Frakciju viedokļi 2015.gada 15.oktobrī

(16.10.2015.)

Vadītāja. Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeima sanāca uz kārtējo sēdi, un pēc tās, kā ierasts, skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Tajā Saeimas deputāti jums pastāstīs par šodien parlamentā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam vārds šodien Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Gundaram Daudzem. Lūdzu!

G.Daudze (ZZS).

 

Labdien, godātie klausītāji, godātie kolēģi! Šodien Saeima otrajā, galīgajā, lasījumā pieņēma grozījumus Saeimas kārtības rullī. Šie grozījumi ir tapuši nu jau vairāku Saeimu laikā, un man tiešām ir patiess prieks, ka šodien tie ir nonākuši līdz laimīgam un likumsakarīgam rezultātam. Šis ir, kā jau es teicu iepriekšējā sēdē, absolūti nepolitisks lēmums. Šie grozījumi pārsvarā ir vērsti uz Saeimas administratīvās pārvaldes reformu. Tātad nevis uz Saeimas politiskās vadības darba kārtību vai reformu, bet tieši uz administratīvo pārvaldi. Un katrā ziņā, es domāju, jaunā Saeimas Administrācijas struktūra, ko ir atbalstījis Saeimas Prezidijs, būs gan efektīvāka, gan caurredzamāka, gan atvērtāka dažādiem interesentiem un Saeimas apmeklētājiem, kā arī saprotamāka mūsu ārvalstu kolēģiem, un katrā ziņā, es domāju, šis ir tiešām liels, būtisks solis Saeimas attīstībā un Saeimas pārvaldības attīstībā.

Turklāt šajos grozījumos ar likuma spēku tika noteikts, ka arī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdes ir jāieraksta. Līdz ar to jebkurā gadījumā būs mazāk iespēju kaut ko apstrīdēt un vienmēr būs iespēja saņemt gan stenogrammu, gan arī noklausīties ierakstus. Paldies.

Vadītāja. Paldies Gundaram Daudzem no Latvijas Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamā runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāte Inga Bite. Lūdzu!

I.Bite (LRA).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji. Latvijas Reģionu apvienībai arī šī ir savā ziņā būtiska sēde, jo Latvijas Reģionu apvienība bija iesniegusi priekšlikumu izdarīt grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, atceļot Saeimas deputātu administratīvo imunitāti. Šobrīd, ja Saeimas deputāts, piemēram, pāriet ielu pie sarkanās gaismas, līdzīgi kā to var izdarīt jebkurš Latvijas iedzīvotājs, tad viņš nevar tūlīt saņemt sodu par savu pārkāpumu, bet policijas darbiniekam, kurš noformē protokolu un pieņem lēmumu par šo pārkāpumu, ir jāvēršas Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, un tad šai komisijai, kā arī pēc tam visiem Saeimas deputātiem ir jālemj par to, vai šo deputātu var administratīvi sodīt par to, ka viņš ir pārgājis ielu pie sarkanās gaismas.

Vairākas starptautiskās organizācijas, tajā skaitā Starptautiskā pretkorupcijas organizācija GRECO un arī Vīnes komisija, ir norādījušas jau iepriekš Latvijai, ka šis faktiski ir novecojis institūts un tā mērķis ir pasargāt deputātu no kādām politiskām represijām. Taču tiesiskā valstī, kādā, es gribu ticēt, mēs dzīvojam, šādas politiskas represijas no tiesībsargājošo iestāžu puses, nebūtu iespējamas, un pat tad, ja šis lēmums nebūtu pamatots, tad arī deputātam, tieši tāpat kā jebkuram citam cilvēkam, ir tiesības vērsties tiesā un šo nepamatoto lēmumu apstrīdēt.

Saeima šo mūsu priekšlikumu šodien atbalstīja, nodeva komisijām, un mēs ļoti ceram un ticam, ka arī nākotnē šī turpmākā virzība tiks Saeimas Juridiskajā komisijā nodrošināta.

Vēl, kā jau kolēģis pieminēja, šodien tika skatīti grozījumi Saeimas kārtības rullī par Saeimas Administrācijas izveidošanu. Latvijas Reģionu apvienība nepiedalījās šajā balsojumā, jo jāsaka tā – jo vairāk tiek uzsvērts, ka šis lēmums nav politisks, jo vairāk rodas aizdomas par to, ka tam tomēr ir kāda politiska aizmugure un ka tā varētu būt savā ziņā arī politiska izrēķināšanās ar pašreizējo Saeimas vadību. Diemžēl Latvijas Reģionu apvienībai nav iespējas... nav pārstāvības Saeimas Prezidijā, tāpēc pie pašas lēmuma pieņemšanas un motivācijas mēs netiekam un tāpēc arī šajā balsojumā mēs atturējāmies. Taču šeit bija vairāki Latvijas Reģionu apvienības iesniegti priekšlikumi saistībā ar iespēju deputātam, ja pret viņu ir izvirzītas apsūdzības krimināllietā, nolikt savu mandātu uz laiku, kamēr šī lieta tiek skatīta atbilstoši normatīvajiem aktiem gan iestādēs, gan tiesā. Jāsaka, kolēģi pašreiz šos priekšlikumus diemžēl neatbalstīja, taču mēs esam saņēmuši apsolījumu, ka tie varētu tikt atbalstīti tuvākajā nākotnē, virzot citus grozījumus Saeimas kārtības rullī un izskatot tos trijos lasījumos, nevis steidzamības kārtībā. Jāsaka, esam uzticējušies kolēģiem, lai gan līdzšinējā prakse nav pierādījusi, ka tas vienmēr attaisnojas, bet ceram, ka šoreiz tas attaisnosies.

Vēlam jums jaukas vēl atlikušās rudenīgi skaistās dienas, ko mums sola sinoptiķi, un paldies par uzmanību!

Vadītāja. Paldies Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātei Ingai Bitei. “Frakciju viedokļus” turpina Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols.

Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

 

Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Gan Latvijas sociālpolitiskajās norisēs, gan šodien Saeimas sēdē aktualizējušies vairāki ļoti būtiski jautājumi.

Pirms ķerties pie Saeimas sēdē šodien skatītajiem jautājumiem, vēlos vērst uzmanību uz šonedēļ aktualizējušos jautājumu par latviešu ģimenēs esošo bērnu tiesību aizstāvēšanu ārvalstīs. Esošā situācija, kad Lielbritānijā no latviešu ģimenēm šī gada laikā vien ir izņemts 61 bērns, nav pieņemama, un tas ir rupjš starptautisko konvenciju pārkāpums. Nacionālā apvienība, no savas puses, šim jautājumam pievērsīs īpašu vērību un strādās pie jautājuma risināšanas. Latvijas valstij ir jācīnās par savas valsts pilsoņu tiesībām, vienalga kurā pasaules daļā viņi atrastos.

Par šodien Saeimas sēdē skatīto. Vēlētos izcelt dažus jautājumus, kurus kā īpaši aktuālus izvirzījusi Nacionālā apvienība – Grozījumu likumā “Par pašvaldībām” un Grozījumu Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz atcelt deputātu imunitāti administratīvās sodīšanas gadījumā. Šodien skatītais Grozījums likumā “Par pašvaldībām” paredz noteikt obligātu pienākumu pašvaldībai izveidot revīzijas komisiju, kura darbosies saskaņā ar domes apstiprinātu nolikumu un kurā ieceļams proporcionāls locekļu skaits no katras politiskās organizācijas vai vēlētāju apvienības ievēlēto deputātu skaita pašvaldībā.

Nacionālā apvienība atbalstīja šo priekšlikumu, jo ir būtiski, lai pašvaldību revīzijas komisijās pēc iespējas būtu pārstāvēti visi politiskie spēki. Tas nodrošinātu iedzīvotāju interešu pārstāvību un ļautu katram politiskajam spēkam piekļūt informācijai, kas iegūta komisijas darbības laikā, tā veicinot godīgāku un caurredzamāku lēmumu pieņemšanas un darba organizēšanas procesu pašvaldībās.

Šodien arī iniciēts Grozījums Latvijas Republikas Satversmē, paredzot noņemt deputātiem imunitāti attiecībā uz administratīvo sodīšanu. Administratīvās imunitātes privilēģija šobrīd ir pārāk plaša demokrātiskas sabiedrības funkcionēšanai, un, jo īpaši ņemot vērā iedzīvotāju zemo uzticības līmeni Latvijas valdībai un deputātiem, nepieciešams panākt līdzsvaru, nodrošinot esošās ilūzijas kliedēšanu par to, ka deputāti stāv pāri likumam.

Atbalstījām iniciatīvu uzdot kā pienākumu Rīgas domes institūcijām divu nedēļu laikā pieņemt lēmumu par Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa būvniecības projekta īstenošanu. Šis ir valstiskas nozīmes projekts, un tā virzība nedrīkst iestrēgt virspusējos konfliktos un birokrātiskajos labirintos.

Vēlos arī izcelt Nacionālās apvienības izstrādātās pamatnostādnes imigrācijas krīzes risināšanai. Sagatavoto dokumentu esam nodevuši mūsu koalīcijas partneriem, un, lai Latvija proaktīvi virzītos uz priekšu šīs patvēruma meklētāju krīzes risināšanā, sagaidām no saviem partneriem atzinumu par to, kurus no 22 piedāvātajiem rīcības punktiem viņi atbalsta un piekrīt realizēt. Punktos, kuros koalīcijas partneru viedoklis sakrīt, labprāt sadarbosimies un strādāsim kopā. Punktos, par kuriem koalīcijas partneriem būs iebildumi, Nacionālā apvienība darbosies individuālā kārtā, darbojoties savas kapacitātes ietvaros.

Noslēgumā vēlos informēt, ka Nacionālās apvienības deputāti trešdien Saeimā tikās ar iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski, kuru partijas deputāti iztaujāja par incidentiem, kas saistīti ar izstādi pie Ministru kabineta, proti, “Maidana cilvēki”. Pēc sarunas ar ministru Nacionālā apvienība neguva pārliecību, ka mūsu iekšlietu sistēma ir veikusi visas nepieciešanās darbības, lai preventīvi novērstu tās pretlikumīgās darbības, kuras tika vērstas pret šo izstādi. Notikumi ap izstādi “Maidana cilvēki” ir signāls par bīstamām nepilnībām drošības sistēmā. Nacionālās apvienības skatījumā šī sistēma ir bijusi ļoti vāja, un mēs ceram saņemt no ministra sīkākus skaidrojumus un izvērtējumu par radušos situāciju. Taču vēl biedējošāks ir scenārijs, ja kāds drošības uzturētājiem licis pievērt acis šajā gadījumā. Nacionālā apvienība atgādina, ka viens no hibrīdkara galvenajiem elementiem ir graut iedzīvotāju uzticību valstij un tās drošības institūcijām, mazināt drošības sajūtu. Līdz ar to notikumu ķēde pie Ministru kabineta būtu vērtējama kā hibrīdkara sastāvdaļa. Šāda vandālisma trīsreizējā atkārtošanās mūsu Ministru kabineta durvju priekšā rada ne vien apkaunojumu, bet arī bažas par mūsu dienestu spēju operatīvi reaģēt un novērst problēmsituācijas valstī. Ja jau kaut kas tāds var notikt valdības durvju priekšā, bail iedomāties, ka kaut kas tāds var notikt arī citviet valstī.

Tāpat neizpratni rada Rīgas domes lēmums aizliegt turpmāk izstādes izrādīšanu.

Un nobeigumā. Mūsu drošību sargājošajām institūcijām nepieciešams tūlīt kritiski izvērtēt situāciju, kā arī nepieciešama iekšējā institucionālā pārbaude, lai identificētu un novērstu caurumus drošības sistēmā, kas kalpojuši par pamatu tam, ka šādas darbības saistībā ar izstādi “Maidana cilvēki” vispār varēja notikt. Aicinu aktīvo sabiedrības daļu iesaistīties un neklusēt, mākslinieku apvienības un institūcijas apvienoties un aizstāvēt izstādes tiesības tikt izrādītai. Uz šī aicinājuma nots arī no jums atvados. Paldies!

Vadītāja. Paldies Rihardam Kolam no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

“Frakciju viedokļos” nākamais runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Veiko Spolītis. Lūdzu!

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

 

Labrīt, cienītie radioklausītāji! Papildus kolēģu iepriekš nosauktajiem likumprojektiem šodien esam strādājuši ar virkni likumprojektu un lēmumu projektu. Izskatās, ka kolēģi patiesi gatavojas nākamā gada budžeta pieņemšanai. Bet no likumprojektiem, ar ko šodien esam strādājuši, gribu izcelt divus.

Pirmkārt, ir liels prieks par opozīcijas iesniegtajiem grozījumiem Satversmē par imunitātes atcelšanu par administratīvajiem pārkāpumiem. Un šeit es gribu atgādināt radioklausītājiem, ka, pirmkārt, tas bija 2004.gada 21.maijs, kad Saeimas Prezidijam tika iesniegts likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” par administratīvās imunitātes atcelšanu Saeimas deputātiem, bet diemžēl tobrīd Saeimas vairākuma atbalstu tas neguva. Arī 2011.gadā, pēc tiesas prasības izdot kriminālvajāšanai Aināru Šleseru, Saeimas Prezidijam tika iesniegts likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Arī tobrīd tas neguva Saeimas vairākuma atbalstu, tāpēc ir neviltots prieks par to, ka šobrīd 12.Saeima ir atbalstījusi šo Latvijas Reģionu apvienības likumprojektu, kuru mēs kā frakcija VIENOTĪBA vienmēr esam atbalstījuši. Tā ka ceram uz ražīgu sadarbību un, ņemot vērā tās rekomendācijas, kuras ir sniegusi Eiropas Padomes pretkorupcijas organizācija GRECO, kā arī tās diskusijas, kas ir bijušas gan ar KNAB, gan ar Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas kolēģiem. Esmu visnotaļ pozitīvi noskaņots par to, ka šobrīd šī 1922.gada Satversmes novecojusī norma tomēr tiks mainīta un deputāti nebūs vienlīdzīgāki par citiem sabiedrības locekļiem.

Otrs likumprojekts, kuru gribu izcelt jums šodienas radio uzrunā, ir tātad šodienas Saeimas sēdē iesniegtais lēmuma projekts “Par 1963.gada Vīnes konvencijā “Par konsulārajām attiecībām”” noteikto pienākumu izpildi”, kurš radīja daudzus jautājumus. Gan par šo steidzamību, kā tas tika iesniegts, gan arī par formu, kā tas tika iesniegts. Proti, ar šo formu, kādā tas tiek iesniegts, mēs kā Saeima būtībā vēršamies pie Lielbritānijas, kas patiesībā ir pretrunā Satversmei, jo saskaņā ar Satversmi Saeimai nav pilnvaru pārstāvēt Latviju ārpolitiski, izņemot konkrētos Satversmē un Saeimas Kārtības rullī noteiktos gadījumus. Tāpēc ir rūpīgi jāizvērtē šādu Saeimas lēmumu adresāts. Nekādā gadījumā nav pieļaujams, ka Saeima pati adresētu lēmumu citam Starptautiskam tiesību subjektam, proti, Apvienotajai Karalistei. Šeit es radioklausītājiem gribu atgādināt, ka jautājums par šo Briču ģimeni nav jautājums tikai par bērnu, kurš ir izņemts no ģimenes, bet šis ir jautājums par bērnu, kuru vecāki ir atstājuši novārtā, un līdz ar to Lielbritānijas tiesībsargājošās iestādes ir rīkojušās attiecīgi Lielbritānijā pieņemtajām likuma normām. Runājot par Vīnes konvenciju, Lielbritānija Latvijai ir atvainojusies par procedūras neievērošanu, bet šajā gadījumā patiesībā no oda tiek uzpūsts zilonis, un šajā gadījumā mēs noteikti neatbalstām šo lietas virzību tā, kā ir iesnieguši šie deputāti, kas ir parakstījuši šo lēmuma projektu. Un tāpēc ir prieks par to, ka tika noraidīti vismaz divi šie priekšlikumi, lai arī trešais ir palicis darba kārtībā un būs jādomā par to, kā par šo jautājumu lemt Saeimas kārtējā sēdē. Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas VIENOTĪBA deputātam Veiko Spolītim.

Nākamajam vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Frakcijas SASKAŅA vārdā vēlos informēt par divām tēmām. Par amatpersonu apstiprināšanu un par frakcijas SASKAŅA deputātu jautājumiem ministriem.

Par amatpersonu apstiprināšanu. Pēc desmit Saeimas deputātu priekšlikuma par kandidātu Latvijas Republikas Satversmes tiesas tiesneses amatā tika izvirzīta Daiga Rezevska. Saeimas šīsdienas sēdē tika skatīts attiecīgais lēmuma projekts “Par Daigas Rezevskas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”. Novērtējot Rezevskas kundzes zināšanas un kompetenci, deputāti atbalstījuši minēto lēmuma projektu, un tiesnese Daiga Rezevska stājas amatā Satversmes tiesas likumā noteiktajā kārtībā. Frakcijas vārdā vēlu panākumus darbā.

Tagad par frakcijas SASKAŅA deputātu jautājumiem ministriem.

Mūsu deputāti iesnieguši jautājumus finanšu ministram Jānim Reiram “Par plānotajiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā”. Minētais likumprojekts, kuru valdība virza likumprojekta “Par valsts budžetu 2016.gadam” pavadošo likumprojektu paketē, paredz, proti: dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumiem tiks piemērota pievienotās vērtības nodokļa standarta likme, pamatojoties uz 2006.gada 28.novembra direktīvu par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, tādējādi it kā likvidējot neatbilstības starp Latvijas Republikas Pievienotās vērtības nodokļa likumu un PVN direktīvu.

Frakcijas SASKAŅA deputāti vēlas norādīt, ka rezultātā papildu slogs gulsies uz galapatērētāju, proti, uz ikkatru Latvijas iedzīvotāju, kas izmanto dzīvojamo māju uzturēšanas un pārvaldīšanas jeb apsaimniekošanas pakalpojumus, jo pieaugs konkrēta pakalpojuma cena. Turklāt šīs izmaiņas ietekmēs pašvaldību sociālo budžetu, jo attiecīgi pieaugs pašvaldību izdevumi dzīvokļa pabalsta izmaksām pašvaldības trūcīgajiem un maznodrošinātajiem iedzīvotājiem.

Frakcijas SASKAŅA deputāti aicina finanšu ministru Saeimas deputātu priekšā mutiski informēt, kāda ir ārvalstu prakse, piemērojot PVN likmes iedzīvotājiem par dzīvojamo māju uzturēšanas un pārvaldīšanas, un citiem saistītiem pakalpojumiem, piemēram, Lietuvā, Igaunijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs; paskaidrot, kādu apsvērumu dēļ netiek izmantotas PVN direktīvā paredzētās iespējas piemērot samazinātu PVN likmi dažādiem pakalpojumiem, piemēram, ūdenspiegādei un citiem, kas ietekmē galapatērētāju, tādējādi paaugstinot maksātspēju ļoti lielam iedzīvotāju skaitam Latvijā un samazinot iedzīvotāju kopējo parādu apjomu; izvērsti izskaidrot valdības viedokli par standarta, nevis samazinātas PVN likmes piemērošanu dzīvojamo māju uzturēšanas un pārvaldīšanas pakalpojumiem; kādi apsvērumi lika piemērot standarta, nevis samazināto PVN likmi dzīvojamo māju uzturēšanas un pārvaldīšanas pakalpojumiem, neizmantojot PVN direktīvas 3.pielikuma 18.punktā paredzēto iespēju izmantot samazināto PVN likmi, un ņemot vērā, ka Pievienotās vērtības nodokļa likuma 59.panta pirmajā daļā paredzēts izņēmums, proti: iekšzemes nodokļa maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja tā veikto ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 50 tūkstošus eiro, paskaidrot, vai šādā veidā netiks radīti priekšnoteikumi nevienlīdzīgai tirgus konkurencei nozarē.

SASKAŅA uzskata, ka šāda politika valstī vairs nedrīkst turpināties.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

Un “Frakciju viedokļus” šodien noslēdz frakcijas “No sirds Latvijai” deputāts Gunārs Kūtris. Lūdzu!

G.Kūtris (NSL).

 

Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien es vēlētos paust mūsu frakcijas viedokli divos jautājumos.

Pirmais jautājums ir tas, ko ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji varbūt arī nepārzina, – bet tā ir tā slēptā jeb neoficiālā Saeimas deputātu darbība Saeimas komisijās, apspriežot konkrētos likumprojektus. Un šobrīd Saeimas komisijās ir uzsākts intensīvs darbs par to likumprojektu izvērtēšanu, kas ir saistīti ar Latvijas nākamā gada budžetu. Mūsu frakcijas deputātiem ir pienākums šajās komisijas sēdēs strikti skatīties, lai netiktu pieņemti Latvijas iedzīvotājiem nepieņemami likumi, nepieņemami regulējumi, vai pat reizēm muļķīgas normas. Un šajos gadījumos tiešām, lai arī mūsu frakcija nav liela frakcija Saeimā, bet ar stingru mugurkaulu, mēs... un savām prasībām... mēs panākam, lai vairākuma koalīcija neiebalsotu kādu normu tikai tāpēc, ka tai ir balsu vairākums.

Vienlaikus šādās komisijās norit darbs arī citos virzienos, un, piemēram, šonedēļ bankas “Citadele” pārdošanas parlamentārās izmeklēšanas komisija vērtē arī savu galaziņojuma projektu, lai saskaņotu komisijā pārstāvēto frakciju viedokļus, lai galaziņojumā mēs varētu Latvijas iedzīvotājiem paust par šīs bankas pārdošanas procedūras atbildīgajām amatpersonām, kā arī rezultātā sniegt izvērtējumu. Diemžēl šīs komisijas materiāli šobrīd vēl nav publiski pieejami tāpēc, ka lielāko daļu šo materiālu gan valdība, gan Ekonomikas ministrija vēl klasificē kā ierobežotas pieejamības informāciju. Bet galaziņojums, protams, būs publiski pieejams.

Otrais jautājums, par ko es šodien gribētu paust mūsu frakcijas viedokli, ir šodien Saeimas sēdē izdarītie balsojumi par diviem lēmuma projektiem. Diemžēl divu lielāko Saeimas frakciju balsojuma dēļ – VIENOTĪBAS un ZZS balsojuma dēļ – šie lēmuma projekti šodienas sēdē netika izskatīti un viens pat tika izslēgts arī no nākamās nedēļas sēdes darba kārtības. Tas ir jautājums par Latvijas attieksmi pret mūsu pilsoņiem, mūsu bērniem ārvalstīs. Lai gan debatēs VIENOTĪBAS pārstāvis teica, ka parlaments nevar iejaukties un nevar izvirzīt kādas prasības citām valstīm, taču šeit ir uzmanīgi jāizlasa šis lēmuma projekts. Un lēmuma projektā ir teikts, ka Saeima pauž bažas, Saeima aicina... proti, mēs nepieprasām kategorisku starptautisko darbību, bet mēs aicinām ievērot Vīnes konvenciju “Par konsulārajām attiecībām”. Mēs aicinām ievērot bērnu tiesību konvencijas 8. un 20.pantu, lai respektētu bērna tiesības uz savas identitātes aizsardzību, lai viņi, lemjot jautājumu par bērna aprūpi... tiktu ievērota gan bērna audzināšanas pēctecība, gan viņa etniskā izcelsme, reliģiskā piederība, kultūra un valoda. Un, iespējams, ka šis divu lielāko frakciju balsojums šodien drīzāk bija kā valdības aizsardzības balsojums. Jo vismaz konkrēti jautājums par Katrīnas Brices izņemšanu no latviešu ģimenes un adopcijas jautājumu kārtošanas uzsākšanu Lielbritānijā jau apmēram gadu tiek risināts. Un ne Latvijas Ārlietu ministrija, ne Tieslietu ministrija nav panākusi pozitīvu risinājumu. Šī ir konkrēta situācija, kurā mēs redzam, ka pat tādā situācijā, kad māte cīnās par to, lai savu bērnu saglabātu, šajā gadījumā Latvijas varas iestādes vai nu nespēj tikt galā, vai ir mazlietiņ vienaldzīgas šajā jautājumā. Šīsdienas balsojums būtībā arī norādīja, ka mēs, varbūt viena daļa deputātu, ar rožainām brillēm skatāmies uz Rietumu valstu pieņemtajiem lēmumiem, sakām, ka tur viss ir likumīgi, viss ir tiesiski. Taču arī tajās valstīs viss nenotiek. Un to apliecina Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes augstākās tiesas atzinums, kurā teikts, ka valsts institūcijas nebija ievērojušas konkrēto konvencijas pantu par pienākumu informēt Latvijas konsulāro pārstāvniecību, lai Latvijas konsulārie pārstāvji varētu tikties ar mūsu pilsoni un šo jautājumu sakārtot.

Es ļoti ceru, lai arī šis balsojums šodien varbūt nebija tik pozitīvs, kā mēs gribējām, es ļoti ceru, ka valdība saņēma signālu, lai šādos jautājumos, lai tajos 60 vai pat 180 gadījumos, kad Latvijas pilsoņu bērni ir izņemti no ģimenēm ārvalstīs, Latvijas varas iestādes savus Latvijas pilsoņus turpinātu aizstāvēt un cīnītos par viņu iespējām nonākt atpakaļ Latvijā un augt latviešu ģimenē. Paldies šodien par uzmanību.

Vadītāja. Paldies frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Gunāram Kūtrim.

Līdz ar to šodienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties. Un visu labu!

Pirmdien, 20.maijā