Galerija
“Eiropas Savienības institūcijām jāspēj atrast veidu, kā atbildēt uz Ukrainas lūgumu ātrāk to pieņemt par dalībvalsti. Eiropas Savienība nav tikai institūcijas, bet arī tās pilsoņi. Mēs, Eiropas Savienības dalībvalstu parlamentārieši, paužam savu vēlētāju gribu. Ukrainai jābūt Eiropas Savienībā! Mūsu valsts un sabiedrība par to iestājas,” pauda Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, piektdien, 18.martā, parlamentā atklājot konferenci “Baltijas ES sarunas 2022: aktuālie izaicinājumi un ilgtermiņa redzējumi”.
I.Mūrniece uzsvēra, ka situācijā, kad Krievijas vadība noliedz Ukrainas valsti un nāciju, grib atņemt tai tiesības būt, mums ir skaidri jāpasaka ukraiņiem – mēs, eiropieši, esam ar jums, un jūs esat ar mums Eiropā.
Latvijas parlaments šajā jautājumā ir skaidri definējis savu nostāju, vienbalsīgi pieņemot paziņojumu par Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai, sacīja Saeimas priekšsēdētāja, tāpat atzīmējot, ka mēs jau ilgāku laiku palīdzam Ukrainai, daloties ar savu reformu pieredzi, lai sekmētu Ukrainas atbilstību augstajiem kritērijiem kļūšanai par ES kandidātvalsti.
I.Mūrniece atzīmēja, ka mūsu tūlītējs izaicinājums ir apturēt Krievijas uzbrukumu Ukrainai. “Mēs visstingrākajā veidā nosodām šo agresiju. Atvairīt ienaidnieku un glābt cilvēkus – tas ir galvenais un neatliekamais uzdevums,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja, atzīmējot, ka ES dalībvalstis ir apliecinājušas savu vienotību un spēju reaģēt ātri, pastiprinot sankcijas pret Krievijas režīmu, izmantojot tās kā instrumentu Krievijas kara mašīnas finansiālajai ietekmēšanai un agresijas apturēšanai.
“Šodienas Krievija ir pārvērtusies par demokrātijas ienaidnieku – gan apspiežot savus pilsoņus, gan cenšoties ar brutālu spēku iznīcināt ukraiņu tautu, kā arī vājināt un šķelt Rietumu demokrātijas,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
I.Mūrniece atzīmēja, ka “ilgtermiņā ir svarīgi risināt jautājumus par to, kā veidot Eiropu pēc kara, kā sniegt visefektīvāko atbalstu Ukrainai un nodrošināt demokrātijas neatgriezeniskumu”.
Lai labāk izprastu Ukrainas vēlmi pievienoties ES, Saeimas priekšsēdētāja aicināja atminēties Latvijas ieinteresētību kļūt par tās dalībvalsti 2004.gadā. ES dalībvalstis atkal var demonstrēt viedumu tāpat kā pirms vairākiem gadiem, kad notika ES paplašināšanās, pauda I.Mūrniece. “Latvijas un citu Baltijas valstu, tāpat kā citu dzelzs priekškara nošķirto nāciju, atkalapvienošanās ar Eiropas politisko kontinentu manifestējās to uzņemšanā Eiropas Savienībā. Tagad redzam, ka tas ir bijis vienīgais pareizais ceļš – gan Latvijai, gan Eiropas Savienībai,” sacīja I.Mūrniece, mudinot līdzīgi rīkoties Ukrainas gadījumā.
Konferenci “Baltijas ES sarunas 2022: aktuālie izaicinājumi un ilgtermiņa redzējumi” organizē Saeima sadarbībā ar Latvijas Ārpolitikas institūtu un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā.
Saeimas Preses dienests