Frakciju viedokļi 2019.gada 14.martā

(18.03.2019.)

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! No Saeimas nama skan pārraide “Frakciju viedokļi”, un tajā par šīsdienas Saeimas sēdes darba kārtības jautājumiem jums pastāstīs frakciju pārstāvji.

Pirmajam šodien vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Aldim Adamovičam. Lūdzu!

A. Adamovičs (JV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē tika izskatīti diezgan daudzi jautājumi, bet droši vien svarīgākais ir tas, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai, tāpat arī pārējām komisijām Saeima nodeva likumprojektu “Par valsts budžetu 2019. gadam” un vēl 15 pavadošos likumprojektus, kuros jāveic izmaiņas saistībā ar budžetu šim gadam.

Nedaudz par skaitļiem, kas paredzēti šī gada budžetā. Minimālā alga šogad saglabāsies tādā pašā līmenī – 430 eiro mēnesī, kā bija solīts, nekādas nodokļu izmaiņas darbaspēkam vai sociālajā jomā netiek plānotas un arī netiek ieviestas. Gribu atgādināt, ka 2019. gadā tiek paaugstināts neapliekamais minimums no 200 uz 230 eiro, tāpat arī neapliekamais minimums jeb atvieglojums par apgādājamo no 200 uz 230 eiro un arī neapliekamais minimums pensijām no 250 uz 270 eiro. Šā gada konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu apmērā, bet izdevumi – 9,4 miljardu apmērā; budžeta deficīts plānots 0,5 procenti no iekšzemes kopprodukta, savukārt iekšzemes kopprodukta pieaugums tiek prognozēts trīs procentu apmērā. Jāatgādina, ka šogad iekšzemes kopprodukts absolūtos skaitļos tiek plānots ap 31 miljardu eiro.

Vispirms par galveno, kas šī gada budžetā tiek paredzēts. Astoņdesmit septiņi miljoni eiro veselības darbinieku atalgojuma paaugstināšanai, 8,9 miljoni eiro tiesnešu un prokuroru darba samaksas palielināšanai, kā arī 4,8 miljoni eiro ilgstošas sociālās aprūpes iestāžu darbinieku atalgojuma paaugstināšanai. Tāpat 41 miljons eiro paredzēts pabalstiem par izdienas gadiem iekšlietu un tieslietu jomas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm. Šogad arī tiek nodrošināts skolotāju atalgojums, kas tika paaugstināts pagājušā gada septembrī, lai to izmaksātu visa gada griezumā. Un gribu teikt, ka gan valdība, gan Saeima meklēs iespējas... lai izskatītu iespēju no šā gada septembra izpildīt paaugstināšanas grafiku, ja budžeta ieņēmumi pildīsies.

Tāpat 7,2 miljoni paredzēti Pasākumu plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam līdz 2019. gada 31. decembrim, ko mēs visi zinām ar nosaukumu Moneyval. Papildu trīs miljoni eiro paredzēti medikamentu pieejamības nodrošināšanai reto slimību pacientiem, 2,7 miljoni – īpašas kopšanas pabalsta palielināšanai bērniem un pieaugušajiem ar invaliditāti kopš bērnības, kā arī papildu 5,4 miljoni eiro – Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksu nodrošināšanai.

Runājot par sociālo budžetu, 10,4 miljoni ir plānoti, lai nodrošinātu pensiju indeksāciju un pabalstus mirušo pensionāru laulātajiem.

Valdība ir vienojusies ar Latvijas Pašvaldību savienību un parakstījusi vienošanās un domstarpību protokolu, ar ko pašvaldībām tiek garantēts finansējums 1,47 miljardu eiro apmērā jeb 19,6 procenti no plānotajiem kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem.

Jāuzsver arī tas, ka valdība ir apņēmusies pašvaldībām garantēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozes 100 procentu apmērā.

Un vēl – šajā gadā mainās akcīzes nodoklis atsevišķām... kategorijām. Ar 2019. gada 1. janvāri tiek palielinātas akcīzes nodokļa likmes smēķējamai tabakai, tabakas lapām un karsējamai tabakai, ar šī gada 1. martu tiek palielinātas akcīzes nodokļa likmes vīnam, raudzētajiem dzērieniem un ar šī gada 1. jūliju – cigaretēm. Tātad var teikt, ka pārējie nodokļi paliek, kā bija ilgtermiņā solīts, nekādas izmaiņas vismaz pagaidām vairs netiek plānotas. Un ceru, ka... mēs ceram, ka 20. martā Saeima uzsāks budžeta skatīšanu un tas tiks pieņemts pirmajā lasījumā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Aldim Adamovičam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

Nākamais runās frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimā šodien tika pieņemts lēmums par gadskārtējā valsts budžeta projekta nodošanu izskatīšanai parlamenta komisijās. Valsts budžeta projekta paketē ir iekļauts likumprojekts “Par valsts budžetu 2019. gadam”, kā arī grozījumi pavadošajos likumos.

Mūsu frakcijai ir vairāki jautājumi budžeta projekta autoriem par šiem dokumentiem, bet pašlaik jāaktualizē tikai viens – kāpēc pirms vēlēšanām solītais nav ielikts valsts budžeta projektā? Ar to mēs domājam gan skolotāju algas, gan bēdīgi slaveno plānu “3 × 500”, par ko droši vien situāciju skaidros Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis. Katrā gadījumā pašlaik mēs gatavojam savus priekšlikumus, lai šo dokumentu uzlabotu.

Tāpat komisijām šodien tika nodoti grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”. Šie grozījumi paredz piemērot samazinātu akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai, ko izmanto kuģos zvejai iekšējos un piekrastes ūdeņos. Bez šaubām, šie grozījumi ir cilvēkiem labvēlīgi.

Galīgajā lasījumā tika atbalstīti grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā jeb OCTA likumā. Izmaiņas rosinātas, lai novērstu praksē konstatētās nepilnības un ieviestu uzlabojumus ceļu satiksmes negadījumā cietušo personu, apdrošināšanas ņēmēju un autovadītāju interesēs.

Otrajā lasījumā tika izskatīti grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, kuri paredz cilvēkam tiesības kā papildu dzīvesvietas adresi norādīt ārstniecības iestādes atrašanās vietu, ja viņš tur ārstējas ilgstoši. Arī šī norma ir cilvēkam neapšaubāmi labvēlīga.

Un vēl šodien parlamentā tika pieņemts lēmums par kolektīvā iesnieguma “Par Bisfenolu A saturoša pārtikas iepakojuma aizliegšanu” turpmāko virzību. Lēmuma projekts nodots izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Un es ļoti ceru, ka deputāti, kuri strādā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, vienosies par šī dokumenta saturu un būtību.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

Nākamais runās frakcijas KPV LV deputāts Jānis Vitenbergs. Lūdzu!

J. Vitenbergs (KPV LV).

Sveicināti, radioklausītāji! Būtisks jautājums sabiedrībā, politikā un Latvijā kopumā ir budžets.

Šodien nodevām komisijām 16 ar budžetu saistītus likumprojektus. 2019. gada valsts budžeta projekts ir īpašs jau ar to, ka tas ir iekavējies un Saeimā pēc vēlēšanām nonācis vēlāk, nekā ierasts. Šis ir pēdējā laika ilgāk gaidītais budžets. Lai gan budžets tiek pieņemts vēlāk, nekā tas ir ierasts, valstī visam jāfunkcionē vienlīdz labi. Taču jau tagad ir jādomā par turpmāk veicamajiem darbiem, lai nākamais, jau 2020. gada budžets, būtu ar lielāku pozitīvo pievienoto vērtību. Būtiski ir tas, ka šogad ir bijusi iespēja rast papildu finansējumu veselības aprūpei, aizsardzības spēju pilnveidošanai un finanšu sektora sakārtošanai. Tas ir nozīmīgs solis, lai sakārtotu jau ilgu laiku sasāpējušos jautājumus.

Līdzīgi kā otrajā lasījumā... šodien pieņēmām Ieroču aprites likumu trešajā lasījumā. Un, līdzīgi kā otrajā lasījumā, tas raisīja plašas diskusijas. Viens no svarīgākajiem priekšlikumiem, ko ietver šis likumprojekts, ir tiesības lietot šaujamieroci no 16 gadu vecuma. Tiesības lietot šaujamieroci netiks piešķirtas bez jebkādas kontroles. Jaunietim būs nepieciešama Valsts meža dienesta izsniegta mednieka apliecība, kā arī vecāku vai likumisko pārstāvju rakstveida piekrišana un Valsts policijas atļauja. Iecerēts, ka par drošības prasību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu attiecīgajā gadījumā būs atbildīgs ieroča īpašnieks. Ja atbildīgais nebūs nodrošinājis prasību ievērošanu, Valsts policija varēs anulēt īpašniekam piešķirtās ieroču iegādāšanās, realizēšanas, glabāšanas, nēsāšanas un kolekcijas atļaujas vai nepagarināt to derīguma termiņu. Līdz ar to par pusaudžu piedalīšanos medībās būs pilnībā atbildīgs vecāks vai likumiskais pārstāvis. Viss tiks pakļauts kontrolei, neviens apkārt ar ieroci neskries.

Vēl no svarīgākajiem jautājumiem jāpiemin Iepakojuma likums un iepakojuma depozīta sistēmas ieviešana. Tika pagarināts termiņš... jo šis ir viens no nopietnākajiem jautājumiem, ko risina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Šobrīd notiek aktuālas diskusijas starp iesaistītajām pusēm, un termiņš ir jāpagarina, lai rastu kopīgu labāko risinājumu. Ir arī ļoti svarīgi, ka tika panākta administratīvi teritoriālās reformas turpināšana, kas noteiks, ka šīs reformas rezultātā visi Latvijas iedzīvotāji saņems kvalitatīvākus pakalpojumus.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Jānim Vitenbergam no frakcijas KPV LV. Un nākamajai vārds Danai Reizniecei-Ozolai no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Labdien, godātie radioklausītāji! Nu, protams, šīsdienas Saeimas darba kārtībā galvenais jautājums bija budžets un to pavadošie likumprojekti. Daži komentāri no mūsu puses. Kopumā budžets, ja to vērtē kā iepriekšējās valdības darba turpinājumu, nebūt nav slikts, bet problēma ir tāda, ka jaunajā budžeta projektā nav nekā no jauno politisko spēku dotajiem solījumiem pirms vēlēšanām.

Protams, tiek lietots arguments, ka šis ir tehnisks budžets, bet tas ir tāds vājš šaujampulveris jeb, nu, nekorekts arguments, jo mums ir īsta valdība, kas ievēlēta, un tās pienākums ir veidot budžetu, kas demonstrē tās politiku, vēlmi un prasmi īstenot solījumus, kas doti.

Galvenā lieta, pret ko mums ir iebildums, ir tā, ka šogad, kad budžeta ieņēmumi ir par 450 miljoniem lielāki nekā pagājušajā gadā, tomēr nav rasts finansējums pedagogu atalgojuma palielināšanai no 1. septembra, lai noteiktu zemāko atalgojuma likmi – 750 eiro. Tas ir solījums, kas tika dots iepriekšējās valdības laikā, VIENOTĪBAS ministram Šadurska kungam vienojoties ar arodbiedrību, ka pakāpeniski gadu gaitā finansējums tiks nodrošināts.

Šobrīd to es arī daļēji uztveru kā tādu spēli ar jauno izglītības ministri – viņai prasa vispirms ieviest reformas, šo finansējumu piešķirot vēlāk, bet es domāju, ka tas nav taisnīgi – spēlēt tādas spēles uz pedagogu rēķina.

Ja šajās dažās dienās, kamēr Saeimā notiks darbs ar budžetu, koalīcija neradīs risinājumu, protams, mēs kā opozīcija piedāvāsim savu redzējumu, kā jau šogad nodrošināt atlīdzību pedagogiem, un cerēsim arī uz koalīcijas partneru atbalstu.

Otra lieta, kam es vēlos pievērst uzmanību, ir pavisam jauns likumprojekts, ko Zaļo un Zemnieku savienības deputāti šodien piedāvāja darbam Saeimas deputātiem, proti, likumprojekts “Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums”. Mūsuprāt, ļoti nepieciešama lieta, ņemot vērā to, ka daudzu gadu garumā Latvijā ir izplatījusies ātro kredītu sērga. Ir bijuši daudzi mēģinājumi 2015. un 2018. gadā mazināt bezatbildīgu kredītu došanu – gan ierobežojot procentus, gan nokavējuma naudas, soda naudas, gan arī nosakot papildu prasības kredītizsniedzējiem izvērtēt cilvēku iespējas kredītu atmaksāt, pirms tas tiek viņiem iedots. Šim stāstam ir arī otra puse – jau šobrīd ir ļoti daudz cilvēku, kas ir paņēmuši kredītus un nespēj atdot, īpaši jaunieši, kam mazāka dzīves pieredze, kam vēl nav regulāru ieņēmumu, kam ir zema finanšu pratība. Šādi kredīti ir paņemti, un tie spiež nokļūt ēnu ekonomikā, liedz strādāt normālu darbu un veidot karjeru. Īpaši reģionos ļoti bieži uzņēmēji stāsta, ka pie viņiem vēršas nākamie darbinieki ar lūgumu maksāt algu aploksnēs, jo viņi ir nokļuvuši parādos, nespēj tos atdot un, protams, baidās no tiesu izpildītājiem. 

Nedaudz statistikas. Pēc Latvijas Finanšu nozares asociācijas pagājušā gada nogales datiem, šobrīd aptuveni 40 tūkstošiem fizisko personu parādsaistības Latvijā pārsniedz divus tūkstošus eiro. Starp diviem tūkstošiem un pieciem tūkstošiem eiro... tie ir 35 tūkstoši ekonomiski aktīvu cilvēku, kas ir kļuvuši par kredītu upuriem. Un 13 procenti no šiem visiem kredītiem ir parādi kredītiestādēm, 52 – parādi dažādiem pakalpojumu sniedzējiem, 35 procenti – parādi citiem licencētiem kreditoriem.

Mēs ar šo likumprojektu paredzam, ka tām personām, kurām ir mazi ienākumi, kurām mantiskā situācija un ienākumi neļauj norēķināties par parādiem, kas ir no diviem līdz pieciem tūkstošiem, tiktu piedāvāta iespēja atbrīvot viņas no šiem parādiem, tādā veidā ļaujot atgriezties aktīvajā ekonomikā, saņemt legālu algu un strādāt tautsaimniecības attīstībai.

Vēl noteikti ir vajadzīgas diskusijas par to, kādā veidā piedāvāt iespēju cilvēkiem apgūt finanšu pratību. Diskusijas ir arī par to, cik lielas izmaksas būtu jāsedz pašai personai. Mēs uzskatām, ka tām ir jābūt iespējami mazām, jādod iespēja arī personām, kam ir mazturīgo statuss un kas saņem dažādu veidu sociālos pabalstus, lai tomēr būtu iespēja no šī elles rata izrauties.

Šodien koalīcijas partneri neatbalstīja šī jaunā likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā, bet es ļoti ceru uz saprātu un to, ka nākamajā nedēļā tas gan tiks iekļauts Saeimas sēdes darba kārtībā, gan arī nodots darbam komisijās, lai mēs iespējami drīz varētu dot iespēju šiem cilvēkiem atgriezties sabiedriski aktīvā dzīvē un legālajā tautsaimniecībā.

Paldies jums par uzmanību, un turpināsim jūs arī informēt par mūsu iniciatīvām, kādas mēs no savas puses gatavosim saistībā ar šī gada budžeta projektu.

Vadītāja. Paldies Danai Reizniecei-Ozolai no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Un nākamajam “Frakciju viedokļos” vārds frakcijas “Attīstībai/Par!” deputātam Mārtiņam Šteinam. Lūdzu!

M. Šteins (AP!).

Esiet sveicināti, radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē tika izskatīti vairāki nozīmīgi jautājumi, Saeima uzsāka aktīvu darbu pie 2019. gada valsts budžeta.

Šodien tika lemts par gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un to pavadošo likumprojektu nodošanu izskatīšanai komisijās. Papildus jau iepriekš minētajam piebildīšu, ka 2019. gada budžeta likumprojektu pakete pirms pirmā lasījuma Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tiks skatīta 18. un 19. martā. Saeimas mājaslapā ir pieejams sēžu grafiks.

Šodien Saeima Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai nodeva likumprojektu “Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums”. Likumprojekts paredz turpināt 1998. gadā iesākto reformu, lai līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2021. gadā izveidotu ekonomiski attīstīties spējīgas vietējās pašvaldības, kas nodrošina tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, iedzīvotājiem sniedzot labus pakalpojumus par samērīgām izmaksām. Pašvaldību reformas mērķis ir mazināt nevienlīdzību. Reforma mazinās netaisnību starp pašvaldībām.

Šobrīd nevienlīdzība starp pašvaldībām ir milzīga, piemēram, administratīvās izmaksas vien pašvaldībās svārstās no 50 līdz 200 eiro uz vienu iedzīvotāju. Tikai 28 Latvijas pašvaldībās tās ir mazākas nekā septiņi procenti no pašvaldības budžeta. No pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda dotācijas saņem 104 no 119 pašvaldībām. Tikai 57 pašvaldības spēj nodrošināt ar darba vietām vairāk nekā 40 procentus to darbspējas vecuma iedzīvotāju. Vien 46 pašvaldībās ir iespēja veikt investīcijas viena miljona eiro apmērā. Tikai 62 pašvaldībās notiek biznesa ideju konkursi vai tās spēj piedāvāt grantus uzņēmējdarbībai. Protams, arī tas, ka tikai 28 pašvaldības pēc skolēnu skaita varētu izveidot vidusskolas. Šie skaitļi ir apliecinājums diskriminācijai, bet pašvaldību reforma ir līdzeklis, kā šo netaisnību izbeigt.

Tāpat šodien balsojām par grozījumiem Dzīvesvietas deklarēšanas likumā. Tie skars personas, kuras atrodas ilgstošā prombūtnē no savas deklarētās dzīvesvietas – ieslodzījumā un slimnīcās. Saeima apstiprināja, ka ilgstoši slimnīcās un ieslodzījumā esošām personām kā papildadrese būs norādāma adrese, kurā atrodas attiecīgā iestāde. Tādējādi valsts un pašvaldības iestādes uzreiz redzēs adresi, uz kuru nosūtīt savu korespondenci, lai cilvēks to var saņemt.

Pēc spraigām diskusijām Saeima trešajā lasījumā atbalstīja jaunu likumu – Ieroču aprites likumu –, kas citstarp paredz, ka medībām domātos šaujamieročus varēs izmantot no 16 gadu vecuma.

Ņemot vērā, ka šonedēļ ir skolēnu brīvlaiks un daudzi jaunieši domā par jauniem izaicinājumiem, vēlos aicināt visus jauniešus vecumā no 15 līdz 20 gadiem pieteikt savas idejas 9. Jauniešu Saeimai. To var izdarīt interneta vietnē JauniešuSaeima.lv. Tur jau ir sācies aktīvs vēlēšanu periods. Šobrīd populārākās idejas ir par kopdzīves likumu, par skolu vēlēšanām kā jaunu aktivitāti, kas veicinās jauniešu pilsonisko apziņu un aktivitāti, kritisko domāšanu un politisko līdzdalību, par mājasdarbu samazināšanu pamatskolā un vidusskolā, par vienotām stipendijām, par bezmaksas augstāko izglītību ikvienam Latvijas pilsonim un citas.

Paldies par uzmanību. Lai izdevusies diena!

Vadītāja. Paldies deputātam Mārtiņam Šteinam no frakcijas “Attīstībai/Par!”.

Nākamais runās Nacionālās apvienības frakcijas deputāts Aleksandrs Kiršteins. Lūdzu!

A. Kiršteins (NA).

Labdien visiem! Šodien ļoti lielas debates bija par Ieroču aprites likumu, un Nacionālā apvienība, protams, kā patriotiska organizācija novērtēja arī mednieku vēsturisko ieguldījumu Latvijas neatkarības cīņās. Atcerēsimies, ka cīņā pret Stučkas sarkano armiju piedalījās ļoti daudz studentu, kuri bija studējuši Tērbatas Universitātē, kuri bija mednieki, kuri ļoti labi orientējās dabā! Jāņem vērā, ka patriotiskās jaunatnes attīstībai varbūt ir nepieciešams ne tikai ņemties ar viedtelefoniem un dažādām spēlēm, bet būtu derīgi arī uzturēties svaigā gaisā, orientēties apvidū, un to vislabāk var paveikt tieši tie, kas nodarbojas ar medniecību. Strīds jau nav par pašiem medniekiem, bet par vecumu, no kāda drīkst ar medībām nodarboties. Atcerēsimies, ka jau sešdesmitajos gados bija, man liekas, divus gadus spēkā likums, kas atļāva piedalīties medībās no 16 gadiem – un nebūt ne pieaugušu cilvēku pavadībā, bet tieši katram individuāli ar savu šaujamieroci! Valsts drošības komiteja, manuprāt, ātri aptvēra, ka tas ir bīstami sabiedrībai, jo tādējādi varēja veidoties jaunie nacionālie cīnītāji un partizāni, un, protams, šo vecumu pacēla. Atcerēsimies arī latviešu klasisko literatūru – Valda “Staburaga bērnus”, kur dārznieka dēls aiziet un nomedī zaķi, pats būdams vēl bises izmēros! Bet, protams, šeit galvenais uzsvars jāliek uz izglītību un pieaugušo atbildību par to, ja viņi pieradina jauniešus pie medībām.

Otrs būtisks jautājums. Saeima ir saņēmusi budžetu. Gribu jūs iepriecināt, ka budžets ir pietiekams. Manuprāt, budžeta ieņēmumi ir paredzēti 9,169 miljardu apmērā, izdevumi 9,38 miljardu apmērā un maksimālais valsts parāds – 11,25 miljardi. Tas nav liels. Jo... es gribu atgādināt, ka tikai eksports pagājušajā gadā Latvijā pārsniedza 17 miljardus. Iedomājieties, viena gada eksports ir lielāks nekā viss valsts budžets! Galvenie tērētāji mums būs... protams, mums ir saistības pret NATO. Ja mums iekšzemes kopprodukts šobrīd ir 31 miljards, tad divi procenti – tas pārsniedz 600 miljonus. Nākamajam gadam mēs paredzam... tas ir, šim gadam mēs paredzam 636 miljonus aizsardzībai. Vislielākie izdevumi, protams, ir veselības aizsardzībai – 1,17 miljardi, izglītībai – 407 miljoni, zemkopībai – 672 miljoni... Un te ir divas lietas. Ja runā par skolotāju algām, mums vajadzētu atcerēties, ka valstī ir 320 vidusskolas, bet faktiski mums pietiktu ar 100 vidusskolām. Tātad notiek šī organizatoriskā kaut kāda... te mēs nerunājam par mazajām skolām, bet par lielajām – par vidusskolām. Un, ja notiktu kaut vai daļēja apvienošanās, tad varbūt mēs nerunātu par 50 eiro palielināšanu likmei... tur par kādiem nieka 700 un drusciņ vairāk eiro, bet mēs varētu runāt par pusotru un diviem tūkstošiem mēnesī... par likmi. Tātad tas ir strukturāls organizācijas darbs Izglītības un zinātnes ministrijai.

Kā parasti, Zemkopības ministrija cīnīsies par... protams, kopā ar Ārlietu ministriju... par šiem platību maksājumiem, lai tie nebūtu zemāki. Bet arī šogad tam ir paredzēti 672 miljoni, kas garantē pietiekamu atbalstu zemniekiem, lauku cilvēkiem un lauku attīstībai. Un te, protams, sakarā ar ministru nomaiņu varbūt drusciņ lielāks uzsvars būs uz mazām un vidējām saimniecībām, kuras varēs saņemt vairāk no šiem Eiropas Savienības fondiem.

Un, protams, sasāpējis jautājums mums ir veselības aizsardzība, neskatoties uz to, ka ir 1,17 miljardi... tur ir arī ļoti lielas iespējas nodarboties ar strukturalizāciju un organizatorisko sakārtošanu. Ļoti neracionālas daudzas mazas slimnīcas, kuras ir izremontētas, bet kurās nav ne ārstu, ne īsti slimnieku.

Bet, nobeidzot šo tēmu, jāteic, ka jaunajai valdībai galvenais uzdevums ir sakārtot saimniecību, lai racionāli tiktu izlietoti līdzekļi, nevis tik daudz uztraukties par naudas trūkumu. Naudas, es domāju, mums ir pietiekami. Un nākamajā gadā ir paredzēts arī... trīs procenti... ne mazāk kā trīs procenti... iekšzemes kopprodukta pieaugums, kas ļaus atbrīvot un dabūt vēl lielākus līdzekļus dažādām vajadzībām, kuras... varbūt mēs nevarēsim šogad izlietot...

Paldies par uzmanību. Un līdz nākamajai reizei!

Vadītāja. Paldies deputātam Aleksandram Kiršteinam no Nacionālās apvienības frakcijas.

“Frakciju viedokļus” šodien noslēgs Jauno konservatīvo frakcijas deputāts Krišjānis Feldmans. Lūdzu!

K. Feldmans (JK).

Labdien, radioklausītāji! Šodien vēlos parunāt ne tikai par valsts budžetu un saukt tajā iekļautos skaitļus, kas ir ļoti lieli – miljonu miljoni, bet parunāt arī par problēmām, kurām Jaunie konservatīvie budžeta kontekstā pievērsīs uzmanību.

Mēs nesen saskārāmies ar Satversmes tiesas spriedumu, kurš faktiski pateica to, ka no pieņemšanas brīža nav spēkā likums, tā daļa, kas paredzēja publiskot valsts ierēdņu, valsts darbinieku, pašvaldību darbinieku atalgojumus internetā, ar vārdiem un uzvārdiem. Un viens no iemesliem, kāpēc, Satversmes tiesas ieskatā, tas bija prettiesiski, bija tas, ka likums tika pieņemts nevis normālā procesā, bet budžeta paketes ietvaros. Un tā ir parasta shēma, kas vēsturiski vienmēr ir tikusi pielietota, lai varētu izgrūst cauri Saeimai bez īpašas uzmanības pievēršanas visdažādākos likumus.

Šodien Saeima saņēma budžeta paketi, un mēs, protams, atbalstījām tās nodošanu atbildīgajai komisijai. Bet solīto trīs pavadošo likumu vietā šo budžeta likumu, 2019. gada budžeta likumu, pavada 15 likumi, un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēs ļoti skrupulozi pievērsīsim uzmanību šiem pavadošajiem likumiem, lai nesanāk tā, kā tas ir bijis iepriekš.

Budžeta paketes ietvaros tika iesniegti arī grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Interesanti, ka šajā likumprojektā ir runa par konceptuālām izmaiņām attieksmē pret skaidru naudu. Šis likumprojekts, ko mēģina ieslēpt budžeta paketē, paredz soli uz skaidras naudas darījumu faktisku izskaušanu. Un šeit es vēlētos no drošības aspekta... Vispār no nacionālās drošības aspekta var teikt, ka tik strikta vēršanās pret skaidras naudas apriti ir pat bīstama, jo, ja iedzīvotāji būs spiesti visus savus skaidras naudas darījumus turpmāk veikt bezskaidrā naudā (protams, šobrīd vēl ir kaut kādi sliekšņi saglabāti), tad faktiski tas nozīmē, ka pastāvēs cilvēku pilnīgas izsekošanas risks. Un kā Latvijas gadījumā, kad mēs zinām, ka mums ir problēmas ar tiesiskumu, ar korupciju, ar pretvalstisko spēku ietekmi valsts pārvaldē, dažādās pašvaldībās, tiesībsargājošajās iestādēs, tad šāda cilvēku izsekošana, paradumu izpētes iespēja zināmā mērā liecina par bīstamību. 

Tāpat, ja skaidras naudas darījumi tiks ļoti strikti ierobežoti, tiks kavētas vairākas uzņēmējdarbības nozares. Piemēram, ja mēs runājam par norakstītu automašīnu nodošanu lūžņos vai detaļās, darījumu vērtība parasti ir lielāka nekā likumprojektā paredzētais slieksnis – 1500 eiro. Tāpēc arī šādas nozares varētu tikt būtiski apgrūtinātas.

Runājot par bezskaidras naudas norēķiniem, jāteic, ka neviena sistēma nevar nodrošināt simtprocentīgu darbības nepārtrauktību. Mēs iepriekšējā nedēļā bijām liecinieki spilgtam gadījumam, ka viena no lielākajām Latvijas komercbankām nespēja apkalpot maksājumu kartes. Tā daudzi iedzīvotāji pret savu gribu kļuva par zagļiem – iegādājās preces un pakalpojumus, nezinot, ka sistēmai tajā brīdī iestājies nepieejamības incidents. Kāds Saeimā strādājošais man stāstīja, ka viņa meita tajā brīdī ir bijusi pie friziera, pie dārga friziera, veidot vakara frizūru, kas maksā vairākus desmitus eiro, bet, kad frizūra tika izveidota, viņai nebija iespējams norēķināties ar šo frizieri, veicot maksājumu ar karti.

Jūs varat saprast, cik neveikli un cik neērti jutās šis cilvēks! Un šādi gadījumi tajā dienā... tas nebija vienīgais gadījums. Sociālajos tīklos cilvēki runāja arī par citiem gadījumiem, piemēram, veikalos un īpaši degvielas uzpildes stacijās; ir ziņas par gadījumiem, ka nevainīgi cilvēki tika noformēti... tika vainoti par zādzību, un viņiem izvirzīja noteikumu, ka, ja viņi neatgādās naudu dažu stundu laikā, konkrētais pārdevējs iesniegumu iesniegs policijā.

Manuprāt, visas šīs manis iepriekš nosauktās lietas norāda uz bīstamību, kas ir saistīta ar dažādiem aspektiem, un faktiski nevajadzētu pieļaut skaidras naudas darījumu ļoti striktu ierobežošanu. Vienlaikus, protams, ēnu ekonomikas apkarošana ir būtiska.

Tas īsumā viss par šīs nedēļas aktualitātēm.

Lai jums mierīga diena, lai mierīgs vakars! Uz redzēšanos!

Vadītāja. Paldies deputātam Krišjānim Feldmanam no Jauno konservatīvo frakcijas.

Tādi bija šodien frakciju viedokļi, un paldies, ka klausījāties!

Ceturtdien, 4.jūnijā
09:00  Saeimas attālinātā ārkārtas sēde
10:35  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196