Frakciju viedokļi 2015.gada 14.maijā

(15.05.2015.)

Vadītāja. Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Tūlīt tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles deputāti jums pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Pirmajai vārds frakcijas “No sirds Latvijai” priekšsēdētājai Ingunai Sudrabai. Lūdzu!

I.Sudraba (NSL).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! No vairākiem šodien Saeimas sēdē izskatītajiem jautājumiem vēlos akcentēt frakcijas “No sirds Latvijai” viedokli par diviem mūsu atbalstītiem projektiem, kas abi, mūsuprāt, var sniegt kaut nelielu atbalstu iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanai un sociālā taisnīguma stiprināšanai Latvijā.

Pirmkārt. Frakcija atbalstīja priekšlikumu par pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanu no 12 uz 5 procentiem mājsaimniecībām piegādājamai siltumenerģijai un priekšlikumu par šī projekta nodošanu tālāk izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Otrkārt. Frakcija bija par atteikšanos no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu... nodokļa maksājumiem par vieglajiem automobiļiem, motocikliem, tricikliem un kvadracikliem. Jāsaka gan, ka diemžēl šo likumprojektu tālāk Saeima vairs neskatīs.

Abi priekšlikumi Saeimas darba kārtībā ir iekļauti jau ne pirmo reizi. Arī iepriekš frakcija “No sirds Latvijai” atbalstīja gan pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanu, gan atteikšanos no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa vieglajiem automobiļiem.

Partija “No sirds Latvijai” vienmēr ir iestājusies par sociāli atbildīgu valsts politiku, kuras viens no stūrakmeņiem ir nevienlīdzības un nabadzības mazināšana, kā arī ieklausīšanās sabiedrības viedoklī, piemēram, par pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanu siltumenerģijai (Saeimā ir iesniegts 10 019 Latvijas pilsoņu parakstīts kolektīvais iesniegums).

Frakcija “No sirds Latvijai” arī uzskata, ka, atceļot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksājumus un aizstājot tos ar akcīzes nodokļa palielinājumu, tiktu nodrošināta godīgāka attieksme pret transportlīdzekļu īpašniekiem, tas ir, katrs maksātu atbilstoši transportlīdzekļa lietošanas intensitātei. Tādējādi maksājums nebūtu jāveic par to laiku, kad transportlīdzeklis netiek ekspluatēts. Tomēr frakcija “No sirds Latvijai” uzskata, ka ir jāveic pilnīgāki aprēķini par akcīzes nodokļa likmes palielinājuma apmēru, lai nepieļautu būtisku degvielas cenas palielināšanos, kas savukārt var ietekmēt citu preču un pakalpojumu cenas. Un jāveic arī aprēķini par transportlīdzekļu īpašnieku vidējiem izdevumiem akcīzes nodokļa paaugstinājuma gadījumā, lai tie nebūtu daudz lielāki par transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklī nomaksāto.

Par Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas ierosināto lēmuma projektu “Par uzdevumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai izvērtēt iespēju samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi siltumenerģijas piegādei mājsaimniecību vajadzībām” frakcija uzskata, ka šīs likmes samazināšana no 12 uz 5 procentiem mājsaimniecībām piegādājamai siltumenerģijai ne tikai samazinās mājsaimniecību izdevumus par siltumenerģiju, bet arī varētu samazināt mājsaimniecību parādus siltumenerģijas uzņēmumiem. Tas savukārt var samazināt šīs enerģijas cenu, jo nav noslēpums, ka apkures sezonā siltumapgādes uzņēmumi kreditē iedzīvotājus. Šos līdzekļus uzņēmumi varētu izmantot daudz efektīvāk, tātad izmantot arī attīstībai un pakalpojumu uzlabošanai.

Jāņem vērā arī tas, ka nodokļu likmes izmaiņas samazinās arī valsts izdevumus sociālās palīdzības pabalstiem un pašvaldību izdevumus pabalstiem trūcīgām ģimenēm, maznodrošinātajiem. Tajā pašā laikā iedzīvotāju ietaupīto valsts saņems jebkurā gadījumā – ar pievienotās vērtības nodokli, kura likme ir nevis 5 vai 12, bet gan 21 procents.

Frakcija “No sirds Latvijai” jau bija iesniegusi priekšlikumus apzināt pievienotās vērtības nodokli pirmās nepieciešamības pārtikai, tomēr neguva Saeimas vairākuma atbalstu.

Mēs apzināmies, ka ir pēdējais laiks pieņemt reālus lēmumus, kas var uzlabot iedzīvotāju, kuri ir pakļauti nabadzības riskam, to skaitā pensionāru un ģimeņu ar maziem bērniem, stāvokli. Turklāt mums nav ilūziju, uz kādu izdevumu samazinājumu ir orientēta koalīcijas valdība, jo tā jau ir paziņojusi par konsolidāciju 2016.gada budžetā. Kārtējo reizi koalīcija samazinās izdevumus vai atliks problēmu risināšanu izglītībā, veselības aprūpē un sociālajā jomā, aizbildinoties arī ar strukturālo reformu nepieciešamību.

Pateicos par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātei Ingunai Sudrabai.

Tagad runās frakcijas VIENOTĪBA priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Lūdzu!

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es izmantošu iespēju, lai atvainotos jums un lielai sabiedrības daļai, ka man, tieši tāpat kā jums, ir kauns par parlamenta darbībām un politiķu rīcības un vārdu nesakritību ar darbiem, kas īpaši spilgti šajā nedēļā tika demonstrēta – gan sākot no tādiem “sīkumiem”, ka koalīcijas partneri vienkārši ignorē koalīcijas līgumu, gan arī no tā, ka zvērēt var latgaļu valodā, bet tad, kad... pēc tam aizmirst par to, ka ir jārunā latgaļu valodā arī ikdienā un jāciena savs vēlētājs, un jāizrāda cieņa Latgalei; gan arī ar to, ka mēģina parādīt parlamentā notiekošās nekārtības, bet... kārtējo reizi parlamentu apkauno tas, kā deputāts Kaimiņš ir uzvedies lidmašīnā. Bet galvenais jau, protams, ir par demonstrēto dubultmorāli Valsts prezidenta izraudzīšanas procesā.

Laikam sabiedrība ir aizmirsusi to, ka lielākā daļa valdību neatkarīgās atjaunotās Latvijas laikā ir kritušas, pateicoties “Tēvzemei un Brīvībai”. Un arī šobrīd dīvaini: tika demonstrēts vairāku mēnešu garumā, ka koalīcija vēlas atrast vienu kandidātu, pilnīgi skaidri zinot, ka cienījamais Egils Levits, visticamāk, šajā parlamentā nevar iegūt atbalstu. Un pēc vairāku nedēļu stāstīšanas sabiedrībai, ka mēs mēģināsim atrast vienu, pēkšņi tomēr izrādās, ka mēs atļausim un pieļausim šajā parlamentā tādā veidā pazemot tik ļoti cienījamu cilvēku, kāds ir Egils Levits. Un, protams, šo spēli jau iestudē kāds cits... Un, klausoties, protams, šodien no rīta ziņās par to, kādā veidā cilvēks, kurš saka: “Jā, nu VIENOTĪBA jau uzmetīs!”... Tas bija paredzams, ka tieši tā arī teiks... ka nevis trešais partneris... jo tas taču ir saskaņots scenārijs... Nevis trešais partneris, kurš izvirza otru kandidātu... Bet tad, kad VIENOTĪBA norāda uz parlamenta matemātiku, atkal – kārtējo reizi! – uz to, ka sabiedrība būs vīlusies šajā milzīgi garajā procesā un cīņās, un, protams, koalīcija kārtējo reizi parādīs, ka tie vārdi par atklātību, godīgumu un profesionalitāti, ar kuriem ir gājuši politiķi uz vēlēšanām, ir bijuši tikai vēlēšanu programmu saukļi...

Tātad būs garš cirks, kurā droši vien otrajā kārtā tiks izraudzīts prezidents, kurā būs arī opozīcijai iespēja savu roku pielikt pie prezidenta ievēlēšanas.

Tas, protams, nebūtu slikti, ka prezidentu ievēlētu nevis ar 51 balsi, bet vairāk balsīm, ieskaitot arī opozīcijas balsis, jo prezidentam ir jāpārstāv visa Latvijas sabiedrība, ikviens no jums, kas klausās vai neklausās. Prezidenta uzdevums ir saliedēt sabiedrību un iedvesmot sabiedrību, un es ticu, ka tomēr varbūt mēs pārdomāsim, kaut kādā brīdī spēsim ieklausīties sabiedrībā, turēt savu vārdu un nedemonstrēt šo dubultmorāli.

Paldies, cienījamie radioklausītāji!

Vadītāja. Paldies deputātei Solvitai Āboltiņai.

Nākamais runās frakcijas SASKAŅA priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā pirmajā lasījumā tika pieņemts likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”.

Likumprojekts paredz izteikt 1.panta 16.punktu šādā redakcijā: “Daudzbērnu ģimene – ģimene, kuras aprūpē ir trīs bērni vai vairāk, tai skaitā audžuģimenē ievietoti un aizbildnībā esoši bērni. Par aprūpē esošiem uzskatāmi arī pilngadību sasniegušie bērni, kamēr viņi turpina vispārējās, profesionālās vai augstākās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz dienai, kad viņi sasniedz 24 gadu vecumu.” Proti, likumprojekts paredz saglabāt daudzbērnu ģimenes statusu tikmēr, kamēr vecāku apgādībā ir vismaz trīs bērni, tajā skaitā arī bērni vecumā no 18 līdz 24 gadiem, ja tie turpina mācīties.

SASKAŅA atbalsta šo cilvēkiem labvēlīgo normu.

Pēc Labklājības ministrijas rīcībā esošajiem datiem, 2014.gada 1.septembrī Latvijā bija aptuveni 33 tūkstoši daudzbērnu ģimeņu, no kurām 23 tūkstoši ģimeņu bija ar trim bērniem, gandrīz 6 tūkstoši ģimeņu – ar četriem bērniem, vairāk nekā pusotrs tūkstotis ģimeņu – ar pieciem bērniem, un 2300 ģimeņu – ar sešiem un vairāk bērniem. Un līdz ar to kopējais bērnu skaits daudzbērnu ģimenēs 2014.gadā Latvijā bija aptuveni 115 tūkstoši bērnu.

Priekšnosacījums tam, ka daudzbērnu ģimenes statuss tiek saglabāts arī tad, kad bērns ir pilngadīgs, ir tas, ka bērns turpina vispārējās, profesionālās vai augstākās izglītības iegūšanu arī pēc pilngadības sasniegšanas. Plašākam daudzbērnu ģimeņu lokam pēc likumprojekta pieņemšanas un likuma spēkā stāšanās būs lielāka iespēja saņemt dažādus valstī un pašvaldībā esošus atvieglojumus un pakalpojumus daudzbērnu ģimenēm, tādēļ šo cilvēku finansiālais stāvoklis var uzlaboties.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Tagad pie mikrofona Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Kopumā šī nedēļa Latvijā bijusi dažādiem politiski svarīgiem notikumiem bagāta, un tāda bija arī šī Saeimas sēde, un arī komisijās tika skatīti vairāki būtiski jautājumi. Vēlos izcelt dažus no tiem.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā tika skatīti grozījumi Imigrācijas likumā. Nacionālā apvienība principiāli iebilda pret to, ka likums tika atvērts ar iemeslu samazināt sliekšņus termiņuzturēšanās atļauju iegūšanai apmaiņā pret nekustamo īpašumu iegādi. Tāpēc mūsu priekšlikumi paredz sakārtot termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas pašreizējo sistēmu. Tie paredz, piemēram, nodrošināt, ka termiņuzturēšanās atļauju nevar saņemt ārvalstnieks, kuram ir nodokļu parādi, kā arī gadījumos, kad aizdevums īpašuma iegādei tiek prasīts kredītiestādē, kura nav Eiropas Savienībā reģistrēta kredītiestāde.

Pašreizējā kārtība nenosaka, ka, iegādājoties īpašumus, būtu nepieciešams konkrēti norādīt naudas līdzekļu izcelsmi. Līdz ar to viens no veidiem, kā kriminālās aprindas izmanto Latviju, lai veiksmīgi legalizētu savu netīro naudu, ir termiņuzturēšanās atļauju iegūšana apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi. Tas nav pieļaujams. Kopumā Nacionālā apvienība iesniegusi pārdesmit priekšlikumus likuma grozījumiem. Un vēlos atgādināt, ka Nacionālā apvienība principiāli iestājas pret termiņuzturēšanās atļauju tirgošanu. Ieviestā prakse, ka termiņuzturēšanās atļaujas tiek piešķirtas apmaiņā pret nekustamo īpašumu iegādi, būtu pilnībā jāpārtrauc.

Šonedēļ nerimās diskusija... un, domājams, turpmākajos mēnešos joprojām aktuāls paliks jautājums par patvēruma meklētājiem un nelegālo imigrantu kvotām. Jautājumu šonedēļ skatīja gan Koalīcijas padomē, gan Saeimas Ārlietu komisijā. Un tiek plānots, ka kopējo Latvijas pozīciju izstrādās Iekšlietu ministrija.

Bēgļu un patvēruma meklētāju krīze Eiropā ilgstoši bijis viens no šķietami neatrisināmiem jautājumiem līdz pagājušajam mēnesim, kad Vidusjūrā nedēļas laikā, migrantu kuģiem apgāžoties, bojā gāja ap tūkstoš cilvēku.

Latviešiem došanās bēgļu gaitās nav sveša. Un, pretojoties kvotu ieviešanai attiecībā uz nelegāli ieceļojošu imigrantu uzņemšanu, netiek noliegta nepieciešamība sniegt patvērumu tiem, kuri savā mītnes zemē saskaras ar reālu savas dzīvības apdraudējumu. Taču priekšlikums, kuru šobrīd steidzamā kārtā virza Eiropas Savienība, paredz nelegālo imigrantu uzņemšanai ieviest kvotu sistēmu, kura būtu jāievēro visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, uzsverot nepieciešamību dalībvalstīm solidarizēties šīs krīzes risināšanā.

Aiz solidarizācijas, kas visbiežāk ir labprātīgs, nevis piespiedu lēmums, slēpjas kvotu sistēmas ieviešana. Katrai dalībvalstij, balstoties uz tās IKP, iedzīvotāju skaitu, bezdarba līmeni un aktuālo izmitināmo patvēruma meklētāju skaitu, tiks noteikts konkrēts nelegālo imigrantu skaits, kas tai būs jāuzņem.

Zem solidaritātes retorikas tiek mēģināts virzīt nekvalitatīvi izstrādātu, nepārdomātu un lielai daļai Eiropas Savienības dalībvalstu pilnīgi nepieņemamu sistēmu. Jāatgādina, ka imigrācijas politikas jautājumi ir katras dalībvalsts pārziņā, un šādu dokumentu virzīšana ir pretrunā ar Eiropas Savienības līgumiem. Diemžēl kārtējo reizi jāsecina, ka izvēlēta koncentrēšanās uz simptomiem, ignorējot cēloņus un iespējas tos novērst vai vismaz stiprināt Eiropas Savienības robežu kontroli un ieceļojošo indivīdu pārbaudi, un atbalstīt tos, kuri patiešām ir patvēruma, nevis labākas dzīves, kas iegūta, apšmaucot sistēmu, meklētāji.

Nenoliedzot Eiropas Savienības valstu kopējo atbildību par pašreiz jau par humanitāro krīzi kļūstošo bēgļu problēmu, uzskatu, ka jāmeklē citi racionāli, patiešām solidāri un uz atbalstu vērsti risinājumi, kas gan palīdzēs bēgļu kopienām, gan nenostādīs Eiropas Savienības valstis ķīlnieču lomā.

Savā ziņā līdzīgs ir jautājums par ģenētiski modificēto pārtiku, par kuru arī šodien lēma Saeimas sēdē. Nacionālā apvienība atbalstīja likumprojekta “Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā” virzību. Likumprojekts paredz tiesības katrai Eiropas Savienības dalībvalstij izvēlēties, vai tā vēlas atļaut, ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu. Nacionālā apvienība atbalsta šo likumprojektu, jo tas paredz, ka Latvijai ir ekskluzīvas tiesības pašai izlemt, ko tai darīt, nevis paredz, ka šī iespēja ir Eiropas Savienības gaiteņos noteikta. Šis fakts ir īpaši būtisks, ņemot vērā, ka drīzumā plānots noslēgt ASV un Eiropas savstarpējās brīvās tirdzniecības līgumu. ASV salīdzinājumā ar Eiropu ĢMO ir daudz vairāk izplatīti, tur uz to skatās daudz relaksētāk nekā Eiropā.

Un, noslēdzot frakcijas viedokli, vēlos informēt, ka Nacionālā apvienība vakardien oficiāli Valsts prezidenta amata kandidatūrai nolēma virzīt Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi, starptautisko tiesību un politikas ekspertu Egilu Levitu.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam.

Tagad vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētāja biedram Jurim Viļumam. Lūdzu!

J.Viļums (LRA).

Sveicināti! Vēlos jums Latvijas Reģionu apvienības frakcijas vārdā izstāstīt par mūsu priekšlikumu – atteikties no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa. Šo ideju iesniedzām Saeimā izskatīšanai atkārtoti, jo dzirdējām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā debates, kur tika šī doma atbalstīta. Un tādējādi tiešām uzskatām, ka varētu sakārtot sistēmu un to vienkāršot.

Latvijas Reģionu apvienība uzskata, ka transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis būtu jāatceļ un tāpēc attiecīgi nedaudz jāceļ arī degvielas akcīzes nodoklis. Esošā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa iekasēšanas kārtība ir netaisnīga pret tiem transportlīdzekļu lietotājiem, kuri izmanto tos neregulāri, piemēram, svētdienās dodas uz baznīcu vai izbraukumos, un katrā ziņā neizmanto savu auto vai attiecīgi citu transportlīdzekli ikdienā. Tomēr šobrīd vienādu ekspluatācijas nodokli maksā gan regulārie autobraucēji, gan arī tie, kuri auto izmanto tikai dažas reizes gadā.

Uzskatām, ka turpmāk šis nodoklis būtu jāiekļauj degvielas akcīzes nodoklī, lai par ceļu uzturēšanu un lietošanu atbilstoši maksātu tieši tie, kuri ikdienā izmanto mūsu ceļus un infrastruktūru. Arī kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā – virknei transportlīdzekļu netiek piemērots atsevišķs transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, jo tas ir integrēts akcīzes nodoklī. Ar visu to praktiski nav cenu atšķirības par litru benzīna, dīzeļdegvielas vai gāzes mūsu triju valstu vidū. Tas nozīmē, ka jau šobrīd Latvijas degvielas tirgotāji necenšas noturēt zemākas cenas kā kaimiņvalstīs, bet uz akcīzes nodokļa rēķina attiecīgi palielina savu peļņu.

Jāņem vērā arī tas, ka mūsu tautiešiem, kas aizbraukuši uz ārzemēm un tur ir darba attiecībās, atrodas tur gadu vai vairākus, pēc atgriešanās, ja viņi vēlēsies izmantot savu automobili, kas atrodas Latvijā, būs jāsamaksā šis nodoklis par visiem gadiem, kad varbūt šis auto arī vispār netika izmantots.

Arī no personiskās pieredzes varu teikt: kādreiz senos laikos, 2008.gadā, nopirku automašīnu, bet toreiz nebiju sīki izpētījis likumdošanu un pašā gada nogalē man nācās samaksāt uzreiz nodokli par diviem gadiem. Domāju, ka tas nav godīgi pret auto izmantotājiem.

Tāpat arī jāatceras, ka daudzi autobraucēji, kas iebrauc Latvijas teritorijā, nav mūsu pilsoņi, tātad ir tūristi, un viņu mašīnas vispār nav reģistrētas Latvijā, un līdz ar to viņu artava netiek dota mūsu ceļu uzturēšanai. Tāpēc domājam, ka tieši caur degvielas šo nodokli varētu iekasēt arī no viņiem kādu naudiņu un attiecīgi nodrošināt mūsu ceļu uzlabošanos.

Šis priekšlikums tika izdiskutēts arī ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas ekspertiem. Aicinājām Saeimas deputātus atbalstīt šī likumprojekta nodošanu komisijai, lai šis jautājums tomēr tiktu iespējami ātrā laikā izdiskutēts un lai atbalsta gadījumā varētu laikus sagatavoties jaunajai nodokļa apmaksas kārtībai, kas varētu stāties spēkā jau no nākamā gada 1.janvāra.

Paredzamā nodokļu sistēmas sakārtošana nekādā gadījumā nesamazinātu valsts budžeta ieņēmumu daļu, savukārt degvielas cenu tas ietekmētu tikai par dažiem eirocentiem.

Aicinām deputātus turpmāk tomēr skatīties iesniegtos priekšlikumus pēc būtības, apspriest tos, izanalizēt un tad ar loģisku pamatojumu atbalstīt vai attiecīgi ar atbilstošu pamatojumu arī noraidīt.

Un vēl noslēgumā personīgi gribu aicināt uz godīgu darbu, nevis tukšvārdīgiem apvainojumiem, kurus šodien atļāvās nu jau bijusī Saeimas priekšsēdētāja.

Novēlu viņai un arī visiem jums, cienījamie radioklausītāji, labu veselību!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Jurim Viļumam.

Raidījumu šodien noslēdz Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Armands Krauze. Lūdzu!

A.Krauze (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vārdā es vēlos šodien pievērsties jautājumam par ģenētiski modificēto augu audzēšanu Latvijā.

Šodien Saeima nodeva komisijai ļoti svarīgu likumprojektu – “Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā”, lai mēs varētu piešķirt Latvijas valdībai tiesības ierobežot konkrētu ģenētiski modificētu šķirņu audzēšanu un ieviešanu Latvijā.

Eiropas Savienības Parlaments šā gada sākumā pieņēma direktīvu, ar ko dalībvalstīm ir dota lielāka brīvība un lielāka elastība. Līdz šim šādu aizliegumu dalībvalsts nevarēja pieņemt visas valsts vai kādas teritorijas līmenī. Šobrīd tas ir iespējams. Un tas ir ļoti būtiski, lai mēs ierobežotu ģenētiski modificēto augu ienākšanu Latvijā. Tas ir svarīgi mūsu dabai un videi, lai apputeksnēšanās rezultātā svešie gēni neiejauktos mūsu florā, un tas ir ļoti svarīgi mūsu zemniekiem, piemēram, graudaudzētājiem, kuri pašlaik eksportē produkciju no ģenētiski modificēto organismu brīvas zemes.

Mēs vienmēr esam iestājušies par ilgtspējīgu, videi draudzīgu lauksaimniecību, un mēs nevaram pieļaut to, ka ģenētiski modificētie organismi varētu izjaukt gan mūsu konkurētspēju, gan arī kaitēt mūsu iedzīvotājiem, tāpēc mēs saglabāsim Latviju tīru no ĢMO.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Armandam Krauzem.

Līdz ar to šodien frakciju viedokļi ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties! Lai jums jauka diena, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Piektdien, 29.septembrī
09:00  Saeimas Eiropas lietu komisijas deputātu tikšanās ar Eiropas Komisijas Darba un sociālo tiesību komisāru Nicolas Schmit
10:00  Atvērto durvju diena Saeimā – ekspozīcija “Saeimas kārtības rullim – 100”
11:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas sēde