Frakciju viedokļi 2021.gada 7.oktobrī

(11.10.2021.)

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan raidījums “Frakciju viedokļi”, un turpmākajās minūtēs Saeimas deputāti jums pastāstīs par šodienas sēdes darba kārtības jautājumiem un citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA priekšsēdētājam Ainaram Latkovskim. Lūdzu!

A. Latkovskis (JV).

Sveicināti! Es gribētu izcelt divus likumprojektus. Kopumā Saeimas dienaskārtība nebija bagāta tieši ar likumprojektiem, vairāk strīdu bija par vienu konkrētu pieprasījumu. Bet divi likumprojekti, ko arī Saeima kopumā – pozīcija un opozīcija – atbalstīja.

Pirmais, manā skatījumā, ir ļoti svarīgs. Tas ir likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Kāpēc tas ir svarīgs? Līdz šim mūsu karavīri, zemessargi, kuri devās misijās – vai tā būtu NATO misija, militārā misija citā valstī... Atgriežoties likums paredzēja viņiem sociālo rehabilitāciju 10 dienu garumā. Tā bija jāizņem trīs mēnešu laikā pēc atgriešanās no misijas. Tas ir ļoti svarīgi, jo mūsu karavīri un zemessargi atradās tiešām zemeslodes karstajos punktos un dalība tur, kur notiek militārais konflikts, karš, atstāj sekas uz karavīriem un virsniekiem, bet sociālā rehabilitācija bija paredzēta tikai pašam karavīram vai zemessargam.

Veicot aptauju, Nacionālie bruņotie spēki noskaidroja, ka 83 procenti no karavīriem uzskata, ka sociālās rehabilitācijas kurss labāk iedarbotos, ja viņi to varētu veikt kopā ar ģimeni, tas ir, ar laulāto un nepilngadīgajiem bērniem.

Šāds likumprojekts tika sagatavots no valdības puses, arī iesniegts, un šodien Saeima to apstiprināja pirmajā lasījumā. Tad, kad Saeima būs likumprojektu izskatījusi pilnībā un atbalstījusi, karavīriem un zemessargiem, kas atgriezīsies no misijām (pašlaik mēs atrodamies četros tādos karstos zemeslodes punktos), sociālo rehabilitāciju 10 dienu laikā būs iespējams pavadīt ar ģimeni.

Jāsaprot, ka cilvēkiem, atgriežoties no kāda laika pavadīšanas ārpusē... militārā konflikta zonā, protams, ir svarīgs tieši ģimenes atbalsts. Bieži vien iznāca tā, ka atgriežoties viņiem uzreiz bija jādodas uz rehabilitāciju, bet tai pašā laikā tepat Latvijā palika ģimene, ar kuru, kā saka, nevar būt diendienā. Tā ka šī ir ļoti laba lieta, kas atbalstīta no visiem Saeimā pirmajā lasījumā.

Kas vēl ir. Valdība iesniedza likumprojektu “Trauksmes celšanas likums”. Pēc būtības tur ir ieliktas normas, ka tas attieksies – tā aizsardzība – ne tikai uz pašu trauksmes cēlēju. Līdz šim pašlaik spēkā esošajā likumā ir paredzēts, ka – arī uz viņa radiniekiem, bet šis attieksies jau uz tām tuvākajām personām, teiksim, kādu no kolēģiem, kas arī ir palīdzējis identificēt, ziņot par nelikumībām konkrētajā darbavietā. Arī šis likumprojekts sāks ceļu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā.

Nu tad šie divi. Gan jau mani kolēģi pastāstīs par citām lietām.

Paldies jums.

Vadītāja. Paldies frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA priekšsēdētājam Ainaram Latkovskim.

Nākamais runās frakcijas “Attīstībai/Par!” deputāts Viesturs Liepkalns. Lūdzu!

V. Liepkalns (AP!).

Labdien, godātie klausītāji! Gluži tāpat kā mans kolēģis Latkovska kungs teica, arī mūsu ieskatā, viens no būtiskākajiem lēmumiem šodien ir tieši tas, ka Saeima pirmajā lasījumā ir atbalstījusi likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, ar kuru iecerēts nodrošināt iespēju karavīriem, zemessargiem, kuri atgriezušies no starptautiskajām operācijām, saņemt sociālo rehabilitāciju kopā ar ģimeni – laulāto un nepilngadīgajiem bērniem. Lai neatkārtotu, es vairāk neizplūdīšu šī likumprojekta būtībā, jo mans kolēģis jau izstāstīja nedaudz plašāk.

Es gribētu arī atzīmēt, ka Saeimā bija debates par iesniegto likumprojektu “Grozījumi Patvēruma likumā”, kas faktiski paredz to, ka personas, kuras sākotnēji nelikumīgi šķērsojušas Latvijas Republikas robežu un tām ir atteikta bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršana, tiek sauktas pie atbildības atbilstoši Krimināllikuma 284. pantam.

Frakcijā par to arī bija debates. Mēs iesniegto priekšlikumu izrunājām. Būtība ir tāda, ka personas, kurām nav tiesību uzturēties valstī, faktiski būtu izraidāmas. Šādu personu saukšana pie kriminālatbildības vai tiesāšana, piespriežot cietumsodu vai savādāku atbildību, ir tieši pretēja rīcība: mēs šos nelikumīgos imigrantus tā kā vairāk cenšamies uzturēt mūsu valstī, respektīvi, cietumā vai kādā savādākā soda apmērā, nevis viņiem faktiski piešķirt izraidīšanu, ja tiem uzturēšanās tiesības nepienākas. Līdz ar to arī frakcijas lēmums bija šo priekšlikumu noraidīt.

Tāpat nedēļas ietvaros mums ir bijušas plašas diskusijas par straujo Covid-19 infekcijas izplatību. Daudz esam runājuši par kopējo koalīcijas sadarbību un iespējamiem risinājumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanā. Frakcijas redzējums ir tāds (un tas faktiski ir vienprātīgs), ka papildu ierobežojumi slimības izplatības ierobežošanai būtu jānosaka tieši nevakcinētajiem, respektīvi, tās personas, kas ir vakcinētas, būtu tomēr... nebūtu godīgi pret viņiem noteikt kādus ierobežojumus, jo viņi ir pierādījuši sevi kā atbildīgus sabiedrības locekļus, patiešām vakcinējoties un no savas puses izdarot visu, kas iespējams, lai šo infekciju ierobežotu.

Es izmantošu iespēju un aicināšu visus, kas šobrīd mūs klausās, tieši tos, kas vēl nav vakcinējušies, – patiešām vakcinējieties, rūpējieties par sevi, par savu tuvinieku veselību! Šis būs patiešām ļoti grūts un sarežģīts rudens, un tikai kopīgiem spēkiem mēs spēsim šo infekciju ierobežot.

Paldies, ka uzklausījāt.

Vadītāja. Paldies Viesturam Liepkalnam no frakcijas “Attīstībai/Par!”.

Nākamajam vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šonedēļ izskatīja 14 186 pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Samazinām PVN pārtikas produktiem”. Iniciatīvas autori aicina samazināt PVN likmi pārtikas produktiem, tostarp svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām, piena produktiem, bioloģiskajai pārtikai un maizei, nosakot likmi piecu procentu apmērā. PVN likmes samazināšana pārtikai ļautu nodrošināt zemākas cenas. Tādējādi tiktu atbalstīti mazāk aizsargātie iedzīvotāji ikdienas vajadzību nodrošināšanā, kā arī tiktu atbalstīti vietējie lauksaimnieki un pārtikas ražotāji.

Es uzskatu, ka Ministru kabinetam nopietni jāvērtē iespēja samazināt pievienotās vērtības nodokli pārtikas produktiem. Katrā gadījumā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija aicina valdību nākt klajā ar attiecīgu ziņojumu līdz nākamā gada 1. jūlijam.

Ar kovidu saslimušo skaits, atnākot rudenim, atkal strauji palielinājās, gluži kā pērnruden. Uzskatu, ka gads ir pietiekami ilgs laika posms, lai varētu izdarīt daudz, taču veselības ministrs Daniels Pavļuts un valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ļoti skopi stāsta par paveikto un vairāk nodarbojas ar grēkāžu meklēšanu.

Ļoti labi atceros, kā pērn rudenī, bet it īpaši ziemā, kad saslimstība un mirstība strauji pieauga, Ministru kabinetā valdīja acīmredzams apjukums un nezināšana, ko darīt. Izskatās, ka pašlaik notiek kaut kas līdzīgs. Toreiz ierobežojumi bija neloģiski un savstarpēji pretrunīgi, tam visam pa virsu klājās juceklis, lai neteiktu – nelikumības (ar ko tagad nodarbojas parlamentārās izmeklēšanas komisija)... vakcīnu iepirkums un naudas iedalīšana dārgajam, nevajadzīgajam un strādāt nespējīgajam Vakcinācijas projekta birojam.

Mūsu frakcija uzskata, ka nav tā, ka sabiedrība to visu neredz. To visu cilvēki redz, vērtē un izdara secinājumus. Es domāju, ka katram ir jāuzdod sev jautājums: vai tādai valdībai vispār var uzticēties?

Es domāju, ka valdībai ir nepieciešama skaidra un mērķtiecīga stratēģija (mūsu frakcija tādu pašlaik neredz), kas palīdzētu risināt krīzes situācijas. Tāpat svarīgi Ministru kabineta noteikumus padarīt saprotamus ikvienam iedzīvotājam.

Mēs uzskatām, ka mums vajadzīga valdība, kura runā ar tautu atklātu, tiešu un godīgu valodu, un ka valdības sastāvā pareizi būtu atbalstīt profesionālus un kompetentus cilvēkus, kam ir sajēga, kas ir nozare un kā šo nozari gudri vadīt, nevis cilvēkus, kuri braukā pa kūrortiem, pieprasa sev atvaļinājumus krīzes laikā un, mūsuprāt, neatbilst ieņemamajam amatam.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Viktors Valainis. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Labdien, godātie klausītāji, kas seko līdzi šai sēdei! Mēs šodien “Frakciju viedokļos” paudīsim viedokli par diviem jautājumiem, kas, mūsuprāt, šodien Saeimā bija aktuāli.

Pirmais jautājums – par valsts atbalsta programmu elektroauto. Programma paredz 4,5 tūkstošu eiro atbalstu, kā rezultātā varētu iegādāties 2200 jaunus automobiļus. Mēs, pieprasījuma autori, vērsāmies pie Krišjāņa Kariņa, prasot skaidrot šī piedāvājuma pamatotību. Nonācām pie atziņas, ka ministrija gluži vienkārši piedāvā atbalstīt jaunu elektroauto iegādi. Tas nesasniegs praktiski nekādus vides klimata izaicinājuma mērķus, bet sniegs atbalstu, nelielu atbalstu, turīgākajai iedzīvotāju grupai, un tas, mūsuprāt, tikai palielinās nevienlīdzību valstī, jo ne skolotājs, ne policists, ne ārsts, ne cilvēks ar vidējiem ienākumiem (kā mēs šodien Saeimas sēdē noskaidrojām – arī Saeimas deputāti) nemaz nevar atļauties nopirkt šādu elektroauto gluži vienkārši tā dārdzības dēļ. Tas maksā pat trīsreiz dārgāk nekā parastais ikdienā lietojamais auto.

Bet pretstatā visam šim fonam valdība ir gatava ziedot 10 miljonus eiro šī jautājuma risināšanai. Mūsuprāt, tas ir absolūti nesamērīgi. Pat iepazīstoties... pat ar nosacījumu, ja tomēr grib veidot šādu elektroauto programmu, mēs šodien no savas puses piedāvājām pilnīgi citu alternatīvu – novirzīt šo naudu, piemēram, koplietošanas programmai, kur varētu paplašināt koplietošanas elektroauto parku, kas būtu pieejams skolotājiem, dakteriem, ārstiem, ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Tas tiešām kļūtu pieejams... un kaut kādā veidā arī veicinātu klimata mērķu sasniegšanu daudzkārt vairāk nekā šobrīd valdības piedāvājums. Tā ir izšķērdība, uz ko mēs norādījām. Bija arī plašas debates par šo jautājumu, daudzi kolēģi piekrita, diemžēl valdošo partiju pārstāvji priekšlikumu noraidīja. Bet Zaļo un Zemnieku savienība pie tā neapstāsies, mēs turpināsim šo tēmu aktualizēt un virzīt tālāk.

Dienas nobeigumā mēs vērsāmies ļoti asi – iesniedzām Saeimā lēmuma projektu par to, lai valdības vadītājs pārtrauktu jebkādus komandējumus, jebkādus atvaļinājumus, kas šobrīd ministriem ir.

Mēs burtiski pirms nedēļas visi bijām liecinieki tam, ka iekšlietu ministre brīdī, kad valstī ir izsludināts ārkārtējais stāvoklis iekšlietu jomā, dodas atvaļinājumā. Mēs šodien redzam to, ka veselības ministrs brīdī, kad ir ārkārtējā situācija veselības jomā, uzņemas trīs ministru pienākumus, jo pārējie ministri ir vai nu atvaļinājumā, vai komandējumā. Šobrīd valdībā seši ministri neatrodas uz vietas, viņu jautājumus... aizpilda citi ministri.

Mēs no savas puses piedāvājām lēmuma projektu Saeimai noteikt, kamēr valdība nav tikusi galā... nav radusies skaidrība par Covid‑19 pandēmiju... ar to saistītajiem jautājumiem, tikmēr ministri sēž un strādā uz vietas.

Šobrīd jau vairākas nedēļas valdībā tiek muļļāti jautājumi, tiek vainota vai nu opozīcija, vai ministri cits citu vaino – kurš nu dara, kurš nu nedara, bet tai pašā laikā tas ir vienkārši neiedomājami, ka ministrijas pārstāvji gluži vienkārši atnāk un parāda mums... Šobrīd “Latvijas Vēstnesī” mēs lasām, ka puse no ministriem nemaz nav darbā brīdī, kad valdībā ir krīzes situācija.

Tāpēc mēs no savas puses aicinājām noteikt moratoriju, kas, protams, no valdošās koalīcijas netika atbalstīts, bet es ceru, ka mūs sadzirdēs un arī sabiedrība izdarīs spiedienu uz valdību par to, ka šādi strādāt nedrīkst. Ja valdības vadītājs nespēj tikt galā ar pienākumiem, varbūt ir pienācis laiks, lai nāk cits valdības vadītājs, kas šādu situāciju nepieļautu.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Viktoram Valainim no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamajam vārds frakcijas “Neatkarīgie” deputātam Ralfam Nemiro. Lūdzu!

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē izskatījām arī tādu būtisku jautājumu, ko mūsu kolēģi iepriekš nebija minējuši. Tas ir lēmuma projekts “Par 10 168 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par vienkāršotu mazās uzņēmējdarbības nodokļu režīmu” turpmāko virzību”.

Mēs zinām, ka Latvijā mazajiem uzņēmējiem ir pietiekami liels birokrātiskais slogs, tāpat arī nodokļu slogs ir samērā liels tieši mazajiem uzņēmējiem. Līdz ar to mēs Saeimā pieņēmām lēmumu šo iedzīvotāju iniciatīvu atbalstīt un nodot komisijām, lai turpmāk varētu skatīt šos jautājumus un rast iespējami labākos risinājumus.

Šis ir ļoti būtisks aspekts. Mazā uzņēmējdarbība ir ļoti svarīga mūsu valstī tamdēļ, ka mums ir jāaudzina cilvēkos arī tā saucamais uzņēmēja gēns, kas liek izvēlēties nevis valsts pārvaldi, bet uzņēmējdarbību kā savu pamatnodarbošanos, tas ir, maksāt nodokļus, nevis saņemt no nodokļu maksātājiem atalgojumu.

Tāpat mēs pievērsām uzmanību arī pieprasījumam, kas bija adresēts premjerministram Krišjānim Kariņam attiecībā uz elektroauto iegādi. Jāsaka, transporta enerģētika ir ļoti būtisks sektors, kas arī... ilgstoši nav risināts. Par šo jautājumu ir runājuši ļoti daudzi nevalstiskā sektora pārstāvji, piemēram, “AUTO ASOCIĀCIJA”, kas ir norādījusi uz citu risinājumu, tas ir, zemu emisiju automobiļu subsidāciju, nevis elektroautomobiļu iegādes subsidāciju, jo tiešām elektroautomobiļu iegāde faktiski... tos var atļauties tikai tiešām ļoti turīgi cilvēki, jo elektroautomobilis bieži vien ir divas vai pat trīs reizes dārgāks nekā tieši tādas pašas markas un gada iekšdedzes dzinēja automobilis.

Tāpat frakcija “Neatkarīgie” šodien uzstājās un izteicās par likumprojektu “Grozījumi Patvēruma likumā”. Šis jautājums faktiski ir saistīts ar imigrantu... tātad nelikumīgi robežu šķērsojušu personu turpmāku sodīšanu. Mūsuprāt, jau šobrīd Krimināllikums... tiesībsargājošām institūcijām ir pietiekami plašas iespējas šo jautājumu risināt, un līdz ar to, tā vienkāršoti izsakoties, piebāzt Latvijas cietumus pilnus ar cilvēkiem, kuru reliģiskā, politiskā pārliecība, iespējams, kriminālā pagātne, iespējams, arī radikālie noskaņojumi... nav īsti pareizais veids. Mēs pievērsām uzmanību vairāk tieši seku salīdzināšanai ar cēloņiem un lūdzām deputātus neatbalstīt šo priekšlikumu, jo mēs aicinājām vairāk skatīties uz sekām, kas ir žoga būvniecība.

Tāpēc šodien darbs Saeimā ir bijis ražīgs. Ir atbalstītas vairākas iniciatīvas, par kurām es vēlējos izteikties. Mani kolēģi jau ir daudz runājuši par jautājumiem, kas tiešām šodien ir bijuši apspriesti pietiekami intensīvi.

Liels paldies. Lai veicas!

Vadītāja. Paldies Ralfam Nemiro no frakcijas “Neatkarīgie”.

“Frakciju viedokļus” šodien noslēgs Nacionālās apvienības frakcijas deputāts Jānis Dombrava. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien no Nacionālās apvienības tika virzīti divi likumprojekti.

Viens bija likumprojekts “Grozījumi Patvēruma likumā”, kurš noteiktu stingrākas sankcijas nelikumīgiem robežšķērsotājiem, lai tiem neizdotos izmantot likuma robus un palikt nesodītiem. Šis bija ļoti būtisks likumprojekts no tā viedokļa, ka mēs varētu sūtīt skaidru signālu ikvienam, kurš vēlas iesaistīties šajos organizētās noziedzības īstenotajos cilvēktirdzniecības tīklos, ka gadījumā, ja šīs personas mēģinās nelikumīgi ieceļot Eiropas Savienībā, izmantojot Latviju, tad tām būtu jārēķinās ar kriminālsodu – vai tas būtu ievērojams naudas sods vai apcietinājums. Tāpat arī paredzot iespēju, ka šīs personas tiktu deportētas atpakaļ uz to izcelsmes valsti.

Diemžēl Saeimas vairākums ar ļoti neskaidru argumentāciju šo likumprojektu noraidīja, argumentējot, ka mums būs kaut kādas papildu izmaksas, neņemot vērā faktu, ka jau šobrīd mums ir izmaksas saistībā ar šo personu uzturēšanu un izvērtēšanu patvēruma meklētāju centrā “Mucenieki”, no kura diemžēl arī nereti šīs personas aizbēg projām un tālāk uzturas vai nu Latvijā, vai kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī.

Ir jāņem vērā arī negatīvā pieredze, kāda ir vērota iepriekšējos gados citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kur tika konstatēts, ka daudzi tūkstoši “Islāma valsts” kaujinieku tika apzināti iesūtīti Eiropas Savienībā, izmantojot patvēruma meklētāja statusu, kā rezultātā viņi arī pastrādāja vairākus traģiskus un briesmīgus teroraktus.

Otrs likumprojekts bija “Grozījumi Valsts robežsardzes likumā”, kur mēs piedāvājām noteikt atlīdzību tām personām, kas godprātīgi pilda savu pilsoņa pienākumu un sniedz vērtīgu informāciju robežsardzei, kura palīdz gan atturēt šos nelegālos migrantus no iekļūšanas mūsu valstī, gan apturēt kontrabandas izplatīšanu Latvijā. Tātad ir šādi godprātīgi cilvēki, kuriem mēs esam lielu pateicību parādā, kuri ikdienā pat savā ziņā riskē ar veselību, sadarbojoties ar valsts institūcijām. No valsts puses ir tikai pareizi, ka šādiem cilvēkiem tiktu nodrošināts atbalsts.

Tas īsumā viss. Šis likumprojekts tika nodots izskatīšanai, un ceru, ka arī drīzumā tas tiks pieņemts galīgajā lasījumā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Jānim Dombravam no Nacionālās apvienības frakcijas.

Līdz ar to šodienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties. Uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Svētdien, 24.oktobrī