeimu tikai nāks, un noteikti būs jāskatās, lai šo jauno modeli varētu pienācīgi finansēt.
Daudz debašu izraisīja arī pilsoņu kolektīvais iesniegums “Aizliegt ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās prokremliski noskaņotām personām”. Saeima atbalstīja tā tālāku virzību izskatīšanai komisijās, un pats galvenais, kāpēc izraisījās daudz diskusiju, – Saeima vienprātīgi piekrīt, ka prokremliskām personām nav vietas valsts un pašvaldību pārvaldē. Lielākā problēma saistās ar to, kā to izvērtēt, pēc kādiem kritērijiem vadīties un kā novērst dažādu veidu izrēķināšanos. Tieši tāpēc šis priekšlikums tika virzīts dažādām komisijām – Juridiskajai komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Nacionālās drošības komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai –, lai mēs novērstu šāda veida riskus.
Un vēl man diemžēl jāatzīst, ka mēs tērējām laiku, kā katru Saeimas sēdi, populistiskiem priekšlikumiem par kovida pandēmijas laiku, kuriem nav praktiskas nozīmes, bet kuri tiek izmantoti atsevišķu deputātu popularitātes celšanai, izplatot dezinformāciju un nepatiesas ziņas no Saeimas tribīnes. Manuprāt, diemžēl tas diskreditē notiekošo Saeimā un arī veicina dezinformācijas izplatību sabiedrībā.
Vadītāja. Paldies Janai Simanovskai no frakcijas PROGRESĪVIE.
Vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Gatim Liepiņam. Lūdzu!
G. Liepiņš (JV).
Labdien, augsti godātie radioklausītāji! Šodien tika izskatīti vairāki jautājumi, bet darbs pie tiem vēl tiks turpināts līdz to pieņemšanai galīgajā lasījumā.
Kā zemessargs īpaši vēlos uzsvērt vienu no šiem jautājumiem, tas ir svarīgs daudziem zemessargiem, kuri vienlaikus ir arī valsts amatpersonas. Šodien pirmajā lasījumā Saeima atbalstīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””. Pašreizējā situācija ir tāda, ka valsts amatpersonām ir pienākums likumā noteiktajā kārtībā iesniegt valsts amatpersonu deklarāciju, tomēr šī prasība negulstas uz zemessargiem, kas pilda dienestu Zemessardzē. Tomēr Zemessardzē dienē ievērojams skaits Latvijas pilsoņu, kas ir valsts amatpersonas, līdz ar to valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanas pienākumu veic liela daļa amatpersonu, kas pilda dienestu Zemessardzē, tādējādi informācija par viņu dienestu ir redzama publiski.
Krievijas brutālais militārais iebrukums Ukrainā liek mums nopietnāk pārskatīt mūsu valsts drošības risinājumus. Šādas informācijas pieejamība publiskajā telpā pavisam noteikti var kaitēt valsts drošības interesēm, jo publiski atklāj personu loku, kas dienē Zemessardzē, kā arī šo personu ieņemamos amatus. Informācija par dienestu Zemessardzē turpmāk atradīsies deklarācijas nepubliskojamā daļā – nepieļausim situāciju, ka Krievijas izlūki internetā brīvi var iepazīties ar mūsu Zemessardzes personālsastāvu.
Tas no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA šoreiz viss.
Visu labu, uz sadzirdēšanos nākamajās pārraidēs!
Vadītāja. Paldies frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Gatim Liepiņam.
Vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Gunāram Kūtrim. Lūdzu!
G. Kūtris (ZZS).
Labdien! No šīsdienas darba kārtības vēlos pieminēt četrus apspriežamos jautājumus.
Pirmie divi likumprojekti, kas varbūt neizpelnījās pārāk plašas diskusijas, ir “Grozījumi Augstskolu likumā” un “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”. Šajā sakarībā es vēlos tikai pievērst radioklausītāju uzmanību... un tā varbūt arī var nodot informāciju vairāk mūsu augstskolām, zinātnes darbiniekiem, lai uzmanīgi paskatās šos pirmajā lasījumā akceptētos likumprojektus, jo tie samērā būtiski skar augstskolu darbību, it īpaši to, kas ir saistīts ar promocijas procesiem, – jauno regulējumu. Tas ir jāizvērtē ļoti, ļoti niansēti – vai tas, kas beidzot, pēc 17 gadiem, Latvijā ir ieviests... var būt, ka tas dos kaut kādu pozitīvu momentu, bet vienlaicīgi jāpievērš uzmanība, kāds būs regulējums.
Un otra lieta – arī par zinātnisko darbību. Atsakoties no Zinātnes padomes eksperta statusa, kam bija ļoti skaidri definēti kritēriji, tiek ieviests zinātnieka jēdziens, kas bez kritērijiem sevī ietver vispārīgi aprakstošu zinātnisko darbību. Tie ir jautājumi, kas zinātnes cilvēkiem un arī augstskolām ir ļoti, ļoti būtiski, tāpēc tiem jāpievērš uzmanība, lai likumprojekti tiktu sagatavoti Saeimā atbilstoši mūsdienu vajadzībām.
Trešais jautājums izraisīja ļoti plašas diskusijas – par kolektīvo iesniegumu, kura mērķis bija liegt valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijās strādāt prokremliski noskaņotiem cilvēkiem. Mūsu frakcijas vārdā Armands Krauze ļoti precīzi raksturoja divas lietas.
Pirmā lieta – tām komisijām, kas gatavos šo likumprojektu, ir jāizvērtē ne tikai prokremliski noskaņotie, bet tas jāņem krietni plašākā lokā, jo, manuprāt, valsts darbā nevarētu strādāt personas, kas ir acīmredzami noskaņotas pret valsti, pret valsts suverenitāti, valsts neatkarību, un varbūt vajadzētu arī šādus darbiniekus nepieļaut darbā.
Otrs būtiskākais moments, kas arī visvairāk raisīja diskusijas, – kritēriji, pēc kādiem cilvēks varētu tikt iekrāsots prokremliskā vai citu politisko virzienu atbalstošā krāsā, jo mēs ļoti labi šodien diskusijās dzirdējām, ka Latvijā ir politiskie spēki, kuri labprāt ar lielu otas vilcienu iekrāsotu sarkanā krāsā jebkuru, kas domā mazlietiņ savādāk nekā viņu politiskais spēks. Un atcerēsimies, ka Latvijā šādi laika periodi ir bijuši – kad vienīgais pareizais virziens bija tikai vienai partijai. Tā ka kritēriji, kā vērtēt, ir ļoti svarīgi.
Un visbeidzot pēdējais jautājums. Tā ir mūsu frakcijas virzītā ideja, ka būtu tomēr jāatgriežas pie likuma “Par 1991. gada barikāžu dalībnieka statusu”. Šajā likumā, kurš tika pieņemts 2017. gadā, proti, krietnu laiku pēc barikādēm, pēc vairāk nekā 10 gadu ilgām diskusijām, tika ielikts valsts un pašvaldību atbalsts, kā palīdzēt barikāžu dalībniekiem. Pēc būtības toreiz Saeima izsvītroja visus tos pantus ārā, kuri attiecas uz valsts sniegto pabalstu, un atstāja, ka šo palīdzību var sniegt pašvaldības.
Šodien mēs piedāvājām – it īpaši šodien, tāpēc ka rīt mums ir barikāžu atceres diena un šonedēļ Latvijā mēs atceramies barikāžu laiku... Tie cilvēki, kas toreiz nedomāja par atlīdzību, tie cilvēki, kas tobrīd domāja par valsts aizsardzību – vai viņi nav pelnījuši tomēr kaut nelielu atbalstu no valsts puses? Mēs piedāvājam šādu atbalstu – iespēju nedaudz priekšlaicīgāk pensionēties, nedaudz atbalsta, saņemot kompensācijas par medikamentiem, nedaudz atbalsta, ejot pie dakteriem uz konsultācijām.
Diemžēl mūsu, Saeimas, vairākums uzskatīja, ka šie cilvēki to vēl nav pelnījuši, varbūt klusībā piekrītot idejai, bet paceļot dzelteno kartīti: sak’, mēs labāk šoreiz atturēsimies. Nu ko, rīt pie ugunskuriem šie paši politiķi varbūt teiks skaistas slavas dziesmas un paldies vārdus barikāžu aizstāvjiem, bet reālajā dzīvē diemžēl vienmēr aizmirstam tos cilvēkus.
Paldies jums.
Vadītāja. Paldies Gunāram Kūtrim no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
Vārds frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātam Edmundam Zivtiņam. Lūdzu!
E. Zivtiņš (LPV).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es arī gribu nedaudz papildināt savu kolēģi Kūtra kungu saistībā ar šo jautājumu, kas arī mums, neapšaubāmi, bija svarīgs. Mēs arī atbalstījām cilvēkus, kuri 1991. gadā palīdzēja Latvijas tautai otrreiz atgūt neatkarību un bez kādas atlīdzības un bez kādas domāšanas gāja uz barikādēm un aizstāvēja Latvijas neatkarību. Un šodien mēs redzējām šo attieksmi no valdošās koalīcijas, kas bija vienkārši ciniska, tātad – kuri bija pret un kuri atturējās. Atturēšanās bija tas pats balsojums “pret”.
Šie vārdi skaidri parāda to, kāda šobrīd ir attieksme pret parasto iedzīvotāju, pret to cilvēku, kurš ir stāvējis uz barikādēm un aizstāvējis Latvijas neatkarību, un tie šeit... es arī savā Facebook profilā ievietošu šī balsojuma rādītājus, kur visus varēs redzēt pēc vārdiem un uzvārdiem, kuri tad ir bijuši tie, kuri neatbalstīja šos nelielos grozījumus likumā, lai atbalstītu cilvēkus, kuri bija uz barikādēm. Tā ka es uzskatu – šis ir ļoti svarīgs un būtisks jautājums.
Nedaudz paejot malā no šī jautājuma, es gribētu atgriezties vienu Saeimas sēdi atpakaļ un parunāt par to, ko dažas koalīcijas partijas runāja saistībā ar Valsts prezidenta vēlēšanām – ka Valsts prezidentu ievēlē visa tauta. Un šinī gadījumā ir skaidrs, ka viņu vārdi nesaskan ar darbiem. Draugi mīļie, lūdzu, pasekojiet līdzi, kas šīs ir par partijām, politiskajiem spēkiem un kā tās māna Latvijas iedzīvotājus!
Kam vēl es gribu pieskarties un ko atgādināt iedzīvotājiem – tam, ko LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ nekad neatstās bez ievērības, un neviens, tā teikt, marksistiski noskaņots politiskais spēks mūs nespēs ietekmēt, proti, tam, ka 62 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju zaudēja darbu sakarā ar kovida ierobežojumiem, 500 tūkstoši iedzīvotāju šobrīd ir uz nabadzības sliekšņa – 500 tūkstoši cilvēku uz nabadzības sliekšņa! Tanī pašā laikā visiem... tiek palielinātas algas un visi “zilajos” ekrānos smejas par to, kas mums notiek Latvijā... un kā cilvēki nevar galus savilkt kopā. Tāpēc mēs katru reizi nelokāmi atgādināsim par šīm Covid-19 ierobežojumu nelikumībām, kas turpinās vēl joprojām. Un mēs esam kategoriski pret tām, mēs gribam, lai tas tiktu atcelts un valsts līmenī tiktu atzītas kļūdas par šiem pārkāpumiem.
Sekojiet līdzi LATVIJAI PIRMAJĀ VIETĀ elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, tur būs arī papildu informācija.
Paldies. Visiem jauku dienu!
Vadītāja. Paldies Edmundam Zivtiņam no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.
Vārds frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputātam Andrim Kulbergam. Lūdzu!
A. Kulbergs (AS).
Sveiki, klausītāji! Šodien bija ļoti interesanti, ironisks mirklis, kurā... Vēl nezinot, ka kļūšu par deputātu, es biju viens no organizatoriem Daugavpils gājienam par Ukrainu. Pēc tam iekļuvu avārijā, nonācu slimnīcā, bet biju arī viens no organizatoriem tieši Rīgas gājienam, un tur... tajā mirklī es rakstīju tieši šo ManaBalss.lv priekšlikumu, kas šodien šeit pat, tribīnē, tika... Es nevarēju iedomāties, ka man pašam būs jāiet tribīnē aizstāvēt šo priekšlikumu, ko es kopā ar biedriem uzrakstīju. Tas bija tas – šis mirklis... es nevarēju iedomāties tajā mirklī...
Bet es gribu teikt, ka tas ir svarīgi, tāpēc ka tas, ko mēs redzam un kas notiek Ukrainā, – Ukraina ir zaudējusi pilsētas, teritorijas, cilvēkus, karavīrus un infrastruktūru, “pateicoties” tikai tam, ka valstiskajās organizācijās, pašvaldībās un daudz kur citur bija prokremliski orientēti cilvēki, kas nodeva valsti, reāli kara apstākļos nodeva valsti. Un šis priekšlikums ir tāds, ka cilvēki, kas atbalsta teroristisku, terorismu atbalstošu valsti, nevar un nedrīkst ieņemt amatus valsts un pašvaldību organizācijās.
Tāpēc ir svarīgi... un šodien visi nobalsoja par to, ka šo virzīt uz priekšu. Protams, es piekrītu – no juridiskā viedokļa nevar un nevajadzētu sašaurināt šo jautājumu. Īsumā – tas būtu jāvērš pret teroristiski noskaņotām personām, tai skaitā iekļaujot arī prokremliski domājošus, lai tas ietvertu arī citus iespējamos draudus.
Šodien bija arī vairākkārt atkārtots iesniegums par kovida... atcelšanu. Mums ir bijusi... Pēc būtības mēs par šo nopietni diskutējam arī savā frakcijā, tāpēc ka šis kovida likums ļoti daudzos punktos ir zaudējis jēgu un tas ir salāpīts deķis. Bet mūsu veselības ministre nāks klajā jau drīzumā ar korekcijām šinī te, izrevidējot ārā nepilnības un nevajadzīgās lietas, kas neattiecas uz doto mirkli.
Gribu teikt, ka šodien bija daudz tādu tehnisku balsojumu, kas varbūt nebija tik būtiski, ikdienišķi, strīdīgi, bet viens no tādiem, kas bija, kas izraisīja debates, bija aizliegums aģitēt ne latviešu valodā, tātad aģitācija drīkst notikt tikai latviešu valodā un 120 dienas pirms vēlēšanām. Arī šis bija nolemts šodien – ka valsts budžeta naudu nevar tērēt, aģitējot citā valodā.
Paldies.
Vadītāja. Paldies frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputātam Andrim Kulbergam.
Vārds frakcijas “Stabilitātei!” deputātei Viktorijai Pleškānei. Lūdzu!
V. Pleškāne (ST!).
Labdien, godātie klausītāji, un it īpaši labdien Latgalē, jo šodien es paturpināšu iepriekšējo runātāju teikto. Visam piekrītu, bet mēs aizmirstam arī par latgaliešiem. Kā būs ar latgaliešu valodu, vai es nevarēšu savā iecirknī uzrunāt cilvēkus arī latgaliski? Šeit jāpadomā arī par tādiem momentiem.
Mūsu frakcija uzsver, ka Latvijā ir daudz tautību... latviešu valsts... un šeit dzīvo vairākas nacionalitātes, tāpēc mums jādomā par to, kā iesaistīt arī viņus politiskajos jautājumos, jo, skatoties uz to statistiku, kas ir pirms vai pēc vēlēšanām, redzam, ka uz vēlēšanām iet... cilvēki negrib piedalīties vēlēšanās, bet mums jāpalīdz viņiem saprast, kas notiek valstī, un pierādīt, ka tas ir ļoti nopietni – piedalīties arī politiskajā dzīvē.
Mēs nešķirojam cilvēkus, kuri maksā nodokļus vai kādā valodā savā ģimenē viņi runā, bet mēs šķirosim, vai viņi drīkst piedalīties vai nedrīkst piedalīties, no tā viedokļa... ar valodu saistītām problēmām. Tāpēc mūsu viedoklis ir, ka jāiesaista visa tauta, kas dzīvo šeit, Latvijā, šajos jautājumos, bet vienīgais... jā, protams, mēs esam par valsts valodu... vienīgais, ka uzrunāt vajadzētu arī tā, lai palīdzētu cilvēkiem iesaistīties politiskajos jautājumos.
Tālāk – viens no tādiem svarīgākajiem jautājumiem, ko mēs šodien izskatījām, bet mūsu kolēģi nepiekrita izskatīt to tālāk, un es pievienošos arī frakcijas “Nacionālā apvienība” teiktajam, ka pedagogiem jābūt kvalificētiem. Līdz šim mēs pierādījām, ka mūsu izglītība bija laba, un tādos apstākļos, kas tagad ir... gan ievērojot to, gan pielāgojoties jaunajai reformai, mēs zaudējam pedagogus. Mums jau tā viņu nav pietiekami, un tagad iet tas vilnis, kad mēs atstādinām pedagogus no amata sakarā ar to, ka viņiem nav labu latviešu valodas zināšanu. Bet mums vairāk rūp, kas notiek ar mūsu bērniem. Tagad ir tā, ka tiek atliktas stundas, bērni neapmeklē skolu, jo nav pedagogu. Mums nav plāna B – ja mēs atstādinām, ko mēs darām tālāk?
Tāpēc mēs piedāvājām šo iniciatīvu, lai aizsargātu bērnus un bērnu pamattiesības gūt izglītību. Kamēr mums nav, ar ko aizvietot cilvēkus, lūdzu, atstājiet tos, kuri prot, var un grib strādāt ar mūsu bērniem!
Mums, mūsu frakcijai, ļoti kaiš... un mēs domājam, ka valsts drošība ir svarīgs jautājums, bet sakarā ar to iniciatīvu, kura ir par prokremliskiem cilvēkiem, – kādas būs vērtēšanas metodes? Pagaidām nav saprotams. Mums jāseko līdzi, lai nepieļautu cilvēku vajāšanu viņu nacionalitātes vai citu faktoru dēļ. Nevajadzētu kļūt par, teiksim, to pašu totalitāro valsti, kur es uzskatu, ka viņš sava viedokļa vai partejisko vai politisko uzskatu dēļ... es varu aiziet un vajāt to cilvēku, kurš varbūt vienkārši nesaprot, ko viņš runā, varbūt viņam ir citas domas. Šeit jāpaseko tam, kā mēs vērtēsim, kāds viņš ir – lojāls vai nelojāls. Ļoti grūti... pagaidām ir ļoti grūti saprast, kā mēs to darīsim.
Bet kopumā milzīgs paldies, un – līdz nākamajai reizei!
Paldies.
Vadītāja. Paldies Viktorijai Pleškānei no frakcijas “Stabilitātei!”.
Līdz ar to šodienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.
Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!