Frakciju viedokļi 2015.gada 17.decembrī

(21.12.2015.)

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies šī gada pēdējā Saeimas sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Tiešraidē no Saeimas nama deputāti tūlīt pastāstīs par šodienas sēdē skatītajiem jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Pirmajai šodien vārds partijas “No sirds Latvijai” frakcijas priekšsēdētājai Ingunai Sudrabai. Lūdzu!

I.Sudraba (NSL).

Labdien, cienījamie klausītāji! Pirms brīža noslēdzās Saeimas rudens sesijas pēdējā sēde, kurā izskatīja vairākus būtiskus jautājumus. Vēlos vērst jūsu uzmanību uz vienu no tiem – likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā”. Šie grozījumi paredz gāzes tirgus atvēršanu un uzņēmuma “Latvijas Gāze” sadalīšanu. Publiskajā telpā mēs bieži dzirdam zināmas spekulācijas par to, kāda ir frakcijas “No sirds Latvijai” nostāja šajos jautājumos. Gribu vēlreiz uzsvērt, ka frakcija “No sirds Latvijai” vienmēr ir iestājusies un iestāsies tieši par Latvijas sabiedrības interešu aizstāvību. Mums ir ļoti žēl, ka šodien aiz bailēm – un mēs redzam tādu lielu baiļu plīvuru! – Saeimas vairākums nespēj sadzirdēt mūsu apsvērumus un aizstāvēt vairāk nekā 6850 mazos šīs kompānijas akcionārus, no kuriem lielākā daļa ir Latvijas iedzīvotāji un uzņēmuma akcijas ir iegādājušies šīs kompānijas privatizācijas laikā.

Tuvojas Ziemassvētki un gadumija. Tas ir laiks, kad ikviens no mums izvērtē to, ko gada laikā esam paveikuši, nospraužam mērķus un domājam par tiem darbiem, kas jāpaveic nākamajā gadā. Un faktiski šis bija pirmais frakcijas “No sirds Latvijai” pilnais darba gads Saeimā. Šī gada laikā mums ir izdevies izveidot profesionālu komandu un to nostiprināt, šīs komandas darbu padarīt profesionālu un konstruktīvu, atbalstot lēmumus un likumus, kas vērsti uz valsts attīstību, iedzīvotāju un uzņēmēju interešu ievērošanu.

Es esmu gandarīta, ka tieši mūsu frakcijas deputāti vadīja Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijas darbu. Šis darbs ir noslēdzies ar galaziņojuma nolasīšanu, ar politiski atbildīgo personu nosaukšanu. Šo darbu vadīja mūsu frakcijas deputāts Ringolds Balodis.

No frakcijas “No sirds Latvijai” ir arī parlamentārietis Gunārs Kūtris, kas vadīja bankas “Citadele” pārdošanas darījuma izmeklēšanas komisijas darbu un šo darbu šodien noslēdza ar galaziņojuma nolasīšanu. Un tieši galaziņojuma sagatavošanas gaitā parādījās tas, ka ir bailes no profesionāli parādītas informācijas, jo tieši ziņojums parāda to neprofesionalitāti un varas bezatbildību, ar kādu līdz šim ir pieņemti valdības lēmumi. Un par to īpaši liecina pozīcijas vēlme uzmanību no šiem komisijas secinājumiem novirzīt uz izdomātiem un iestudētiem uzbrukumiem mūsu frakcijas deputātam Gunāram Kūtrim.

Šā gada laikā “No sirds Latvijai” izstrādāja un iesniedza izskatīšanai vairāk nekā 20 priekšlikumus dažādos likumprojektos un regulāri uzdeva Ministru kabinetam un ministriem deputātu jautājumus par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem. Un, ņemot vērā to, ka pozīcija nevēlas ieklausīties uzņēmēju un sabiedrības viedoklī, iesniedzām arī pieteikumus Satversmes tiesā, un esam gandarīti, ka viens no šiem pieteikumiem jau ir pieņemts izskatīšanai (tas ir par negatīvā kapitāla indeksa piemērošanu pensijas kapitālam).

Diemžēl jāsecina arī tas, ka tieši Saeimas kā likumdevēja vara ir vājinājusies pēdējo gadu laikā. Un turklāt paralēli tam aizvien vairāk iezīmējas izpildvaras darba zemā kvalitāte. Arī Saeimas šodienas sēdē steidzamības kārtā tika skatīti vairāki likumu grozījumi, kuri tiek pieņemti tieši tāpēc, ka Ministru kabinets nav savlaicīgi izpildījis tam dotos uzdevumus, un piemēra pēc varu minēt kaut vai pašas Finanšu ministrijas steigā gatavotos grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, jo uz otro lasījumu ministrija pati ir spiesta iesniegt vairāk nekā 50 priekšlikumus, labojot gandrīz katru no likumprojekta teikumiem.

Un tādēļ, mūsuprāt, loģiski un likumsakarīgi ir tas, ka līdzšinējā valdība ir demisionējusi. Es uzskatu, ka valdības maiņa ir iespēja kardināli mainīt arī valsts pārvaldes darba kvalitāti un sākt strādāt valsts un tās tautas interesēs, viena mērķa sasniegšanai – valsts ilgtermiņa attīstībai. Taču to nebūs iespējams panākt, ja valdības veidošanas procesā kā prioritāte netiks izvirzīti tieši šie sasniedzamie mērķi un uzdevumi un konkrēts rīcības plāns to sasniegšanai un ja tā vietā notiks atkal drūzmēšanās un stumdīšanās ap sfēru sadali un ministru personālijām.

“No sirds Latvijai” ir gatava profesionāli iesaistīties valdības veidošanā. Uzskatām, ka par galvenajām prioritātēm jākļūst sociālās nevienlīdzības mazināšanai, izglītības sistēmas sakārtošanai, veselības aprūpes nodrošināšanai, uzņēmējdarbības un nodarbinātības sekmēšanai, kā arī tiesiskās vides pilnveidošanai – visām tām jomām, kurās cilvēki gaida pozitīvas pārmaiņas jau gadiem ilgi.

Noslēgumā vēlos visiem no sirds novēlēt, lai Ziemassvētku un Jaungada laiks nes ikvienam no jums sirdsmieru, saticību, laimi un visu ieceru piepildījumu!

Pateicos.

Vadītāja. Paldies deputātei Ingunai Sudrabai.

Tagad runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Armands Krauze. Lūdzu!

A.Krauze (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien tika izskatīti vairāki būtiski likumprojekti, bet es pievērsīšos diviem.

Pirmais ir likumprojekts “Patvēruma likums”. Vēlos atzīmēt izmaiņas, kuras tas paredz. Tagad Ministru kabinets viens pats vairs nelems par patvēruma meklētāju uzņemšanu Latvijā, un šī ļoti jutīgā bēgļu joma tagad pilnībā ir nodota Saeimai. Faktiski turpmāk Ministru kabinets, tikai pamatojoties uz Saeimas lēmumu, varēs apstiprināt kaut kādu papildu bēgļu uzņemšanu Latvijā.

Kā mēs zinām, tas ir pareizais ceļš, jo līdz šim tika pārmests, ka deputāti nav iesaistīti, sabiedrība nav iesaistīta šāda svarīga lēmuma pieņemšanā. Un sabiedrības noskaņojums attiecībā uz patvēruma meklētājiem mums visiem ir ļoti labi zināms.

Otrs likumprojekts, ko es vēlos izcelt, – “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”. Šie likuma grozījumi ir pievērsuši milzīgu visas sabiedrības uzmanību. Un jāteic, ka pašlaik publiskajā telpā izskan ļoti daudz maldu un nepatiesu apgalvojumu. Ja iedziļinās un izprot, kālab šie grozījumi ir nepieciešami, tad var saprast, ka te ir runa par informatīvās telpas drošību. Protams, šis jautājums ir ļoti cieši saistīts arī ar latviešu valodas lietošanu, plašāku tās lietošanu sabiedrībā. Konkrētā redakcija nāks par labu Latvijas iedzīvotājiem, īstenojot informatīvās telpas aizsardzību.

Jāatgādina, ka šā likumprojekta tapšanas vēsture sākās jau pagājušajā gadā, kad Saeimā tika apstiprināta redakcija, kuru virzīja Nacionālās drošības komisijas vadītājs, un toreiz tika rakstīts, ka likumprojekts ir izstrādāts, lai sekmētu latviešu valodas kā Latvijas valsts valodas konstitucionālo funkciju īstenošanu pilnā apjomā.

Tika norādīts arī otrs likumprojekta mērķis – sekmēt to, lai latviešu valoda kalpotu par visas Latvijas iedzīvotāju kopējo savstarpējās saziņas valodu.

Diemžēl ir sanācis tā, ka šie mērķi nav sasniegti. Pēdējā gada laikā vēl jo vairāk ir radīti apstākļi (balstoties uz it kā esošo likumu) un izsniegtas jaunas apraides atļaujas, kas ļauj raidīt krievu valodā. Tātad faktiski Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome neseko likuma mērķim un likuma garam un nesekmē latviešu valodas konstitucionālo funkciju īstenošanu pilnā apjomā.

Un tādēļ arī šajos grozījumos faktiski nav runa par latviešu valodu, bet gan par informatīvo telpu. Un attiecībā uz informatīvo telpu mūsu deputāti – gan Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputāti, gan arī citi – norāda, ka ir ļoti svarīgi stiprināt krievu medijus un krievu valodā runājošos nodrošināt ar objektīvu informāciju. Un šajā sakarā es vēlos izcelt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes šogad diskusijā secināto. Tur ir uzsvērts, ka ļoti svarīga ir Igaunijas pieredze, izveidojot jaunu kanālu krievu valodā sabiedriskajā medijā. Un tas liecina, ka šis ir pats efektīvākais ceļš, lai uzrunātu krievvalodīgos, kuri dzīvo citas valsts informatīvajā telpā. Tajā pašā pētījumā NEPLP secina: “Šādi netiek samazināta latviešu valodas lietojamības telpa, bet – tieši pretēji! – mūsu valsts cilvēkiem tiek piedāvāts aktuāls un daudzpusīgs saturs, kas tapis Eiropas valstij raksturīgā žurnālistikas kvalitātē.” Tas viss ir rakstīts attiecīgās mūsu valsts institūcijas mājaslapā.

Un es vēlos vēlreiz uzsvērt, ka šeit ir runa par to, lai mēs atbalstītu visus Latvijas iedzīvotājus; lai Latvijas iedzīvotājiem mēs nodrošinātu objektīvu informāciju; lai mēs uzrunātu Latvijas krievvalodīgos, kuri dzīvo citā informatīvajā telpā; lai mēs tajā pašā laikā nemazinātu latviešu valodas lietojamību, bet – tieši pretēji! – mūsu valsts iedzīvotājiem piedāvātu aktuālu, daudzpusīgu un objektīvu saturu medijos.

Noslēgumā es teikšu, ka vienprātībā, kādai vajadzētu būt šādos būtiskos jautājumos (bet diemžēl šeit nebija vienprātības), mums tomēr vajadzētu sagaidīt Ziemassvētku laiku. Un tādēļ es novēlu gaišus Ziemassvētkus, visu to labāko Jaunajā gadā un priecīgi sagaidīt Jauno gadu!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Armandam Krauzem.

Nākamais runās frakcijas SASKAŅA priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kopš 2014.gada 4.novembra, kad no partijas SASKAŅA Saeimā ievēlētie 24 deputāti uzsāka savu darbu parlamentā, pagājis viens gads. Tāpēc vēlos īsi un kodolīgi sniegt atskaiti par mūsu frakcijas paveikto parlamentā 2015.gadā.

Jāatzīmē, ka mūsu rīcībā ir tikai opozīcijai atvēlētie instrumenti, taču esam tos aktīvi izmantojuši, paužot savu viedokli Latvijas tautai svarīgos jautājumos.

2015.gadā esam iesnieguši 16 likumprojektus. Ar vienu no tiem – “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” – mums ir izdevies panākt konkrētus pozitīvus rezultātus: jau no 2016.gada 1.janvāra varēs kā aizsargātais lietotājs iegādāties savai mājsaimniecībai noteiktu elektroenerģijas daudzumu par samazinātu cenu arī ģimene vai persona, kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai persona ar pirmo invaliditātes grupu.

Diemžēl tik labi mums nav veicies ar pārējiem iesniegtajiem likumprojektiem. Piemēram, vairums koalīcijas deputātu ar dažādu argumentāciju neatbalstīja tā mūsu likumprojekta nodošanu komisijām, kurš paredzēja finansiālu atbalstu tiem vecākiem, kuru bērni pēc pilngadības sasniegšanas turpina iegūt vispārējo izglītību. Bez jebkādas argumentācijas tika noraidīts arī frakcijas SASKAŅA sagatavotais likumprojekts par sociālo garantiju nodrošināšanu Afganistānas kara veterāniem.

Nozīmīgs darbs ir paveikts, iesniedzot daudzus priekšlikumus Saeimā skatāmiem likumprojektiem, kas skar gan sociālos, gan valsts pārvaldes, gan nodokļu, gan tautsaimniecības jautājumus. Saistībā ar šiem jautājumiem mūsu frakcijas deputāti ir iesnieguši 46 priekšlikumus, bet attiecībā uz valsts budžetu 2016.gadam – desmitiem priekšlikumu.

Šogad 69 reizes mēs esam izmantojuši Saeimas kārtības rullī paredzēto iespēju un uzdevuši valdības ministriem deputātu jautājumus par to, kas satrauc cilvēkus, piemēram, par Ekonomikas ministrijas neizdarībām būvniecības jomā un situāciju uzņēmumā “KVV Liepājas metalurgs”.

Šogad mēs iesniedzām Satversmes tiesā pieteikumu par likuma “Par valsts pensijām” normu neatbilstību Satversmei jautājumā par pensiju negatīvo indeksu. Šī norma ir nostādījusi nevienlīdzīgā situācijā tos cilvēkus, kuriem pensija piešķirta vai pārrēķināta laikā pēc 2010.gada un kuru pensija ir būtiski mazāka nekā tiem iedzīvotājiem, kas pensionējušies pirms 2010.gada. Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu par minēto normu neatbilstību valsts pamatlikumam, tātad novērtējusi pieteikumā norādītos argumentus.

Mums patiesi rūp, kā Latvijā palikušie cilvēki izdzīvos nākamgad. Bet koalīcijas solījumi samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli pagaisuši, turklāt ar pievienotās vērtības nodokli tiek aplikti māju pārvaldīšanas pakalpojumi – tātad maksās tie, kuri dzīvo daudzdzīvokļu mājās, saņem mājas pārvaldīšanas pakalpojumus un jau tagad knapi var savilkt kopā galus.

Lai mazinātu esošo Latvijas iedzīvotāju nevienlīdzību, mūsu frakcija ir iesniegusi priekšlikumus ar mērķi palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo pensijas daļu, kā arī mazo pensiju indeksāciju.

Lai kaut nedaudz mazinātu cilvēku izdevumus saistībā ar maksājumiem par mājokli, tika iesniegti priekšlikumi Pievienotās vērtības nodokļa likumam, paredzot samazinātu – 5 procentu – nodokļa likmi apkurei. Papildu līdzekļi no valsts budžeta tika pieprasīti pedagogu, medicīnas un kultūras darbinieku algām, atgādinot koalīcijas partijām par aizmirstajiem solījumiem.

Arī šogad mūsu deputāti uzklausīja savu vēlētāju un nevalstisko organizāciju viedokļus un iesniedza attiecīgus priekšlikumus gan par papildu finansējuma piešķiršanu dažādu sociālu jautājumu risināšanai, gan par palīdzības sniegšanu vairākām pašvaldībām atsevišķu projektu īstenošanai un citiem iedzīvotājiem svarīgiem jautājumiem.

Šogad atbalstu guvuši veseli divpadsmit SASKAŅAS deputātu priekšlikumi 2016.gada valsts budžetam. Tostarp par 85 tūkstošu eiro piešķiršanu Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vajadzībām, kā arī par atbalstu vairākām skolām. Jāteic, ka SASKAŅAS atbalstītie priekšlikumi bija sagatavoti ļoti rūpīgi, pamatoti, ar aprēķiniem un tāmēm.

Nobeigumā frakcijas SASKAŅA vārdā vēlos izteikt novēlējumu – lai jums vienmēr blakus ir cilvēki, kuri jūs atbalsta! Priecīgus un gaišus Ziemassvētkus! Saskaņu un veiksmi 2016.gadā!

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Vārds frakcijas VIENOTĪBA priekšsēdētājas biedram Edvardam Smiltēnam. Lūdzu!

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Jā, labdien, cienījamie radioklausītāji! Šī ir pēdējā Saeimas sēde pirms rudens sesijas beigām un ziemas sesijas sākšanās. Šodien bija ļoti daudz nozīmīgu likumprojektu, un kā galveno es gribētu izcelt “Grozījumus Enerģētikas likumā”. Proti, jautājumu par gāzes tirgus atvēršanu. Es domāju, ka tas ir svarīgs ikvienam Latvijas iedzīvotājam un ģeopolitiski svarīgs arī Latvijas valstij.

Šodien bija diezgan asas diskusijas par tiem priekšlikumiem, kuri bija iesniegti uz otro lasījumu. Faktiski varētu teikt, ka mēs ar šo likumprojektu esam pusceļā.

Komisijā darbs nerit viegli, ir ļoti spēcīgi pārstāvji no “Latvijas Gāzes”. Nav noslēpums, ka “Latvijas Gāze” arī ir ieguvusi ļoti spēcīgus darbiniekus, pārvilinot no valsts sektora atbildīgākos ierēdņus. Līdz ar to šis darbs rit diezgan smagnēji.

Tādēļ šodien lielākās debates bija par priekšlikumu, kas komisijā šķita absolūti nevainīgs; priekšlikumu, par kuru arī Ekonomikas ministrija teica – varam darīt tā vai šā, bet principā atbalstām.

Protams, “Latvijas Gāze” to atbalstīja. Attieksme dažādu ekspertu vērtējumā nebija viennozīmīga, taču komisijā tas tika atbalstīts. Konkrēti runa ir par to, kā mēs sadalām “Latvijas Gāzi”. Valdība līdz šim bija virzījusi koncepciju, ka “Latvijas Gāzei” jābūt pilnībā sadalītai, izvēloties Eiropas Komisijas direktīvā noteikto principu par pilnīgu sadali, kas garantētu operatoram neatkarību un citiem – iespēju piekļūt šiem gāzes tīkliem, lai būtu alternatīvas iespējas iegādāties gāzi Latvijā.

Nu, lūk, un vēlāk, analizējot situāciju daudz dziļāk, mēs konstatējām, ka šie argumenti, ka nekas daudz jau nemainīsies, patiesībā atbilst Stīva Džobsa, slavenā uzņēmēja, teicienam: “Vienīgais, kas mainīsies, – viss.” Ar to toreiz domājot jaunākos telefonus. Bet, es domāju, šo teicienu var attiecināt arī uz gadījumu ar gāzi, jo šķietami niecīga, nevainīga lieta patiesībā pilnībā maina visu likumprojekta koncepciju. To koncepciju, kuru izvēlējusies Latvijas valdība, virzot šo likumprojektu, ko izvēlējušies lietuvieši un igauņi, savulaik liberalizējot tirgu, tāpēc arī VIENOTĪBA kategoriski iebilda pret šādu koncepcijas maiņu, pirmkārt, tādēļ, ka, iebalsojot šādu niansi, likumprojekts faktiski tiktu nodots pilnīgai pārstrādāšanai. Respektīvi, izvēloties citu sadales modeli, likumprojektā būtu jāietver un jāizstrādā pilnīgi cits regulējums attiecībā uz kontroli pār šo procesu un citas lietas. Tas nozīmētu kārtējo reizi ievilkt šo likumprojektu ļoti ilgās diskusijās, entajos priekšlikumos un tas, protams, paildzinātu gāzes tirgus atvēršanas procesu.

Kolēģiem es teicu – mums jāapzinās, ka gāzes tirgus atvēršana ir Latvijas valstij ļoti nozīmīgs jautājums un tas faktiski ir mūsu nacionālās un ekonomiskās drošības, kā arī valsts neatkarības jautājums. Varam paskatīties, kā tas ir Ukrainā, kā izmanto šo gāzes sviru. Iespējams, tas pat ir ģeopolitisks jautājums. Un ir jāsaprot, ka šis ir ārkārtīgi sarežģīts likumprojekts, un tieši šis gadījums, kā tas ir šodien, pierāda, ka pat sīkākā nianse var nemanot radikāli izmainīt pilnīgi visu. Tādēļ es arī aicināju turēt stingru pozīciju, neļauties “Latvijas Gāzes” un Gazprom spiedienam. Tas ir kritiski svarīgi, lai jebkuri grozījumi turpmāk (jo vēl ir trešais lasījums priekšā) Latvijas valdības apstiprinātajā pozīcijā tiktu diskutēti, klātesot ekonomikas ministrei personīgi. Jo tikai tā Ekonomikas ministrija var likt galvu ķīlā, ka viss pieņemtais simtprocentīgi ir Latvijas valsts nacionālajās interesēs, jo katra nianse, kurai mēs ejam cauri, var izrādīties izšķiroša.

Paldies šodien deputātu vairākumam, kas balsoja saprātīgi, noraidīja šo priekšlikumu un sekoja tam, lai šis likumprojekts būtu balstīts Latvijas nacionālajās interesēs.

Faktiski tas bija šodien, manuprāt, būtiskākais likumprojekts.

Sesijas noslēgumā es vēlētos ikvienam no jums teikt: “Priecīgus Ziemassvētkus! Esiet kopā ar saviem tuvākajiem! Lai jums silti, jauki šie svētki, un lai panākumiem bagāts Jaunais gads!”

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Edvardam Smiltēnam.

Tagad pie mikrofona Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāte Inese Laizāne. Lūdzu!

I.Laizāne (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien patiesi Saeimas sēdē tika izskatīti ļoti daudzi būtiski likumprojekti. Darba kārtībā bija arī grozījumi Imigrācijas likumā otrajā lasījumā. Nacionālā apvienība iestājas pret termiņuzturēšanās atļauju tirgošanu apmaiņā pret nekustamo īpašumu, un tāpēc mēs balsojām pret šiem grozījumiem. Vairums no tiem, kas ar šīs programmas palīdzību ierodas Latvijā un uzpērk te nekustamos īpašumus, nāk no Krievijas. Jau tagad Latvijā ir vairāk nekā 50 tūkstoši Krievijas pilsoņu. Šodienas ģeopolitiskajā situācijā vēl palielināt Krievijas pilsoņu skaitu Latvijā ir pretrunā Latvijas nacionālajām interesēm. Drošības policija ir skaidri norādījusi, ka termiņuzturēšanās atļauju tirgošana Krievijas un NVS pilsoņiem rada draudus valsts drošībai. Šo atļauju pircēji bieži vien neslēpj, ka Latviju izvēlas tikai tādēļ, ka bērniem izglītība te ir krieviski, krieviskā vide Latvijā ir pašpietiekama un vietējo valodu apgūt nav nepieciešams. Imigrācijas likuma grozījumi šo situāciju tikai pasliktina, jo tagad paredz arī iespēju ļaut Latvijas iestādēs iesniegt pieteikumus arī krieviski. Nacionālā apvienība tam nepiekrīt. Uzskatām, ka ekonomiskie ieguvumi valstij no termiņuzturēšanās atļauju programmas ir pārspīlēti. Netiek ņemts vērā, ka šādā veidā tiek kropļots nekustamo īpašumu tirgus un zaudētāji ir vietējie iedzīvotāji, kuri savu mājokli bieži vairs nevar atļauties.

Nacionālā apvienība uzskata, ka valstiski atbildīga nostāja būtu šo praksi pēc iespējas ātrāk izbeigt, un mēs noteikti gatavosim priekšlikumus trešajam lasījumam.

Šodien galīgajā lasījumā tika pieņemts jaunais Patvēruma likuma. Jauna redakcija, ar kuru tiek ieviestas Eiropas Savienības precizētās direktīvas prasības patvēruma jomā. Būtiski ir tas, ka turpmāk, lemjot par patvēruma meklētāju uzņemšanu mūsu valstī, Ministru kabinetam būs nepieciešams Saeimas akcepts. Patvēruma likuma redakcija nosaka, ka nepilngadīgai personai, kurai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, jānodrošina izglītības ieguves iespējas valsts valodā. Tas pats attiecas arī uz nepilngadīgām personām, kurām piešķirta pagaidu aizsardzība.

Likums paredz izmaiņas arī attiecībā uz patvēruma meklētāju tiesību un pienākumu apjomu saistībā ar uzņemšanas nosacījumiem, iesnieguma izskatīšanas procedūrām, kā arī patvēruma meklētāju aizturēšanu un atbildīgo institūciju pienākumiem, tostarp ieviešot iesniegumu izskatīšanu uz robežas.

Jau mani kolēģi minēja, ka šodien tika pieņemti “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, kuri ļauj atbildīgajām amatpersonām, padomei, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļai, kā arī deputātiem veselu gadu lemt par normu, vai radiopārraides turpmāk skanēs vienā vai vairākās valodās. Gads ir pietiekami ilgs laiks, lai atrastu veiksmīgu risinājumu – vislabāko mūsu valstij –, kurš vislabāk stiprinās latviešu valodas pozīcijas un uzrunās, protams, arī citā valodā runājošos.

Cienījamie radioklausītāji! Ir gada nogale. Tuvojas Ziemassvētki, un Nacionālā apvienība novēl, lai katrā mājā Ziemassvētki ienes sirdsmieru, siltumu, gaišumu un lai ikkatrs atrod spēku, apņēmību un drosmi īstenot savus mērķus!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Inesei Laizānei.

Raidījumu šodien noslēdz Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāte Inga Bite. Lūdzu!

I.Bite (LRA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jāteic, ka gada beigas ir tas brīdis, kad mēs parasti izvērtējam un pārdomājam, ko esam izdarījuši, kas ir izdevies, kas varbūt nav tik labi izdevies, un to ir darījusi arī Latvijas Reģionu apvienības frakcija. Šajā man atvēlētajā laikā es nevarēšu jums izstāstīt visu. Šī informācija pilnā apmērā būs pieejama mājaslapā, bet tagad minēšu galvenās lietas, ko esam darījuši šajā rudens sesijā, tātad četros mēnešos, sākot ar septembri.

Kopumā Latvijas Reģionu apvienība ir iesniegusi dažādos likumos 141 priekšlikumu. Esam rūpīgi strādājuši pie valsts budžeta likumprojektu paketes, esam iesnieguši grozījumus Satversmē, lai atceltu Saeimas deputāta administratīvo imunitāti, un tie šobrīd ir atbalstīti jau praktiski divos lasījumos. Esam aicinājuši atteikties no algas pielikuma gan Saeimas deputātus, gan arī ministrus. Esam rosinājuši ļaut balsot vēlēšanās no 16 gadu vecuma. Esam rosinājuši nostiprināt likumā finansējumu aizsardzības budžetam divu procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta. Esam meklējuši arī budžeta ietaupījuma iespējas, rosinot likvidēt Pārresoru koordinācijas centru un Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības biroju, kā arī atteikties no atsevišķu raidorganizāciju finansēšanas. Esam rosinājuši noteikt, ka tā finansējuma daļa, kuru Valsts kontrole ir atzinusi par nelietderīgi iztērētu, attiecīgās institūcijas budžetā faktiski būtu samazināma. Esam iebilduši pret 80 miljonu eiro piešķiršanu airBaltic, un esam iebilduši arī pret nodokļu paaugstinājumiem valsts budžetā, kā arī pret solījumu nepildīšanu saistībā ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa nesamazināšanu. Esam aktīvi iestājušies par mikrouzņēmumu nodokļa saglabāšanu, kāds tas ir līdz šim, un vismaz uz kādu brīdi valdība tajā ir arī ieklausījusies. Tāpat esam iestājušies arī par demogrāfijas politiku un to, ka būtu jāsaglabā valsts līdzfinansējums bērnudārziem, kas vismaz daļēji ir atbalstīts. Šis līdzfinansējums ir saglabāts līdz nākamā gada maija beigām.

Tāpat ir ļoti daudz citu priekšlikumu, ko esam iesnieguši, virzījuši un turpināsim virzīt Saeimā arī nākamajā un turpmākajās Saeimas sesijās.

Runājot par Saeimas šodienas sēdi, kolēģi jau pieminēja Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu. Es gan nebūšu tik optimistiska kā citi kolēģi, jo es gribu atgādināt, ka šis likums tika... Valsts prezidents nodeva šo likumu otrreizējai caurlūkošanai tieši pēc Latvijas Reģionu apvienības iniciatīvas, jo Latvijas Reģionu apvienība bija izpētījusi, ka, grozījumiem stājoties spēkā tā, kā tie tika sākotnēji pieņemti, Latvijā varētu parādīties sešas jaunas krievu valodā raidošas radiostacijas, kuras faktiski varētu retranslēt tiešā veidā saturu no Krievijas, tajā skaitā par mūsu prezidentu saucot nevis Raimondu Vējoni, bet kādu citu prezidentu. Latvijas Reģionu apvienības ieskatā, tas būtiski apdraudētu valsts nacionālo drošību, tāpēc Latvijas Reģionu apvienība vērsās pie Valsts prezidenta, kurš savā vēstulē Saeimai (uz sešām lapām) faktiski atbalstīja Latvijas Reģionu apvienības pozīciju un izteica šaubas gan par likumdošanas procesu, kādā šis priekšlikums ir pieņemts, gan par to, vai tas atbilst valsts interesēm un nacionālajai drošībai.

Tas risinājums, kas tika pieņemts šodien, proti, ka vēl gadu Saeima par šo jautājumu lems un diskutēs, un domās par to, vai vajag vai nevajag palielināt šo krievvalodīgi raidošo staciju skaitu, nu, tas ir tāds, mūsu ieskatā, baltiem diegiem šūts risinājums, kas faktiski neko pēc būtības nerisina, tāpēc diemžēl man ir jāsaka, ka šodien Saeima kaut kādā mērā ir iespļāvusi sejā Valsts prezidentam, neņemot vērā viņa otrreizējās caurlūkošanas lūgumu. Protams, tagad ir jāskatās, kā Valsts prezidents uz to reaģēs un kāda būs viņa turpmākā rīcība.

Taču, lai tomēr nobeigtu šo pārraidi uz pozitīvas nots, jāsaka visiem – priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu! Esiet kopā ar saviem mīļajiem! Aizbrauciet kaut kur uz kādu no Latvijas reģioniem, apskatiet Latvijas skaisto dabu!

Ceram arī, ka uzsnigs sniegs, un sāksim jauno gadu ar gaišām domām un atkal jauniem darbiem.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Ingai Bitei.

Līdz ar to šodien “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka pēcpusdiena un svētku laiks!

Uz sadzirdēšanos nākamgad!

Otrdien, 16.jūlijā
09:00  Eiropas Savienības Austrumu partnerības parlamentāro administrāciju dialogs par pārmaiņu vadību, sarunu vešanu un komunikāciju