Starpparlamentu savienība
Starpparlamentu savienība (SPS) ir demokrātiski ievēlētu parlamentu organizācija – plašākais dažādu politisko sistēmu parlamentāriešu forums, kas sniedz iespēju sekot līdzi, vērtēt un ietekmēt pasaules politikas virzību. Tā ir vecākā parlamentārā organizācija, kas dibināta 1889. gadā.
SPS ir pārstāvēti 178 nacionālie parlamenti. Plašo pārstāvniecību palīdz koordinēt sešas reģionālās grupas: Āfrikas (51 valsts), Arābu (20 valstis), Āzijas un Klusā okeāna (36 valstis), Eirāzijas (9 valstis), Latīņamerikas un Karību jūras (25 valstis) un “Twelve+” (47 valstis, tai skaitā Latvija) valstu grupas.
Saeimu SPS pārstāv septiņi deputāti.
SPS uzdevums ir stiprināt demokrātiju un mieru pasaulē, veicināt ilgtspējīgu attīstību un sekmēt sadarbību starp tautām un kultūrām politiskā dialoga ceļā.
SPS mudina dalībvalstu parlamentus efektīvāk, mūsdienīgāk un elastīgāk iestāties par daudzpusību, demokrātiju un cilvēktiesībām, kļūt reprezentatīvākiem, dzimumu līdztiesības principiem atbilstošākiem, jaunākiem, atvērtākiem, atbildīgākiem un efektīvākiem.
Lai sasniegtu šos mērķus, SPS apvieno dalībvalstu labāko pieredzi, izveidojot kopīgus standartus, pamatnostādnes un principus parlamentu atbalstam. SPS palīdz parlamentiem izmantot jauno tehnoloģiju iespējas, iesaistoties Parlamentu inovāciju centrā, kas apkopo labās prakses piemērus par digitālo inovāciju un rīkiem, piemēram, sociālajiem medijiem.
SPS darbība balstās uz šādiem pīlāriem:
- Stipri parlamenti: sekmēt pārstāvības demokrātiju, noteikt standartus un iesaistīties reprezentatīvu un efektīvu likumdošanas institūciju pilnveidošanā, veicināt kontaktus, sadarbību, pieredzes apmaiņu starp parlamentiem un pasaules parlamentāriešiem.
- Cilvēktiesības: sekot līdzi cilvēktiesību ievērošanai, īpaši konfliktu un pēckonfliktu zonās, arī parlamentāriešu tiesību ievērošanai pasaulē. Šim nolūkam ir izveidota un aktīvi darbojas SPS Parlamentāriešu cilvēktiesību komiteja.
- Parlamentārais dialogs: SPS arī mūsdienās ir platforma parlamentārajai diplomātijai, dialogam un tīklu veidošanai. Globālā parlamentārā sabiedrība sanāk kopā, lai pārrunātu problēmas, dalītos ar labāko praksi un noteiktu turpmākās rīcības virzienus. SPS asamblejās divreiz gadā notiek simtiem divpusēju sanāksmju, lai palīdzētu risināt konfliktus, nogludinātu nesaskaņas un veidotu saprašanās tiltus.
- Ilgtspējīga attīstība: veicināt ilgtspējīgas attīstības mērķus ekonomikā, sociālajā attīstībā un vides jomā.
- Dzimumu līdztiesība un sievietes politikā: sekmēt dzimumu līdztiesības ievērošanu, īpaši sieviešu pārstāvniecības politikā palielināšanu. Šim nolūkam izveidots un aktīvi darbojas Sieviešu parlamentāriešu birojs un Sieviešu parlamentāriešu forums.
- Miers un drošība: risināt konfliktus sarunu ceļā. Fokusā – terorisms, kiberdraudi, masu iznīcināšanas ieroči un atbruņošanās.
- Jaunatne: izglītība, zinātne, kultūra, jauniešu iesaiste politikā un lēmumu pieņemšanas procesā. Šim nolūkam izveidots un aktīvi darbojas Jauno parlamentāriešu forums.
- Globālā pārvaldība: pārvarēt demokrātijas deficītu starptautiskajās attiecībās, iedzīvināt starptautiskās vienošanās nacionālajās realitātēs.
SPS darbojas četras pastāvīgās komitejas:
- Miera un starptautiskās drošības komiteja;
- Ilgtspējīgas attīstības, finanšu un tirdzniecības komiteja;
- Demokrātijas un cilvēktiesību komiteja;
- ANO lietu komiteja.
Asambleju laikā deputāti izstrādā un pieņem rezolūcijas par aktuāliem Ilgtspējīgas attīstības jautājumiem, demokrātijas standartiem, kā arī reaģē uz ārkārtējām situācijām pasaulē.