Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un jūs klausāties raidījumu “Frakciju viedokļi”, kas skan tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles. Deputāti jums pastāstīs par šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumiem un citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds Nacionālās apvienības frakcijas deputātam Ritvaram Jansonam. Lūdzu!

R. Jansons (NA).

Nacionālās apvienības deputāti ir gandarīti par šodienas sēdi, jo Nacionālā apvienība jau ilgus gadus ir bijusi kā grūdējspēks vairākām politiskām iniciatīvām, kas šobrīd realizējas konkrētos likumprojektos. Šeit mēs varam runāt gan par visu izglītību – pirmsskolā, vidējā izglītībā, pamatizglītībā – valsts valodā, gan par padomju okupācijas palieku – pieminekļu – nojaukšanu.

Tātad pirmais nozīmīgais likums, kas tika šodien pieņemts lielā mērā tieši politiskā grūdiena rezultātā, bija par okupācijas pieminekļu demontāžu. Deputāti pieņēma likumu, apzinoties to, ka šie objekti, kas ir visā Latvijā, nes simbolisku nozīmi, atgādina par okupācijas režīmu un arī Latvijai nelojāli spēki izmanto šos objektus savas ideoloģijas paušanai, un tas nav savienojams ar Latvijas valsts suverenitāti. Līdz ar to Saeima pieņēma lēmumu, ka šādi kara, naida un Padomju Savienības bruņoto spēku slavinājumi, kas ir Latvijā pieminekļu, objektu veidā, tajā skaitā arī Pārdaugavas monuments, kas ir veltīts Latvijas otrreizējai padomju okupācijai un kas ir pretrunā ar Latvijas valsts suverenitātes principiem un juridisko nepārtrauktību, neakcentē... tad ir lemts par šo objektu demontāžu līdz šā gada 15. novembrim.

Nacionālā apvienība gan izvirzīja ātrāku termiņu – 15. septembris –, taču būsim arī gandarīti, ja tas tiešām notiks ne vēlāk kā līdz 15. novembrim. Latvija atbrīvosies no šiem okupācijas simboliem. Vērtīgākās šo objektu detaļas, kas ir ar māksliniecisku vērtību un iespēju izmantot izglītojošajā darbā, pāriet Latvijas Okupācijas muzeja krājumā.

Deputāti arī vienojās, ka gan šis likums, gan arī likuma papildinājumi ļauj pārdēvēt arī ielas, kas ir joprojām dažādās Latvijas vietās un ir pretrunā ar Latvijas Republikas valstiskumu, un slavina totalitārā režīma gan ideoloģiskos, gan citus personāžus.

Otrs svarīgais likumprojekts, kas tika virzīts šajā Saeimas sēdē un tika arī deputātu atbalstīts, ir “Grozījumi Izglītības likumā” un arī saistošais – “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”, kas nosaka pāreju uz mācību valodu valsts valodā gan pirmsskolas izglītībā, gan vispārējā pamatizglītībā līdz 2025. gadam pakāpeniskā veidā.

Nacionālā apvienība bija virzījusi arī savu likumprojektu par to, ka šo pāreju mazākumtautību izglītībā nosaka arī vēl ar papildu Ministru kabineta noteikumiem un paredz izvērstāku plānu šai pārejai. Bet arī šos jautājumus ir iespējams risināt likuma ietvaros otrajā lasījumā, un Nacionālā apvienība noteikti šo grūdienu darīs – konstruktīvi virzīt pāreju uz valsts valodu visā izglītības sistēmā.

Katrā ziņā mēs atbalstījām arī Ministru kabineta virzīto nostāju Izglītības likumā un ar pozitīvu skatu raugāmies nākotnē, jo vienota mācību valoda visā izglītības sistēmā ir nepieciešama. Mēs varam ļoti daudz runāt par vienoto informatīvo telpu Latvijā, runāt par kaut kādiem papildu pasākumiem Latvijas mazākumtautību informēšanā ar mediju palīdzību, bet pamatu pamats tomēr tiek ielikts skolā, pamatu pamats tiek ielikts ģimenē.

Vēl no Nacionālās apvienības pārzinātās Kultūras ministrijas viedokļa gribu akcentēt, ka uz Saeimu tika virzīti Ministru kabineta likuma grozījumi, kuri atbalsta radošās personas. Jau pēc 23. jūnija Valsts kultūrkapitāla fonds varēs izmaksāt stipendijas mazturīgākajiem radošo personu pārstāvjiem, kā to paredz šis konkrētais likums.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Ritvaram Jansonam no Nacionālās apvienības frakcijas.

Vārds frakcijas “Neatkarīgie” deputātam Mārim Možvillo. Lūdzu!

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vispirms gribu teikt ļoti lielu paldies tiem izglītības iestāžu darbiniekiem, skolotājiem, skolu direktoriem un citām amatpersonām, kas šodien pie Saeimas ieradās nodemonstrēt savu pilsonisko nostāju jautājumos, kas vienmēr ir bijis kā karsts kartupelis, īpaši skolotāju algas un to aprēķināšanas modelis. Tiešām neviltots paldies visiem, kas ieradās, un arī visiem tiem, kas nevarēja ierasties, bet kas juta līdzi šim pasākumam un tiešām spēcīgi demonstrēja vienotību, kas valda skolotāju rindās.

Šodien, atgriežoties pie Saeimas sēdes, ir viens ļoti būtisks notikums, kas nenotiek tik bieži Saeimā. Konkrēti – tika pabeigts izskatīt likumprojektu “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”, kas noteica, ka turpmāk šīm personām, aizejot no dienesta, vairs nebūs jāatlīdzina formu izmaksas. Tas nozīmē, ka tiek atrisināta gadiem neatrisinātā problēma, ka, aizejot no dienesta, nācās segt no savas kabatas formu nolietojumu vai... atgriežot formu, vienalga nācās maksāt par šo formu.

Liels paldies visiem kolēģiem, kas nobalsoja, kas atbalstīja likumprojektu. Tas tāds mazs solis, taču būtiski uzlabo situāciju tiem cilvēkiem, kas bija saskārušies un varētu saskarties ar šo problēmu.

Nobeigumā gribētu novēlēt visiem priecīgus Jāņus. Veiksmīgi sagaidīt īsāko nakti, garāko dienu. Lai šis laiks tiktu pavadīts ģimenes lokā, priecājoties par dabu, par laiku, kurā mēs dzīvojam, protams, sirdī jūtot līdzi Ukrainas cīņai par mūsu tālāko nākotni.

Es no visas sirds novēlu jums sagaidīt svētkus, pavadīt svētkus, un būsim kopā tālāk, lai veidotu savu valsti daudz labāku un laimīgāku.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Mārim Možvillo no frakcijas “Neatkarīgie”.

Vārds frakcijas “Attīstībai/Par!” deputātam Ilmāram Dūrītim. Lūdzu!

I. Dūrītis (AP!).

Labvakar, cienījamie Latvijas iedzīvotāji, radioklausītāji! Jā, tikko ir noslēgusies šī gada pavasara sesijas pēdējā Saeimas sēde, un man šodien ir tas gods pastāstīt mūsu frakcijas vārdā svarīgāko, kas šajā Saeimas sēdē ir lemts.

Pirmām kārtām es gribu teikt, ka Saeima pieņēma grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, tajā paredzot vairākus būtiskus uzlabojumus un precizējumus. Nosaukšu dažus no tiem. Tiek paredzēts uzlabot regulējumu ar invalīdu stāvvietu bezmaksas kartēm Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Tāpat likumprojekts paredz... faktiski jau likums paredz, ka Ukrainas iedzīvotāji līdztekus tam, ka tie var izmantot sabiedrisko transportu bez maksas, varēs izmantot sabiedrisko transportu arī savas līdzpaņemtās bagāžas pārvadāšanai, kas līdz šim nebija atļauts.

Nu, un galvenokārt likums precizē un regulē to personu grupas, kuras varēs pretendēt uz ilgstošāku izmitināšanas atbalstu, līdz ar to tas ir ļoti būtiski, it sevišķi sociāli mazāk aizsargātajiem Ukrainas bēgļiem, kuri ieceļojuši Latvijā un kuriem ir nepieciešams ilgstošāks atbalsts.

Tāpat šis likums paredz un regulē to, lai arī Ukrainas bēgļi, kas ieradušies šeit, varētu vieglāk...  faktiski pēc tādiem pašiem nosacījumiem kā Latvijas pilsoņi un Latvijas iedzīvotāji nokārtot vadītāja apliecību, reģistrēt savu automašīnu. Līdz šim tas bija problemātiski.

Tāpat grozījumi likumā paredz to, ka Ukrainas civiliedzīvotāji varēs pretendēt uz vietām augstskolās, budžeta vietām un arī valsts stipendijām.

Vēl viens būtisks grozījums: šis likums pašreiz... tātad šie grozījumi atļauj arī valsts kapitālsabiedrībām un slimnīcām ziedot Ukrainai medikamentus, tādus, kas ir nepieciešami, un to varēs darīt visas lielās kapitālsabiedrības, ja būs attiecīgs valdības lēmums, arī neskatoties uz iepriekšējā gada peļņas apjomu.

Tad vēl es gribu teikt, ka šodien ir pieņemti būtiski grozījumi Pacientu tiesību likumā, kas atļauj Zāļu valsts aģentūrai efektīvāk strādāt pie jautājumiem, kas saistīti ar vakcīnu izraisītajām blakusparādībām un to kompensācijas, proti, Zāļu valsts aģentūra varēs efektīvāk piekļūt pacientu datiem. Tāpat arī rezidentūras studenti varēs piekļūt pacientu datiem savu studiju procesa zinātnisko darbu izstrādei. To paredz likums “Grozījumi Pacientu tiesību likumā”.

Šodien Saeimas darbs iezīmējās arī ar to, ka pie Saeimas pusdienlaikā pulcējās daudzi Latvijas skolotāji. Pedagogi izrādīja neapmierinātību ar esošo politiku un ar darba apstākļiem. Te es gribētu teikt – pamatotu neapmierinātību, jo pateikšu tikai dažus faktus, kas runā ne par labu Latvijas politikai attiecībā uz izglītību un arī, protams, augstāko izglītību.

Piemēram, vairāk nekā puse no visiem skolotājiem ir vecāki par
50 gadiem, un tas ir piektais augstākais rādītājs starp OECD valstīm. Latvijas skolotājiem ir trešā augstākā noslodze Eiropas Savienībā pēc Lietuvas, kur ir
768 stundas gadā, un Igaunijas, kur ir 609 stundas gadā. Latvijā ir mazāk attīstīts STEM virziens, kur studē vien 12,5 procenti no Latvijas studentiem. Katru gadu Latvijas skolās ir ap trim tūkstošiem otrgadnieku un trešgadnieku. Viņu skaits faktiski nemainās kopš 2017. gada.

Pedagogu vidējā mēneša alga Latvijā ir arī zemākā... zemāka nekā Igaunijā, kur tā ir vidēji 1500 eiro, pie mums – 1100 eiro. Mācību stundu jeb tā saucamo kontaktstundu īpatsvars pedagogu slodzē Latvijā arī ir viens no lielākajiem, tā ka faktiski pedagogi ir noslogoti ar daudz kontaktstundām un par to saņem salīdzinoši mazu atalgojumu.

Šodien vēl gribu teikt, ka sēdes noslēgumā “Attīstībai/Par!” deputāti kopā ar JAUNĀS VIENOTĪBAS frakcijas deputātiem un Konservatīvo frakcijas deputātiem iesniedza izmaiņas sēdes darba kārtībā, lūdzot Prezidiju iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā jautājumu par Civilās savienības likumu. Kā mēs zinām, kvoruma trūkuma dēļ pirms divām nedēļām šī likumprojekta skatīšana Saeimā tika pārtraukta. Un tomēr deputāti iebilda, un atkal divos balsojumos par šī likumprojekta iekļaušanu Saeimas darba kārtībā nebija kvoruma.

Līdz ar to diemžēl ir jāsecina, ka joprojām daļa – liela daļa – parlamenta deputātu neuzskata, ka būtu nepieciešams izpildīt Satversmes tiesas lēmumu un pieņemt Civilās savienības likumu, tādējādi regulējot arī... palīdzot tām ģimenēm, kas dzīvo nereģistrētās partnerattiecībās.

Kopumā es gribu novēlēt visiem, arī jums, radioklausītāji, jauku šo vakaru. Priecīgus nākošos svētkus un atpūtu, labu atpūtu, vasarā!

Parlaments, protams, arī vasarā sanāks uz ārkārtas sēdēm. Visticamāk, gan jūlijā būs kāda sēde, gan varbūt jūnija noslēgumā, bet pašreiz kārtējā sesija, tātad pavasara sesija, ir beigusies.

Liels paldies par uzmanību. Uz redzēšanos!

Vadītāja. Paldies frakcijas “Attīstībai/Par!” deputātam Ilmāram Dūrītim.

Līdz ar to šodienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos citreiz!