Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Skan “Frakciju viedokļi”, un šodien, kā ierasts ceturtdienā pēc Saeimas sēdes, frakciju pārstāvji jums pastāstīs par pagājušās nedēļas ceturtdienas Saeimas sēdē skatītajiem jautājumiem, kurus Saeima pabeidza skatīt šodien, un arī šodienas Saeimas sēdes darba kārtības jautājumiem.

Pirmā šodien runās frakcijas “Attīstībai/Par!” deputāte Dace Rukšāne-Ščipčinska. Lūdzu!

D. Rukšāne-Ščipčinska (AP!).

Labdien no Saeimas frakcijas “Attīstībai/Par!”! Mūsu lielākie jaunumi laikam ir abi jaunie deputāti, kuri šodien ieguva savus mandātus, un tie ir Dace Bluķe un Mārtiņš Šteins. Līdz ar to mūsu frakcijā tagad ir trīs Mārtiņi, divas Daces un divas Ineses.

Taču šodienas darba kārtībā gribētu izcelt divus, manuprāt, aktuālus jautājumus. Galvenais laikam ir balsojums par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret 13. Saeimas deputātu Juri Jurašu. Mūsu partiju apvienība vienbalsīgi nobalsoja “par” izdošanu. Jāsaka godīgi, ne visiem tas bija viegls lēmums. Tā kā mūsu partija ir demokrātiska, mēs par šo jautājumu ļoti daudz diskutējām līdz pat vakardienas vēlam vakaram. Visi viedokļi tika uzklausīti, un mēs izlēmām dot iespēju kolēģim un tiesu varai noskaidrot patiesību likumā noteiktajā kārtībā. Mēs atbalstām bezkompromisa tiesiskuma principu. Tas nozīmē: “Viens likums – viena taisnība visiem.” Ierindas pilsoņiem, izmeklētājiem, deputātiem un prokuroriem. Nevienu nevar atzīt par vainīgu, kamēr viņa vaina nav pierādīta saskaņā ar likumu. Saeimas deputāti nav prokurori vai tiesneši.

Juraša lietas apstākļi ir neskaidri. Ir nepieciešama papildu izmeklēšana. Objektīva, taisnīga un savlaicīga tiesa ir vienīgais veids, kā deputāts varēs aizstāvēt savu reputāciju. Deputātiem pieejamā informācija liecina par ļoti nopietnām pretrunām bijušā KNAB darbinieka un prokuratūras viedokļos, bet neļauj izdarīt secinājumu par iespējamu politisku izrēķināšanos. Ņemot vērā, ka tieslietu ministrs un Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs ir pauduši neuzticību prokuroram, mēs aicinām Ģenerālprokuratūru un Tieslietu ministriju īpaši rūpīgi un savlaicīgi informēt Saeimu un sabiedrību par lietas gaitu un nodrošināt izmeklētāja un prokurora drošību, neatkarību un objektivitāti.

Ar 73 balsīm “par” un 17 balsīm “pret” Saeimas deputāti nobalsoja par Jura Juraša izdošanu kriminālvajāšanai.

Otrs svarīgs balsojums bija par grozījumiem Ieroču aprites likumā, īpaši par 19. priekšlikumu, kas paredzēja, ka lietot medību ieročus varētu sākt no 16 gadiem. Pašreizējā norma ir 18 gadi – pilngadība. Frakcijā par šo jautājumu viedokļi dalījās. Daļa deputātu piekrita jaunajiem grozījumiem, daļa bija kategoriski pret. Mūsu daudzveidīgajā frakcijā ir gan mednieki, gan dzīvnieku aizstāvji. Viedokļu bija daudz, un tie bija dažādi. Beigās demokrātiski pieņēmām lēmumu, ka šajā jautājumā mums būs brīvais balsojums. Tas nozīmē, ka katrs deputāts varēs izvēlēties, kā balsot. Finālā Saeimā 37 deputāti nobalsoja “pret” grozījumiem un 51 deputāts – “par”. Tātad lēmums ir tāds, ka medību ieročus varēs lietot no 16 gadu vecuma.

Tagad mazliet par pagājušās nedēļas Saeimas sēdi, kuras centrālais notikums bija ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā. Lielāko sēdes daļu aizņēma deputātu debates par ārlietu jautājumiem, kurās no mūsu frakcijas runāja gandrīz visas sievietes, Artis Pabriks un Mārtiņš Bondars.

Vita Anda Tērauda kā Eiropas lietu komisijas pārstāve runāja par Eiropu kā par vērtību telpu. Viņa aicināja atmaskot un apkarot dezinformāciju, stiprināt mediju brīvību, aizstāvēt Eiropas Savienības kopējās vērtības.

Marija Golubeva kā “Attīstībai/Par!” frakcijas pārstāve stāstīja par drošību, par atvērtu Eiropu. Viņa pauda, ka demokrātiska Eiropa ir izdevīga mazām valstīm, tāpēc mums jo īpaši jāuzmanās no populistiskiem mēģinājumiem gāzt tiesu un mediju neatkarību.

Inese Voika savā runā norādīja, ka laba ārpolitika sākas tepat mājās un mums daudz jāmācās un jāstiprina Latvijas reformu spēja.

Es savā runā pozitīvi vērtēju Ārlietu ministrijas apņemšanos paust un aizstāvēt Latvijas pozīciju Nord Stream 2 gāzesvada jautājumā. Tomēr arī norādīju uz, manuprāt, ļoti būtisku šī ziņojuma trūkumu – ar klimata maiņu saistītu jautājumu mazo pārstāvniecību starp Latvijas prioritātēm. Es aicināju Ārlietu ministriju iekļaut vides un klimata politikas jautājumus Latvijas ārpolitikas prioritātēs.

Tas arī īsumā viss. Līdz nākamajai nedēļai!

Vadītāja. Paldies Dacei Rukšānei-Ščipčinskai no frakcijas “Attīstībai/Par!”.

Nākamais runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāts Andrejs Judins. Lūdzu!

A. Judins (JV).

Labdien! Šodien Saeimai bija diezgan gara sēde. Un no būtiskām lietām man svarīgi informēt jūs, ka Saeimā sāk strādāt jauni deputāti, jo uz to laiku, kamēr deputāti strādā valdībā, viņi noliek... viņi darbu neturpina un viņus aizvieto citi kolēģi. Un arī mūsu frakcijā ir jauns deputāts – Atis Lejiņš.

No vairākiem jautājumiem, par kuriem mēs šodien diskutējām, man gribētos izcelt divus.

Viens jautājums ir saistīts ar Ieroču aprites likumu. Tur ir būtiski pārstrādātas normas, kas saistītas ar ieročiem, bet diskusija bija par vienu priekšlikumu, proti, par 19. priekšlikumu, kas paredz bērnu tiesības, izmantojot ieročus, piedalīties medībās. Bija ļoti garas diskusijas, dažādi viedokļi. Tas nebija politisks jautājums. Un, proti, diskusija bija par to, vai atļaut bērniem vecāku klātbūtnē izmantot ieročus medībās vai tas tomēr neatbilst bērnu interesēm un nebūtu pieļaujams. Nu, balsojums izšķīra šo jautājumu, un Saeimas vairākums atbalstīja attiecīgos grozījumus likumā. Bet es pieļauju, ka arī trešajā lasījumā būs iesniegti priekšlikumi un diskusija turpināsies.

Nākamais būtiskais jautājums, par kuru pēdējā laikā daudz diskutēts, ir jautājums par prokuratūras ierosinājumu izdot kriminālvajāšanai deputātu Jurašu. Arī šeit bija karstas diskusijas, emocionālas, un viedokļi bija dažādi. Arī mūsu frakcijā bija daudz diskutēts par to, kā pareizi rīkoties. Svarīgi uzsvērt, ka Saeima nevar izskatīt lietu tā, kā to dara tiesa, jo mums nav pieejami lietas materiāli un vienīgais, uz ko balstīts kolēģu viedoklis, ir stāsti, informācija, kas var būt atsevišķi sniegta atsevišķiem cilvēkiem, bet tas neļauj pārbaudīt visu informāciju, izvērtēt visus faktus. Piedaloties iesniegtās informācijas analīzē, es arī konstatēju, ka būtībā ir divas atšķirīgas versijas. Lai saprastu, kura versija ir patiesa, ir vai nav noziedzīgs nodarījums, ir svarīgi iepazīties ar operatīvās izstrādes lietas materiāliem. Saeima to nevar izdarīt. Saeimas pienākums šajā gadījumā ir dot iespēju prokuroram pabeigt uzsākto darbu un nodot lietu tiesai. Savukārt tiesa varēs pārbaudīt un izdarīt secinājumus: proti, attaisnot, ja nav pamata saukt pie atbildības, vai notiesāt. Saeima nedrīkst iejaukties lietas iztiesāšanā. Un, pat ja ir aizdomas, ka šajā lietā varbūt ne viss tiek darīts tā, kā vajadzētu būt, mums ir svarīgi nevis palikt dzīvot ar savām aizdomām, bet pārbaudīt informāciju. Tieši tādēļ mēs pēc ilgām diskusijām nolēmām atbalstīt deputāta Juraša izdošanu. Un šodien es arī no tribīnes atgādināju, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likumu prokuratūrai ir pienākums strādāt ātri, izskatīt lietu, teiksim, virzīt lietu tiesai lietas izskatīšanai. Mēs ļoti ceram, ka varēsim visīsākajā laikā redzēt spriedumu. Tad mēs varēsim izdarīt secinājumus. Tad tiešām būs skaidrs, vai mums ir problēmas prokuratūrai vai, teiksim, informācija, kas bija sniegta, ir patiesa, pilnīga, un patiešām tika izdarīts noziedzīgs nodarījums.

Ļoti svarīgi, lai Saeimas deputāti nemēģina pildīt tiesneša funkciju, jo deputātiem tomēr ir cits uzdevums.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Andrejam Judinam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

Nākamajam vārds Jauno konservatīvo frakcijas deputātam Krišjānim Feldmanam. Lūdzu!

K. Feldmans (JK).

Labdien! Es esmu Krišjānis Feldmans no Jaunajiem konservatīvajiem.

Šodien, varētu teikt, ir melna diena Latvijas tiesiskumam. Kāpēc? Tāpēc, ka Saeimas vairākums, neiedziļinoties lietā un neanalizējot lietu tā, kā to būtu paredzējuši Satversmes tēvi, izdeva kriminālvajāšanai deputātu Juri Jurašu. Es atgādināšu, ka Satversmes 30. pants paredz, ka bez Saeimas deputātu akcepta neviens Saeimas deputāts nav izdodams kriminālvajāšanai. Kāpēc šis pants Satversmē ir iekļauts? Tas ir tāpēc, lai Saeimas deputāts būtu neatkarīgs savos politiskajos lēmumos un varētu brīvi nodarboties ar savu politisko darbību. Šajā gadījumā Saeimai ir nevis jāspriež tiesa, kā daudzi mēģina pateikt, bet ir jāiedziļinās un jāsaskata aizdomas, ja tādas ir, vai pazīmes, ka pret kādu deputātu varētu notikt politiska vajāšana viņa politiskās darbības dēļ. Piemēram, šajā gadījumā, runājot par faktiem, var teikt, ka 2017. gada 15. jūnijā prokurors Zalužinskis ir izbeidzis konkrēto kriminālprocesu. Un atgādināsim, par ko tas ir. Par to, ka Juris Jurašs paziņoja, ka viņam ir piedāvāts miljonu eiro liels kukulis, kas netika izmeklēts. Un viņš cēla trauksmi par to. Pēc tam jau 2017. gada 13. jūlijā un 23. augustā Jaunā konservatīvā partija rīkoja tautas sapulci pie prezidenta pils, Rātslaukumā. Pēc divām dienām, 25. augustā, amatā augstāks prokurors pieņēma lēmumu tomēr atsākt lietu, kas faktiski ir ļoti rets gadījums Latvijas vēsturē – pēc tik ilga laika atsākt izbeigtu lietu. Un tieši valdības veidošanas laikā, šī gada 18. janvārī, prokuratūra atsūtīja Saeimai ierosinājumu izdot Juri Jurašu. 23. janvārī, par spīti mēģinājumiem izveidot valdību bez SASKAŅAS un Lemberga partijas, valdība tika apstiprināta.

Nav vairs nekādu strīdu par to, ka Jurašam tika piedāvāts vienu miljonu eiro liels kukulis. Šobrīd ir jautājums par to, vai šeit notiek politiskā vajāšana vai ne. Manā izpratnē, mans personīgais viedoklis un arī citu, kā redzams no balsojuma, deputātu viedoklis bija, ka šeit ir aizdomas par politisko vajāšanu.

Tāpēc vēl vienu reizi uzsvēršu: šī ir melna diena Latvijas tiesiskumam. Tagad ir nepieciešams, lai pēc iespējas ātrāk tiesiskums tiktu atjaunots un patiesība nāktu gaismā. Un tas notiks tiesas procesā, kurā tiks atmaskoti visi iespējamie meli.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Jauno konservatīvo frakcijas deputātam Krišjānim Feldmanam.

Nākamais “Frakciju viedokļos” runās Valērijs Agešins no frakcijas SASKAŅA. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Frakcijas SASKAŅA vārdā vēlos informēt par aktualitātēm Saeimā, tai skaitā par SASKAŅAS iesniegtajiem likumprojektiem.

Visi šie likumprojekti saistīti ar sociālo bloku, jo mēs uzskatām, ka Saeimai un valdībai ir pienākums mazināt nabadzības riskus un pašlaik tas ir īpaši aktuāli. Tāpēc SASKAŅAS deputāti rosināja noteikt minimālo mēnešalgu 500 eiro apmērā, neapliekamo minimumu 500 eiro apmērā, kā arī paaugstināt bērnu pabalstus līdz 50, 100 un 150 eiro mēnesī attiecīgi par pirmo, otro un trešo bērnu. Tagad pastāstīšu par šiem likumprojektiem nedaudz detalizētāk.

Par grozījumiem Darba likumā. Pēc Eurostat datiem, Latvijā nabadzības riskam un sociālajai atstumtībai pakļauto iedzīvotāju skaits ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā. Minimālās mēneša darba algas apmērs mūsu valstī pašlaik ir 430 eiro. Ņemot vērā priekšvēlēšanu kampaņā publiski paustos solījumus jau 2019. gadā, tātad šogad, palielināt minimālās mēneša darba algas apmēru, SASKAŅAS likumprojekts paredz noteikt to ne mazāku par 500 eiro. Lai nepieļautu esošās situācijas pasliktināšanos un darbspējīgo iedzīvotāju aizplūšanu un lai Eiropas Savienības tirgū saglabātu konkurētspējīgāku algu, tautsaimniecības attīstībai ir vitāli svarīgi palielināt minimālās mēneša darba algas apmēru, kas nodrošinātu demogrāfijas un ģimenes politikas īstenošanu, risinātu darbaspēka trūkuma problēmas un citus jautājumus. Šāda minimālās mēneša darba algas apmēra palielināšana nemazinās uzņēmēju ārējo konkurētspēju, kā arī nepasliktinās uzņēmumu finansiālo situāciju. Palielinot minimālās mēneša darba algas apmēru, palielināsies arī personu pirktspēja, kas pozitīvi ietekmēs ekonomiskos un sociālos procesus valstī. Likuma grozījumi pozitīvi ietekmēs arī nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.

Par grozījumiem iedzīvotāju ienākuma nodoklī. Pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāju nabadzības līmenis aizvien palielinās. Aptauju dati liecina, ka mūsu valstī nabadzības riskam pakļauti 425 tūkstoši jeb 21,1 procents iedzīvotāju, it īpaši vecuma grupā virs 65 gadiem, kur šis skaits pieaudzis līdz gandrīz 40 procentiem. Ņemot vērā priekšvēlēšanu laikā paustos solījumus palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu, SASKAŅAS likumprojekts paredz personām, kurām piešķirta pensija, palielināt neapliekamo minimumu līdz 500 eiro mēnesī.

Un visbeidzot par grozījumiem Valsts sociālo pabalstu likumā. Pašlaik pabalsts par pirmo bērnu ģimenē ir kliedzoši niecīgs – 11 eiro un 38 centi. Par otro bērnu – 22,76 eiro, par trešo bērnu – 34,40 eiro, par ceturto un nākamajiem bērniem – 50 eiro un septiņi centi mēnesī. Jāņem vērā ļoti interesants fakts, kas varbūt šodien Saeimā neizskanēja, ka salīdzinājumam šobrīd bēgļiem vai alternatīvo statusu ieguvušām personām par nepilngadīgu bērnu mēnesī ir noteikts 97 eiro liels pabalsts, kas, salīdzinot ar Latvijas iedzīvotāju pabalstiem, ir nesamērīgi lielāks. Un tas rada sabiedrības neizpratni un pamatotus jautājumus valdībai. Tāpēc SASKAŅAS priekšlikuma būtība šodien bija izdarīt Valsts sociālo pabalstu likumā šādu grozījumu: Ministru kabinets noteic, ka no 2019. gada 1. jūlija ģimenes valsts pabalsts par pirmo bērnu ģimenē ir ne mazāks par 50 eiro, par otro – ne mazāks par 100 eiro un par trešo un katru nākamo bērnu – ne mazāks par 150 eiro mēnesī.

Diemžēl visi šie priekšlikumi šodien tika noraidīti. Acīmredzot valdību veidojošās partijas nevēlas pildīt priekšvēlēšanu solījumus, piemēram, plānu “3 x 500”. Par šo sociālo atbalstu Latvijas iedzīvotājiem šodien nobalsoja SASKAŅAS un ZZS deputāti. Mēs turpināsim cīnīties par Latvijas iedzīvotāju sociālajiem... pensijām.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

 “Frakciju viedokļu” noslēgumā šodien runās Nacionālās apvienības frakcijas deputāts Jānis Iesalnieks. Lūdzu!

J. Iesalnieks (NA).

Sākumā gribu pateikties Nacionālās apvienības vēlētājiem, kas arī man ļāvuši šodien pirmo dienu strādāt Saeimā un gūt faktiski kādus iespaidus par Saeimas darbu. Un tad tas mans skatījums uz šodienas notikumiem.

Pārsvarā raisījās ļoti emocionālas diskusijas par diviem jautājumiem. Pirmais jautājums bija par to, vai ļaut medībās pieaugušā uzraudzībā piedalīties, lietojot medību ieročus, arī jauniešiem no 16 gadu vecuma. Un, teiksim, šajā jautājumā visās frakcijās viedokļi dalījās. Šeit nebija kaut kāda koalīcija un opozīcija. Arī Nacionālās apvienības frakcijā viedokļi dalījās. Tas viedoklis, ko es paudu, ka man varbūt personīgi nav pieņemama dzīvnieku nogalināšana vispār vai medībās... bet katrā ziņā kriminālatbildība, kā tas ir šobrīd, tiem vecākiem, kuri ļauj izšaut ar bisi savam uz medībām līdzi atnākušajam bērnam viņu uzraudzībā... ka par to šobrīd teorētiski šim vecākam pienākas kriminālatbildība, tas nav noteikts samērīgi. Un līdz ar to, ņemot vērā, ka šī ir, varētu teikt, gadu tūkstošiem sena tradīcija – piedalīties medībās –, tad, manuprāt, nav pamatoti, ka šis liegums turpinās. Tāpēc arī es personīgi atbalstīju šo priekšlikumu, kas ļauj no 16 gadiem lietot medību ieročus.

Otrs jautājums, kas izraisīja emocionālas diskusijas, bija par Saeimas deputāta Jura Juraša izdošanu kriminālvajāšanai. Šajā jautājumā Jaunā konservatīvā partija, no kuras nāk deputāts Jurašs, centās Saeimas sēdi padarīt par tiesas sēdi un noskaidrot, vai vaina ir Juraša pusē vai prokuratūras pusē. Nacionālās apvienības ieskatā tas nav pareizi, jo to var noskaidrot tikai tiesa, uzklausot abu pušu argumentus, pierādījumus, arī informāciju, kas ir slepena. Līdz ar to Nacionālā apvienība, tāpat kā visos citos balsojumos, kad ir bijuši jautājumi par deputātu izdošanu kriminālvajāšanai vai citu procesuālo darbību veikšanai pret Saeimas deputātu, piemēram, 2011. gadā balsojot arī par Šlesera izdošanu... atšķirībā no toreizējā rezultāta šoreiz rezultāts Saeimā nosvērās tiesiskuma pusē, proti, ka Saeimas deputāts nav privileģētāks kā jebkurš cits Latvijas pilsonis. Ministru kabineta sēžu zālē ir tāds labs uzraksts: “Viens likums – viena taisnība visiem.” Un līdz ar to šīsdienas balsojums izdot deputātu Jurašu nozīmē tikai to, ka Jurašam, tāpat kā jebkuram citam Latvijas pilsonim, būs iespēja savu viedokli un savus argumentus izklāstīt tiesā, nevis šis jautājums paliks neizzināts, slēpjoties aiz Saeimas deputāta imunitātes.

Un vēl pēdējais novērojums šajā sēdē, ka SASKAŅA un Zaļo un Zemnieku savienība Saeimā praktiski sadarbojas kā cimds ar roku. Un ir gaidāms: kamēr vien pastāvēs šī valdība, abas šīs partijas nāks ar ļoti populistiskiem, ļoti finansiāli ietilpīgiem priekšlikumiem, tādējādi cenšoties destabilizēt Saeimas darbu. Bet es domāju, ka šīm abām partijām, kas Saeimā cieši sadarbojas, tas neizdosies un valdībai ir gaidāmas ilgas dienas.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Jānim Iesalniekam no Nacionālās apvienības frakcijas. Līdz ar to šodienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamceturtdien!