I. Saeimas deputāti
II. Saeimas amatpersonas
III. Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana,
     atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana
IV. Saeimas sesijas un sēdes
V. Lietu izskatīšana
VI. Saeimas komisijas
VII. Saeimas budžets un saimniecība
VII1 Saeimas līdzdalība Eiropas Savienības jautājumos
VIII. Frakcijas, politiskie bloki un frakciju padome
VIII.1 Deputātu grupas
IX. Deputāta palīgs

Pārejas noteikumi

Pielikums
Saeimas deputātu ētikas kodekss

I. Saeimas deputāti

1. Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem - deputātiem, kuru mandātus (pilnvaras) Saeima apstiprinājusi.

2. Saeima ievēlē Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju, kas pārbauda vēlēšanu materiālus, kā arī sūdzības par vēlēšanām, ja šādas sūdzības iesniegtas Centrālajai vēlēšanu komisijai ne vēlāk kā četras dienas pēc oficiālo vēlēšanu rezultātu izsludināšanas likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.03.2006. likumu)

3. (1) Pēc Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas ziņojuma Saeimas locekļi alfabētiskā secībā Saeimas sēdē dod svinīgu solījumu:
“Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.”

(2) Solījumu Saeimas loceklis dod latviešu valodā un apliecina ar parakstu.

(3) Saeimas locekļi svinīgo solījumu dod no tribīnes. Ja Saeimas loceklis ir persona, kurai apgrūtināta pārvietošanās, viņš var dot svinīgo solījumu no savas vietas sēžu zālē.

(4) Pēc svinīgā solījuma došanas Saeima lemj par deputātu pilnvarām (Satversmes 18.p.).

(2002.gada 24.oktobra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.03.2006. likumu)

4. (1) Deputātam ir Saeimas locekļa tiesības līdz pilnvaru izbeigšanās brīdim.

(2) Deputāta pilnvaras izbeidzas ar brīdi, kad:

1) sanākusi jaunievēlētā Saeima;
2) viņš paziņojis par mandāta nolikšanu un viņa vietā pilnvaras apstiprinātas citam deputātam (5. un 6.p.);
3) viņš izslēgts no Saeimas sastāva (18.p.);
4) viņš miris.

(1996.gada 6.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.06.96.)

4.¹ (1) Deputātam ir tiesības uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, atvaļinājumu bērna tēvam, atvaļinājumu adoptētājam, kā arī bērna kopšanas atvaļinājumu. Šo atvaļinājumu piešķiršanā piemērojami Darba likuma 154., 155. un 156.panta noteikumi, ciktāl Kārtības rullī nav noteikts citādi.

(2) Grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, atvaļinājuma bērna tēvam, atvaļinājuma adoptētājam, kā arī bērna kopšanas atvaļinājuma laikā deputātam saglabājas darba ņēmēja statuss attiecīgās Saeimas darbības laikā.

(2006.gada 15.jūnija likuma redakcijā)

5. (1) Saeimas loceklim uz Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra un valsts ministra amata pildīšanas laiku, kā arī uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, atvaļinājuma adoptētājam vai bērna kopšanas atvaļinājuma laiku ir tiesības nolikt deputāta mandātu. Saņēmis iesniegumu par mandāta nolikšanu, Saeimas Prezidijs (turpmāk — Prezidijs) uzaicina šā deputāta vietā iestāties Saeimas sastāvā nākamo kandidātu un paziņo par to Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pārbauda vēlēšanu materiālus un par pārbaudes rezultātiem ziņo Saeimai, kas pēc tam lemj par minētā kandidāta deputāta pilnvaru apstiprināšanu.

(2) Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs vai valsts ministrs, kurš šajā pantā noteiktajā kārtībā ir nolicis deputāta mandātu, var to atjaunot, ja viņš atkāpjas no Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra vai valsts ministra amata vai ja atkāpjas valdība. Attiecīgais Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs vai valsts ministrs iesniegumu par deputāta pilnvaru atjaunošanu var iesniegt Prezidijam nedēļas laikā no dienas, kad viņš beidzis pildīt Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra vai valsts ministra pienākumus.

(2¹) Grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, atvaļinājumā adoptētājam, kā arī bērna kopšanas atvaļinājumā esošs Saeimas loceklis, kurš šajā pantā noteiktajā kārtībā nolicis deputāta mandātu, var to atjaunot, ja ir nolēmis pārtraukt grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, atvaļinājumu adoptētājam, kā arī bērna kopšanas atvaļinājumu. Iesniegums par deputāta pilnvaru atjaunošanu iesniedzams Prezidijam ne vēlāk kā septiņas dienas pirms dienas, ar kuru viņš nolēmis pārtraukt grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, atvaļinājumu adoptētājam, kā arī bērna kopšanas atvaļinājumu.

(3) Šā panta otrajā un 2.1 daļā minēto iesniegumu Prezidijs nodod Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, kas par to paziņo Saeimas nākamajā sēdē. Ar paziņojuma brīdi izbeidzas šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā uzaicinātā deputāta pilnvaras un ir atjaunots deputāta mandāts Saeimas loceklim, kurš to nolicis uz Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra vai valsts ministra amata pildīšanas vai uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, atvaļinājuma adoptētājam, kā arī bērna kopšanas atvaļinājuma laiku.

(4) Ja kandidāts jau ir iestājies Saeimas sastāvā šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, viņš netiek aicināts iestāties Saeimas sastāvā cita Saeimas locekļa vietā, kurš noliek mandātu uz Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra vai valsts ministra amata vai uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, atvaļinājuma adoptētājam, kā arī bērna kopšanas atvaļinājuma laiku.

(5) Ja šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā mandātus nolikuši vairāki deputāti, kas ievēlēti no viena nosaukuma saraksta vienā vēlēšanu apgabalā, tad, atjaunojot mandātu vienam no viņiem, pilnvaras izbeidzas tam deputātam, kurš no attiecīgā saraksta attiecīgajā vēlēšanu apgabalā šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā Saeimas sastāvā iestājies pēdējais.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu, 07.10.98. likumu, 02.03.2006. likumu un 15.06.2006. likumu)

6. (1) Ja deputāts miris, iesniedzis iesniegumu par izstāšanos no Saeimas sastāva, izslēgts no tā vai viņa pilnvaras nav apstiprinātas, kā arī šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā Prezidijs saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu uzaicina viņa vietā iestāties Saeimas sastāvā nākamo kandidātu un paziņo par to Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pārbauda vēlēšanu materiālus un par pārbaudes rezultātiem ziņo Saeimai. Pēc tam, kad minētais kandidāts 3.pantā noteiktajā kārtībā devis svinīgo solījumu, Saeima lemj par viņa deputāta pilnvaru apstiprināšanu.

(2) Ja kandidāts ir atteicies iestāties Saeimas sastāvā 5.panta pirmajā daļā minētajā gadījumā, tas neliedz Prezidijam viņu aicināt iestāties Saeimas sastāvā šā panta pirmajā daļā paredzētajā gadījumā.

(3) Ja kandidāts ir iestājies Saeimas sastāvā tā Saeimas locekļa vietā, kurš nolicis deputāta mandātu uz Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra vai valsts ministra amata pildīšanas vai uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, kā arī atvaļinājuma adoptētājam vai bērna kopšanas atvaļinājuma laiku (5.p.), tas neliedz Prezidijam aicināt viņu iestāties Saeimas sastāvā šā panta pirmajā daļā paredzētajā gadījumā. Tā Saeimas locekļa vietā, kurš nolicis deputāta mandātu uz Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra vai valsts ministra amata pildīšanas vai uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, atvaļinājuma adoptētājam, kā arī bērna kopšanas atvaļinājuma laiku, šajā gadījumā aicināms cits kandidāts 5.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā. Ja attiecīgajā sarakstā vairs nav neviena deputāta kandidāta vai ja neviens no sarakstā esošajiem deputātu kandidātiem nepiekrīt iestāties Saeimas sastāvā, deputāta mandāts atjaunojams attiecīgajam Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedram, ministram, valsts ministram vai Saeimas loceklim, kurš atrodas grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, atvaļinājumā adoptētājam, kā arī bērna kopšanas atvaļinājumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu, 24.10.2002. likumu, 02.03.2006. likumu un 15.06.2006. likumu)

7. Katra deputāta pienākums ir piedalīties Saeimas darbā.

8. (1) Deputāts drīkst nepiedalīties Saeimas darbā ne ilgāk kā vienu nedēļu, iepriekš par to paziņojot Prezidijam un izprasot atvaļinājumu. Šīs tiesības viņš var izmantot vienu reizi sesijas laikā. Atvaļinājums ir neapmaksāts un piešķirams uz noteiktu laiku.

(2) Deputāta iesniegumu par atvaļinājuma piešķiršanu Prezidijs līdz ar savu atzinumu iesniedz Saeimai izlemšanai (54.p.). Steidzamos gadījumos par atvaļinājumu lemj Prezidijs un ziņo par to Saeimai nākamajā kārtējā Saeimas sēdē.

(3) Tādā pašā kārtībā izlemjams (54.p.) iesniegums par atvaļinājuma pagarināšanu.

(1996.gada 6.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.06.96.)

9. Katrs deputāts paziņo Saeimas Kancelejai savu adresi, telefona numuru un saņem Prezidija izdotu deputāta apliecību. Jauno adresi vai telefona numuru, ja tie tiek mainīti, kā arī savu adresi sesiju starplaikā deputāts paziņo Saeimas Kancelejai.

10. Saeimas deputātu uzņēmējdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas ierobežojumus, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus nosaka likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".

(1996.gada 6.maija likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.03.2006. likumu)

11. Ja par deputātu ievēlēta persona, kura ieņem ar deputāta mandātu nesavienojamu amatu, tai mēneša laikā, skaitot no pilnvaru apstiprināšanas dienas, jāatstāj šis amats vai jānoliek deputāta mandāts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu, kas stājas spēkā no 01.06.96.)

12. (1) Deputāts saņem amata algu par nostrādāto laikposmu Prezidija noteiktajā kārtībā un termiņos. Deputāta pamatalga piesaistāma Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī sabiedriskajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada vidējās darba algas apmēram, kas noapaļots pilnos latos. Nosakot deputāta amata algu, piemēro koeficientu 3,2. Deputāta amata algu pārrēķina katru gadu pēc valstī sabiedriskajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada vidējās darba samaksas apmēra publicēšanas Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā. Pārrēķināto amata algu, piemaksu, atlīdzību par piedalīšanos Saeimas komisiju darbā, reprezentācijas naudu un kompensācijas sāk izmaksāt ar kārtējā gada 1.aprīli.

(2) Saeimas amatpersonas saņem piemaksas pie amata algas; tās aprēķina, piemērojot šādus koeficientus:

1) Saeimas priekšsēdētājs — 2;
2) Saeimas priekšsēdētāja biedrs — 1,7;
3) Saeimas sekretārs — 1,7;
4) Saeimas sekretāra biedrs — 1,6;
5) frakcijas priekšsēdētājs — 0,5;
6) frakcijas priekšsēdētāja vietnieks — 0,4;
7) komisijas priekšsēdētājs — 0,5;
8) komisijas priekšsēdētāja vietnieks — 0,4;
9) komisijas sekretārs — 0,4;
10) apakškomisijas priekšsēdētājs — 0,3;
11) apakškomisijas sekretārs — 0,2.

(3) Deputāts saņem atlīdzību par piedalīšanos Saeimas komisiju (turpmāk — komisija) darbā. Atlīdzību aprēķina, pamatojoties uz šā panta pirmajā daļā minēto Centrālās statistikas pārvaldes oficiālo statistikas paziņojumu un piemērojot šādus koeficientus:

1) par darbu komisijas sēdē — 0,06;
2) par darbu apakškomisijas sēdē — 0,03.

(4) Katram deputātam reprezentācijai izmaksājama reprezentācijas nauda, kuru aprēķina, pamatojoties uz šā panta pirmajā daļā minēto Centrālās statistikas pārvaldes oficiālo statistikas paziņojumu un piemērojot koeficientu 0,35.

(5) Deputātu algas, piemaksas Prezidija locekļiem un komisiju un frakciju amatpersonām, atlīdzību deputātiem par piedalīšanos komisiju darbā izmaksā no Saeimas budžeta tā ietvaros un apliek ar nodokļiem likumā noteiktajā kārtībā.

(2002.gada 16.maija likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu un 13.12.2007. likumu)

13. (1) Algu deputāts saņem no pirmās Saeimas sēdes pēc vēlēšanām vai no dienas, kad viņš iestājies Saeimas sastāvā (5.un 6.p.).

(2) Deputāts, kura mandāts izbeidzas līdz ar Saeimas pilnvaru izbeigšanos, ja viņš nav ievēlēts nākamajā Saeimā, saņem vienreizēju pabalstu triju vidējo mēnešalgu apmērā.

(3) Deputāts, kura mandāts izbeidzas sakarā ar to, ka tiek atjaunots mandāts deputātam, kas to nolicis uz Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, valsts ministra amata pildīšanas vai uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, atvaļinājuma adoptētājam, kā arī bērna kopšanas atvaļinājuma laiku, saņem vienreizēju pabalstu triju vidējo mēnešalgu apmērā.

(4) Šā panta otrajā daļā paredzēto pabalstu pilnā apmērā nevar saņemt deputāts, kas iestājies Saeimas sastāvā 6.pantā noteiktajā kārtībā trīs mēnešu laikā pēc deputāta pilnvaru izbeigšanās. Šādā gadījumā pabalsts deputātam tiek izmaksāts apmērā, kas ir proporcionāls laikam kopš mandāta izbeigšanās līdz ar Saeimas pilnvaru izbeigšanos un iestāšanos jaunās Saeimas sastāvā. Pabalsts deputātam tiek izmaksāts pa daļām — ne vairāk kā vienas vidējās mēnešalgas apmērā mēnesī. Pabalsta izmaksu pārtrauc ar tā mēneša pirmo dienu, kas seko mēnesim, kad deputāts atkārtoti iestājies Saeimas sastāvā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu, 24.10.2002. likumu, 15.06.2006. likumu /skat 24.10.2002. likuma "Pārejas noteikumi" 2.punktu/ un 15.05.2008. likumu)

14. (1) Ja deputātam, realizējot savas pilnvaras, ir radušies izdevumi, tie kompensējami no Saeimas budžeta tā ietvaros Prezidija noteiktajā kārtībā un termiņos.

(2) Deputātam no Saeimas budžeta kompensējami:

1) dzīvojamās telpas īres vai viesnīcas izdevumi, ja deputāts nedzīvo Rīgā un viņa deputāta pilnvaru realizēšanai nepieciešams īrēt dzīvojamo telpu vai viesnīcu Rīgā. Dzīvojamās telpas īres vai viesnīcas izdevumus kompensē atbilstoši faktiskajiem izdevumiem, piemērojot 12.panta pirmās daļas otrajā teikumā minētajam koeficientu 1,26;
2) transporta izdevumi Latvijas teritorijā, piemērojot 12.panta pirmās daļas otrajā teikumā minētajam koeficientu 0,15. Deputātam papildus kompensējami transporta izdevumi atbilstoši faktiskajiem izdevumiem, piemērojot 12.panta pirmās daļas otrajā teikumā minētajam šādus koeficientus:

a) deputātam, kas dzīvo Rīgā vai līdz 60 km attālumā no Rīgas, — 0,43,
b) deputātam, kas dzīvo no 60 līdz 150 km attālumā no Rīgas, — 0,67,
c) deputātam, kas dzīvo vairāk nekā 150 km attālumā no Rīgas, — 0,9;

3) sakaru izdevumi, piemērojot 12.panta pirmās daļas otrajā teikumā minētajam koeficientu 0,2.

(3) Par faktiskajiem izdevumiem šā panta otrās daļas 2.punkta izpratnē uzskatāmi starppilsētu sabiedriskā transporta izdevumi un izdevumi par deputāta īpašumā vai valdījumā esoša transportlīdzekļa izmantošanu.

(4) Transporta izdevumi netiek kompensēti deputātiem, kuriem kā Saeimas amatpersonām dienesta vajadzībām lietošanā piešķirta automašīna.

(5) Deputātiem kompensējami komandējumu izdevumi (ceļa, viesnīcas, reprezentācijas un transporta izdevumi, dienas nauda, piemaksa), un tie tiek apmaksāti atbilstoši faktiskajiem izdevumiem.

(6) Šā panta piektajā daļā minēto izdevumu kompensācijas kārtība un kompensācijas normas attiecināmas arī uz Saeimas darbiniekiem, kuri bijuši ar Prezidija lēmumu apstiprinātā komandējumā.

(7) Šajā pantā minētās kompensācijas, kā arī 12.pantā minētos reprezentācijas izdevumus ar nodokļiem neapliek. Reprezentācijas izdevumus, kas noteikti 12.panta ceturtajā daļā, 14.panta otrās daļas 2.punkta pirmajā teikumā noteiktos transporta izdevumus, kā arī 3.punktā noteiktos sakaru izdevumus kompensē bez faktisko izdevumu apliecinošo dokumentu iesniegšanas.

(8) Informācija par deputātam izmaksājamo summu (amata alga, piemaksas, reprezentācijas nauda un kompensācijas) ir publiski pieejama.

(2002.gada 16.maija likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu un 16.06.2005. likumu)

15. (1) Deputāts, kas izslēgts no Saeimas sēdēm vai neierodas Saeimas sēdē bez svarīga iemesla, vai pārkāpj 8.panta prasības, maksā par katru sēdi sodu 20 procentu apmērā no mēneša pamatalgas. Sods atvelkams no algas.

(2) Lai konstatētu deputātu klātbūtni, Prezidijs rīko reģistrāciju trīs reizes sēdes laikā. Deputāts uzskatāms par klātesošu, ja viņš reģistrējies visas trīs reizes. Deputāta klātbūtni nenotikušā sēdē (46.p.) konstatē pēc pēdējās reģistrācijas kvorumam.

(3) Ja sēde slēgta tāpēc, ka nav kvoruma (48.p.), pēc pēdējās balsošanas deputātu klātbūtnes noskaidrošanai rīkojama atsevišķa reģistrācija.

(4) Ikviens deputāts var pieprasīt sēdes vadītājam, lai tūlīt pēc reģistrācijas ar balsu skaitītāju (24.p.) līdzdalību tiktu pārbaudīta jebkura cita deputāta reālā klātbūtne sēdē.

(5) Prezidijs pārbauda iemeslus, kuru dēļ deputāts kavējis sēdi, un uzliek sodu, ja atzīst kavējumu par neattaisnojamu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu, 16.12.99. likumu un 28.10.2004. likumu)

16. Deputātu atvaļinājumi, kavētās sēdes un uzliktie sodi uzskaitāmi īpašā sarakstā.

17. (1) Par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas locekli, viņa apcietināšanai, kratīšanas izdarīšanai pie viņa vai citādai personas brīvības ierobežošanai Saeima lemj pēc Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas ziņojuma.

(2) Ja Saeima piekrīt kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas locekli, attiecīgais Saeimas loceklis zaudē tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās Saeima viņu ir ievēlējusi vai apstiprinājusi, līdz kriminālvajāšanas izbeigšanai vai līdz brīdim, kad stājas spēkā notiesājošs tiesas spriedums. Šajā laikā prokuratūrai un tiesai ir tiesības piemērot attiecīgajam Saeimas loceklim visus kriminālprocesuālajos likumos noteiktos piespiedu līdzekļus.

(3) Ja deputāts apcietināts, viņš zaudē tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju sēdēs, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās Saeima viņu ievēlējusi vai apstiprinājusi.

(4) Par piekrišanu Saeimas locekļa saukšanai pie administratīvās atbildības, viņa piespiedu atvešanai, personas vai mantu apskatei, kā arī dokumentu izņemšanai pie Saeimas locekļa Saeima lemj pēc Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas ziņojuma.

(5) Saskaņā ar šā panta pirmo vai ceturto daļu iesniegtais Saeimas lēmuma projekts nav uzskatāms par patstāvīgo priekšlikumu.

(1996.gada 6.maija likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.98. likumu un 02.03.2006. likumu)

18. (1) Deputāts, kas notiesāts par noziedzīgu nodarījumu, uzskatāms par izslēgtu no Saeimas sastāva ar dienu, kad stājas spēkā notiesājošs spriedums.

(2) Deputātu ar Saeimas lēmumu var izslēgt no Saeimas sastāva, ja pēc viņa pilnvaru apstiprināšanas tiek konstatēts, ka viņš:

1) ievēlēts, pārkāpjot Saeimas vēlēšanu likuma noteikumus;
2) neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai;
3) ieņem ar deputāta mandātu nesavienojamu amatu;
4) vienas kārtējās sesijas laikā neattaisnotu iemeslu dēļ nav apmeklējis vairāk nekā pusi no Saeimas sēdēm;
5) izdarījis nodarījumu nepieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc nozieguma izdarīšanas saslimis ar gara slimību, kas atņēmusi viņam iespēju apzināties savu darbību vai to vadīt;
6) likumā noteiktajā kārtībā atzīts par rīcības nespējīgu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu un 16.12.99. likumu, kas stājas spēkā no 12.01.2000.)

19. Ja deputāts uz šā likuma 17.panta pamata ir atstādināts no piedalīšanās Saeimas darbā, atstādināšanas laikā viņš zaudē tiesības uz 12.panta otrajā daļā un 14.pantā paredzēto kompensāciju, kā arī 12.pantā paredzētās reprezentācijas naudas saņemšanu, bet algu viņam izmaksā piecdesmit procentu apmērā. Ja deputātam tiek piemērots drošības līdzeklis — apcietinājums, viņam uz apcietinājumā pavadīto laiku tiek pārtraukta arī algas izmaksa. Ja krimināllieta izbeigta, nekonstatējot deputāta vainu, vai arī deputāts tiek attaisnots, viņš saņem visu par atstādināšanas laiku viņam neizmaksāto algu, kā arī reprezentācijas naudu un kompensācijas.

(1998.gada 7.oktobra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2007. likumu un 15.05.2008. likumu)

19.¹ Bijušajiem Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātiem, kuri balsoja "par" 1990.gada 4. maija deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu", ir tiesības apmeklēt Saeimas ēkas. Šo tiesību nav deputātiem, kuri izslēgti no Saeimas sastāva (18.p.).

(1998.gada 7.oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 03.11.98.)
 

II. Saeimas amatpersonas

20. Prezidijs sastāv no priekšsēdētāja, diviem viņa biedriem, sekretāra un viņa biedra.

21.(1) Priekšsēdētājs reprezentē Saeimu, vada Saeimas sēdes un gādā par kārtību tajās. Priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda kāds no viņa biedriem pēc savstarpējas vienošanās. Tāpat priekšsēdētājs un viņa biedri sadala savā starpā kārtējos darbus, arī sēžu vadīšanu.

(2) Saeimas pieņemtos lēmumus, kam ir vispārēja nozīme, priekšsēdētājs izsludina "Latvijas Vēstnesī". Šis noteikums attiecas arī uz 30. un 30.¹ pantā paredzētajiem gadījumiem.

(3) Saeimas priekšsēdētājs ieceļ amatā Saeimas priekšsēdētāja biroja vadītāju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu, 15.05.2008. likumu un 11.12.2008. likumu)

22. Sekretārs un viņa biedrs nodrošina Saeimas sēžu protokolēšanu, ja nepieciešams, Saeimas sēdē nolasa dokumentus, pārbauda stenogrammas un pārzina Saeimas Kancelejas darbus, savstarpēji vienojoties par šo darbu sadali.

23. (1) Prezidijs:

1) nosaka iekšējo kārtību un darba gaitu Saeimas Kancelejā un citās Saeimas struktūrvienībās;
2) pieņem darbā un atlaiž no darba Saeimas struktūrvienību vadītājus, izņemot Saeimas priekšsēdētāja biroja vadītāju;
3) dod atzinumus un virza tālāk ienākušās lietas visos Kārtības rullī paredzētajos gadījumos;
4) saziņā ar Frakciju padomi (190.p.) kārto ar Kārtības rulli un Saeimas lēmumiem nenoskaidrotus jautājumus;
5) lemj par komandējumiem un to apmaksu;
6) sastāda Saeimas sēžu darba kārtību;
7) nosaka Saeimas darbinieku štatu sarakstu un atalgojumu;
8) nosaka deputātu un Saeimas darbinieku veselības apdrošināšanas, apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem kārtību, pabalstu sistēmu un Saeimas darbiniekiem izmaksājamo kompensāciju sistēmu, ņemot vērā civildienesta ierēdņiem noteikto kompensāciju un pabalstu sistēmu;
9) nosaka Saeimas pārstāvi Satversmes tiesā, ja Saeima nav lēmusi citādi.

(2) Prezidija sēdes norisi fiksē fonogrammā, pēc kuras, ja nepieciešams, sagatavo attiecīgās daļas stenogrammu. Prezidija sēdes protokolā atspoguļo pieņemtos atzinumus un lēmumus. Protokolam pievieno Prezidijam iesniegtos dokumentus. Prezidija sēdes protokolu paraksta sēdes vadītājs - Saeimas priekšsēdētājs vai viņa biedrs - un Saeimas sekretārs vai viņa biedrs.

(3) Saeimas priekšsēdētāja biroja vadītāju, Prezidija locekļu palīgus un padomniekus pieņem darbā uz Prezidija locekļu amata pildīšanas laiku un atlaiž no darba Saeimas Kanceleja pēc Prezidija locekļa ierosinājuma Darba likumā noteiktajā kārtībā. Uz viņiem neattiecas Darba likuma 45.panta pirmajā daļā noteiktais darba līguma termiņa ierobežojums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.99. likumu, 18.01.2001. likumu, 16.05.2002. likumu, 24.10.2002. likumu un 11.12.2008. likumu)

23.¹ Saeimas Kancelejas un citu Saeimas struktūrvienību administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt Saeimas Prezidijā. Saeimas Prezidija lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2007.gada 13.decembra likuma redakcijā)

24. Balsis Saeimas sēdēs aizklātas balsošanas gadījumā, ja balsošana notiek ar vēlēšanu zīmēm, un citos nepieciešamos gadījumos skaita no deputātu vidus ievēlēti balsu skaitītāji.
 

III. Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana
vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana
(Sadaļa 1996.gada 6.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.06.96.)

25. Kandidatūras Prezidija locekļu, Valsts prezidenta un valsts kontroliera amatiem deputāti iesniedz Prezidijam rakstveidā. Kandidatūras iesniedzēja paraksts nozīmē, ka izvirzītais kandidāts piekritis savas kandidatūras izvirzīšanai.

26. (1) Par katram 25.pantā minētajam amatam izvirzītajiem kandidātiem balso vienlaikus aizklātā balsošanā ar vēlēšanu zīmēm.

(2) Par ievēlētu uzskatāms kandidāts, kas ieguvis visvairāk balsu, turklāt balsu skaits nedrīkst būt mazāks par klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu.

(3) Valsts prezidents uzskatāms par ievēlētu ar ne mazāk kā 51 balss vairākumu (Satversmes 36.p.).

(4) Ja pirmajā vēlēšanu kārtā neviens nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tad šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā par visiem kandidātiem balso otrreiz. Ja arī tad neviens netiek ievēlēts, vēlēšanas turpina, izslēdzot ikvienā turpmākajā vēlēšanu kārtā to kandidātu, kas iepriekšējā kārtā ieguvis vismazāk balsu. Vēlēšanas turpina, līdz viens no kandidātiem iegūst ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu.

(5) Ja vēlēšanu pēdējā kārtā neviens nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, rīko jaunas vēlēšanas 25.pantā un šā panta pirmajā - ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā. Katrās jaunās vēlēšanās var izvirzīt arī iepriekšējās vēlēšanās neievēlētos kandidātus.

27. (1) Par Ministru kabineta sastādīšanu Valsts prezidenta aicinātais Ministru prezidenta amata kandidāts ziņo Saeimas priekšsēdētājam, pievienojot deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību un attiecīgu Saeimas lēmuma projektu.

(2) Minēto dokumentu kopijas nekavējoties izsniedzamas deputātiem.

(3) Ja nav priekšlikuma vai prasības par Saeimas ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu, Prezidijs minēto ziņojumu un Saeimas lēmuma projektu iekļauj Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā kā pirmo jautājumu.

28. Saeimas lēmuma projektu par uzticības izteikšanu Ministru prezidenta biedram, ministram vai valsts ministram, ko Ministru prezidents aicina vai ieceļ vēlāk, Ministru prezidents iesniedz Saeimas priekšsēdētājam.

29. (1) Saeimas lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam, Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedram, ministram vai valsts ministram var iesniegt 130.panta kārtībā vai arī kā atsevišķu Saeimas lēmuma projektu.

(2) Šādu Saeimas lēmuma projektu var iesniegt Saeimas komisija vai ne mazāk kā desmit deputāti, un tas nav uzskatāms par patstāvīgo priekšlikumu. Lēmuma projekta kopijas nekavējoties izsniedzamas deputātiem.

(3) Šāds Saeimas lēmuma projekts iekļaujams Saeimas sēdes darba kārtībā ne agrāk kā piecas dienas, bet ne vēlāk kā desmit dienas pēc tā izsniegšanas deputātiem, bet gadījumos, kad šāds lēmuma projekts iesniegts sesiju starplaikā, - ne vēlāk kā desmit dienas pēc kārtējās sesijas sākuma un izskatāms vienā lasījumā.

(4) Par šādu Saeimas lēmuma projektu Saeimas sēdē referē:

1) ja lēmuma projektu iesniedz Saeimas komisija - Saeimas komisijas ievēlētais referents;
2) ja lēmuma projektu iesniedz ne mazāk kā desmit deputāti - pirmais no tā parakstītājiem, ja iesniedzēji nav vienojušies citādi.

30. Ja Saeima, balsojot par Ministru kabineta iesniegto gadskārtējo valsts budžeta projektu pirmajā vai otrajā lasījumā, to noraida, uzskatāms, ka izteikta neuzticība Ministru kabinetam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.10.96. likumu, kas stājas spēkā no 26.10.96.)

30.¹ (1) Ministru prezidents var iesniegt Saeimas priekšsēdētājam Saeimas lēmuma projektu par atkārtotas uzticības izteikšanu Ministru kabinetam vai Ministru prezidentam. Lēmuma projekta kopijas nekavējoties izsniedzamas deputātiem.

(2) Ja nav priekšlikuma vai prasības par Saeimas ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu, Saeimas lēmuma projektu par atkārtotas uzticības izteikšanu Ministru kabinetam vai Ministru prezidentam iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā Saeimas kārtības ruļļa noteiktajā kārtībā.

(3) Ja Ministru prezidents vēlas saistīt uzticību Ministru kabinetam vai Ministru prezidentam ar kādu Saeimas sēdē balsojamu lietu, viņš rakstveidā iesniedz Prezidijam attiecīgu iesniegumu. Iesniegums iesniedzams pirms attiecīgā balsojuma, un tajā norāda, kādu balsojuma iznākumu Ministru prezidents uzskata par neuzticības izteikšanu. Saeimas sēdes vadītājs pirms attiecīgā balsojuma nolasa Ministru prezidenta iesniegumu. Ja, balsojot par attiecīgo lietu, Ministru kabinetam vai Ministru prezidentam tiek izteikta neuzticība, Saeimas sēdes vadītājs par to paziņo pēc attiecīgā balsojuma rezultātu paziņošanas.

(15.05.2008. likuma redakcijā)

31. (1) Tiesnešu, ģenerālprokurora, Satversmes aizsardzības biroja direktora un citu 25. un 32.pantā neminēto amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata tiek ierosināta likumos noteiktajā kārtībā. Saņēmis šādu iesniegumu, Prezidijs to nekavējoties nodod attiecīgajai Saeimas komisijai, kas piecpadsmit dienu laikā izskata šo iesniegumu un sagatavo Saeimas lēmuma projektu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais Saeimas lēmuma projekts nav uzskatāms par patstāvīgo priekšlikumu, un tam nav piemērojami 117. un 118.panta noteikumi. Ja komisijas sagatavotais Saeimas lēmuma projekts bijis pieejams deputātiem vismaz piecas dienas pirms attiecīgās sēdes, Prezidijs iekļauj to Saeimas sēdes darba kārtībā. Pēc Saeimas komisijas priekšlikuma Saeima var iekļaut (54. p.) darba kārtībā lēmuma projektu, kas nav bijis pieejams deputātiem minēto laiku.

(3) Par šādu Saeimas lēmuma projektu Saeimas sēdē ziņo komisijas ievēlētais referents.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētās amatpersonas ievēlē, apstiprina, ieceļ, atbrīvo vai atlaiž no amata, aizklāti balsojot par katru atsevišķi.

(5) Satversmes aizsardzības biroja direktoru ieceļ, aizklāti balsojot ar vēlēšanu zīmēm.

(6) Ja likums paredz, ka kādu 25.un 32.pantā neminētu amatpersonu ievēlē, ieceļ vai apstiprina Saeima, taču nenosaka, kas ir tiesīgs iesniegt attiecīgās kandidatūras, tās iesniedzamas ar vismaz desmit deputātu parakstiem. Ievēlēšana, apstiprināšana vai iecelšana notiek šajā pantā paredzētajā kārtībā.

(7) Ja likums paredz, ka kādu 25.un 32.pantā neminētu amatpersonu ievēlē, ieceļ vai apstiprina Saeima, taču nenosaka šīs amatpersonas atbrīvošanas vai atlaišanas kārtību, par atbrīvošanu vai atlaišanu lemj Saeima šajā pantā noteiktajā kārtībā pēc minētās amatpersonas rakstveida iesnieguma vai ne mazāk kā desmit deputātu priekšlikuma.

(8) Ja attiecīgajam amatam izvirzīto kandidātu skaits pārsniedz ievēlējamo amatpersonu vietu skaitu, balsošana notiek šā likuma 26.pantā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.98. likumu, kas stājas spēkā no 03.11.98.)

32. Saeimas komisiju locekļu, balsu skaitītāju un Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu kandidatūras deputāti iesniedz Prezidijam 25.pantā noteiktajā kārtībā. Kārtību, kādā ievēlējamas šajā pantā minētās amatpersonas, nosaka Saeima.

33. (1) Prezidija locekli vai balsu skaitītāju var atsaukt ar Saeimas lēmumu pēc:

1) šā Prezidija locekļa vai balsu skaitītāja rakstveida iesnieguma;
2) ne mazāk kā desmit deputātu priekšlikuma.

(2) Saeimas komisijas locekli var atsaukt ar Saeimas lēmumu pēc:

1) šā komisijas locekļa rakstveida iesnieguma;
2) ne mazāk kā desmit deputātu priekšlikuma;
3) attiecīgās komisijas priekšlikuma 165.pantā paredzētajā gadījumā.

(3) Saeimas ievēlētos Centrālās vēlēšanu komisijas locekļus atsauc likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" noteiktajā kārtībā.

(4) Balsošana par atsaukšanu ir aizklāta.

34. 31., 32. un 33.pantā minēto lēmumu pieņemšanai nepieciešams klātesošo deputātu absolūtais balsu vairākums.

35. (1) Par Saeimas pārstāvjiem starpparlamentārajās organizācijās Saeima lemj 117. un 118.pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Balsošana par Saeimas pārstāvju atsaukšanu ir aizklāta.
 

IV. Saeimas sesijas un sēdes

36. (1) Saeimas sesijas ir kārtējas un ārkārtas. Gadā ir trīs kārtējās sesijas: rudens, ziemas un pavasara sesija.

(2) Jebkurā brīdī kārtējo sesiju starplaikā var sasaukt ārkārtas sesiju.

37. Saeimas kārtējās sesijas sasauc Prezidijs. Par Saeimas kārtējo sesiju sākšanu un slēgšanu lemj Saeima.

38. (1) Saeimas ārkārtas sesiju vai ārkārtas sēdi sasauc Prezidijs pēc sava ierosinājuma, kā arī pēc Valsts prezidenta, Ministru prezidenta vai ne mazāk kā vienas trešdaļas Saeimas deputātu prasības (Satversmes 19. un 20. p.), kurā jānorāda apspriežamā darba kārtība.

(2) Pēc šādas prasības saņemšanas Prezidijs sasauc Saeimas ārkārtas sesiju vai ārkārtas sēdi prasībā norādītajā dienā, bet, ja prasībā tā nav norādīta, ārkārtas sesiju - ne vēlāk kā 48 stundu laikā, bet ārkārtas sēdi kārtējās sesijas laikā - ne vēlāk kā 24 stundu laikā.

(3) Par ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu jāpaziņo ar radio un televīzijas palīdzību un, ja iespējams, katram deputātam individuāli.

(4) Ārkārtas sesijā vai ārkārtas sēdē izskatāmi tikai tie darba kārtības jautājumi, kuri norādīti ierosinājumā vai prasībā par ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu, un pēc šo jautājumu izskatīšanas sesiju vai sēdi slēdz.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu, kas stājas spēkā no 01.06.96.)

39. (1) Likumprojektus un patstāvīgos priekšlikumus, kas nav izskatīti Saeimas kārtējā sesijā, turpina apspriest nākamajā šīs Saeimas kārtējā sesijā.

(2) Ja likumprojekta izskatīšana vienas Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta, bet likumprojekts izskatīts vienā vai divos lasījumos, nākamā Saeima pēc Valsts prezidenta, Ministru kabineta, Saeimas komisijas vai ne mazāk kā piecu deputātu priekšlikuma savā pirmajā sesijā lemj, vai likumprojekta izskatīšana ir turpināma. Ja Saeima nolemj turpināt likumprojekta izskatīšanu, tā nosaka atbildīgo komisiju un priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Šādā kārtībā atbildīgajai komisijai nodotais likumprojekts tiek uzskatīts par pieņemtu pirmajā lasījumā.

(3) Esošā Saeima var lemt tikai par iepriekšējai Saeimai iesniegta likumprojekta izskatīšanas turpināšanu.

(1998.gada 7.oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 03.11.98.)

40. Sēžu dienas un stundas nosaka Prezidijs, izņemot gadījumus, kad par to lēmusi pati Saeima (54.p.) vai kad sēdes diena norādīta prasībā par ārkārtas sēdes sasaukšanu.

(1996.gada 6.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.06.96.)

41. Sēdes vadītājs atklāj un slēdz sēdi. Sēdes beigās, ja iespējams, viņš paziņo nākamās sēdes dienu un stundu. Pēc sēdes vadītāja vai ne mazāk kā piecu deputātu priekšlikuma Saeima var lemt (54.p.) par sēdes pagarināšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.98. likumu, kas stājas spēkā no 03.11.98.)

42.(1) Kārtējo sēžu darba kārtība izsludināma vismaz 48 stundas pirms sēdes atklāšanas. Izsludināšanu izdara ar rakstveida paziņojumu, kas izliekams Saeimas telpās, un, ja iespējams, publicējams masu informācijas līdzekļos. Ārkārtas sēdes darba kārtību Prezidijs var paziņot, atklājot šo sēdi.

(2) Secību, kādā izskatāmās lietas ierakstāmas izsludināmajā darba kārtībā, nosaka Prezidijs, izņemot 27.panta trešajā daļā paredzēto gadījumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu, kas stājas spēkā no 01.06.96.)

43. Par sēdēm paziņo arī tiem ministriem, uz kuru resoru attiecas darba kārtībā iekļautās lietas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu, kas stājas spēkā no 01.06.96.)

44. Sēdes var notikt, ja tajās piedalās vismaz puse deputātu.

45. Piecas minūtes pirms sēdes atklāšanas deputātus ar zvanu aicina sēžu zālē.

46. Ja pusstundu pēc noteiktā sēdes atklāšanas laika nav ieradies nepieciešamais deputātu skaits (44.p.), sēdes vadītājs pasludina sēdi par nenotikušu.

47. Sēdes vadītājs var arī sēdes laikā pēc sava ieskata vai pēc piecu klātesošo deputātu priekšlikuma pārliecināties par kvorumu, sarīkojot reģistrāciju.

48. (1) Ja izrādās, ka nav kvoruma, sēdes vadītājs pēc sava ieskata var sēdi slēgt vai pārtraukt. Ja arī pēc pārtraukuma kvoruma nav, sēde slēdzama.

(2) Ja kādā no balsošanas reizēm konstatē, ka nav kvoruma, izdarāma pārbalsošana. Ja arī pārbalsojot nav kvoruma, rīkojas šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.

49. Izņemot Kārtības rullī paredzētos gadījumus (41.,48. un 76.p.), sēde pārtraucama un slēdzama tikai uz Saeimas lēmuma pamata (54.p.). Pārtraukumu un slēgšanu var ierosināt sēdes vadītājs vai vismaz pieci deputāti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.98. likumu, kas stājas spēkā no 03.11.98.)
 

V. Lietu izskatīšana

1. Vispārīgie noteikumi

50. (1) Lietu izskatīšana Saeimā un tās komisijās notiek valsts valodā.

(2) Likumprojekti, patstāvīgie priekšlikumi un citi lēmumu projekti, pieprasījumi, jautājumi un priekšlikumi, kā arī tiem pievienotie dokumenti iesniedzami valsts valodā.

(1998.gada 7.oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 03.11.98.)

51. (1) Pēc sēdes atklāšanas sēdes vadītājs paziņo Saeimai pieņemšanai izsludināto darba kārtību, kurā Saeima pēc Valsts prezidenta, Ministru prezidenta, Saeimas komisijas, frakcijas vai ne mazāk kā piecu deputātu priekšlikuma var izdarīt grozījumus. Lietas izskata noteiktā secībā, bet Saeima pēc Valsts prezidenta, Ministru prezidenta, Saeimas komisijas, frakcijas vai ne mazāk kā piecu deputātu priekšlikuma var grozīt to arī sēdes laikā (54.p.).

(2) Ja iepriekšējā sēdē kādas lietas izskatīšana ir iesākta, bet nav pabeigta, darba kārtību paziņo pēc šīs lietas izskatīšanas.

(1996.gada 6.maija likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.98. likumu, kas stājas spēkā no 03.11.98.)

52. Pirms vienas lietas izskatīšana nav pabeigta, nedrīkst pāriet uz citu lietu, izņemot gadījumus, kad debašu pārtraukumu un pāreju uz citu lietu prasa Saeimas komisija vai vismaz 20 deputāti un Saeima tam piekrīt (54.p.).

53. Lai varētu izteikties (runāt) par darba kārtību, vajadzīga Saeimas piekrišana, izņemot Kārtības rullī paredzētos gadījumus (49., 51., 52., 66. un 67.p.).

54. (1) Gadījumos, kas paredzēti 8.pantā, 31.panta otrajā daļā, 40., 41., 49., 51., 52., 65., 77., 82.pantā, 84., 90., 92., 93., 98., 104., 117., 127., 133., 135., 136., 140. un 142.pantā, pirms balsošanas vārdu dod tikai diviem deputātiem: vienam - par, otram - pret priekšlikumu un ne ilgāk kā piecas minūtes katram.

(2) Ja priekšlikuma iesniedzējs pats aizstāv savu priekšlikumu, uzskatāms, ka viņš ir runātājs "par".

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu, 07.10.98. likumu un 15.05.2008. likumu)

55. Sēdes vadītājs debatēs nepiedalās. Ja viņš vēlas piedalīties debatēs, viņš sēdes vadību nodod savam biedram.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu, kas stājas spēkā no 01.06.96.)

56. (1) Atļauju runāt Saeimas sēdē no tribīnes dod sēdes vadītājs pēc pieteikuma saņemšanas. Pieteikties var rakstveidā vai izmantojot elektronisko balsošanas iekārtu.

(2) Rakstveida pieteikumiem, kas iesniegti pirms attiecīgās lietas izskatīšanas uzsākšanas, dodama priekšroka, izņemot 58.pantā paredzētos gadījumus.

(3) Rakstveidā pieļaujams nepieteikties:

1) referentam;
2) runātājiem 54.pantā paredzētajos gadījumos;
3) runātājiem debatēs par likumprojektu vai lēmuma projektu;
4) runātājiem, kas sniedz atbildi uz pieprasījumu.

(4) Deputāts, kurš ir Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs vai valsts ministrs, pieteikumā norāda, vai viņš runās kā deputāts vai kā Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs vai valsts ministrs. Ja pieteikumā tas nav norādīts, viņam vārdu dod kā deputātam.

(1998.gada 7.oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 03.11.98.)

57. (1) Saeimas sēdēs runāt ir tiesības Valsts prezidentam, Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedriem, ministriem, valsts ministriem un ministriju parlamentārajiem sekretāriem.

(2) Prezidijs var dot iespēju runāt Saeimas sēdēs arī ārvalstu un starptautisko organizāciju amatpersonām.

(1998.gada 7.oktobra likuma redakcijā ar 16.12.99. likumu, kas stājas spēkā no 12.01.2000.)

58. (1) Referentam, Ministru prezidentam un Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā vārdu debatēs dod ārpus kārtas.

(2) Ministru kabinets par savu pārstāvi apspriežamajā lietā var pilnvarot Ministru prezidenta biedru, ministru, valsts ministru vai ministrijas parlamentāro sekretāru. Par pilnvarojumu Ministru kabinets rakstveidā informē Prezidiju. Katrā apspriežamajā lietā var būt viens Ministru kabineta pārstāvis.

(1996.gada 6.maija likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.98. likumu un 16.12.99. likumu, kas stājas spēkā no 12.01.2000.)

59. (1) Gadījumos, kad pieteikušies vairāki runātāji, vārdu dod pieteikšanās secībā. Ja pieteikšanās secība nav konstatējama, runātāju secību nosaka sēdes vadītājs.

(2) Ja pirms debašu uzsākšanas frakcijas norādījušas runātājus, kas izteiks frakcijas viedokli, tad vārdu pieteikšanās secībā dod vispirms šiem runātājiem (pa vienam no katras frakcijas).

(3) Izskatot likumprojektu otrajā vai trešajā lasījumā, vārdu vispirms dod tiem, kas pieteikušies rakstveidā.

(1996.gada 6.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.06.96.)

60. Runātāji, kas pieteikušies debatēs, var savstarpēji samainīties, par to laikus paziņojot sēdes vadītājam.

(1996.gada 6.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.06.96.)

61. Ja runātājs, kas pieteicies debatēs, neatrodas zālē, kad viņa kārta pienākusi, viņš savu kārtu zaudē. Vārdu viņam dod tikai pēc tam, kad pārējie sarakstā iekļautie runātāji izteikušies.

(1996.gada 6.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.06.96.)

62. (1) Neviens runātājs, izņemot referentu, Ministru prezidentu un Ministru kabineta pārstāvi apspriežamajā lietā, nedrīkst runāt vienā un tajā pašā lietā vairāk par divām reizēm.

(2) Šis noteikums neattiecas uz likumprojektu apspriešanu otrajā un trešajā lasījumā, kad katrs runātājs drīkst runāt ne vairāk kā divas reizes par katra balsojuma priekšmetu: panta punktu vai daļu, pantu kopumā vai pantu grupu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu, kas stājas spēkā no 01.06.96.)

63. Kad visi debatēs pieteikušies runātāji izteikušies, sēdes vadītājs pasludina debates par izbeigtām un norāda uz to ar āmura piesitienu. Pēc tam runā, ja viņš to vēlas, vienīgi referents.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu, kas stājas spēkā no 01.06.96.)

64. (1) Runas laiks referentam, Ministru prezidentam un Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā nedrīkst pārsniegt vienu stundu pirmajā reizē, piecpadsmit minūtes otrajā reizē un piecas minūtes katrā no turpmākajām reizēm.

(2) Pārējiem runātājiem, apspriežot Satversmes grozījumus, lēmuma projektus par uzticības vai neuzticības izteikšanu, likumprojektus un patstāvīgos priekšlikumus pirmajā lasījumā, kā arī pieprasījumus, runas laiks nedrīkst pārsniegt piecpadsmit minūtes, bet, runājot otro reizi, - piecas minūtes, pārējos gadījumos - piecas minūtes pirmo reizi un divas minūtes otro reizi.

(3) Pēc runātāja lūguma Saeima bez debatēm lemj par runas laika pagarināšanu.

(1998.gada 7.oktobra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.99. likumu, kas stājas spēkā no 12.01.2000.)

65. (1) Pēc ne mazāk kā desmit deputātu priekšlikuma Saeima var nolemt (54.p.):

1) saīsināt runas laiku;
2) slēgt runātāju sarakstu.

(2) Runas laiku nedrīkst saīsināt referentam, Ministru prezidentam un Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā.

(3) Gadījumos, kad Saeima, saīsinot runas laiku, noteikusi to īsāku par piecām minūtēm, runātājam, kurš runā otro reizi, runas laiks nedrīkst pārsniegt vienu minūti, ja Saeima nav nolēmusi citādi.

(4) Ja runātāju saraksts slēgts, tajā iekļautie runātāji var runāt tikai vienu reizi, izņemot gadījumus, kad runātājs pieteicies runāt atkārtoti jau pirms runātāju saraksta slēgšanas. Papildus runātāju sarakstā iekļautajiem runātājiem vārdu var dot tikai referentam, Ministru prezidentam un Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā.

(5) Pēc ne mazāk kā divdesmit deputātu priekšlikuma Saeima var nolemt (54.p.) izbeigt debates. Pēc tam vārdu dod vienīgi:

1) runātājiem, kas pieteikušies 59.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā;
2) referentam, Ministru prezidentam un Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā.

(1996.gada 6.maija likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.98. likumu, kas stājas spēkā no 03.11.98.)

66. Ārpus kārtas vārds dodams runātājiem:

1) par Kārtības ruļļa neievērošanu vai pārkāpšanu;
2) par kārtību, kādā apspriežamā lieta tālākvirzāma.

67. (1) Runātājs, kas ārpus darba kārtības vēlas sniegt steidzamu paziņojumu, rakstveida pieteikumā norāda, par ko paziņojums tiks sniegts. Par to, vai dot vārdu steidzamam paziņojumam, lemj sēdes vadītājs.

(2) Ja steidzamu paziņojumu pieteikušies sniegt vairāki runātāji, viņu secību nosaka sēdes vadītājs.

(3) Runas laiks steidzamam paziņojumam nedrīkst pārsniegt trīs minūtes.

(1996.gada 6.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.06.96.)

68. Domu apmaiņa par steidzamiem paziņojumiem (67.p.) nav pieļaujama.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu, kas stājas spēkā no 01.06.96.)

69. (1) Runātāji runā no tribīnes, izņemot gadījumu, ja runātājs ir persona, kurai apgrūtināta pārvietošanās.

(2) Deputāts pēc rakstveida pieteikuma vai, paceļot roku, var runāt no savas vietas sēžu zālē:

1) par Saeimas kārtības ruļļa neievērošanu vai pārkāpšanu;
2) par kārtību, kādā lieta virzāma tālāk;
3) par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem;
4) par datumu, kad steidzams likumprojekts izskatāms otrajā lasījumā;
5) pieprasot nobalsot kādu priekšlikumu, kas tiek apspriests Saeimas sēdē.

(3) Domstarpību gadījumā runātāju secību nosaka sēdes vadītājs.

(4) Runas laiks, ja deputāts runā no savas vietas sēžu zālē, nedrīkst pārsniegt vienu minūti.

(1998.gada 7.oktobra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.04.2001. likumu, kas stājas spēkā no 13.04.2001.)

70. Runātājs nedrīkst novirzīties no apspriežamā temata.

71. Starpsaucieni ir atļauti, bet sarunas starp runātāju tribīnē un deputātiem nav pieļaujamas.

72. Sēdi vada priekšsēdētājs vai viņa biedrs (21.p.). Piezīmes vai domu apmaiņa par viņa rīkojumiem attiecībā uz sēdes vadīšanu nav pieļaujamas, izņemot 66.pantā minēto gadījumu.

73. Sēdes vadītājs var pārtraukt runātāju (69., 70., 71., 72. un 74.p.) un izteikt viņam piezīmi.

74. Ja runātājs vai kāds sēdes dalībnieks nepaklausa sēdes vadītāja aizrādījumiem vai atļaujas lietot apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus vai traucēt kārtību sēdes laikā, sēdes vadītājs viņu sauc pie kārtības vai liedz viņam runāt, vai sevišķi svarīgos gadījumos liek Saeimai priekšā izslēgt viņu uz vienu līdz sešām sēdēm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu, kas stājas spēkā no 01.06.96.)

75. Iepriekšējā pantā minēto sēdes vadītāja priekšlikumu Saeima izlemj bez debatēm, uzklausījusi izslēdzamā vai viņa frakcijas pārstāvja paskaidrojumus.

(2) Balsošana par izslēgšanu ir aizklāta.

(3) Izslēgtais nedrīkst atrasties sēžu zālē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu, kas stājas spēkā no 01.06.96.)

76. Ja sēdē izceļas troksnis vai nekārtības un sēdes vadītāja pūles atjaunot kārtību ir nesekmīgas, sēdes vadītājs atstāj savu sēdekli, un līdz ar to sēde uzskatāma par pārtrauktu uz pusstundu. Ja arī pēc sēdes atjaunošanas troksnis vai nekārtības nemitējas, sēdes vadītājs sēdi slēdz.

77. (1) Saeimas sēdes ir atklātas. Pēc desmit deputātu, Valsts prezidenta, Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra vai ministra prasības Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu var nolemt (54.p.), ka sēde būs aizklāta (Satversmes 22.p.). Aizklātas sēdes dalībnieku pienākums ir sēdē notikušo atklātībā neizpaust.

(2) Atklātās sēdes un atbildes uz deputātu jautājumiem (120.p.) pārraida valsts radio.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu un 07.10.98. likumu, kas stājas spēkā no 03.11.98.)

78. Publikai ir aizliegts izteikt piekrišanu vai nepiekrišanu vai citādi traucēt kārtību sēdes laikā. Šādā gadījumā sēdes vadītājs var izraidīt no sēžu zāles atsevišķas personas vai visu publiku.

78.¹ Citu parakstu pievienošana dokumentam pēc tā iesniegšanas Saeimai nav pieļaujama. Par parakstu atsaukšanu kādam no Saeimai iesniegtajiem dokumentiem Prezidijs paziņo pirmajam dokumenta parakstītājam.

(1998.gada 7.oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 03.11.98.)
 

2. Likumdošanas kārtība

79. (1) Likumprojektus Saeimai var iesniegt: 1) Valsts prezidents, 2) Ministru kabinets, 3) Saeimas komisijas, 4) ne mazāk kā pieci deputāti, 5) viena desmitā daļa vēlētāju (Satversmes 65.p.). Tiem jābūt noformētiem likumprojektu veidā.

(2) Valsts prezidentam ir tiesības iesniegt arī likuma ierosinājumus, kuri var nebūt noformēti kā likumprojekti.

(3) Ministru kabinets likumprojektam pievieno anotāciju, likumprojekta un anotācijas tekstu elektroniskā formā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.98. likumu un 18.01.2001. likumu, kas stājas spēkā no 16.02.2001.)

80.(1) Katrs iesniedzamais likumprojekts tā iesniedzējiem jāparaksta.

(2) Ja likumprojekts paredz starptautiskā līguma apstiprināšanu, tam jāpievieno attiecīgā līguma oficiālais teksts, kā arī tā tulkojums latviešu valodā, ja līguma oficiālais teksts nav latviešu valodā.

(3) Likumprojektus, kuri iesniegti, neievērojot šā panta prasības, Prezidijs ir tiesīgs atdot to iesniedzējiem atpakaļ.

81. Likumprojekts, kas Saeimai iesniegts likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" noteiktajā kārtībā, ir nododams tautas nobalsošanai, ja Saeima noraida tā nodošanu komisijām, noraida to kopumā vai pieņem ar satura grozījumiem.

82. (1) Par saņemtajiem likumprojektiem līdz ar savu atzinumu par to tālākvirzīšanu Prezidijs ziņo Saeimai, kas lemj (54.p.) par likumprojektu nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju, vai par to noraidīšanu.

(2) Pirms balsošanas par Prezidija atzinumā ietverto Saeimas lēmuma projektu Saeima lemj (54.p.) par priekšlikumiem izdarīt tajā šādus grozījumus:

1) nodot likumprojektu arī atzinumā neminētai komisijai;
2) nenodot likumprojektu kādai atzinumā minētai komisijai;
3) noteikt citu atbildīgo komisiju.

(3) Šā panta otrajā daļā minētos priekšlikumus var iesniegt Saeimas komisija vai deputāts rakstveidā vai mutvārdos. Rakstveidā iesniegtie priekšlikumi izlemjami pirms mutvārdos izteiktajiem. Komisijas pārstāvjiem, kas lūdz vārdu, lai izteiktu minētos priekšlikumus, vārdu dod pieteikšanās secībā, taču pirms citiem runātājiem par šo likumprojektu.

(4) Deputātiem jānodrošina iespēja saņemt iesniegtos likumprojektus vismaz septiņas dienas pirms Prezidija ziņojuma. Ja nepieciešams, Prezidijs šo termiņu var saīsināt.

(5) Visi iesniegtie likumprojekti, pirmajam lasījumam izstrādātie alternatīvie likumprojekti (85.p.), izskatīšanai otrajā vai trešajā lasījumā sagatavotie likumprojekti, kā arī Prezidija un komisiju atzinumi par tiem nosūtāmi Valsts prezidentam un Ministru prezidentam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu un 16.12.99. likumu, kas stājas spēkā no 12.01.2000.)

83. (Izslēgts ar 13.12.2007. likumu).

84. Nododot vienu un to pašu likumprojektu divām vai vairākām komisijām, Saeima var noteikt termiņu (54.p.), kādā komisijām likumprojekts jāizskata un jāiesniedz atbildīgajai komisijai vai Prezidijam savi priekšlikumi.

85. (1) Komisijas, kurām Saeima nodevusi attiecīgo likumprojektu, var izstrādāt savu alternatīvu likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā.

(2) Ja komisijai nodots likumprojekts par grozījumiem likumā, kurā grozījumus paredz izdarīt kāds šai komisijai kā atbildīgajai komisijai jau iepriekš nodots likumprojekts, komisija var:

1) apvienot šos likumprojektus, iesniedzot izskatīšanai pirmajā lasījumā alternatīvu likumprojektu;
2) iekļaut vēlāk nodoto likumprojektu iepriekš nodotajā likumprojektā kā priekšlikumus otrajam vai trešajam lasījumam;
3) virzīt katru minēto likumprojektu izskatīšanai kā atsevišķu likumprojektu.

(3) Šā panta otrās daļas 1. un 2.punkts nav attiecināms uz likumprojektiem, kas paredz grozījumus Latvijas Republikas Satversmē.

(4) Ja atbildīgā komisija nolemj šā panta otrās daļas 2.punktā noteiktajā kārtībā iekļaut kādu vēlāk nodotu likumprojektu iepriekš nodotajā likumprojektā, priekšlikuma statuss ir arī tiem iekļaujamā likumprojekta pantiem (daļām), kurus atbildīgā komisija ir noraidījusi vai ierosinājusi grozīt.

(5) Ja likumprojektu iesniedz Valsts prezidents, Saeimas komisija vai ne mazāk kā pieci deputāti, atbildīgā komisija Prezidija noteiktajā kārtībā aizpilda likumprojekta anotāciju, ietverot tajā iesniedzēja atbildes uz šādiem jautājumiem:

1) kādēļ likums ir vajadzīgs;
2) kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību;
3) kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem;
4) kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu;
5) kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts;
6) kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu;
7) kā tiks nodrošināta likuma izpilde.

(6) (Izslēgta ar 18.01.2001. likumu, kas stājas spēkā no 16.02.2001.).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu, 07.10.98. likumu un 18.01.2001. likumu, kas stājas spēkā no 16.02.2001.)

86. (1) Nevienu likumprojektu nedrīkst iekļaut darba kārtībā un izskatīt Saeimas sēdē, pirms tas nav izskatīts atbildīgajā komisijā. Atzinumu un anotāciju par likumprojektu atbildīgā komisija iesniedz Prezidijam. Atzinumu un anotāciju nekavējoties izsniedz deputātiem.

(2) Likumprojektu, ko atbildīgā komisija atbalstījusi, Prezidijs, ievērojot 87.panta 1.punkta prasības, iekļauj Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā, ja nav iesniegti priekšlikumi par šā likumprojekta iekļaušanu Saeimas citas sēdes darba kārtībā.

(3) Ja likumprojektu ir izstrādājusi un 79.pantā noteiktajā kārtībā iesniegusi komisija, kuru Saeima noteikusi par atbildīgo, likumprojekts virzāms izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā, ja tas nav nodots arī citām komisijām.

(4) Saeimas sēdē izskatāmi arī tie likumprojekti, kurus atbildīgā komisija noraidījusi, ja:

1) likumprojektu iesniedzis Ministru kabinets;
2) likumprojekts iesniegts Satversmes 78.panta kārtībā;
3) izskatīšanu pieprasa likumprojekta iesniedzējs.

(5) Atbildīgajā komisijā noraidītu likumprojektu, kuru iesniedzis Ministru kabinets vai kurš iesniegts Satversmes 78.panta kārtībā, Prezidijs, ievērojot Kārtības ruļļa 87.panta 1.punkta prasības, iekļauj Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā, ja nav iesniegti priekšlikumi par šā likumprojekta iekļaušanu Saeimas citas sēdes darba kārtībā.

(6) Atbildīgajā komisijā noraidīts likumprojekts, kuru nav iesniedzis Ministru kabinets un kurš nav iesniegts Satversmes 78.panta kārtībā, uzskatāms par noraidītu, ja desmit dienu laikā no dienas, kad atbildīgās komisijas atzinums ir bijis pieejams deputātiem un nosūtīts Valsts prezidentam, iesniedzējs rakstveidā neprasa Prezidijam šā likumprojekta izskatīšanu Saeimas sēdē. Noraidīto likumprojektu var atkārtoti iesniegt izskatīšanai šajā sesijā tikai tad, ja likumprojektu parakstījis vismaz 51 deputāts vai arī tajā izdarīti grozījumi. Ja noraidītajam likumprojektam komisija izstrādājusi alternatīvu likumprojektu, alternatīvo likumprojektu izskata pirmajā lasījumā bez iesniegšanas 79.pantā noteiktajā kārtībā.

(7) Valsts prezidenta, Saeimas komisijas vai ne mazāk kā piecu deputātu iesniegtu likumprojektu līdz balsošanas sākumam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā var atsaukt, paziņojot par to rakstveidā Prezidijam vai atbildīgajai komisijai vai mutvārdos - atbildīgās komisijas sēdē vai Saeimas sēdē. Par šādu mutvārdu paziņojumu izdarāma atzīme attiecīgās sēdes protokolā.

(8) Ja par likumprojekta atsaukšanu paziņots atbildīgajai komisijai, atbildīgā komisija to dara zināmu Saeimas Kancelejai attiecīgas atzīmes izdarīšanai Likumprojektu reģistrā.

(9) Ne mazāk kā piecu deputātu iesniegts likumprojekts uzskatāms par atsauktu, ja to atsaukuši tik daudzi iesniedzēji, ka nav saglabājies vismaz piecu deputātu atbalsts likumprojektam.

(10) Par likumprojekta atsaukšanu, kas nav izdarīta Saeimas sēdē, rakstveidā paziņo deputātiem.

(11) Ja atsaukts likumprojekts, kuram komisija izstrādājusi alternatīvu likumprojektu, alternatīvo likumprojektu izskata pirmajā lasījumā bez iesniegšanas 79.pantā noteiktajā kārtībā.

(12) Ministru kabineta iesniegtie likumprojekti nav atsaucami bez atbildīgās komisijas atzinuma un Saeimas piekrišanas.

(13) Ja atbildīgā komisija atzīst, ka Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts pārstrādājams, pēc šīs komisijas priekšlikuma Saeima var to atdot Ministru kabinetam atpakaļ, nosakot termiņu, kādā pārstrādātais likumprojekts iesniedzams Saeimai.

(1996.gada 6.maija likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.98. likumu, kas stājas spēkā no 03.11.98.)

87. Nevienu likumprojektu nedrīkst izskatīt pirmajā lasījumā, ja:

1) deputātiem nav bijusi nodrošināta iespēja saņemt šo likumprojektu, atbildīgās komisijas atzinumu par to un šā likumprojekta anotāciju vismaz septiņas dienas iepriekš. Šis noteikums nav attiecināms uz Saeimas ārkārtas sesiju vai ārkārtas sēdi, kā arī uz gadījumiem, kad Saeima nolēmusi citādi;
2) tas paredz budžetā papildu izdevumus vai izmaiņas ieņēmumos un tam nav pievienota finansu ministra atsauksme. Šis noteikums nav attiecināms uz Ministru kabineta iesniegtajiem likumprojektiem, kā arī uz gadījumiem, kad finansu ministrs atsauksmi nav devis likumā noteiktajā termiņā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu, 17.10.96. likumu un 07.10.98. likumu, kas stājas spēkā no 03.11.98.)

87.¹ pants. (1) Ja Saeimā izskatīšanai ir iesniegta budžeta likumprojektu pakete, kas sastāv no gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta vai gadskārtējā valsts budžeta likuma grozījumu projekta (turpmāk - likumprojekts par budžetu) un likumprojektiem, kuri nosaka vai groza valsts budžetu (turpmāk - ar budžetu saistītie likumprojekti), tad budžeta likumprojektu pakete pirmajā lasījumā izskatāma pēc kārtas šādā secībā:

1) ar budžetu saistītie likumprojekti;
2) likumprojekts par budžetu.

(2) Debates pirmajā lasījumā atļautas par visu budžeta likumprojektu paketi kopumā, bet balsošana pirmajā lasījumā notiek par katru likumprojektu atsevišķi.

(1997.gada 1.oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 09.10.97.)

88. Izskatot likumprojektu pirmajā lasījumā, atbildīgās komisijas ievēlētais referents (177.p.) sniedz ziņojumu. Pēc ziņojuma atklājamas debates par likumprojekta principiem.

89. (1) Pēc debašu izbeigšanas Saeima lemj par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

(2) Ja iesniegti vairāki likumprojekta varianti, Saeima pēc debatēm par visiem projektiem lemj, kuru no tiem pieņems pirmajā lasījumā. Balsojami visi līdz balsošanas sākumam neatsauktie likumprojekti to iesniegšanas secībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu, kas stājas spēkā no 01.06.96.)

90. (1) Ja likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā, Saeima lemj (54.p.) par termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi. Ja pirmajā lasījumā pieņemts likumprojekts par budžetu un 90.1 pantā noteiktajā kārtībā iesniegts Saeimas lēmuma projekts par budžeta likumprojektam (budžeta likumprojektu paketei) paredzēto priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu), tad par termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam, Saeima lemj pēc minētā lēmuma projekta izskatīšanas.

(2) Šo termiņu nedrīkst noteikt īsāku par piecām dienām, izņemot gadījumus, kad likumprojekts atzīts par steidzamu.

(3) (Izslēgta ar 13.12.2007. likumu).

(4) Pēc Saeimas komisijas vai ne mazāk kā desmit deputātu priekšlikuma Saeima lemj (54.p.) par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu.

(1996.gada 6.maija likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.10.96. likumu un 01.10.97. likumu, kas stājas spēkā no 09.10.97.)

90.¹ (1) Saeimas lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) likumprojektam par budžetu (budžeta likumprojektu paketei) var iesniegt atbildīgā komisija. Tas iesniedzams vienlaikus ar atzinumu par attiecīgo likumprojektu un nekavējoties izsniedzams deputātiem.

(2) Saeimas lēmuma projekts par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) likumprojektam par budžetu (budžeta likumprojektu paketei) nav uzskatāms par patstāvīgo priekšlikumu.

(3) Priekšlikumi par grozījumiem Saeimas lēmuma projektā par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) likumprojektam par budžetu (budžeta likumprojektu paketei) iesniedzami triju dienu laikā no dienas, kad minētais lēmuma projekts izsniegts deputātiem, ja Saeima nav nolēmusi citādi. Atbildīgā komisija izskata iesniegtos priekšlikumus, dod atzinumus par tiem un, ja nepieciešams, pievieno savus priekšlikumus.

(4) Par Saeimas lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) likumprojektam par budžetu (budžeta likumprojektu paketei) Saeimas sēdē ziņo atbildīgās komisijas ievēlētais referents. Runas laiks šajā gadījumā nedrīkst pārsniegt desmit minūtes. Ja, izskatot likumprojektu par budžetu (budžeta likumprojektu paketi), pieņemts lēmums slēgt runātāju sarakstu, šis lēmums neattiecas uz debatēm par Saeimas lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) likumprojektam par budžetu (budžeta likumprojektu paketei).

(5) Ja noteiktajā termiņā un kārtībā nav iesniegts neviens priekšlikums par grozījumiem minētajā lēmuma projektā, tas izskatāms vienā lasījumā. Ja ir iesniegti priekšlikumi, lēmuma projekts izskatāms divos lasījumos. Šāda lēmuma projekta otrais lasījums, ja Saeima nav lēmusi citādi, seko tūdaļ pēc pirmā lasījuma. Tam piemērojami noteikumi par likumprojektu izskatīšanu otrajā lasījumā.

(6) Saeimas lēmuma projektu par grozījumiem Saeimas lēmumā par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) likumprojektam par budžetu (budžeta likumprojektu paketei) var iesniegt atbildīgā komisija.

(1996.gada 17.oktobra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.10.97. likumu, 07.10.98. likumu un 16.12.99. likumu, kas stājas spēkā no 12.01.2000.)

91. (1) Ja likumprojekts nav pieņemts pirmajā lasījumā, tas uzskatāms par noraidītu un to var atkārtoti iesniegt izskatīšanai šajā sesijā tikai tad, ja likumprojektu parakstījis vismaz 51 deputāts vai arī tajā izdarīti grozījumi.

(2) Ja Saeima pieņēmusi 85.panta otrās daļas 1.punktā noteiktajā kārtībā atbildīgās komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu, tajā apvienotie likumprojekti nav uzskatāmi par noraidītiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu, kas stājas spēkā no 01.06.96.)

92. (1) Likumprojekti, kas pēc atbildīgās komisijas vai desmit deputātu priekšlikuma ar Saeimas lēmumu atzīti par steidzamiem, apspriežami tikai divos lasījumos. Lēmumu par steidzamību pieņem (54.p.):

1) pirms debatēm par likumprojektu pirmajā lasījumā;
2) (izslēgts ar 13.12.2007. likumu);
3) pēc lēmuma par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu (39.p.).

(2) Ja iesniegts priekšlikums atzīt par steidzamu kādu no alternatīvajiem likumprojektiem, lēmumu par steidzamību pieņem (54.p.) pirms balsošanas par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

(3) Ja likumprojekts, kas atzīts par steidzamu, pieņemts pirmajā lasījumā, Saeima lemj (54.p.), kad tas tiks izskatīts otrajā lasījumā. Ja neviens no klātesošajiem, kas saskaņā ar 95.pantu ir tiesīgi iesniegt priekšlikumus, neiebilst, priekšlikumu iesniegšanas termiņu var nenoteikt un par steidzamu atzīto likumprojektu izskatīt otrajā lasījumā tūdaļ pēc tā pieņemšanas pirmajā lasījumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu un 07.10.98. likumu, kas stājas spēkā no 03.11.98.)

93. Pēc atbildīgās komisijas vai desmit deputātu priekšlikuma Saeima ar klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu var atcelt lēmumu, ar kuru likumprojekts atzīts par steidzamu (54.p.). Atbildīgā komisija vai desmit deputāti līdz ar priekšlikumu par steidzamības atcelšanu var ierosināt, lai tiek pagarināts priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.99. likumu un 28.10.2004. likumu)

94. Likumprojektu otrajam lasījumam, pieaicinot Saeimas juridiskā dienesta un valsts valodas speciālistus, sagatavo atbildīgā komisija, dodot atzinumus par iesniegtajiem priekšlikumiem un, ja nepieciešams, pievienojot savus priekšlikumus.

95. (1) Priekšlikumus par grozījumiem likumprojektā vai Saeimas lēmuma projektā var iesniegt:

1) Valsts prezidents;
2) Saeimas komisija;
3) frakcija, politiskais bloks;
4) deputāts;
5) Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs, valsts ministrs;
6) ministra pilnvarojumā ministrijas parlamentārais sekretārs;
7) Saeimas juridiskais dienests, ja šie priekšlikumi attiecas uz likumdošanas tehniku un kodifikāciju;
8) tiesībsargs.

(2) Priekšlikumi iesniedzami rakstveidā atbildīgajai komisijai vai Saeimas Kancelejai, kas tos nekavējoties nodod atbildīgajai komisijai. Ja atbilstoši Kārtības ruļļa 90.1 pantam noteikta priekšlikumu iesniegšanas kārtība (forma) likumprojektam par budžetu, priekšlikumi iesniedzami šajā lēmumā noteiktajā kārtībā.

(3) (Izslēgta ar 07.10.98. likumu).

(4) Priekšlikumus likumprojektam par budžetu atbildīgā komisija apkopo un nekavējoties nosūta Ministru kabinetam, vienlaikus paziņojot, kad priekšlikumi tiks izskatīti komisijā.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētajiem priekšlikumiem alternatīvus priekšlikumus Ministru kabinets var iesniegt līdz brīdim, kad atbildīgā komisija pieņem lēmumu par attiecīgā likumprojekta iesniegšanu izskatīšanai otrajā lasījumā.

(1996.gada 6.maija likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.10.96. likumu, 07.10.98. likumu, 15.05.2008. likumu un 14.05.2009. likumu)

95.¹ (1) Priekšlikumu, kas iesniegts 95.pantā noteiktajā kārtībā, tā iesniedzējs var atsaukt līdz balsošanai par to Saeimas sēdē. Priekšlikumu, kuru iesniedzis valsts ministrs vai ministrijas parlamentārais sekretārs, var atsaukt attiecīgais ministrs.

(2) Priekšlikumu, kas atbalstīts atbildīgajā komisijā, var atsaukt tikai ar atbildīgās komisijas piekrišanu.

(3) Priekšlikumu atsauc, paziņojot par to rakstveidā Prezidijam vai atbildīgajai komisijai vai mutvārdos atbildīgās komisijas sēdē vai Saeimas sēdē. Ja par priekšlikuma atsaukšanu paziņots mutvārdos atbildīgās komisijas sēdē, par to izdarāma atzīme attiecīgās sēdes protokolā.

(1996.gada 6.maija likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.98. likumu, kas stājas spēkā no 03.11.98.)

95.² pants. (1) Atzinumu par priekšlikumu likumprojektam par budžetu un ar budžetu saistītiem likumprojektiem Ministru kabinets rakstveidā var iesniegt:

1) līdz brīdim, kad atbildīgā komisija uzsākusi attiecīgā likumprojekta sagatavošanu izskatīšanai Saeimas sēdē, ja priekšlikums iesniegts 95.pantā noteiktajā kārtībā;

2) piecu dienu laikā pēc atbildīgās komisijas sēdes, ja priekšlikumu izteikusi atbildīgā komisija.

(2) Ja Ministru kabinets šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā atzinumu par priekšlikumu likumprojektam par budžetu vai ar to saistītu likumu neiesniedz, uzskatāms, ka tas priekšlikumu atbalsta.

(1997.gada 1.oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 09.10.97.)

96. (1) Nevienu likumprojektu nedrīkst iekļaut darba kārtībā un izskatīt otrajā lasījumā, ja:

1) tam nav pievienoti visi noteiktā termiņā un kārtībā (90., 92. un 95.p.) iesniegtie priekšlikumi, izņemot priekšlikumus, kurus to iesniedzēji atsaukuši;
2) otrajam lasījumam sagatavotais likumprojekts un visi noteiktā termiņā un kārtībā iesniegtie priekšlikumi nav bijuši pieejami deputātiem vismaz piecas dienas iepriekš. Šis noteikums neattiecas uz likumprojektiem, kas atzīti par steidzamiem.

(2) Priekšlikumi pēc iespējas sakārtojami 101.pantā norādītajā secībā.

(3) Ja atbildīgā komisija 85.panta otrās daļas 2.punktā noteiktajā kārtībā iekļāvusi kādu vēlāk nodotu likumprojektu iepriekš nodotajā likumprojektā kā priekšlikumus otrajam lasījumam, Saeimas sēdes darba kārtībā iekļauj likumprojektu otrajā lasījumā, norādot, kuri likumprojekti tajā iekļauti kā priekšlikumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu, kas stājas spēkā no 01.06.96.)

96.¹ (1) Nevienu likumprojektu par budžetu nedrīkst izskatīt otrajā lasījumā, ja:

1) tam nav pievienoti:

a) visi noteiktajā termiņā (90.un 92.p.) un kārtībā (90.1 un 95.p.) iesniegtie priekšlikumi (arī Ministru kabineta alternatīvie priekšlikumi), izņemot priekšlikumus, kurus to iesniedzēji atsaukuši,
b) atbildīgās komisijas atzinumi par priekšlikumiem (arī alternatīvajiem priekšlikumiem),
c) atbildīgās komisijas priekšlikumi,
d) visi noteiktajā termiņā un kārtībā iesniegtie Ministru kabineta atzinumi par priekšlikumiem;

2) šā panta pirmajā punktā minētie dokumenti nav bijuši pieejami deputātiem vismaz piecas dienas iepriekš. Šis noteikums neattiecas uz likumprojektiem, kuri atzīti par steidzamiem;

3) nav pieņemti ar budžetu saistītie likumprojekti.

(2) Kārtību, kādā sakārtojami priekšlikumi likumprojektam par budžetu, nosaka atbildīgā komisija.

(1996.gada 17.oktobra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.10.97. likumu un 16.12.99. likumu, kas stājas spēkā no 12.01.2000.)

97. Izskatot likumprojektu otrajā lasījumā, referents (177.p.) sniedz ziņojumu, pēc kura tiek uzsākta likumprojekta izskatīšana pa pantiem.

98. (1) Otrajā lasījumā debates ir atļautas tikai par atsevišķu pantu vai tā daļu.

(2) Likumprojekta pielikums izskatāms kā atsevišķs pants. Saeima pēc atbildīgās komisijas vai ne mazāk kā piecu deputātu priekšlikuma lemj (54.p.), vai pielikums izskatāms pirms vai pēc likumprojekta attiecīgā panta vai pēc visu likumprojekta pantu izskatīšanas.

(3) Izskatot likumprojektu par budžetu, debates var notikt par vairākiem pantiem (pantu daļām) vienlaikus, ja tas izriet no iesniegtā priekšlikuma.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu un 17.10.96. likumu, kas stājas spēkā no 26.10.96.)

99. (1) Otrajā lasījumā notiek balsošana par katru panta punktu vai daļu, pantu kopumā vai pantu grupu.

(2) Ja par pantu nav iesniegti priekšlikumi, par to atsevišķi nebalso.

(3) Izskatot likumprojektu par budžetu, balso par priekšlikumu kopumā, vienlaikus izdarot grozījumus, ja nepieciešams, vairākos pantos. Ja šāds priekšlikums ir pieņemts vai noraidīts, tas ir pieņemts vai noraidīts attiecībā uz visiem pantiem, kuros tas paredz grozījumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu un 17.10.96. likumu, kas stājas spēkā no 26.10.96.)

100. Otrajā lasījumā balsojami tikai atbildīgās komisijas priekšlikumi, kā arī tie priekšlikumi, kas noteiktā termiņā (90. un 92.p.) iesniegti atbildīgajai komisijai vai Saeimas Kancelejai un līdz balsošanai nav atsaukti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu, kas stājas spēkā no 01.06.96.)

101. (1) Iesniegtos priekšlikumus uz balsošanu liek šādā secībā:

1) priekšlikumus par attiecīgā panta vai tā daļas izslēgšanu no likumprojekta;
2) priekšlikumus, kuri visvairāk atšķiras no atbildīgās komisijas priekšlikuma;
3) priekšlikumus, kuri mazāk būtiski atšķiras no atbildīgās komisijas priekšlikuma;
4) atbildīgās komisijas priekšlikumus.

(2) Ja balsošanas secību nevar noteikt pēc minētajām pazīmēm, to nosaka sēdes vadītājs.

(3) Secību, kādā balsojami priekšlikumi likumprojektam par budžetu, nosaka Saeima pēc atbildīgās komisijas priekšlikuma.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.10.96. likumu, kas stājas spēkā no 26.10.96.)

102. Par pieņemtu uzskatāms tas priekšlikums, kurš saņēmis klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu.

103. Viena un tā paša likumprojekta dažādu daļu vienlaicīga izskatīšana otrajā un trešajā lasījumā nav pieļaujama.

104. (1) Pēc visu priekšlikumu izskatīšanas sēdes vadītājs liek uz balsošanu likumprojektu kopumā ar pieņemtajiem priekšlikumiem.

(2) Ja Saeima šādā veidā pieņēmusi likumprojektu, tas nododams atpakaļ atbildīgajai komisijai sagatavošanai trešajam lasījumam. Pēc likumprojekta pieņemšanas otrajā lasījumā Saeima lemj (54.p.) par termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi. Šo termiņu nedrīkst noteikt īsāku par piecām dienām.

(3) Ja Saeima likumprojektu otrajā lasījumā nepieņem, to nodod atpakaļ atbildīgajai komisijai un tas var tikt no jauna iesniegts izskatīšanai otrajā lasījumā, ievērojot 94.un 96.panta noteikumus.

105. Ja Saeima 104.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā nobalso kopumā par likumprojektu, kas atzīts par steidzamu, likums uzskatāms par pieņemtu.

106. (1) Likumprojektu trešajam lasījumam, pieaicinot Saeimas juridiskā dienesta un valsts valodas speciālistus, sagatavo atbildīgā komisija, dodot atzinumus par iesniegtajiem priekšlikumiem un, ja nepieciešams, pievienojot savus priekšlikumus.

107. Priekšlikumi pēc likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā iesniedzami 95.pantā noteiktajā kārtībā. Priekšlikumus, kas otrajā lasījumā, balsojot par tiem atsevišķi, tika noraidīti vai tiek noraidīti tāpēc, ka deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam, nevar atkārtoti iesniegt pēc otrā lasījuma. Šādus priekšlikumus atbildīgā komisija neizskata un nepievieno projektam, virzot to izskatīšanai trešajā lasījumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.03.2006. likumu)

108. (1) Nevienu likumprojektu nedrīkst iekļaut darba kārtībā un izskatīt trešajā lasījumā, ja:

1) tam nav pievienoti visi noteiktā termiņā un kārtībā (104. un 95.p.) iesniegtie priekšlikumi, izņemot tos priekšlikumus, kurus to iesniedzēji atsaukuši;

2) trešajam lasījumam sagatavotais likumprojekts un visi noteiktā termiņā un kārtībā iesniegtie priekšlikumi nav bijuši pieejami deputātiem vismaz piecas dienas iepriekš.

(2) Priekšlikumi pēc iespējas sakārtojami 101.pantā norādītajā secībā.

(3) Ja atbildīgā komisija 85.panta otrās daļas 2.punktā noteiktajā kārtībā iekļāvusi kādu vēlāk nodotu likumprojektu iepriekš nodotajā likumprojektā kā priekšlikumus trešajam lasījumam, Saeimas sēdes darba kārtībā iekļauj likumprojektu trešajā lasījumā, norādot, kuri likumprojekti tajā iekļauti kā priekšlikumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu, kas stājas spēkā no 01.06.96.)

109. Izskatot likumprojektu trešajā lasījumā, referents (177.p.) sniedz ziņojumu. Apspriežami un balsojami tikai tie panti, par kuriem pēc otrā lasījuma iesniegti priekšlikumi.

110. Trešajā lasījumā balsojami tikai atbildīgās komisijas priekšlikumi, kā arī tie priekšlikumi (arī priekšlikumi par pārejas noteikumiem), kas noteiktā termiņā (104. p.) iesniegti atbildīgajai komisijai vai Saeimas Kancelejai un līdz balsošanai nav atsaukti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.05.2002. likumu, kas stājas spēkā no 30.05.2002.)

111. (1) Ja nepieciešams, pārejas noteikumu veidā nosakāma likuma piemērošanas kārtība, kā arī dodami valdībai un pašvaldībām likuma darbības nodrošināšanai nepieciešamie uzdevumi.

(2) Ja, pieņemot likumprojektu, rodas pretrunas ar spēkā esošajiem likumiem, Saeimai jānosaka, ka jaunais likums vai tā atsevišķas daļas stāsies spēkā vienlaikus ar grozījumiem spēkā esošajos likumos.

112. Pēc visu priekšlikumu izskatīšanas sēdes vadītājs liek uz balsošanu likumprojektu kopumā ar pieņemtajiem priekšlikumiem.

113. Ja Saeima likumprojektu trešajā lasījumā nepieņem, to nodod atpakaļ atbildīgajai komisijai un tas var tikt no jauna iesniegts izskatīšanai trešajā lasījumā, ievērojot 107. un 108.panta noteikumus.

114. (1) Likumprojekts uzskatāms par pieņemtu un līdz ar to kļūst par likumu, ja tas apspriests trijos lasījumos, bet šā panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos - divos lasījumos un, balsojot par to kopumā, ieguvis klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu.

(2) Divos lasījumos pieņem:

1) likumprojektus, kas atzīti par steidzamiem;
2) valsts budžeta projektu un grozījumus valsts budžetā;
3) likumprojektus, kas paredz starptautisko līgumu apstiprināšanu.

(1996.gada 6.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.06.96.)

115. (1) Ja Valsts prezidents Satversmes 71.panta kārtībā ir prasījis likuma otrreizēju caurlūkošanu, Saeima nākamajā sēdē bez debatēm nodod Valsts prezidenta motivētos iebildumus atbildīgajai komisijai un citām komisijām un lemj par termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi un likums atkārtoti izskatāms.

(2) Atkārtoti izskatot likumu, piemērojami noteikumi par likumprojekta izskatīšanu trešajā lasījumā, bet izskatāmi tikai Valsts prezidenta iebildumi un priekšlikumi, kas ir saistīti ar Valsts prezidenta izteiktajiem iebildumiem.

(1998.gada 7.oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 03.11.98.)

116. Saeimas pieņemtos likumus Prezidijs nosūta Valsts prezidentam izsludināšanai, atzīmējot teksta beigās likuma pieņemšanas gadu un dienu šādi: "Likums Saeimā pieņemts (datums).
 

3. Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana
(V sadaļas 3.nodaļa 1998.gada 7.oktobra likuma redakcijā,
kas stājas spēkā no 03.11.98.)

117. (1) Patstāvīgais priekšlikums iesniedzams Saeimas lēmuma projekta veidā. To var iesniegt:

1) ne mazāk kā desmit deputāti;
2) Saeimas komisija.

(2) Patstāvīgais priekšlikums iesniedzams rakstveidā Saeimas Kancelejai, kas tā kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem.

(3) Izņemot likumā paredzētos gadījumus, nav pieļaujams iekļaut patstāvīgajā priekšlikumā normatīva rakstura punktus.

(4) Ja iesniegtie patstāvīgie priekšlikumi bijuši pieejami deputātiem vismaz 72 stundas pirms attiecīgās sēdes, Prezidijs ziņo par tiem Saeimai uzreiz pēc ziņojumiem par saņemtajiem likumprojektiem. Pēc ne mazāk kā piecu deputātu priekšlikuma Saeima var nolemt (54.p.), ka Prezidijs ziņo arī par tiem iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem, kas nav bijuši pieejami deputātiem vismaz 72 stundas pirms attiecīgās sēdes.

(5) Ziņojot par patstāvīgo priekšlikumu, norāda, kas to iesniedzis un kāds ir attiecīgā Saeimas lēmuma projekta nosaukums. Pēc tam, izņemot šā panta divpadsmitajā daļā paredzētos gadījumus, sēdes vadītājs noskaidro, vai ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šīs sēdes darba kārtībā.

(6) Ja iebildumi netiek celti, patstāvīgais priekšlikums uzskatāms par iekļautu šīs sēdes darba kārtības beigās.

(7) Ja Ministru prezidents vai kaut viens deputāts iebilst, Saeima lemj (54.p.) par šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

(8) Ja Saeima patstāvīgo priekšlikumu neiekļauj Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā un nav iesniegts neviens priekšlikums par tā nodošanu Saeimas komisijai, patstāvīgais priekšlikums uzskatāms par noraidītu.

(9) Par iesniegtajiem priekšlikumiem attiecībā uz patstāvīgo priekšlikumu nodošanu komisijai Saeima lemj (54.p.) to iesniegšanas secībā. Ja Saeima nodevusi patstāvīgo priekšlikumu vairākām komisijām, tā nosaka atbildīgo komisiju.

(10) Ja Saeima nepieņem lēmumu par patstāvīgā priekšlikuma nodošanu komisijai, patstāvīgais priekšlikums uzskatāms par noraidītu.

(11) Gadījumos, kad patstāvīgais priekšlikums nodots izskatīšanai komisijā, priekšlikumi par grozījumiem tajā iesniedzami piecu dienu laikā, ja Saeima nav lēmusi (54.p.) citādi.

(12) Ja patstāvīgo priekšlikumu par uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā neiesniedz Pilsonības likuma izpildes komisija, pēc Prezidija ziņojuma tas uzskatāms par nodotu Pilsonības likuma izpildes komisijai.

118. (1) Ja patstāvīgais priekšlikums nav nodots komisijai, Saeimas sēdē par to referē pirmais no priekšlikuma iesniedzējiem, ja viņi nav vienojušies citādi. Šajā gadījumā patstāvīgais priekšlikums izskatāms vienā lasījumā, bet priekšlikumi par grozījumiem tajā nav izskatāmi.

(2) Ja patstāvīgais priekšlikums nodots komisijai, tā sniedz atzinumu par patstāvīgo priekšlikumu, bet gadījumos, kad iesniegti priekšlikumi par grozījumiem patstāvīgajā priekšlikumā, - arī atzinumus par šiem priekšlikumiem un, ja nepieciešams, pievieno savus priekšlikumus.

(3) Komisija, kurai nodots patstāvīgais priekšlikums, var iesniegt alternatīvu patstāvīgo priekšlikumu. Šajā gadījumā nav piemērojami 117.panta ceturtās - vienpadsmitās daļas noteikumi.

(4) Nevienu patstāvīgo priekšlikumu, kurš nodots izskatīšanai komisijā, nevar izskatīt Saeimas sēdē, ja deputātiem nav pieejami:

1) komisijas atzinums par patstāvīgo priekšlikumu;
2) visi noteiktā termiņā un kārtībā iesniegtie priekšlikumi par grozījumiem patstāvīgajā priekšlikumā un komisijas atzinumi par tiem;
3) finansu ministra atsauksme, ja patstāvīgais priekšlikums paredz budžetā neparedzētus izdevumus.

(5) Par patstāvīgo priekšlikumu, kurš nodots iepriekšējai izskatīšanai komisijā, Saeimas sēdē ziņo attiecīgās komisijas ievēlētais referents.

(6) Ja nav priekšlikumu par grozījumiem patstāvīgajā priekšlikumā, tas izskatāms vienā lasījumā.

(7) Ja komisija, kurai nodots patstāvīgais priekšlikums, iesniegusi alternatīvu patstāvīgo priekšlikumu, Saeima pēc debatēm par abiem patstāvīgajiem priekšlikumiem balso, kuru no tiem pieņems.

(8) Ja iesniegti priekšlikumi par grozījumiem patstāvīgajā priekšlikumā, tas izskatāms divos lasījumos. Pirmajā lasījumā referents ziņo un notiek debates par patstāvīgā priekšlikuma vispārīgajiem principiem, kā arī Saeima lemj par iesniegtā Saeimas lēmuma projekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Ja Saeima patstāvīgo priekšlikumu pirmajā lasījumā nepieņem, tas uzskatāms par noraidītu.

(9) Patstāvīgā priekšlikuma otrais lasījums, ja Saeima nav lēmusi citādi, seko tūdaļ pēc pirmā lasījuma. Tam piemērojami noteikumi par likumprojektu izskatīšanu otrajā lasījumā.

(10) Saeimas komisija, kas iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu, vai katrs no deputātiem, kas parakstījis patstāvīgo priekšlikumu, var atsaukt savu atbalstu tam. Atsaukšana pieļaujama līdz balsošanai par patstāvīgā priekšlikuma pieņemšanu pirmajā lasījumā.

(11) Atsauktu priekšlikumu var uzturēt komisija, kurai tas nodots.

(12) Ja atsaukts patstāvīgais priekšlikums, kuram komisija izstrādājusi alternatīvu patstāvīgo priekšlikumu, alternatīvais patstāvīgais priekšlikums izskatāms, ievērojot šā panta trešās daļas noteikumu.

(13) Patstāvīgais priekšlikums, kuru atbildīgā komisija ir noraidījusi, uzskatāms par noraidītu, ja desmit dienu laikā no dienas, kad atbildīgās komisijas atzinums ir bijis pieejams deputātiem, iesniedzējs rakstveidā neprasa Prezidijam šā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu Saeimas sēdē.
 

3.¹ Ministru kabineta locekļu ziņojumi
(Nodaļa 15.05.2008. likuma redakcijā)

118.¹ (1) Ministru prezidents ne vēlāk kā 1.martā rakstveidā iesniedz Saeimai ikgadējo ziņojumu par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību. Šā ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem. Ja ziņojuma iesniegšanas dienā Ministru prezidents šajā amatā ir mazāk par sešiem mēnešiem, viņš minēto ziņojumu iesniedz ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc stāšanās amatā.

(2) Ja nav priekšlikuma vai prasības par Saeimas ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu, Prezidijs ikgadējo ziņojumu par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā ne agrāk kā 10 un ne vēlāk kā 20 dienas pēc tā iesniegšanas.

(3) Izskatot Saeimas sēdē ikgadējo ziņojumu par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību, Ministru prezidents ziņo par to, pēc tam tiek atklātas debates. Pēc debatēm runā, ja to vēlas, vienīgi Ministru prezidents.

118.² (1) Ja Ministru prezidents iesniedz Saeimai priekšlikumu dot Saeimas sēdē vārdu viņam vai ministram (vienam vai vairākiem) ziņojumam par konkrēto tēmu, vienlaikus ar priekšlikumu iesniedzams arī attiecīgs rakstveida ziņojums. Priekšlikumā norāda, kurš ministrs vai kuri ministri ziņos par to. Ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem un nosūta attiecīgajai Saeimas komisijai.

(2) Ja nav priekšlikuma vai prasības par Saeimas ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu, Prezidijs Ministru prezidenta priekšlikumu iekļauj Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā un Saeima lemj, vai ziņojums par konkrēto tēmu iekļaujams Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

(3) Pēc Ministru prezidenta vai ministra ziņojuma par konkrēto tēmu Saeimas sēdē tiek atklātas debates. Pēc debatēm runā, ja to vēlas, vienīgi Ministru prezidents un ministrs, kas sniedzis ziņojumu.

(4) Saeima balso par Ministru prezidenta vai attiecīgā ministra ziņojuma pieņemšanu.

4. Jautājumu izskatīšana
(V sadaļas 4.nodaļa 1998.gada 7.oktobra likuma redakcijā,
kas stājas spēkā no 03.11.98.)

119. (1) Ne mazāk kā pieci deputāti var rakstveidā iesniegt jautājumu Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedram, ministram, valsts ministram un Latvijas Bankas prezidentam par šo amatpersonu kompetencē esošajām lietām.

(2) Jautājums formulējams tā, lai uz to būtu iespējams atbildēt īsi un konkrēti. Nav pieļaujams jautājumā ietvert vērtējumu.

(3) Ja deputāti uzskata, ka jautājums ir steidzams, tas iesniedzams ar atzīmi "steidzams" un motivāciju par steidzamību.

(4) Jautājums iesniedzams Saeimas Kancelejai, kas to Prezidija noteiktajā kārtībā fiksē Jautājumu reģistrā un paziņo amatpersonai, kurai jautājums adresēts.

(5) Par iesniegtajiem jautājumiem, uz kuriem nav atzīmes "steidzams", Prezidija noteiktajā kārtībā izliekams paziņojums Saeimas telpās. Steidzamu jautājumu kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem.

(6) Saeimas kārtējās sēdes laikā Prezidijs ziņo par iesniegtajiem jautājumiem, norādot, kas jautājumu iesniedzis un kam tas adresēts.

(7) Pēc Prezidija ziņojuma pirmais jautājuma parakstītājs vai kāds cits no parakstītājiem pēc viņu savstarpējas vienošanās var izteikties, lai motivētu jautājumu, ja par to norādīts, iesniedzot jautājumu. Runas laiks šajā gadījumā nedrīkst pārsniegt vienu minūti.


120.(1) Kārtējās sesijas laikā Prezidijs nosaka laiku atbilžu sniegšanai uz jautājumiem. Šis laiks nevar būt ilgāks par vienu stundu.

(2) Vienlaikus ar Saeimas kārtējās sēdes darba kārtības izziņošanu Prezidijs izziņo to jautājumu sarakstu, uz kuriem noteiktajā laikā tiks sniegtas atbildes. Šajā sarakstā Jautājumu reģistrā fiksētajā secībā iekļaujamas atbildes uz tiem jautājumiem, kuri iesniegti ne vēlāk kā vismaz sešas dienas pirms sēdes.

(3) Jautājumu sarakstā iekļaujams pilns jautājumu teksts, Jautājumu reģistra numurs, norādāmi deputāti, kas jautājumu iesnieguši, kā arī amatpersona, kurai tas adresēts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.99. likumu un 28.10.2004. likumu)

121. (1) Atbildi uz jautājumu sniedz amatpersona, kurai tas adresēts, izņemot šādus gadījumus:

1) atbildi uz jautājumu, kas adresēts Ministru prezidentam, viņa pilnvarojumā var sniegt Ministru prezidenta biedrs, ministrs vai valsts ministrs;
2) atbildi uz jautājumu, kas adresēts Ministru prezidenta biedram, viņa pilnvarojumā var sniegt ministrs vai valsts ministrs;
3) atbildi uz jautājumu, kas adresēts ministram, viņa pilnvarojumā var sniegt valsts ministrs;
4) atbildi uz jautājumu, kas adresēts Latvijas Bankas prezidentam, viņa pilnvarojumā var sniegt Latvijas Bankas prezidenta vietnieks.

(2) Atbildi uz jautājumu, kas nav steidzams, attiecīgā amatpersona iesniedz rakstveidā Saeimas Kancelejai ne vēlāk kā iepriekšējā dienā pirms termiņa, kas noteikts atbildēm uz iesniegtajiem jautājumiem, vai sniedz to mutvārdos.

(3) Atbildi uz steidzamu jautājumu sniedz, ja jautājums iesniegts ne vēlāk kā 48 stundas pirms Saeimas attiecīgās sēdes.

(4) Jautājumus un mutvārdos sniegtās atbildes fiksē fonogrammā, pēc kuras sagatavo stenogrammu. Stenogrammu kopā ar rakstveidā sniegtajām atbildēm publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(5) Ja jautājuma iesniedzēji paziņo, ka iesniegtā rakstveida atbilde viņus apmierina, laiks šīs atbildes sniegšanai netiek noteikts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.99. likumu un 28.10.2004. likumu)

122. (1) Jautājumu uzdošanu un atbilžu sniegšanu vada Saeimas priekšsēdētājs vai kāds no viņa biedriem, kas pēc jautājumu iesniedzēju vai atbilžu devēju priekšlikuma var izdarīt izsludinātajā atbilžu sniegšanas kārtībā tikai šādus grozījumus:

1) mainīt atbilžu secību;
2) papildus iekļaut atbildes uz steidzamiem jautājumiem;
3) pārcelt atbildes sniegšanu uz laiku pēc Saeimas nākamās kārtējās sēdes sakarā ar tās amatpersonas attaisnotu prombūtni, kurai jautājums uzdots;
4) izslēgt no jautājumiem, uz kuriem sniedzama atbilde to jautājumu, kurš neatbilst Saeimas kārtības ruļļa 119.panta pirmās un otrās daļas prasībām.

(2) Ja nav iespējams izskatīt jautājumu, kas iesniegts kā steidzams, atbilde uz to tiek sniegta Prezidija noteiktajā laikā.

(3) Mutvārdu atbilde sniedzama tikai tad, ja ir klāt vismaz viens no jautājuma iesniedzējiem. Runas laiks atbildei uz jautājumu nedrīkst pārsniegt piecas minūtes, bet, ja ir dota rakstveida atbilde, - divas minūtes.

(4) Pēc atbildes saņemšanas jautājuma iesniedzēji, ja vēlas, var uzdot divus ar iesniegto jautājumu saistītus papildjautājumus. Vārdu dod pirmajam jautājuma parakstītājam, ja iesniedzēji nav vienojušies citādi. Runas laiks viena papildjautājuma uzdošanai nedrīkst pārsniegt vienu minūti.

(5) Pēc tam, kad ir saņemtas atbildes uz jautājuma iesniedzēju papildjautājumiem, ar iesniegto jautājumu saistītus papildjautājumus, bet ne vairāk kā trijus, var uzdot pārējie klātesošie deputāti. Ja papildjautājumu iesniedzēju ir vairāk, papildjautājumus uzdod pieteikumu iesniegšanas secībā.

(6) Ja sēdes vadītājs uzskata, ka papildjautājums nav saistīts ar attiecīgo jautājumu, viņš to noraida. Noraidītā papildjautājuma vietā var uzdot citu papildjautājumu.

(7) Runas laiks atbildei uz katru papildjautājumu nedrīkst pārsniegt divas minūtes.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2004. likumu)

123. (1) Tās atbildes, kuras laika trūkuma dēļ vai tādēļ, ka neviens no jautājuma iesniedzējiem nav klāt, netiek sniegtas jautājumiem paredzētajā laikā, sniedzamas rakstveidā (121.p. trešā daļa) ne vēlāk kā 48 stundu laikā pēc Saeimas attiecīgās sēdes.

(2) Ja atbilde netiek sniegta sakarā ar attiecīgās amatpersonas attaisnotu prombūtni, bet rakstveida atbilde nav dota vai neapmierina jautājuma iesniedzējus, pēc viņu lūguma atbildes sniegšana uz attiecīgo jautājumu tiek pārcelta.

(3) Ja uz jautājumiem nav sniegtas atbildes Saeimas attiecīgās sesijas laikā, rakstveida atbildes sniedzamas ne vēlāk kā 48 stundu laikā pēc attiecīgās sesijas slēgšanas. Atbildes uz šiem jautājumiem uz Saeimas nākamo sesiju netiek pārceltas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2004. likumu)

5. Pieprasījumu izskatīšana
(V sadaļas 4.nodaļa 1998.gada 7.oktobra likuma redakcijā,
kas stājas spēkā no 03.11.98.)

124. (1) Ne mazāk kā desmit deputāti var rakstveidā iesniegt pieprasījumus Ministru kabineta locekļiem.

(2) Saeimas sēdes laikā pieprasījumi iesniedzami Prezidijam, Saeimas sēžu starplaikā - Saeimas Kancelejai, un tos nekavējoties izsniedz deputātiem.

125. (1) Prezidijs ziņo Saeimas sēdē par iesniegtajiem pieprasījumiem, norādot, kas pieprasījumu iesniedzis un kam tas adresēts.

(2) Pēc Prezidija ziņojuma pirmais pieprasījuma parakstītājs vai kāds cits no parakstītājiem (124.p.) pēc viņu savstarpējas vienošanās var izteikties, lai motivētu pieprasījumu, ja par to ir norādīts, iesniedzot pieprasījumu. Runas laiks šajā gadījumā nedrīkst pārsniegt trīs minūtes.

126. (1) Pieprasījumi, kurus iesniedzēji nav atzinuši par steidzamiem, nododami Pieprasījumu komisijai (149.p.).

(2) Pieprasījumu komisija divu nedēļu laikā izskata pieprasījumu un iesniedz Prezidijam atzinumu par to. Atzinumā norāda komisijas lēmuma motivāciju, kā arī balsojuma rezultātu.

(3) Pieprasījumu komisija var atzīt, ka pieprasījums ir:

1) pieņemams;
2) daļēji pieņemams;
3) noraidāms.

(4) Ja Pieprasījumu komisija atzinusi pieprasījumu par daļēji pieņemamu, tā attiecīgi formulē to pieprasījuma daļu, kuru atzinusi par pieņemamu.

(5) Ja Pieprasījumu komisija atzinusi pieprasījumu par noraidāmu, tā var ierosināt pieprasījumu pārveidot par jautājumu.

(6) Par pieprasījuma pieņemšanu vai noraidīšanu lemj Saeima.

(7) Ja Pieprasījumu komisija atzinusi pieprasījumu par daļēji pieņemamu, Saeima vispirms balso par deputātu iesniegto pieprasījumu, bet, ja tas tiek noraidīts, - par Pieprasījumu komisijas formulēto pieprasījumu.

(8) Ja Pieprasījumu komisija atzinusi pieprasījumu par noraidāmu un ierosinājusi to pārveidot par jautājumu, bet iesniedzēji tam nav piekrituši, Saeima balso par deputātu iesniegto pieprasījumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2004. likumu)

127. (1) Saeima lemj, vai pieprasījums atzīstams par steidzamu (54.p.), ja iesniedzēji to atzinuši par steidzamu un tas iesniegts Saeimas Kancelejai līdz pulksten 12.00 iepriekšējā dienā pirms Saeimas sēdes un bijis pieejams frakcijām un deputātiem ne vēlāk kā pulksten 14.00 šajā pašā dienā.

(2) Ja Saeima atzīst pieprasījumu par steidzamu, tā nekavējoties uzsāk šā pieprasījuma apspriešanu pēc būtības un balso par tā pieņemšanu. Ja steidzamība tiek noraidīta, pieprasījums nododams Pieprasījumu komisijai (149.p.).

128. Pieņemtā pieprasījuma un tam pievienoto dokumentu norakstus Saeimas sēdes vadītājs nekavējoties nosūta Ministru prezidentam un attiecīgā resora vadītājam, kā arī Pieprasījumu komisijai.

129. (1) Atbildi uz pieprasījumu Ministru kabineta locekļi sniedz rakstveidā ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc tā saņemšanas. Atbilde izsniedzama deputātiem un iekļaujama Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā; tad arī notiek debates.

(2) Atbilde uz pieprasījumu nav atliekama uz nākamo sesiju, ja lēmums par pieprasījuma steidzamību pieņemts vismaz trīs dienas pirms Saeimas sesijas slēgšanas.

130. (1) Ne mazāk kā desmit deputāti vai Pieprasījumu komisija var iesniegt lēmuma projektu sakarā ar pieprasījumu, arī par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam, Ministru prezidenta biedram, ministram vai valsts ministram. Šajā gadījumā nav piemērojams 117.panta noteikums par lēmuma projekta apspriešanas atlikšanu uz nākamo sēdi vai nodošanu komisijām.

(2) Ja nepieciešams, Saeima nosaka laiku priekšlikumu iesniegšanai.

131. (Izslēgts ar 06.05.96. likumu).
 

5.¹ Tiesībsarga ziņojumi
(Nodaļa 15.05.2008. likuma redakcijā0

131.¹ (1) Tiesībsargs reizi gadā rakstveidā iesniedz Saeimai ziņojumu par Tiesībsarga biroja darbu. Šā ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem.

(2) Ja nav priekšlikuma vai prasības par Saeimas ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu, Prezidijs ikgadējo ziņojumu par Tiesībsarga biroja darbu iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā ne agrāk kā 10 un ne vēlāk kā 20 dienas pēc tā iesniegšanas.

(3) Izskatot Saeimas sēdē ikgadējo ziņojumu par Tiesībsarga biroja darbu, tiesībsargs ziņo par to, pēc tam tiek atklātas debates. Pēc debatēm runā, ja to vēlas, vienīgi tiesībsargs.

6. Balsošana
(Nodaļas numurs mainīts ar 07.10.98. likumu, kas stājas spēkā no 03.11.98.)

132. Pirms balsošanas sēdes vadītājs paziņo balsošanas kārtību.

133. Katrs deputāts var ierosināt priekšlikuma izskatīšanu un balsošanu pa daļām (54.p.).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.99. likumu, kas stājas spēkā no 12.01.2000.)

134. Priekšlikumi balsojami 101.pantā noteiktajā secībā pirms tā panta, uz kuru tie attiecas. Priekšlikumi, kas var papildināt citu priekšlikumu, balsojami pirms tā. Pēc priekšlikumu, kā arī atsevišķu panta daļu nobalsošanas pants balsojams kopumā.

135. (1) Priekšlikumu par to, ka attiecīgā lieta pēc būtības nav apspriežama Saeimā, var iesniegt Saeimas komisija vai deputāts. Priekšlikums iesniedzams rakstveidā Prezidijam.

(2) Ja šāds priekšlikums iesniegts pirms izsludinātās darba kārtības apspriešanas vai izsludinātās darba kārtības apspriešanas laikā, tas izlemjams (54.p.) vispārējā secībā, taču pirms 51.panta kārtībā iesniegtajiem priekšlikumiem par attiecīgo lietu.

(3) Ja šāds priekšlikums iesniegts, pirms tiek uzsākta attiecīgās lietas izskatīšana, tas izlemjams (54.p.) tūdaļ pēc kārtējās lietas izskatīšanas pabeigšanas.

(4) Ja šāds priekšlikums iesniegts, kad attiecīgās lietas izskatīšana uzsākta, tas izlemjams (54.p.) nekavējoties, ļaujot vienīgi izteikties runātājam, kuram vārds jau ir dots.

(1996.gada 6.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.06.96.)

136. (1) Priekšlikumu par lietas atlikšanu, nodošanu atpakaļ komisijai, papildu ziņu ievākšanu un tamlīdzīgi var iesniegt Valsts prezidents, Saeimas komisija, deputāts, Ministru prezidents vai Ministru kabineta pārstāvis apspriežamajā lietā. Priekšlikums iesniedzams rakstveidā Prezidijam.

(2) Šāds priekšlikums izlemjams (54.p.) pirms balsošanas par lietu pēc būtības.

(1996.gada 6.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.06.96.)

137. Balsojot par termiņiem, tālākie termiņi balsojami pirms tuvākajiem. Šis noteikums neattiecas uz priekšlikumiem, kuri tiek balsoti 101.pantā noteiktajā kārtībā.

(1996.gada 6.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.06.96.)

138. (1) Pirms balsošanas par likumprojektu un lēmuma projektu kopumā pēc sēdes vadītāja rīkojuma tiek zvanīts.

(2) Balsošanas laikā nevienam vārdu nedod.

(3) Pēc balsošanas rezultāta paziņošanas tālāka balsu pieņemšana vai grozīšana netiek pieļauta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.98. likumu, kas stājas spēkā no 03.11.98.)

139. Balsošana Saeimas sēdēs notiek atklāti ar elektroniskās balsošanas iekārtas palīdzību, izņemot gadījumus, kad noteikta cita kārtība. Par klātesošiem balsošanā uzskatāmi tie deputāti, kas balsojuši "par", "pret" vai "atturas".

140. (1) Ne mazāk kā desmit deputāti var ierosināt, lai balsošana būtu aizklāta - ar elektroniskās balsošanas iekārtas palīdzību vai ar vēlēšanu zīmēm (54.p.). Balsošana, kas saistīta ar uzticības vai neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam, Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedram, ministram vai valsts ministram, izdarāma atklāti.

(2) Ne mazāk kā desmit deputāti var ierosināt, lai pēc balsošanas nolasa katra deputāta balsojumu (54.p.).

(1996.gada 6.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.06.96.)

141. (1) Ja balsis sadalījušās vienādi ("par" vienādi ar "pret" un "atturas"), izdarāma pārbalsošana.

(2) Ja arī pārbalsojot balsis sadalījušās vienādi, balsojamais priekšlikums nav pieņemts.

142. Ja balsošanas rezultātu ne vēlāk kā vienas stundas laikā pamatoti (54.p.) apšauba vismaz pieci deputāti, izdarāma pārbalsošana.

(1998.gada 7.oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 03.11.98.)

143. Lēmumi pieņemami ar klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu, izņemot sevišķus Satversmē paredzētus gadījumus.

144. (1) Katram deputātam, kā arī Saeimas frakcijas vai politiskā bloka pārstāvim ir tiesības iesniegt ziņojumu par balsošanas motīviem. Šāds ziņojums iesniedzams rakstveidā ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc attiecīgās Saeimas sēdes beigām.

(2) Ja ziņojums iesniegts pirms balsojuma un tajā norādīts, ka iesniedzējs vēlas to nolasīt, iesniedzējam tiek dots vārds uzreiz pēc balsojuma rezultātu paziņošanas. Runas laiks šajā gadījumā nedrīkst pārsniegt piecas minūtes.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā iesniegtie ziņojumi par balsošanas motīviem, kuri nav tikuši nolasīti Saeimas sēdē, pievienojami Saeimas sēdes stenogrammai.

(1996.gada 6.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.06.96.)

7. Stenogrammas
(Nodaļas numurs mainīts ar 07.10.98. likumu, kas stājas spēkā no 03.11.98.)

145. Saeimas sēžu norisi fiksē fonogrammā, pēc kuras sagatavo stenogrammu. Par stenogrammas atbilstību fonogrammai atbild Stenogrammu nodaļas vadītājs. Fonogramma tiek saglabāta. Valodas speciālisti novērš kļūdas stenogrammā, precizē personvārdu, svešvārdu, ģeogrāfisko nosaukumu rakstību, uzņēmumu, iestāžu un organizāciju, likumu, lēmumu un starptautisko līgumu nosaukumus.

146. Stenogrammai pievieno:

1) Saeimas sēdes protokolu, kurā fiksēta sēdē izskatītā darba kārtība, pieņemtie lēmumi un balsošanas rezultāti. Saeimas sēdes protokolu sagatavo Stenogrammu nodaļa, un to paraksta sēdes vadītājs - Saeimas priekšsēdētājs vai viņa biedrs - un Saeimas sekretārs vai viņa biedrs;
2) stenogrammas satura rādītāju;
3) elektroniskās balsu skaitīšanas iekārtas fiksētos balsojumu datus;
4) rakstveida atbildes uz deputātu jautājumiem;
5) ziņojumus par balsošanas motīviem, kuri nav nolasīti Saeimas sēdē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu, kas stājas spēkā no 01.06.96.)

147. (1) Atklāto sēžu stenogrammas un tām pievienotās rakstveida atbildes uz deputātu jautājumiem, kā arī ziņojumi par balsošanas motīviem publicējami laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(2) Izrakstus no atklāto sēžu stenogrammām un atklāto sēžu stenogrammu kopijas izsniedz deputātiem pēc viņu pieprasījuma.

(3) Kārtību, kādā deputāti var iepazīties ar slēgto sēžu stenogrammām, nosaka Prezidijs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu, kas stājas spēkā no 01.06.96.)

148. Personas, kuras piedalījušās Saeimas slēgto sēžu stenogrammu sagatavošanā, dod parakstu, ka tās stenogrammu saturu neizpaudīs.
 

VI. Saeimas komisijas

149. (1) Saeimā pastāvīgi darbojas šādas komisijas:

1) Ārlietu komisija;
2) Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija;
3) Juridiskā komisija;
4) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija;
5) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija;
6) Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija;
7) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija;
8) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija;
9) Sociālo un darba lietu komisija;
10) Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija;
11) Pieprasījumu komisija;
12) Publisko izdevumu un revīzijas komisija;
13) Saimnieciskā komisija;
14) Nacionālās drošības komisija;
15) Pilsonības likuma izpildes komisija;
16) Eiropas lietu komisija.

(2) Katras komisijas izveidošanas principus nosaka Saeima.

(3) Ārpolitiskai darbībai nepieciešamos budžeta izdevumus komisija saskaņo ar Prezidiju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.11.95. likumu, 07.10.98. likumu,16.12.99. likumu, 24.10.2002. likumu, 02.03.2006. likumu, 09.11.2006. likumu un 11.12.2008. likumu)

150. Atsevišķu likumdošanas uzdevumu veikšanai Saeima var izveidot speciālas komisijas. Saeimai jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešdaļa deputātu (Satversmes 26. p.). Priekšlikumi par šādas komisijas izveidošanu izskatāmi tuvākajā Saeimas kārtējā sēdē.

151. Komisijas pirmo sēdi sasauc un līdz komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanai vada Saeimas sekretārs. Turpmākās sēdes sasauc un vada komisijas priekšsēdētājs.

152. Komisija ievēlē no saviem locekļiem priekšsēdētāju un sekretāru, ja nepieciešams - arī priekšsēdētāja biedru. Par šīm vēlēšanām ziņo Prezidijam.

153. (1) Par komisijas priekšsēdētāju deputāts vienā un tajā pašā laikā var būt tikai vienā pastāvīgajā komisijā.

(2) Deputāts vienā un tajā pašā laikā var būt ne vairāk kā divu pastāvīgo komisiju loceklis un divu apakškomisiju loceklis.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.02.2009. likumu)

154. Ja komisijas priekšsēdētājs vai viņa biedrs sēdē nepiedalās, sēdi atklāj un vada komisijas sekretārs.

155. Darbu sagatavošanai vai sevišķu uzdevumu veikšanai komisija var ievēlēt no saviem locekļiem ne vairāk kā divas apakškomisijas. Apakškomisijas sastāvā var iekļaut arī deputātus, kas nav attiecīgās komisijas locekļi, ja viņi tam piekrīt.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu un 19.02.2009. likumu)

156. Apakškomisijas pirmo sēdi sasauc un līdz apakškomisijas priekšsēdētāja ievēlēšanai vada komisijas sekretārs. Turpmākās sēdes sasauc un vada apakškomisijas priekšsēdētājs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu, kas stājas spēkā no 01.06.96.)

157. Apakškomisija ievēlē no saviem locekļiem priekšsēdētāju un sekretāru.

Par šīm vēlēšanām ziņo Prezidijam.

158. Savus lēmumus un priekšlikumus apakškomisija iesniedz komisijas sēdei.

159. Komisijas sēdes ir atklātas, bet uz Saeimas vai komisijas lēmuma pamata var rīkot arī aizklātas sēdes.

160. Komisijas sēdes ir pilntiesīgas, ja tajās piedalās vismaz puse no komisijas locekļu skaita.

161. Komisijas locekļiem sēdē jāierodas noteiktā laikā, un viņi nevar sēdi atstāt bez tās vadītāja piekrišanas. Šā noteikuma pārkāpuma gadījumos atlīdzība par piedalīšanos sēdē netiek izmaksāta.

(1998.gada 7.oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 03.11.98.)

162. Visi klātesošie komisijas locekļi parakstās, apliecinot savu piedalīšanos sēdē.

163. (1) Komisijas sēdes tiek protokolētas. Protokolus paraksta sēdes vadītājs un sekretārs. Ja sēdi vada sekretārs vai ja sekretārs sēdē nepiedalās, tad protokolu paraksta sēdes vadītājs un - pēc sēdes vadītāja norādījuma - kāds no komisijas locekļiem. Protokolam jābūt pieejamam komisijas locekļiem ne vēlāk kā trīs dienas pēc komisijas sēdes.

(2) Komisijas sēdes protokolā fiksē:

1) sēdes sākuma un beigu laiku;
2) komisijas locekļus, kas piedalās komisijas sēdē;
3) citas personas, kas piedalās komisijas sēdē;
4) komisijas sēdes vadītāju;
5) personu, kas protokolē sēdi;
6) komisijas sēdes veidu (atklāta vai slēgta);
7) izskatīto darba kārtību;
8) pieņemtos lēmumus un balsošanas rezultātus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu, kas stājas spēkā no 01.06.96.)

164. Katram komisijas loceklim ir tiesības pievienot savu atsevišķo viedokli protokolam ne vēlāk kā nākamajā sēdē.

165. Ja kāds komisijas loceklis bez svarīga iemesla izlaidis trīs sēdes pēc kārtas, komisijas priekšsēdētājs to paziņo viņa frakcijai vai politiskajam blokam. Ja arī pēc tam komisijas loceklis neierodas sēdēs, pēc komisijas priekšlikuma Saeima 34.pantā noteiktajā kārtībā var viņu atsaukt un ievēlēt citu.

166. Komisija izskata likumprojektus, priekšlikumus un iesniegumus uz Saeimas lēmuma pamata vai iesniedz tos pati, ja tie ir saistīti ar komisijas mērķiem.

167. (1) Saeimas pilnvaru laikam beidzoties, komisiju dokumentārie materiāli nododami Saeimas arhīvā.

(2) Komisijas likvidēšanas vai darbības izbeigšanas gadījumā komisijas materiāli nododami Prezidijam, kas tos savukārt nodod citai komisijai vai uzglabā Saeimas arhīvā.

168. Ziņas par komisijas slēgtajām sēdēm atklātībai var sniegt vienīgi ar komisijas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja biedra (ja tāds ir ievēlēts) un sekretāra kopēju piekrišanu.

169. (1) Komisijas sēdēs var piedalīties ar padomdevēja tiesībām Prezidija locekļi un viens no deputātiem, kas parakstījuši attiecīgo likumprojektu vai citu iesniegumu, kā arī citu komisiju izraudzītie ziņotāji par apspriežamo likumprojektu. Komisijai ir tiesības pieaicināt lietpratējus - gan pastāvīgus, gan atsevišķiem gadījumiem. Viņiem ir padomdevēja tiesības.

(2) Komisijas sēdē var būt klāt arī citi deputāti, bet padomdevēja tiesības viņi bauda tikai uz īpaša komisijas lēmuma pamata.

(3) Komisijas atklātajās sēdēs var būt klāt frakcijas vai politiskā bloka pilnvarota persona, kā arī deputāta palīgs.

170. Uz atbildīgās komisijas sēdēm uzaicināmi arī citu komisiju izraudzītie ziņotāji par apspriežamo likumprojektu.

171. Komisiju sēdēs var piedalīties ar padomdevēja tiesībām arī Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs, valsts ministrs, kā arī viņu pilnvarotas valsts amatpersonas.

(1996.gada 6.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.06.96.)

172. (1) Komisijai ir tiesības tieši, bez Prezidija starpniecības, pieprasīt savai darbībai vajadzīgās ziņas un paskaidrojumus no attiecīgā ministra un viņam padotajām (viņa pakļautībā vai pārraudzībā esošajām) iestādēm, kā arī no pašvaldībām un uzaicināt paskaidrojumu sniegšanai attiecīgās amatpersonas.

(2) Apakškomisijas sazinās ar ministrijām un citām iestādēm ar savu komisiju starpniecību.

173. (1) Parlamentārās izmeklēšanas komisijai (150.p.) ir tiesības atbilstoši Saeimas noteiktajam uzdevumam izsaukt un nopratināt arī privātpersonas un, ja nepieciešams, pieaicinot lietpratējus, izdarīt revīzijas valdības, pašvaldību un privātajās iestādēs un uzņēmumos, ja privātās iestādes un uzņēmumi tieši vai netieši saņem valsts pabalstus, kredītus vai pasūtījumus vai piedalās valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijā.

(2) Ja šajā pantā minētās personas, iestādes vai uzņēmumi nepilda ar nopratināšanu vai revīziju saistītās parlamentārās izmeklēšanas komisijas prasības, policijai pēc komisijas pieprasījuma jāveic piespiedu pasākumi šo prasību izpildīšanai.

174. (1) Likumprojektus atbildīgā komisija izskata pirms katra lasījuma.

(2) Ja nepieciešams, likumprojektus iepriekšējai sagatavošanai nodod apakškomisijai, ja tāda ir.

(3) Pirms likumprojekta apspriešanas komisija izraugās vienu no komisijas locekļiem, kurš ziņos komisijai par šo projektu.

175. Lēmumi komisijā pieņemami ar klātesošo komisijas locekļu absolūto balsu vairākumu.

176. Komisijas atzinumi, kas apstiprināmi Saeimā, ja nepieciešams, formulējami Saeimas lēmumu projektu veidā. Tiem var pievienot uzziņas materiālu.

177. Pēc lietas izskatīšanas komisija ievēlē vienu no komisijas locekļiem par referentu Saeimas sēdē apspriežamajā lietā.

178. Komisijas var rīkot kopējas sēdes. Lēmumus katra komisija pieņem atsevišķi, izņemot lēmumus par kopējās sēdes darba kārtību un darba gaitu. Kopējās sēdēs par sēdes vadību vienojas komisiju priekšsēdētāji.

179. (1) Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija:

1) sagatavo Saeimas ziņojumu par deputātu pilnvaru apstiprināšanu un izbeigšanu;
2) sagatavo Saeimas lēmuma projektu sakarā ar Ģenerālprokuratūras iesniegumu par kriminālvajāšanas ierosināšanu pret Saeimas locekli, viņa apcietināšanu, aizturēšanu, kratīšanas izdarīšanu vai citādu personas brīvības ierobežošanu, kā arī priekšlikumus sakarā ar iesniegumiem par administratīvā soda uzlikšanu Saeimas loceklim;
3) pārrauga Saeimas deputātu ētikas kodeksa ievērošanu un izskata Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumu lietas;
4) sagatavo reizi mēnesī pārskatu Saeimai par iesniegumiem, kas saņemti Saeimas Sabiedrisko attiecību birojā, un par to izskatīšanu Prezidijā, Saeimas frakcijās, komisijās un citās Saeimas struktūrvienībās.

(2) Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā ievēlē pa vienam deputātam no katras Saeimā pārstāvētās frakcijas. Komisijas locekļi atturas no darbībām, kuras var uzskatīt par nepamatotu vēršanos pret politiskajiem oponentiem vai par deputātu rīcības nepamatotu aizstāvību viņu politiskās piederības dēļ.

(3) Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ierosina Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietu ne vēlāk kā nedēļas laikā pēc tam, kad saņemts deputāta, deputātu grupas vai frakcijas rakstveida iesniegums, kurā:

1) izklāstīta lietas būtība;
2) paskaidrots, kādā veidā izpaudies Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpums;
3) sniegti pierādījumi, ja tādi ir iesniedzēja rīcībā;
4) minēti citi fakti, kuriem var būt nozīme lietas izskatīšanā.

(4) Ja iesniegums nav pietiekami pamatots, to nekavējoties nosūta iesniedzējam precizēšanai un nepilnību novēršanai.

(5) Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietas izskatīšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija uzsāk ne vēlāk kā nedēļas laikā pēc tās ierosināšanas. Pēc lietas ierosināšanas komisija nekavējoties nosūta ierosinājuma un iesnieguma kopiju tam deputātam, par kura rīcību ierosināta Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lieta.

(6) Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskata atklātā sēdē ne vēlāk kā divas nedēļas pēc lietas ierosināšanas. Komisija ar divu trešdaļu balsu vairākumu var nolemt par slēgtas sēdes rīkošanu. Slēgtas sēdes rīkošanu var ierosināt komisijas loceklis.

(7) Konstatējusi Saeimas deputāta ētikas kodeksa pārkāpumu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) izsaka deputātam mutvārdu brīdinājumu, kas tiek atzīmēts komisijas protokolā;
2) izsaka deputātam rakstveida brīdinājumu;
3) izsaka deputātam rakstveida brīdinājumu, paziņo par to Saeimas sēdē un publicē komisijas lēmumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(1998.gada 7.oktobra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.03.2006. likumu un 11.12.2008. likumu)

179.¹ Pēc deputāta rakstveida lūguma Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izvērtē, vai tas, kā viņš nodomājis rīkoties sarežģītā situācijā, no ētikas viedokļa nebūs pretrunā ar Saeimas deputātu ētikas kodeksu. Ja saņemts šāds deputāta lūgums, komisijas sēde tiek sasaukta pēc iespējas tuvākajā laikā, vienojoties ar iesniedzēju.

( 02.03.2006. likuma redakcijā)

179.² Juridiskā komisija sagatavo Saeimas lēmuma projektu par atļauju uzsākt kriminālvajāšanu pret tiesnesi vai tiesībsargu vai viņa apcietināšanu, kā arī priekšlikumus sakarā ar iesniegumiem par administratīvā soda uzlikšanu tiesībsargam.

(11.12.2008. likuma redakcijā)

180. (1) Komisijas, kā arī apakškomisijas priekšsēdētājs, viņa biedrs, sekretārs, komisijas locekļi un uzaicinātie lietpratēji atbilstoši budžetā paredzētajām normām saņem atlīdzību par piedalīšanos komisijas vai apakškomisijas sēdēs un komandējuma naudu par braucieniem amata darīšanās ārpus Saeimas sēžu vietas.

(2) (Izslēgta ar 07.10.98. likumu, kas stājas spēkā no 03.11.98..

(3) Vienas kalendārās dienas laikā var notikt ne vairāk kā divas vienas un tās pašas komisijas sēdes, ja viena no tām ilgst ne mazāk kā trīs stundas, bet otra - ne mazāk kā stundu un trīsdesmit minūtes un viena no tām notiek pirms pārtraukuma atpūtai un ēšanai, bet otra - pēc tā. Komisijas locekļi saņem atalgojumu par piedalīšanos katrā no šīm sēdēm.

(4) Ja deputāti vienas kalendārās dienas laikā piedalās to komisiju vai apakškomisiju sēdēs, kurās viņi ievēlēti vai uzaicināti atbilstoši 170.panta noteikumiem, viņi saņem atalgojumu par piedalīšanos katrā no šīm sēdēm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu, kas stājas spēkā no 01.06.96.)

181. Komisija ne vēlāk kā mēneša piektajā dienā iesniedz Saeimas Kancelejai sēžu sarakstu, atzīmējot, cik sēdes iepriekšējā mēnesī apmeklējis katrs komisijas loceklis.

182. Komisiju darbinieki tiek algoti no valsts budžeta, viņus pieņem darbā un atlaiž no tā pēc komisijas priekšsēdētāja priekšlikuma saskaņā ar Latvijas Darba likumu noteikumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2004. likumu)

183. (1) Komisiju darbībā visos gadījumos, kas nav paredzēti šajā nodaļā, pēc analoģijas piemērojami Kārtības ruļļa vispārīgie noteikumi.

(2) Apakškomisiju darbībā piemērojami komisiju darbības noteikumi.

VII. Saeimas budžets un saimniecība
(Nodaļas nosaukums 1999.gada 16.decembra likuma redakcijā,
kas stājas spēkā no 12.01.2000.)

183.¹ (1) Saeima ir finansiāli patstāvīga.

(2) Saeimas budžeta pieprasījums pēc izskatīšanas komisijās un apstiprināšanas Prezidijā iesniedzams finansu ministram iekļaušanai bez grozījumiem valsts budžeta likuma projektā.

(3) Saeimas budžeta pieprasījums līdz valsts budžeta likuma projekta iesniegšanai Saeimā bez Prezidija piekrišanas nav grozāms.

(1999.gada 16.decembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 12.01.2000.)

184. Par Saeimas saimniecību lemj Prezidijs pēc Saimnieciskās komisijas priekšlikuma. Finansu rīkotājs ir Prezidijs vai tā iecelta Saeimas amatpersona.

185. (1) Saeimas grāmatvedību, izdevumu lietderību, likumību un gada pārskatus pārbauda Publisko izdevumu un revīzijas komisija.

(2) Pārskata gada laikā Publisko izdevumu un revīzijas komisija plāno un veic finansu posteņu revīziju izlases kārtībā Saeimas saimniecībā. Pēc veiktajām izlases revīzijām Publisko izdevumu un revīzijas komisija iesniedz atzinumus Saeimas Prezidijam. Katra pārskata gada beigās tiek veikta gada pārskata revīzija. Par gada pārskata revīziju Publisko izdevumu un revīzijas komisija iesniedz atzinumu Saeimas Prezidijam ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pārskata gada beigām.

(2002.gada 24.oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 05.11.2002.)
 

VII1 Saeimas līdzdalība Eiropas Savienības jautājumos
(Nodaļa 2001.gada 18.janvāra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 16.02.2001.)

185.¹ (1) Saeima savu līdzdalību Eiropas Savienības jautājumos realizē ar Eiropas lietu komisijas starpniecību, ja Saeima nav lēmusi citādi.

(2) Eiropas lietu komisija nosaka kārtību, kādā no Latvijas ievēlētajiem Eiropas Parlamenta deputātiem ir tiesības līdzdarboties šīs komisijas darbā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2004. likumu)

185.² Eiropas lietu komisijas sastāvā ir vismaz viens deputāts no katras Saeimā esošās frakcijas. Komisijas sastāvs ir atbilstošs Saeimas frakciju proporcijām.

185.³ Eiropas lietu komisija izskata Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sagatavotās Latvijas Republikas oficiālās nostādnes un lemj par tām pirms to paziņošanas Eiropas Savienības institūcijām.

185.⁴ pants. Eiropas lietu komisija var nosūtīt Latvijas Republikas oficiālās nostādnes, kā arī Eiropas Savienības likumdošanas priekšlikumus un citus Eiropas Savienības institūciju dokumentus izskatīšanai un atzinuma sniegšanai citām Saeimas komisijām.

(28.10.2004. likuma redakcijā)

185.⁵ Ne retāk kā reizi pusgadā Ministru prezidents vai cits viņa pilnvarots Ministru kabineta loceklis iesniedz rakstveida ziņojumu Saeimai par valdības paveikto un iecerēto turpmāko darbību Eiropas Savienības jautājumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2004. likumu un 15.05.2008. likumu)
 

VIII. Frakcijas, politiskie bloki un frakciju padome

186. Ne mazāk kā pieci vienas politiskās partijas vai viena nosaukuma deputātu kandidātu saraksta deputāti var izveidot frakciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu, kas stājas spēkā no 01.06.96.)

187. (1) Darba tiesiskās attiecības ar frakcijas darbinieku nodibina un izbeidz Saeimas Kancelejas direktors pēc frakcijas vadītāja priekšlikuma saskaņā ar Darba likuma noteikumiem.

(2) Darba līgumu slēdz uz vienu no šādiem termiņiem:

1) uz frakcijas darbības periodu attiecīgās Saeimas pilnvaru laikā;
2) uz noteiktu laiku, kas nav īsāks par sešiem mēnešiem, un šo darba līgumu var pagarināt. Ja frakcijas darbība izbeidzas pirms noslēgtā darba līguma termiņa, frakcijas darbinieka darba līgums izbeidzas ar dienu, kad frakcija izbeidz darbību.

(2006.gada 2.novembra likuma redakcijā)

188. Atsevišķas frakcijas var apvienoties politiskajos blokos. Šādos blokos var iestāties arī pie frakcijām nepiederoši deputāti.

(1996.gada 6.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.06.96.)

189. Par frakciju un politisko bloku sastāvu un visām pārmaiņām tajā nekavējoties jāpaziņo Prezidijam.

190. Prezidijs, frakcijas un politiskie bloki izveido Frakciju padomi, kura noskaidro un saskaņo frakciju un politisko bloku darbību un taktiku Saeimā un komisijās, kā arī nokārto kopā ar Prezidiju 23.panta 4.punktā minētās lietas.

191. Katra frakcija vai politiskais bloks deleģē uz Frakciju padomi vienu pārstāvi.

192. Frakciju padomes atzinumiem ir ieteikuma raksturs, un frakcijām vai politiskajiem blokiem tie nav saistoši. Tomēr frakcijām vai politiskajiem blokiem, kuri nepiekrīt sava pārstāvja atzinumam Frakciju padomes sēdē, par to jāpaziņo Prezidijam līdz Saeimas nākamās sēdes sākumam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.98. likumu, kas stājas spēkā no 03.11.98.)

193. (1) Frakciju padomes sēžu darba kārtību noteic un sēdes sasauc Prezidijs. Sēdes vada Saeimas priekšsēdētājs vai viņa biedrs.

(2) Frakciju padomes darba kārtību var papildināt vai grozīt, ja to prasa vismaz viena piektdaļa Frakciju padomes locekļu.

(3) Frakciju padomes sēdes jāsasauc, ja to prasa padomes locekļi, kas pārstāv vismaz vienu piektdaļu no Saeimas sastāva.

194. Saeimas pilnvaru laikam beidzoties, Saeimas frakciju, politisko bloku un Frakciju padomes dokumentārie materiāli nododami Saeimas arhīvā.
 

VIII.¹ Deputātu grupas
(1996.gada 6.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.06.96.)

194.¹ Ne mazāk kā trīs deputāti var izveidot deputātu grupu sadarbības veicināšanai ar citu valstu parlamentiem vai citu ar deputāta darbību saistītu interešu apmierināšanai.

194.² Par deputātu grupas izveidošanu, kā arī grozījumiem tās sastāvā deputātu grupas locekļi paziņo rakstveidā Prezidijam.

194.³ Deputātu grupas vadītāju no sava vidus ievēlē tās locekļi.

194.⁴ Deputātu grupām atsevišķs finansējums netiek piešķirts.
 

IX. Deputāta palīgs

195. (1) Katram deputātam var būt ne vairāk kā divi palīgi, kas tiek atalgoti no valsts budžeta, bet divu deputāta palīgu atalgojuma summa nedrīkst pārsniegt summu, kas paredzēta viena palīga algošanai.

(2) Deputāta palīga uzdevums ir kārtot visus ar deputāta darbību saistītos organizatoriskos, tehniskos, konsultatīvos un citus jautājumus.

196. Deputāta palīga pienākums ir:

1) sekmēt deputāta darbību Saeimā un tās komisijās;
2) uzklausīt vēlētāju ierosinājumus un sūdzības, izskatīt vēlētāju iesniegumus;
3) kārtot sadarbībā ar pašvaldību, kā arī uzņēmumu un organizāciju vadītājiem jautājumus, kas saistīti ar vēlētāju pieņemšanu;
4) organizēt deputāta un vēlētāju tikšanās (sapulces);
5) nodrošināt deputātu ar darbam nepieciešamo informāciju un uzziņām;
6) pieņemt vēlētājus vēlētāju pieņemšanu starplaikā un pēc deputāta norādījuma risināt ierosinātos jautājumus ar amatpersonām vai iestādēm;
7) noskaidrot vēlētāju viedokli par Saeimas un deputāta darbību;
8) informēt vēlētājus pēc deputāta norādījuma;
9) kārtot ar deputāta darbību saistītos saimnieciskos un tehniskos jautājumus;
10) kārtot deputāta lietvedību.

197. Deputāta palīgam deputāta uzdevumā ir tiesības būt klāt Saeimas komisiju atklātajās sēdēs.

(1998.gada 7.oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 03.11.98.)

198. (1) Darba tiesiskās attiecības ar deputāta palīgu nodibina un izbeidz Saeimas Kancelejas direktors pēc deputāta priekšlikuma saskaņā ar Darba likuma noteikumiem.

(2) Darba līgumu slēdz uz vienu no šādiem termiņiem:

1) uz deputāta pilnvaru laiku;
2) uz noteiktu laiku, kas nav īsāks par sešiem mēnešiem, un šo darba līgumu var pagarināt. Ja deputāta pilnvaras izbeidzas pirms noslēgtā darba līguma termiņa, deputāta palīga darba līgums izbeidzas ar dienu, kad izbeidzas deputāta pilnvaras.

(2006.gada 2.novembra likuma redakcijā)

199. Deputātam ir tiesības palīgam paredzēto atalgojumu vai daļu no tā izlietot līgumdarbu samaksai.

200. Saeimas Kanceleja deputāta palīgam izsniedz vienota parauga apliecību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.98. likumu, kas stājas spēkā no 03.11.98.)
 

Pārejas noteikumi
(11.12.2008. likuma redakcijā)

1. No 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim, piemērojot 12.panta pirmās daļas otro teikumu, otro, trešo un ceturto daļu, kā arī 14.panta otro daļu, izmantojams Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētais sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējās darba samaksas apmērs 2006.gadā, šim darba samaksas apmēram piemērojot koeficentu 1,1.

2. No 2009.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim, piemērojot 12.panta pirmās daļas otro teikumu, otro, trešo un ceturto daļu, kā arī 14.panta otro daļu, izmantojams Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētais sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējās darba samaksas apmērs 2007.gadā, šim darba samaksas apmēram piemērojot koeficientu 0,812.

(11.12.2008. likuma redakcijā)

3. Līdz Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja darba uzsākšanai Saeimas Iesniegumu birojs sniedz Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai informāciju par iesniegumiem, kas saņemti Saeimas Iesniegumu birojā, un par to izskatīšanu Saeimas frakcijās un komisijās.

(11.12.2008. likuma redakcijā)

4. No 2009.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim deputāta amata alga, kas noteikta atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 12.panta pirmās daļas trešajam teikumam, samazināma par 20 procentiem.

(18.06.2009. likuma redakcijā)

5. No 2009.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim vienreizējo pabalstu, kas paredzēts Saeimas kārtības ruļļa 13.panta trešajā daļā, izmaksā vienas vidējās mēnešalgas apmērā.

(11.06.2009. likuma redakcijā)

6. No 2009.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim kompensācija, kas noteikta atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 14.panta otrās daļas 2.punktam, samazināma par 20 procentiem, bet kompensācija, kas noteikta atbilstoši 14.panta 3.punktam, samazināma par 30 procentiem.

(11.06.2009. likuma redakcijā)

7. No 2009.gada 1.septembra līdz 31.decembrim kompensācija, kas noteikta atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 14.panta otrās daļas 1.punktam, samazināma par 20 procentiem.

(11.06.2009. likuma redakcijā)

8. Saeimas kārtības ruļļa 186.panta jaunā redakcija stājas spēkā ar 10.Saeimas sanākšanu.

(11.06.2009. likuma redakcijā)

9. No 2009.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim atlīdzība par piedalīšanos Saeimas komisiju darbā, kas noteikta atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 12.panta trešajai daļai, samazināma par 20 procentiem.

(18.06.2009. likuma redakcijā)

10. 2009.gadā Saeimas darbinieku skaita samazināšanas gadījumā priekšrocības palikt darbā ir tiem darbiniekiem, kuriem ir labāki darba rezultāti un augstāka kvalifikācija. Ja darbinieku darba rezultāti un kvalifikācija būtiski neatšķiras, priekšrocības palikt darbā ir tam darbiniekam, kuram nav cita pastāvīga ienākuma avota. Ja darbiniekam nav cita pastāvīga ienākuma avota, priekšrocības palikt darbā nosaka saskaņā ar Darba likumu. Par pastāvīgu ienākuma avotu šā punkta izpratnē tiek uzskatīta:

1) darba vai amata pienākumu pildīšana pie cita darba devēja, ja par to noteiktā mēnešalga (mēneša amatalga, darba alga) ir vienāda ar minimālo mēneša darba algu vai lielāka un rīkojumā vai līgumā noteiktais darba vai amata pienākumu pildīšanas termiņš ir ilgāks par trim mēnešiem;
2) vecuma pensija vai izdienas pensija, ja personai saskaņā ar likumu ir tiesības uz šādu pensiju, neatkarīgi no tā, vai šī pensija tiek saņemta.

(16.07.2009. likuma redakcijā)

11. 2009.gadā Saeimas darbiniekam, kuram atlaišanas pabalsts izmaksājams saskaņā ar Darba likuma 112.pantu, atlaišanas pabalsts izmaksājams šādā apmērā:

1) viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks bijis nodarbināts mazāk nekā 10 gadus;
2) pusotra mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks bijis nodarbināts vismaz 10 gadus.

(16.07.2009. likuma redakcijā)

Likums stājas spēkā ar 1994.gada 1.septembri.

Likums Saeimā pieņemts 1994.gada 28.jūlijā.



Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1994.gada 18.augustā

--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

(Pielikums 02.03.2006. likuma redakcijā)

Saeimas deputātu ētikas kodekss

1. Saeimas deputātu ētikas kodeksa (turpmāk — Ētikas kodekss) mērķis ir iedibināt augstus uzvedības standartus un tādējādi vairot sabiedrības uzticēšanos Saeimai.

2. Ētikas kodekss ir vienlīdz saistošs visiem Saeimas deputātiem.

3. Ētikas kodekss ir Saeimas darba organizācijas sastāvdaļa. Tas ietver deputāta profesionālās ētikas principus, normas un ieteikumus, kas jāievēro attieksmē pret darbu, savstarpējā saskarsmē, kā arī attiecībās ar citām institūcijām un sabiedrību.

4. Deputāts godprātīgi ievēro Saeimas deputāta svinīgajā solījumā pausto apņemšanos.

5. Deputāts ciena un vienmēr ievēro Satversmi, Saeimas kārtības rulli un citus normatīvos aktus.

6. Deputāts ir morāli atbildīgs par savu rīcību (runām, balsojumiem u.c.).
Deputāts nevar aizbildināties ar valdības pārstāvju, partiju vai citu personu spiedienu, lai attaisnotu balsojumu pret savu sirdsapziņu.
Deputāts atzīst savas kļūdas un cenšas labot tās.

7. Deputāts publiskos izteikumos izvairās no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša, kā arī nelieto apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus; deputāts balstās uz faktiem, to godīgu interpretāciju un argumentāciju.

8. Deputāts nelieto tādus izteikumus un neatbalsta tādu rīcību, ko var uztvert kā aicinājumu uz pretlikumīgu darbību.
Deputāts respektē cilvēktiesības un argumentācijai neizmanto atsaukšanos uz sava oponenta rasi, dzimumu, ādas krāsu, tautību, valodu, reliģisko pārliecību, sociālo izcelsmi vai veselības stāvokli.

9. Deputāts nepieļauj personisko un valsts interešu konfliktu un izvairās no situācijām, kas sabiedrībā var radīt aizdomas par šāda konflikta pastāvēšanu.
Deputāts nepieņem privātu uzaicinājumu un nepiedalās pasākumā vai izvairās no citādas situācijas, ja sakarā ar to var rasties aizdomas par viņa interešu konfliktu vai Saeimas prestiža pazemināšanu.

10. Deputāts atturas no iesaistīšanās parlamentārās izmeklēšanas komisijās, ja izmeklējamā joma un periods ir saistīti ar viņa darbību.

11. Deputāts neizmanto savu stāvokli, lai prettiesiski ietekmētu valsts un pašvaldību institūciju lēmumus.

12. Konfidenciālu informāciju, kuru deputāts ieguvis kā amatpersona, viņš neizmanto savās paša vai ar viņu saistītu personu privātajās interesēs.

13. Deputāts pēc iespējas racionālāk lieto viņam piešķirto mantu un līdzekļus.

14. Deputāts Saeimā uzturas darba videi piemērotā apģērbā un pienācīgā izskatā. Sabiedriskās vietās deputāts neuzturas alkohola vai psihoaktīvo vielu reibumā vai klaji nepiedienīgā izskatā.

15. Deputāts pakļaujas sabiedrisko kārtību uzturošo amatpersonu likumīgām prasībām.

16. Deputāts ir pieklājīgs pret Saeimas, citu valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem un ikvienu sabiedrības locekli.

17. Deputāts pastāvīgi izglītojas, apgūst savas valsts un citu valstu demokrātijas un politiskās kultūras pieredzi.

18. Deputāts izkopj savu runas un valsts valodas prasmi.

19. Deputāts atturas no pašmērķīgas izrādīšanās Saeimas tribīnē.

20. Savā personiskajā dzīvē deputāts nedara neko tādu, kas grautu Saeimas prestižu vai radītu šaubas par viņa spēju godprātīgi veikt deputāta pienākumus.

21. Deputāts uztur pastāvīgu un atklātu saikni ar sabiedrību.

22. Deputāts ir atsaucīgs attieksmē pret sabiedrību un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.

23. Deputāts neizvairās no atbildēšanas uz jautājumiem, izņemot jautājumus, kuri skar konfidenciālu informāciju vai viņa privāto dzīvi.


(Ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 2009.gada 16.jūlijam.)