I. Saeimas deputāti
II. Saeimas amatpersonas
III.
Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana,
atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības
vai neuzticības izteikšana
IV. Saeimas sesijas un sēdes
V.
Lietu izskatīšana
VI. Saeimas komisijas
VII.
Saeimas budžets un saimniecība
VII1 Saeimas līdzdalība Eiropas Savienības jautājumos
VIII. Frakcijas, politiskie bloki un frakciju padome
VIII.1 Deputātu grupas
IX.
Deputāta palīgs
Pārejas noteikumi
Pielikums
Saeimas deputātu ētikas
kodekss
I. Saeimas
deputāti
1. Saeima sastāv no simts
tautas priekšstāvjiem - deputātiem, kuru mandātus (pilnvaras) Saeima
apstiprinājusi.
2. Saeima ievēlē Mandātu,
ētikas un iesniegumu komisiju, kas pārbauda vēlēšanu materiālus, kā arī
sūdzības par vēlēšanām, ja šādas sūdzības iesniegtas Centrālajai
vēlēšanu komisijai ne vēlāk kā četras dienas pēc oficiālo vēlēšanu
rezultātu izsludināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.03.2006. likumu)
3. (1) Pēc Mandātu, ētikas un
iesniegumu komisijas ziņojuma Saeimas locekļi alfabētiskā secībā Saeimas
sēdē dod svinīgu solījumu:
Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata
pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs
Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo
valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti,
savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos
ievērot Latvijas Satversmi un likumus.
(2) Solījumu Saeimas
loceklis dod latviešu valodā un apliecina ar parakstu.
(3)
Saeimas locekļi svinīgo solījumu dod no tribīnes. Ja Saeimas loceklis ir
persona, kurai apgrūtināta pārvietošanās, viņš var dot svinīgo solījumu
no savas vietas sēžu zālē.
(4) Pēc svinīgā solījuma došanas
Saeima lemj par deputātu pilnvarām (Satversmes 18.p.).
(2002.gada 24.oktobra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar
02.03.2006. likumu)
4. (1) Deputātam ir Saeimas
locekļa tiesības līdz pilnvaru izbeigšanās brīdim.
(2) Deputāta
pilnvaras izbeidzas ar brīdi, kad:
1) sanākusi jaunievēlētā Saeima;
2) viņš paziņojis par mandāta nolikšanu un viņa vietā pilnvaras
apstiprinātas citam deputātam (5. un 6.p.);
3) viņš izslēgts no
Saeimas sastāva (18.p.);
4) viņš miris.
(1996.gada 6.maija likuma
redakcijā, kas stājas spēkā no 01.06.96.)
4.1
(1) Deputātam ir tiesības uz grūtniecības un dzemdību
atvaļinājumu, atvaļinājumu bērna tēvam, atvaļinājumu adoptētājam, kā arī
bērna kopšanas atvaļinājumu. Šo atvaļinājumu piešķiršanā piemērojami
Darba likuma 154., 155. un 156.panta noteikumi, ciktāl Kārtības rullī
nav noteikts citādi.
(2) Grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma,
atvaļinājuma bērna tēvam, atvaļinājuma adoptētājam, kā arī bērna
kopšanas atvaļinājuma laikā deputātam saglabājas darba ņēmēja statuss
attiecīgās Saeimas darbības laikā.
(2006.gada 15.jūnija likuma
redakcijā)
5. (1) Saeimas loceklim uz Ministru
prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra un valsts ministra
amata pildīšanas laiku, kā arī uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma,
atvaļinājuma adoptētājam vai bērna kopšanas atvaļinājuma laiku ir
tiesības nolikt deputāta mandātu. Saņēmis iesniegumu par mandāta
nolikšanu, Saeimas Prezidijs (turpmāk Prezidijs) uzaicina šā deputāta
vietā iestāties Saeimas sastāvā nākamo kandidātu un paziņo par to
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai. Mandātu, ētikas un iesniegumu
komisija pārbauda vēlēšanu materiālus un par pārbaudes rezultātiem ziņo
Saeimai, kas pēc tam lemj par minētā kandidāta deputāta pilnvaru
apstiprināšanu.
(2) Ministru prezidents, Ministru prezidenta
biedrs, ministrs vai valsts ministrs, kurš šajā pantā noteiktajā kārtībā
ir nolicis deputāta mandātu, var to atjaunot, ja viņš atkāpjas no
Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra vai valsts
ministra amata vai ja atkāpjas valdība. Attiecīgais Ministru prezidents,
Ministru prezidenta biedrs, ministrs vai valsts ministrs iesniegumu par
deputāta pilnvaru atjaunošanu var iesniegt Prezidijam nedēļas laikā no
dienas, kad viņš beidzis pildīt Ministru prezidenta, Ministru prezidenta
biedra, ministra vai valsts ministra pienākumus.
(21) Grūtniecības un
dzemdību atvaļinājumā, atvaļinājumā adoptētājam, kā arī bērna kopšanas
atvaļinājumā esošs Saeimas loceklis, kurš šajā pantā noteiktajā kārtībā
nolicis deputāta mandātu, var to atjaunot, ja ir nolēmis pārtraukt
grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, atvaļinājumu adoptētājam, kā arī
bērna kopšanas atvaļinājumu. Iesniegums par deputāta pilnvaru
atjaunošanu iesniedzams Prezidijam ne vēlāk kā septiņas dienas pirms
dienas, ar kuru viņš nolēmis pārtraukt grūtniecības un dzemdību
atvaļinājumu, atvaļinājumu adoptētājam, kā arī bērna kopšanas
atvaļinājumu.
(3) Šā panta otrajā un 2.1 daļā minēto iesniegumu
Prezidijs nodod Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, kas par to
paziņo Saeimas nākamajā sēdē. Ar paziņojuma brīdi izbeidzas šā panta
pirmajā daļā noteiktajā kārtībā uzaicinātā deputāta pilnvaras un ir
atjaunots deputāta mandāts Saeimas loceklim, kurš to nolicis uz Ministru
prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra vai valsts ministra
amata pildīšanas vai uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma,
atvaļinājuma adoptētājam, kā arī bērna kopšanas atvaļinājuma laiku.
(4) Ja kandidāts jau ir iestājies Saeimas sastāvā šā panta pirmajā
daļā noteiktajā kārtībā, viņš netiek aicināts iestāties Saeimas sastāvā
cita Saeimas locekļa vietā, kurš noliek mandātu uz Ministru prezidenta,
Ministru prezidenta biedra, ministra vai valsts ministra amata vai uz
grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, atvaļinājuma adoptētājam, kā arī
bērna kopšanas atvaļinājuma laiku.
(5) Ja šā panta pirmajā daļā
noteiktajā kārtībā mandātus nolikuši vairāki deputāti, kas ievēlēti no
viena nosaukuma saraksta vienā vēlēšanu apgabalā, tad, atjaunojot
mandātu vienam no viņiem, pilnvaras izbeidzas tam deputātam, kurš no
attiecīgā saraksta attiecīgajā vēlēšanu apgabalā šā panta pirmajā daļā
noteiktajā kārtībā Saeimas sastāvā iestājies pēdējais.
(Ar
grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu, 07.10.98. likumu,
02.03.2006. likumu un 15.06.2006. likumu)
6. (1) Ja
deputāts miris, iesniedzis iesniegumu par izstāšanos no Saeimas sastāva,
izslēgts no tā vai viņa pilnvaras nav apstiprinātas, kā arī šā panta
trešajā daļā minētajā gadījumā Prezidijs saskaņā ar Saeimas vēlēšanu
likumu uzaicina viņa vietā iestāties Saeimas sastāvā nākamo kandidātu un
paziņo par to Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai. Mandātu, ētikas
un iesniegumu komisija pārbauda vēlēšanu materiālus un par pārbaudes
rezultātiem ziņo Saeimai. Pēc tam, kad minētais kandidāts 3.pantā
noteiktajā kārtībā devis svinīgo solījumu, Saeima lemj par viņa deputāta
pilnvaru apstiprināšanu.
(2) Ja kandidāts ir atteicies iestāties
Saeimas sastāvā 5.panta pirmajā daļā minētajā gadījumā, tas neliedz
Prezidijam viņu aicināt iestāties Saeimas sastāvā šā panta pirmajā daļā
paredzētajā gadījumā.
(3) Ja kandidāts ir iestājies Saeimas
sastāvā tā Saeimas locekļa vietā, kurš nolicis deputāta mandātu uz
Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra vai valsts
ministra amata pildīšanas vai uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma,
kā arī atvaļinājuma adoptētājam vai bērna kopšanas atvaļinājuma laiku
(5.p.), tas neliedz Prezidijam aicināt viņu iestāties Saeimas sastāvā šā
panta pirmajā daļā paredzētajā gadījumā. Tā Saeimas locekļa vietā, kurš
nolicis deputāta mandātu uz Ministru prezidenta, Ministru prezidenta
biedra, ministra vai valsts ministra amata pildīšanas vai uz
grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, atvaļinājuma adoptētājam, kā arī
bērna kopšanas atvaļinājuma laiku, šajā gadījumā aicināms cits kandidāts
5.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā. Ja attiecīgajā sarakstā vairs
nav neviena deputāta kandidāta vai ja neviens no sarakstā esošajiem
deputātu kandidātiem nepiekrīt iestāties Saeimas sastāvā, deputāta
mandāts atjaunojams attiecīgajam Ministru prezidentam, Ministru
prezidenta biedram, ministram, valsts ministram vai Saeimas loceklim,
kurš atrodas grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, atvaļinājumā
adoptētājam, kā arī bērna kopšanas atvaļinājumā.
(Ar
grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu, 24.10.2002. likumu,
02.03.2006. likumu un 15.06.2006. likumu)
7. Katra
deputāta pienākums ir piedalīties Saeimas darbā.
8. (1)
Deputāts drīkst nepiedalīties Saeimas darbā ne ilgāk kā vienu nedēļu,
iepriekš par to paziņojot Prezidijam un izprasot atvaļinājumu. Šīs
tiesības viņš var izmantot vienu reizi sesijas laikā. Atvaļinājums ir
neapmaksāts un piešķirams uz noteiktu laiku.
(2) Deputāta
iesniegumu par atvaļinājuma piešķiršanu Prezidijs līdz ar savu atzinumu
iesniedz Saeimai izlemšanai (54.p.). Steidzamos gadījumos par
atvaļinājumu lemj Prezidijs un ziņo par to Saeimai nākamajā kārtējā
Saeimas sēdē.
(3) Tādā pašā kārtībā izlemjams (54.p.) iesniegums
par atvaļinājuma pagarināšanu.
(1996.gada 6.maija likuma
redakcijā, kas stājas spēkā no 01.06.96.)
9. Katrs
deputāts paziņo Saeimas Kancelejai savu adresi, telefona numuru un saņem
Prezidija izdotu deputāta apliecību. Jauno adresi vai telefona numuru,
ja tie tiek mainīti, kā arī savu adresi sesiju starplaikā deputāts
paziņo Saeimas Kancelejai.
10. Saeimas deputātu
uzņēmējdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas
ierobežojumus, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un
pienākumus nosaka likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts
amatpersonu darbībā".
(1996.gada 6.maija likuma redakcijā ar
grozījumiem, kas izdarīti ar 02.03.2006. likumu)
11.
Ja par deputātu ievēlēta persona, kura ieņem ar deputāta mandātu
nesavienojamu amatu, tai mēneša laikā, skaitot no pilnvaru
apstiprināšanas dienas, jāatstāj šis amats vai jānoliek deputāta
mandāts.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu,
kas stājas spēkā no 01.06.96.)
12. (1) Deputāts saņem
amata algu par nostrādāto laikposmu Prezidija noteiktajā kārtībā un
termiņos. Deputāta pamatalga piesaistāma Centrālās statistikas pārvaldes
oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī sabiedriskajā
sektorā strādājošo iepriekšējā gada vidējās darba algas apmēram, kas
noapaļots pilnos latos. Nosakot deputāta amata algu, piemēro koeficientu
3,2. Deputāta amata algu pārrēķina katru gadu pēc valstī sabiedriskajā
sektorā strādājošo iepriekšējā gada vidējās darba samaksas apmēra
publicēšanas Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas
paziņojumā. Pārrēķināto amata algu, piemaksu, atlīdzību par piedalīšanos
Saeimas komisiju darbā, reprezentācijas naudu un kompensācijas sāk
izmaksāt ar kārtējā gada 1.aprīli.
(2) Saeimas amatpersonas saņem
piemaksas pie amata algas; tās aprēķina, piemērojot šādus koeficientus:
1) Saeimas priekšsēdētājs 2;
2) Saeimas priekšsēdētāja biedrs 1,7;
3) Saeimas sekretārs
1,7;
4) Saeimas sekretāra biedrs 1,6;
5) frakcijas
priekšsēdētājs 0,5;
6) frakcijas priekšsēdētāja vietnieks
0,4;
7) komisijas priekšsēdētājs 0,5;
8) komisijas
priekšsēdētāja vietnieks 0,4;
9) komisijas sekretārs 0,4;
10) apakškomisijas priekšsēdētājs 0,3;
11) apakškomisijas
sekretārs 0,2.
(3) Deputāts saņem atlīdzību par
piedalīšanos Saeimas komisiju (turpmāk komisija) darbā. Atlīdzību
aprēķina, pamatojoties uz šā panta pirmajā daļā minēto Centrālās
statistikas pārvaldes oficiālo statistikas paziņojumu un piemērojot
šādus koeficientus:
1) par darbu komisijas sēdē
0,06;
2) par darbu apakškomisijas sēdē 0,03.
(4) Katram deputātam reprezentācijai
izmaksājama reprezentācijas nauda, kuru aprēķina, pamatojoties uz šā
panta pirmajā daļā minēto Centrālās statistikas pārvaldes oficiālo
statistikas paziņojumu un piemērojot koeficientu 0,35.
(5)
Deputātu algas, piemaksas Prezidija locekļiem un komisiju un frakciju
amatpersonām, atlīdzību deputātiem par piedalīšanos komisiju darbā
izmaksā no Saeimas budžeta tā ietvaros un apliek ar nodokļiem likumā
noteiktajā kārtībā.
(2002.gada 16.maija likuma redakcijā ar
grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu un 13.12.2007. likumu)
13. (1) Algu deputāts saņem no pirmās Saeimas sēdes pēc
vēlēšanām vai no dienas, kad viņš iestājies Saeimas sastāvā (5.un 6.p.).
(2) Deputāts, kura mandāts izbeidzas līdz ar Saeimas pilnvaru
izbeigšanos, ja viņš nav ievēlēts nākamajā Saeimā, saņem vienreizēju
pabalstu triju vidējo mēnešalgu apmērā.
(3) Deputāts, kura
mandāts izbeidzas sakarā ar to, ka tiek atjaunots mandāts deputātam, kas
to nolicis uz Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra,
valsts ministra amata pildīšanas vai uz grūtniecības un dzemdību
atvaļinājuma, atvaļinājuma adoptētājam, kā arī bērna kopšanas
atvaļinājuma laiku, saņem vienreizēju pabalstu triju vidējo mēnešalgu
apmērā.
(4) Šā panta otrajā daļā paredzēto pabalstu pilnā apmērā
nevar saņemt deputāts, kas iestājies Saeimas sastāvā 6.pantā noteiktajā
kārtībā trīs mēnešu laikā pēc deputāta pilnvaru izbeigšanās. Šādā
gadījumā pabalsts deputātam tiek izmaksāts apmērā, kas ir proporcionāls
laikam kopš mandāta izbeigšanās līdz ar Saeimas pilnvaru izbeigšanos un
iestāšanos jaunās Saeimas sastāvā. Pabalsts deputātam tiek izmaksāts pa
daļām ne vairāk kā vienas vidējās mēnešalgas apmērā mēnesī. Pabalsta
izmaksu pārtrauc ar tā mēneša pirmo dienu, kas seko mēnesim, kad
deputāts atkārtoti iestājies Saeimas sastāvā.
(Ar grozījumiem,
kas izdarīti ar 06.05.96. likumu, 24.10.2002. likumu, 15.06.2006. likumu
/skat 24.10.2002. likuma "Pārejas noteikumi" 2.punktu/ un 15.05.2008.
likumu)
14. (1) Ja deputātam, realizējot savas
pilnvaras, ir radušies izdevumi, tie kompensējami no Saeimas budžeta tā
ietvaros Prezidija noteiktajā kārtībā un termiņos.
(2) Deputātam
no Saeimas budžeta kompensējami:
1) dzīvojamās telpas īres vai
viesnīcas izdevumi, ja deputāts nedzīvo Rīgā un viņa deputāta
pilnvaru realizēšanai nepieciešams īrēt dzīvojamo telpu vai viesnīcu
Rīgā. Dzīvojamās telpas īres vai viesnīcas izdevumus kompensē
atbilstoši faktiskajiem izdevumiem, piemērojot 12.panta pirmās daļas
otrajā teikumā minētajam koeficientu 1,26;
2) transporta izdevumi
Latvijas teritorijā, piemērojot 12.panta pirmās daļas otrajā teikumā
minētajam koeficientu 0,15. Deputātam papildus kompensējami
transporta izdevumi atbilstoši faktiskajiem izdevumiem, piemērojot
12.panta pirmās daļas otrajā teikumā minētajam šādus koeficientus:
a) deputātam, kas dzīvo Rīgā
vai līdz 60 km attālumā no Rīgas, 0,43,
b) deputātam, kas
dzīvo no 60 līdz 150 km attālumā no Rīgas, 0,67,
c)
deputātam, kas dzīvo vairāk nekā 150 km attālumā no Rīgas,
0,9;
3) sakaru izdevumi, piemērojot
12.panta pirmās daļas otrajā teikumā minētajam koeficientu 0,2.
(3) Par faktiskajiem izdevumiem šā
panta otrās daļas 2.punkta izpratnē uzskatāmi starppilsētu sabiedriskā
transporta izdevumi un izdevumi par deputāta īpašumā vai valdījumā esoša
transportlīdzekļa izmantošanu.
(4) Transporta izdevumi netiek
kompensēti deputātiem, kuriem kā Saeimas amatpersonām dienesta
vajadzībām lietošanā piešķirta automašīna.
(5) Deputātiem
kompensējami komandējumu izdevumi (ceļa, viesnīcas, reprezentācijas un
transporta izdevumi, dienas nauda, piemaksa), un tie tiek apmaksāti
atbilstoši faktiskajiem izdevumiem.
(6) Šā panta piektajā daļā
minēto izdevumu kompensācijas kārtība un kompensācijas normas
attiecināmas arī uz Saeimas darbiniekiem, kuri bijuši ar Prezidija
lēmumu apstiprinātā komandējumā.
(7) Šajā pantā minētās
kompensācijas, kā arī 12.pantā minētos reprezentācijas izdevumus ar
nodokļiem neapliek. Reprezentācijas izdevumus, kas noteikti 12.panta
ceturtajā daļā, 14.panta otrās daļas 2.punkta pirmajā teikumā noteiktos
transporta izdevumus, kā arī 3.punktā noteiktos sakaru izdevumus
kompensē bez faktisko izdevumu apliecinošo dokumentu iesniegšanas.
(8) Informācija par deputātam izmaksājamo summu (amata alga,
piemaksas, reprezentācijas nauda un kompensācijas) ir publiski pieejama.
(2002.gada 16.maija likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti
ar 24.10.2002. likumu un 16.06.2005. likumu)
15. (1)
Deputāts, kas izslēgts no Saeimas sēdēm vai neierodas Saeimas sēdē bez
svarīga iemesla, vai pārkāpj 8.panta prasības, maksā par katru sēdi sodu
20 procentu apmērā no mēneša pamatalgas. Sods atvelkams no algas.
(2) Lai konstatētu deputātu klātbūtni, Prezidijs rīko reģistrāciju
trīs reizes sēdes laikā. Deputāts uzskatāms par klātesošu, ja viņš
reģistrējies visas trīs reizes. Deputāta klātbūtni nenotikušā sēdē
(46.p.) konstatē pēc pēdējās reģistrācijas kvorumam.
(3) Ja sēde
slēgta tāpēc, ka nav kvoruma (48.p.), pēc pēdējās balsošanas deputātu
klātbūtnes noskaidrošanai rīkojama atsevišķa reģistrācija.
(4)
Ikviens deputāts var pieprasīt sēdes vadītājam, lai tūlīt pēc
reģistrācijas ar balsu skaitītāju (24.p.) līdzdalību tiktu pārbaudīta
jebkura cita deputāta reālā klātbūtne sēdē.
(5) Prezidijs
pārbauda iemeslus, kuru dēļ deputāts kavējis sēdi, un uzliek sodu, ja
atzīst kavējumu par neattaisnojamu.
(Ar grozījumiem, kas
izdarīti ar 06.05.96. likumu, 16.12.99. likumu un 28.10.2004. likumu)
16. Deputātu atvaļinājumi, kavētās sēdes un uzliktie sodi
uzskaitāmi īpašā sarakstā.
17. (1) Par piekrišanu
kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas locekli, viņa apcietināšanai,
kratīšanas izdarīšanai pie viņa vai citādai personas brīvības
ierobežošanai Saeima lemj pēc Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas
ziņojuma.
(2) Ja Saeima piekrīt kriminālvajāšanas uzsākšanai pret
Saeimas locekli, attiecīgais Saeimas loceklis zaudē tiesības piedalīties
Saeimas un tās komisiju, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās Saeima
viņu ir ievēlējusi vai apstiprinājusi, līdz kriminālvajāšanas
izbeigšanai vai līdz brīdim, kad stājas spēkā notiesājošs tiesas
spriedums. Šajā laikā prokuratūrai un tiesai ir tiesības piemērot
attiecīgajam Saeimas loceklim visus kriminālprocesuālajos likumos
noteiktos piespiedu līdzekļus.
(3) Ja deputāts apcietināts, viņš
zaudē tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju sēdēs, kā arī citu to
institūciju sēdēs, kurās Saeima viņu ievēlējusi vai apstiprinājusi.
(4) Par piekrišanu Saeimas locekļa saukšanai pie administratīvās
atbildības, viņa piespiedu atvešanai, personas vai mantu apskatei, kā
arī dokumentu izņemšanai pie Saeimas locekļa Saeima lemj pēc Mandātu,
ētikas un iesniegumu komisijas ziņojuma.
(5) Saskaņā ar šā panta
pirmo vai ceturto daļu iesniegtais Saeimas lēmuma projekts nav uzskatāms
par patstāvīgo priekšlikumu.
(1996.gada 6.maija likuma
redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.98. likumu un
02.03.2006. likumu)
18. (1) Deputāts, kas notiesāts
par noziedzīgu nodarījumu, uzskatāms par izslēgtu no Saeimas sastāva ar
dienu, kad stājas spēkā notiesājošs spriedums.
(2) Deputātu ar
Saeimas lēmumu var izslēgt no Saeimas sastāva, ja pēc viņa pilnvaru
apstiprināšanas tiek konstatēts, ka viņš:
1) ievēlēts, pārkāpjot Saeimas
vēlēšanu likuma noteikumus;
2) neprot valsts valodu tādā apjomā,
kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai;
3) ieņem ar
deputāta mandātu nesavienojamu amatu;
4) vienas kārtējās sesijas
laikā neattaisnotu iemeslu dēļ nav apmeklējis vairāk nekā pusi no
Saeimas sēdēm;
5) izdarījis nodarījumu nepieskaitāmības stāvoklī
vai arī pēc nozieguma izdarīšanas saslimis ar gara slimību, kas
atņēmusi viņam iespēju apzināties savu darbību vai to vadīt;
6)
likumā noteiktajā kārtībā atzīts par rīcības nespējīgu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar
06.05.96. likumu un 16.12.99. likumu, kas stājas spēkā no 12.01.2000.)
19. Ja deputāts uz šā likuma 17.panta
pamata ir atstādināts no piedalīšanās Saeimas darbā, atstādināšanas
laikā viņš zaudē tiesības uz 12.panta otrajā daļā un 14.pantā paredzēto
kompensāciju, kā arī 12.pantā paredzētās reprezentācijas naudas
saņemšanu, bet algu viņam izmaksā piecdesmit procentu apmērā. Ja
deputātam tiek piemērots drošības līdzeklis apcietinājums, viņam uz
apcietinājumā pavadīto laiku tiek pārtraukta arī algas izmaksa. Ja
krimināllieta izbeigta, nekonstatējot deputāta vainu, vai arī deputāts
tiek attaisnots, viņš saņem visu par atstādināšanas laiku viņam
neizmaksāto algu, kā arī reprezentācijas naudu un kompensācijas.
(1998.gada 7.oktobra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar
13.12.2007. likumu un 15.05.2008. likumu)
19.1
Bijušajiem Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas Republikas Augstākās
padomes deputātiem, kuri balsoja "par" 1990.gada 4. maija deklarāciju
"Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu", ir tiesības apmeklēt
Saeimas ēkas. Šo tiesību nav deputātiem, kuri izslēgti no Saeimas
sastāva (18.p.).
(1998.gada 7.oktobra likuma redakcijā, kas
stājas spēkā no 03.11.98.)
II. Saeimas
amatpersonas
20. Prezidijs sastāv no
priekšsēdētāja, diviem viņa biedriem, sekretāra un viņa biedra.
21.(1) Priekšsēdētājs reprezentē Saeimu, vada Saeimas sēdes un
gādā par kārtību tajās. Priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus
pilda kāds no viņa biedriem pēc savstarpējas vienošanās. Tāpat
priekšsēdētājs un viņa biedri sadala savā starpā kārtējos darbus, arī
sēžu vadīšanu.
(2) Saeimas pieņemtos lēmumus, kam ir vispārēja
nozīme, priekšsēdētājs izsludina "Latvijas Vēstnesī". Šis noteikums
attiecas arī uz 30. un 30.1
pantā paredzētajiem gadījumiem.
(3) Saeimas priekšsēdētājs ieceļ
amatā Saeimas priekšsēdētāja biroja vadītāju.
(Ar grozījumiem,
kas izdarīti ar 06.05.96. likumu, 15.05.2008. likumu un 11.12.2008.
likumu)
22. Sekretārs un viņa biedrs nodrošina Saeimas
sēžu protokolēšanu, ja nepieciešams, Saeimas sēdē nolasa dokumentus,
pārbauda stenogrammas un pārzina Saeimas Kancelejas darbus, savstarpēji
vienojoties par šo darbu sadali.
23. (1) Prezidijs:
1) nosaka iekšējo kārtību un
darba gaitu Saeimas Kancelejā un citās Saeimas struktūrvienībās;
2) pieņem darbā un atlaiž no darba Saeimas struktūrvienību
vadītājus, izņemot Saeimas priekšsēdētāja biroja vadītāju;
3) dod
atzinumus un virza tālāk ienākušās lietas visos Kārtības rullī
paredzētajos gadījumos;
4) saziņā ar Frakciju padomi (190.p.)
kārto ar Kārtības rulli un Saeimas lēmumiem nenoskaidrotus
jautājumus;
5) lemj par komandējumiem un to apmaksu;
6)
sastāda Saeimas sēžu darba kārtību;
7) nosaka Saeimas darbinieku
štatu sarakstu un atalgojumu;
8) nosaka deputātu un Saeimas
darbinieku veselības apdrošināšanas, apdrošināšanas pret nelaimes
gadījumiem kārtību, pabalstu sistēmu un Saeimas darbiniekiem
izmaksājamo kompensāciju sistēmu, ņemot vērā civildienesta ierēdņiem
noteikto kompensāciju un pabalstu sistēmu;
9) nosaka Saeimas
pārstāvi Satversmes tiesā, ja Saeima nav lēmusi citādi.
(2) Prezidija sēdes norisi fiksē
fonogrammā, pēc kuras, ja nepieciešams, sagatavo attiecīgās daļas
stenogrammu. Prezidija sēdes protokolā atspoguļo pieņemtos atzinumus un
lēmumus. Protokolam pievieno Prezidijam iesniegtos dokumentus. Prezidija
sēdes protokolu paraksta sēdes vadītājs - Saeimas priekšsēdētājs vai
viņa biedrs - un Saeimas sekretārs vai viņa biedrs.
(3) Saeimas
priekšsēdētāja biroja vadītāju, Prezidija locekļu palīgus un padomniekus
pieņem darbā uz Prezidija locekļu amata pildīšanas laiku un atlaiž no
darba Saeimas Kanceleja pēc Prezidija locekļa ierosinājuma Darba likumā
noteiktajā kārtībā. Uz viņiem neattiecas Darba likuma 45.panta pirmajā
daļā noteiktais darba līguma termiņa ierobežojums.
(Ar
grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.99. likumu, 18.01.2001. likumu,
16.05.2002. likumu, 24.10.2002. likumu un 11.12.2008. likumu)
23.1
Saeimas Kancelejas un citu Saeimas struktūrvienību administratīvos aktus
un faktisko rīcību var apstrīdēt Saeimas Prezidijā. Saeimas Prezidija
lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā
kārtībā.
(2007.gada 13.decembra likuma redakcijā)
24. Balsis Saeimas sēdēs aizklātas balsošanas gadījumā, ja
balsošana notiek ar vēlēšanu zīmēm, un citos nepieciešamos gadījumos
skaita no deputātu vidus ievēlēti balsu skaitītāji.
III. Amatpersonu
ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana
vai atlaišana no
amata, uzticības vai neuzticības izteikšana
(Sadaļa 1996.gada
6.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.06.96.)
25. Kandidatūras Prezidija
locekļu, Valsts prezidenta un valsts kontroliera amatiem deputāti
iesniedz Prezidijam rakstveidā. Kandidatūras iesniedzēja paraksts
nozīmē, ka izvirzītais kandidāts piekritis savas kandidatūras
izvirzīšanai.
26. (1) Par katram 25.pantā minētajam amatam
izvirzītajiem kandidātiem balso vienlaikus aizklātā balsošanā ar
vēlēšanu zīmēm.
(2) Par ievēlētu uzskatāms kandidāts, kas ieguvis
visvairāk balsu, turklāt balsu skaits nedrīkst būt mazāks par klātesošo
deputātu absolūto balsu vairākumu.
(3) Valsts prezidents
uzskatāms par ievēlētu ar ne mazāk kā 51 balss vairākumu (Satversmes
36.p.).
(4) Ja pirmajā vēlēšanu kārtā neviens nav ieguvis
ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tad šā panta pirmajā daļā
noteiktajā kārtībā par visiem kandidātiem balso otrreiz. Ja arī tad
neviens netiek ievēlēts, vēlēšanas turpina, izslēdzot ikvienā turpmākajā
vēlēšanu kārtā to kandidātu, kas iepriekšējā kārtā ieguvis vismazāk
balsu. Vēlēšanas turpina, līdz viens no kandidātiem iegūst ievēlēšanai
nepieciešamo balsu skaitu.
(5) Ja vēlēšanu pēdējā kārtā neviens
nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, rīko jaunas vēlēšanas
25.pantā un šā panta pirmajā - ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā. Katrās
jaunās vēlēšanās var izvirzīt arī iepriekšējās vēlēšanās neievēlētos
kandidātus.
27. (1) Par Ministru kabineta sastādīšanu
Valsts prezidenta aicinātais Ministru prezidenta amata kandidāts ziņo
Saeimas priekšsēdētājam, pievienojot deklarāciju par Ministru kabineta
iecerēto darbību un attiecīgu Saeimas lēmuma projektu.
(2) Minēto
dokumentu kopijas nekavējoties izsniedzamas deputātiem.
(3) Ja
nav priekšlikuma vai prasības par Saeimas ārkārtas sesijas vai ārkārtas
sēdes sasaukšanu, Prezidijs minēto ziņojumu un Saeimas lēmuma projektu
iekļauj Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā kā pirmo jautājumu.
28. Saeimas lēmuma projektu par uzticības izteikšanu Ministru
prezidenta biedram, ministram vai valsts ministram, ko Ministru
prezidents aicina vai ieceļ vēlāk, Ministru prezidents iesniedz Saeimas
priekšsēdētājam.
29. (1) Saeimas lēmuma projektu par
neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam, Ministru prezidentam,
Ministru prezidenta biedram, ministram vai valsts ministram var iesniegt
130.panta kārtībā vai arī kā atsevišķu Saeimas lēmuma projektu.
(2) Šādu Saeimas lēmuma projektu var iesniegt Saeimas komisija vai ne
mazāk kā desmit deputāti, un tas nav uzskatāms par patstāvīgo
priekšlikumu. Lēmuma projekta kopijas nekavējoties izsniedzamas
deputātiem.
(3) Šāds Saeimas lēmuma projekts iekļaujams Saeimas
sēdes darba kārtībā ne agrāk kā piecas dienas, bet ne vēlāk kā desmit
dienas pēc tā izsniegšanas deputātiem, bet gadījumos, kad šāds lēmuma
projekts iesniegts sesiju starplaikā, - ne vēlāk kā desmit dienas pēc
kārtējās sesijas sākuma un izskatāms vienā lasījumā.
(4) Par šādu
Saeimas lēmuma projektu Saeimas sēdē referē:
1) ja lēmuma projektu iesniedz
Saeimas komisija - Saeimas komisijas ievēlētais referents;
2) ja
lēmuma projektu iesniedz ne mazāk kā desmit deputāti - pirmais no tā
parakstītājiem, ja iesniedzēji nav vienojušies citādi.
30. Ja Saeima, balsojot par
Ministru kabineta iesniegto gadskārtējo valsts budžeta projektu pirmajā
vai otrajā lasījumā, to noraida, uzskatāms, ka izteikta neuzticība
Ministru kabinetam.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.10.96.
likumu, kas stājas spēkā no 26.10.96.)
30.1
(1) Ministru prezidents var iesniegt Saeimas priekšsēdētājam Saeimas
lēmuma projektu par atkārtotas uzticības izteikšanu Ministru kabinetam
vai Ministru prezidentam. Lēmuma projekta kopijas nekavējoties
izsniedzamas deputātiem.
(2) Ja nav priekšlikuma vai prasības par
Saeimas ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu, Saeimas lēmuma
projektu par atkārtotas uzticības izteikšanu Ministru kabinetam vai
Ministru prezidentam iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā Saeimas
kārtības ruļļa noteiktajā kārtībā.
(3) Ja Ministru prezidents
vēlas saistīt uzticību Ministru kabinetam vai Ministru prezidentam ar
kādu Saeimas sēdē balsojamu lietu, viņš rakstveidā iesniedz Prezidijam
attiecīgu iesniegumu. Iesniegums iesniedzams pirms attiecīgā balsojuma,
un tajā norāda, kādu balsojuma iznākumu Ministru prezidents uzskata par
neuzticības izteikšanu. Saeimas sēdes vadītājs pirms attiecīgā balsojuma
nolasa Ministru prezidenta iesniegumu. Ja, balsojot par attiecīgo lietu,
Ministru kabinetam vai Ministru prezidentam tiek izteikta neuzticība,
Saeimas sēdes vadītājs par to paziņo pēc attiecīgā balsojuma rezultātu
paziņošanas.
(15.05.2008. likuma redakcijā)
31.
(1) Tiesnešu, ģenerālprokurora, Satversmes aizsardzības biroja direktora
un citu 25. un 32.pantā neminēto amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana,
iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata tiek ierosināta likumos
noteiktajā kārtībā. Saņēmis šādu iesniegumu, Prezidijs to nekavējoties
nodod attiecīgajai Saeimas komisijai, kas piecpadsmit dienu laikā
izskata šo iesniegumu un sagatavo Saeimas lēmuma projektu.
(2) Šā
panta pirmajā daļā minētais Saeimas lēmuma projekts nav uzskatāms par
patstāvīgo priekšlikumu, un tam nav piemērojami 117. un 118.panta
noteikumi. Ja komisijas sagatavotais Saeimas lēmuma projekts bijis
pieejams deputātiem vismaz piecas dienas pirms attiecīgās sēdes,
Prezidijs iekļauj to Saeimas sēdes darba kārtībā. Pēc Saeimas komisijas
priekšlikuma Saeima var iekļaut (54. p.) darba kārtībā lēmuma projektu,
kas nav bijis pieejams deputātiem minēto laiku.
(3) Par šādu
Saeimas lēmuma projektu Saeimas sēdē ziņo komisijas ievēlētais
referents.
(4) Šā panta pirmajā daļā minētās amatpersonas ievēlē,
apstiprina, ieceļ, atbrīvo vai atlaiž no amata, aizklāti balsojot par
katru atsevišķi.
(5) Satversmes aizsardzības biroja direktoru
ieceļ, aizklāti balsojot ar vēlēšanu zīmēm.
(6) Ja likums paredz,
ka kādu 25.un 32.pantā neminētu amatpersonu ievēlē, ieceļ vai apstiprina
Saeima, taču nenosaka, kas ir tiesīgs iesniegt attiecīgās kandidatūras,
tās iesniedzamas ar vismaz desmit deputātu parakstiem. Ievēlēšana,
apstiprināšana vai iecelšana notiek šajā pantā paredzētajā kārtībā.
(7) Ja likums paredz, ka kādu 25.un 32.pantā neminētu amatpersonu
ievēlē, ieceļ vai apstiprina Saeima, taču nenosaka šīs amatpersonas
atbrīvošanas vai atlaišanas kārtību, par atbrīvošanu vai atlaišanu lemj
Saeima šajā pantā noteiktajā kārtībā pēc minētās amatpersonas rakstveida
iesnieguma vai ne mazāk kā desmit deputātu priekšlikuma.
(8) Ja
attiecīgajam amatam izvirzīto kandidātu skaits pārsniedz ievēlējamo
amatpersonu vietu skaitu, balsošana notiek šā likuma 26.pantā noteiktajā
kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.98. likumu,
kas stājas spēkā no 03.11.98.)
32. Saeimas komisiju
locekļu, balsu skaitītāju un Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu
kandidatūras deputāti iesniedz Prezidijam 25.pantā noteiktajā kārtībā.
Kārtību, kādā ievēlējamas šajā pantā minētās amatpersonas, nosaka
Saeima.
33. (1) Prezidija locekli vai balsu skaitītāju var
atsaukt ar Saeimas lēmumu pēc:
1) šā Prezidija locekļa vai balsu
skaitītāja rakstveida iesnieguma;
2) ne mazāk kā desmit deputātu
priekšlikuma.
(2) Saeimas komisijas locekli var
atsaukt ar Saeimas lēmumu pēc:
1) šā komisijas locekļa
rakstveida iesnieguma;
2) ne mazāk kā desmit deputātu
priekšlikuma;
3) attiecīgās komisijas priekšlikuma 165.pantā
paredzētajā gadījumā.
(3) Saeimas ievēlētos Centrālās
vēlēšanu komisijas locekļus atsauc likumā "Par Centrālo vēlēšanu
komisiju" noteiktajā kārtībā.
(4) Balsošana par atsaukšanu ir
aizklāta.
34. 31., 32. un 33.pantā minēto lēmumu
pieņemšanai nepieciešams klātesošo deputātu absolūtais balsu vairākums.
35. (1) Par Saeimas pārstāvjiem starpparlamentārajās
organizācijās Saeima lemj 117. un 118.pantā noteiktajā kārtībā.
(2) Balsošana par Saeimas pārstāvju atsaukšanu ir aizklāta.
IV. Saeimas
sesijas un sēdes
36. (1) Saeimas sesijas ir
kārtējas un ārkārtas. Gadā ir trīs kārtējās sesijas: rudens, ziemas un
pavasara sesija.
(2) Jebkurā brīdī kārtējo sesiju starplaikā var
sasaukt ārkārtas sesiju.
37. Saeimas kārtējās sesijas
sasauc Prezidijs. Par Saeimas kārtējo sesiju sākšanu un slēgšanu lemj
Saeima.
38. (1) Saeimas ārkārtas sesiju vai ārkārtas sēdi
sasauc Prezidijs pēc sava ierosinājuma, kā arī pēc Valsts prezidenta,
Ministru prezidenta vai ne mazāk kā vienas trešdaļas Saeimas deputātu
prasības (Satversmes 19. un 20. p.), kurā jānorāda apspriežamā darba
kārtība.
(2) Pēc šādas prasības saņemšanas Prezidijs sasauc
Saeimas ārkārtas sesiju vai ārkārtas sēdi prasībā norādītajā dienā, bet,
ja prasībā tā nav norādīta, ārkārtas sesiju - ne vēlāk kā 48 stundu
laikā, bet ārkārtas sēdi kārtējās sesijas laikā - ne vēlāk kā 24 stundu
laikā.
(3) Par ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu
jāpaziņo ar radio un televīzijas palīdzību un, ja iespējams, katram
deputātam individuāli.
(4) Ārkārtas sesijā vai ārkārtas sēdē
izskatāmi tikai tie darba kārtības jautājumi, kuri norādīti ierosinājumā
vai prasībā par ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu, un pēc
šo jautājumu izskatīšanas sesiju vai sēdi slēdz.
(Ar
grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu, kas stājas spēkā no
01.06.96.)
39. (1) Likumprojektus un patstāvīgos
priekšlikumus, kas nav izskatīti Saeimas kārtējā sesijā, turpina
apspriest nākamajā šīs Saeimas kārtējā sesijā.
(2) Ja
likumprojekta izskatīšana vienas Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta,
bet likumprojekts izskatīts vienā vai divos lasījumos, nākamā Saeima pēc
Valsts prezidenta, Ministru kabineta, Saeimas komisijas vai ne mazāk kā
piecu deputātu priekšlikuma savā pirmajā sesijā lemj, vai likumprojekta
izskatīšana ir turpināma. Ja Saeima nolemj turpināt likumprojekta
izskatīšanu, tā nosaka atbildīgo komisiju un priekšlikumu iesniegšanas
termiņu. Šādā kārtībā atbildīgajai komisijai nodotais likumprojekts tiek
uzskatīts par pieņemtu pirmajā lasījumā.
(3) Esošā Saeima var
lemt tikai par iepriekšējai Saeimai iesniegta likumprojekta izskatīšanas
turpināšanu.
(1998.gada 7.oktobra likuma redakcijā, kas stājas
spēkā no 03.11.98.)
40. Sēžu dienas un stundas nosaka
Prezidijs, izņemot gadījumus, kad par to lēmusi pati Saeima (54.p.) vai
kad sēdes diena norādīta prasībā par ārkārtas sēdes sasaukšanu.
(1996.gada 6.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.06.96.)
41. Sēdes vadītājs atklāj un slēdz sēdi. Sēdes beigās, ja
iespējams, viņš paziņo nākamās sēdes dienu un stundu. Pēc sēdes vadītāja
vai ne mazāk kā piecu deputātu priekšlikuma Saeima var lemt (54.p.) par
sēdes pagarināšanu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.98.
likumu, kas stājas spēkā no 03.11.98.)
42.(1) Kārtējo
sēžu darba kārtība izsludināma vismaz 48 stundas pirms sēdes atklāšanas.
Izsludināšanu izdara ar rakstveida paziņojumu, kas izliekams Saeimas
telpās, un, ja iespējams, publicējams masu informācijas līdzekļos.
Ārkārtas sēdes darba kārtību Prezidijs var paziņot, atklājot šo sēdi.
(2) Secību, kādā izskatāmās lietas ierakstāmas izsludināmajā darba
kārtībā, nosaka Prezidijs, izņemot 27.panta trešajā daļā paredzēto
gadījumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu,
kas stājas spēkā no 01.06.96.)
43. Par sēdēm paziņo
arī tiem ministriem, uz kuru resoru attiecas darba kārtībā iekļautās
lietas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu, kas
stājas spēkā no 01.06.96.)
44. Sēdes var notikt, ja
tajās piedalās vismaz puse deputātu.
45. Piecas minūtes
pirms sēdes atklāšanas deputātus ar zvanu aicina sēžu zālē.
46. Ja pusstundu pēc noteiktā sēdes atklāšanas laika nav ieradies
nepieciešamais deputātu skaits (44.p.), sēdes vadītājs pasludina sēdi
par nenotikušu.
47. Sēdes vadītājs var arī sēdes laikā pēc
sava ieskata vai pēc piecu klātesošo deputātu priekšlikuma
pārliecināties par kvorumu, sarīkojot reģistrāciju.
48.
(1) Ja izrādās, ka nav kvoruma, sēdes vadītājs pēc sava ieskata var sēdi
slēgt vai pārtraukt. Ja arī pēc pārtraukuma kvoruma nav, sēde slēdzama.
(2) Ja kādā no balsošanas reizēm konstatē, ka nav kvoruma, izdarāma
pārbalsošana. Ja arī pārbalsojot nav kvoruma, rīkojas šā panta pirmajā
daļā noteiktajā kārtībā.
49. Izņemot Kārtības rullī
paredzētos gadījumus (41.,48. un 76.p.), sēde pārtraucama un slēdzama
tikai uz Saeimas lēmuma pamata (54.p.). Pārtraukumu un slēgšanu var
ierosināt sēdes vadītājs vai vismaz pieci deputāti.
(Ar
grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.98. likumu, kas stājas spēkā no
03.11.98.)
V. Lietu
izskatīšana
1. Vispārīgie noteikumi
50. (1) Lietu izskatīšana
Saeimā un tās komisijās notiek valsts valodā.
(2) Likumprojekti,
patstāvīgie priekšlikumi un citi lēmumu projekti, pieprasījumi,
jautājumi un priekšlikumi, kā arī tiem pievienotie dokumenti iesniedzami
valsts valodā.
(1998.gada 7.oktobra likuma redakcijā, kas
stājas spēkā no 03.11.98.)
51. (1) Pēc sēdes
atklāšanas sēdes vadītājs paziņo Saeimai pieņemšanai izsludināto darba
kārtību, kurā Saeima pēc Valsts prezidenta, Ministru prezidenta, Saeimas
komisijas, frakcijas vai ne mazāk kā piecu deputātu priekšlikuma var
izdarīt grozījumus. Lietas izskata noteiktā secībā, bet Saeima pēc
Valsts prezidenta, Ministru prezidenta, Saeimas komisijas, frakcijas vai
ne mazāk kā piecu deputātu priekšlikuma var grozīt to arī sēdes laikā
(54.p.).
(2) Ja iepriekšējā sēdē kādas lietas izskatīšana ir
iesākta, bet nav pabeigta, darba kārtību paziņo pēc šīs lietas
izskatīšanas.
(1996.gada 6.maija likuma redakcijā ar
grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.98. likumu, kas stājas spēkā no
03.11.98.)
52. Pirms vienas lietas izskatīšana nav
pabeigta, nedrīkst pāriet uz citu lietu, izņemot gadījumus, kad debašu
pārtraukumu un pāreju uz citu lietu prasa Saeimas komisija vai vismaz 20
deputāti un Saeima tam piekrīt (54.p.).
53. Lai varētu
izteikties (runāt) par darba kārtību, vajadzīga Saeimas piekrišana,
izņemot Kārtības rullī paredzētos gadījumus (49., 51., 52., 66. un
67.p.).
54. (1) Gadījumos, kas paredzēti 8.pantā, 31.panta
otrajā daļā, 40., 41., 49., 51., 52., 65., 77., 82.pantā, 84., 90., 92.,
93., 98., 104., 117., 127., 133., 135., 136., 140. un 142.pantā, pirms
balsošanas vārdu dod tikai diviem deputātiem: vienam - par, otram - pret
priekšlikumu un ne ilgāk kā piecas minūtes katram.
(2) Ja
priekšlikuma iesniedzējs pats aizstāv savu priekšlikumu, uzskatāms, ka
viņš ir runātājs "par".
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar
06.05.96. likumu, 07.10.98. likumu un 15.05.2008. likumu)
55. Sēdes vadītājs debatēs nepiedalās. Ja viņš vēlas piedalīties
debatēs, viņš sēdes vadību nodod savam biedram.
(Ar
grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu, kas stājas spēkā no
01.06.96.)
56. (1) Atļauju runāt Saeimas sēdē no
tribīnes dod sēdes vadītājs pēc pieteikuma saņemšanas. Pieteikties var
rakstveidā vai izmantojot elektronisko balsošanas iekārtu.
(2)
Rakstveida pieteikumiem, kas iesniegti pirms attiecīgās lietas
izskatīšanas uzsākšanas, dodama priekšroka, izņemot 58.pantā paredzētos
gadījumus.
(3) Rakstveidā pieļaujams nepieteikties:
1) referentam;
2) runātājiem
54.pantā paredzētajos gadījumos;
3) runātājiem debatēs par
likumprojektu vai lēmuma projektu;
4) runātājiem, kas sniedz
atbildi uz pieprasījumu.
(4) Deputāts, kurš ir Ministru
prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs vai valsts ministrs,
pieteikumā norāda, vai viņš runās kā deputāts vai kā Ministru
prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs vai valsts ministrs. Ja
pieteikumā tas nav norādīts, viņam vārdu dod kā deputātam.
(1998.gada 7.oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 03.11.98.)
57. (1) Saeimas sēdēs runāt ir tiesības Valsts prezidentam,
Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedriem,
ministriem, valsts ministriem un ministriju parlamentārajiem
sekretāriem.
(2) Prezidijs var dot iespēju runāt Saeimas sēdēs
arī ārvalstu un starptautisko organizāciju amatpersonām.
(1998.gada 7.oktobra likuma redakcijā ar 16.12.99. likumu, kas stājas
spēkā no 12.01.2000.)
58. (1) Referentam, Ministru
prezidentam un Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā vārdu
debatēs dod ārpus kārtas.
(2) Ministru kabinets par savu pārstāvi
apspriežamajā lietā var pilnvarot Ministru prezidenta biedru, ministru,
valsts ministru vai ministrijas parlamentāro sekretāru. Par pilnvarojumu
Ministru kabinets rakstveidā informē Prezidiju. Katrā apspriežamajā
lietā var būt viens Ministru kabineta pārstāvis.
(1996.gada
6.maija likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.98.
likumu un 16.12.99. likumu, kas stājas spēkā no 12.01.2000.)
59. (1) Gadījumos, kad pieteikušies vairāki runātāji, vārdu dod
pieteikšanās secībā. Ja pieteikšanās secība nav konstatējama, runātāju
secību nosaka sēdes vadītājs.
(2) Ja pirms debašu uzsākšanas
frakcijas norādījušas runātājus, kas izteiks frakcijas viedokli, tad
vārdu pieteikšanās secībā dod vispirms šiem runātājiem (pa vienam no
katras frakcijas).
(3) Izskatot likumprojektu otrajā vai trešajā
lasījumā, vārdu vispirms dod tiem, kas pieteikušies rakstveidā.
(1996.gada 6.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.06.96.)
60. Runātāji, kas pieteikušies debatēs, var savstarpēji
samainīties, par to laikus paziņojot sēdes vadītājam.
(1996.gada 6.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.06.96.)
61. Ja runātājs, kas pieteicies debatēs, neatrodas zālē, kad
viņa kārta pienākusi, viņš savu kārtu zaudē. Vārdu viņam dod tikai pēc
tam, kad pārējie sarakstā iekļautie runātāji izteikušies.
(1996.gada 6.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.06.96.)
62. (1) Neviens runātājs, izņemot referentu, Ministru
prezidentu un Ministru kabineta pārstāvi apspriežamajā lietā, nedrīkst
runāt vienā un tajā pašā lietā vairāk par divām reizēm.
(2) Šis
noteikums neattiecas uz likumprojektu apspriešanu otrajā un trešajā
lasījumā, kad katrs runātājs drīkst runāt ne vairāk kā divas reizes par
katra balsojuma priekšmetu: panta punktu vai daļu, pantu kopumā vai
pantu grupu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96.
likumu, kas stājas spēkā no 01.06.96.)
63. Kad visi
debatēs pieteikušies runātāji izteikušies, sēdes vadītājs pasludina
debates par izbeigtām un norāda uz to ar āmura piesitienu. Pēc tam runā,
ja viņš to vēlas, vienīgi referents.
(Ar grozījumiem, kas
izdarīti ar 06.05.96. likumu, kas stājas spēkā no 01.06.96.)
64. (1) Runas laiks referentam, Ministru prezidentam un Ministru
kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā nedrīkst pārsniegt vienu stundu
pirmajā reizē, piecpadsmit minūtes otrajā reizē un piecas minūtes katrā
no turpmākajām reizēm.
(2) Pārējiem runātājiem, apspriežot
Satversmes grozījumus, lēmuma projektus par uzticības vai neuzticības
izteikšanu, likumprojektus un patstāvīgos priekšlikumus pirmajā
lasījumā, kā arī pieprasījumus, runas laiks nedrīkst pārsniegt
piecpadsmit minūtes, bet, runājot otro reizi, - piecas minūtes, pārējos
gadījumos - piecas minūtes pirmo reizi un divas minūtes otro reizi.
(3) Pēc runātāja lūguma Saeima bez debatēm lemj par runas laika
pagarināšanu.
(1998.gada 7.oktobra likuma redakcijā ar
grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.99. likumu, kas stājas spēkā no
12.01.2000.)
65. (1) Pēc ne mazāk kā desmit deputātu
priekšlikuma Saeima var nolemt (54.p.):
1) saīsināt runas laiku;
2)
slēgt runātāju sarakstu.
(2) Runas laiku nedrīkst saīsināt
referentam, Ministru prezidentam un Ministru kabineta pārstāvim
apspriežamajā lietā.
(3) Gadījumos, kad Saeima, saīsinot runas
laiku, noteikusi to īsāku par piecām minūtēm, runātājam, kurš runā otro
reizi, runas laiks nedrīkst pārsniegt vienu minūti, ja Saeima nav
nolēmusi citādi.
(4) Ja runātāju saraksts slēgts, tajā iekļautie
runātāji var runāt tikai vienu reizi, izņemot gadījumus, kad runātājs
pieteicies runāt atkārtoti jau pirms runātāju saraksta slēgšanas.
Papildus runātāju sarakstā iekļautajiem runātājiem vārdu var dot tikai
referentam, Ministru prezidentam un Ministru kabineta pārstāvim
apspriežamajā lietā.
(5) Pēc ne mazāk kā divdesmit deputātu
priekšlikuma Saeima var nolemt (54.p.) izbeigt debates. Pēc tam vārdu
dod vienīgi:
1) runātājiem, kas pieteikušies
59.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā;
2) referentam, Ministru
prezidentam un Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā.
(1996.gada 6.maija likuma
redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.98. likumu, kas stājas
spēkā no 03.11.98.)
66. Ārpus kārtas vārds dodams
runātājiem:
1) par Kārtības ruļļa
neievērošanu vai pārkāpšanu;
2) par kārtību, kādā apspriežamā
lieta tālākvirzāma.
67. (1) Runātājs, kas ārpus
darba kārtības vēlas sniegt steidzamu paziņojumu, rakstveida pieteikumā
norāda, par ko paziņojums tiks sniegts. Par to, vai dot vārdu steidzamam
paziņojumam, lemj sēdes vadītājs.
(2) Ja steidzamu paziņojumu
pieteikušies sniegt vairāki runātāji, viņu secību nosaka sēdes vadītājs.
(3) Runas laiks steidzamam paziņojumam nedrīkst pārsniegt trīs
minūtes.
(1996.gada 6.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā
no 01.06.96.)
68. Domu apmaiņa par steidzamiem
paziņojumiem (67.p.) nav pieļaujama.
(Ar grozījumiem, kas
izdarīti ar 06.05.96. likumu, kas stājas spēkā no 01.06.96.)
69. (1) Runātāji runā no tribīnes, izņemot gadījumu, ja runātājs
ir persona, kurai apgrūtināta pārvietošanās.
(2) Deputāts pēc
rakstveida pieteikuma vai, paceļot roku, var runāt no savas vietas sēžu
zālē:
1) par Saeimas kārtības ruļļa
neievērošanu vai pārkāpšanu;
2) par kārtību, kādā lieta virzāma
tālāk;
3) par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem;
4) par
datumu, kad steidzams likumprojekts izskatāms otrajā lasījumā;
5)
pieprasot nobalsot kādu priekšlikumu, kas tiek apspriests Saeimas
sēdē.
(3) Domstarpību gadījumā runātāju
secību nosaka sēdes vadītājs.
(4) Runas laiks, ja deputāts runā
no savas vietas sēžu zālē, nedrīkst pārsniegt vienu minūti.
(1998.gada 7.oktobra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar
05.04.2001. likumu, kas stājas spēkā no 13.04.2001.)
70.
Runātājs nedrīkst novirzīties no apspriežamā temata.
71.
Starpsaucieni ir atļauti, bet sarunas starp runātāju tribīnē un
deputātiem nav pieļaujamas.
72. Sēdi vada priekšsēdētājs
vai viņa biedrs (21.p.). Piezīmes vai domu apmaiņa par viņa rīkojumiem
attiecībā uz sēdes vadīšanu nav pieļaujamas, izņemot 66.pantā minēto
gadījumu.
73. Sēdes vadītājs var pārtraukt runātāju (69.,
70., 71., 72. un 74.p.) un izteikt viņam piezīmi.
74. Ja
runātājs vai kāds sēdes dalībnieks nepaklausa sēdes vadītāja
aizrādījumiem vai atļaujas lietot apvainojošus vai ar Saeimas cieņu
nesavienojamus izteicienus vai traucēt kārtību sēdes laikā, sēdes
vadītājs viņu sauc pie kārtības vai liedz viņam runāt, vai sevišķi
svarīgos gadījumos liek Saeimai priekšā izslēgt viņu uz vienu līdz sešām
sēdēm.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu, kas
stājas spēkā no 01.06.96.)
75. Iepriekšējā pantā
minēto sēdes vadītāja priekšlikumu Saeima izlemj bez debatēm,
uzklausījusi izslēdzamā vai viņa frakcijas pārstāvja paskaidrojumus.
(2) Balsošana par izslēgšanu ir aizklāta.
(3) Izslēgtais
nedrīkst atrasties sēžu zālē.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar
06.05.96. likumu, kas stājas spēkā no 01.06.96.)
76.
Ja sēdē izceļas troksnis vai nekārtības un sēdes vadītāja pūles atjaunot
kārtību ir nesekmīgas, sēdes vadītājs atstāj savu sēdekli, un līdz ar to
sēde uzskatāma par pārtrauktu uz pusstundu. Ja arī pēc sēdes
atjaunošanas troksnis vai nekārtības nemitējas, sēdes vadītājs sēdi
slēdz.
77. (1) Saeimas sēdes ir atklātas. Pēc desmit
deputātu, Valsts prezidenta, Ministru prezidenta, Ministru prezidenta
biedra vai ministra prasības Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu
klātesošo deputātu balsu vairākumu var nolemt (54.p.), ka sēde būs
aizklāta (Satversmes 22.p.). Aizklātas sēdes dalībnieku pienākums ir
sēdē notikušo atklātībā neizpaust.
(2) Atklātās sēdes un atbildes
uz deputātu jautājumiem (120.p.) pārraida valsts radio.
(Ar
grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu un 07.10.98. likumu, kas
stājas spēkā no 03.11.98.)
78. Publikai ir aizliegts
izteikt piekrišanu vai nepiekrišanu vai citādi traucēt kārtību sēdes
laikā. Šādā gadījumā sēdes vadītājs var izraidīt no sēžu zāles
atsevišķas personas vai visu publiku.
78.1
Citu parakstu pievienošana dokumentam pēc tā iesniegšanas Saeimai nav
pieļaujama. Par parakstu atsaukšanu kādam no Saeimai iesniegtajiem
dokumentiem Prezidijs paziņo pirmajam dokumenta parakstītājam.
(1998.gada 7.oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 03.11.98.)
2. Likumdošanas kārtība
79. (1) Likumprojektus Saeimai
var iesniegt: 1) Valsts prezidents, 2) Ministru kabinets, 3) Saeimas
komisijas, 4) ne mazāk kā pieci deputāti, 5) viena desmitā daļa vēlētāju
(Satversmes 65.p.). Tiem jābūt noformētiem likumprojektu veidā.
(2) Valsts prezidentam ir tiesības iesniegt arī likuma ierosinājumus,
kuri var nebūt noformēti kā likumprojekti.
(3) Ministru kabinets
likumprojektam pievieno anotāciju, likumprojekta un anotācijas tekstu
elektroniskā formā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.98.
likumu un 18.01.2001. likumu, kas stājas spēkā no 16.02.2001.)
80.(1) Katrs iesniedzamais likumprojekts tā iesniedzējiem
jāparaksta.
(2) Ja likumprojekts paredz starptautiskā līguma
apstiprināšanu, tam jāpievieno attiecīgā līguma oficiālais teksts, kā
arī tā tulkojums latviešu valodā, ja līguma oficiālais teksts nav
latviešu valodā.
(3) Likumprojektus, kuri iesniegti, neievērojot
šā panta prasības, Prezidijs ir tiesīgs atdot to iesniedzējiem atpakaļ.
81. Likumprojekts, kas Saeimai iesniegts likumā "Par tautas
nobalsošanu un likumu ierosināšanu" noteiktajā kārtībā, ir nododams
tautas nobalsošanai, ja Saeima noraida tā nodošanu komisijām, noraida to
kopumā vai pieņem ar satura grozījumiem.
82. (1) Par
saņemtajiem likumprojektiem līdz ar savu atzinumu par to tālākvirzīšanu
Prezidijs ziņo Saeimai, kas lemj (54.p.) par likumprojektu nodošanu
komisijām, nosakot atbildīgo komisiju, vai par to noraidīšanu.
(2) Pirms balsošanas par Prezidija atzinumā ietverto Saeimas lēmuma
projektu Saeima lemj (54.p.) par priekšlikumiem izdarīt tajā šādus
grozījumus:
1) nodot likumprojektu arī
atzinumā neminētai komisijai;
2) nenodot likumprojektu kādai
atzinumā minētai komisijai;
3) noteikt citu atbildīgo komisiju.
(3) Šā panta otrajā daļā minētos
priekšlikumus var iesniegt Saeimas komisija vai deputāts rakstveidā vai
mutvārdos. Rakstveidā iesniegtie priekšlikumi izlemjami pirms mutvārdos
izteiktajiem. Komisijas pārstāvjiem, kas lūdz vārdu, lai izteiktu
minētos priekšlikumus, vārdu dod pieteikšanās secībā, taču pirms citiem
runātājiem par šo likumprojektu.
(4) Deputātiem jānodrošina
iespēja saņemt iesniegtos likumprojektus vismaz septiņas dienas pirms
Prezidija ziņojuma. Ja nepieciešams, Prezidijs šo termiņu var saīsināt.
(5) Visi iesniegtie likumprojekti, pirmajam lasījumam izstrādātie
alternatīvie likumprojekti (85.p.), izskatīšanai otrajā vai trešajā
lasījumā sagatavotie likumprojekti, kā arī Prezidija un komisiju
atzinumi par tiem nosūtāmi Valsts prezidentam un Ministru prezidentam.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu un 16.12.99.
likumu, kas stājas spēkā no 12.01.2000.)
83. (Izslēgts ar
13.12.2007. likumu).
84. Nododot vienu un to pašu
likumprojektu divām vai vairākām komisijām, Saeima var noteikt termiņu
(54.p.), kādā komisijām likumprojekts jāizskata un jāiesniedz
atbildīgajai komisijai vai Prezidijam savi priekšlikumi.
85.
(1) Komisijas, kurām Saeima nodevusi attiecīgo likumprojektu, var
izstrādāt savu alternatīvu likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā.
(2) Ja komisijai nodots likumprojekts par grozījumiem likumā, kurā
grozījumus paredz izdarīt kāds šai komisijai kā atbildīgajai komisijai
jau iepriekš nodots likumprojekts, komisija var:
1) apvienot šos likumprojektus,
iesniedzot izskatīšanai pirmajā lasījumā alternatīvu likumprojektu;
2) iekļaut vēlāk nodoto likumprojektu iepriekš nodotajā
likumprojektā kā priekšlikumus otrajam vai trešajam lasījumam;
3)
virzīt katru minēto likumprojektu izskatīšanai kā atsevišķu
likumprojektu.
(3) Šā panta otrās daļas 1. un
2.punkts nav attiecināms uz likumprojektiem, kas paredz grozījumus
Latvijas Republikas Satversmē.
(4) Ja atbildīgā komisija nolemj
šā panta otrās daļas 2.punktā noteiktajā kārtībā iekļaut kādu vēlāk
nodotu likumprojektu iepriekš nodotajā likumprojektā, priekšlikuma
statuss ir arī tiem iekļaujamā likumprojekta pantiem (daļām), kurus
atbildīgā komisija ir noraidījusi vai ierosinājusi grozīt.
(5) Ja
likumprojektu iesniedz Valsts prezidents, Saeimas komisija vai ne mazāk
kā pieci deputāti, atbildīgā komisija Prezidija noteiktajā kārtībā
aizpilda likumprojekta anotāciju, ietverot tajā iesniedzēja atbildes uz
šādiem jautājumiem:
1) kādēļ likums ir vajadzīgs;
2) kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības
attīstību;
3) kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un
pašvaldību budžetiem;
4) kāda var būt likuma ietekme uz spēkā
esošo tiesību normu sistēmu;
5) kādām Latvijas starptautiskajām
saistībām atbilst likumprojekts;
6) kādas konsultācijas
notikušas, sagatavojot likumprojektu;
7) kā tiks nodrošināta
likuma izpilde.
(6) (Izslēgta ar 18.01.2001. likumu,
kas stājas spēkā no 16.02.2001.).
(Ar grozījumiem, kas
izdarīti ar 06.05.96. likumu, 07.10.98. likumu un 18.01.2001. likumu,
kas stājas spēkā no 16.02.2001.)
86. (1) Nevienu
likumprojektu nedrīkst iekļaut darba kārtībā un izskatīt Saeimas sēdē,
pirms tas nav izskatīts atbildīgajā komisijā. Atzinumu un anotāciju par
likumprojektu atbildīgā komisija iesniedz Prezidijam. Atzinumu un
anotāciju nekavējoties izsniedz deputātiem.
(2) Likumprojektu, ko
atbildīgā komisija atbalstījusi, Prezidijs, ievērojot 87.panta 1.punkta
prasības, iekļauj Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā, ja nav
iesniegti priekšlikumi par šā likumprojekta iekļaušanu Saeimas citas
sēdes darba kārtībā.
(3) Ja likumprojektu ir izstrādājusi un
79.pantā noteiktajā kārtībā iesniegusi komisija, kuru Saeima noteikusi
par atbildīgo, likumprojekts virzāms izskatīšanai pirmajā lasījumā bez
atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā, ja tas nav nodots arī
citām komisijām.
(4) Saeimas sēdē izskatāmi arī tie
likumprojekti, kurus atbildīgā komisija noraidījusi, ja:
1) likumprojektu iesniedzis
Ministru kabinets;
2) likumprojekts iesniegts Satversmes 78.panta
kārtībā;
3) izskatīšanu pieprasa likumprojekta iesniedzējs.
(5) Atbildīgajā komisijā noraidītu
likumprojektu, kuru iesniedzis Ministru kabinets vai kurš iesniegts
Satversmes 78.panta kārtībā, Prezidijs, ievērojot Kārtības ruļļa
87.panta 1.punkta prasības, iekļauj Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba
kārtībā, ja nav iesniegti priekšlikumi par šā likumprojekta iekļaušanu
Saeimas citas sēdes darba kārtībā.
(6) Atbildīgajā komisijā
noraidīts likumprojekts, kuru nav iesniedzis Ministru kabinets un kurš
nav iesniegts Satversmes 78.panta kārtībā, uzskatāms par noraidītu, ja
desmit dienu laikā no dienas, kad atbildīgās komisijas atzinums ir bijis
pieejams deputātiem un nosūtīts Valsts prezidentam, iesniedzējs
rakstveidā neprasa Prezidijam šā likumprojekta izskatīšanu Saeimas sēdē.
Noraidīto likumprojektu var atkārtoti iesniegt izskatīšanai šajā sesijā
tikai tad, ja likumprojektu parakstījis vismaz 51 deputāts vai arī tajā
izdarīti grozījumi. Ja noraidītajam likumprojektam komisija izstrādājusi
alternatīvu likumprojektu, alternatīvo likumprojektu izskata pirmajā
lasījumā bez iesniegšanas 79.pantā noteiktajā kārtībā.
(7) Valsts
prezidenta, Saeimas komisijas vai ne mazāk kā piecu deputātu iesniegtu
likumprojektu līdz balsošanas sākumam par likumprojekta pieņemšanu
pirmajā lasījumā var atsaukt, paziņojot par to rakstveidā Prezidijam vai
atbildīgajai komisijai vai mutvārdos - atbildīgās komisijas sēdē vai
Saeimas sēdē. Par šādu mutvārdu paziņojumu izdarāma atzīme attiecīgās
sēdes protokolā.
(8) Ja par likumprojekta atsaukšanu paziņots
atbildīgajai komisijai, atbildīgā komisija to dara zināmu Saeimas
Kancelejai attiecīgas atzīmes izdarīšanai Likumprojektu reģistrā.
(9) Ne mazāk kā piecu deputātu iesniegts likumprojekts uzskatāms par
atsauktu, ja to atsaukuši tik daudzi iesniedzēji, ka nav saglabājies
vismaz piecu deputātu atbalsts likumprojektam.
(10) Par
likumprojekta atsaukšanu, kas nav izdarīta Saeimas sēdē, rakstveidā
paziņo deputātiem.
(11) Ja atsaukts likumprojekts, kuram komisija
izstrādājusi alternatīvu likumprojektu, alternatīvo likumprojektu
izskata pirmajā lasījumā bez iesniegšanas 79.pantā noteiktajā kārtībā.
(12) Ministru kabineta iesniegtie likumprojekti nav atsaucami bez
atbildīgās komisijas atzinuma un Saeimas piekrišanas.
(13) Ja
atbildīgā komisija atzīst, ka Ministru kabineta iesniegtais
likumprojekts pārstrādājams, pēc šīs komisijas priekšlikuma Saeima var
to atdot Ministru kabinetam atpakaļ, nosakot termiņu, kādā pārstrādātais
likumprojekts iesniedzams Saeimai.
(1996.gada 6.maija likuma
redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.98. likumu, kas stājas
spēkā no 03.11.98.)
87. Nevienu likumprojektu nedrīkst
izskatīt pirmajā lasījumā, ja:
1) deputātiem nav bijusi
nodrošināta iespēja saņemt šo likumprojektu, atbildīgās komisijas
atzinumu par to un šā likumprojekta anotāciju vismaz septiņas dienas
iepriekš. Šis noteikums nav attiecināms uz Saeimas ārkārtas sesiju
vai ārkārtas sēdi, kā arī uz gadījumiem, kad Saeima nolēmusi citādi;
2) tas paredz budžetā papildu izdevumus vai izmaiņas ieņēmumos un
tam nav pievienota finansu ministra atsauksme. Šis noteikums nav
attiecināms uz Ministru kabineta iesniegtajiem likumprojektiem, kā
arī uz gadījumiem, kad finansu ministrs atsauksmi nav devis likumā
noteiktajā termiņā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar
06.05.96. likumu, 17.10.96. likumu un 07.10.98. likumu, kas stājas spēkā
no 03.11.98.)
87.1
pants. (1) Ja Saeimā izskatīšanai ir iesniegta budžeta likumprojektu
pakete, kas sastāv no gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta vai
gadskārtējā valsts budžeta likuma grozījumu projekta (turpmāk -
likumprojekts par budžetu) un likumprojektiem, kuri nosaka vai groza
valsts budžetu (turpmāk - ar budžetu saistītie likumprojekti), tad
budžeta likumprojektu pakete pirmajā lasījumā izskatāma pēc kārtas šādā
secībā:
1) ar budžetu saistītie
likumprojekti;
2) likumprojekts par budžetu.
(2) Debates pirmajā lasījumā atļautas
par visu budžeta likumprojektu paketi kopumā, bet balsošana pirmajā
lasījumā notiek par katru likumprojektu atsevišķi.
(1997.gada
1.oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 09.10.97.)
88. Izskatot likumprojektu pirmajā lasījumā, atbildīgās komisijas
ievēlētais referents (177.p.) sniedz ziņojumu. Pēc ziņojuma atklājamas
debates par likumprojekta principiem.
89. (1) Pēc debašu
izbeigšanas Saeima lemj par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.
(2) Ja iesniegti vairāki likumprojekta varianti, Saeima pēc debatēm
par visiem projektiem lemj, kuru no tiem pieņems pirmajā lasījumā.
Balsojami visi līdz balsošanas sākumam neatsauktie likumprojekti to
iesniegšanas secībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar
06.05.96. likumu, kas stājas spēkā no 01.06.96.)
90.
(1) Ja likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā, Saeima lemj (54.p.) par
termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi. Ja pirmajā lasījumā pieņemts
likumprojekts par budžetu un 90.1 pantā noteiktajā kārtībā iesniegts
Saeimas lēmuma projekts par budžeta likumprojektam (budžeta
likumprojektu paketei) paredzēto priekšlikumu iesniegšanas kārtību
(formu), tad par termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi otrajam
lasījumam, Saeima lemj pēc minētā lēmuma projekta izskatīšanas.
(2) Šo termiņu nedrīkst noteikt īsāku par piecām dienām, izņemot
gadījumus, kad likumprojekts atzīts par steidzamu.
(3) (Izslēgta
ar 13.12.2007. likumu).
(4) Pēc Saeimas komisijas vai ne mazāk kā
desmit deputātu priekšlikuma Saeima lemj (54.p.) par priekšlikumu
iesniegšanas termiņa pagarināšanu.
(1996.gada 6.maija likuma
redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.10.96. likumu un 01.10.97.
likumu, kas stājas spēkā no 09.10.97.)
90.1
(1) Saeimas lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanas kārtību
(formu) likumprojektam par budžetu (budžeta likumprojektu paketei) var
iesniegt atbildīgā komisija. Tas iesniedzams vienlaikus ar atzinumu par
attiecīgo likumprojektu un nekavējoties izsniedzams deputātiem.
(2) Saeimas lēmuma projekts par priekšlikumu iesniegšanas kārtību
(formu) likumprojektam par budžetu (budžeta likumprojektu paketei) nav
uzskatāms par patstāvīgo priekšlikumu.
(3) Priekšlikumi par
grozījumiem Saeimas lēmuma projektā par priekšlikumu iesniegšanas
kārtību (formu) likumprojektam par budžetu (budžeta likumprojektu
paketei) iesniedzami triju dienu laikā no dienas, kad minētais lēmuma
projekts izsniegts deputātiem, ja Saeima nav nolēmusi citādi. Atbildīgā
komisija izskata iesniegtos priekšlikumus, dod atzinumus par tiem un, ja
nepieciešams, pievieno savus priekšlikumus.
(4) Par Saeimas
lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu)
likumprojektam par budžetu (budžeta likumprojektu paketei) Saeimas sēdē
ziņo atbildīgās komisijas ievēlētais referents. Runas laiks šajā
gadījumā nedrīkst pārsniegt desmit minūtes. Ja, izskatot likumprojektu
par budžetu (budžeta likumprojektu paketi), pieņemts lēmums slēgt
runātāju sarakstu, šis lēmums neattiecas uz debatēm par Saeimas lēmuma
projektu par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) likumprojektam
par budžetu (budžeta likumprojektu paketei).
(5) Ja noteiktajā
termiņā un kārtībā nav iesniegts neviens priekšlikums par grozījumiem
minētajā lēmuma projektā, tas izskatāms vienā lasījumā. Ja ir iesniegti
priekšlikumi, lēmuma projekts izskatāms divos lasījumos. Šāda lēmuma
projekta otrais lasījums, ja Saeima nav lēmusi citādi, seko tūdaļ pēc
pirmā lasījuma. Tam piemērojami noteikumi par likumprojektu izskatīšanu
otrajā lasījumā.
(6) Saeimas lēmuma projektu par grozījumiem
Saeimas lēmumā par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu)
likumprojektam par budžetu (budžeta likumprojektu paketei) var iesniegt
atbildīgā komisija.
(1996.gada 17.oktobra likuma redakcijā ar
grozījumiem, kas izdarīti ar 01.10.97. likumu, 07.10.98. likumu un
16.12.99. likumu, kas stājas spēkā no 12.01.2000.)
91.
(1) Ja likumprojekts nav pieņemts pirmajā lasījumā, tas uzskatāms par
noraidītu un to var atkārtoti iesniegt izskatīšanai šajā sesijā tikai
tad, ja likumprojektu parakstījis vismaz 51 deputāts vai arī tajā
izdarīti grozījumi.
(2) Ja Saeima pieņēmusi 85.panta otrās daļas
1.punktā noteiktajā kārtībā atbildīgās komisijas izstrādāto alternatīvo
likumprojektu, tajā apvienotie likumprojekti nav uzskatāmi par
noraidītiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96.
likumu, kas stājas spēkā no 01.06.96.)
92. (1)
Likumprojekti, kas pēc atbildīgās komisijas vai desmit deputātu
priekšlikuma ar Saeimas lēmumu atzīti par steidzamiem, apspriežami tikai
divos lasījumos. Lēmumu par steidzamību pieņem (54.p.):
1) pirms debatēm par
likumprojektu pirmajā lasījumā;
2) (izslēgts ar 13.12.2007.
likumu);
3) pēc lēmuma par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu
(39.p.).
(2) Ja iesniegts priekšlikums atzīt
par steidzamu kādu no alternatīvajiem likumprojektiem, lēmumu par
steidzamību pieņem (54.p.) pirms balsošanas par šo likumprojektu pirmajā
lasījumā.
(3) Ja likumprojekts, kas atzīts par steidzamu,
pieņemts pirmajā lasījumā, Saeima lemj (54.p.), kad tas tiks izskatīts
otrajā lasījumā. Ja neviens no klātesošajiem, kas saskaņā ar 95.pantu ir
tiesīgi iesniegt priekšlikumus, neiebilst, priekšlikumu iesniegšanas
termiņu var nenoteikt un par steidzamu atzīto likumprojektu izskatīt
otrajā lasījumā tūdaļ pēc tā pieņemšanas pirmajā lasījumā.
(Ar
grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu un 07.10.98. likumu, kas
stājas spēkā no 03.11.98.)
93. Pēc atbildīgās
komisijas vai desmit deputātu priekšlikuma Saeima ar klātesošo deputātu
absolūto balsu vairākumu var atcelt lēmumu, ar kuru likumprojekts atzīts
par steidzamu (54.p.). Atbildīgā komisija vai desmit deputāti līdz ar
priekšlikumu par steidzamības atcelšanu var ierosināt, lai tiek
pagarināts priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.99. likumu un 28.10.2004.
likumu)
94. Likumprojektu otrajam lasījumam,
pieaicinot Saeimas juridiskā dienesta un valsts valodas speciālistus,
sagatavo atbildīgā komisija, dodot atzinumus par iesniegtajiem
priekšlikumiem un, ja nepieciešams, pievienojot savus priekšlikumus.
95. (1) Priekšlikumus par grozījumiem likumprojektā vai
Saeimas lēmuma projektā var iesniegt:
1) Valsts prezidents;
2)
Saeimas komisija;
3) frakcija, politiskais bloks;
4) deputāts;
5) Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs, valsts
ministrs;
6) ministra pilnvarojumā ministrijas parlamentārais
sekretārs;
7) Saeimas juridiskais dienests, ja šie priekšlikumi
attiecas uz likumdošanas tehniku un kodifikāciju;
8) tiesībsargs.
(2) Priekšlikumi iesniedzami
rakstveidā atbildīgajai komisijai vai Saeimas Kancelejai, kas tos
nekavējoties nodod atbildīgajai komisijai. Ja atbilstoši Kārtības ruļļa
90.1 pantam noteikta priekšlikumu iesniegšanas kārtība (forma)
likumprojektam par budžetu, priekšlikumi iesniedzami šajā lēmumā
noteiktajā kārtībā.
(3) (Izslēgta ar 07.10.98. likumu).
(4) Priekšlikumus likumprojektam par budžetu atbildīgā komisija apkopo
un nekavējoties nosūta Ministru kabinetam, vienlaikus paziņojot, kad
priekšlikumi tiks izskatīti komisijā.
(5) Šā panta ceturtajā daļā
minētajiem priekšlikumiem alternatīvus priekšlikumus Ministru kabinets
var iesniegt līdz brīdim, kad atbildīgā komisija pieņem lēmumu par
attiecīgā likumprojekta iesniegšanu izskatīšanai otrajā lasījumā.
(1996.gada 6.maija likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti
ar 17.10.96. likumu, 07.10.98. likumu, 15.05.2008. likumu un 14.05.2009.
likumu)
95.1
(1) Priekšlikumu, kas iesniegts 95.pantā noteiktajā kārtībā, tā
iesniedzējs var atsaukt līdz balsošanai par to Saeimas sēdē.
Priekšlikumu, kuru iesniedzis valsts ministrs vai ministrijas
parlamentārais sekretārs, var atsaukt attiecīgais ministrs.
(2)
Priekšlikumu, kas atbalstīts atbildīgajā komisijā, var atsaukt tikai ar
atbildīgās komisijas piekrišanu.
(3) Priekšlikumu atsauc,
paziņojot par to rakstveidā Prezidijam vai atbildīgajai komisijai vai
mutvārdos atbildīgās komisijas sēdē vai Saeimas sēdē. Ja par
priekšlikuma atsaukšanu paziņots mutvārdos atbildīgās komisijas sēdē,
par to izdarāma atzīme attiecīgās sēdes protokolā.
(1996.gada
6.maija likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.98.
likumu, kas stājas spēkā no 03.11.98.)
95.2
pants. (1) Atzinumu par priekšlikumu likumprojektam par
budžetu un ar budžetu saistītiem likumprojektiem Ministru kabinets
rakstveidā var iesniegt:
1) līdz brīdim, kad atbildīgā komisija
uzsākusi attiecīgā likumprojekta sagatavošanu izskatīšanai Saeimas sēdē,
ja priekšlikums iesniegts 95.pantā noteiktajā kārtībā;
2) piecu
dienu laikā pēc atbildīgās komisijas sēdes, ja priekšlikumu izteikusi
atbildīgā komisija.
(2) Ja Ministru kabinets šā panta pirmajā
daļā minētajā termiņā atzinumu par priekšlikumu likumprojektam par
budžetu vai ar to saistītu likumu neiesniedz, uzskatāms, ka tas
priekšlikumu atbalsta.
(1997.gada 1.oktobra likuma redakcijā,
kas stājas spēkā no 09.10.97.)
96. (1) Nevienu
likumprojektu nedrīkst iekļaut darba kārtībā un izskatīt otrajā
lasījumā, ja:
1) tam nav pievienoti visi noteiktā
termiņā un kārtībā (90., 92. un 95.p.) iesniegtie priekšlikumi, izņemot
priekšlikumus, kurus to iesniedzēji atsaukuši;
2) otrajam lasījumam
sagatavotais likumprojekts un visi noteiktā termiņā un kārtībā
iesniegtie priekšlikumi nav bijuši pieejami deputātiem vismaz piecas
dienas iepriekš. Šis noteikums neattiecas uz likumprojektiem, kas atzīti
par steidzamiem.
(2) Priekšlikumi pēc iespējas
sakārtojami 101.pantā norādītajā secībā.
(3) Ja atbildīgā
komisija 85.panta otrās daļas 2.punktā noteiktajā kārtībā iekļāvusi kādu
vēlāk nodotu likumprojektu iepriekš nodotajā likumprojektā kā
priekšlikumus otrajam lasījumam, Saeimas sēdes darba kārtībā iekļauj
likumprojektu otrajā lasījumā, norādot, kuri likumprojekti tajā iekļauti
kā priekšlikumi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96.
likumu, kas stājas spēkā no 01.06.96.)
96.1
(1) Nevienu likumprojektu par budžetu nedrīkst izskatīt otrajā lasījumā,
ja:
1) tam nav pievienoti:
a) visi noteiktajā termiņā
(90.un 92.p.) un kārtībā (90.1 un 95.p.) iesniegtie priekšlikumi
(arī Ministru kabineta alternatīvie priekšlikumi), izņemot
priekšlikumus, kurus to iesniedzēji atsaukuši,
b) atbildīgās
komisijas atzinumi par priekšlikumiem (arī alternatīvajiem
priekšlikumiem),
c) atbildīgās komisijas priekšlikumi,
d)
visi noteiktajā termiņā un kārtībā iesniegtie Ministru kabineta
atzinumi par priekšlikumiem;
2) šā panta pirmajā punktā
minētie dokumenti nav bijuši pieejami deputātiem vismaz piecas
dienas iepriekš. Šis noteikums neattiecas uz likumprojektiem, kuri
atzīti par steidzamiem;
3) nav pieņemti ar budžetu saistītie
likumprojekti.
(2) Kārtību, kādā sakārtojami
priekšlikumi likumprojektam par budžetu, nosaka atbildīgā komisija.
(1996.gada 17.oktobra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas
izdarīti ar 01.10.97. likumu un 16.12.99. likumu, kas stājas spēkā no
12.01.2000.)
97. Izskatot likumprojektu otrajā
lasījumā, referents (177.p.) sniedz ziņojumu, pēc kura tiek uzsākta
likumprojekta izskatīšana pa pantiem.
98. (1) Otrajā
lasījumā debates ir atļautas tikai par atsevišķu pantu vai tā daļu.
(2) Likumprojekta pielikums izskatāms kā atsevišķs pants. Saeima pēc
atbildīgās komisijas vai ne mazāk kā piecu deputātu priekšlikuma lemj
(54.p.), vai pielikums izskatāms pirms vai pēc likumprojekta attiecīgā
panta vai pēc visu likumprojekta pantu izskatīšanas.
(3) Izskatot
likumprojektu par budžetu, debates var notikt par vairākiem pantiem
(pantu daļām) vienlaikus, ja tas izriet no iesniegtā priekšlikuma.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu un 17.10.96.
likumu, kas stājas spēkā no 26.10.96.)
99. (1) Otrajā
lasījumā notiek balsošana par katru panta punktu vai daļu, pantu kopumā
vai pantu grupu.
(2) Ja par pantu nav iesniegti priekšlikumi, par
to atsevišķi nebalso.
(3) Izskatot likumprojektu par budžetu,
balso par priekšlikumu kopumā, vienlaikus izdarot grozījumus, ja
nepieciešams, vairākos pantos. Ja šāds priekšlikums ir pieņemts vai
noraidīts, tas ir pieņemts vai noraidīts attiecībā uz visiem pantiem,
kuros tas paredz grozījumus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar
06.05.96. likumu un 17.10.96. likumu, kas stājas spēkā no 26.10.96.)
100. Otrajā lasījumā balsojami tikai atbildīgās komisijas
priekšlikumi, kā arī tie priekšlikumi, kas noteiktā termiņā (90. un
92.p.) iesniegti atbildīgajai komisijai vai Saeimas Kancelejai un līdz
balsošanai nav atsaukti.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar
06.05.96. likumu, kas stājas spēkā no 01.06.96.)
101.
(1) Iesniegtos priekšlikumus uz balsošanu liek šādā secībā:
1) priekšlikumus par attiecīgā
panta vai tā daļas izslēgšanu no likumprojekta;
2) priekšlikumus,
kuri visvairāk atšķiras no atbildīgās komisijas priekšlikuma;
3)
priekšlikumus, kuri mazāk būtiski atšķiras no atbildīgās komisijas
priekšlikuma;
4) atbildīgās komisijas priekšlikumus.
(2) Ja balsošanas secību nevar
noteikt pēc minētajām pazīmēm, to nosaka sēdes vadītājs.
(3)
Secību, kādā balsojami priekšlikumi likumprojektam par budžetu, nosaka
Saeima pēc atbildīgās komisijas priekšlikuma.
(Ar grozījumiem,
kas izdarīti ar 17.10.96. likumu, kas stājas spēkā no 26.10.96.)
102. Par pieņemtu uzskatāms tas priekšlikums, kurš saņēmis
klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu.
103. Viena un
tā paša likumprojekta dažādu daļu vienlaicīga izskatīšana otrajā un
trešajā lasījumā nav pieļaujama.
104. (1) Pēc visu
priekšlikumu izskatīšanas sēdes vadītājs liek uz balsošanu likumprojektu
kopumā ar pieņemtajiem priekšlikumiem.
(2) Ja Saeima šādā veidā
pieņēmusi likumprojektu, tas nododams atpakaļ atbildīgajai komisijai
sagatavošanai trešajam lasījumam. Pēc likumprojekta pieņemšanas otrajā
lasījumā Saeima lemj (54.p.) par termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi.
Šo termiņu nedrīkst noteikt īsāku par piecām dienām.
(3) Ja
Saeima likumprojektu otrajā lasījumā nepieņem, to nodod atpakaļ
atbildīgajai komisijai un tas var tikt no jauna iesniegts izskatīšanai
otrajā lasījumā, ievērojot 94.un 96.panta noteikumus.
105.
Ja Saeima 104.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā nobalso kopumā par
likumprojektu, kas atzīts par steidzamu, likums uzskatāms par pieņemtu.
106. (1) Likumprojektu trešajam lasījumam, pieaicinot Saeimas
juridiskā dienesta un valsts valodas speciālistus, sagatavo atbildīgā
komisija, dodot atzinumus par iesniegtajiem priekšlikumiem un, ja
nepieciešams, pievienojot savus priekšlikumus.
107.
Priekšlikumi pēc likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā iesniedzami
95.pantā noteiktajā kārtībā. Priekšlikumus, kas otrajā lasījumā,
balsojot par tiem atsevišķi, tika noraidīti vai tiek noraidīti tāpēc, ka
deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam, nevar atkārtoti
iesniegt pēc otrā lasījuma. Šādus priekšlikumus atbildīgā komisija
neizskata un nepievieno projektam, virzot to izskatīšanai trešajā
lasījumā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.03.2006.
likumu)
108. (1) Nevienu likumprojektu nedrīkst
iekļaut darba kārtībā un izskatīt trešajā lasījumā, ja:
1) tam nav pievienoti visi
noteiktā termiņā un kārtībā (104. un 95.p.) iesniegtie priekšlikumi,
izņemot tos priekšlikumus, kurus to iesniedzēji atsaukuši;
2)
trešajam lasījumam sagatavotais likumprojekts un visi noteiktā
termiņā un kārtībā iesniegtie priekšlikumi nav bijuši pieejami
deputātiem vismaz piecas dienas iepriekš.
(2) Priekšlikumi pēc iespējas
sakārtojami 101.pantā norādītajā secībā.
(3) Ja atbildīgā
komisija 85.panta otrās daļas 2.punktā noteiktajā kārtībā iekļāvusi kādu
vēlāk nodotu likumprojektu iepriekš nodotajā likumprojektā kā
priekšlikumus trešajam lasījumam, Saeimas sēdes darba kārtībā iekļauj
likumprojektu trešajā lasījumā, norādot, kuri likumprojekti tajā
iekļauti kā priekšlikumi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar
06.05.96. likumu, kas stājas spēkā no 01.06.96.)
109.
Izskatot likumprojektu trešajā lasījumā, referents (177.p.) sniedz
ziņojumu. Apspriežami un balsojami tikai tie panti, par kuriem pēc otrā
lasījuma iesniegti priekšlikumi.
110. Trešajā lasījumā
balsojami tikai atbildīgās komisijas priekšlikumi, kā arī tie
priekšlikumi (arī priekšlikumi par pārejas noteikumiem), kas noteiktā
termiņā (104. p.) iesniegti atbildīgajai komisijai vai Saeimas
Kancelejai un līdz balsošanai nav atsaukti.
(Ar grozījumiem,
kas izdarīti ar 16.05.2002. likumu, kas stājas spēkā no 30.05.2002.)
111. (1) Ja nepieciešams, pārejas noteikumu veidā nosakāma
likuma piemērošanas kārtība, kā arī dodami valdībai un pašvaldībām
likuma darbības nodrošināšanai nepieciešamie uzdevumi.
(2) Ja,
pieņemot likumprojektu, rodas pretrunas ar spēkā esošajiem likumiem,
Saeimai jānosaka, ka jaunais likums vai tā atsevišķas daļas stāsies
spēkā vienlaikus ar grozījumiem spēkā esošajos likumos.
112.
Pēc visu priekšlikumu izskatīšanas sēdes vadītājs liek uz balsošanu
likumprojektu kopumā ar pieņemtajiem priekšlikumiem.
113.
Ja Saeima likumprojektu trešajā lasījumā nepieņem, to nodod atpakaļ
atbildīgajai komisijai un tas var tikt no jauna iesniegts izskatīšanai
trešajā lasījumā, ievērojot 107. un 108.panta noteikumus.
114.
(1) Likumprojekts uzskatāms par pieņemtu un līdz ar to kļūst par likumu,
ja tas apspriests trijos lasījumos, bet šā panta otrajā daļā
paredzētajos gadījumos - divos lasījumos un, balsojot par to kopumā,
ieguvis klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu.
(2) Divos
lasījumos pieņem:
1) likumprojektus, kas atzīti par
steidzamiem;
2) valsts budžeta projektu un grozījumus valsts
budžetā;
3) likumprojektus, kas paredz starptautisko līgumu
apstiprināšanu.
(1996.gada 6.maija likuma
redakcijā, kas stājas spēkā no 01.06.96.)
115. (1) Ja
Valsts prezidents Satversmes 71.panta kārtībā ir prasījis likuma
otrreizēju caurlūkošanu, Saeima nākamajā sēdē bez debatēm nodod Valsts
prezidenta motivētos iebildumus atbildīgajai komisijai un citām
komisijām un lemj par termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi un likums
atkārtoti izskatāms.
(2) Atkārtoti izskatot likumu, piemērojami
noteikumi par likumprojekta izskatīšanu trešajā lasījumā, bet izskatāmi
tikai Valsts prezidenta iebildumi un priekšlikumi, kas ir saistīti ar
Valsts prezidenta izteiktajiem iebildumiem.
(1998.gada
7.oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 03.11.98.)
116. Saeimas pieņemtos likumus Prezidijs nosūta Valsts
prezidentam izsludināšanai, atzīmējot teksta beigās likuma pieņemšanas
gadu un dienu šādi: "Likums Saeimā pieņemts (datums).
3. Patstāvīgo priekšlikumu
izskatīšana
(V sadaļas 3.nodaļa 1998.gada 7.oktobra likuma
redakcijā,
kas stājas spēkā no 03.11.98.)
117. (1) Patstāvīgais
priekšlikums iesniedzams Saeimas lēmuma projekta veidā. To var iesniegt:
1) ne mazāk kā desmit deputāti;
2) Saeimas komisija.
(2) Patstāvīgais priekšlikums
iesniedzams rakstveidā Saeimas Kancelejai, kas tā kopijas nekavējoties
izsniedz deputātiem.
(3) Izņemot likumā paredzētos gadījumus, nav
pieļaujams iekļaut patstāvīgajā priekšlikumā normatīva rakstura punktus.
(4) Ja iesniegtie patstāvīgie priekšlikumi bijuši pieejami
deputātiem vismaz 72 stundas pirms attiecīgās sēdes, Prezidijs ziņo par
tiem Saeimai uzreiz pēc ziņojumiem par saņemtajiem likumprojektiem. Pēc
ne mazāk kā piecu deputātu priekšlikuma Saeima var nolemt (54.p.), ka
Prezidijs ziņo arī par tiem iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem,
kas nav bijuši pieejami deputātiem vismaz 72 stundas pirms attiecīgās
sēdes.
(5) Ziņojot par patstāvīgo priekšlikumu, norāda, kas to
iesniedzis un kāds ir attiecīgā Saeimas lēmuma projekta nosaukums. Pēc
tam, izņemot šā panta divpadsmitajā daļā paredzētos gadījumus, sēdes
vadītājs noskaidro, vai ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma
iekļaušanu šīs sēdes darba kārtībā.
(6) Ja iebildumi netiek
celti, patstāvīgais priekšlikums uzskatāms par iekļautu šīs sēdes darba
kārtības beigās.
(7) Ja Ministru prezidents vai kaut viens
deputāts iebilst, Saeima lemj (54.p.) par šā patstāvīgā priekšlikuma
iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.
(8) Ja
Saeima patstāvīgo priekšlikumu neiekļauj Saeimas nākamās kārtējās sēdes
darba kārtībā un nav iesniegts neviens priekšlikums par tā nodošanu
Saeimas komisijai, patstāvīgais priekšlikums uzskatāms par noraidītu.
(9) Par iesniegtajiem priekšlikumiem attiecībā uz patstāvīgo
priekšlikumu nodošanu komisijai Saeima lemj (54.p.) to iesniegšanas
secībā. Ja Saeima nodevusi patstāvīgo priekšlikumu vairākām komisijām,
tā nosaka atbildīgo komisiju.
(10) Ja Saeima nepieņem lēmumu par
patstāvīgā priekšlikuma nodošanu komisijai, patstāvīgais priekšlikums
uzskatāms par noraidītu.
(11) Gadījumos, kad patstāvīgais
priekšlikums nodots izskatīšanai komisijā, priekšlikumi par grozījumiem
tajā iesniedzami piecu dienu laikā, ja Saeima nav lēmusi (54.p.) citādi.
(12) Ja patstāvīgo priekšlikumu par uzņemšanu Latvijas pilsonībā par
īpašiem nopelniem Latvijas labā neiesniedz Pilsonības likuma izpildes
komisija, pēc Prezidija ziņojuma tas uzskatāms par nodotu Pilsonības
likuma izpildes komisijai.
118. (1) Ja patstāvīgais
priekšlikums nav nodots komisijai, Saeimas sēdē par to referē pirmais no
priekšlikuma iesniedzējiem, ja viņi nav vienojušies citādi. Šajā
gadījumā patstāvīgais priekšlikums izskatāms vienā lasījumā, bet
priekšlikumi par grozījumiem tajā nav izskatāmi.
(2) Ja
patstāvīgais priekšlikums nodots komisijai, tā sniedz atzinumu par
patstāvīgo priekšlikumu, bet gadījumos, kad iesniegti priekšlikumi par
grozījumiem patstāvīgajā priekšlikumā, - arī atzinumus par šiem
priekšlikumiem un, ja nepieciešams, pievieno savus priekšlikumus.
(3) Komisija, kurai nodots patstāvīgais priekšlikums, var iesniegt
alternatīvu patstāvīgo priekšlikumu. Šajā gadījumā nav piemērojami
117.panta ceturtās - vienpadsmitās daļas noteikumi.
(4) Nevienu
patstāvīgo priekšlikumu, kurš nodots izskatīšanai komisijā, nevar
izskatīt Saeimas sēdē, ja deputātiem nav pieejami:
1) komisijas atzinums par
patstāvīgo priekšlikumu;
2) visi noteiktā termiņā un kārtībā
iesniegtie priekšlikumi par grozījumiem patstāvīgajā priekšlikumā un
komisijas atzinumi par tiem;
3) finansu ministra atsauksme, ja
patstāvīgais priekšlikums paredz budžetā neparedzētus izdevumus.
(5) Par patstāvīgo priekšlikumu, kurš
nodots iepriekšējai izskatīšanai komisijā, Saeimas sēdē ziņo attiecīgās
komisijas ievēlētais referents.
(6) Ja nav priekšlikumu par
grozījumiem patstāvīgajā priekšlikumā, tas izskatāms vienā lasījumā.
(7) Ja komisija, kurai nodots patstāvīgais priekšlikums, iesniegusi
alternatīvu patstāvīgo priekšlikumu, Saeima pēc debatēm par abiem
patstāvīgajiem priekšlikumiem balso, kuru no tiem pieņems.
(8) Ja
iesniegti priekšlikumi par grozījumiem patstāvīgajā priekšlikumā, tas
izskatāms divos lasījumos. Pirmajā lasījumā referents ziņo un notiek
debates par patstāvīgā priekšlikuma vispārīgajiem principiem, kā arī
Saeima lemj par iesniegtā Saeimas lēmuma projekta pieņemšanu pirmajā
lasījumā. Ja Saeima patstāvīgo priekšlikumu pirmajā lasījumā nepieņem,
tas uzskatāms par noraidītu.
(9) Patstāvīgā priekšlikuma otrais
lasījums, ja Saeima nav lēmusi citādi, seko tūdaļ pēc pirmā lasījuma.
Tam piemērojami noteikumi par likumprojektu izskatīšanu otrajā lasījumā.
(10) Saeimas komisija, kas iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu, vai
katrs no deputātiem, kas parakstījis patstāvīgo priekšlikumu, var
atsaukt savu atbalstu tam. Atsaukšana pieļaujama līdz balsošanai par
patstāvīgā priekšlikuma pieņemšanu pirmajā lasījumā.
(11)
Atsauktu priekšlikumu var uzturēt komisija, kurai tas nodots.
(12) Ja atsaukts patstāvīgais priekšlikums, kuram komisija izstrādājusi
alternatīvu patstāvīgo priekšlikumu, alternatīvais patstāvīgais
priekšlikums izskatāms, ievērojot šā panta trešās daļas noteikumu.
(13) Patstāvīgais priekšlikums, kuru atbildīgā komisija ir
noraidījusi, uzskatāms par noraidītu, ja desmit dienu laikā no dienas,
kad atbildīgās komisijas atzinums ir bijis pieejams deputātiem,
iesniedzējs rakstveidā neprasa Prezidijam šā patstāvīgā priekšlikuma
izskatīšanu Saeimas sēdē.
3.1
Ministru kabineta locekļu ziņojumi
(Nodaļa 15.05.2008. likuma
redakcijā)
118.1
(1) Ministru prezidents ne vēlāk kā 1.martā rakstveidā iesniedz Saeimai
ikgadējo ziņojumu par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību. Šā
ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem. Ja ziņojuma
iesniegšanas dienā Ministru prezidents šajā amatā ir mazāk par sešiem
mēnešiem, viņš minēto ziņojumu iesniedz ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc
stāšanās amatā.
(2) Ja nav priekšlikuma vai prasības par Saeimas
ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu, Prezidijs ikgadējo
ziņojumu par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību iekļauj
Saeimas sēdes darba kārtībā ne agrāk kā 10 un ne vēlāk kā 20 dienas pēc
tā iesniegšanas.
(3) Izskatot Saeimas sēdē ikgadējo ziņojumu par
Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību, Ministru prezidents ziņo
par to, pēc tam tiek atklātas debates. Pēc debatēm runā, ja to vēlas,
vienīgi Ministru prezidents.
118.2
(1) Ja Ministru prezidents iesniedz Saeimai priekšlikumu dot Saeimas
sēdē vārdu viņam vai ministram (vienam vai vairākiem) ziņojumam par
konkrēto tēmu, vienlaikus ar priekšlikumu iesniedzams arī attiecīgs
rakstveida ziņojums. Priekšlikumā norāda, kurš ministrs vai kuri
ministri ziņos par to. Ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem
un nosūta attiecīgajai Saeimas komisijai.
(2) Ja nav priekšlikuma
vai prasības par Saeimas ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu,
Prezidijs Ministru prezidenta priekšlikumu iekļauj Saeimas nākamās
kārtējās sēdes darba kārtībā un Saeima lemj, vai ziņojums par konkrēto
tēmu iekļaujams Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.
(3)
Pēc Ministru prezidenta vai ministra ziņojuma par konkrēto tēmu Saeimas
sēdē tiek atklātas debates. Pēc debatēm runā, ja to vēlas, vienīgi
Ministru prezidents un ministrs, kas sniedzis ziņojumu.
(4)
Saeima balso par Ministru prezidenta vai attiecīgā ministra ziņojuma
pieņemšanu.
4. Jautājumu izskatīšana
(V sadaļas 4.nodaļa 1998.gada 7.oktobra likuma redakcijā,
kas stājas
spēkā no 03.11.98.)
119. (1) Ne mazāk kā pieci
deputāti var rakstveidā iesniegt jautājumu Ministru prezidentam,
Ministru prezidenta biedram, ministram, valsts ministram un Latvijas
Bankas prezidentam par šo amatpersonu kompetencē esošajām lietām.
(2) Jautājums formulējams tā, lai uz to būtu iespējams atbildēt īsi
un konkrēti. Nav pieļaujams jautājumā ietvert vērtējumu.
(3) Ja
deputāti uzskata, ka jautājums ir steidzams, tas iesniedzams ar atzīmi
"steidzams" un motivāciju par steidzamību.
(4) Jautājums
iesniedzams Saeimas Kancelejai, kas to Prezidija noteiktajā kārtībā
fiksē Jautājumu reģistrā un paziņo amatpersonai, kurai jautājums
adresēts.
(5) Par iesniegtajiem jautājumiem, uz kuriem nav
atzīmes "steidzams", Prezidija noteiktajā kārtībā izliekams paziņojums
Saeimas telpās. Steidzamu jautājumu kopijas nekavējoties izsniedz
deputātiem.
(6) Saeimas kārtējās sēdes laikā Prezidijs ziņo par
iesniegtajiem jautājumiem, norādot, kas jautājumu iesniedzis un kam tas
adresēts.
(7) Pēc Prezidija ziņojuma pirmais jautājuma
parakstītājs vai kāds cits no parakstītājiem pēc viņu savstarpējas
vienošanās var izteikties, lai motivētu jautājumu, ja par to norādīts,
iesniedzot jautājumu. Runas laiks šajā gadījumā nedrīkst pārsniegt vienu
minūti.
120.(1) Kārtējās sesijas laikā Prezidijs
nosaka laiku atbilžu sniegšanai uz jautājumiem. Šis laiks nevar būt
ilgāks par vienu stundu.
(2) Vienlaikus ar Saeimas kārtējās sēdes
darba kārtības izziņošanu Prezidijs izziņo to jautājumu sarakstu, uz
kuriem noteiktajā laikā tiks sniegtas atbildes. Šajā sarakstā Jautājumu
reģistrā fiksētajā secībā iekļaujamas atbildes uz tiem jautājumiem, kuri
iesniegti ne vēlāk kā vismaz sešas dienas pirms sēdes.
(3)
Jautājumu sarakstā iekļaujams pilns jautājumu teksts, Jautājumu reģistra
numurs, norādāmi deputāti, kas jautājumu iesnieguši, kā arī amatpersona,
kurai tas adresēts.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.99.
likumu un 28.10.2004. likumu)
121. (1) Atbildi uz
jautājumu sniedz amatpersona, kurai tas adresēts, izņemot šādus
gadījumus:
1) atbildi uz jautājumu, kas
adresēts Ministru prezidentam, viņa pilnvarojumā var sniegt Ministru
prezidenta biedrs, ministrs vai valsts ministrs;
2) atbildi uz jautājumu, kas adresēts Ministru prezidenta biedram,
viņa pilnvarojumā var sniegt ministrs vai valsts ministrs;
3)
atbildi uz jautājumu, kas adresēts ministram, viņa pilnvarojumā var
sniegt valsts ministrs;
4) atbildi uz jautājumu, kas adresēts
Latvijas Bankas prezidentam, viņa pilnvarojumā var sniegt Latvijas
Bankas prezidenta vietnieks.
(2) Atbildi uz jautājumu, kas nav
steidzams, attiecīgā amatpersona iesniedz rakstveidā Saeimas Kancelejai
ne vēlāk kā iepriekšējā dienā pirms termiņa, kas noteikts atbildēm uz
iesniegtajiem jautājumiem, vai sniedz to mutvārdos.
(3) Atbildi
uz steidzamu jautājumu sniedz, ja jautājums iesniegts ne vēlāk kā 48
stundas pirms Saeimas attiecīgās sēdes.
(4) Jautājumus un
mutvārdos sniegtās atbildes fiksē fonogrammā, pēc kuras sagatavo
stenogrammu. Stenogrammu kopā ar rakstveidā sniegtajām atbildēm publicē
laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
(5) Ja jautājuma iesniedzēji
paziņo, ka iesniegtā rakstveida atbilde viņus apmierina, laiks šīs
atbildes sniegšanai netiek noteikts.
(Ar grozījumiem, kas
izdarīti ar 16.12.99. likumu un 28.10.2004. likumu)
122.
(1) Jautājumu uzdošanu un atbilžu sniegšanu vada Saeimas priekšsēdētājs
vai kāds no viņa biedriem, kas pēc jautājumu iesniedzēju vai atbilžu
devēju priekšlikuma var izdarīt izsludinātajā atbilžu sniegšanas kārtībā
tikai šādus grozījumus:
1) mainīt atbilžu secību;
2)
papildus iekļaut atbildes uz steidzamiem jautājumiem;
3) pārcelt
atbildes sniegšanu uz laiku pēc Saeimas nākamās kārtējās sēdes
sakarā ar tās amatpersonas attaisnotu prombūtni, kurai jautājums
uzdots;
4) izslēgt no jautājumiem, uz kuriem sniedzama atbilde to
jautājumu, kurš neatbilst Saeimas kārtības ruļļa 119.panta pirmās un
otrās daļas prasībām.
(2) Ja nav iespējams izskatīt
jautājumu, kas iesniegts kā steidzams, atbilde uz to tiek sniegta
Prezidija noteiktajā laikā.
(3) Mutvārdu atbilde sniedzama tikai
tad, ja ir klāt vismaz viens no jautājuma iesniedzējiem. Runas laiks
atbildei uz jautājumu nedrīkst pārsniegt piecas minūtes, bet, ja ir dota
rakstveida atbilde, - divas minūtes.
(4) Pēc atbildes saņemšanas
jautājuma iesniedzēji, ja vēlas, var uzdot divus ar iesniegto jautājumu
saistītus papildjautājumus. Vārdu dod pirmajam jautājuma parakstītājam,
ja iesniedzēji nav vienojušies citādi. Runas laiks viena papildjautājuma
uzdošanai nedrīkst pārsniegt vienu minūti.
(5) Pēc tam, kad ir
saņemtas atbildes uz jautājuma iesniedzēju papildjautājumiem, ar
iesniegto jautājumu saistītus papildjautājumus, bet ne vairāk kā trijus,
var uzdot pārējie klātesošie deputāti. Ja papildjautājumu iesniedzēju ir
vairāk, papildjautājumus uzdod pieteikumu iesniegšanas secībā.
(6) Ja sēdes vadītājs uzskata, ka papildjautājums nav saistīts ar
attiecīgo jautājumu, viņš to noraida. Noraidītā papildjautājuma vietā
var uzdot citu papildjautājumu.
(7) Runas laiks atbildei uz katru
papildjautājumu nedrīkst pārsniegt divas minūtes.
(Ar
grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2004. likumu)
123.
(1) Tās atbildes, kuras laika trūkuma dēļ vai tādēļ, ka neviens no
jautājuma iesniedzējiem nav klāt, netiek sniegtas jautājumiem
paredzētajā laikā, sniedzamas rakstveidā (121.p. trešā daļa) ne vēlāk kā
48 stundu laikā pēc Saeimas attiecīgās sēdes.
(2) Ja atbilde
netiek sniegta sakarā ar attiecīgās amatpersonas attaisnotu prombūtni,
bet rakstveida atbilde nav dota vai neapmierina jautājuma iesniedzējus,
pēc viņu lūguma atbildes sniegšana uz attiecīgo jautājumu tiek pārcelta.
(3) Ja uz jautājumiem nav sniegtas atbildes Saeimas attiecīgās
sesijas laikā, rakstveida atbildes sniedzamas ne vēlāk kā 48 stundu
laikā pēc attiecīgās sesijas slēgšanas. Atbildes uz šiem jautājumiem uz
Saeimas nākamo sesiju netiek pārceltas.
(Ar grozījumiem, kas
izdarīti ar 28.10.2004. likumu)
5. Pieprasījumu izskatīšana
(V sadaļas 4.nodaļa 1998.gada 7.oktobra likuma redakcijā,
kas
stājas spēkā no 03.11.98.)
124. (1) Ne mazāk kā desmit
deputāti var rakstveidā iesniegt pieprasījumus Ministru kabineta
locekļiem.
(2) Saeimas sēdes laikā pieprasījumi iesniedzami
Prezidijam, Saeimas sēžu starplaikā - Saeimas Kancelejai, un tos
nekavējoties izsniedz deputātiem.
125. (1) Prezidijs ziņo
Saeimas sēdē par iesniegtajiem pieprasījumiem, norādot, kas pieprasījumu
iesniedzis un kam tas adresēts.
(2) Pēc Prezidija ziņojuma
pirmais pieprasījuma parakstītājs vai kāds cits no parakstītājiem
(124.p.) pēc viņu savstarpējas vienošanās var izteikties, lai motivētu
pieprasījumu, ja par to ir norādīts, iesniedzot pieprasījumu. Runas
laiks šajā gadījumā nedrīkst pārsniegt trīs minūtes.
126.
(1) Pieprasījumi, kurus iesniedzēji nav atzinuši par steidzamiem,
nododami Pieprasījumu komisijai (149.p.).
(2) Pieprasījumu
komisija divu nedēļu laikā izskata pieprasījumu un iesniedz Prezidijam
atzinumu par to. Atzinumā norāda komisijas lēmuma motivāciju, kā arī
balsojuma rezultātu.
(3) Pieprasījumu komisija var atzīt, ka
pieprasījums ir:
1) pieņemams;
2) daļēji
pieņemams;
3) noraidāms.
(4) Ja Pieprasījumu komisija atzinusi
pieprasījumu par daļēji pieņemamu, tā attiecīgi formulē to pieprasījuma
daļu, kuru atzinusi par pieņemamu.
(5) Ja Pieprasījumu komisija
atzinusi pieprasījumu par noraidāmu, tā var ierosināt pieprasījumu
pārveidot par jautājumu.
(6) Par pieprasījuma pieņemšanu vai
noraidīšanu lemj Saeima.
(7) Ja Pieprasījumu komisija atzinusi
pieprasījumu par daļēji pieņemamu, Saeima vispirms balso par deputātu
iesniegto pieprasījumu, bet, ja tas tiek noraidīts, - par Pieprasījumu
komisijas formulēto pieprasījumu.
(8) Ja Pieprasījumu komisija
atzinusi pieprasījumu par noraidāmu un ierosinājusi to pārveidot par
jautājumu, bet iesniedzēji tam nav piekrituši, Saeima balso par deputātu
iesniegto pieprasījumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar
28.10.2004. likumu)
127. (1) Saeima lemj, vai
pieprasījums atzīstams par steidzamu (54.p.), ja iesniedzēji to atzinuši
par steidzamu un tas iesniegts Saeimas Kancelejai līdz pulksten 12.00
iepriekšējā dienā pirms Saeimas sēdes un bijis pieejams frakcijām un
deputātiem ne vēlāk kā pulksten 14.00 šajā pašā dienā.
(2) Ja
Saeima atzīst pieprasījumu par steidzamu, tā nekavējoties uzsāk šā
pieprasījuma apspriešanu pēc būtības un balso par tā pieņemšanu. Ja
steidzamība tiek noraidīta, pieprasījums nododams Pieprasījumu komisijai
(149.p.).
128. Pieņemtā pieprasījuma un tam pievienoto
dokumentu norakstus Saeimas sēdes vadītājs nekavējoties nosūta Ministru
prezidentam un attiecīgā resora vadītājam, kā arī Pieprasījumu
komisijai.
129. (1) Atbildi uz pieprasījumu Ministru
kabineta locekļi sniedz rakstveidā ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc
tā saņemšanas. Atbilde izsniedzama deputātiem un iekļaujama Saeimas
nākamās sēdes darba kārtībā; tad arī notiek debates.
(2) Atbilde
uz pieprasījumu nav atliekama uz nākamo sesiju, ja lēmums par
pieprasījuma steidzamību pieņemts vismaz trīs dienas pirms Saeimas
sesijas slēgšanas.
130. (1) Ne mazāk kā desmit deputāti
vai Pieprasījumu komisija var iesniegt lēmuma projektu sakarā ar
pieprasījumu, arī par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam,
Ministru prezidenta biedram, ministram vai valsts ministram. Šajā
gadījumā nav piemērojams 117.panta noteikums par lēmuma projekta
apspriešanas atlikšanu uz nākamo sēdi vai nodošanu komisijām.
(2)
Ja nepieciešams, Saeima nosaka laiku priekšlikumu iesniegšanai.
131. (Izslēgts ar 06.05.96. likumu).
5.1
Tiesībsarga ziņojumi
(Nodaļa 15.05.2008. likuma redakcijā0
131.1
(1) Tiesībsargs reizi gadā rakstveidā iesniedz Saeimai ziņojumu par
Tiesībsarga biroja darbu. Šā ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz
deputātiem.
(2) Ja nav priekšlikuma vai prasības par Saeimas
ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu, Prezidijs ikgadējo
ziņojumu par Tiesībsarga biroja darbu iekļauj Saeimas sēdes darba
kārtībā ne agrāk kā 10 un ne vēlāk kā 20 dienas pēc tā iesniegšanas.
(3) Izskatot Saeimas sēdē ikgadējo ziņojumu par Tiesībsarga biroja
darbu, tiesībsargs ziņo par to, pēc tam tiek atklātas debates. Pēc
debatēm runā, ja to vēlas, vienīgi tiesībsargs.
6. Balsošana
(Nodaļas
numurs mainīts ar 07.10.98. likumu, kas stājas spēkā no 03.11.98.)
132. Pirms balsošanas sēdes
vadītājs paziņo balsošanas kārtību.
133. Katrs deputāts
var ierosināt priekšlikuma izskatīšanu un balsošanu pa daļām (54.p.).
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.99. likumu, kas stājas
spēkā no 12.01.2000.)
134. Priekšlikumi balsojami
101.pantā noteiktajā secībā pirms tā panta, uz kuru tie attiecas.
Priekšlikumi, kas var papildināt citu priekšlikumu, balsojami pirms tā.
Pēc priekšlikumu, kā arī atsevišķu panta daļu nobalsošanas pants
balsojams kopumā.
135. (1) Priekšlikumu par to, ka
attiecīgā lieta pēc būtības nav apspriežama Saeimā, var iesniegt Saeimas
komisija vai deputāts. Priekšlikums iesniedzams rakstveidā Prezidijam.
(2) Ja šāds priekšlikums iesniegts pirms izsludinātās darba kārtības
apspriešanas vai izsludinātās darba kārtības apspriešanas laikā, tas
izlemjams (54.p.) vispārējā secībā, taču pirms 51.panta kārtībā
iesniegtajiem priekšlikumiem par attiecīgo lietu.
(3) Ja šāds
priekšlikums iesniegts, pirms tiek uzsākta attiecīgās lietas
izskatīšana, tas izlemjams (54.p.) tūdaļ pēc kārtējās lietas
izskatīšanas pabeigšanas.
(4) Ja šāds priekšlikums iesniegts, kad
attiecīgās lietas izskatīšana uzsākta, tas izlemjams (54.p.)
nekavējoties, ļaujot vienīgi izteikties runātājam, kuram vārds jau ir
dots.
(1996.gada 6.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no
01.06.96.)
136. (1) Priekšlikumu par lietas atlikšanu,
nodošanu atpakaļ komisijai, papildu ziņu ievākšanu un tamlīdzīgi var
iesniegt Valsts prezidents, Saeimas komisija, deputāts, Ministru
prezidents vai Ministru kabineta pārstāvis apspriežamajā lietā.
Priekšlikums iesniedzams rakstveidā Prezidijam.
(2) Šāds
priekšlikums izlemjams (54.p.) pirms balsošanas par lietu pēc būtības.
(1996.gada 6.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no
01.06.96.)
137. Balsojot par termiņiem, tālākie
termiņi balsojami pirms tuvākajiem. Šis noteikums neattiecas uz
priekšlikumiem, kuri tiek balsoti 101.pantā noteiktajā kārtībā.
(1996.gada 6.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.06.96.)
138. (1) Pirms balsošanas par likumprojektu un lēmuma
projektu kopumā pēc sēdes vadītāja rīkojuma tiek zvanīts.
(2)
Balsošanas laikā nevienam vārdu nedod.
(3) Pēc balsošanas
rezultāta paziņošanas tālāka balsu pieņemšana vai grozīšana netiek
pieļauta.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.98. likumu,
kas stājas spēkā no 03.11.98.)
139. Balsošana Saeimas
sēdēs notiek atklāti ar elektroniskās balsošanas iekārtas palīdzību,
izņemot gadījumus, kad noteikta cita kārtība. Par klātesošiem balsošanā
uzskatāmi tie deputāti, kas balsojuši "par", "pret" vai "atturas".
140. (1) Ne mazāk kā desmit deputāti var ierosināt, lai
balsošana būtu aizklāta - ar elektroniskās balsošanas iekārtas palīdzību
vai ar vēlēšanu zīmēm (54.p.). Balsošana, kas saistīta ar uzticības vai
neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam, Ministru prezidentam,
Ministru prezidenta biedram, ministram vai valsts ministram, izdarāma
atklāti.
(2) Ne mazāk kā desmit deputāti var ierosināt, lai pēc
balsošanas nolasa katra deputāta balsojumu (54.p.).
(1996.gada
6.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.06.96.)
141. (1) Ja balsis sadalījušās vienādi ("par" vienādi ar "pret" un
"atturas"), izdarāma pārbalsošana.
(2) Ja arī pārbalsojot balsis
sadalījušās vienādi, balsojamais priekšlikums nav pieņemts.
142. Ja balsošanas rezultātu ne vēlāk kā vienas stundas laikā
pamatoti (54.p.) apšauba vismaz pieci deputāti, izdarāma pārbalsošana.
(1998.gada 7.oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no
03.11.98.)
143. Lēmumi pieņemami ar klātesošo deputātu
absolūto balsu vairākumu, izņemot sevišķus Satversmē paredzētus
gadījumus.
144. (1) Katram deputātam, kā arī Saeimas
frakcijas vai politiskā bloka pārstāvim ir tiesības iesniegt ziņojumu
par balsošanas motīviem. Šāds ziņojums iesniedzams rakstveidā ne vēlāk
kā 24 stundu laikā pēc attiecīgās Saeimas sēdes beigām.
(2) Ja
ziņojums iesniegts pirms balsojuma un tajā norādīts, ka iesniedzējs
vēlas to nolasīt, iesniedzējam tiek dots vārds uzreiz pēc balsojuma
rezultātu paziņošanas. Runas laiks šajā gadījumā nedrīkst pārsniegt
piecas minūtes.
(3) Šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā
iesniegtie ziņojumi par balsošanas motīviem, kuri nav tikuši nolasīti
Saeimas sēdē, pievienojami Saeimas sēdes stenogrammai.
(1996.gada 6.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.06.96.)
7. Stenogrammas
(Nodaļas
numurs mainīts ar 07.10.98. likumu, kas stājas spēkā no 03.11.98.)
145. Saeimas sēžu norisi fiksē
fonogrammā, pēc kuras sagatavo stenogrammu. Par stenogrammas atbilstību
fonogrammai atbild Stenogrammu nodaļas vadītājs. Fonogramma tiek
saglabāta. Valodas speciālisti novērš kļūdas stenogrammā, precizē
personvārdu, svešvārdu, ģeogrāfisko nosaukumu rakstību, uzņēmumu,
iestāžu un organizāciju, likumu, lēmumu un starptautisko līgumu
nosaukumus.
146. Stenogrammai pievieno:
1) Saeimas sēdes protokolu, kurā
fiksēta sēdē izskatītā darba kārtība, pieņemtie lēmumi un balsošanas
rezultāti. Saeimas sēdes protokolu sagatavo Stenogrammu nodaļa, un
to paraksta sēdes vadītājs - Saeimas priekšsēdētājs vai viņa biedrs
- un Saeimas sekretārs vai viņa biedrs;
2) stenogrammas satura
rādītāju;
3) elektroniskās balsu skaitīšanas iekārtas fiksētos
balsojumu datus;
4) rakstveida atbildes uz deputātu jautājumiem;
5) ziņojumus par balsošanas motīviem, kuri nav nolasīti Saeimas
sēdē.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar
06.05.96. likumu, kas stājas spēkā no 01.06.96.)
147.
(1) Atklāto sēžu stenogrammas un tām pievienotās rakstveida atbildes uz
deputātu jautājumiem, kā arī ziņojumi par balsošanas motīviem
publicējami laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
(2) Izrakstus no
atklāto sēžu stenogrammām un atklāto sēžu stenogrammu kopijas izsniedz
deputātiem pēc viņu pieprasījuma.
(3) Kārtību, kādā deputāti var
iepazīties ar slēgto sēžu stenogrammām, nosaka Prezidijs.
(Ar
grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu, kas stājas spēkā no
01.06.96.)
148. Personas, kuras piedalījušās Saeimas
slēgto sēžu stenogrammu sagatavošanā, dod parakstu, ka tās stenogrammu
saturu neizpaudīs.
VI. Saeimas
komisijas
149. (1) Saeimā pastāvīgi
darbojas šādas komisijas:
1) Ārlietu komisija;
2)
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija;
3) Juridiskā komisija;
4) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija;
5) Izglītības,
kultūras un zinātnes komisija;
6) Aizsardzības, iekšlietu un
korupcijas novēršanas komisija;
7) Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisija;
8) Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisija;
9) Sociālo un darba lietu
komisija;
10) Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija;
11)
Pieprasījumu komisija;
12) Publisko izdevumu un revīzijas
komisija;
13) Saimnieciskā komisija;
14) Nacionālās drošības
komisija;
15) Pilsonības likuma izpildes komisija;
16) Eiropas
lietu komisija.
(2) Katras komisijas izveidošanas
principus nosaka Saeima.
(3) Ārpolitiskai darbībai nepieciešamos
budžeta izdevumus komisija saskaņo ar Prezidiju.
(Ar
grozījumiem, kas izdarīti ar 02.11.95. likumu, 07.10.98.
likumu,16.12.99. likumu, 24.10.2002. likumu, 02.03.2006. likumu,
09.11.2006. likumu un 11.12.2008. likumu)
150.
Atsevišķu likumdošanas uzdevumu veikšanai Saeima var izveidot speciālas
komisijas. Saeimai jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās
izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešdaļa
deputātu (Satversmes 26. p.). Priekšlikumi par šādas komisijas
izveidošanu izskatāmi tuvākajā Saeimas kārtējā sēdē.
151.
Komisijas pirmo sēdi sasauc un līdz komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanai
vada Saeimas sekretārs. Turpmākās sēdes sasauc un vada komisijas
priekšsēdētājs.
152. Komisija ievēlē no saviem locekļiem
priekšsēdētāju un sekretāru, ja nepieciešams - arī priekšsēdētāja
biedru. Par šīm vēlēšanām ziņo Prezidijam.
153. (1) Par
komisijas priekšsēdētāju deputāts vienā un tajā pašā laikā var būt tikai
vienā pastāvīgajā komisijā.
(2) Deputāts vienā un tajā pašā laikā
var būt ne vairāk kā divu pastāvīgo komisiju loceklis un divu
apakškomisiju loceklis.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar
19.02.2009. likumu)
154. Ja komisijas priekšsēdētājs
vai viņa biedrs sēdē nepiedalās, sēdi atklāj un vada komisijas
sekretārs.
155. Darbu sagatavošanai vai sevišķu uzdevumu
veikšanai komisija var ievēlēt no saviem locekļiem ne vairāk kā divas
apakškomisijas. Apakškomisijas sastāvā var iekļaut arī deputātus, kas
nav attiecīgās komisijas locekļi, ja viņi tam piekrīt.
(Ar
grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu un 19.02.2009. likumu)
156. Apakškomisijas pirmo sēdi sasauc un līdz apakškomisijas
priekšsēdētāja ievēlēšanai vada komisijas sekretārs. Turpmākās sēdes
sasauc un vada apakškomisijas priekšsēdētājs.
(Ar grozījumiem,
kas izdarīti ar 06.05.96. likumu, kas stājas spēkā no 01.06.96.)
157. Apakškomisija ievēlē no saviem locekļiem priekšsēdētāju
un sekretāru.
Par šīm vēlēšanām ziņo Prezidijam.
158.
Savus lēmumus un priekšlikumus apakškomisija iesniedz komisijas sēdei.
159. Komisijas sēdes ir atklātas, bet uz Saeimas vai
komisijas lēmuma pamata var rīkot arī aizklātas sēdes.
160.
Komisijas sēdes ir pilntiesīgas, ja tajās piedalās vismaz puse no
komisijas locekļu skaita.
161. Komisijas locekļiem sēdē
jāierodas noteiktā laikā, un viņi nevar sēdi atstāt bez tās vadītāja
piekrišanas. Šā noteikuma pārkāpuma gadījumos atlīdzība par piedalīšanos
sēdē netiek izmaksāta.
(1998.gada 7.oktobra likuma redakcijā,
kas stājas spēkā no 03.11.98.)
162. Visi klātesošie
komisijas locekļi parakstās, apliecinot savu piedalīšanos sēdē.
163. (1) Komisijas sēdes tiek protokolētas. Protokolus paraksta
sēdes vadītājs un sekretārs. Ja sēdi vada sekretārs vai ja sekretārs
sēdē nepiedalās, tad protokolu paraksta sēdes vadītājs un - pēc sēdes
vadītāja norādījuma - kāds no komisijas locekļiem. Protokolam jābūt
pieejamam komisijas locekļiem ne vēlāk kā trīs dienas pēc komisijas
sēdes.
(2) Komisijas sēdes protokolā fiksē:
1) sēdes sākuma un beigu laiku;
2) komisijas locekļus, kas piedalās komisijas sēdē;
3) citas
personas, kas piedalās komisijas sēdē;
4) komisijas sēdes
vadītāju;
5) personu, kas protokolē sēdi;
6) komisijas sēdes
veidu (atklāta vai slēgta);
7) izskatīto darba kārtību;
8)
pieņemtos lēmumus un balsošanas rezultātus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar
06.05.96. likumu, kas stājas spēkā no 01.06.96.)
164.
Katram komisijas loceklim ir tiesības pievienot savu atsevišķo viedokli
protokolam ne vēlāk kā nākamajā sēdē.
165. Ja kāds
komisijas loceklis bez svarīga iemesla izlaidis trīs sēdes pēc kārtas,
komisijas priekšsēdētājs to paziņo viņa frakcijai vai politiskajam
blokam. Ja arī pēc tam komisijas loceklis neierodas sēdēs, pēc komisijas
priekšlikuma Saeima 34.pantā noteiktajā kārtībā var viņu atsaukt un
ievēlēt citu.
166. Komisija izskata likumprojektus,
priekšlikumus un iesniegumus uz Saeimas lēmuma pamata vai iesniedz tos
pati, ja tie ir saistīti ar komisijas mērķiem.
167. (1)
Saeimas pilnvaru laikam beidzoties, komisiju dokumentārie materiāli
nododami Saeimas arhīvā.
(2) Komisijas likvidēšanas vai darbības
izbeigšanas gadījumā komisijas materiāli nododami Prezidijam, kas tos
savukārt nodod citai komisijai vai uzglabā Saeimas arhīvā.
168. Ziņas par komisijas slēgtajām sēdēm atklātībai var sniegt
vienīgi ar komisijas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja biedra (ja tāds ir
ievēlēts) un sekretāra kopēju piekrišanu.
169. (1)
Komisijas sēdēs var piedalīties ar padomdevēja tiesībām Prezidija
locekļi un viens no deputātiem, kas parakstījuši attiecīgo likumprojektu
vai citu iesniegumu, kā arī citu komisiju izraudzītie ziņotāji par
apspriežamo likumprojektu. Komisijai ir tiesības pieaicināt lietpratējus
- gan pastāvīgus, gan atsevišķiem gadījumiem. Viņiem ir padomdevēja
tiesības.
(2) Komisijas sēdē var būt klāt arī citi deputāti, bet
padomdevēja tiesības viņi bauda tikai uz īpaša komisijas lēmuma pamata.
(3) Komisijas atklātajās sēdēs var būt klāt frakcijas vai politiskā
bloka pilnvarota persona, kā arī deputāta palīgs.
170. Uz
atbildīgās komisijas sēdēm uzaicināmi arī citu komisiju izraudzītie
ziņotāji par apspriežamo likumprojektu.
171. Komisiju
sēdēs var piedalīties ar padomdevēja tiesībām arī Ministru prezidents,
Ministru prezidenta biedrs, ministrs, valsts ministrs, kā arī viņu
pilnvarotas valsts amatpersonas.
(1996.gada 6.maija likuma
redakcijā, kas stājas spēkā no 01.06.96.)
172. (1)
Komisijai ir tiesības tieši, bez Prezidija starpniecības, pieprasīt
savai darbībai vajadzīgās ziņas un paskaidrojumus no attiecīgā ministra
un viņam padotajām (viņa pakļautībā vai pārraudzībā esošajām) iestādēm,
kā arī no pašvaldībām un uzaicināt paskaidrojumu sniegšanai attiecīgās
amatpersonas.
(2) Apakškomisijas sazinās ar ministrijām un citām
iestādēm ar savu komisiju starpniecību.
173. (1)
Parlamentārās izmeklēšanas komisijai (150.p.) ir tiesības atbilstoši
Saeimas noteiktajam uzdevumam izsaukt un nopratināt arī privātpersonas
un, ja nepieciešams, pieaicinot lietpratējus, izdarīt revīzijas
valdības, pašvaldību un privātajās iestādēs un uzņēmumos, ja privātās
iestādes un uzņēmumi tieši vai netieši saņem valsts pabalstus, kredītus
vai pasūtījumus vai piedalās valsts vai pašvaldību īpašuma
privatizācijā.
(2) Ja šajā pantā minētās personas, iestādes vai
uzņēmumi nepilda ar nopratināšanu vai revīziju saistītās parlamentārās
izmeklēšanas komisijas prasības, policijai pēc komisijas pieprasījuma
jāveic piespiedu pasākumi šo prasību izpildīšanai.
174.
(1) Likumprojektus atbildīgā komisija izskata pirms katra lasījuma.
(2) Ja nepieciešams, likumprojektus iepriekšējai sagatavošanai nodod
apakškomisijai, ja tāda ir.
(3) Pirms likumprojekta apspriešanas
komisija izraugās vienu no komisijas locekļiem, kurš ziņos komisijai par
šo projektu.
175. Lēmumi komisijā pieņemami ar klātesošo
komisijas locekļu absolūto balsu vairākumu.
176. Komisijas
atzinumi, kas apstiprināmi Saeimā, ja nepieciešams, formulējami Saeimas
lēmumu projektu veidā. Tiem var pievienot uzziņas materiālu.
177. Pēc lietas izskatīšanas komisija ievēlē vienu no komisijas
locekļiem par referentu Saeimas sēdē apspriežamajā lietā.
178.
Komisijas var rīkot kopējas sēdes. Lēmumus katra komisija pieņem
atsevišķi, izņemot lēmumus par kopējās sēdes darba kārtību un darba
gaitu. Kopējās sēdēs par sēdes vadību vienojas komisiju priekšsēdētāji.
179. (1) Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija:
1) sagatavo Saeimas ziņojumu par
deputātu pilnvaru apstiprināšanu un izbeigšanu;
2) sagatavo
Saeimas lēmuma projektu sakarā ar Ģenerālprokuratūras iesniegumu par
kriminālvajāšanas ierosināšanu pret Saeimas locekli, viņa
apcietināšanu, aizturēšanu, kratīšanas izdarīšanu vai citādu
personas brīvības ierobežošanu, kā arī priekšlikumus sakarā ar
iesniegumiem par administratīvā soda uzlikšanu Saeimas loceklim;
3) pārrauga Saeimas deputātu ētikas kodeksa ievērošanu un izskata
Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumu lietas;
4) sagatavo
reizi mēnesī pārskatu Saeimai par iesniegumiem, kas saņemti Saeimas
Sabiedrisko attiecību birojā, un par to izskatīšanu Prezidijā,
Saeimas frakcijās, komisijās un citās Saeimas struktūrvienībās.
(2) Mandātu, ētikas un iesniegumu
komisijā ievēlē pa vienam deputātam no katras Saeimā pārstāvētās
frakcijas. Komisijas locekļi atturas no darbībām, kuras var uzskatīt par
nepamatotu vēršanos pret politiskajiem oponentiem vai par deputātu
rīcības nepamatotu aizstāvību viņu politiskās piederības dēļ.
(3)
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ierosina Saeimas deputātu ētikas
kodeksa pārkāpuma lietu ne vēlāk kā nedēļas laikā pēc tam, kad saņemts
deputāta, deputātu grupas vai frakcijas rakstveida iesniegums, kurā:
1) izklāstīta lietas būtība;
2) paskaidrots, kādā veidā izpaudies Saeimas deputātu ētikas kodeksa
pārkāpums;
3) sniegti pierādījumi, ja tādi ir iesniedzēja rīcībā;
4) minēti citi fakti, kuriem var būt nozīme lietas izskatīšanā.
(4) Ja iesniegums nav pietiekami
pamatots, to nekavējoties nosūta iesniedzējam precizēšanai un nepilnību
novēršanai.
(5) Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietas
izskatīšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija uzsāk ne vēlāk kā
nedēļas laikā pēc tās ierosināšanas. Pēc lietas ierosināšanas komisija
nekavējoties nosūta ierosinājuma un iesnieguma kopiju tam deputātam, par
kura rīcību ierosināta Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lieta.
(6) Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietu Mandātu, ētikas
un iesniegumu komisija izskata atklātā sēdē ne vēlāk kā divas nedēļas
pēc lietas ierosināšanas. Komisija ar divu trešdaļu balsu vairākumu var
nolemt par slēgtas sēdes rīkošanu. Slēgtas sēdes rīkošanu var ierosināt
komisijas loceklis.
(7) Konstatējusi Saeimas deputāta ētikas
kodeksa pārkāpumu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pieņem vienu
no šādiem lēmumiem:
1) izsaka deputātam mutvārdu
brīdinājumu, kas tiek atzīmēts komisijas protokolā;
2) izsaka
deputātam rakstveida brīdinājumu;
3) izsaka deputātam rakstveida
brīdinājumu, paziņo par to Saeimas sēdē un publicē komisijas lēmumu
laikrakstā Latvijas Vēstnesis.
(1998.gada 7.oktobra likuma
redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.03.2006. likumu un
11.12.2008. likumu)
179.1
Pēc deputāta rakstveida lūguma Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija
izvērtē, vai tas, kā viņš nodomājis rīkoties sarežģītā situācijā, no
ētikas viedokļa nebūs pretrunā ar Saeimas deputātu ētikas kodeksu. Ja
saņemts šāds deputāta lūgums, komisijas sēde tiek sasaukta pēc iespējas
tuvākajā laikā, vienojoties ar iesniedzēju.
( 02.03.2006.
likuma redakcijā)
179.2
Juridiskā komisija sagatavo Saeimas lēmuma projektu par atļauju uzsākt
kriminālvajāšanu pret tiesnesi vai tiesībsargu vai viņa apcietināšanu,
kā arī priekšlikumus sakarā ar iesniegumiem par administratīvā soda
uzlikšanu tiesībsargam.
(11.12.2008. likuma redakcijā)
180. (1) Komisijas, kā arī apakškomisijas priekšsēdētājs,
viņa biedrs, sekretārs, komisijas locekļi un uzaicinātie lietpratēji
atbilstoši budžetā paredzētajām normām saņem atlīdzību par piedalīšanos
komisijas vai apakškomisijas sēdēs un komandējuma naudu par braucieniem
amata darīšanās ārpus Saeimas sēžu vietas.
(2) (Izslēgta ar
07.10.98. likumu, kas stājas spēkā no 03.11.98..
(3) Vienas
kalendārās dienas laikā var notikt ne vairāk kā divas vienas un tās
pašas komisijas sēdes, ja viena no tām ilgst ne mazāk kā trīs stundas,
bet otra - ne mazāk kā stundu un trīsdesmit minūtes un viena no tām
notiek pirms pārtraukuma atpūtai un ēšanai, bet otra - pēc tā. Komisijas
locekļi saņem atalgojumu par piedalīšanos katrā no šīm sēdēm.
(4)
Ja deputāti vienas kalendārās dienas laikā piedalās to komisiju vai
apakškomisiju sēdēs, kurās viņi ievēlēti vai uzaicināti atbilstoši
170.panta noteikumiem, viņi saņem atalgojumu par piedalīšanos katrā no
šīm sēdēm.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu,
kas stājas spēkā no 01.06.96.)
181. Komisija ne vēlāk
kā mēneša piektajā dienā iesniedz Saeimas Kancelejai sēžu sarakstu,
atzīmējot, cik sēdes iepriekšējā mēnesī apmeklējis katrs komisijas
loceklis.
182. Komisiju darbinieki tiek algoti no valsts
budžeta, viņus pieņem darbā un atlaiž no tā pēc komisijas priekšsēdētāja
priekšlikuma saskaņā ar Latvijas Darba likumu noteikumiem.
(Ar
grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2004. likumu)
183.
(1) Komisiju darbībā visos gadījumos, kas nav paredzēti šajā nodaļā, pēc
analoģijas piemērojami Kārtības ruļļa vispārīgie noteikumi.
(2)
Apakškomisiju darbībā piemērojami komisiju darbības noteikumi.
VII. Saeimas
budžets un saimniecība
(Nodaļas nosaukums 1999.gada
16.decembra likuma redakcijā,
kas stājas spēkā no 12.01.2000.)
183.1
(1) Saeima ir finansiāli patstāvīga.
(2) Saeimas budžeta
pieprasījums pēc izskatīšanas komisijās un apstiprināšanas Prezidijā
iesniedzams finansu ministram iekļaušanai bez grozījumiem valsts budžeta
likuma projektā.
(3) Saeimas budžeta pieprasījums līdz valsts
budžeta likuma projekta iesniegšanai Saeimā bez Prezidija piekrišanas
nav grozāms.
(1999.gada 16.decembra likuma redakcijā, kas
stājas spēkā no 12.01.2000.)
184. Par Saeimas
saimniecību lemj Prezidijs pēc Saimnieciskās komisijas priekšlikuma.
Finansu rīkotājs ir Prezidijs vai tā iecelta Saeimas amatpersona.
185. (1) Saeimas grāmatvedību, izdevumu lietderību, likumību
un gada pārskatus pārbauda Publisko izdevumu un revīzijas komisija.
(2) Pārskata gada laikā Publisko izdevumu un revīzijas komisija
plāno un veic finansu posteņu revīziju izlases kārtībā Saeimas
saimniecībā. Pēc veiktajām izlases revīzijām Publisko izdevumu un
revīzijas komisija iesniedz atzinumus Saeimas Prezidijam. Katra pārskata
gada beigās tiek veikta gada pārskata revīzija. Par gada pārskata
revīziju Publisko izdevumu un revīzijas komisija iesniedz atzinumu
Saeimas Prezidijam ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pārskata gada beigām.
(2002.gada 24.oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no
05.11.2002.)
VII1 Saeimas
līdzdalība Eiropas Savienības jautājumos
(Nodaļa 2001.gada
18.janvāra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 16.02.2001.)
185.1
(1) Saeima savu līdzdalību Eiropas Savienības jautājumos realizē ar
Eiropas lietu komisijas starpniecību, ja Saeima nav lēmusi citādi.
(2) Eiropas lietu komisija nosaka kārtību, kādā no Latvijas
ievēlētajiem Eiropas Parlamenta deputātiem ir tiesības līdzdarboties šīs
komisijas darbā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2004.
likumu)
185.2
Eiropas lietu komisijas sastāvā ir vismaz viens deputāts no
katras Saeimā esošās frakcijas. Komisijas sastāvs ir atbilstošs Saeimas
frakciju proporcijām.
185.3
Eiropas lietu komisija izskata Ministru kabineta noteiktajā kārtībā
sagatavotās Latvijas Republikas oficiālās nostādnes un lemj par tām
pirms to paziņošanas Eiropas Savienības institūcijām.
185.4
pants. Eiropas lietu komisija var nosūtīt Latvijas Republikas oficiālās
nostādnes, kā arī Eiropas Savienības likumdošanas priekšlikumus un citus
Eiropas Savienības institūciju dokumentus izskatīšanai un atzinuma
sniegšanai citām Saeimas komisijām.
(28.10.2004. likuma
redakcijā)
185.5
Ne retāk kā reizi pusgadā Ministru prezidents vai cits viņa pilnvarots
Ministru kabineta loceklis iesniedz rakstveida ziņojumu Saeimai par
valdības paveikto un iecerēto turpmāko darbību Eiropas Savienības
jautājumos.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2004.
likumu un 15.05.2008. likumu)
VIII. Frakcijas,
politiskie bloki un frakciju padome
186. Ne mazāk kā pieci vienas
politiskās partijas vai viena nosaukuma deputātu kandidātu saraksta
deputāti var izveidot frakciju.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti
ar 06.05.96. likumu, kas stājas spēkā no 01.06.96.)
187.
(1) Darba tiesiskās attiecības ar frakcijas darbinieku nodibina un
izbeidz Saeimas Kancelejas direktors pēc frakcijas vadītāja priekšlikuma
saskaņā ar Darba likuma noteikumiem.
(2) Darba līgumu slēdz uz
vienu no šādiem termiņiem:
1) uz frakcijas darbības periodu
attiecīgās Saeimas pilnvaru laikā;
2) uz noteiktu laiku, kas nav
īsāks par sešiem mēnešiem, un šo darba līgumu var pagarināt. Ja
frakcijas darbība izbeidzas pirms noslēgtā darba līguma termiņa,
frakcijas darbinieka darba līgums izbeidzas ar dienu, kad frakcija
izbeidz darbību.
(2006.gada 2.novembra likuma
redakcijā)
188. Atsevišķas frakcijas var apvienoties
politiskajos blokos. Šādos blokos var iestāties arī pie frakcijām
nepiederoši deputāti.
(1996.gada 6.maija likuma redakcijā, kas
stājas spēkā no 01.06.96.)
189. Par frakciju un
politisko bloku sastāvu un visām pārmaiņām tajā nekavējoties jāpaziņo
Prezidijam.
190. Prezidijs, frakcijas un politiskie bloki
izveido Frakciju padomi, kura noskaidro un saskaņo frakciju un politisko
bloku darbību un taktiku Saeimā un komisijās, kā arī nokārto kopā ar
Prezidiju 23.panta 4.punktā minētās lietas.
191. Katra
frakcija vai politiskais bloks deleģē uz Frakciju padomi vienu pārstāvi.
192. Frakciju padomes atzinumiem ir ieteikuma raksturs, un
frakcijām vai politiskajiem blokiem tie nav saistoši. Tomēr frakcijām
vai politiskajiem blokiem, kuri nepiekrīt sava pārstāvja atzinumam
Frakciju padomes sēdē, par to jāpaziņo Prezidijam līdz Saeimas nākamās
sēdes sākumam.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.98.
likumu, kas stājas spēkā no 03.11.98.)
193. (1)
Frakciju padomes sēžu darba kārtību noteic un sēdes sasauc Prezidijs.
Sēdes vada Saeimas priekšsēdētājs vai viņa biedrs.
(2) Frakciju
padomes darba kārtību var papildināt vai grozīt, ja to prasa vismaz
viena piektdaļa Frakciju padomes locekļu.
(3) Frakciju padomes
sēdes jāsasauc, ja to prasa padomes locekļi, kas pārstāv vismaz vienu
piektdaļu no Saeimas sastāva.
194. Saeimas pilnvaru laikam
beidzoties, Saeimas frakciju, politisko bloku un Frakciju padomes
dokumentārie materiāli nododami Saeimas arhīvā.
VIII.1
Deputātu grupas
(1996.gada 6.maija likuma redakcijā, kas
stājas spēkā no 01.06.96.)
194.1
Ne mazāk kā trīs deputāti var izveidot deputātu grupu sadarbības
veicināšanai ar citu valstu parlamentiem vai citu ar deputāta darbību
saistītu interešu apmierināšanai.
194.2
Par deputātu grupas izveidošanu, kā arī grozījumiem tās sastāvā deputātu
grupas locekļi paziņo rakstveidā Prezidijam.
194.3
Deputātu grupas vadītāju no sava vidus ievēlē tās locekļi.
194.4
Deputātu grupām atsevišķs finansējums netiek piešķirts.
IX. Deputāta
palīgs
195. (1) Katram deputātam var
būt ne vairāk kā divi palīgi, kas tiek atalgoti no valsts budžeta, bet
divu deputāta palīgu atalgojuma summa nedrīkst pārsniegt summu, kas
paredzēta viena palīga algošanai.
(2) Deputāta palīga uzdevums ir
kārtot visus ar deputāta darbību saistītos organizatoriskos, tehniskos,
konsultatīvos un citus jautājumus.
196. Deputāta palīga
pienākums ir:
1) sekmēt deputāta darbību Saeimā
un tās komisijās;
2) uzklausīt vēlētāju ierosinājumus un
sūdzības, izskatīt vēlētāju iesniegumus;
3) kārtot sadarbībā ar
pašvaldību, kā arī uzņēmumu un organizāciju vadītājiem jautājumus,
kas saistīti ar vēlētāju pieņemšanu;
4) organizēt deputāta un
vēlētāju tikšanās (sapulces);
5) nodrošināt deputātu ar darbam
nepieciešamo informāciju un uzziņām;
6) pieņemt vēlētājus
vēlētāju pieņemšanu starplaikā un pēc deputāta norādījuma risināt
ierosinātos jautājumus ar amatpersonām vai iestādēm;
7)
noskaidrot vēlētāju viedokli par Saeimas un deputāta darbību;
8)
informēt vēlētājus pēc deputāta norādījuma;
9) kārtot ar deputāta
darbību saistītos saimnieciskos un tehniskos jautājumus;
10)
kārtot deputāta lietvedību.
197. Deputāta palīgam deputāta
uzdevumā ir tiesības būt klāt Saeimas komisiju atklātajās sēdēs.
(1998.gada 7.oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 03.11.98.)
198. (1) Darba tiesiskās attiecības ar deputāta palīgu
nodibina un izbeidz Saeimas Kancelejas direktors pēc deputāta
priekšlikuma saskaņā ar Darba likuma noteikumiem.
(2) Darba
līgumu slēdz uz vienu no šādiem termiņiem:
1) uz deputāta pilnvaru laiku;
2) uz noteiktu laiku, kas nav īsāks par sešiem mēnešiem, un šo darba
līgumu var pagarināt. Ja deputāta pilnvaras izbeidzas pirms noslēgtā
darba līguma termiņa, deputāta palīga darba līgums izbeidzas ar
dienu, kad izbeidzas deputāta pilnvaras.
(2006.gada 2.novembra likuma
redakcijā)
199. Deputātam ir tiesības palīgam
paredzēto atalgojumu vai daļu no tā izlietot līgumdarbu samaksai.
200. Saeimas Kanceleja deputāta palīgam izsniedz vienota
parauga apliecību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.98.
likumu, kas stājas spēkā no 03.11.98.)
Pārejas noteikumi
(11.12.2008. likuma redakcijā)
1. No 2008.gada 1.janvāra līdz
2008.gada 31.decembrim, piemērojot 12.panta pirmās daļas otro teikumu,
otro, trešo un ceturto daļu, kā arī 14.panta otro daļu, izmantojams
Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā
publicētais sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējās darba samaksas
apmērs 2006.gadā, šim darba samaksas apmēram piemērojot koeficentu 1,1.
2. No 2009.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim,
piemērojot 12.panta pirmās daļas otro teikumu, otro, trešo un ceturto
daļu, kā arī 14.panta otro daļu, izmantojams Centrālās statistikas
pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētais sabiedriskajā
sektorā strādājošo vidējās darba samaksas apmērs 2007.gadā, šim darba
samaksas apmēram piemērojot koeficientu 0,812.
(11.12.2008.
likuma redakcijā)
3. Līdz Saeimas Sabiedrisko
attiecību biroja darba uzsākšanai Saeimas Iesniegumu birojs sniedz
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai informāciju par
iesniegumiem, kas saņemti Saeimas Iesniegumu birojā, un par to
izskatīšanu Saeimas frakcijās un komisijās.
(11.12.2008.
likuma redakcijā)
4. No 2009.gada 1.jūlija līdz
31.decembrim deputāta amata alga, kas noteikta atbilstoši Saeimas
kārtības ruļļa 12.panta pirmās daļas trešajam teikumam, samazināma par
20 procentiem.
(18.06.2009. likuma redakcijā)
5.
No 2009.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim vienreizējo pabalstu, kas
paredzēts Saeimas kārtības ruļļa 13.panta trešajā daļā, izmaksā vienas
vidējās mēnešalgas apmērā.
(11.06.2009. likuma redakcijā)
6. No 2009.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim kompensācija, kas
noteikta atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 14.panta otrās daļas
2.punktam, samazināma par 20 procentiem, bet kompensācija, kas noteikta
atbilstoši 14.panta 3.punktam, samazināma par 30 procentiem.
(11.06.2009. likuma redakcijā)
7. No 2009.gada
1.septembra līdz 31.decembrim kompensācija, kas noteikta atbilstoši
Saeimas kārtības ruļļa 14.panta otrās daļas 1.punktam, samazināma par 20
procentiem.
(11.06.2009. likuma redakcijā)
8.
Saeimas kārtības ruļļa 186.panta jaunā redakcija stājas spēkā ar
10.Saeimas sanākšanu.
(11.06.2009. likuma redakcijā)
9. No 2009.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim atlīdzība par
piedalīšanos Saeimas komisiju darbā, kas noteikta atbilstoši Saeimas
kārtības ruļļa 12.panta trešajai daļai, samazināma par 20 procentiem.
(18.06.2009. likuma redakcijā)
10. 2009.gadā Saeimas
darbinieku skaita samazināšanas gadījumā priekšrocības palikt darbā ir
tiem darbiniekiem, kuriem ir labāki darba rezultāti un augstāka
kvalifikācija. Ja darbinieku darba rezultāti un kvalifikācija būtiski
neatšķiras, priekšrocības palikt darbā ir tam darbiniekam, kuram nav
cita pastāvīga ienākuma avota. Ja darbiniekam nav cita pastāvīga
ienākuma avota, priekšrocības palikt darbā nosaka saskaņā ar Darba
likumu. Par pastāvīgu ienākuma avotu šā punkta izpratnē tiek uzskatīta:
1) darba vai amata pienākumu
pildīšana pie cita darba devēja, ja par to noteiktā mēnešalga
(mēneša amatalga, darba alga) ir vienāda ar minimālo mēneša darba
algu vai lielāka un rīkojumā vai līgumā noteiktais darba vai amata
pienākumu pildīšanas termiņš ir ilgāks par trim mēnešiem;
2)
vecuma pensija vai izdienas pensija, ja personai saskaņā ar likumu
ir tiesības uz šādu pensiju, neatkarīgi no tā, vai šī pensija tiek
saņemta.
(16.07.2009. likuma redakcijā)
11. 2009.gadā Saeimas darbiniekam, kuram atlaišanas pabalsts
izmaksājams saskaņā ar Darba likuma 112.pantu, atlaišanas pabalsts
izmaksājams šādā apmērā:
1) viena mēneša vidējās izpeļņas
apmērā, ja darbinieks bijis nodarbināts mazāk nekā 10 gadus;
2)
pusotra mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks bijis
nodarbināts vismaz 10 gadus.
(16.07.2009. likuma redakcijā)
Likums stājas spēkā ar 1994.gada 1.septembri.
Likums Saeimā pieņemts 1994.gada 28.jūlijā.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1994.gada 18.augustā
--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
(Pielikums
02.03.2006. likuma redakcijā)
Saeimas deputātu ētikas kodekss
1. Saeimas deputātu ētikas
kodeksa (turpmāk Ētikas kodekss) mērķis ir iedibināt augstus uzvedības
standartus un tādējādi vairot sabiedrības uzticēšanos Saeimai.
2. Ētikas kodekss ir vienlīdz saistošs visiem Saeimas deputātiem.
3. Ētikas kodekss ir Saeimas darba organizācijas sastāvdaļa. Tas
ietver deputāta profesionālās ētikas principus, normas un ieteikumus,
kas jāievēro attieksmē pret darbu, savstarpējā saskarsmē, kā arī
attiecībās ar citām institūcijām un sabiedrību.
4. Deputāts godprātīgi ievēro Saeimas deputāta svinīgajā solījumā
pausto apņemšanos.
5. Deputāts ciena un vienmēr ievēro Satversmi, Saeimas kārtības
rulli un citus normatīvos aktus.
6. Deputāts ir morāli atbildīgs par savu rīcību (runām,
balsojumiem u.c.).
Deputāts nevar aizbildināties ar valdības pārstāvju, partiju vai citu
personu spiedienu, lai attaisnotu balsojumu pret savu sirdsapziņu.
Deputāts atzīst savas kļūdas un cenšas labot tās.
7. Deputāts publiskos izteikumos izvairās no vārdiem, žestiem un
citādas rīcības, kas var būt aizskaroša, kā arī nelieto apvainojošus vai
ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus; deputāts balstās uz
faktiem, to godīgu interpretāciju un argumentāciju.
8. Deputāts nelieto tādus izteikumus un neatbalsta tādu rīcību,
ko var uztvert kā aicinājumu uz pretlikumīgu darbību.
Deputāts respektē cilvēktiesības un argumentācijai neizmanto atsaukšanos
uz sava oponenta rasi, dzimumu, ādas krāsu, tautību, valodu, reliģisko
pārliecību, sociālo izcelsmi vai veselības stāvokli.
9. Deputāts nepieļauj personisko un valsts interešu konfliktu un
izvairās no situācijām, kas sabiedrībā var radīt aizdomas par šāda
konflikta pastāvēšanu.
Deputāts nepieņem privātu uzaicinājumu un nepiedalās pasākumā vai
izvairās no citādas situācijas, ja sakarā ar to var rasties aizdomas par
viņa interešu konfliktu vai Saeimas prestiža pazemināšanu.
10. Deputāts atturas no iesaistīšanās parlamentārās izmeklēšanas
komisijās, ja izmeklējamā joma un periods ir saistīti ar viņa darbību.
11. Deputāts neizmanto savu stāvokli, lai prettiesiski ietekmētu
valsts un pašvaldību institūciju lēmumus.
12. Konfidenciālu informāciju, kuru deputāts ieguvis kā
amatpersona, viņš neizmanto savās paša vai ar viņu saistītu personu
privātajās interesēs.
13. Deputāts pēc iespējas racionālāk lieto viņam piešķirto mantu
un līdzekļus.
14. Deputāts Saeimā uzturas darba videi piemērotā apģērbā un
pienācīgā izskatā. Sabiedriskās vietās deputāts neuzturas alkohola vai
psihoaktīvo vielu reibumā vai klaji nepiedienīgā izskatā.
15. Deputāts pakļaujas sabiedrisko kārtību uzturošo amatpersonu
likumīgām prasībām.
16. Deputāts ir pieklājīgs pret Saeimas, citu valsts un
pašvaldību iestāžu darbiniekiem un ikvienu sabiedrības locekli.
17. Deputāts pastāvīgi izglītojas, apgūst savas valsts un citu
valstu demokrātijas un politiskās kultūras pieredzi.
18. Deputāts izkopj savu runas un valsts valodas prasmi.
19. Deputāts atturas no pašmērķīgas izrādīšanās Saeimas tribīnē.
20. Savā personiskajā dzīvē deputāts nedara neko tādu, kas grautu
Saeimas prestižu vai radītu šaubas par viņa spēju godprātīgi veikt
deputāta pienākumus.
21. Deputāts uztur pastāvīgu un atklātu saikni ar sabiedrību.
22. Deputāts ir atsaucīgs attieksmē pret sabiedrību un
plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.
23. Deputāts neizvairās no atbildēšanas uz jautājumiem, izņemot
jautājumus, kuri skar konfidenciālu informāciju vai viņa privāto dzīvi.
(Ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 2009.gada 16.jūlijam.)