Frakciju viedokļi 2010.gada 16.dedembrī

(17.12.2010.)

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! No Saeimas nama Sēžu zāles skan „Frakciju viedokļi”, un Saeimas deputāti tuvākajās minūtēs jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam šodien vārds politisko partiju apvienības „Vienotība” frakcijas deputātam Uģim Rotbergam. Lūdzu!

U.Rotbergs (frakcija „Vienotība”).

Labdien!

Šodien Saeimas kārtējā sēdē rīta pusē lielākās debates izraisījās par grozījumiem likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”: bija mēģinājums „uzbrukt” (varētu likt pēdiņās) Natura 2000 teritorijas dibināšanai un pamatot, ka Natura 2000 teritorija Irbes šaurumā nebūtu vajadzīga, jo tā ierobežotu Rīgas ostas darbību un iespējamos kuģošanas ceļu padziļināšanas darbus. Šādā veidā vienkārši tiek demonstrēta neizpratne par to, kas ir Eiropas Natura 2000 likumdošana, kurā zinātniski pamatoti... kurā noteikts, ka valstij jāapņemas ar zinātniski pamatotām metodēm apsaimniekot attiecīgo teritoriju vai rūpēties par putnu populāciju. Šinī gadījumā ir runa par putnu migrēšanu, kas nekādā veidā nav pretrunā ar kuģošanas ceļu padziļināšanu.

Jāpiebilst, ka neatkarīgi no tā, vai Irbes šaurumā tiks nodibināta Natura 2000 teritorija, būs nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums kaut kādiem kuģošanas ceļu padziļināšanas darbiem. Tā ka tas nav saistīts ar šo teritorijas statusu.

Mēs dzirdējām tādu retoriku – mēģinājumus uzbrukt labām dabas aizsardzības idejām. Proti, izskanēja viedoklis, ka tās ierobežojot attīstību.

Deputāti nobalsoja par likumprojekta tālāku virzīšanu un deva samērā ilgu laiku – proti, līdz februāra beigām –, lai iestrādātu nepieciešamos labojumus.

Jāteic, ka šajā jautājumā apvienības „Vienotība” frakcija bija ļoti informēta, bija konsultējusies gan ar Vides ministriju, gan ar ostu pārstāvjiem, un, manuprāt, likumprojekts ies pareizo ceļu.

Otra lieta, ko es gribu minēt, ir saistībā ar to, ka „Vienotībā”... mūsu frakcijā ir uzsākta diskusija par pašas apvienības „Vienotība” pārtapšanu partijā, un esam nolēmuši... vai esam domu apmaiņā par pragmatisku, mierīgu un uz savstarpēju izpratni vērstu apvienības pārtapšanu partijā... lai tas notiktu, tā teikt, solīdā laikā un procesā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Rotberga kungam no apvienības „Vienotība” frakcijas.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Staņislavs Šķesters. Lūdzu!

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Zaļo un Zemnieku savienība arī atbalstīja grozījumus likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”. Mēs saprotam, ka daba ir jāsargā un Natura 2000 teritorijas, kuras ir tur atrunātas un kuras mums būtu jāievieš arī Eiropas Savienības direktīvu kontekstā, būtu jāpaplašina. Likumprojekts paredz, ka tiek veidotas septiņas šādas aizsargājamās teritorijas. Skaidrs, ka vistrakākās debates izvērsās par Irbes šaurumu. Mēs arī saprotam to, ka tas ir ļoti nozīmīgs ekoloģisks jautājums, jo, kā jūs zināt, Rīgas līcis tomēr atrodas tādā kā pudelē un tas galiņš – Irbes šaurums – tomēr nākotnē var radīt daudzas ekoloģiskas problēmas, ja mēs domājam šajā jūras līcī veikt ekonomiskās aktivitātes un ostā pieļaut dziļiegrimes kuģu pārvietošanos. Nedod Dievs, ka šie lielie konteineri un laineri avarē šajā līcī! Faktiski tā būtu liela dabas katastrofa. Es domāju, jau šodien gan kruīza jeb tūrisma kuģi, gan arī pārējie tiek Rīgas ostā un tur nav problēmu. Vai mums ir vajadzība aktivizēt tieši šo momentu – milzīgas iegrimes kuģus laist šajā teritorijā?

Tāpēc mēs atbalstījām likumprojekta tālāku virzību.

Ir saprotams, ka komisijā jautājums tiks izskatīts un šie biotopi un putnu sugas tiks aizsargātas. Es domāju, ka labums no tā būs gan sabiedrībai, gan arī kopumā valstij, jo viena lieta ir ekonomiskie ieguvumi un otra lieta – mūsu ekoloģija. Un es domāju, ka arī šis tvans, kas rodas virs Rīgas, ir jautājums dziļām pārdomām – ko mums vajag Rīgā īpaši attīstīt.

Otrs nozīmīgs grozījums bija Invaliditātes likumā. No nākamā gada 1.janvāra pirmās grupas invalīdiem, redzes invalīdiem, kuri nesaņem valsts pabalstus, invalīdiem, kuriem nepieciešama kopšana, periodā līdz 2012.gada 31.decembrim būs nodrošinātas tiesības saņemt pabalstu par asistenta izmantošanu desmit stundas nedēļā, pašiem izvēloties konkrētu asistentu. Skaidrs, ka šis pabalsts nebūs visiem, to saņemt nevarēs tās personas, kuras atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās, stacionārajās ārstniecības iestādēs vai arī ieslodzījuma vietās; nevarēs saņemt šo pabalstu... šos asistenta pakalpojumus arī tie redzes invalīdi, kuri piedalās citos Eiropas Savienības projektos.

Un trešā lieta, ko gribu pieminēt, ir tā, ka šodien tika sākta izskatīt nākamā gada budžeta likumdošanas pakete un pārsvarā visi tie likumprojekti bija lielā mērā saistīti ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas reorganizāciju jeb savietošanu kopā ar Vides ministriju, lai izveidotu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

Novēlu visiem priecīgus Ziemassvētkus un visu labu!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Staņislavam Šķesteram no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamais runās apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšsēdētājs Edgars Zalāns. Lūdzu!

E.Zalāns (PLL frakcija).

Labdien! Jā, šodien bija divi jautājumi, kuri izraisīja diezgan kaislīgas diskusijas Saeimas deputātu vidū. Viens no jautājumiem bija tas, par ko tikko runāja kolēģi, – ka Natura 2000 teritoriju noteikšana būs saistīta ar zināmu ierobežojumu piemērošanu šīm teritorijām. Mūsu frakcija nobalsoja pret šo likumprojektu, jo uzskata, ka likumprojekts nav pietiekami izdiskutēts valdībā, ir ļoti daudz neskaidru jautājumu, kas attiecas tieši uz Irbes šaurumu. Nav saprotams, kāpēc šī neitrālā zona ir ieguvusi tieši tādu formu, kādu ieguvusi, un ir saistīta ar kuģu ceļiem; nav skaidrs, kāpēc Igaunija, kurā patiesībā ir daudz vairāk potenciālu aizsargājamo vietu, par šādu likumprojektu nelemj. Tā vien izskatās, ka Latvija kārtējo reizi būs ar pārlieku lielu iniciatīvu aizskrējusi pa priekšu citiem. Es domāju, ka mūsu, deputātu, uzdevums tomēr ir attīstīt gan ekonomiku, gan arī, protams, pietiekami labi saglabāt vidi, bet, lai mēs, deputāti, varētu kompetenti pieņemt lēmumu, valdībai tomēr jāstrādā daudz vairāk un valdība nevar paļauties tikai uz vienu ministru vai vienas ministrijas viedokli. Tam tomēr jābūt ir pietiekami izdiskutētam.

Un kaut kādā mērā ar to bija saistīts arī otrs jautājums. Šodien tika pieņemti vairāk nekā 40 likumprojekti, kas ir saistīti ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas likvidāciju. Mēs šajos balsojumos nepiedalījāmies, jo uzskatām, ka šāda reforma ir vienkārši bezjēdzīga. Mēs bijām iesnieguši divus priekšlikumus, kuri paredzēja to, ka, ja reiz valdība grib kaut ko reformēt, tad reformām ir jābūt pietiekami nopietnām. Ja ir ministrijas jāapvieno, tad jāapvieno tādā veidā, ka tās viena otru papildina, ka tās beidz konkurēt savā starpā un, viena otru papildinot, būtiski tomēr optimizē savas struktūras un lielu daļu funkciju atdod reģioniem. Tāpēc mēs šodien uzturējām spēkā savu priekšlikumu par deviņu ministriju izveidošanu Latvijā (tātad – būtisks samazinājums attiecībā pret šo brīdi). Šis priekšlikums paredzēja, ka tas varētu notikt ar nākamā gada jūliju, tātad valdībai būtu pietiekami daudz laika, lai vēl strādātu pie tā. Diemžēl koalīcija šo priekšlikumu neatbalstīja, kā jau mēs bijām gaidījuši, bet atbalstīja tikai vienas ministrijas likvidāciju, apvienojot to ar Vides ministriju. Tātad paliek, protams, neatbildēts jautājums – kas šādā gadījumā notiks ar pašvaldībām, ar reģionālo attīstību nākamajam periodam, ar Eiropas fondu līdzekļiem un tā tālāk?

Valdība nav atbildējusi ne uz jautājumu par to, cik naudas tad tiks ieekonomēts likvidējot, nevis apvienojot normālā un attīstošā veidā, ne arī, kādas būs sekas šādam... nu, reformas kariķējumam vai reformas imitācijai.

Mēs visu laiku uzturēsim spēkā budžeta apspriešanas gaitā daļu to priekšlikumu, kuri šobrīd vēl tiek skatīti Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Saeimas sēde turpināsies pirmdien, un tad arī pastāstīsim tālāk par savu darbu.

Vadītāja. Paldies apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšsēdētājam Edgaram Zalānam.

Nākamais runās nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Visvaldis Lācis. Lūdzu!

V.Lācis (VL–TB/LNNK frakcija).

Šodien, mūsu skatījumā, visnopietnākais balsojums, par kuru mums bija jāizšķiras, bija balsojums par grozījumiem Imigrācijas likumā. Šis likumprojekts tika izskatīts jau 9.Saeimas laikā, bet netika izskatīts līdz galam un pieņemts un palika kā mantojums izskatīšanai 10.Saeimā.

Klausītājiem atgādināšu, kas šis par likumu. Tas bija likums, kas noteic, ka ārzemju pilsoņi, ārzemnieki, kas iegulda Latvijā lielākas naudas summas... tur ir pavisam trīs iespējas... Ja iegulda 200 000 latu, tad šis ārzemnieks nekavējoties, dažu dienu laikā, tūlīt, iegūst šeit uzturēšanās atļauju – un ne tikai viņš, bet arī viņa ģimenes locekļi. Viņš var uzturēties Latvijā tādēļ, ka viņš ieguldījis šo naudu kādā no Latvijas bankām. Proti, viņam pat nav jādzīvo šeit, Latvijā. Rietumu bankas viceprezidents Stecjuks, kas ir lietas kursā par šiem gadījumiem un kas ir šo jautājumu apskatījis mūsu presē, ir atzinis, ka viņš labākajā gadījumā var atbraukt vienreiz gadā uz Latviju. Viņa nauda šeit ir ieguldīta un ir drošībā, un viņš var pat nedzīvot Latvijā.

Otrs šā ieguldījuma variants ir tāds, ka iegūst nekustamo īpašumu – vai nu māju, vai dzīvokli – par 100 000 latu Rīgā vai 50 000 latu – reģionā. Atkal tās pašas priekšrocības iegūst šis imigrants, kas ir ieguldījis Latvijā naudu, nopērkot sev māju vai dzīvokli. Arī viņš vai viņa ģimenes locekļi... Nav teikts, ka viņam tad ir pastāvīgi tajā dzīvoklī jādzīvo. Šeit var būt ļoti fiktīvas, varētu teikt, finansiālās darbības un arī naudas atmazgāšanas iespējas.

Un trešais, manā skatījumā, vissmieklīgākais gadījums, kuru vispār nevar saukt par finanšu ieguldījumu, ir tāds: ja kāds ārzemnieks iegulda 25 000 latu kādā uzņēmumā un 20 000 latu no šajā uzņēmumā gadā nopelnītās summas nodokļos samaksā valstij, tad arī viņš un viņa ģimenes locekļi iegūst uzturēšanās atļauju Latvijā.

Mēs šo jautājumu izskatījām iepriekš savā frakcijā no divām pozīcijām – gan no ekonomiskā viedokļa, gan – un, mūsu skatījumā, tas ir pats galvenais – arī no nacionālpolitiskā viedokļa. Raugoties no ekonomiskā viedokļa, pierādījumu tam, ka šādi tik niecīgi kapitālieguldījumi, kādi tie ir paredzēti, neko mūsu valstij nevar dot, deva, manuprāt, Austrumvācijas un Rietumvācijas apvienošanās gadījums. Toreiz ļoti augstā līmenī Rietumvācijas valdība un Rietumvācijas rūpniecības un finanšu eksperti apsprieda šo gadījumu, kas var notikt (Austrumvācija tajā brīdī bija vēl it kā atsevišķa valsts), ja tās apvienojas, un ko var dot kapitālieguldījumi, ja tos iegulda Austrumvācijā. Un, lūk, rietumvācu un Eiropas valstu finanšu un politikas eksperti pateica, ka Austrumvācijā ieguldījumi varētu būt vērtīgi tikai tādā gadījumā, ja ieguldījums būtu tik liels, ka uz vienu darbaspēku... uz vienu darba vietu ieguldītu 80 000 latu. Bet mēs šeit runājam faktiski par piparbodīti trešajā gadījumā. Kāds iegulda 25 000 latu, un skaitās, ka viņš ir ieguldījis naudu uzņēmumā, kurā varētu – pirms tam par to debates bija arī 9.Saeimā – strādāt 9 cilvēki... es pārteicos – 5 cilvēki. Tātad ar 25 000 latu radīt 5 darba vietas par 5000 latu.

Ekonomiski Latvijai tas neko nevarētu dot. Ir jau pilnīgi saprotams – un to atkal atzīst pat Rietumu bankas viceprezidents –, ka šis ir daļēji mēģinājums, sevišķi cilvēkiem no Austrumeiropas – krieviem, baltkrieviem, ukraiņiem, moldāviem –, no Kazahijas un retāk – no arābu valstīm, iegūt Šengenas vīzu, respektīvi: ja viņi dabū uzturēšanās atļauju Latvijā, viņi netraucēti var ceļot, brīvi kārtot arī savas saimnieciskās un finansiālās darīšanas pa visu Eiropu. Tas ir viņu galvenais mērķis!

Mūsu skatījumā, šāda sveštautībnieku – galvenokārt no austrumiem nākušo sveštautībnieku – iekļūšana Latvijā nozīmē faktiski Latvijas papildu kolonizāciju, kas jau ir notikusi. Mēs uzskatām, ka tas apdraud latviešu tautas pastāvēšanu. Proti – kādēļ? Tādēļ, ka pēc tam, kad šī persona ar saviem ģimenes locekļiem... ja viņš ir musulmanis, tad šis ģimenes locekļu jautājums ir plašāk apskatāms, jo viņam var būt četras sievas un katrai sievai pieci bērni... tātad te var iebraukt pat 20 cilvēki, un tā tas arī var notikt. Bet tas veicinās jaunu balsotāju pieplūdumu „Saskaņas Centram”.

Turklāt nav jau nekāds noslēpums, ka visiem šie cilvēkiem, kas brauc no austrumiem, lielā vairākumā viņu ģimenes valoda, pat dzimtā valoda... nu vismaz savstarpējā saziņas valoda ir krievu valoda, un viņi būs nākamie balsotāji par „Saskaņas Centru”. Tādēļ šī situācija, mūsu skatījumā, latviešiem ir ļoti bīstama, jo mūsu, pēc beidzamās tautskaites datiem, bija tikai no 58,5 līdz 59 procentiem no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Bet mēs arī zinām, ka emigrācijā visvairāk no visām Latvijas etniskajām grupām ir devušies tieši latvieši. Un mēs vairs neesam pat šie 58,5 vai 59 procenti savā Tēvzemē.

Uzturoties Latvijā piecus gadus, šie cilvēki pēc tam, ja viņi te ir bijuši... ja viņi ir atbraukuši uz šejieni vienu reizi gadā un nokārtojuši savas finansiālās saistības, ko viņi var nokārtot dažu stundu laikā, ja viņi šeit pat dzīvo, var kļūt par Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Viņi te nodzīvo vēl piecus gadus, un viņiem nebūs nekādu šķēršļu izturēt visliberālākos valsts valodas un vēstures eksāmenus, kādi vien Eiropā pastāv, un kļūt par Latvijas pilsoņiem. Lūk, mēs šo apdraudējumu te redzam un saprotam, un arī šā iemesla dēļ mēs šādu likumprojektu nevaram pieņemt.

Es jau atgādināju no Saeimas tribīnes, ka, būdams Madonas rajona delegāts vēsturiskajā Tautas frontes dibināšanas kongresā, es runāju vispār pret imigrāciju, un es nebiju vienīgais, kas runāja pret imigrāciju. Toreiz mēs bijām... pēc toreizējām statistikas atskaitēm, 52 procenti no valsts iedzīvotājiem un milzīgs daudzums šajā valodā runājošo. Un ir interesanti, ka ne tikai latvieši, bet tostarp arī daži krievi, kas saprata šo situāciju, izteicās pilnīgi pret jebkādu migrāciju. Aicināja aizliegt jebkādu migrāciju! Un arī šodien situācija ir tāda, ka, no latviešu tautas izdzīvošanas viedokļa skatoties, mums ir jāaizliedz jebkāda migrācija. Nekādai migrācijai nav attaisnojuma, jo tas apdraud mūsu nācijas pastāvēšanu.

Kas attiecas uz citiem likumprojektiem. Jā, mēs balsojām par šo likumprojektu, kas papildus vēl saucas Natura 2000, piekrītot tam, ka šī šaurā mute, šaurā ieteka Rīgas līcī, ir ārkārtīgi svarīga putnu ziemošanas vieta, un piekritām, ka ir jāpieņem speciāls likumprojekts un jānosaka speciāls režīms, kādā veidā šeit notiks kuģošana, iebraucot Rīgas līcī... šaurumā.

Un tad bija vēl tāds īsāks likumprojekts, kuru arī mēs ātrumā izdebatējām. Tajā runa bija par to, ka partija „Par Labu Latviju” vēlējās it kā atjaunot Reģionālās attīstības un pašvaldību ministriju, saskatot, ka tomēr šīs Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas atjaunošana būtu ļoti svarīga un ka tā īstenībā nav nekāda strukturālā reforma. Mēs uzskatījām, ka šīs ministrijas likvidēšana... apvienošana ar citu ministriju ir bijis veiksmīgs, politiski ekonomisks pasākums un ka nav nepieciešamības šo ministriju atjaunot.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Visvaldim Lācim no nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Un „Frakciju viedokļus” šodien noslēgs apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC frakcija).

Paldies. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien tika atbalstīts un nodots izskatīšanai Saeimas komisijām Saskaņas Centra” sagatavotais likumprojekts „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””.

Kādēļ šis normatīvais akts ir vajadzīgs pēc „Saskaņas Centra” domām? Latvijā ir aptuveni 400 tūkstoši pareizticīgo un vecticībnieku konfesiju locekļu, un Ziemassvētki viņiem ir vieni no nozīmīgākajiem reliģiskajiem svētkiem. Saskaņā ar spēkā esošo likumu pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētki, kas ir 6. un 7.janvārī, nav svētku dienas. Mūsu likumprojekts paredzēja iekļaut svētku dienu sarakstā arī pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkus. Tas ir tikai loģiski, jo likumprojekts pieņemšanas gadījumā labvēlīgi ietekmētu pareizticīgo un vecticībnieku attieksmi pret valsts varu. Es ceru, ka Saeima atbalstīs šo likumprojektu arī otrajā un trešajā, galīgajā, lasījumā.

Otrām kārtām vēlos pievērst jūsu uzmanību tam, ka politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija ir iesniegusi arī grozījumus ar budžetu saistītajos likumprojektos. „Saskaņas Centrs” ierosina nepaaugstināt nodokļus: pašreizējā līmenī saglabāt gan PVN pamatlikmi, gan pazemināto likmi, necelt sociālo iemaksu par darbinieku no 33 procentiem uz 35 procentiem, kā arī atteikties no idejas paaugstināt akcīzi saldajiem, gāzētajiem dzērieniem. „Saskaņas Centrs” uzskata, ka dzīvojamās telpas, kuru kadastrālā vērtība ir līdz 75 tūkstošiem latu, nav jāapliek ar nekustamā īpašuma nodokļiem.

Sociālajā jomā „Saskaņas Centrs” iestājas par šādām iniciatīvām: palielināt bezdarbnieka pabalsta izmaksas laiku un apmēru, kā arī atgriezties pie pensiju indeksēšanas prakses. Mēs uzskatām, ka pašreizējos ekonomiskajos apstākļos nodokļu palielināšana nav pieļaujama. Pirmkārt, ir pamats uzskatīt, ka valdība neiegūs prognozēto fiskālo efektu un ka plānotais nodokļu apjoms neienāks valsts kasē. Otrkārt, PVN paaugstināšana neizbēgami izraisīs cenu kāpumu precēm un pakalpojumiem, kas smagi skars visneaizsargātākos iedzīvotāju slāņus. Tā, piemēram, pazeminātās likmes paaugstināšana no 10 procentiem līdz 12 procentiem un jaunas pamatlikmes piemērošana 22 procentu apmērā elektroenerģijai izraisīs komunālo pakalpojumu izmaksu pieaugumu un padziļinās neiekasēto maksājumu krīzi šajā jomā.

Mēs uzskatām, ka ir jāsaglabā pašreizējās likmes: 21 procents –pamatlikme un 10 procenti – pazeminātā likme.

„Saskaņas Centra” Saeimas frakcijas deputāti ir iesnieguši arī grozījumus likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”. Mēs ierosinām noteikt dzīvojamo platību, kas netiek aplikta ar nekustamā īpašuma nodokli, un noteikt, ka kadastrālā vērtība šai platībai ir ne vairāk kā 75 tūkstoši latu. Savukārt to dzīvojamo platību, kuras kadastrālā vērtība pārsniedz 75 tūkstošus latu, mēs ierosinām aplikt ar nodokli 0,5 procentu apjomā no kadastrālās vērtības.

Mūsu valstī bieži ir tā – jo mazāki ir nodokļu maksātāju ienākumi, jo lielāka to daļa ir jānomaksā valstij nodokļos. Šādu nodokļu sistēmu sauc par regresīvo. Visas valstis ar attīstītu tirgus ekonomiku īsteno nevis regresīvo, bet progresīvo nodokļu piemērošanas sistēmu, kad pilsoņi ar lieliem ienākumiem arī nodokļos valstij maksā vairāk. Latvijā daudziem ir privatizēts dzīvoklis sērijveida mājā vai arī padomju laikā uzceltā vienstāva māja ir vienīgais īpašums. Un pašreizējā šā nodokļa iekasēšanas kārtība ir netaisnīga, tāpēc tā ir jāmaina.

Mūsu secinājums ir šāds: valsts budžeta politikai ir jābūt sociāli orientētai, un nodokļus celt nedrīkst.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Līdz ar to šodienas „Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Tos vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Piektdien, 30.oktobrī
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde (turpinājums)
10:00  Eiropas lietu komisijas sēde