Frakciju viedokļi 2015.gada 3.septembrī

(07.09.2015.)

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeima sanāca uz pirmo sēdi šī gada rudens sesijā, un raidījumā “Frakciju viedokļi”, kas katru ceturtdienu pēc Saeimas sēdes skan tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles, deputāti jums pastāstīs par šodien skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam šodien vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājam Dainim Liepiņam. Lūdzu!

D.Liepiņš (LRA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodienas sēdes darba kārtībā bija daudzi aktuāli jautājumi, sākot rudens sesiju, un viens no būtiskākajiem, kas jau bija ilgi dominējis mūsu prātos un medijos, ir bēgļu jautājums. Latvijas Reģionu apvienība bija ierosinājusi uzaicināt valdības vadītāju, lai konkrēti dzirdētu, kādi ir reālie plāni, kā mēs bēgļus uzņemsim, kur viņus izvietosim, kā viņiem apmaksāsim medicīnu un citi, un kādā veidā tiem, kas netiks šeit atzīti par bēgļiem, tiks nodrošināta aizbraukšana no Latvijas... vai kādas citas darbības. Diemžēl šodien šis jautājums netika atbalstīts, neaicinās neviens premjeri. Bija pēc tam arī aicinājums izskatīt šo jautājumu Nacionālās drošības komisijā. Diemžēl arī tas netika atbalstīts. Tā ka pagaidām vēl arvien Latvijas Reģionu apvienības vēlētāji uzdod jautājumus, kā būs un kā notiks. Pagaidām mums atbildes uz šiem jautājumiem nav. Gaidīsim, kas būs tālāk.

Vēl viens ļoti būtisks jautājums šodien bija apropriācijas lieta. Notika 2015.gada budžeta pārdale, respektīvi, nauda, kas bija palikusi pāri kādā no programmām, tika dalīta citām vajadzībām. Un tāpēc Latvijas Reģionu apvienības ieteikums bija līdzekļus no Expo Milano 2015 neizmantotajiem 1,3 miljoniem novirzīt nevis maksājumam Eiropas Kosmosa aģentūrai, bet gan novirzīt palīdzības programmai no Āfrikas cūku mēra cietušajiem lauksaimniekiem. Diemžēl arī šis ierosinājums netika atbalstīts. Mēs neesam pret to, ka šie līdzekļi būtu jānovirza Eiropas Kosmosa aģentūrai, jo apzināmies to, ka tās daudzās iespējas un finanšu piesaiste zinātniekiem un tālākā sadarbība būtu ļoti vērtīga Latvijai, bet uzskatām, ka to visu varēja tomēr paredzēt, budžetu plānojot, nevis ar šāda veida... ar apropriācijas iespējām. Un vēl vairāk! Jaunākā informācija vēsta par to, ka ir uzkrāta peļņa “Latvijas Televīzijā” 1,3 miljonu apmērā. Tā kā šobrīd netika atbalstīts šis ieteikums, mēs aicinām tomēr, ja iespējams, šos līdzekļus tādā gadījumā novirzīt šiem cietušajiem lauksaimniekiem, jo tur izmaksas tikai palielināsies, jo mēris vēl turpinās un paplašinās.

Papildus vēl gribu teikt jums, ka diemžēl Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātiem neizdevās savākt nepieciešamos desmit deputātu parakstus, lai mēs izskatītu satiksmes ministra Anrija Matīsa atbilstību viņa amatam. Godīgi sakot, tas nedaudz pārsteidza, jo... vēl jo vairāk... ne tik daudz no opozīcijas deputātu puses, jo tur ir sava disciplīna, sava kārtība, savi uzstādījumi, bet tieši no pozīcijas deputātu puses, kuri uz vēlēšanām nāca ar vārdiem “taisnīgums un godīgums”, un uz tā pamata viņi tika ievēlēti. Un šis mums likās vismaz diskusijas vērts temats.

Un visbeidzot. Šobrīd gribam paziņot, ka Latvijas Reģionu apvienība ir iesniegusi likumprojektu par izmaiņām aizsardzības budžetā un Latvijas valsts budžetā. Līdz šim likums paredzēja, ka 2020.gadā mums ir jāsasniedz 2 procenti no IKP aizsardzībai. Mēs gaidījām... vēlējāmies redzēt, ka valdība to iesniegs. Diemžēl ilgs laiks pagāja, bet tas tā nebija... Tāpēc Latvijas Reģionu apvienība ir iesniegusi priekšlikumu, lai ar likuma spēku tiktu nodrošināts, ka līdz 2018.gadam tiktu 2 procenti no IKP veltīti aizsardzībai.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Dainim Liepiņa kungam, Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājam.

Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Armandam Krauzem. Lūdzu!

A.Krauze (ZZS).

Labdien! Šodien tika skatīti vairāki būtiski jautājumi. Es vēlētos sākt ar bēgļu jautājumu, kurš tiešām ir aktuāls un kura sakarā mūsu vēlētāji mūs uzrunā ikdienā. Mēs runājam par solidaritāti. Bēgļi ir problēma visā Eiropā. Bet Latvijas gadījumā mēs jau esam faktiski savu lēmumu pateikuši, piekrituši kopīgai nostājai Eiropas Savienībā, šim sadalījumam. Un tie ir tie 250. Mums ir skaidri jāpasaka, ka tas arī ir viss un ka mēs šinī vietā liekam punktu, jo mēs esam iesaistījušies solidāri. Attiecībā uz bēgļiem ir jāsaprot, kādas mums ir finansiālās iespējas, kādi mums ir resursi. Mēs nekādā gadījumā nevēlamies, lai bēgļi, kuri meklē patvērumu, finansiāli izmaksātu Latvijas valstij vairāk un saņemtu lielākus līdzekļus nekā mūsu pašu mazturīgās ģimenes un mūsu pensionāri. Tāda situācija nedrīkst būt. Un pašlaik ļoti neskaidrs jautājums, pie kā mums ir jāstrādā, ir integrācijas jautājums. Un tādēļ šinī brīdī mēs vairs neredzam iespēju, ka mēs varētu arī runāt par kaut kādiem papildu pasākumiem. Mēs šinī gadījumā uzticamies tam, kādu virzību ir uzņēmis šis jautājums. Par bēgļiem ir jārunā Saeimā, par bēgļiem šeit tātad ir jāpieņem lēmumi. Un tāda arī turpmāk būs mūsu pozīcija: runājam Saeimā, lēmumus pieņemam Saeimā.

Par budžetu. Jā, šeit bija runa par apropriāciju. Taču runa ir ne tikai par lauksaimniecību un par vienu – cūkkopības – nozari; ir runa arī par to, ka lauksaimniecībā ir problēmas vairākās nozarēs. Tāda ir piena nozare, kurā ir ļoti kritiska situācija. Jā, tāda ir arī cūkkopības nozare, kas Āfrikas cūku mēra dēļ pašlaik saskaras ar grūtībām. Bet Latvija meklē jau risinājumus, runājot ar Eiropas Savienību; jau ir vienreiz atbalsts no Eiropas Savienības saņemts. Arī Latvija ir vairākos piegājienos ieguldījusi līdzekļus. Piemēram, kopumā piena nozarē kopš krīzes sākuma, kad sākās problēmas ar Krievijas tirgu, Latvijas valsts ir ieguldījusi apmēram 30 miljonus eiro. Pašlaik darba kārtībā ir arī jautājums par atbalstu cūkkopības nozarei, ir sagatavots pieprasījums Eiropas Komisijai un ziņojums par esošo situāciju, jo Āfrikas cūku mēra izplatība nav tikai Latvijas problēma, tā ir arī citu... arī mūsu kaimiņvalstu problēma, un ļoti nopietni šajā jautājumā tiek strādāts. Ar šādu vienu nelielu Latvijas maksājumu mēs nevaram palīdzēt nozarei, te ir tiešām vajadzīga šī kopējā Eiropas palīdzība. Un pie šā jautājuma mēs arī pašlaik strādājam.

Attiecībā uz budžetu es gribu teikt, ka pašlaik tas vēl nav līdz Saeimai nokļuvis un par to mēs arī runājam un diskutējam, ir pieņemti ļoti daudzi svarīgi lēmumi. Pašlaik budžets ir uzsācis savu virzību, un mēs joprojām paliekam pie tā, ka mums prioritāte ir drošība – gan iekšējā, gan ārējā. Tā ir veselība, izglītība. Mēs esam pieņēmuši arī lēmumu par minimālās algas pacelšanu. Un šeit es gribu teikt, ka ZZS ir vienmēr bijusi par minimālās algas pacelšanu. Tas, ko mēs esam šajās sarunās uzsvēruši, – ka, paceļot minimālo algu, ir arī jārada un jāiezīmē līdzekļi tās pacelšanai, jo mēs nevaram tikai pateikt “Paceļam algu!” un tad uzticēt, lai pašvaldības un valsts iestādes pašas meklē un iekšēji atrod līdzekļus, kā pacelt minimālo algu. Atsevišķos gadījumos tas beidzas ar to, ka iestādes samazina štatus, un rezultātā pakalpojumi, ko tās sniedz, ir mazāk pieejami cilvēkiem (kaut vai, piemēram, ja mēs runājam par medicīnu).

Nu, un tādēļ, jā, mēs esam šos risinājumus atraduši, lai varētu algas pacelt, ir šie līdzekļi. Un mēs, ZZS, arī esam par minimālās algas pacelšanu.

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Armandam Krauzem.

Nākamā runās frakcijas “No sirds Latvijai” priekšsēdētāja Inguna Sudraba. Lūdzu!

I.Sudraba (NSL).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien bija Saeimas pirmā sēde pēc vasaras pārtraukuma. Un, atsākot darbu, vēlos novēlēt kolēģiem pieņemt lēmumus profesionāli, godprātīgi un atbildīgi.

Frakcijas “No sirds Latvijai” mērķi Saeimas rudens sesijas cēlienam paliek nemainīgi – panākt, ka valsts strādā Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju interesēs, nevis otrādi, kā tas nereti notiek pašlaik.

Viena no mūsu galvenajām prioritātēm rudens sesijā būs 2016.gada valsts budžets un budžetu pavadošie grozījumi likumos, kuri saistīti ar nodokļiem, nodevām un citiem iedzīvotāju maksājumiem valstī. Tieši šie likumi lielā mērā noteiks Latvijas turpmāko izaugsmi un ikviena cilvēka ticību savai valstij. It īpaši tas attiecas uz pensijām – gan uz visu to pensiju pārrēķinu jau 2016.gadā, kurām kopš 2009.gada tika piemērots negatīvais indekss, gan uz pensiju apmēra palielināšanu kopumā.

Vēlos informēt, ka saistībā ar negatīvo kapitāla indeksu frakcija kopā ar kolēģiem jau ir sagatavojusi pieteikumu Satversmes tiesai. Pieteikumā tiek lūgts Satversmes tiesu atzīt par neatbilstošiem likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumus un uzdot Saeimai noteikt pensiju pārrēķināšanas kārtību.

Vēlos uzsvērt, ka frakcija “No sirds Latvijai” rūpīgi izvērtēs budžeta pozīciju lietderību un uzdos izpildvarai jautājumus par neskaidriem izdevumiem. Uzskatu, ka budžeta pieņemšanas un budžeta izmaiņu veikšanas process ir necaurskatāms un to pilnā apmērā izmanto izpildvara, kura, neprofesionāli strādājot, rada nodokļu maksātājiem zaudējumus. Un kārtējais apliecinājums tam bija Saeimas šodien pieņemtais lēmums par budžeta līdzekļu pārdali no KNAB budžeta, jo bija izgāzies kārtējais mēģinājums korupcijas apkarotājus nodrošināt ar jaunām telpām un tātad 2015.gadam ieplānoto var izmantot citiem mērķiem.

Vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka tādā veidā, regulāri mainot lēmumus par KNAB telpām, jau pašlaik nelietderīgi izlietots vairāk nekā pusmiljons eiro no nodokļu maksātāju naudas.

Saistībā ar budžetu ne mazāk būtisks jautājums ir nodokļu sloga mazināšana ikvienam valsts iedzīvotājam un komersantam. Sekojot līdzi diskusijām valdībā, nākas secināt, ka diez vai nodokļu pakete, kuru mums piedāvās apstiprināšanai, ir draudzīga nodokļu maksātājiem un vērsta uz valsts attīstību. Tā tas nedrīkst būt, un to nedrīkst pieļaut!

Kontekstā ar budžetu, nodokļiem un valsts attīstību vēlos vērst uzmanību vēl uz vienu “No sirds Latvijai” prioritāti – nodrošināt valsts ilgtspējīgu attīstību. Diemžēl šobrīd, neskatoties uz daudzajām stratēģijām un nozaru plāniem, trūkst kopēja redzējuma par valsts attīstību, kā arī profesionāla, neatkarīga vērtējuma, kā konkrētie lēmumi vai likumi ietekmē valsts ilgtermiņa attīstību. “No sirds Latvijai” uzskata, ka ir svarīgi Saeimā izveidot Stratēģiskās plānošanas un analīzes biroju, kurā piesaistīt mūsu akadēmiskos spēkus un saņemt šādus no izpildvaras neatkarīgus vērtējumus, lai spētu pieņemt valsts ilgtermiņa attīstībai svarīgus lēmumus.

Ne mazāk būtiska ir arī divu “No sirds Latvijai” deputātu vadīto parlamentāro izmeklēšanas komisiju darba pabeigšana, komisiju galaziņojumu apstiprināšana un atbildīgo (drīzāk es gribētu teikt – neatbildīgo) personu nosaukšana.

Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija jau sagatavojusi galaziņojumu un tagad tas tiek apspriests, turpretim bankas “Citadele” pārdošanas procesa parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbs turpinās, un komisija gaida atbildes no Ģenerālprokuratūras par četriem parlamentārās izmeklēšanas gaitā konstatētiem faktiem, kas norāda uz iespējamiem amatpersonu veiktiem likuma pārkāpumiem bankas “Citadele” pārdošanas procesā.

Saeimas rudens sesija būs saspringta un atbildīgu lēmumu pilna. Tāpēc no sirds novēlu deputātiem nepagurt.

Pateicos.

Vadītāja. Paldies Ingunai Sudrabas kundzei, frakcijas “No sirds Latvijai” priekšsēdētājai.

“Frakciju viedokļus” turpina Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNKK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien pēc rudens sesijas pirmās sēdes vēlos apsveikt visus, kas nupat, 1.septembrī, uzsākuši vai atsākuši mācības. Arī Saeimai septembris ir jauna gada sākums. Pēc vasaras, kas bija piepildīta ar visnotaļ aktīvām darbībām, atgriežamies pie konkrētu darbu pildīšanas.

Izcelšu dažus no Nacionālajai apvienībai būtiskajiem jautājumiem, ko Saeima skatīja šodien.

Šodien balsojumā par uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties sniegt Saeimai ziņojumu par bēgļu uzņemšanu Latvijā no Āfrikas un citiem bēgļu izcelsmes reģioniem Nacionālā apvienība balsojumā atturējās. Kopš 8.jūlija, kad vairāki Nacionālās apvienības frakcijas deputāti pievienoja savus parakstus šim lēmuma projektam, Ministru kabineta un Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas komunikācija šajā jautājumā ir būtiski mainījusies. Pēc Nacionālās apvienības iniciatīvas tika organizēta tikšanās ar Ministru prezidenti, un tajā gan piedalīties, gan vērot to internetā bija iespēja jebkuram sabiedrības loceklim, kuram šī tēma šķiet uzmanības vērta. Apkopojot ne tikai Nacionālās apvienības, bet arī vairākus simtus sabiedrības iesūtīto jautājumu, tikšanās laikā Ministru prezidente sniedza atbildes uz teju 50 dažādiem jautājumiem.

Būtiski gan atzīmēt, ka ne visas atbildes bija pilnvērtīgas un pamatotas. Diemžēl atbildēs nesadzirdējām to, vai ir izvērtēti visi riski, kas saistīti ar bēgļu uzņemšanu Latvijā, nedz arī to, vai tikusi kvalitatīvi izvērtēta Latvijas institūciju kapacitāte izskatīt un izvērtēt lielu skaitu patvēruma meklētāju pieteikumu. Taču jāuzsver, ka šī Ministru prezidentes iniciatīva un iesaiste ir apsveicama. Un mēs aicinām turpināt īstenot šo labo praksi un iesaistīties diskusijā ar sabiedrību arī turpmāk visa šī procesa ietvaros.

Nacionālā apvienība šodien balsojumā atturējās, novērtējot Ministru prezidentes iesaistīšanos diskusijās, kā arī izvērtējot esošo situāciju un izvēloties pārorientēties no ziņojumu uzklausīšanas un teorētiskas pārspriešanas uz reālu darbību veikšanu un risinājumu meklēšanu problēmas cēloņiem.

Migrācijas krīzes kontekstā Nacionālā apvienība ir izstrādājusi priekšlikumus, kurus tuvākajā laikā iesniegs Saeimā un kuri nākotnē noteiktu to, ka par patvēruma meklētāju pārvietošanu uz Latviju turpmāk būtu jālemj Saeimai, kas ir augstākā valsts lēmējinstitūcija. Šī iniciatīva darbotos kā sava veida aizsargmehānisms radītajam precedentam un par potenciāli atkārtotu patvēruma meklētāju uzņemšanu ļautu lemt Saeimai, kura tiešā veidā pārstāv sabiedrības intereses.

Nākamais, kuru no Saeimas šīsdienas sēdē skatītajiem jautājumiem vēlos izcelt, ir likumprojekts “Nemateriālā kultūras mantojuma likums”.

Kultūrvērtības, materiālās un nemateriālās, ir fundamentāls nāciju veidojošs faktors. Kultūru veido sabiedrība, kurā mēs dzīvojam. Tāpēc, mūsuprāt, Nemateriālā kultūras mantojuma likums ir tik būtisks. Lai nodrošinātu mūsu sabiedrības kultūras un tradīciju unikalitāti un ilgtspēju, nepieciešams nostiprināt sabiedrības, kā arī valsts un pašvaldību iestāžu atbildību par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un ilgtspēju. Daudzas no vērtībām un tradīcijām, kas vēsturiski veidojušās Latvijā, ir unikālas un nav sastopamas nekur citur pasaulē, un ir pelnījušas savu vietu starptautiskajā UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

Un nenoliedzami aktuāls jautājums gan šodien, gan arī tuvākajā laikā būs nākamā gada nacionālais budžets. Nacionālā apvienība turpinās aizstāvēt savas izvirzītās prioritātes – atbalsts ģimenēm, kultūras nozares aizsardzība (apzinoties, ka tās kvalitatīvai pastāvēšanai katastrofāli trūkst finansējuma), vides aizsardzība un reģionālā attīstība, kā arī tieslietu sistēmas drošības uzlabošana.

Kopumā uzskatu, ka šī Saeimas rudens sesija būs intensīva darba un daudzu gana smagu jautājumu un lēmumu pilna. Pēc darbīgās vasaras, kurā bija vairākas ārkārtas sēdes, apsveicu visus kolēģus Saeimā ar rudens sesijas sākšanos un novēlu apzinīgu, atbildības pilnu darba cēlienu.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam.

Un “Frakciju viedokļus” šodien noslēdz frakcijas VIENOTĪBA deputāts Edvards Smiltēns. Lūdzu!

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeima ir sākusi savu rudens sesiju, un šodienas sēdē virkne jautājumu... lielākā daļa jautājumu bija saistīta ar to, ka Ministru kabinets nodeva Saeimai virkni likumprojektu, kurus būs tagad jāskata Saeimā.

Nedaudz mainījies ir Saeimas sastāvs. Paldies par darbu es gribētu teikt savam kolēģim Ivaram Brīveram, kurš šodien atstāja Saeimas rindas. Viņa vietā nāca deputāte Inga Bite, kura ir atgriezusies no bērna kopšanas atvaļinājuma. Tāpat arī Zaļo un Zemnieku savienībai Bergmaņa vietā nācis ir Guntis Kalniņš. Un novēlu šiem deputātiem ļoti produktīvu un konstruktīvu darbu šajā – rudens sesijā.

Šodien tika ievēlēta viena amatpersona – tas ir Andžs Ūbelis, kuru šodien ievēlējām (gan ar diskusijām) Fiskālās disciplīnas padomes locekļa amatā.

Es vēlos izcelt divus jautājumus, par kuriem bija vislielākās diskusijas.

Nu, pirmais varbūt nebija tik diskutabls, diskusija bija komisijā, bet tas ir sabiedrībā diezgan sensitīvs... Manabalss iniciatīvas ietvaros ir savākti vairāk nekā 10 tūkstoši parakstu par marihuānas dekriminalizāciju. Tas nozīmē to, ka, ja tas jautājums tiktu atbalstīts un virzīts tālāk, tad marihuāna kļūtu legāla Latvijā. Vairākums deputātu nobalsoja pret šādu iniciatīvu; izņēmums bija viens Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts, kas šādu noraidīšanu neatbalstīja.

Diskutabls jautājums, par ko izcēlās lielas diskusijas, bija par apropriācijas pārdali. Ņemot vērā to, ka Ekonomikas ministrijā atbrīvojās līdzekļi, kas bija paredzēti izstādes Expo Milano 2015 nodrošināšanai, mēs labu laiku iepriekš arī no Izglītības un zinātnes ministrijas puses cīnījāmies par to, lai nodrošinātu finansējumu dalībai Eiropas Kosmosa aģentūrā. Tie argumenti, kas šodien skanēja, nedaudz izbrīnīja, jo acīmredzot kolēģi nav iedziļinājušies jautājuma tādā dziļākā būtībā un aicināja naudu novirzīt nevis kosmosa pētniecībai vai šādiem kosmosa projektiem, bet konkrētām lietām kā cūku mēris. Tomēr es vēlos mazliet detalizētāk paskaidrot to, ka šis kosmoss ir daudz tuvāk, nekā mēs iedomājamies. Proti, atbalstot dalību Eiropas Kosmosa aģentūrā, ir paredzama pozitīva ietekme uz tautsaimniecības attīstību. Un sadarbība ir veidota ar mērķi uzlabot un attīstīt valsts kosmosa industrijas kapacitāti, un praktiski nozīmē Latvijas uzņēmējiem, mūsu vietējiem uzņēmējiem, un zinātniskajām institūcijām iespēju piedalīties Eiropas Kosmosa aģentūras programmās dažādu zinātnisku un rūpniecisku projektu īstenošanai kosmosa nozarē. Mēs ļoti daudz runājam par augstas pievienotās vērtības produktu radīšanu Latvijā, par ražošanas attīstību Latvijā; tas Latvijā nodrošinātu labi apmaksātas darba vietas. Lūk, šī ir laba iespēja, labs veids, kā mēs varam to izdarīt! Dalība Eiropas Kosmosa aģentūrā ir sagaidāma ar pozitīvu investīciju atdevi. Kā mēs rēķinām, katrs tur ieguldītais eiro sniegtu atdevi vairāk nekā viena eiro apmērā. Tas ir, starp 1,6 un 2,8 eiro uz katru ieguldīto... Tas nozīmē daudziem uzņēmējiem, arī reģionālajiem uzņēmējiem, iespēju piedalīties dažādos projektos, kas ir saistīti ar kosmosu. Un tās jomas ir ārkārtīgi dažādas: tā ir objektu ģeogrāfisko koordinātu noteikšana, izmantojot GPS aplikāciju mobilajās ierīcēs; tie ir jauni produkti (piemēram, keramiskie pārklājumi, iekārtas sastāvdaļām, kuras pakļautas pastiprinātai termiskai berzes iedarbībai, un līdzīgi produkti), kas nepieciešami kosmosa nozarē, bet tālāk tos transformējot produktos, kurus var pielietot konkrētās sadzīves situācijās; mēs varam radīt veselu industriju un attīstīt šo industriju, kas būtu ar ļoti augstu pievienoto vērtību un kas dotu labi apmaksātas darba vietas un kas varētu arī dot ļoti nozīmīgu ieguldījumu Latvijas ekonomikā. Līdz ar to es tiešām esmu gandarīts, ka mums ir izdevies beidzot panākt finansējumu dalībai Eiropas Kosmosa aģentūrā.

Šis ir septembra sākums, un daudzi ir uzsākuši skolas gaitas, un tāpēc novēlu tiešām gan apņēmību un uzcītību skolēniem, mācoties un iegūstot zināšanas, gan arī izturību viņu vecākiem. Un konstruktīvu Saeimas darbu!

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Edvardam Smiltēnam no frakcijas VIENOTĪBA.

Līdz ar to šodien raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Svētdien, 19.maijā