Frakciju viedokļi 2016.gada 31.martā

(04.04.2016.)

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas pavasara sesijas pirmā sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Deputāti tiešraidē tūlīt pastāstīs par šodienas sēdē skatītajiem jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Pirmajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Guntim Belēvičam. Lūdzu!

G.Belēvičs (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es gribu šodien runāt par diviem tematiem, kuri ir sabiedrības uzmanības centrā un kuriem ir sakars ar veselības aprūpi.

Pirms divām nedēļām Ministru kabinets grozīja Ministru kabineta noteikumus par rezidentu sadali, un jaunie noteikumi no rītdienas, tātad no 1.aprīļa, ir spēkā. Tas nozīmē, ka no rītdienas mūsu valstī ir spēkā kārtība, ka jaunie ārsti, kuri šogad stāsies rezidentūrā... Rezidentūra – tā ir studiju programma, lai specializētos kādā no medicīnas disciplīnām. Ja jaunie ārsti rezidentūrā gribēs mācīties par valsts naudu, viņiem, stājoties rezidentūrā, jāņem vērā, ka no tiem, kuri būs ar līdzīgiem rādītājiem, līdzīgām sekmēm, priekšroka uzņemšanā tiks dota tādiem jaunajiem ārstiem, kuriem būs tā sauktais reģionālais līgums – rakstiska vienošanās ar reģiona pašvaldību par to, ka viņš gribētu kļūt konkrētajā reģionā par ģimenes ārstu, – vai nu ar reģionālo, pašvaldībai piederošo veselības aprūpes iestādi, vai ar valsts slimnīcu. Jo arī valsts slimnīcās trūkst ārstu.

Un otrs punkts, kas palīdzēs mums risināt šo problēmu – ārstu trūkumu reģionos –, ir šāds. Agrāk bija noteikts, ka ārstiem pēc rezidentūras jānostrādā Latvijā trīs gadi. Turpretim tagad tas punkts ir grozīts tā, ka vajadzēs nostrādāt trīs gadus nevis vienkārši Latvijā, bet Latvijas veselības aprūpes publiskajā sektorā. Tas nozīmē – pašvaldībām vai valstij piederošajās veselības aprūpes iestādēs. Šis ir nepieciešamais krīzes risinājums, jo mums veidojas krīzes situācija. Mums reģionos ģimenes ārstu vidējais vecums ir 57–58 gadi. Daudzās slimnīcās ārsti ir pirmspensijas vai pensijas vecumā. Mums ir šī problēma. Tātad šī cilvēkresursu problēma ir jārisina, un šis ir viens no veidiem. Saeimā tiek skatīti arī likuma grozījumi, kas pašvaldībām ļaus piešķirt dzīvokļus jaunajiem speciālistiem, to skaitā ārstiem. Tātad tiks radīts likumisks pamats, lai jaunos speciālistus, jaunos ārstus varētu reģioniem pievilināt arī ar dažādiem labumiem – ar dzīvesvietu un citiem labumiem.

Otrs jautājums, par ko es gribu šodien runāt, ir šobrīd plaši sabiedrībā apspriestais jautājums par līgumu slēgšanu: no vienas puses – valsts, tātad Nacionālais veselības dienests, un no otras puses – reģionālās slimnīcas par ambulatoro pakalpojumu... valsts apmaksāto ambulatoro pakalpojumu veikšanu... Un presē ir izskanējis viedoklis, ka reģioni ir apdalīti, ka reģionālajām slimnīcām ambulatorajā sektorā ir noņemta nauda.

Es gribu izstāstīt, kāda ir īstenība. Īstenība ir tāda, ka visām reģionālajām slimnīcām... Tātad ir pakalpojums, ko valsts apmaksā, un ir slimnīcas. Tātad ir hospitālā sadaļa un ambulatorā sadaļa. Un hospitālajā sadaļā par to jau līgumi ir noslēgti pilnīgi visām slimnīcām. Līguma summa ir ne mazāka kā iepriekšējā gadā. Tas bija politisks lēmums, un visas slimnīcas to zina. Tas bija mans solījums slimnīcām.

Attiecībā uz ambulatoro sadaļu. Valsts finansējums veselības aprūpes pakalpojumiem ambulatorajā sektorā nav mazāks kā iepriekšējā gadā. Tas nav mazāks, bet par diviem procentiem lielāks pašvaldībām un valstij piederošajās veselības aprūpes iestādēs. Un jautājums ir par to, ka atsevišķām reģionālajām slimnīcām ir mazāks finansējums. Ir jāpapildina šī informācija ar to, ka atsevišķām slimnīcām ir arī lielāks finansējums.

Ambulatorajā sektorā finansējumu dala nevis pēc kaut kādas manis ieviestas jaunas kārtības, bet pēc sen spēkā esošiem Ministru kabineta noteikumiem par veselības aprūpes finansēšanu. Ambulatorajā sektorā, lai saņemtu finansējumu, iepriekšējā gadā uzņemtās saistības bija jāizpilda, pakalpojumi konkrētajā apjomā bija jāizpilda. Un, ja kādām slimnīcām nav izpildīti pakalpojumi, par ko valsts ir samaksājusi, tad šī nauda pēc likuma šīm slimnīcām nepienākas. Un jautājums ir – kur tad šī nauda aizgāja? Šī nauda aizgāja bērniem un onkoloģiskajiem pacientiem, jo šīs pacientu grupas nevar gaidīt. Un teikt, ka reģioniem kaut kas noņemts, – tā ir nepatiesība, ja nepiemin, ka visvairāk naudas ir noņemts Rīgas 1.slimnīcai – 400 tūkstoši –, jo viņiem ir dienas stacionārs, viņiem stacionārās daļas vispār nav. Un šie grozījumi gan ir manā laikā ieviesti, jo mēs gribam veicināt, lai no dienas stacionāra pakalpojumi tiktu... daļa pakalpojumu tika pārvirzīta uz ambulatoro sektoru. Un šī nauda aizgāja tātad Bērnu slimnīcai, kā arī Stradiņa slimnīcas un Austrumu slimnīcas onkoloģiskajai sadaļai. Un tie ir tie paši... visi Latvijas iedzīvotāji, kuriem šie pakalpojumi ir nepieciešami. Universitātes klīniskajās slimnīcās 50 procenti cilvēku ir no reģioniem.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Guntim Belēvičam.

Tagad runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Pirms uzsākt atskatu uz šodienas būtiskajiem lēmumiem, vēlos apsveikt visus klausītājus nule aizvadītajos svētkos! Diemžēl šo citkārt priecīgo laiku šoreiz sēru krāsā iezīmējuši nesenie notikumi Briselē, Irākā un Pakistānā. Nacionālās apvienības vārdā izsaku līdzjūtību visiem, kurus vai kuru ģimenes ir skāruši šie nežēlīgie un necilvēciskie terorakti.

Runājot par Saeimas šodienas sēdē aktualizētajiem jautājumiem, no Nacionālās apvienības puses vēlos izcelt, mūsuprāt, būtiskākos no tiem.

Šodien izskatīšanai Saeimā tika nodoti grozījumi Augstskolu likumā, lai risinātu jautājumu par valsts augstskolām nodotā valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas iespējām. Augstskolu likuma kontekstā šodien lēmām arī par atbalstu grozījumiem, kuri paredz izmaiņas Iekšlietu ministrijas mācību iestāžu finansēšanas kārtībā.

Šodien skatīšanai Saeimā tika nodoti arī grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”, kurus nepieciešams veikt saistībā ar jauno Muitas likumu. Jaunais likums vispārīgi reglamentē jautājumus par muitas iestādi un muitas amatpersonu, dod deleģējumus Ministru kabinetam detalizētāk regulēt muitas jomu un citus jautājumus. Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” precizē atsevišķas normas, kas skar muitas iestāžu un muitas ierēdņu jautājumus, tostarp ģenerāldirektora kompetenci. Šie ir būtiski grozījumi, kurus nepieciešams ieviest, lai Latvija varētu ar šī gada 1.maiju pilnvērtīgi nodrošināt Savienības Muitas kodeksa ieviešanu.

Šodien Saeimas sēdē tika skatīti grozījumi Reģionālās attīstības likumā, kas iniciēti tādēļ, lai paaugstinātu pašvaldību un plānošanas reģionu lomu uzņēmējdarbības veicināšanā un kopumā uzlabotu uzņēmējdarbības vidi valstī. Nacionālā apvienība stingri iestājas par šo grozījumu nepieciešamību. Mēs saredzam būtisku nepieciešamību stiprināt plānošanas reģionu un pašvaldību lomu uzņēmējdarbības veicināšanā novados un reģionos, pārņemot labo praksi, piemēram, no Latgales uzņēmējdarbības centra pilotprojekta, un īstenojot pasākumus, lai mērķtiecīgi veidotu uzņēmējdarbības atbalsta politiku konkrētajā reģionā. Atbalsts un uzņēmējiem draudzīgas vides veidošana ir viens no būtiskākajiem aspektiem, lai nodrošinātu ekonomisko izaugsmi un iedzīvotāju labklājību Latvijas reģionos.

Šodien tika skatīti arī grozījumi likumā “Par policiju”, kuri ietver deleģējumu Ministru kabinetam – noteikt aizturēto, apcietināto un notiesāto personu konvojēšanas kārtību, kā arī kārtību personas piespiedu atvešanai uz tiesu. Šie grozījumi palīdzēs uzlabot notiesāto personu pārvietošanas kārtību, kas savukārt pastiprinās kopējo sabiedrības drošību. Grozījumi jautājumā par personas piespiedu atvešanu uz tiesu veicinās valsts tiesu sistēmas spējas iztiesāt lietas saprātīgos termiņos un pasargās no līdzšinējiem regulārajiem zaudējumiem Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Šodien tika skatīts arī likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kas paredz noteikt soda sankcijas personām, kuras trīs gadu laikā pēc lauksaimniecības zemes iegādes neuzsāk šīs zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā, kā arī institūciju, kas izskatīs šo administratīvo pārkāpumu lietas. Šie grozījumi veicinās atbildīgāku attieksmi un ilgtspējīgāku Latvijas zemes resursu saglabāšanu. Šobrīd liela daļa Latvijas lauksaimniecībā izmantojamās zemes resursu netiek izmantota, arvien palielinās lauksaimniecībā neizmantotās zemes apjoms, kas savukārt bremzē tautsaimniecības stāvokļa uzlabošanos.

Pēdējā lasījumā šodien atbalstījām likumprojektu “Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā”, kas precizē regulējumu attiecībā uz stratēģiskas nozīmes preču licenču izsniegšanu, tās atvieglojumiem, kā arī izņēmumiem licenču saņemšanai Iekšlietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas pakļautībā vai pārraudzībā esošajām iestādēm, ja minētās preces nepieciešamas starptautiskās misijas veikšanai. Paredzēti arī gadījumi, kādos stratēģiskas nozīmes preču importa licence nav nepieciešama. Ar šiem grozījumiem tiks atvieglota Latvijas uzņēmējdarbības vide. Proti, tiks atvieglota, piemēram, tādu preču ievešana, kas nepieciešamas savas produkcijas ražošanai. Arī šos grozījumus atbalstījām.

Noslēgumā vēlos pieminēt Saeimā pieņemto Ārlietu komisijas sagatavoto paziņojumu par Ukrainas parlamenta deputātes un Gaisa spēku pilotes Nadijas Savčenko pretlikumīgo aizturēšanu un notiesāšanu Krievijā.

Nacionālā apvienība jau ilgstoši un konsekventi ir uzstājusi uz Savčenko atbrīvošanu, nosodot viņas nolaupīšanu, izvešanu no suverēnas valsts un tam sekojušo politisko tiesu, kas ir tiešs starptautisko likumu, cilvēktiesību un indivīda pamatbrīvību pārkāpums. Sistēma, kurā politisku mērķu dēļ varas pārstāvji var ignorēt likumus, taisnīgas tiesas principus un cilvēktiesības, ir bīstama gan tās iedzīvotājiem, gan starptautiskajai sabiedrībai. Latvijai kā demokrātiskai un tiesiskai valstij ir skaidri jāpaziņo, ka šāds tiesiskuma farss nav un netiks pieņemts starptautiskajā sabiedrībā. Uzskatām, ka Latvijas valstij stingri jāiestājas par Savčenko tūlītēju atbrīvošanu un jānosoda šī Krievijas īstenotā paraugprāva.

Ar to šonedēļ no jums atvados. Paldies!

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam.

Nākamais runās frakcijas SASKAŅA priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien otrajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Šie grozījumi paredz attiecīgus sodus par lauksaimniecības zemes neizmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā, pārkāpjot normatīvajos aktos par zemes privatizāciju noteiktā rakstveida apliecinājuma termiņu. Ja zemes platība ir no 1 līdz 20 hektāriem, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu: fiziskajai personai – līdz 60 eiro, bet juridiskajai personai – līdz 150 eiro. Savukārt tad, ja zemes platība ir no 21 līdz 50 hektāriem, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu: fiziskajai personai – no 60 eiro līdz 350 eiro... Tātad par lauksaimniecības zemes neizmantošanu sodi tiks palielināti.

Secinājums ir ļoti vienkāršs: acīmredzot parlamenta vairākums... acīmredzot likumdevējs mudina izmantot lauksaimniecības zemi lauksaimnieciskajā darbībā, nevis izmantot to citādi (piemēram, spekulatīvos nolūkos). Katrā ziņā trešajā lasījumā vēl paredzētas diskusijas par šo likumprojektu un par šiem sodiem.

Šodien izskatīšanai Saeimas komisijām tika nodots likumprojekts “Grozījumi Repatriācijas likumā”. Likumprojekts izstrādāts tādēļ, lai paplašinātu repatrianta definīciju un precizētu repatrianta ģimenes locekļu ieceļošanas jautājumus, kā arī tādēļ, lai noteiktu, ka repatriantu, kuri nav Latvijas pilsoņi, ieceļošana un uzturēšanās Latvijas Republikā notiek saskaņā ar Imigrācijas likuma noteikumiem. Ir paredzēts no spēkā esošā likuma izslēgt paaudžu ierobežojumu, kas paredzēja, ka repatriēties var tikai persona, kurai viens no radiniekiem taisnā augšupejošā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs), nosakot, ka divas paaudzes... Tātad tiek ierobežota, piemēram, gados jaunu cilvēku pārcelšanās uz dzīvi Latvijā, un attiecīgi šī pieeja ar likumprojekta palīdzību tiks labota.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājam Dainim Liepiņam. Lūdzu!

D.Liepiņš (LRA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Akcentēšu uzmanību uz vairākiem šodien pieņemtiem Latvijas Reģionu apvienības lēmumiem un balsojumiem.

Pirmkārt, mēs pagājušonedēļ tikāmies ar finanšu ministri, kura pārrunu laikā izteica tādu viedokli, ka transportlīdzekļa nodoklis vai nodeva, kā nu to sauc, esot patēriņa nodoklis. Un mums radās daudz jautājumu gan finanšu ministrei, gan valdošajai koalīcijai: kādiem mērķiem patiesībā šis nodoklis tiek piemērots? Vai tā ir tikai nodeva par to, ka jums pieder automašīna, vai tie tiešām ir līdzekļi, kas tiek izlietoti pēc tam ceļu uzturēšanai?

Vēlējāmies, lai valdošā koalīcija un Saeima kopumā definē šā likuma mērķi. Diemžēl ar 60 balsīm “pret” un tikai 30 – “par” šī iniciatīva tika noraidīta.

Vēl viens būtisks lēmums šodien bija par lauksaimniecības zemēm. Cik atceros, mēs vienīgie iestājāmies pret, jo uzskatām, ka šī brīža apstākļos jebkura veida soda naudu un nodokļu palielināšana Latvijas ekonomikai nāk par sliktu un šie naudas sodi nerisinās situāciju, ja būs tā, kā ir šobrīd, kad piena nozare ir ļoti kritiskā situācijā, un, iespējams, ka tās fermas, kurām ir lielas platības, nespēs tās apsaimniekot un būs jālikvidē lopi, un viņiem papildus vēl būs sods par to, ka viņi nespēj apsaimniekot šīs platības. Mums šķiet, ka tās situācijas būs jārisina individuāli un jāvēršas tikai pret ļaunprātīgajiem, nevis pret visiem.

Mēs nobalsojām šodien pret steidzamības piešķiršanu Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma grozījumiem, jo uzskatām, ka tādi jautājumi diez vai ir risināmi steidzamības kārtībā. Tos var risināt parastajā kārtībā, vairāk diskutējot.

Mēs atbalstījām grozījumus Kredītiestāžu likumā, kuros tika palielināta atbildība un soda naudas summas atbildīgajām amatpersonām, kuras pārstāv kredītiestādes. Vienlaikus akcentējam uzmanību uz to, ka šobrīd ļoti daudz tiek diskutēts par privātajā sektorā strādājošo atbildību un naudas summām, kuras viņiem soda gadījumā jāsedz. Diemžēl netiek akcentēta ierēdniecības un valsts un pašvaldību institūcijās strādājošo amatpersonu atbildība, kuru darbības rezultātā arī ļoti bieži ir zaudējumi gan tautsaimniecībai, gan privātpersonām.

Par izskatāmajiem jautājumiem šodien tas vairāk vai mazāk ir viss. Gribu vēl pievērst uzmanību tam, ko šeit iepriekš runājušais veselības ministrs minēja par reģionālajām slimnīcām.

Latvijas Reģionu apvienība nevar piekrist viņa optimismam un piedalīsies šodien notiekošajā reģionālo slimnīcu sanāksmē Nacionālajā veselības dienestā, kur mēs gribēsim dzirdēt tos argumentus, kāpēc, pieņemsim, Saldus slimnīcai un citām reģionālajām slimnīcām ir atņemti līdzekļi, lai gan iepriekš tika solīts, ka līdzekļi samazināti netiks. Un, protams, katrs vienmēr... tas, kurš kaut ko ņem nost, meklē argumentus, bet, mūsuprāt, šobrīd šie argumenti nav pārliecinoši, un mēs uzskatām, ka tas ir kārtējais solis tajā virzienā, lai reģionos dzīves līmenis pazeminātos un reģioni iztukšotos.

Un visbeidzot. Latvijas Reģionu apvienība vakar savā frakcijas sēdē pieņēma lēmumu vērsties pie finanšu ministres un pie valsts premjera Kučinska kunga ar lūgumu tomēr beidzot pieņemt lēmumu par Valsts ieņēmumu dienesta vadības atbrīvošanu no amata, jo mēs lasām presē un dzirdam, ka gan finanšu ministre, gan premjers, gan Valsts prezidents ir teikuši, ka Valsts ieņēmumu dienestā ir lielas nekārtības. Diemžēl mēs neredzam aktīvu darbību un to, ka kāds uzņemtos atbildību.

Šodien tas ir viss. Paldies jums par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Dainim Liepiņam. Tagad pie mikrofona frakcijas VIENOTĪBA deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš. Lūdzu!

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Labdien, radioklausītāji! Šodien VIENOTĪBA apsveica to, ka Saeima ir atbalstījusi paziņojumu par Ukrainas parlamenta deputāti un Gaisa spēku piloti Nadiju Savčenko.

Šajā paziņojumā Saeima nosodīja Nadijas Savčenko notiesāšanu, kas balstīta uz safabricētām un politiski motivētām apsūdzībām, uzsverot, ka Krievijas Federācija, veicot Savčenko nolaupīšanu un nelikumīgu pārvietošanu pāri starptautiski atzītām Ukrainas robežām, kā arī īstenojot ilgstošu prettiesisku aizturēšanu, ir pārkāpusi starptautiskās saistības.

Mēs paužam bažas par Nadijas Savčenko kritisko veselības stāvokli un aicinām Krieviju saskaņā ar tās starptautiskajām saistībām un Minskas vienošanos, kas paredz visu politisko ķīlnieku un nelegāli apcietināto personu atbrīvošanu, kā arī balstoties uz humāniem apsvērumiem, nekavējoties atbrīvot Nadiju Savčenko.

Mēs aicinām atbrīvot arī citus Krievijas Federācijā prettiesiski aizturētos Ukrainas pilsoņus. Mēs rosinām Krievijas Federāciju kā ANO Drošības padomes pastāvīgo locekli rūpēties par ANO Statūtos nostiprināto principu un cilvēktiesību ievērošanu savā valstī.

Un beidzot. Mēs mudinām starptautisko sabiedrību nosodīt Nadijas Savčenko notiesāšanu un aicināt Krievijas Federāciju ievērot tās starptautiskās saistības, nekavējoties atbrīvot Nadiju Savčenko un citus prettiesiski aizturētus Ukrainas pilsoņus.

Šeit ir arī jāpiemin, ka Lietuvas, Igaunijas un Polijas parlamenti ir pieņēmuši līdzīgas rezolūcijas par Nadiju Savčenko un arī Eiropas Parlaments gatavo savu paziņojumu, kurā tiek apspriestas sankcijas pret tām Krievijas Federācijas amatpersonām, kuras ir atbildīgas par Savčenko nolaupīšanu un pārvietošanu.

Ir arī jāpiemin, ka Nadija Savčenko ir ne tikai Ukrainas parlamenta deputāte, bet ir arī iecelta par Ukrainas delegācijas pārstāvi Eiropas Padomes Parlamentārajā Asamblejā.

Ar šo paziņojumu Latvija sniedz morālu atbalstu Ukrainai un vēlreiz atgādina Eiropai un pasaulei par Krievijas Federācijas agresiju Ukrainā un tās sekām.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam.

Raidījumu šodien noslēdz frakcijas “No sirds Latvijai” deputāts Ringolds Balodis. Lūdzu!

R.Balodis (NSL).

Labdien, klausītāji! Es vēlos atsaukties uz diviem runātājiem, kas runāja pirms manis. Pirmais bija veselības ministrs Belēvičs. Viņš runāja par naudas trūkumu veselības aprūpei. Protams, valdība un arī premjers Māris Kučinskis šobrīd teic, ka nevar guldīt naudu sistēmā, kur nauda aiziet nepārskatāmi. Tas viss atkārtojas atkal un atkal.

Otrs kolēģis, Dainis Liepiņš, savukārt norādīja, ka Valsts ieņēmumu dienestā ir konstatētas nekārtības un neviens par to neatbild. Protams, atkal un atkal atkārtojas jautājums par to, kurš ir atbildīgs un kāpēc nestrādā sistēma. Es gribu runāt ne tik daudz par šīsdienas darba kārtības jautājumiem, par kuriem lielākoties runāja kolēģi. Jā, mums ir ļoti būtiski izteikt atbalstu ārvalstu, it īpaši kaimiņu, ļaudīm, kas nonākuši nelaimē, un paust savu politisko pārliecību, bet tajā pašā laikā tās problēmas, kas ir iekšzemē, ir nemainīgas gadu gadiem.

Pirms mēneša es kā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas loceklis vērsos ar iesniegumu pie savas komisijas vadītāja Ainara Latkovska kunga ar uzskatu, ka apakškomisija, kas nodarbojas ar korupcijas novēršanu, nedarbojas pietiekami efektīvi. Faktiski tā vispār nedarbojas. Jo tā vietā, lai strādātu, notiek vienkārši atsēdēšana un valsts naudas saņemšana. Un, protams, par darba intensitāti nav ko runāt. Vienīgais sasniegums, ar ko šī komisija, es domāju, var lepoties, ir 16.martā nenotikusī sēde, kas nenotika deputātu prombūtnes dēļ. Respektīvi, komisijā nespēja savākties deputāti, lai varētu notikt šī sēde.

Savā iesniegumā es norādīju, ka ir nepieciešams paplašināt šīs apakškomisijas pilnvaras, ir nepieciešams izveidot nopietnu apakškomisiju, kas nodarbotos ar korupcijas novēršanu, arī ar ēnu ekonomikas un kontrabandas apkarošanu, jo principā, ja mēs tā šķērsgriezeniski paskatāmies, korupcija ir vērojama visās lietās. Paskatāmies Valsts ieņēmumu dienesta problēmas. Nesen augsta policijas amatpersona ir aizturēta par kukuļdošanu. Un kas sanāca? Mēnesi šo iesniegumu skatīja, vakar komisijas sēdē to ar koalīcijas deputātu balsu vairākumu noraidīja, par spīti opozīcijas deputātu saliedētajam balsojumam. Tātad šodien tika izveidota... juridiski precīzi sakot, ir sagatavoti visi priekšnosacījumi, savākti paraksti, lai tiktu izveidota izmeklēšanas komisija. Izmeklēšanas komisija, kas izvērtētu korupcijas, lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu un arī atbildīgo amatpersonu personīgo atbildību sabiedrības interešu un labas pārvaldības principu ievērošanā. Nosaukums ir visai pagarš, bet būtībā šeit runa ir par to, ka savdabīgā veidā šis protests par apakškomisijas pilnvaru nepaplašināšanu... būtībā šis sliktais vērtējums par apakškomisijas darbu ir pāraudzis opozīcijas vienotā ieskatā, ka ir nopietnāk jāstrādā šajās jomās. Jo pārliecības, ka Valsts ieņēmumu dienests uzlabos savu darbu, nav. Varbūt vieni tiks nomainīti ar kādiem citiem, un sistēma turpinās būt necaurskatāma. Tāpēc nepieciešams gan izvērtēt, gan publiski runāt par šīm problēmām, kuras pastāvīgi tiek paslaucītas zem kājslauķa. Tāpēc tuvākajā laikā... nākamnedēļ, es pieļauju, mēs sniegsim iesniegumu par šādas izmeklēšanas komisijas izveidošanu. Izveidošanas termiņš ir noteikts līdz šīs Saeimas beigām. Un viens, par ko, es domāju, mēs pilnīgi droši varam runāt – šiem jautājumiem turpmāk tiks pievērsta ļoti nopietna uzmanība, jo sabiedrībai ir nepieciešams skaidrojums, kāpēc gadu gadiem, faktiski jau kādus 15 gadus, tiek mīcīts lobisma jautājums, kāpēc lobismam nav normatīva regulējuma, neskatoties pat uz to, ka lielās lobisma organizācijas pašas norāda, ka ir nepieciešams šāds regulējums, piemēram, Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Komercbanku asociācija.

Kāpēc vienas amatpersonas tiek klusi aizrotētas bez jebkādiem paskaidrojumiem? Ir nepieciešami paskaidrojumi: kāpēc mēs esam vienā no pēdējām vietām korupcijas apkarošanā un kāpēc nekas netiek darīts?

Paldies, ka uzklausījāt.

Vadītāja. Paldies deputātam Ringoldam Balodim.

Līdz ar to šodien “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka diena! Uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Trešdien, 21.oktobrī
08:30  Eiropas lietu komisijas sēde
09:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:15  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
14:45  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde (turpinājums)
15:30  Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēde (turpinājums)