Likumprojekts

Likumprojekts

Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā

Izdarīt Valsts sociālo pabalstu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 5.nr.) šādu grozījumu:

Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

"7.pants. Bērna kopšanas pabalsts

(1) Bērna kopšanas pabalstu piešķir personai, kura kopj bērnu:

1) līdz viena gada vecumam, ja šī persona nav nodarbināta (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu") vai ir nodarbināta un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā;

2) no viena līdz divu gadu vecumam, ja šī persona nav nodarbināta (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu") vai ir nodarbināta un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, vai atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai strādā nepilnu darba laiku.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteikto pabalstu nepiešķir, ja tajā pašā laikposmā otram no bērna vecākiem ir piešķirts maternitātes pabalsts.

(3) Ja bērna kopšanas pabalsts piešķirts par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem, par katru nākamo bērnu papildus pabalstam piešķir piemaksu Ministru kabineta noteiktajā apmērā."

Likums stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

 

 

 

 

 

 

 

 

Labklājības ministre

D.Staķe

 

 

 

 

 

Likumprojekta “Grozījums valsts sociālo pabalstu likumā” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Patreiz bērna kopšanas pabalsta piešķiršanas kārtību nosaka Valsts sociālo pabalstu likuma 7.pants, saskaņā ar kuru:

  1. bērna kopšanas pabalstu piešķir personai, kura kopj bērnu līdz divu gadu vecumam, ja šī persona nav nodarbināta (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”) vai ir nodarbināta un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, vai atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai strādā nepilnu darba laiku (t.i., ne vairāk kā 20 stundas nedēļā) un ja bērna māte nesaņem maternitātes pabalstu;
  2. bērna kopšanas pabalsta apmērs nav atkarīgs no bērnu skaita.

Saskaņā ar patreizēju bērna kopšanas pabalsta piešķiršanas kārtību nodarbinātās personas, kopjot bērnu līdz divu gadu vecumam, spēj gūt ienākumus (t.i., strādāt nepilnu darba laiku) un vienlaicīgi saņemt bērna kopšanas pabalstu, kaut gan bērna kopšanas pabalsta mērķis ir materiāli atbalstīt personu, kura, atrodoties bērna kopšanas atvaļinājumā un kopjot bērnu, nespēj gūt ienākumus.

Valsts sociālo pabalstu likuma 7.panta otrajā daļā noteiktā kārtība, saskaņā ar kuru bērna kopšanas pabalsta apmērs nav atkarīgs no kopjamo bērnu skaita, negatīvi ietekmē personas, kuras kopj vairāk par vienu bērnu (t.sk., dvīņus vai trīņus), un nestimulē ģimenes plānot nākamo bērnu ienākšanu šajās ģimenēs. Kā arī ģimenēm ar diviem un vairāk bērniem, minētās kārtības pēc, sniedzamais valsts atbalsts bērna kopšanas pabalsta veidā nav pietiekams.

Demogrāfiskā situācija Latvijā jau vairākus gadus vērtējama kā nelabvēlīga. Iedzīvotāju dabiskais pieaugums negatīvs kļuva 1991.gadā, un tāds tas ir joprojām. Kopš 1987.gada dzimušo skaits Latvijā ir samazinājies vairāk nekā 2 reizes. Summārais dzimstības koeficients ir viens no zemākajiem Eiropā un pašlaik šis koeficients ir apmēram puse no lieluma (2,1 – 2,2), kas nepieciešams paaudžu nomaiņai.

Līdz ar to bērna kopšanas pabalsta apmērs un pabalsta piešķiršanas kārtība ir neefektīva dzimstības veicināšanai valstī, kā arī nespēj nodrošināt adekvātu ienākumu līmeni ģimenēm ar diviem un vairāk bērniem.

Jāatzīmē, ka 2004.gada 24.augustā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts “Koncepcijas par valsts sociālo pabalstu palielināšanu ģimenēm pēc bērna piedzimšanas” risinājuma 4.variants, kas paredz ar 2005.gada 1.janvāri šādu bērna kopšanas pabalstu apmēru:

1) nodarbinātai personai, kura kopj bērnu vecumā līdz gadam, – personas mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas 70% apmērā, bet ne mazāk kā 56 Ls mēnesī un ne vairāk kā 392 Ls mēnesī;

2) nenodarbinātai personai, kura kopj bērnu vecumā līdz gadam, – 50 Ls mēnesī;

3) personai, kura kopj bērnu vecumā no viena līdz diviem gadiem, – 30 Ls mēnesī;

4) personai, kura kopj dvīņus vai trīņus vecumā līdz vienam gadam, – 50 Ls mēnesī par katru nākamo bērnu (papildus bērna kopšanas pabalsta pamatapmēram);

5) personai, kura kopj dvīņus vai trīņus vecumā no viena līdz diviem gadiem, – 30 Ls mēnesī par katru nākamo bērnu (papildus bērna kopšanas pabalsta pamatapmēram).

Līdz ar to, ar 2005.gada 1.janvāri bērna kopšanas pabalsta apmērs nodarbinātām personām, kuras kopj bērnu vecumā līdz 1 gadam, būs pietiekams lai atlīdzinātu viņām ienākumus, kurus viņas nespēj gūt sakarā ar bērna kopšanu.

Ņemot vērā minēto, un to, ka Valsts sociālo pabalstu likuma 7.panta pirmā daļa atļauj nodarbinātām personām strādāt nepilnu darba laiku (t.i., ne vairāk kā 20 stundas nedēļā) un vienlaicīgi saņemt bērna kopšanas pabalstu, ar 2005.gada 1.janvāri var izveidoties tāda situācija, ka nodarbinātās personas, kopjot bērnu līdz viena gada vecumam, saņems gan algu, gan bērna kopšanas pabalstu savas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas 70% apmērā, bet nenodarbinātās personas saņems tikai bērna kopšanas pabalstu 50 Ls apmērā.

2. Tiesību akta projekta būtība

Likumprojekts paredz efektīvākas bērna kopšanas pabalsta sistēmas ieviešanu.

Likumprojekta izdošanai ir divi pamatmērķi:

1) noteikt sociāli taisnīgāko un ekonomiski efektīvāko bērna kopšanas pabalsta piešķiršanas kārtību, paredzot, ka bērna kopšanas pabalstu piešķir personai, kura kopj bērnu:

1.1. līdz viena gada vecumam, ja šī persona nav nodarbināta (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”) vai ir nodarbināta un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā;

1.2. no viena līdz divu gadu vecumam, ja šī persona nav nodarbināta (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”) vai ir nodarbināta un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, vai atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai strādā nepilnu darba laiku;

1.3. bērna kopšanas pabalstu nepiešķir, ja tajā pašā laikposmā otram no bērna vecākiem ir piešķirts maternitātes pabalsts.

2) noteikt dzimstību veicinošu un ģimenēm ar diviem un vairāk bērniem atbalstošāku bērna kopšanas pabalsta piešķiršanas kārtību, paredzot, ka gadījumā, ja bērna kopšanas pabalsts piešķirts par dvīņiem, trīņiem vai vairāk vienās dzemdībās dzimušiem bērniem, par katru nākamo bērnu pie pabalsta tiek piešķirta piemaksa Ministru kabineta noteiktajā apmērā.

3. Cita informācija

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Palielināsies ģimeņu, kuras kopj dvīņus, trīņus un vairāk vienās dzemdībās dzimušus bērnus, pirktspēja, kas pozitīvi ietekmēs ekonomiskos procesus valstī.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts paredz sākot ar 2005. gada 1.janvāri piešķirt piemaksu Ministru kabineta noteiktajā apmērā pie bērna kopšanas pabalsta par katru nākamo bērnu gadījumā, ja bērna kopšanas pabalsts piešķirts par dvīņiem, trīņiem vai vairāk vienās dzemdībās dzimušiem bērniem. Tas veicinās ģimeņu, kuras kopj vairāk par vienu bērnu vecumā līdz diviem gadiem, dzīves līmeņa uzlabošanos un nodrošinās bērnu pilnvērtīgu attīstību.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

 

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem (tūkt. Ls)

Rādītāji

Kārtējais gads

2004

Trīs nākamie gadi

2005 2006 2007

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3 4 5

6

1.Izmaiņas budžeta ieņēmumos

2.Izmaiņas budžeta izdevumos

11 304,9

+ 17 045,9

+ 17 991,1

+ 20 213,4

+ 20 619,7

3.Finansiālā ietekme

- 17 045,9

- 17 991,1

- 20 213,4

- 20 619,7

4.Prognozējošie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

5.Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

 

Bērna kopšanas pabalsts

Saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likuma 7.pantu:

1) bērna kopšanas pabalstu piešķir personai, kura kopj bērnu līdz divu gadu vecumam, ja šī persona nav nodarbināta (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”) vai ir nodarbināta un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, vai atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai strādā nepilnu darba laiku (t.i., ne vairāk kā 20 stundas nedēļā) un ja bērna māte nesaņem maternitātes pabalstu;

2) bērna kopšanas pabalsta apmērs nav atkarīgs no bērnu skaita.

Saskaņā ar 01.07.2003. Ministru kabineta noteikumu Nr.349 “Noteikumi par bērna kopšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību” 4., 23. un 24.punktu, bērna kopšanas pabalsta apmērs par bērnu vecumā no 0 līdz 1,5 gadiem kopšanu ir Ls 30 mēnesī, bet par bērnu vecumā no 1,5 līdz 2 gadiem kopšanu – Ls 22 mēnesī. Līdz 2005.gada 31.decembrim personām, kuras kopj bērnu vecumā no 1,5 līdz 2 gadiem, bērna kopšanas pabalsta apmērs ir 7,50 Ls mēnesī. Personām, kurām bērna kopšanas pabalsts piešķirts līdz Valsts sociālo pabalstu likuma stāšanās (līdz 2002.gada 31.decembrim), par bērna kopšanas periodu, kas nepārtraukti turpinās pēc minētā likuma stāšanās spēkā, pabalstu turpina izmaksāt līdz bērna 3 gadu vecuma sasniegšanai.

Saskaņā ar 2004.gada 24.augustā Ministru kabineta sēdē akceptētās “Koncepcijas par valsts sociālo pabalstu palielināšanu ģimenēm pēc bērna piedzimšanas” risinājuma 4.variantu ar 2005.gada 1.janvāri:

(1) Bērna kopšanas pabalsta apmēru paredzēts paaugstināt:

1) nodarbinātām (sociāli apdrošinātām) personām, kuras kopj bērnu vecumā no 0 līdz 1 gadam, līdz personas mēneša vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksu algas 70% apmēram, vienlaikus nosakot pabalsta minimālo apmēru (ne mazāk kā 56 lati mēnesī) un pabalsta maksimālo apmēru (ne vairāk kā 392 lati mēnesī). Pabalsta apmēru aprēķina no personas vidējās algas, no kuras veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas 12 mēnešu laikā pirms bērna piedzimšanas;

2) nenodarbinātām (sociāli neapdrošinātām) personām, kuras kopj bērnu vecumā no 0 līdz 1 gadam un nav nodarbinātas (nav sociāli apdrošinātas), līdz 50 Ls mēnesī;

3) personām, kuras kopj bērnu no 1 līdz 2 gadiem, līdz 30 Ls mēnesī.

(2) Personām, kuras kopj dvīņus vai trīņus:

1) vecumā līdz vienam gadam papildus bērna kopšanas pabalsta pamatapmēram izmaksāt 50 latu mēnesī par katru nākamo bērnu;

2) vecumā no 1 līdz 2 gadiem, ar 01.01.2005. paredzēts papildus bērna kopšanas pabalsta pamatapmēram izmaksāt 30 latu mēnesī par katru nākamo bērnu.

Saskaņā ar likumprojektu ar 2005.gada 1.janvāri:

(1) bērna kopšanas pabalstu piešķirt personai, kura kopj bērnu:

1) līdz viena gada vecumam, ja šī persona nav nodarbināta (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”) vai ir nodarbināta un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā;

2) no viena līdz divu gadu vecumam, ja šī persona nav nodarbināta (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”) vai ir nodarbināta un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, vai atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai strādā nepilnu darba laiku.

(2) Bērna kopšanas pabalstu nepiešķir, ja tajā pašā laikposmā otram no bērna vecākiem ir piešķirts maternitātes pabalsts.

(3) Ja bērna kopšanas pabalsts piešķirts par dvīņiem, trīņiem vai vairāk vienās dzemdībās dzimušiem bērniem, par katru nākamo bērnu pie pabalsta tiek piešķirta piemaksa Ministru kabineta noteiktajā apmērā.

Pamatojoties uz Finanšu ministrijas mēneša vidējās bruto darba samaksas prognozi strādājošajiem, aprēķināta vidējā sociālās apdrošināšanas iemaksu alga, kas koriģēta, ņemot vērā pabalsta minimālo un maksimālo apmēru: 2005.gadā – 208 Ls, 2006.gadā – 225,3 Ls, 2007.gadā – 243,7 Ls, 2008.gadā – 263,7 Ls, 2009.gadā – 285,3 Ls.

 

 

 

 

 

 

 

 

Bērna kopšanas pabalsta saņēmēju skaita aprēķinam izmantotas valsts sociālās apdrošināšanas budžeta modeļa demogrāfijas prognozes, Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes dati par dzimušo skaitu iepriekšējos gados un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati par piešķirto bērna piedzimšanas pabalstu skaitu iepriekšējos gados.

Saskaņā ar valsts sociālās apdrošināšanas budžeta modeļa demogrāfijas prognozēm 2004. gadā plānots, ka piedzims 20 829 bērni, 2005.gadā – 21 254 bērni, 2006. gadā – 21 715 bērni, 2007. gadā – 22 176 bērnu, 2008.gadā – 22 630 bērnu, 2009.gadā – 23 054 bērnu.

Ņemot vērā to, ka vidēji 2001., 2002. un 2003. gadā bērna kopšanas pabalstu par bērniem vecumā līdz 1 gadam saņēmušas 80% personas no dzimušo bērnu kopskaita, kā arī veicot pieņēmumu, ka 2005.gadā minētais īpatsvars palielināsies līdz 85%, aprēķināts bērna kopšanas pabalsta saņēmēju līdz bērna viena gada vecumam skaits: 2004.gadā – 16 660, 2005.gadā – 18 065, 2006.gadā – 18 458, 2007.gadā – 18 849, 2008.gadā – 19 235, 2009.gadā – 19 596.

Aprēķinos ir izmantots pieņēmums, ka bērnu skaits vecumā no 1 līdz 2 gadiem, par kuriem paredzēts piešķirt bērna kopšanas pabalstu kārtējā gadā, ir pielīdzināms iepriekšējā gada bērnu skaitam vecumā no 0 līdz 1 gadam, par kuriem tika piešķirts bērna kopšanas pabalsts.

Sociāli apdrošināto personu, kuri saņem bērna kopšanas pabalstu, skaits aprēķināts, ņemot vērā pieņēmumu, ka minētais personu skaits atbilst maternitātes pabalsta saņēmēju īpatsvaram (t.i., 65%): 2004.gadā – 10 829 (16 660 x 65% = 10 829), 2005.gadā – 11 742, 2006.gadā – 11 998, 2007.gadā – 12 252, 2008.gadā – 12 503, 2009.gadā – 12 737.

Attiecīgi pārējie bērna kopšanas pabalsta saņēmēji no bērna kopšanas pabalstu saņēmēju kopskaita ir nenodarbinātās (nav sociāli apdrošinātās) personas: 2004.gadā – 5 831 (16 660 – 10 829 = 5 831) 2005.gadā – 6 323, 2006.gadā – 6 460, 2007.gadā – 6 597, 2008.gadā – 6 732, 2009.gadā – 6 859.

2005.gadā par 16 035 bērniem (2002.gadā dzimušo bērnu skaits – 20044 x 80% = 16 035) vecumā no 2 līdz 3 gadiem tiks piešķirts bērna kopšanas pabalsts 7,50 Ls apmērā.

Dvīņu un trīņu skaits aprēķināts, ņemot vērā Centrālās Statistikas pārvaldes datus par dvīņu un trīņu dzemdību skaitu 2002., 2003. un 2004.gadā un prognozējot 5% pieaugumu nākamajos gados: 2005.gadā – 248, 2006.gadā – 260, 2007.gadā – 273, 2008.gadā – 287, 2009.gadā – 302.

Aprēķinot nodarbināto (sociāli apdrošināto) personu skaitu, kuras vienlaicīgi saņem bērna kopšanas pabalstu un strādā nepilnu darba laiku, izmantots pieņēmums, ka šo personu skaits ir pielīdzināms sociāli apdrošināto personu skaitam attiecīgajā proporcijā ar apdrošināšanas iemaksu algu no 270 Ls un vairāk. Procentuāli aprēķinot sociāli apdrošināto bērna kopšanas pabalstu saņēmēju skaitu no sociāli apdrošināto personu kopskaita sadalījumā pēc apdrošināšanas iemaksu algas lieluma, sociāli apdrošināto bērna kopšanas pabalstu saņēmēju ar apdrošināšanas iemaksu algu no 270 Ls un vairāk skaits 2005.gadā sastādīs 2 875 (t.i., 13% no sociāli apdrošināto bērna kopšanas pabalsta saņēmēju kopskaita [(2 875 x 100) / (10 829 + 11 742) = 12,74%]

Nodarbinātās personas (65% no bērna kopšanas pabalsta saņēmēju kopskaita), kopjot bērnu vecumā līdz vienam gadam, saņem pabalstu tikai par 10 mēnešiem, jo ir sociāli apdrošinātās un par pirmajiem 2 mēnešiem pēc bērna piedzimšanas saņem maternitātes pabalstu. Nenodarbinātās personas (35% no bērna kopšanas pabalsta saņēmēju kopskaita), kopjot bērnu vecumā līdz vienam gadam, saņem pabalstu 12 mēnešus, jo nesaņem maternitātes pabalstu.

Attiecīgi no dvīņu un trīņu kopskaita 65 % nodarbināto (sociāli apdrošināto) personu, kuras kopj dvīņus un trīņus vecumā līdz vienam gadam, papildus bērna kopšanas pabalsta pamatapmēram saņems 50 latu tikai 10 mēnešus, bet pārējās personas (35%) – 12 mēnešus.

 

 

Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins:

Izdevumi kopā:

2005.gadā: (11 742 x 145,6 Ls x 10) + (161 x 50 Ls x 10) + (6 323 x 50 Ls x 12) + (87 x 50 Ls x 12) + (16 660 x 30 Ls x 12) + (248 x 30 Ls x 12) + (16 035 x 7,50 Ls x 12) = 28 570 506 Ls

2006.gadā: (11 998 x 157,7 Ls x 10) + (169 x 50 Ls x 10) + (6 460 x 50 Ls x 12) + (91 x 50 Ls x 12) + (18 065 x 30 Ls x 12) + (260 x 30 Ls x 12) = 29 531 246 Ls

2007.gadā: (12 252 x 170,6 Ls x 10) + (178 x 50 Ls x 10) + (6 597 x 50 Ls x 12) + (96 x 50 Ls x 12) + (18 458 x 30 Ls x 12) + (273 x 30 Ls x 12) = 31 751 431 Ls

2008.gadā: (12 503 x 184,6 Ls x 10) + (187 x 50 Ls x 10) + (6 732 x 50 Ls x 12) + (101 x 50 Ls x 12) + (18 849 x 30 Ls x 12) + (287 x 30 Ls x 12) = 34 162 750 Ls

2009.gadā: (12 737 x 199,7 Ls x 10) + (196 x 50 Ls x 10) + (6 859 x 50 Ls x 12) + (106 x 50 Ls 12) + (19 235 x 30 Ls x 12) + (302 x 30 Ls x 12) = 36 751 689 Ls

Izdevumi vidēji 5 gados: (28 570 506 Ls + 29 531 246 Ls + 31 751 431 Ls + 34 162 750 Ls + 36 751 689 Ls) / 5 = 32 153 524 Ls

 

Papildus nepieciešamais finansējums

(saskaņā ar “Koncepcijas par valsts sociālo pabalstu palielināšanu ģimenēm pēc bērna piedzimšanas” 4.variantu):

2005.gadā: 28 570 506 Ls – [(11 742 x 30 Ls x 10) + (6 323 x 30 Ls x 12) + (16 660 x 30 Ls x 6) + (16 660 x 7,50 Ls x 6) + (16 035 x 7,50 Ls x 12)] = 28 570 506 Ls – 10 990 515 Ls = 17 579 991 Ls

2006.gadā: 29 531 246 Ls – [(11 998 x 30 Ls x 10) + (6 460 x 30 Ls x 12) + (18 065 x 30 Ls x 6) + (18 065 x 7,5 Ls x 6)] = 29 531 246 Ls – 9 989 643 Ls = 19 541 603 Ls

2007.gadā: 31 751 431 Ls – [(12 252 x 30 Ls x 10) + (6 597 x 30 Ls x 12) + (18 458 x 30 Ls x 6) + (18 458 x 22 Ls x 6)] = 31 751 431 Ls – 11 809 425 Ls = 19 942 006 Ls

2008.gadā: 34 162 750 Ls – [(12 503 x 30 Ls x 10) + (6 732 x 30 Ls x 12) + (18 849 x 30 Ls x 6) + (18 849 x 22 Ls x 6)] = 34 162 750 Ls – 12 055 323 Ls = 22 107 427 Ls

2009.gadā: 36 751 689 Ls – [(12 737 x 30 Ls x 10) + (6 859 x 30 Ls x 12) + (19 235 x 30 Ls x 6) + (19 235 x 22 Ls x 6)] = 36 751 689 Ls – 12 291 636 Ls = 24 460 053 Ls

Izdevumi vidēji 5 gados: (17 579 991 Ls + 19 541 603 Ls + 19 942 006 Ls + 22 107 427 Ls + 24 460 053 Ls ) / 5 = 20 726 216 Ls

Patreizējais finansējums

(kopējie izdevumi pēc 11.07.2003. Ministru kabineta noteikumiem Nr.349 “Noteikumi par bērna kopšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību”):

2005.gadā: (11 742 x 30 Ls x 10) + (6 323 x 30 Ls x 12) + (16 660 x 30 Ls x 6) + (16 660 x 7,50 Ls x 6) + (16 035 x 7,50 Ls x 12) = 10 990 515 Ls

2006.gadā: (11 998 x 30 Ls x 10) + (6 460 x 30 Ls x 12) + (18 065 x 30 Ls x 6) + (18 065 x 7,5 Ls x 6) = 9 989 643 Ls

2007.gadā: (12 252 x 30 Ls x 10) + (6 597 x 30 Ls x 12) + (18 458 x 30 Ls x 6) + (18 458 x 22 Ls x 6) = 11 809 425 Ls

2008.gadā: (12 503 x 30 Ls x 10) + (6 732 x 30 Ls x 12) + (18 849 x 30 Ls x 6) + (18 849 x 22 Ls x 6) = 12 055 323 Ls

2009.gadā: (12 737 x 30 Ls x 10) + (6 859 x 30 Ls x 12) + (19 235 x 30 Ls x 6) + (19 235 x 22 Ls x 6) = 12 291 636 Ls

Izdevumi vidēji 5 gados: (10 990 515 Ls + 9 989 643 Ls + 11 809 425 Ls + 12 055 323 Ls + 12 291 636 Ls) / 5 = 11 427 308 Ls

 

Plānojamais valsts pamatbudžeta izdevumu bērna kopšanas pabalstiem samazinājums

(saskaņā ar likumprojektu “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā”):

2005.gadā: 10 990 515 Ls – [(10 216 x 30 Ls x 10) + (6 323 x 30 Ls x 12) + (16 660 x 30 Ls x 6) + (16 660 x 7,50 Ls x 6) + (16 035 x 7,50 Ls x 12) + (161 x 50 Ls x 10) + (87 x 50 Ls x 12) + (248 x 30 Ls x 12)] = 10 990 515 Ls – 10 770 810 Ls = 219 705 Ls

2006.gadā: 9 989 643 Ls – [(10 438 x 30 Ls x 10) + (6 460 x 30 Ls x 12) + (18 065 x 30 Ls x 6) + (18 065 x 7,5 Ls x 6) + (169 x 50 Ls x 10) + (91 x 50 Ls x 12) + (260 x 30 Ls x 12)] = 9 989 643 Ls – 9 754 325 Ls = 235 318 Ls

2007.gadā: 11 809 425 Ls – [(10 659 x 30 Ls x 10) + (6 597 x 30 Ls x 12) + (18 458 x 30 Ls x 6) + (18 458 x 22 Ls x 6) + (178 x 50 Ls x 10) + (96 x 50 Ls x 12) + (273 x 30 Ls x 12)] = 11 809 425 Ls – 11 576 396 Ls = 233 029 Ls

2008.gadā: 12 055 323 Ls – [(10 878 x 30 Ls x 10) + (6 732 x 30 Ls x 12) + (18 849 x 30 Ls x 6) + (18 849 x 22 Ls x 6) + (187 x 50 Ls x 10) + (101 x 50 Ls x 12) + (287 x 30 Ls x 12)] = 12 055 323 Ls – 11 825 228 Ls = 230 095 Ls

2009.gadā: 12 291 636 Ls – [(11 081 x 30 Ls x 10) + (6 859 x 30 Ls x 12) + (19 235 x 30 Ls x 6) + (19 235 x 22 Ls x 6) + (196 x 50 Ls x 10) + (106 x 50 Ls 12) + (302 x 30 Ls x 12)] = 12 291 636 Ls – 12 065 180 Ls = 226 456 Ls

Izdevumu samazinājums vidēji 5 gados: (219 705 Ls + 235 318 Ls + 233 029 Ls + 230 095 Ls + 226 456 Ls) / 5 = 228 921 Ls

 

 

 

 

 

 

 

Kopējie izdevumi pēc 11.07.2003. Ministru kabineta noteikumiem Nr.349 “Noteikumi par bērna kopšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību”

 

 

 

 

 

 

11 304,9

 

 

 

 

 

 

10 990,6

 

 

 

 

 

 

9 989,6

 

 

 

 

 

 

11 809,5

 

 

 

 

 

 

11 427,3

Kopējie izdevumi pēc bērna kopšanas pabalsta apmēra paaugstināšanas

 

28 570,5

 

29 531,2

 

31 751,4

 

 

32 153,5

Papildus izdevumi, kas nepieciešami sakarā ar bērna kopšanas pabalsta apmēra paaugstināšanu

 

 

+17 579,9

 

 

 

+19 541,6

 

 

 

+19 942,0

 

 

 

+20 726,2

Izdevumu bērna kopšanas pabalstiem samazinājums sakarā ar izmaiņām bērna kopšanas pabalsta piešķiršanas kārtībā (Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

- 219,7

 

 

 

 

- 235,3

 

 

 

 

- 233,1

 

 

 

 

- 228,9

6. Cita informācija

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Papildus jāizdod jauns Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par bērna kopšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību”.

Noteikumu projekta izdošanas mērķis ir noteikt jaunus bērna kopšanas pabalsta apmērus un pabalsta piešķiršanas kārtību.

Minētājiem Ministru kabineta noteikumiem jāstājas spēkā ar 2005.gada 1.janvāri.

2. Cita informācija

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar

2.Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Likumprojekts šo jomu neskar

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais aktas un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1.Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Likumprojekts sagatavots saskaņā ar “Koncepciju par valsts sociālo pabalstu palielināšanu ģimenēm pēc bērna piedzimšanas”, kuras izstrādes procesā ir piedalījušies pārstāvji no šādām nevalstiskajām organizācijām:

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības,

Latvijas Darba devēju konfederācijas,

ANO Attīstības programmas pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā,

Sorosa fonda – Latvija.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Nevalstiskās organizācijas konceptuāli atbalsta bērna kopšanas pabalsta apmēra palielināšanu un izmaiņas pabalsta piešķiršanas kārtībā.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

2002. gadā Latvijas Universitāte veica pētījumu ”Par bērna kopšanas pabalstu, tā efektivitāti un vēlamajiem izmaksas periodiem”, kā rezultātā tika secināts, ka bērna kopšanas pabalsta efektivitāte strauji pazeminās un tā apmērs ir pārāk zems. Aptaujātie vecāki par vissvarīgāko bērna kopšanas jomā veicamo pasākumu atzina bērna kopšanas pabalsta apmēra paaugstināšanu.

Sabiedrības informēšanas pasākumi veikti ar VI sadaļas 1.punktā minēto nevalstisko organizāciju starpniecību, kā arī ar plašsaziņas līdzekļu (prese, radio u.c.) starpniecību.

4.Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas

5. Cita informācija

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1.Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojekta izpildei radīt jaunas valsts institūcijas nav nepieciešams, kā arī nav nepieciešams papildināt esošo institūciju funkcijas.

Bērna kopšanas pabalsta administrēšanu tāpat kā līdz šim nodrošinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Laikraksts ''Latvijas Vēstnesis'', Normatīvo aktu informācijas sistēma (NAIS), citi plašsaziņas līdzekļi.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu strīdi par šajā likumā un līdz ar to saistīto Ministra kabineta noteikumu projektā paredzēto tiesību realizēšanu izskatāmi tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

 

 

Labklājības ministre D.Staķe

 

 

 

Valsts sekretāra p.i.

Eiropas un juridisko lietu departamenta direktors

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

I.Alliks

M.Badovskis

Z.Uzuliņa

I.Baranovska

 

 

08.09.2004. 12:03

3930

M.Ivanovs

Maksims.Ivanovs@lm.gov.lv

7021557