Frakciju viedokļi 2016.gada 17.martā

(21.03.2016.)

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas ziemas sesijas pēdējā sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Deputāti tiešraidē tūlīt pastāstīs par šodienas sēdē skatītajiem jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Pirmajam vārds frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Gunāram Kūtrim. Lūdzu!

G.Kūtris (NSL).

Labdien, cienījamie klausītāji! No diezgan plašā to likumprojektu saraksta, kurus šodien Saeima izvērtēja, es vēlos pievērst uzmanību vienam likumprojektam, kas ir ļoti būtisks vairāk nekā 100 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Proti, tas ir likumprojekts par piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību izbeigšanu (jeb, vienkāršāk sakot, par piespiedu nomas izbeigšanu) tajās situācijās, kad zemes īpašnieks ir viens cilvēks, bet uz šā īpašnieka zemes atrodas daudzdzīvokļu māja vai māja, kas pieder citam cilvēkam.

Saistībā ar šo likumprojektu jāteic, ka problēmu ir diezgan daudz. Es šobrīd negribu kritizēt likumprojekta kvalitāti, bet gribu vērst uzmanību uz to, kas Saeimai šajā sakarā ir jāizdara, un es ceru, ka arī sabiedrība iesaistīsies, lai novērstu likuma nepilnības.

Pirmām kārtām jāpiemin jautājums, ko Saeima jau daļēji ir risinājusi... šajā likumprojektā mēģināja sākt kā pirmo posmu, taču īstenībā tas ir pilnīgi atsevišķi risināms jautājums... Proti, tas ir jautājums par funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu noteikšanu daudzdzīvokļu mājām. Tas ir jārisina, neskatoties uz piespiedu nomas likuma esamību vai neesamību, jo pastāv strīdi par platības lielumu, par to, cik liels nekustamā īpašuma nodoklis ir jāmaksā, kā to izmantot, un tā tālāk. Tas jautājums ir aktuāls pats par sevi.

Šo problēmu – piespiedu nomu – pēc būtības radīja Latvijas likumdevējs un Ministru kabinets. Proti, tie radīja iespēju, ka veidosies šādas attiecības. Iespējams, toreiz, deviņdesmitajos gados, neiedomājās par to, ka tā var radīt cilvēkiem daudz strīdu, nervu bojāšanas un savstarpēju tiesāšanos tiesā. Turklāt jaunā likuma projekts pēc būtības paredz šīs nekārtības jeb šīs problēmas risināšanas pārlikšanu uz iedzīvotāju pleciem: cilvēkiem jāorganizē sapulces, viņiem jāvienojas, viņiem jāpiekrīt, ka būs jāmaksā nauda. Mēs saprotam, ka būtībā tas ir ļoti, ļoti sarežģīti. Tāpēc mūsu frakcija “No sirds Latvijai” piedāvās ietvert šajā likumprojektā striktu nosacījumu, ka šajos gadījumos vispirms valstij pašai, tas ir, likumdevējam un Ministru kabinetam, ir jāizdara tas darbs, lai iedzīvotājiem nebūtu papildu rūpju. Proti, valstij vai pašvaldībai ir jāizpērk šie zemes gabali no zemes īpašniekiem un pēc tam vai nu jānodod dzīvokļu īpašniekiem, vai arī par pietiekami saprātīgu cenu jāpārdod dzīvokļu īpašniekiem, nosakot viņiem pietiekami ilgu periodu to izpirkšanai. Taču papildus ir jāvērš uzmanība uz to, ka nākamajā gadā tiek plānota nekustamo īpašumu (arī zemes) kadastrālās vērtības pārvērtēšana. Vai šī vērtēšana un pēc būtības cenas paaugstināšana nav saistīta arī ar šo zemes īpašnieku tiesību aizsardzību? Atkal viņi saņems lielāku summu.

Turklāt šādā veidā tiek nodrošināts arī tas, ka dzīvokļu īpašnieki iegādājas tikai to funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu, kas tiešām pie ēkas ir vajadzīgs. Savukārt pašvaldībai ir iespējams saglabāt savā īpašumā tos zemes gabalus, kuri ir paredzēti pašvaldības funkciju veikšanai, proti, tos, kuri šobrīd atrodas starp ēkām, iekšpagalmus, kur jābūt parkiem, bērnu atpūtas vietām. Tam visam noteikti nevajadzētu atrasties dzīvokļu īpašnieku pārziņā, un nodokļu maksāšana par šiem zemes gabaliem nebūtu jāveic dzīvokļu īpašniekiem.

Tātad likumprojekts ir, un Saeimā tiks rūpīgi strādāts pie tā, un es ļoti ceru, ka arī sabiedriskās organizācijas iesaistīsies, lai šo likumprojektu izstrādātu tā, lai cilvēki turpmāk netiktu iesaistīti jaunos tiesāšanās procesos, bet valsts savukārt mēģinātu šo problēmu atrisināt ar kārtīgu normatīvo regulējumu.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Gunāram Kūtrim.

Tagad runās frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien pirmajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā.

Pašlaik likums noteic, ka valsts pārvalde savā darbībā pastāvīgi pārbauda un uzlabo sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti. Tās pienākums ir vienkāršot un uzlabot procedūras privātpersonas labā. Lai nodrošinātu šo procedūru vienveidīgu piemērošanu un uzlabotu valsts un pašvaldību sniegto pakalpojumu pieejamību privātpersonām, valsts pārvaldes jomā ir nepieciešams veicināt vienotu klientu apkalpošanas centru izveidi un attīstību, kā arī palielināt to pakalpojumu klāstu, kurus ir iespējams pieprasīt un saņemt elektroniski.

Lai nodrošinātu, ka informācija par valsts pārvaldes sniegtajiem pakalpojumiem ir pārskatāma, nepieciešams pilnveidot valsts pārvaldes pakalpojumu portālu un pakalpojumu katalogu. Grozījumi piešķirs Ministru kabinetam tiesības, izdodot likumā paredzētos Ministru kabineta noteikumus, noteikt arī tos valsts pārvaldes pakalpojumus, kuriem piemērojamas likuma 97.panta normas.

Likumā paredzētais valsts pārvaldes pakalpojumu elektronizācijas regulējums neskar privātpersonu tiesības sazināties ar valsts pārvaldi, izmantojot ne tikai elektroniskos, bet arī citus pakalpojumu sniegšanas kanālus, ja vien normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Valsts pārvaldes sniegto pakalpojumu pieejamības uzlabošana atvieglos privātpersonu saziņu ar valsts pārvaldes iestādēm.

Šodien tika nodoti izskatīšanai Saeimas komisijām arī grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā. Grozījumi paredz papildināt likuma 3.pantu ar jaunu daļu – trešo daļu – šādā redakcijā: “Persona, kura Latvijā saņēmusi uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību, ir tiesīga mainīt tautības ierakstu pret tautības ierakstu “latvietis” vai “lībietis (līvs)”[..].”

Kur ir problēma? Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likuma 3.panta pirmā daļa nosaka to personu loku, kurām ir tiesības mainīt tautības ierakstu. Tie ir Latvijas pilsoņi, nepilsoņi un personas, kurām Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss. Likumprojekta anotācijā teikts: “Šīs personas ir tiesīgas vienu reizi mainīt tautības ierakstu pret savu tiešo augšupējo radinieku tautību divu paaudžu robežās, ja tās sasniegušas 15 gadu vecumu un var pierādīt savu radniecību ar minētajām personām.”

Es atgādināšu, ka, veicot parlamentāro kontroli pār Pilsonības likuma izpildi, Saeima ir konstatējusi gadījumus, kad ārvalstniekiem ar latvisku izcelsmi rodas problēmas reģistrēt Latvijas pilsonību saskaņā ar Pilsonības likuma 2.panta pirmās daļas 3.punktu. Proti, tā tas ir tad, ja šīm personām dokumentos ir fiksēta cita tautība, nevis “latvietis”. Praksē esam saskārušies ar gadījumu, kad personai, kuras abi vecāki ir Latvijas pilsoņi un viens no viņiem ir latvietis, spēkā esošie likumi neļauj nedz iegūt Latvijas pilsonību, nedz mainīt tautības ierakstu uz “latvietis”. Veikt tautības ieraksta maiņu ārzemniekiem Latvijā neparedz likums, bet, ja šīs personas nāk no valstīm, kur tautības ieraksts netiek fiksēts vispār, tām nepastāv arī iespēja mainīt tautību pēc šo valstu likumiem, neskatoties uz to, ka attiecībā uz šīm personām izpildās citi Pilsonības likuma nosacījumi. Tautības ieraksta dēļ Latvijas pilsonību tās varēs iegūt tikai tad, ja būs šeit nodzīvojušas atbilstošu gadu skaitu un nokārtojušas naturalizācijas procedūru.

Saeima uzskata, ka Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā uzskaitīto personu loks būtu jāpaplašina, ļaujot veikt tautības ieraksta maiņu tām latviskas izcelsmes personām, kurām jau izveidojusies saikne ar Latviju, piešķirtas uzturēšanās atļaujas vai izsniegtas pastāvīgā iedzīvotāja reģistrācijas apliecības un kuras dokumentāli apliecinājušas savu latvisko izcelsmi un valsts valodas zināšanas.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Nākamais runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Gaidis Bērziņš. Lūdzu!

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Neapšaubāmi, viens no būtiskākajiem likumprojektiem, kuri šodien Saeimā tika izskatīti, bija likumprojekts par tā saukto piespiedu nomas attiecību izbeigšanu.

Likumprojekta izskatīšanas gaitā izskanēja daudz dažādu apsvērumu. Vēlos vērst uzmanību uz to, ka šī likumprojekta mērķis ir nodrošināt iespēju izbeigt piespiedu dalītā īpašuma tiesiskās attiecības. Tātad tiek dota iespēja, kas balstīta uz dzīvokļu māju īpašnieku vairākuma viedokli.

Kā mēs zinām, tad lielākā problēma šobrīd ar šīm piespiedu nomas attiecībām ir tieši Rīgā. Un jāteic, ka tieši Rīgā aktuāla ir problēma, kas izriet no piespiedu nomas attiecībās noteiktās nomas maksas, proti, tie ir seši procenti gadā. Mēs zinām arī to, ka šī nomas maksa, iedzīvotājuprāt un arī politiķuprāt, daudzviet tomēr nav samērīga, jo mēs saprotam, ka šobrīd nopelnīt sešus procentus gadā ir pietiekami laba un stabila peļņa. Līdz ar to, neapšaubāmi, pretestība šī likuma pieņemšanai noteikti varētu būt.

Par šeit izskanējušām idejām – par to, ka, iespējams, valsts vai pašvaldība varētu izpirkt šos īpašumus. Es gribu teikt, ka tādā gadījumā jau šis dalītais īpašums neizbeigsies, mainīsies tikai īpašnieks. Un mēs zinām, ka gan valstij, gan pašvaldībai savi īpašumi ir jāapsaimnieko racionāli, arī tā, lai tie nestu peļņu un ieguvumu. Līdz ar to šādā situācijā valsts droši vien prasīs zināmu maksu par šī īpašuma izmantošanu, kas nebūt neatbilst šī likumprojekta mērķim.

Vēl tika vērtēts jautājums par finansējuma pieejamību zemes izpirkšanai. Nu, mūsuprāt, iespējams, varētu apsvērt to, ka tas varētu būt kāds finansējuma veids ar atvieglotiem noteikumiem. Iedzīvotājiem tā būtu pretimnākšana šīs problēmas risināšanai.

Tāpat jānorāda, ka diskusijas bija par kadastrālo vērtību, kas ir bāze, lai aprēķinātu šo izpirkuma cenu. Kadastrālā vērtība katru gadu mainās, un šobrīd publiskajā telpā ir jau zināms satraukums par kadastrālo vērtību un attiecīgi arī par nekustamā īpašuma nodokļa apmēru nākotnē.

Es gribu norādīt, ka mēs šobrīd Nacionālajā apvienībā apsveram iespēju aicināt Finanšu ministriju izvērtēt iespēju nākt pretim tieši vienīgā mājokļa īpašniekiem vai arī īpašniekiem, kuri savā īpašumā ir dzīvojuši visu savu mūžu, un noteikt viņiem vai nu ļoti zemu nodokļa likmi vai arī vispār atbrīvot no šī nekustamā īpašuma nodokļa. Ir dažādi veidi, kā šo nodokli rēķināt arī pārdošanas gadījumā. Taču būtu svarīgi, lai cilvēki, kuriem tas ir vienīgais mājoklis, lai cilvēki, kas visu mūžu ir dzīvojuši savā mājoklī, spētu šo nekustamā īpašuma nodokli samaksāt. Tas, mūsuprāt, ir ļoti būtiski. Un šeit var piekrist arī finanšu ministres publiski paustajam par to, ka šim nekustamā īpašuma nodoklim vajadzētu būt bagātnieku nodoklim.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Gaidim Bērziņam.

Vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Kārlim Seržantam. Lūdzu!

K.Seržants (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Gribu tikai piebilst kolēģa Kūtra un kolēģa Bērziņa teiktajam par zemes īpašuma problēmām pilsētās, ko ar diviem likuma grozījumiem tiks mēģināts novērst.

Mana pārliecība ir tā, ka, piemēram, Rīgas pilsētā piespiedu kārtā ļoti daudzām dzīvojamām mājām ir piešķirti daudz lielāki zemes īpašumi, nekā mājai ir nepieciešams, lai gan tas tiek pamatots ar mistisku funkcionālo nepieciešamību. Pirms cilvēki sāks izpirkt šos zemes gabalus, vispirms ir jādod iespēja mājas iedzīvotājiem izlemt un atteikties no tā, kas, viņuprāt, ir pilnīgi lieks, jo šobrīd to izdarīt ir praktiski neiespējami. Iespējams, ka to varēs mainīt arī grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, kas paredzēs varbūt atvieglotāku procedūru, jo šobrīd praktiski ir vajadzīgi simtprocentīgi visu mājas iedzīvotāju iesniegumi, un tas mūsdienu situācijā nav reāli iespējams. Rezultātā māja maksā par zemi, kura pieder kādam mistiskam īpašniekam, bet iedzīvotājiem absolūti nav vajadzīga.

Otrajā lasījumā Saeima šodien atbalstīja arī likumprojektu “Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums”, par kuru visai vētraini un gari tika debatēts jau Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Galvenā problēma bija līdzsvarot valsts un pašvaldību intereses, jo šis likums paredz konkrētu valsts institūciju un pašvaldības institūciju rīcību, sākot no lielām, teiksim, ķīmiskām, katastrofām un beidzot ar ikdienišķiem plūdiem. Šajā likumā tagad ir ļoti skaidri un sīki sadalītas funkcijas, darāmie darbi un līdz ar to, jācer, vairs nebūs iespējama šāda situācija, ka notiek kāda nelaime un valsts un pašvaldību iestādes skatās cita uz citu, un neviens neko nedara. Nu, šobrīd tāda situācija, jādomā, tiks novērsta un trešajā lasījumā arī šis likumprojekts tiks pieņemts.

Vēl daži vārdi man būtu sakāmi par vakar notikušo leģionāru piemiņas dienu. Mēs redzam, ka ar katru gadu šī atzīmēšana kļūst arvien mierīgāka un nepolitizēta, un izskatās, ka arī Rietumvalstis tomēr ir pieņēmušas šo faktu, ka ikvienai suverēnai valstij ir tiesības kaut kādā veidā atzīmēt savu kritušo karavīru piemiņu, vienalga kādos apstākļos viņi ir krituši. Bet, nu, protams, katru gadu šeit mēģina parādīties arī kāds provokators, un šis gads nebija izņēmums, kad tāds pseidožurnālists Greiems Filipss, kurš ir ļoti labi zināms ar savu prokremlisko nostāju Austrumukrainas jautājumos, kurš vairākus mēnešus tur ir darbojies un sniedzis ļoti tendenciozus sižetus. Viņš ieradās Rīgā un mēģināja arī šeit provocēt cilvēkus, un šajā gadījumā es gribu tomēr mest nelielu akmeni iekšlietu ministra dārziņā, jo, manuprāt, izvērtējot šī kunga iepriekšējo darbošanos, bija iespēja viņu iekļaut “melnajā sarakstā” un neielaist Latvijā. Tagad pēc šī pasākuma viņš jau ir pierādījis savu provokatora lomu – tika aizturēts pasākuma laikā un izraidīts, kā arī iekļauts “melnajā sarakstā”, tikai tas viņam ir devis papildu reklāmu un pievērsis pasaules mediju lieku uzmanību.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Kārlim Seržantam.

Tagad pie mikrofona frakcijas VIENOTĪBA deputāts Aldis Adamovičs. Lūdzu!

A.Adamovičs (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Protams, līdztekus šiem diviem svarīgajiem likumprojektiem, kurus jau minēja kolēģi, tātad gan Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma projektam, gan Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma projektam, manuprāt, ļoti svarīgi ir tas, ka trešajā lasījumā tika pieņemti grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, kas ir ļoti svarīgi daudzām Latvijas pašvaldībām.

Kāpēc tad bija nepieciešamas šīs izmaiņas? Droši vien nav noslēpums, ka daudzās Latvijas pašvaldībās šobrīd trūkst kvalificētu speciālistu gan valsts, gan pašvaldību iestādēs, kā arī privātajā sektorā, – vai tie būtu inženieri, vai kādi citi speciālisti.

Šos grozījumus mums palīdzēja izstrādāt darba grupa, kurā strādāja speciālisti no vairākām pašvaldībām. Es šodien gribu pieminēt un pateikt paldies Ventspils, Smiltenes, Cēsu, Rīgas un citu pašvaldību speciālistiem, kā arī Saeimas Juridiskajam birojam.

Tātad par pašiem grozījumiem. Šobrīd tiek dota iespēja pašvaldību domēm ar atsevišķu lēmumu pieņemt saistošos noteikumus, lai varētu izīrēt dzīvojamās telpas kvalificētiem speciālistiem, kuri ir nepieciešami pašvaldībai... Jo līdz šim bija noteikts ar likumu, ka pirmām kārtām dzīvojamās telpas var izīrēt deviņām kategorijām: maznodrošinātajām personām, politiski represētajiem, invalīdiem un arī vēl citām kategorijām. Taču tagad mēs esam papildinājuši likumu ar vēl vienu šo iedzīvotāju kategoriju, kas ir kvalificēti speciālisti.

Tātad šo kārtību katrā pašvaldībā varēs noteikt ar saistošajiem noteikumiem, un pašvaldībām attiecīgi būs jāiekļauj savā attīstības programmā attīstāmā nozare, rīcības virzieni un jomas, kurās trūkst kvalificēto speciālistu. Un tad, kad šie saistošie noteikumi tiks pieņemti, pašvaldība var lemt, cik dzīvokļu no neizīrētajiem vai brīvajiem dzīvokļiem, kas ir pašvaldības rīcībā, var novirzīt šīm vajadzībām. Droši vien tas katrā pašvaldībā būs atšķirīgi. Tad šie līgumi tiks slēgti uz termiņu līdz trim gadiem. Un, ja nepieciešams, tiks pagarināti. Vienkāršāk ir, ja līgumi tiek slēgti ar darbiniekiem, kuri strādā valsts vai pašvaldību iestādēs. Taču, kā jau teicu, iespēja uz šiem dzīvokļiem pretendēt ir arī privātā sektora speciālistiem. Un gadījumā, ja pašvaldība nav speciālista darba devējs, tā sadarbības līgumu slēdz ar speciālista darba devēju, kurā attiecīgi norāda nepieciešamās jomas.

Tas, protams, ir ļoti labs un atbalstāms mehānisms, kas būs pašvaldību rīcībā, lai lauku pašvaldībās varētu piesaistīt nepieciešamos speciālistus.

Vēlreiz gribu teikt visiem paldies un, tā kā šī sesija ir beigusies, novēlēt visiem priecīgas Lieldienas.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Aldim Adamovičam.

Raidījumu šodien noslēdz Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Dainis Liepiņš. Lūdzu!

D.Liepiņš (LRA).

Labdien visiem! Neatkārtošos, jo kolēģi daudz stāstīja par likumprojektu attiecībā uz piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību sakārtošanu. Viennozīmīgi šis jautājums ir jāsakārto, un Latvijas Reģionu apvienība sekos līdzi, kā ar to veiksies Tieslietu ministrijai un koalīcijas partiju pārstāvjiem, jo līdzšinējā pieredze liecina, ka tur ir tradīcija visu darīt ļoti šaurā lokā un tikai starp savējiem, neizvērtējot un nepieaicinot visus sabiedrības vēlētos pārstāvjus, un līdz ar to nav plašākas iespējas novērst kaut kādas nebūšanas un kļūdas.

Mēs vērtēsim, bet mūs uzreiz dara uzmanīgus kas cits. Tieslietu ministrija šobrīd klusām un atkal šaurā lokā virza izmaiņas par kadastrālās vērtības pieaugumu, un sajūta ir tāda, ka galvenais ir nevis sakārtot attiecības starp dzīvokļu īpašniekiem un zemes īpašniekiem, kuriem pieder zeme zem šīm daudzdzīvokļu mājām, bet gandrīz vai palielināt šo kadastrālo vērtību, lai dzīvokļu īpašniekiem būtu jāmaksā vairāk tiem dažiem zemes īpašniekiem, kuriem tā zeme pieder.

Šis katastrofālais, nepieņemamais un patiesībā latviešu tautai traģiskais kadastrālās vērtības pieauguma plāns ir kā dziļumbumba nācijas turpmākai attīstībai. Šinī situācijā dara uzmanīgu kas cits. Iespējams, Latvijas Pašvaldību savienība kopā ar Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvjiem un pie varas esošajām partijām ir vienojusies, ka visi klusēs attiecībā uz šādu kadastrālās vērtības pieaugumu. Bet cietīs no tā tauta, un šobrīd izskatās, ka nekustamā īpašuma nodoklis nevis kļūs par bagātnieku nodokli, kā šeit kolēģi uzsvēra, bet tas kļūs par tautas iznīcības nodokli. Un šajā sakarā bagātība tiešām ir dzimtas paaudžu paaudzēs iegūtie īpašumi un būvētās mājas. Taču šobrīd izskatās, ka daudziem mājas nāksies pamest tikai tāpēc, ka kāds ir izdomājis to vērtību noteikt vēl lielāku un tos procentus vēl lielākus. Šajā jautājumā Latvijas Reģionu apvienībai ir ļoti principiāla nostāja. Mēs, iespējams, ja ne citādi, tad vērsīsimies kādā no tiesām, lai apstādinātu šo negodīgo nodokli.

Pārējie jautājumi vairāk vai mazāk bija rutīnas jautājumi. Redzēs, kā ar tiem veiksies tālāk. Latvijas Reģionu apvienībai šonedēļ bija tikšanās ar tieslietu ministru... es atvainojos, ar finanšu ministri. Un finanšu ministre atzīmēja, ka viņas plānos nav palielināt nodokļu slogu, par ko arī mēs iestājamies un ko Latvijas Reģionu apvienība noteikti atbalsta. Mēs sekosim līdzi, kā ar to veiksies. Taču viena lieta gan darīja ļoti uzmanīgus. Izrādās, ka budžeta pieņemšana un šīs deputātu kvotas... jau divas reizes arī Latvijas Reģionu apvienība ir bijusi spiesta iebilst pret budžeta pieņemšanu daļēji arī šo kvotu dēļ. Izrādās, ka šīs deputātu kvotas vispār pastāv tikai tāpēc, ka tā esot samaksa par budžeta pieņemšanu. Tā ka, cienījamie radioklausītāji, ja jūs dzirdat, ka kādam šausmīgi lielas rūpes par bērnu laukumiņiem, kādu pašvaldības skolu vai vēl kaut kādiem labumiem, kādu kori vai deju kolektīvu, tad ziniet – patiesībā tā ir samaksa varas deputātiem par to, ka viņi pieņem budžetu.

Un visbeidzot par vakardien notikušo un daudzos masu medijos jau izskanējušo leģionāru piemiņas dienu. Latvijas Reģionu apvienības nostāja ir tāda... tā vietā, lai mēs godinātu un pieminētu šos cilvēkus, kuriem bija šī briesmīgā izvēle, kad bieži vien brālis pret brāli satikās karalaukā, tā vietā, lai mēs klusām pieminētu un atzīmētu šo dienu, dažādi radikālie veidojumi ar to vairo savu populismu un kaut kādu atpazīstamību.

Mēs jebkurā gadījumā esam tikai priecīgi, ka ir vietas, kur šādi piemiņas pasākumi notiek klusi, bez pompozitātes un attiecīgā godinošā noskaņā. Paldies jums.

Visiem priecīgas Lieldienas!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Dainim Liepiņam.

Līdz ar to šodien “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka diena! Uz sadzirdēšanos jau pavasara sesijā!

Svētdien, 23.jūnijā