Frakciju viedokļi 2011.gada 3.februārī

(04.02.2011.)

 

Vadītāja. Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Skan „Frakciju viedokļi”, un Saeimas deputāti nākamajās minūtēs jums pastāstīs par šodien Saeimas sēdē izskatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmais šodien runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Staņislavs Šķesters. Lūdzu!

 

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien sēdē tika izskatīti un nodoti Saeimai grozījumi Darba likumā, grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā un grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā. Tika skatīti arī daudzi citi likumprojekti, bet es gribu pieskarties šiem trim likumprojektiem.

Mēs, Zaļo un Zemnieku savienība, atbalstījām kolēģu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Darba likumā”, kurš paredz, ka, publicējot darba sludinājumus un veicot darba intervijas, dibinot darba tiesiskās attiecības, kā arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā darba devējam aizliegts noteikt darba ņēmējam nesamērīgas prasības, konkrēti, svešvalodas prasmi. Mūsu izglītības sistēmā, sākot jau ar 90.gadiem, obligātā svešvaloda, teiksim, nebija krievu valoda, un tāpēc daudzi jaunieši nav apguvuši šo valodu – ne jau savas negribēšanas dēļ. Šī politika bija veidota tādā veidā, un šodien darba tirgū viņiem ir problēmas. Lai viņi piedalītos šajā darba tirgū, mēs atbalstījām šo priekšlikumu. Diemžēl kopumā šis likumprojekts netika atbalstīts.

Otrs nopietns likumprojekts ir „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”. Zaļo un Zemnieku savienība atbalstīja šo priekšlikumu, ka fondēto pensiju kapitāla iemaksas dalībnieka nāves gadījumā... ja fondēto pensiju shēmas dalībnieks ir nomiris pirms pensijas vecuma... pirms pensijas piešķiršanas, mantinieki varētu mantot šīs otrā līmeņa pensijas, kuras tiek ieskaitītas fondēto pensiju fondā. Tas ir ļoti nozīmīgs solis un pagrieziens uz to, ka ģimenes locekļi varētu mantot daļu no šīm iemaksām, kas tikušas veiktas šajā pamatkapitālā, tieši šajā fondā.

Trešā lieta arī ir ļoti nopietna. Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā paredz: „Valsts un Eiropas Savienības lauksaimniecības, lauku un zivsaimniecības atbalsta saņēmēji un saņemtā atbalsta apjoms uzskatāms par vispārpieejamu informāciju, kas ir publiskojama.” Un tātad Ministru kabinetam ir jānosaka kārtība, kādā publiskojama šī informācija par valsts un Eiropas Savienības lauksaimniecības, lauku un zivsaimniecības atbalsta saņēmējiem, vadoties no Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5.panta trešās daļas, kura noteic, ka atbalsts lauksaimniecības attīstībai subsīdiju veidā nedrīkst būt mazāks par 2,7 procentiem no gada pamatbudžeta kopējiem izdevumiem, kas tiek segti no dotācijām un no vispārējiem ieņēmumiem, atskaitot iemaksas Eiropas Savienības budžetā. Reāli uz 2011.gadu šie procenti mums ir budžetā pārsniegti – tie ir nevis 2,5, bet 2,95 procenti. Tātad reāli šie lauksaimnieki varēs saņemt šo atbalstu šādā apjomā.

Vēl. Ja ir runa par Zaļo un Zemnieku savienību, par darbu valdībā un koalīcijā, mēs gribam atzīmēt, ka nopietns jautājums ir par šāgada budžeta konsolidāciju, šo 50 miljonu atrašanu. Zaļo un Zemnieku savienība tomēr uzskata, ka šie līdzekļi ir jāmiksē solidāri un ka mēs nedrīkstam ķerties ne pie pensijām, ne arī pie bērnu pabalstiem, tas ir, ģimenes pabalstiem – 8 latiem. Mums ir jāatrod šie līdzekļi. Es domāju, ka tie ir jāmeklē visās sfērās, visās ministrijās, lai mēs neaizskartu maznodrošinātos cilvēkus un bērnus, jo bērni ir mūsu sabiedrības... gan sākums, gan arī turpinājums.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Šķestera kungam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamais runās apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

 

V.Agešins (SC frakcija).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es vēlos jūs informēt par to, ka esam iesnieguši likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām””. Mēs aicināsim Saeimu izteikt 11.panta ceturto daļu šādā redakcijā: „Personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un kuras aprūpējušas līdz astoņu gadu vecuma sasniegšanai piecus vai vairāk bērnu vai bērnu, kurš līdz astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanai atzīts par bērnu ar invaliditāti, ir tiesības pieprasīt vecuma pensiju piecus gadus pirms šā pantā pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas.” Ko tas nozīmē? Un kāpēc šie grozījumi ir nepieciešami?

Lieta ir tāda. Izstrādājot 1995.gadā likumu „Par valsts pensijām”, tiesiskās paļāvības principa ievērošanas labad tā pārejas noteikumos daļēji tika saglabāta virkne atvieglojumu, kādus noteica iepriekšējā likumdošana. To skaitā bija arī atvieglojumi attiecībā uz sievietēm, kurām ir pieci vai vairāk bērnu vai bērns invalīds kopš bērnības un kuras ir audzinājušas šos bērnus vismaz līdz astoņu gadu vecumam un kurām apdrošināšanas stāžs nav mazāks par divdesmit gadiem. Savukārt ar 2001.gada 20.decembra grozījumiem minētais likums tika papildināts ar normu, kas šobrīd noteic, ka personai, kuras apdrošināšanas stāžs nav mazāks par trīsdesmit gadiem un kura ir audzinājusi vismaz līdz astoņu gadu vecumam piecus vai vairāk bērnus vai bērnu invalīdu, ir tiesības pieprasīt vecuma pensiju piecus gadus ātrāk.

Saskaņā ar spēkā esošā likuma redakciju, ja bērnam invaliditāte ir piešķirta pēc astoņu gadu vecuma sasniegšanas, bet tā ir definēta no dzimšanas, viņa vecāki nav tiesīgi doties pensijā piecdesmit septiņu gadu vecumā.

„Saskaņas Centrs” uzskata, ka šāds regulējums ir netaisnīgs un ir labojams, jo praksē bieži rodas situācijas, ka dažādu iemeslu dēļ no dzimšanas iegūtas invaliditātes fakts oficiāli bērnam tiek konstatēts pēc astoņu gadu vecuma sasniegšanas. Vecāki, kuri audzina šo bērnu, ne ar ko neatšķiras no tiem vecākiem, kuru bērniem šī invaliditāte ir piešķirta līdz astoņu gadu vecumam, un tieši tāpēc „Saskaņas Centrs” ierosina grozīt likuma „Par valsts pensijām” 11.panta ceturto daļu, nosakot, ka personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par trīsdesmit gadiem un kuras aprūpējušas bērnu, kurš līdz astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanai atzīts par bērnu ar invaliditāti, ir tiesības pieprasīt vecuma pensiju piecus gadus pirms likumā noteiktā vecuma sasniegšanas.

Es ceru, ka Saeima atbalstīs mūsu ierosinājumu.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Nākamā runās nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāte Inese Laizāne. Lūdzu!

 

I.Laizāne (VL–TB/LNNK frakcija).

Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Šodien nacionālā apvienība nāca klajā ar likumprojektu „Grozījumi Darba likumā”. Diemžēl Saeima neatbalstīja mūsu likumprojekta nodošanu komisijai, taču es gribu teikt paldies tiem Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātiem un desmit „Vienotības” frakcijas deputātiem, kas mūs atbalstīja.

Kāpēc mēs iesniedzām šo likumprojektu? Mēs patiešām esam vienoti ar Ordeņu brālību, kuru uztrauc tas, ka latviešu jaunā paaudze tiek izspiesta no šejienes darba tirgus un ka tieši tādēļ viņi – tūkstošiem! – ir spiesti pamest savu valsti un doties svešumā, no kurienes liela daļa var neatgriezties.

Mēs ļoti labi apzināmies, ka ir daudzas profesijas, kuras pieprasa krievu valodas zināšanas, tādēļ mēs savā likumprojektā iekļāvām pantu par iespēju Ministru kabinetam noteikt šīs profesijas un amatus. Es pati esmu vadījusi Daugavpils teātri, kur strādā divas trupas – latviešu un krievu trupa –, un ļoti labi saprotu, ka krievu aktierim tā ir nepieciešamība – zināt krievu valodu, tāpat kā neatliekamās palīdzības dienestiem, ugunsdzēsējiem, policistiem, arī tūrisma sfērā strādājošajiem, un to visu varētu tiesiski regulēt, bet būtu nepieļaujama šī lingvistiskā diskriminācija, kura vērsta pret mūsu jauniešiem, kas divdesmit gadu laikā nav apguvuši krievu valodu.

Nacionālā apvienība turpinās šo likumprojektu iesniegt nākotnē.

Otra lieta, kas šodien izskanēja Saeimas sēdē. Mēs esam uzdevuši jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim sakarā ar 2005.gada 12.maijā Saeimas pieņemtās deklarācijas izpildi. Tā ir deklarācija „Par Latvijā īstenotā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu”. Minētajā deklarācijā Saeima uzdeva konkrētus uzdevumus Ministru kabinetam, tostarp arī uzdevumu izveidot komisiju, kas noteiktu PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaitu, masu kapu vietas un risinātu daudzus citus ļoti svarīgus jautājumus. 2009.gada 13.oktobrī Ministru kabinets izdeva rīkojumu noņemt finansējumu šai komisijai, tāpēc mums ir jautājums: kā Saeima īsteno šīs deklarācijas izpildi?

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies deputātei Inesei Laizānei no nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Nākamajam vārds apvienības „Vienotība” frakcijas deputātam Edvardam Smiltēnam. Lūdzu!

 

E.Smiltēns (frakcija „Vienotība”).

Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Es vēlos akcentēt trīs lietas no Saeimas šīsdienas sēdes.

Pirmā – tie ir grozījumi likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”. Ir pilnīgi skaidrs, ka vārda brīvība – tas ir viens no būtiskākajiem demokrātijas pastāvēšanas priekšnoteikumiem, un tas sevī ietver arī tiesības zināt mediju patiesos īpašniekus, jo nevienam jau nav noslēpums, ka tiem ir iespēja koriģēt tendences šo mediju saturā. Tādēļ „Vienotība”, kas iepriekš jau atbalstījusi šādu pozīciju, arī šobrīd atbalstīja... šodien atbalstīja nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto likumprojektu.

Taču, mūsuprāt, šie noteikumi būtu jāpiemēro arī radio un televīzijai, un citiem... elektroniskajiem medijiem, ne tikai laikrakstiem un citiem preses izdevumiem. Līdz ar to būtu jāveic attiecīgi grozījumi citos normatīvajos aktos.

Otrs būtiskākais šodien skatītais likumprojekts, manuprāt, ir „Grozījums Konkurences likumā”, jo ir pilnīgi skaidrs, ka dominējošā stāvoklī esošie mazumtirgotāji... viņiem ir milzīga iepirkumu vara. Līdz ar to viņi izmanto to pret piegādātājiem, un apmaksas termiņi ir iestiepušies no 30 dienām līdz pat 60 un vairāk dienām, un tas būtiski traucē šiem piegādātājiem. Ar šiem grozījumiem tiks sekmēta godīga konkurence, novēršot iespējas dominējošā stāvoklī esošajiem tirgus dalībniekiem uzspiest netaisnīgus un nepamatotus norēķinu termiņus mazumtirdzniecībā par piegādātajām precēm... pārtikas precēm. Līdz ar to ir noteikts, ka šie termiņi nedrīkst pārsniegt 30 dienas.

Trešā, manuprāt, nozīmīgākā lieta šodien bija tā, ka tika nodots komisijai likumprojekts „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”. Ir skaidrs, ka būtu labi, ja to daļu, kas ir uzkrātā pensija, varētu mantot... tā varētu tikt mantota, jo tas noteikti veicinātu uzticību pensiju sistēmai. Taču tas nedrīkstētu novest pie nevēlamām sekām, proti, pie tā, ka kopējais izmaksājamais pensijas apjoms samazinātos. Un tādēļ varētu būt arī versija, ka būtu jābūt iespējai izvēlēties, vai atļaut to mantot vai neatļaut... katram individuāli.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Edvardam Smiltēnam no apvienības „Vienotība” frakcijas.

Un „Frakciju viedokļus” šodien noslēdz partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšsēdētājs Edgars Zalāns. Lūdzu!

 

E.Zalāns (PLL frakcija).

Labrīt, godātie radioklausītāji! Jā, šodien Saeimas sēde bija īsa, bet, man šķiet, tā iezīmēja kaut kādas tendences, kuras... būtu labi, ja tādas turpinātos arī tālāk. Es paskaidrošu nedaudz sīkāk.

Priekšvēlēšanu laikā mūsu apvienība nāca klajā ar vairākiem pragmatiskiem priekšlikumiem, kas attiecas gan uz Valsts fondēto pensiju likumu, gan uz Konkurences likumu. Toreiz mūsu tagadējie kolēģi – toreizējie mūsu konkurenti – no „Vienotības” teica, ka tas ir populisms, ka to nevar izdarīt.

Un ko mēs redzam šodien? Šodien mēs redzam, ka Saeima balso par ļoti līdzīgiem un kontekstuāli faktiski tādiem pašiem priekšlikumiem, kādus mēs piedāvājām priekšvēlēšanu laikā.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka acīmredzot Saeima, paejot kādam laikam pēc vēlēšanām, ir tomēr spējīga turēties pie vairākām veselā saprāta pozīcijām, un jācer, ka ieklausīšanās opozīcijas viedokļos un priekšlikumos, kas ir saprātīgi, daudzos jautājumos turpināsies.

Es pateikšu savu viedokli arī par citiem jautājumiem, par ko runāja kolēģi.

Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” ideja ir tāda, ka sabiedrībai būtu jāzina, kas ir patiesie mediju īpašnieki. Jāteic, ka mēs neatbalstām šo konkrēto redakciju, kādā to ir piedāvājuši iesniedzēji, tomēr kopumā mēs esam nonākuši pie šādas pašas pozīcijas, ka mediju īpašnieki un patiesā labuma guvēji ir jāzina, un tāpēc atbalstījām likumprojekta tālāku skatīšanu komisijā. Te gan jāatzīmē, ka varbūt cilvēkiem līdz šim ir norādīts ar pirkstu uz vieniem medijiem, kuri jākontrolē; pārsvarā tur piesauc laikrakstu „Diena”, bet, kā mēs zinām, šobrīd arī attiecībā uz savulaik dibināto „Kurzemes Radio” būtu interesanti zināt, kurš tad ir patiesā labuma guvējs – Silva Bendrāte vai Aivars Lembergs.

Ja mēs runājam par likumprojektu „Grozījumi Darba likumā”, kura izskatīšana acīmredzot turpināsies un par kuru arī nākamajās Saeimas sēdēs tiks diskutēts, tad jāteic, ka to gan Saeima šodien neatbalstīja, un apsveicami, ka tomēr ieņēma tādu veselā saprāta pozīciju jautājumā par šīm valodas prasībām. Es domāju, ka diemžēl „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” meklē pārāk vienkāršus un populistiski šaurus mērķus un neredz to jautājumu kopumā, un nesaprot, ka Latvijas cilvēku konkurētspēju patiesībā nosaka šīs valsts veiksme un konkurētspēja. Un tāpēc ir nevis jāveido jauna birokrātija, lai kontrolētu, kas kuram ko prasa, pieņemot darbā, bet pēc būtības jāmaina mūsu izglītības sistēma attiecībā uz valodas apguvi. Nenoliedzami, prioritāra un pilnīgi kategoriska, protams, ir prasība zināt latviešu valodu, bet princips, ka katram skolēnam, beidzot skolu, būtu jāzina vismaz trīs valodas, to skaitā latviešu valoda, manuprāt, ir izšķirošs. Un, ja bērni mācēs runāt trīs valodās, tad nebūs nekādu problēmu ar šādiem jokainiem likumprojektiem, kādi tiek iesniegti.

Jāteic, ka Saeima šodien neatbalstīja vēl vienu likumprojektu, kas arī parādīja, mūsuprāt, diezgan saprātīgu pozīciju, un tas bija likumprojekts „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””. Tātad mēs pagājušajā Saeimā ierosinājām, ka Valsts ieņēmumu dienestam pašam būtu jāgatavo tā informācija, kas ir tā rīcībā, un deklarāciju iesniedzējiem būtu tā tikai jāpapildina ar to informāciju, kas nav pieejama. Nu Valsts ieņēmumu dienests ar šo likumprojektu, kas šodien bija nonācis Saeimā, gribēja šo savu darbu atlikt par vēl vienu gadu, bet mēs, Saeimas deputāti, to neatbalstījām, jo uzskatām, ka šis darbs ir jāveic uzreiz. Tādā veidā nenodarbojoties, kā mēs dažreiz ironiski sakām, ar glītrakstīšanas pārbaudi, bet tiešām pārbaudot deklarācijas un pildot savu darbu korupcijas novēršanā.

Tā ka šīsdienas sēde bija diezgan laba, kā es jau teicu. Tā bija pietiekami īsa, bet iezīmēja diezgan daudzas saprātīgas pozīcijas nākamajam darbam. Lai jums arī veicas!

 

Vadītāja. Paldies apvienības „Par Labu Latviju” priekšsēdētājam Edgaram Zalānam.

Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi. No Saeimas nama Sēžu zāles to vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties. Un visu labu!

Svētdien, 25.oktobrī