Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet
vietas! Sāksim Saeimas 2008.gada 10.jūlija sēdi.
Pirms sākam skatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums ir
jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ivana Klementjeva
iesniegumu, ar kuru viņš atsaucis savu iesniegumu par bezalgas atvaļinājuma
piešķiršanu viņam šā gada 10.jūlijā. Līdz ar to jautājums par atvaļinājuma
piešķiršanu deputātam Klementjevam ir izsvītrots no šodienas sēdes darba
kārtības.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz izsvītrot no
sēdes darba kārtības 13.punktu – likumprojektu „Grozījums Latvijas Republikas
Augstākās padomes lēmumā „Par nacionālās sporta bāzes statusa
piešķiršanu””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu grozījumu? Deputāti
neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Sociālo un darba lietu komisija lūdz sēdes darba kārtības otrajā
sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” iekļaut likumprojektu „Grozījums likumā
„Par valsts sociālo apdrošināšanu”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Cienījamie kolēģi! Sākam skatīt šodienas sēdes darba kārtības
pirmo sadaļu – Saeimas Prezidija ziņojumus par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Nacionālo
filmu likums” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka
tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Šmitam!
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Lūdzu likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisijai.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka
likumprojekts tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai? Deputāti
neiebilst. Tātad likumprojekts „Nacionālo filmu likums” tiek nodots Izglītības,
kultūras un zinātnes komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai,
nosakot, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu
„Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” nodot Sociālo
un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. (No zāles
deputāts V.Buzajevs: „Balsot!”)
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu!
Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Bezdarbnieku un
darba meklētāju atbalsta likumā” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai,
nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 5, atturas – nav. Likumprojekts ir nodots Sociālo un darba lietu
komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Deputāte Bendrāte gribēja kaut ko teikt par procedūru?
Turpinām šodienas sēdes darba kārtības izskatīšanu.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu
un orgānu izmantošanu medicīnā”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Šmitam!
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Lūdzu nodot šo likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko
lietu komisijai.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis
likumprojekts tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai? Deputāti
neiebilst. Tātad likumprojekts tiek nodots divām komisijām – Izglītības, kultūras
un zinātnes komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka
Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
1919.gada Starptautiskās darba organizācijas konstitūcijas 1997.gada 19.jūnija
grozījumu dokumentu” nodot Ārlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai
un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” nodot Sociālo un darba
lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No
zāles: „Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru
kabineta iesniegtā likumprojekta „Grozījums likumā „Par apdrošināšanu bezdarba
gadījumam”” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir
atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 5, atturas – nav. Likumprojekts nodots Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka
tā ir atbildīgā komisija.
tā ir atbildīgā komisija.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ābiķa, Līduma, Rugātes,
Zommeres un Kučinska iesniegto likumprojektu „Grozījums Izglītības likumā”
nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Ministru kabineta iekārtas likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisija ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var jautājumā
par likumprojekta nodošanu komisijām runāt „par”, viens – „pret”.
Deputāts Artis Kampars ir pieteicies runāt „pret”.
A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Šobrīd
Ministru kabinets mums piedāvā likumprojektu, ar kuru pēc būtības mēs izmainām
Latvijas Republikas Satversmi, piešķirot arī Ministru kabinetam likumdošanas
tiesības.
Kolēģi! Es vakar divas reizes izlasīju šo Ministru kabineta
piedāvāto likumprojektu un principā nevarēju saprast: vai tiešām mēs šeit, šajā
zālē, sākam nodarboties ar politisko mazohismu? Godātie kolēģi, kāpēc? Vai
tiešām mēs vairs neatceramies to procesu, kurš notika pirms gada, – ka Ministru
kabinets Satversmes 81.panta kārtībā virzīja slavenos drošības likumu grozījumus,
kuru dēļ gandrīz notika referendums, kuri izraisīja ne tikai Latvijas sabiedrības
neizpratni un protestus, bet arī starptautiskās sabiedrības protestus? Atcerēsimies!
Paldies Dievam, mēs šeit, zālē, vienojāmies, ka 81.pants kā tāds ir izņemams no
Satversmes un ka likumdošanas iniciatīva pieder tikai tautas vēlētai Saeimai –
tātad šai institūcijai, kur mēs visi kopā strādājam, kur sabiedrība mūs ir
ievēlējusi.
Kolēģi! Par šo normu plaši diskutēja arī šogad Valsts pārvaldes
un pašvaldības komisija un vienbalsīgi nolēma, ka šāda norma nav atstājama Ministru
kabineta iekārtas likumā un ka Ministru kabinetam 15 vai 18 gadus pēc valsts
neatkarības atjaunošanas nav tiesību uzurpēt Saeimas pilnvaras, kā viņi to vēlas.
Kolēģi! Mēs atceramies, ka šādas idejas – ātrā tempā kaut ko
mainīt, bez publiskas diskusijas, bez trim lasījumiem Saeimā, – ir bijušas gan
sabiedrībā, gan ekspertu vidū, gan arī šajā zālē jau arī līdz šim, taču tās
ir noraidītas – un turklāt kategoriskā veidā.
Godātie kolēģi! Citēšu divus teikumus no Juridiskā biroja
ekspertu atzinuma: „Šobrīd šādi grozījumi varētu būt pretrunā ar Satversmes 1.
un 64.pantu. Turklāt pat gadījumā, ja likumprojekts tiktu atbalstīts, šī norma
faktiski būtu ļoti grūti izmantojama, ņemot vērā Satversmes tiesas izteiktos
secinājumus, līdzšinējo piemērošanas praksi un juridiskajā literatūrā paustos
viedokļus.”
Kolēģi! Es domāju, ka šobrīd šī norma nav pat izskatāma
Saeimā. Tā ir vairākkārt diskutēta, tā ir pierādījusi savu nespēju darboties un
savu nepareizību pēc būtības. Tāpēc es aicinu vienreiz apdomāties un nediskutēt
par lietām, kuras jau sen ir izdiskutētas un par kurām lēmumi jau ir pieņemti.
Šoreiz – pat ar pozīcijas pilnīgi skaidru atbalstu. Pat ar pozīcijas!
Kolēģi, nekāpsim vēlreiz uz tā paša grābekļa, uz kura esam
uzkāpuši jau pagājušajā gadā! Aicinu noraidīt jau šobrīd!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Jurim Dobelim. Jautājumā par likumprojekta
nodošanu komisijām viņš acīmredzot runās „par”.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Te nu ir spilgts šāds gadījums: cilvēks uzkāpj
tribīnē, lai gan acīmredzot nav izlasījis attiecīgo projektu. Speciāli priekš
iepriekšējā runātāja, kurš arī tagad neklausās, es pateikšu, kas te ir rakstīts.
Ir runa tikai par tādiem normatīviem aktiem, kas nav noregulēti ar likumu. Un viss! Vai
tiešām tas nav skaidrs? Ir vesela rinda sīku lietu, sīku gadījumu, kuros galīgi nav
vajadzīgs īpašs likums. Un tādos gadījumos var izmantot Ministru kabineta normatīvos
aktus. Es tomēr aicinu visus, kas kaut ko kritizē, vispirms izlasīt to, ko viņi
kritizē.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Par likumprojekta nodošanu komisijām viens deputāts ir runājis
„par”, viens – „pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā
likumprojekta „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” nodošanu Juridiskajai
komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes
un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 40, atturas – 1. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu
ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” nodot Aizsardzības,
iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu? Deputāti neiebilst.
Cienījamie kolēģi, mēs esam izskatījuši pirmo šodienas sēdes
darba kārtības sadaļu.
Sākam skatīt otro darba kārtības sadaļu „Likumprojektu
izskatīšana”.
Likumprojekts „Par nekustamo īpašumu atsavināšanu
sabiedriskajām vajadzībām”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Labrīt, godātie kolēģi! Skatām likumprojektu, kura reģistrācijas
numurs 750/Lp9, – „Par nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedriskajām
vajadzībām”. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts un apstiprināts kā
steidzams.
Juridiskā komisija sagatavoja otrajam lasījumam tikai vienu
priekšlikumu, kurā tiek precizēts 1.pants. Tā būtība ir tāda: tiek precizēta
redakcija, kas nosaka īpašumu.
Komisija aicina Saeimu atbalstīt šo vienīgo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. Komisija aicina atbalstīt likumprojekta pieņemšanu
otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par nekustamo īpašumu
atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām” pieņemšanu otrajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu
instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā”.
Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu
Nr.2568. Likumprojekta garo nosaukumu tikko jau nolasīja mūsu Saeimas
priekšsēdētājs. Likumprojekta otrajam un galīgajam lasījumam, jo tas bija atzīts
par steidzamu, ir saņemti astoņi priekšlikumi.
1.priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja. Tas ir redakcionāls
labojums – patiesībā redakcionāli sliktāks labojums, bet tas atbilst citos likumos
lietotajai terminoloģijai, kur vārda „elektroniski” vietā nez kāpēc ir rakstīts
„elektroniskā veidā”. Tāpēc aicinu atbalstīt komisijas lēmumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Arī 2.priekšlikums par likumprojekta 10.panta otrās
daļas teikumu ir saņemts no Juridiskā biroja. Priekšlikums ir redakcionāls. Komisija
to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Par šo pašu pantu no Juridiskā biroja ir saņemts
3.priekšlikums. Arī šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Un 4.priekšlikums saņemts no Finanšu ministrijas
parlamentārās sekretāres Elitas Šņepstes. Komisija ir atbalstījusi priekšlikumu par
likumprojekta šo pašu 10.pantu, tikai attiecīgi ir mainīta turpmāko daļu
numerācija.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 5.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Arī 6.priekšlikums par likumprojekta 10.pantu ir
saņemts no Juridiskā biroja. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 7.priekšlikumā ir lasāms aizstājums 32.panta
ceturtajā daļā. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre ierosina
par likuma spēkā stāšanās laiku noteikt šā gada 1.augustu. Komisija to ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu
likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Eiropas
Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu
instrumenta vadības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par narkotisko un psihotropo
vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību””. Trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Andris
Bērziņš no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Dokuments ļoti nopietni tika izskatīts Veselības
ministrijā kopīgi ar Zemkopības ministriju, un nevienam nekādu priekšlikumu uz trešo
lasījumu nebija.
Man ir liels lūgums pieņemt šo dokumentu tādu, kāds tas šodien
jums ir izsniegts.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par
narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”” pieņemšanu
trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”.
Pirmais lasījums.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāts Ingmārs Līdaka.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Cienījamie deputāti! Jūsu uzmanībai tiek piedāvāts likumprojekts
ar reģistrācijas numuru 772/Lp9 – „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”.
Pirmajā lasījumā šie grozījumi izskatīti Agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijā. Ar šiem grozījumiem ir veiktas izmaiņas terminoloģijā un ir noteikts jauns
regulējums valsts veterinārās uzraudzības objektu darbības apturēšanas un tās
atjaunošanas kārtībā.
Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi
Veterinārmedicīnas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Līdaka. Šā gada 15.septembris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts prezidenta
darbības nodrošināšanu””. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas
numurs ir 720/Lp9, – „Grozījumi likumā „Par Valsts prezidenta darbības
nodrošināšanu””. Šo likumprojektu mums ir iesniedzis Ministru kabinets,
sagatavojusi Aizsardzības ministrija, un šobrīd pirmajā lasījumā piedāvātie
grozījumi skar tikai vienu tēmu, un tā attiecas uz Valsts prezidenta apsardzes
nodrošināšanu, taču ir paredzams, ka būs nepieciešams skart arī vēl citus
jautājumus, kas attiecas uz Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu, jo, kā
zināms, veidojoties Valsts prezidenta darbības praksei un attīstoties mūsu izpratnei
par Valsts prezidenta funkcijām un citiem jautājumiem, kas saistīti ar Valsts
prezidenta darbu… Es aicinu jūs rūpīgi apsvērt arī to, kā tālāk būtu
pilnveidojams šis likums, kas vienīgais regulē Valsts prezidenta darbības
nodrošināšanu.
Juridiskā komisija šo likumprojektu izskatīja un savā sēdē
atbalstīja. Aicinu arī deputātus to atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 1, atturas – 20.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
V.Muižniece. Kā jau iepriekš minēju, viss likuma saturs ir rūpīgi
izvērtējams un iespējami plašāk pilnveidojams. Līdz ar to komisija aicina noteikt
pietiekami ilgu priekšlikumu iesniegšanas laiku – līdz šā gada 15.augustam.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts sociālo
apdrošināšanu””. Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Ērika Zommere.
Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Šobrīd likumā „Par valsts sociālo
apdrošināšanu” sportistiem un citām ar sportu saistītām personām netiek
paredzēta iespēja reģistrēties kā pašnodarbinātām personām, un tādējādi
sportisti nevar paši organizēt visus ar nodokļiem un sociālās apdrošināšanas
iemaksām saistītus jautājumus. Šie kolēģu piedāvātie grozījumi likumā „Par
valsts sociālo apdrošināšanu” ļaus sportistiem pašiem organizēt nodokļu apmaksu
un veicinās sporta attīstību Latvijā, jo sekmēs profesionālu sportistu piesaisti.
Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija izskatīja un
konceptuāli atbalstīja minēto likumprojektu un lūdz to izskatīt pirmajā lasījumā.
Komisija arī lūdz minēto likumprojektu atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums ir jābalso par
steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par valsts sociālo
apdrošināšanu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
E.Zommere. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par
valsts sociālo apdrošināšanu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī datumu, kad likumprojekts otrajā lasījumā tiks izskatīts Saeimas sēdē.
Ē.Zommere. Kolēģi, aicinu priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt
līdz 14.jūlijam un izskatīt otrajā lasījumā 17.jūlija sēdē. Paldies.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.
Cienījamie kolēģi! Sākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu
”Lēmuma projekta izskatīšana”. Lēmuma projekts „Par Parlamentārās
izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību
tieslietu sistēmā darbības laika pagarināšanu”.
Komisijas vārdā – deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Minētais lēmuma projekts ir saistīts ar datumu
savietošanu, jo Saeimas rudens sesija atsākas 5.septembrī, savukārt šīs
parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbības laiks beidzas 6.septembrī.
Tātad, tā kā pirmā Saeimas sēde būs vēlāk, pēc 6.septembra,
iznāks tāds diezgan īpatnējs stāvoklis, ka komisijas darbības laiks jau būs
beidzies, bet Saeima vēl lems par to, ko komisijai tālāk darīt, tad, kad faktiski
šīs komisijas darbības laiks jau būs beidzies.
Tāpēc ir lūgums vienkārši tehniski pagarināt komisijas darbības
laiku, lai tad, kad Saeima lems par komisijas turpmāko likteni, arī komisijai tajā
brīdī būtu spēkā tās darbības laiks, kurā tā ir tiesīga pieņemt lēmumus.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Sākam debates. Debatēs vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Prezidij! Godātie deputāti!
Komisija tika izveidota, lai pētītu pretlikumīgu un neētisku
rīcību tieslietu sistēmā, bet komisijas sēžu norise diemžēl liecina, ka tā nav
spējīga sasniegt Saeimas doto uzdevumu.
Lēmums par šīs komisijas izveidošanu tika pieņemts pagājušā
gada septembrī, un šķiet, ka šīs komisijas darbs tiek pagarināts jau trešo reizi.
Pēdējo reizi Saeima lēma par šīs komisijas darba pagarināšanu uz sešiem
mēnešiem. Es domāju (ņemot vērā to, ko es tālāk teikšu), ka faktiski mums
vajadzētu pieņemt lēmumu par šīs komisijas darbības laika saīsināšanu. Un
kāpēc?
Kas tad ir noticis šajā komisijā gada garumā? Kas notiek tās
sēdēs un kas tur tiek runāts? Šo sēžu laikā otrdienās parasti nepilnas stundas
garumā tiesībaizsardzības institūciju amatpersonas deputātus iepazīstina ar tās vai
citas iestādes darbības tiesisko regulējumu un piemin šo atsevišķo iestāžu
problēmas. Deputātiem dažkārt nākas klausīties atsevišķu uzaicināto amatpersonu
jaunības atmiņas vai to, ko tās ir darījušas Latvijas neatkarības atjaunošanā, tā
vietā, lai runātu par lietas būtību. Jūnijā uz komisijas sēdēm tika aicināti
atsevišķi tiesneši, kuru sarunas, iespējams, atspoguļotas grāmatā „Tiesāšanās
kā ķēķis”. Viņi, atbildot uz jautājumiem, aizbildinājās, ka grāmatu nav
lasījuši un nevar to komentēt. Atsevišķus deputātus vairāk uztrauc tas, vai kādam
no advokātiem, kas, iespējams, pieminēti šajā grāmatā, nav pārkāptas viņa
tiesības uz privāto dzīvi, bet diemžēl šos deputātus nesatrauc tiesnešu vai
advokātu zvēresta un ētikas normu pārkāpšana.
Man ir zināms, ka šai komisijai daudzi cilvēki ir rakstījuši
vēstules. Diemžēl komisija ar šīm vēstulēm nav tikusi iepazīstināta, izņemot
varbūt dažus.
Vairāku dienu garumā man pēdējās dienās gan mutiski, ne rakstiski
nebija iespējams vienoties ar komisijas priekšsēdētāju Dobeļa kungu par laiku, kad
es varētu iepazīties ar šīs komisijas sēžu stenogrammām, un tāpēc es nevaru
pietiekami precīzi izteikties par šīs komisijas darba stilu.
Visas šīs komisijas sēdes ir bijušas atklātas. Saskaņā ar
Kārtības rulli jebkuram deputātam, ne tikai komisijas loceklim, ir tiesības
iepazīties ar šīm stenogrammām. Saskaņā ar Informācijas atklātības likumu
jebkuram sabiedrības pārstāvim, piemēram, arī žurnālistam, ir tiesības iepazīties
ar šīm stenogrammām.
Godātie deputāti! Gadu ilgā pieredze, ko esmu ieguvusi šajā
komisijā, mani ir pārliecinājusi, ka tās darbības turpināšana ir pilnīgi
bezjēdzīga. Ievērojot Saeimas priekšsēdētāja Daudzes kunga priekšlikumu arī
Saeimai apsvērt līdzekļu taupīšanu pašreizējos ekonomiskajos apstākļos, es aicinu
kolēģus neatbalstīt šīs komisijas darbības laika pagarināšanu.
Paldies. Ceru uz jūsu izpratni.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāts Dobelis vēlas ko
piebilst?
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Opozīcijas pārstāvji jau ir priekš tam, lai
kritizētu visu, ko vien var. Es gan novēlētu visiem kritizētājiem vairāk kaut ko
izdarīt. Jo iepriekšējā runātāja ir uzrakstījusi papīriņu par izstāšanos no
šīs komisijas. Man nezinot, aizmuguriski. Kaut kur tas papīrs klaiņo, nezin kad tas
nonāks līdz Saeimai.
Un jūs tikāt maldināti par šīm stenogrammām. Pieprasījumu par
iepazīšanos ar stenogrammām es saņēmu vakar – 9.jūlijā. Vakar es sniedzu atbildi.
Pēc manas atbildes vairs nekādu signālu nav bijis. Tā ka minētā persona acīmredzot
gribēja tikai uztaisīt nelielu troksni un vairāk neko citu. Joprojām esmu gatavs
sniegt jebkuru stenogrammu jebkuram, kas vēlas tajās iedziļināties. Bet visa gada
garumā deputāte Čepāne ne reizi nav izrādījusi interesi par iepazīšanos ar
stenogrammām.
Tā ka vajadzētu, lai tās runas biežāk saskanētu ar tiem darbiem.
Tas būtu mans vēlējums visiem.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Parlamentārās
izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību
tieslietu sistēmā darbības laika pagarināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 39, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamā darba kārtības sadaļa un pēdējais apstiprinātās darba
kārtības punkts – „Ziņojums par nacionālo drošību”.
Vārds Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.
I.Godmanis (Ministru prezidents).
Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamo Prezidij! Cienījamie
deputāti! Saskaņā ar Nacionālās drošības likumu iesniedzu jūsu izvērtēšanai
Ministru prezidenta ziņojumu par nacionālo drošību. Ļaujiet man sniegt savu
vērtējumu par nacionālo drošību. Detalizētā veidā varēsiet ar to iepazīties
minētajā ziņojumā.
Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, lūdzu ievērot klusumu
zālē!
I.Godmanis. Viens no būtiskākajiem valdības uzdevumiem ir
nodrošināt stabilitāti un pēctecību nacionālās drošības jomā. Tas ir viens no
galvenajiem garantiem valsts un sabiedrības ilgtermiņa attīstībai. Tāpēc
pievērsīšos tiem iekšpolitiskajiem un ārpolitiskajiem pasākumiem, kas vērsti uz to,
lai apzinātu, samazinātu un novērstu apdraudējumus un potenciālos riskus, kā arī
veicinātu starptautisko sadarbību un stiprinātu solidaritāti ar Latvijas
sabiedrotajiem.
Starptautiskās drošības vide. Es vēlētos sākt ar starptautiskās
un reģionālās drošības vides izvērtējumu. Šobrīd viens no starptautiskās
drošības vidi ietekmējošiem faktoriem ir globālie draudi, kas arvien biežāk rada
lokālas un neparedzamas sekas. Ir apzināti galvenie globālie draudi, proti, terorisms,
nekontrolēta masu iznīcināšanas ieroču izplatīšana, klimata izmaiņas un ar tām
saistītie vides riski. Turklāt parādījies arī tāds pilnīgi jauns faktors kā
straujš cenu kāpums enerģētikā un pārtikas jomā, un tas var izsaukt samērā
nopietnas lavīnveida sekas virknē valstu – un ne tikai valstīs, bet arī reģionos.
Vienlaikus parādās arī jauni tehnoloģiska tipa draudi, tādi kā, piemēram,
kiberterorisms, kas var radīt papildu izaicinājumu drošības politikā.
Izvērtējot drošības vidi, līdzās globālā tipa draudiem jāņem
vērā iespējamās spēku līdzsvara izmaiņas starptautiskajā politikā, kas pirmām
kārtām saistītas ar atsevišķu valstu strauju ekonomisko attīstību, ar arvien
pieaugošu cīņu par dabas resursiem. Diemžēl tās saistītas arī ar pieaugošām
bruņošanās tendencēm, kā arī centieniem virknē valstu atgūt ietekmi pasaules
politikā. Tas var negatīvi ietekmēt Latvijas un tās sabiedroto drošību.
Līdz ar dalību NATO un Eiropas Savienībā Latvija ir būtiski
pastiprinājusi savu drošību, kuras pamatu veido Latvijas militāro spēju
nostiprināšana un NATO kolektīvās aizsardzības princips.
Varu apgalvot, ka šobrīd Latvijas valstij nepastāv tieši militāri
draudi. Un kopumā Baltijas un Ziemeļvalstu reģions var tikt uzskatīts par vienu no
drošākajiem un stabilākajiem reģioniem pasaulē.
Runājot par stratēģiskajiem sadarbības partneriem, jāteic, ka,
ņemot vērā, ka mūsu drošība nav atdalāma no pārējā Baltijas jūras reģiona,
Eiropas Savienības un NATO valstu drošības, Latvija iesaistās ciešā sadarbībā ar
šā reģiona valstīm. Svarīga loma Latvijas un visa reģiona drošības veicināšanā
ir politiski militārajai sadarbībai ar pārējām Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm,
kā arī sadarbībai ar Amerikas Savienotajām Valstīm, kas bija un arī turpmāk būs
nozīmīgs Latvijas stratēģiskais partneris.
Par starptautiskajām organizācijām runājot, jāteic, ka Latvijas
politika attiecībā uz dalību starptautiskajās organizācijās ir nemainīga.
Līdzdalība starptautisko organizāciju ārējo attiecību veidošanā daudzkārt
palielina Latvijas iespējas ietekmēt starptautiskos procesus labvēlīgā to
attīstības virzienā, kā arī palielina iespējas pretoties starptautiskajiem
apdraudējumiem.
Piemēram, dalība NATO un Eiropas Savienībā sniedz iespēju
pozitīvi ietekmēt iekšējos reformu procesus NATO, kā arī Eiropas Savienības
kaimiņvalstīs, un tas it īpaši attiecas uz tādām valstīm kā Ukraina, Moldova un
Gruzija. Šīs politikas mērķis ir panākt konfliktu atrisināšanu un nodrošināt
stabilitāti gan Latvijai ģeogrāfiski tuvos reģionos, gan arī attālākos, tādā
veidā uzlabojot Latvijas drošības vidi kopumā.
Latvija atbalsta un turpinās atbalstīt ANO, EDSO, Eiropas
Savienības, NATO un dažādu nevalstisku organizāciju, un arī privātā sektora
sadarbības mehānismu attīstību dažādu drošības situāciju noregulējumā.
Tādējādi tiek veicināta efektīvāka resursu izmantošana gan nacionālajā, gan arī
starptautiskajā līmenī.
Atsevišķs jautājums ir par Krievijas kā mūsu kaimiņvalsts vietu
un lomu, ja runājam par Latvijas drošību. Vērtējot Latvijas nacionālās drošības
situāciju, protams, tā jāskata kontekstā ar Krievijas pieaugošo ģeopolitisko lomu
pasaulē. Ir prognozes, ka nākamo četru gadu laikā Krievijas potenciāls ārējās
tirdzniecības, īpaši enerģētikas, kā arī militārās izlūkošanas sfērā būtiski
palielināsies. Ir vērojami Krievijas centieni atjaunot savu ietekmi ne tikai postpadomju
telpā, bet arī globālā līmenī, it īpaši energoresursu tirgū. To pierāda
Krievijas mēģinājumi kontrolēt un, iespējams, arī ierobežot vai pat bloķēt
energoresursu tranzītu no Kaspijas jūras baseina valstīm uz Rietumiem, kā arī
saglabāt kontroli pār Austrumu-Rietumu enerģētikas koridoru.
Būtībā situācija ir vēl daudz sarežģītāka, jo jāņem vērā,
ka Eiropas Savienības valstīm tas ir ļoti izšķirošs aspekts – diversificēt riskus
energoresursu piegādēs tieši no Austrumu reģioniem. Un jautājums ir par
infrastruktūru, kas atļautu to darīt. Pagaidām nekādas alternatīvas
infrastruktūras, atskaitot naftas vadu, kas iet no Azerbaidžānas līdz Turcijai, reāli
nav.
Attiecībā uz Krieviju ir jāņem vērā vēl viens aspekts: ir
vērojama zināma uzticības mazināšanās Krievijas un Rietumvalstu starpā. Faktiski
tas ir saistīts ar aizsardzības jautājumiem, to skaitā arī aizsardzību pret
terorismu, aizsardzību pret iespējamiem uzbrukumiem, to skaitā arī no trešās
pasaules. Un šādā kontekstā ir vērtējams arī Krievijas vienpusējais lēmums
apturēt dalību līgumā par parastajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā.
Šis Krievijas lēmums, protams, apdraud visu bruņojuma kontroles
sistēmas pastāvēšanu Eiropā. Faktiski šīs sistēmas sabrukums varētu novest pie
bruņošanās sacensības un nestabilas drošības telpas veidošanās Eiropā, un tātad
tas tiešā veidā ietekmētu arī Latvijas drošības vidi.
Tāpēc ir skaidrs, ka arī līguma ietvaros Eiropas Savienībai ar
Krieviju ir šie jautājumi jārisina pietiekami atklāti un racionāli, ievērojot
drošības intereses – gan Eiropas Savienības, gan arī pašas Krievijas
drošības intereses.
Protams, viens no izšķirošajiem jautājumiem, ja runājam par
attiecībām ar Krieviju ekonomikas jomā, ir jautājums par to, kā Eiropas Savienības
partnerības līgums ar Krieviju attīstīsies ekonomiskās sadarbības virzienā.
Samērā izšķirošs šajā situācijā ir jautājums, vai Krievija
kļūs par Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalsti. Kāda ir šajā
jautājumā Latvijas nostāja, kādas ir Latvijas intereses? Mūsu interesēs ir, lai
Krievija kļūtu par Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalsti tā elementārā
iemesla dēļ, ka valsts, kura iestājas šajā organizācijā, uzņemas saistības –
veselu virkni civilizētu saistību tirdzniecībā un ekonomiskajās attiecībās -, kas
zināmā mērā limitē un neļauj piemērot kādus ārkārtas pasākumus pret pārējām
partnervalstīm, kuras ir šajā organizācijā.
Mēs patlaban nevaram precīzi pateikt, kāda būs Krievijas nostāja,
kāds būs Krievijas lēmums. Mēs esam gan saņēmuši vairākus signālus par to, ka
Krievija būtu gatava iestāties šajā organizācijā.
Cik mums ir zināms, lēmums varētu tikt pieņemts līdz šā gada
beigām. Taču, runājot par nosacījumiem, ar kādiem Krievija iestātos, ir jāteic, ka
ir vesela virkne nosacījumu, gan tādi, kuri radušies no jauna, gan arī tādi, kuri
eksistējuši jau pirms tam. Valstis, kas iebilst pret to, ka Krievija iestāšanos
veiktu, būdama tādā kvalitātē, kādā tā ir, – tās pirmām kārtām ir Ukraina un
Gruzija. Man nav patlaban nedz laika, nedz iespējas komentēt šos iebildumus. Man
jāteic, ka tie jaunie fakti, kas ir, – tie ir jautājumi par īpašiem eksporta
nosacījumiem un eksporta tarifu veidošanu attiecībā uz kokmateriāliem; tas skar arī
Latviju, tas skar arī Skandināviju. Tāpat jāpiemin arī jautājums par tranzīta
tarifiem, par ko mēs jau ilgstoši runājam attiecībā uz dzelzceļa jomu.
Es šeit paudu savas domas. Es uzskatu, ka no ekonomiskās
stabilitātes viedokļa būtu svarīgi, lai Krievija pieņemtu šo lēmumu un kļūtu par
dalībvalsti.
Taču pēdējie paziņojumi, ko mēs esam dzirdējuši… protams,
informācija ir duāla… Mūsu starpvaldību komisijas vadītājs, atgriežoties no
sarunām Maskavā, informēja mani, ka sarunas ir notikušas konstruktīvā, lietišķā
gaisotnē arī attiecībā uz līgumiem, kurus mēs esam sagatavojuši, to skaitā arī
līgumu par dubultu neaplikšanu ar nodokļiem… Tātad arī atsevišķi līgumi ir
pozitīvu virzību guvuši. Taču tajā pašā laikā, kā mēs zinām, ir izskanējuši
– arī no Krievijas valdības locekļiem! – publiski paziņojumi, kas saistīti ar
Krievijas attieksmi pret Baltijas ostām, kas saistīti ar to, ka ir zināmā mērā
jāierobežo importa daudzums. Tas viss, protams, ir samērā grūti skatāms kontekstā
ar manis jau minēto jautājumu par Krievijas dalību Pasaules Tirdzniecības
organizācijā.
Es domāju, ka praktiskais ceļš, praktiskie risinājumi parādīs,
kāds būs galu galā šis lēmums. Protams, tas ir atkarīgs arī no intensīva kontakta
starp Eiropas Savienību un Krieviju, attīstot šo partnerības līgumu.
Noslēgumā es gribētu Krievijas jautājuma sakarā teikt, ka
līdztekus šiem problemātiskajiem jautājumiem, kādi ir Krievijas ārpolitikā, ir
jāmin arī pozitīvi impulsi. Šeit gan pārsvarā ir jārunā par Latvijas un Krievijas
divpusējām attiecībām, kurās būtiska loma noteikti bija robežlīguma
parakstīšanai. Nenoliedzami, faktiski tas deva papildu ieguldījumu ārējās robežas
nostiprināšanā. Starpvaldību sarunās tika skarts arī jautājums par Krievijas un
Latvijas robežas demarkāciju. Faktiski aplūkojām visus tos jautājumus, kurus mēs ar
Baltkrieviju esam jau risinājuši, izmantojot arī Eiropas Savienības palīdzību. Un,
tā kā šī robeža ir Eiropas Savienības robeža, es domāju, ka šis ir tāds
konkrēts pozitīvs solis, ar kuru mēs varētu orientēties uz to, ka var būt
iespējamas arī šādas racionālas attiecības. Mūsu nostāja, Latvijas valdības
nostāja, šajā jautājumā ir veidot racionālas attiecības, kas balstītas uz tiem
principiem, ko ir akceptējusi civilizētā pasaule (vēlreiz atgriežos pie jautājuma
par Pasaules Tirdzniecības organizācijas nosacījumiem). Es ceru, ka tas sniegs kaut
kādu rezultātu. Protams, tas ir abpusējs process, to nevar vienpusēji iniciēt nedz
Latvija, nedz Eiropas Savienība. Tā kā mēs runājam par iekšpolitiskiem un
ārpolitiskiem pasākumiem nacionālās drošības stiprināšanai, atļaujiet man ziņot
par to iekšpolitisko un ārpolitisko pasākumu kopumu, kas tiek veikti, lai veicinātu
nacionālās drošības apdraudējuma potenciālo risku apzināšanu, samazināšanu un
novēršanu.
Pirmais apdraudējums – terorisms. Lai gan terorisma draudu līmenis
Latvijā saglabājas relatīvi zems, kā par to regulāri ziņo kompetentās iestādes,
starptautiskais terorisms joprojām ir uzskatāms par vienu no galvenajiem apdraudējumiem
drošībai. Tieši tāpēc Latvija kā jau pilntiesīga NATO un Eiropas Savienības
dalībvalsts arvien plašāk iesaistās pret terorismu vērstos starptautiskos sadarbības
projektos, to skaitā arī tādos, kuri attiecas uz kibernoziegumiem. Latvija piedalās
attiecīgas struktūras veidošanā (pēdējā laikā tāda tiek veidota, ar centru
Tallinā), kā arī veic virkni pasākumu gan nacionālās, gan kolektīvās drošības
labā, lai terorisma draudus mazinātu, iespēju robežās minimizētu tos.
Kas tiek darīts, lai terorisma draudi tiktu mazināti vai novērsti?
Drošības policija, galvenā par pretterorisma sistēmas izveidi atbildīgā institūcija
valstī, strādā pie preventīvo reaģēšanas pasākumu izstrādes, iesaistot tajā
veselu virkni valsts institūciju, kā arī sadarbojoties ar ārzemju partnerdienestiem.
Šogad ir apstiprināts Drošības policijas sagatavotais nacionālais pretterorisma
plāns, kurā apkopoti vairāk nekā 500 iespējamu preventīvu pretterorisma pasākumu un
kurš nosaka katras iesaistītās institūcijas kompetenci terorisma draudu novēršanas
jomā. Savukārt eventuāliem terora aktu gadījumiem ir sagatavoti rīcības plāni, kas
nosaka atbildīgo institūciju veicamos pasākumus. Atbilstoši uzstādījumam Drošības
policija ir izstrādājusi un iesniegusi Ministru kabinetā rīcības plānus gadījumiem,
ja teroristu darbības ir vērstas pret gaisakuģiem, civilās aviācijas objektiem,
kuģiem, ostām. 2008.gadā uzsākts darbs arī pie rīcības plāna sauszemes objektu
apdraudējuma gadījumā. Šis plāns noteiks veicamo pasākumu kopumu, ja pret sauszemes
objektiem tiek veiktas teroristiska rakstura darbības un tādējādi tiek apdraudēta
cilvēku un objektu drošība.
Šajā sakarā man gan jāteic, ka mēs esam valdībā skatījuši un
turpināsim pastiprināti skatīt to institūciju atbildību, kuras arī pašas ir
atbildīgas par attiecīgo drošības režīmu iedibināšanu savās institūcijās un
savos objektos, jo Drošības policija nebūs vienīgā, kas nodarbosies ar šo
jautājumu. Visi attiecīgie resori faktiski ir atbildīgi arī par to, lai tiktu
organizēta iekšējā drošības līmeņa paaugstināšana, it īpaši stratēģiskos
objektos.
Ja mēs runājam par kritiskās infrastruktūras aizsardzību, tad
jāteic, ka Baltijas valstu prioritāte ir valsts transporta, kā arī informācijas un
sakaru sistēmas aizsardzība. Valsts pārvalde un ekonomika ir cieši saistīta ar
informācijas un komunikācijas sistēmu infrastruktūras netraucētu darbību. 2007.gadā
tika pilnveidoti normatīvie akti, kas regulē nacionālajai drošībai svarīgu objektu
aizsardzības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtību. 2008.gadā ir plānots
šos jautājumus risināt jau praktiskā līmenī. Tas ļauj efektīvi plānot kritiskās
infrastruktūras aizsardzību, prioritārā līmenī izvērtējot resursu sadali tās
aizsardzības pasākumu ieviešanai.
Par kiberaizsardzību. Kiberaizsardzības jautājums, kas kļuva ļoti
aktuāls pēc nesenajiem notikumiem Igaunijā, ir cieši saistīts ar tautsaimniecības
funkcionētspēju. Un šajā sakarā varu minēt veselu virkni pasākumu, ko ir veikusi
valdība. Pirmkārt, 2007.gadā Satiksmes ministrijā tika izveidota Datoru drošības
incidentu reaģēšanas vienība, kura sniedz konsultācijas un rekomendācijas valsts un
privātām iestādēm gadījumos, ja notiek uzbrukumi serveru sistēmām, publiskiem
serveriem vai iestāžu tīkliem, kā arī ja notikusi neautorizēta piekļuve
informācijas sistēmām. Kā jau teicu, Latvija deleģēs savu pārstāvi
jaunizveidotajā NATO kiberaizsardzības vadības centrā, kas atrodas Igaunijā.
Jāteic, ka arī Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes
lietās sekretariāts ir veicis veselu virkni pasākumu attiecībā uz aizsardzības
sistēmas iedibināšanu, uz atbildīgo personu strukturēšanu, kuras ir atbildīgas par
cīņu pret kibernoziegumiem. Ir uzsākti arī īpaši apmācības kursi, lai katrā no
attiecīgo resoru atbildīgajām iestādēm praktiskā rīcība tiktu nodrošināta ne
tikai organizatoriskā ziņā, bet arī, ja mēs runājam tieši no informātikas
viedokļa, būtu panākta tās aizsardzība. Sava loma te ir arī Aizsardzības
ministrijai.
Šobrīd valdība lielu uzmanību pievērš precīzai attiecīgo
institūciju atbildības noteikšanai, kuru pienākums ir reaģēt uz ķīmisku,
bioloģisku vai radioaktīvu apdraudējumu. Mums ir sagatavota instrukcija par atbildīgo
institūciju darbību terora aktu gadījumos, kad tiek izmantotas bioloģiskās,
ķīmiskās vai radioaktīvās vielas. Šī instrukcija ļaus institūcijām efektīvāk
izmantot to rīcībā esošos resursus un savas kompetences ietvaros piedalīties šāda
apdraudējuma novēršanā.
Runājot par militāro aizsardzību, jāatzīst, ka Latvijas valstij,
kā jau teicu, nepastāv tieši militāri draudi un ka kopumā Baltijas un Ziemeļvalstu
reģionu varētu raksturot kā drošu un stabilu reģionu, tomēr Latvijas valsts
aizsardzības stratēģijas pamatprincips ir un paliek nemainīgs – Latvija savas
drošības aizsardzību balsta uz dalību NATO kolektīvās aizsardzības sistēmā.
Ņemot vērā Latvijas kā dalībvalsts statusu NATO un Eiropas Savienībā, mūsu
uzdevumi militāro spēju attīstīšanā, nacionālās aizsardzības uzdevumu veikšanā,
kā arī kopējās drošības stiprināšanā ir nostiprināti valsts aizsardzības
koncepcijā, kas Saeimā tika pieņemta šā gada jūnijā.
Runājot par militāro spēju attīstību, jāteic, ka Nacionālajiem
bruņotajiem spēkiem ir jābūt profesionāli sagatavotiem, moderni ekipētiem un
bruņotiem, kā arī atbilstoši sociāli nodrošinātiem, lai viņi būtu spējīgi
efektīvi sadarboties ar NATO militārajām vienībām un Eiropas Savienības valstu
kaujas grupām. Valdība visu laiku šos jautājumus ir skatījusi arī budžeta
kontekstā, un arī tas jautājums, kuru jūs nākamnedēļ lemsiet un, es ceru, arī
atbalstīsiet saistībā ar budžeta grozījumiem, skars arī aizsardzības sistēmu, bet
tas diemžēl neskars jautājumus, kas ir saistīti ar mūsu karavīru tehniskā
ekipējuma nodrošinātību un viņu iespējamo – tagad jau reālo! – darbību gan
ārvalstu misijās, gan arī šeit – iekšzemē.
Ja mēs runājam par bruņoto spēku atbalstu sabiedrībai, tad
jāteic, ka neviena valsts pasaulē mūsdienās nav pasargāta no dabas izraisītām
katastrofām, rūpnieciskām avārijām vai atsevišķu cilvēku neizdarības dēļ
notikušām nelaimēm. Turklāt jāteic, ka avārijas, kas var notikt gan Latvijā, gan
arī mūsu kaimiņvalstīs, var radīt nopietnas sekas – atstāt ietekmi uz Latvijas
vidi. Mēs pēdējos divos gados esam piedzīvojuši pietiekami nopietnas situācijas gan
Daugavā, gan arī Baltijas jūrā, un visas šīs mācības, kas tika gūtas, tiek
noslīpētas. Mēs esam atjaunojoši un pārstrukturējuši valsts rezerves atbilstoši
šīm mūsu vajadzībām un turpinām tās pārstrukturēt, ņemot vērā eventuālos
riskus, kas ir saistīti ar dabas katastrofām – gan ar plūdiem, gan ar dažādiem
piesārņojumiem jūrā vai upēs, gan ar vētras izraisītajiem postījumiem.
Latvijas civilās aizsardzības institūcijas. Mums ir jārēķinās ar
šādu katastrofu iespējamiem draudiem, vienmēr aktuāli jāizvērtē esošie riski un
jāplāno sava rīcība. Un tas viss tiek arī pārbaudīts. Jāteic, ka tieši šajos
jautājumos galvenā atziņa, kas tika gūta, balstoties uz iepriekšējām avārijām un
dabas katastrofām, ir tāda, ka šādu avāriju likvidācijai ir nepieciešama visu
esošo institūciju kopīga darbība visai ierobežoto resursu apstākļos. Tā ir
nepieciešama arī tādēļ, lai, kopīgi darbojoties, mēs apzinātu visus pastāvošo
risku draudus un uz šīs informācijas pamata paplašinātu attiecīgo institūciju
iespējas, piešķirot tām nepieciešamos resursus. Man jāsaka godīgi, ka sadarbība
starp institūcijām, arī starp militārajām, iekšlietu un pašvaldību institūcijām
visās šajās situācijās, kādas mums bijušas valstī, ir jāvērtē pozitīvi, jo
mums iebildumi praktiski varētu būt tikai par ātrumu, par tempu. Katrā ziņā, arī
runājot par sadarbības intensitāti, pēc manām domām, patlaban iebildumi vēl varētu
pastāvēt, bet tie nav kritiski.
Šobrīd Nacionālo bruņoto spēku militāro spēju attīstība tiek
plānota tādējādi, lai sniegtu nepieciešamo palīdzību gan Latvijas sabiedrībai, gan
arī nodrošinātu Latvijas dalību kolektīvās aizsardzības sistēmā. Līdz ar to šie
pasākumi stiprina gan Latvijas drošību, gan NATO darbības efektivitāti.
Turklāt vienlaikus tiek domāts arī par to, kā veicināt Nacionālo
bruņoto spēku tādu attīstību, kas nodrošinātu arī efektīvu valsts finanšu
resursu izmantošanu. Tāpēc patlaban, pirmkārt, tiek pārskatīti jau esošie
attīstības plāni un iepirkumi; otrkārt, tiek veicināta divpusējā, kā arī
daudzpusējā sadarbība starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm, jo, kopēji attīstot
militārās spējas, tiek nodrošināta efektīva un ierobežota finanšu resursu
izmantošana. Kā viens no šādas sadarbības redzamākajiem piemēriem būtu jāmin
Latvijas sadarbība ar Lietuvu un Igauniju Latvijas gaisa telpas patrulēšanas (pēc
2018.gada) risinājumu meklēšanā.
Ja mēs runājam par dalību starptautiskajās operācijās, tad
Latvijas ieguldījumu kolektīvās aizsardzības sistēmā vistiešāk raksturo tās
dalība starptautiskajās militārajās un civilajās misijās, kam ir nozīmīga loma ne
tikai mūsu valsts drošības stiprināšanā, bet arī sadarbības veicināšanā ar
mūsu sabiedrotajiem gan NATO, gan Eiropas Savienībā. Šobrīd Latvijas karavīri dien
četrās misijās: Irākā, Afganistānā, Kosovā un Bosnijā un Hercegovinā. Dalība
starptautiskajās misijās ir veids, kā ar ierobežotiem līdzekļiem panākt gan
Latvijas lomas palielināšanos starptautiskajā arēnā, gan arī stiprināt Latvijas
nacionālo drošību.
Latvijai arī turpmāk ir būtiski apliecināt saviem stratēģiskajiem
sabiedrotajiem, to skaitā Amerikas Savienotajām Valstīm un citiem mūsu sabiedrotajiem,
ka mēs esam gatavi kopīgi pieņemt izaicinājumu – pārvarēt draudus mūsu pašu
drošībai. Ar dalību starptautiskajās organizācijās mēs apliecinām savu gatavību
turpināt mūsu sadarbību un to, ka mums ir svarīga gan kolektīvā drošība, gan mūsu
karavīru profesionālo iemaņu apgūšana. Tas ir attiecināms arī uz spēju
profesionālā līmenī veikt kopīgas operācijas ar mūsu sabiedrotajiem.
Kā viens no vissvarīgākajiem uzdevumiem kolektīvās drošības
kontekstā būtu jāmin drošības un stabilitātes atjaunošana Afganistānā, kas ir
NATO galvenā prioritāte. Mūsu līdzšinējā pieredze un nākotnes plāni
starptautiskās drošības stiprināšanā liecina, ka Latvijas misija Afganistānā
neaprobežojas tikai ar noteikta karavīru skaita rotāciju misijas rajonā, jo Latvija
provinču atjaunošanas vienības ietvaros pirmām kārtām piedalās Afganistānas
stabilizācijas procesā, kas nozīmē iesaisti Afganistānas valsts atjaunošanā
ilgtermiņā, un arī šī misija prasa atbilstošu civilās ekspertīzes resursu
piesaisti. Protams, ir jāsaprot, ka Afganistānas stabilizācija, ņemot vērā tās
vēsturi, būs ilgtermiņa process. Tas ir izaicinājums gan NATO, gan visai
starptautiskajai sabiedrībai, tāpēc Latvijai, kas apzinās sabiedroto nozīmīgo lomu
savā drošībā, savas varēšanas ietvaros ir jāspēj pienācīgi dalīt atbildību ar
saviem sabiedrotajiem militāro mērķu sasniegšanai Afganistānā.
Tomēr nav noliedzams tas, ka Latvijas piedalīšanās šajās
operācijās netiešā veidā ietekmē arī mūsu nacionālo drošību. Tas ir
attiecināms gan uz starptautiskā terorisma radīto mūsu iespējamo apdraudējumu, gan
arī uz krimināla rakstura darbībām, kas saistītas ar narkotiku un ieroču
kontrabandu.
Attiecībā uz civilo ekspertu sagatavošanu. Mēs gatavojam un sūtām
civilos ekspertus arī uz citām vietām. Mēs patlaban acīmredzot arī pēc Eiropas
Savienības pieprasījuma gatavojam ekspertus, kuri varētu strādāt arī Kosovā. Tātad
mēs varētu palielināt viņu skaitu.
Godātais Saeimas priekšsēdētāj, godātie deputāti! Kā ne mazāk
svarīgs nacionālās drošības faktors ir jāmin atsevišķi iekšējie drošību
ietekmējoši faktori: ekonomiskā drošība, robežu kontrole, migrācijas process,
noziedzība, kā arī jau minētie vides riski, katastrofu radītie draudi un to
pārvarēšana.
Ja mēs runājam par ekonomisko drošību, tad es neko jaunu jums
nepateikšu. Viss ir absolūti skaidrs: ekonomiskā drošība ir saistīta, pirmkārt, ar
stabilu ekonomikas pieaugumu, otrkārt, ar līdzsvaru starp izdevumiem un ieņēmumiem,
treškārt, ar eksporta sabalansētību un palielinājumu mūsu ekonomikā, ceturtkārt,
ar investīciju – gan iekšējo, gan ārvalstu investīciju – pieaugumu un to
ieplūšanu mūsu valstī. Šie ir tie galvenie faktori, kas ir mūsu virsuzdevumi, ja
runājam par ekonomikas drošības komponentiem.
Faktiski, ja mēs runājam vienkāršā valodā, tad, dabiski, viens no
aspektiem, protams, ir visādā veidā un ar visādiem spēkiem mazināt inflācijas
pieaugumu, iespējami drīzāk un patiesāk darboties tā, lai šis, starp citu,
draudīgais faktors Latvijā samazinātos pēc iespējas ātrākā tempā.
Viens no inflācijas apkarošanas pasākumiem ir inflācijas gaidas. Es
vispār apbrīnoju reakciju uz šo pēdējo inflācijas rādītāju… Es to apbrīnoju!
Es te nerunāju par politiķiem, bet es runāju par… Arī es esmu pietiekami
paškritisks cilvēks un neesmu absolūts optimists, bet es vienkārši zinu, ko nozīmē
inflācijas gaidas. Es to zinu! Bet, ja es nepārtraukti dzirdu apmēram tādus vārdus:
sak, tas nekas, ka tagad mums inflācijas kāpums ir nedaudz samazinājies, mums tik un
tā draud 40 vai 50 procentu, vai pat vēl lielāka inflācija, un ja to saka nopietni
rūpnīcu vadītāji, tad es īsti neredzu pamatu šādām runām. Es īsti neredzu pamatu
tām, jo tā vietā, lai piedāvātu varbūt kaut kādus papildu pasākumus, es faktiski
lielākoties redzu… es pat nezinu, kā lai to nosaucu… Es faktiski redzu kaut kādu,
kā lai es to solīdāk pasaku… gandrīz vai histērisku reakciju. Kaut kā mums varbūt
arī izdosies no tās kādreiz atbrīvoties, bet pagaidām es vēl neredzu šo
atbrīvošanās procesu.
Jā, ja mēs runājam par ekonomisko drošību, tad, neapšaubāmi,
izvirzās jautājums par mūsu tirdzniecības bilanci – par to, lai mēs tomēr uzlabotu
sava eksporta un pakalpojumu bilanci, lai mēs pēc iespējas ātrāk samazinātu tekošā
konta deficītu, kas, protams, ir saistīts ar mūsu lata, nacionālās valūtas
stabilitāti. Taču pats būtiskākais ir tas, lai visa mūsu virzība būtu tāda, kas
ļautu mums iesaistīties eirozonā. Šis mērķis ir stratēģisks, un no tā mēs
netaisāmies atkāpties, lai arī kādi būtu inflācijas vai vēl citi rādītāji. Manā
ziņojumā jūs atradīsiet vēl izvērstāku stāstījumu par mūsu ekonomisko drošību.
Es gribētu vēl parunāt par tādu jautājumu kā migrācija.
Neapšaubāmi, viens no drošības faktoriem Latvijā ir arī ar migrāciju saistītie
jautājumi. Patlaban Eiropas Savienība saistībā ar šo jautājumu izskata Eiropas pakta
par migrāciju projektu. Šā pakta projekti tiek izskatīti daudzās valstīs, un arī
patlaban, burtiski šajās dienās, iekšlietu ministri tiekas Francijā, lai apspriestu
šā migrācijas pakta modeli.
Šā modeļa būtība ir tāda: ja Eiropas Savienība centīsies
izstrādāt kopīgas vadlīnijas vai kopējus rāmjus migrācijai, var rasties
problēmas… Tas nav vienkārši, jo Eiropas Savienībā ir darbaspēka trūkums, notiek
cilvēku novecošanās… arī demogrāfiskie dati ir izdarījuši pietiekami lielu un
ilgstošu spiedienu, lai būtu stimuls aicināt darbaspēku uz Eiropas Savienības
iekšieni. Patlaban mēs esam Šengenā – mēs esam kopējā zonā, bet tajā pašā
laikā migrācijas politika mums ir visai atšķirīga.
Starp citu, Latvijā ir noteikta viena no viskonservatīvākajām un
viscietākajām migrācijas politikām, jo mēs esam valsts, kas pieļauj ierašanos šeit
tikai pēc ielūguma. Mēs netaisāmies mainīt šo sistēmu, jo tā dod mums iespēju –
arī no drošības viedokļa – pārbaudīt tās personas, kuras šeit ierodas vai nu
darba, vai tūrisma, vai vēl kādos citos nolūkos. Bet tāda situācija Eiropas
Savienībā nav visur, jo ir arī vesela virkne tādu valstu, kur nav šīs sistēmas. Tur
ir samērā atšķirīga, pat principiāli atšķirīga, situācija attiecībā uz bēgļu
uzņemšanu, tajā skaitā arī mūsu reģionā. Principiāli atšķirīga bēgļu
uzņemšanas politika ir Skandināvijas valstīs un vēl citur Ziemeļeiropā, kur arī
mēs esam. Tas viss izraisa papildu problēmas, nepieciešamību pēc koordinācijas, pēc
integrētas pieejas šai problēmai.
Patlaban Eiropas imigrācijas paktā mēs atbalstām šādas lietas.
Pirmais. Mēs piekrītam, ka ir nepieciešami kopēji principi, kuru ietvaros tomēr katra
valsts vēl varētu pietiekami suverēni pieņemt lēmumu par šo principu iemiesošanu.
Taču pats būtiskākais ir tas, ka mēs atbalstām pozīciju, ka nav pieļaujama
daudzskaitlīga, nepamatota nelegālu imigrantu legalizācija, kāda pēdējā laikā ir
notikusi veselā virknē vecās Eiropas valstu. Es neminēšu šīs valstis. Legalizēt
nelegālus imigrantus – tas faktiski nozīmē radīt sūkni, kas nākamos nelegālos
imigrantus ievelk iekšā, jo viņi domā, ka arī viņi pēc zināma laika kļūs
legāli. Es varētu minēt veselu virkni valstu, kas to ir izdarījušas un tagad plūc
laurus (negatīvā nozīmē!) no tā.
Tas ir punkts viens.
Punkts divi. Attiecībā uz bēgļa statusu un patvēruma meklētājiem
ir jāizstrādā arī kopēji kritēriji, jo, ja Eiropas Savienības valstīs šie
kritēriji būs atšķirīgi, tad mēs varam Eiropas Savienības telpā piedzīvot
nekontrolējamus procesus. Lūk! Nezinu, kā tālāk attīstīsies Eiropas imigrācijas
pakts, bet mēs aizstāvam, kā jau es teicu, pietiekami konservatīvu pozīciju šajā
jautājumā.
Mēs katrā ziņā atbalstām Eiropas Savienības viceprezidenta,
drošības komisāra Frantini iniciatīvu, ka tomēr, runājot par darbaspēka imigrāciju
Eiropas Savienībā, uzsvars būtu jāliek uz „zilajām apkaklītēm”, uz tiem
cilvēkiem, kas ir izglītoti. Ja mēs skatāmies, kā tas bijis praksē iepriekšējos
gados, tad redzam, ka vienmēr ir bijusi interesanta situācija, ka šādi cilvēki
pārsvarā ir ieceļojuši Amerikas Savienotajās Valstīs, savukārt Eiropas Savienībā
ir pilnīgi otrādi – tur diemžēl imigrācija lielākoties notikusi tā, ka ne jau
izglītoti cilvēki ir bijuši ieceļotāju vidū tā proporcionāli lielākā daļa.
Pavisam īsi man ir jāpastāsta arī par enerģētikas drošību.
Šeit es tā pavisam īsi pateikšu, ko mēs darīsim. Pirmkārt, mūsu nacionālajās
interesēs mēs darīsim visu, lai diversificētu enerģijas piegādi Latvijā. Darīsim
visu, ko vien varēsim izdarīt! Šis jautājums būs primārs. Pārējie jautājumi, kas,
iespējams, ir saistīti ar to, ka varbūt mēs ne caur tiem kanāliem, ne ar tiem
tranzītiem to organizējam, ir sekundāri. Mūsu absolūts nosacījums: ņemot vērā
arī situāciju ar Ignalinas atomelektrostaciju nākotnē, mūsu maksimumuzdevums ir, lai
mēs, paturēdami tos energopiegādes kanālus, kas mums ir, tomēr diversificētu un
vēlreiz diversificētu elektroenerģijas piegādi.
Otra lieta, ko es gribu pateikt šeit, no šīs tribīnes, ir šāda.
Man ir nācies iepazīties ar jaunajiem energotarifiem, to projektiem, arī ar tiem, kas
ir lielākoties balstīti uz gāzes cenu kāpumu. Pastāvot šādiem projektiem, šādiem
skaitļiem, es varu pateikt to, ka maksimāli samazinās iespēja būvēt jaunas gāzes
stacijas Latvijā. Mēs atbalstītu šādu staciju būvēšanu, ja to darītu privātie,
investori no ārpuses. Mēs drīzāk to atbalstītu ar attiecīgu zemes gabalu
atvēlēšanu, un šie privātie varētu uzbūvēt šeit koģenerācijas stacijas, viņi
varētu piesaistīt stratēģiskos investorus un tirgū pārdot savus pakalpojumus. Taču
Latvijas valsts resursi, pēc manas dziļas pārliecības… par to, protams, vēl ir
jādiskutē, bet, pastāvot šādam cenu kāpumam, es domāju, būs jāveic tomēr
diversifikācija attiecībā uz citiem energoresursiem, kurināmā resursiem, kas būs
pārsvarā ogles… Pamatā būs acīmredzot citi resursi. Loģiski, ka, pastāvot šādam
tarifu kāpumam, es nevaru pierādīt, ka papildu jaudas gāzes stacijām būtu
attaisnojamas. Mēs atbalstīsim privātās iniciatīvas, mēs vienmēr būsim priecīgi,
ja kāds investēs šeit un būvēs koģenerācijas stacijas, siltuma ražošanas
stacijas… Stimulēsim to, bet Latvijas valsts resursi būs acīmredzot jāvirza
alternatīvā virzienā, pabeidzot to, ko tagad pabeigs, – TEC-2.
Viss! Vairāk es neko daudz par šo jautājumu neteikšu. Valdība vēl
spriedīs, tas vēl ir konkursa jautājums. Gada beigās konkursa nosacījumos būs
redzams, vai mūsu ieceres būs vērstas uz vairāku atsevišķu nelielu koģenerācijas
staciju būvi vai uz vienas lielas stacijas būvi. Tas viss ir atkarīgs vēl arī no tā,
vai mums izdosies panākt to, ko mēs vēlamies panākt, – savienojumu ar Skandināviju;
tur mums nav atbalstošas pozīcijas no otras puses. Un, cienījamie deputāti,
nemaldiniet sevi, no masu informācijas līdzekļiem saņemot informāciju, ka tur tik
ļoti grib to kabeli atvilkt uz šejieni ar mūsu pašu spēkiem! Tā gluži nav. Bet tā
situācija sāk izvērsties ļoti nopietna.
Attiecībā uz otru drošības aspektu – degvielas cenām – nupat
valdība pieņēma lēmumu, lai kaut cik nobremzētu degvielas cenas augšanu. Tas arī ir
drošības aspekts: ja jums nav degvielas, tad jums nestrādā policija pietiekami,
nestrādā visas institūcijas, par ko mēs runājām. Valdība šajā nedēļā pieņēma
lēmumu, ka mēs diversificējam obligāto rezervju uzglabāšanas vietas Eiropas
ekonomiskajā telpā. Tas nozīmē: lai samazinātu izdevumus un izmaksas, degvielas
tirgotāji varēs 36 dienu rezervi turēt arī ārpus Latvijas – Norvēģijā, Somijā,
Dānijā. Ir uzdots – jau ir uzdots! – atbildīgajām institūcijām noslēgt
līgumus. Tā kā mums nav šeit naftas pārstrādes rūpnīcas, mums nav tādas
situācijas kā Lietuvā… Lai kaut cik mazinātu šo cenas kāpumu, mēs esam valdībā
pieņēmuši lēmumu, ka šo stratēģisko rezervju glabāšana ir diversificējama. Es
ceru, ka tas vismaz necels cenu.
Otra mūsu nostāja, ko esam pauduši arī ārpusē un paudīsim arī
turpmāk, ir tā, ka mēs, pastāvot šādam degvielas cenas pieaugumam, neatbalstīsim
akcīzes nodokļa turpmāku palielinājumu.
Ja mēs runājam par robežkontroli un migrāciju, varu pateikt tikai
vienu. Mēs esam pietiekami efektīvi ieviesuši Šengenas sistēmu „one for all”.
Operatīvā informācija, kas mums pienāk no robežsardzes, ir tāda, ka sistēma
strādā efektīvi, mēs nenovērojam nelegālās migrācijas tempu palielinājumu. Kaut
gan formāli riskiem vajadzētu pieaugt, jo mēs esam citā, lielākā, telpā, tomēr
jāteic, ka patlaban mēs neredzam nekādus negatīvus efektus, kas papildus parādītos
sakarā ar to, ka mēs esam iestājušies Šengenas zonā. Tas nozīmē, ka mēs Latvijā
pietiekami efektīvi esam apguvuši šīs sistēmas darbību. Protams, mums ir
jārēķinās ar to, ka šī sistēma ar laiku nomainīsies: mēs pāriesim uz Šengenas
informācijas sistēmu numur divi, kura tika nobremzēta pārsvarā veco Eiropas
Savienības dalībvalstu negatavības dēļ. Tātad nākamais uzdevums ir efektīvi
pāriet uz šo otro – jauno sistēmu.
Jā… Paliek vēl tādi aspekti kā individuālā drošība,
noziedzības mazināšana – narkotiku, organizētās noziedzības, vardarbības
apkarošana, viss, kas saistīts ar profesionālo darbību, kuras veikšana ir policijas,
mūsu iekšlietu struktūru uzdevums. Jāteic, ka 2007.gadu mēs beidzām ar būtisku
procentuālu uzlabojumu noziegumu atklāšanā policijā, lai gan organizētās
noziedzības izpausmes formas atsevišķos sektoros acīmredzot ekonomiskās situācijas
dēļ diemžēl pastiprinās. Tā, piemēram, dīzeļdegvielas cenas kāpuma dēļ papildu
uzmanību ir uzdots pievērst tieši zagšanai no dīzeļdegvielas vada, jo šī zagšana
izraisītu ne tikai zaudējumus, bet arī vides (ekoloģiskās) katastrofas un tā
tālāk. Tā ir specifika, kas saistīta ar tiem rajoniem, caur kuriem iet šie vadi.
Otrs jautājums ir narkotiku apkarošana. Te mēs esam atbalstījuši
un turpināsim atbalstīt Iekšlietu ministriju resursu piešķiršanas ziņā, lai
varētu veikt pēc iespējas vairāk pārbaužu un reidu. Jāteic, ka ar jūsu palīdzību
ir izmainīti arī likumi, tie dod tiesības piedzīt samaksu no tiem, kuriem ir bijis
pozitīvs rādījums tajās pārbaudēs. Lai viņi paši samaksā par to, jo citādi ir
lielākoties tā, ka par to maksā policija, bet cilvēks, kas ir noķerts (teiksim,
narkotiku lietotājs vai alkohola lietotājs pie stūres, un tā tālāk), bieži vien no
šīs samaksas ir izvairījies. Tagad tas jautājums ir likumiski nokārtots, un ir dots
uzdevums pastiprināt piedziņu.
Jāpiebilst, ka mums ir ļoti nopietna starptautiska sadarbība
narkotiku apkarošanā. (Zināmu iemeslu dēļ es īpaši neiedziļināšos un
neapgaismošu šajā jautājumā, jo tā ir pietiekami diskrēta lieta). Ir pozitīvas,
ļoti labas atsauksmes no starptautiskajām organizācijām, no mūsu stratēģiskajiem
partneriem. Tas attiecas uz mūsu Narkotiku apkarošanas biroja darbību.
Izskatās, ka viens no uzdevumiem, kam būs nepieciešams īpaši
pievērst uzmanību patlaban, šajā grūtajā periodā, kad finanšu resursi ir samērā
grūtāk pieejami, ir saistīti ar to, ka sāk pamazām parādīties problēmas ar PVN
atmaksas nepamatotu pieprasīšanu no valsts. Mēs nesaudzīgi vērsīsimies pret to,
veiksim ļoti rūpīgu analīzi. Tagad tie jautājumi parādās pirmajā plānā tāpēc,
ka sistēmā naudas ir kļuvis mazāk. Bankas vairs nav ar mieru kreditēt tādos apjomos.
Un, protams, ir visādi veidi, kā mēģināt šo naudu piedzīt no valsts. Mēs patlaban
ļoti rūpīgi izmeklējam visos aspektos visas šīs procedūras, gan attiecībā uz
vairumtirdzniecību, gan attiecībā uz operācijām ar nekustamajiem īpašumiem, gan
attiecībā uz ēku būvniecību un tā tālāk, un tā tālāk. Cik lielā mērā mēs ar
to tiksim galā? Iespējams, cienījamie deputāti, ka mēs šeit nāksim ar likuma
grozījumiem, jo viens no iemesliem varētu būt tas, ka likumā par PVN ir atstāts
diezgan daudz „caurumu”. Bet to mēs jums kvalitatīvi pateiksim burtiski mēneša
laikā. Šie jautājumi parādīsies nākamā budžeta veidošanas gaitā absolūti
precīzi. Ja kāds te runā, ka mēs neatbalstot tautsaimniecību (starp citu, tā runā
arī tie, kas te pārstāv biznesu, un tā tālāk), tad es minēšu dažus skaitļus. Kad
es tos pasaku masu informācijas līdzekļiem, es īsti nevaru saprast, kāpēc viņi tos
neatspoguļo.
Cienījamie deputāti! Ieklausieties šajos skaitļos: 2007.gada
pirmajā ceturksnī… pirmajos piecos mēnešos kopprodukta pieaugums bija 11,2 procenti,
taču patlaban labākajā gadījumā ir 3 procentu pieaugums. Bet, ja paskatāmies, cik
lielu PVN summu esam atmaksājuši atpakaļ 2007.gada pirmajos piecos mēnešos, tad
redzam – tie ir 157 miljoni. Savukārt šā gada pirmajos piecos mēnešos mēs esam
atmaksājuši jau 230 miljonus. Tātad, lai gan ekonomiskās attīstības temps ir
gandrīz četras reizes krities, PVN mēs esam atmaksājuši atpakaļ vairāk nekā 70
procentus. Es, protams, saprotu, ka grūtos laikos var nesamaksāt pietiekami lielu
nodokļa apjomu, taču – kā var, pastāvot šādām ekonomiskās attīstības tempa
izmaiņām, PVN atmaksa būt lielāka par 70 procentiem? To mēs noskaidrosim. Es
nešaubos, ka tam ir likumisks pamatojums. Taču tad ir jautājums, cik efektīvi un
iedarbīgi šie likumi ir.
Un nobeigumā – par vides riskiem. Es jau šeit pieskāros
jautājumam par vides riskiem. Protams, ir doti uzdevumi attiecīgi rīkoties, nevis
gaidīt nākamo avāriju Daugavā. Mēs sekojam līdzi tam, kā Vides ministrija kopā ar
Iekšlietu ministriju īsteno programmu attiecībā uz NATO resursu sagatavošanu. Tātad
ir runa arī par attiecīgas infrastruktūras veidošanu Daugavas augštecē, lai mēs
būtu spējīgi rīkoties operatīvāk, būtu gatavi jebkādai eventuālai piesārņojuma
problēmai. Tas attiecas arī uz naftas produktu vai citu produktu noplūdi jūrā, ko
mēs piedzīvojām pirms pusotra gada.
Cienījamie kolēģi! Izvērstākā, sistemātiskākā formā ziņojums
ir iesniegts Saeimā. Lūdzu iepazīties ar to!
Paldies jums par uzmanību. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Paldies Ministru prezidentam.
Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Artim Pabrikam.
A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labrīt, dāmas un kungi! Vispirms es gribētu pateikt paldies premjera
kungam Godmanim par šo ziņojumu. Es domāju, ka šī ir viena no nopietnākajām
diskusijām… vismaz tāda, kurai būtu bijis jābūt par vienu no nopietnākajām
diskusijām mūsu parlamentā, un tāpēc man ir brīnums, ka pašreiz es esmu vienīgais,
kurš ir pieteicies debatēt.
Un man īsti nebija arī skaidrs, kāpēc zālē bija tik liels
troksnis tajā laikā, kad premjera kungs runāja par nacionālās drošības
jautājumiem.
Uz to, kas ir rakstīts šajā ziņojumā par nacionālo drošību,
mēs varam, protams, skatīties gan detalizēti, gan globāli. Proti, drošības valstī
nekad nav par daudz, un arī Latvijai drošības nekad nav bijis par daudz.
Ja mēs lūkojamies uz šo ziņojumu, mēs redzam, ka ir virkne lietu,
kas ir diezgan formāli parādītas; varbūt būtu gribējies redzēt nedaudz
detalizētāku skaidrojumu par šīm lietām. Bet, ja skatāmies konceptuāli, tad,
manuprāt, šim ziņojumam vajadzēja vairāk atspoguļot tieši to, ko Latvija tuvākajā
laikā varētu darīt gan politiski, starptautiskajā politikā runājot par drošību,
gan arī tīri praktiski, tehniski valsts iekšienē – jautājumā par nacionālo
drošību.
Un es šajā sakarā gribētu izdalīt trīs līmeņus. Trīs
līmeņus, kas varbūt ne visai spilgti izskanēja šajā ziņojumā. Taču es ticu, ka
tie cilvēki, kas šo ziņojumu ir rakstījuši, vismaz zina un apzinās tās problēmas,
kas šajos trijos līmeņos pastāv.
Pirmais līmenis, proti, ir tas, ka, lai gan mēs neesam pasaules
nedrošības centrā, drošības politika starptautiskajā plāksnē lielā mērā noteiks
arī mūsu valsts nacionālo drošību.
Pirmais – tas ir politisks jautājums. Ko mēs, Latvija, esam gatavi
darīt, lai veicinātu savu drošību, piemēram, NATO tālāko reformu sakarā?
Piemēram, Eiropas Savienības kopīgās drošības politikas un ārpolitikas sakarā?
Piemēram, sadarbībā ar tādiem mūsu globālajiem partneriem kā, piemēram,
Jaunzēlande, kā, piemēram, Japāna, kā, piemēram, citas reģiona valstis, kas ir NATO
sadarbības valstis? Un ko mēs esam gatavi darīt šīs organizācijas tālākās
paplašināšanās laukā?
Nākamais jautājums. Protams, ir šis mūsu devums… Godmaņa kungs
pieminēja to, un man ir viņam jāpiekrīt, ka atbalsts, ko mēs varam grūtā dienā
saņemt, ir lielā mērā atkarīgs no mūsu ieguldījuma starptautiskajā līdzdalībā.
Mans personīgais viedoklis ir, ka mūsu līdzdalība starptautiskajā
plāksnē pašreiz ir tomēr samērā maza, neadekvāta un mēs neesam tai pietiekami
gatavi. Kāpēc mēs neesam tai pietiekami gatavi? Tāpēc, ka maza valsts apriori pati
par sevi nevar nodrošināt sev pietiekamu drošību un līdzdalību, jo tas prasa daudz
resursu.
Līdz ar to esmu nonācis līdz nākamajam līmenim. Tas līmenis ir
reģionālā kooperācija. Man šķiet, ka mēs esam iegājuši tādā kā atplūdu
fāzē, lai gan sākotnēji, 90.gados, ar lielu prieku centāmies sadarboties gan ar
igauņiem, gan ar lietuviešiem. Tika izveidota virkne Baltijas valstu kopīgo
institūciju. Manuprāt, ir jāsper solis tālāk.
Pirmām kārtām ir vēl vairāk jāintensificē šī sadarbība starp
Baltijas valstīm. Mums nav atbilžu uz daudziem jautājumiem, un es ticu, ka 99 vai 98
parlamentārieši šeit arī nezina pašreiz šīs atbildes. Tāpēc mums vajadzētu šo
diskusiju vērst plašumā, runāt par to, kā mēs, piemēram, pēc desmit gadiem
nodrošināsim savas gaisa telpas patrulēšanu. Mēs turpināsim prasīt no konkrētām
valstīm?… Mēs pirksim paši vai pirksim kopā ar citām valstīm lidmašīnas? Kas
notiks ar gaisa telpas patrulēšanu?
Tālāk. Kāda būs mūsu kopīgā politika attiecībā uz līgumu par
konvencionālajiem ieročiem, no kura Krievija patiesībā ir izstājusies vai
iesaldējusi savu darbību? Šeit mums vajag detalizētāku analīzi.
Vēl tālāk. Mums nav atbildes, kā mēs konkrēti sadarbosimies ar
pārējām reģiona valstīm. Ir pienācis laiks daudz konkrētāk un dziļāk sadarboties
ar citām Ziemeļvalstīm NATO un Eiropas Savienības ietvaros. Sevišķi liels uzsvars
šajā sakarā ir liekams uz darbību Eiropas Savienības ietvaros. Jo, kā mēs redzam,
arī ASV politika šajā sakarā ir mainījusies, jo…
Sēdes vadītājs. Pabrika kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!
A.Pabriks. Jā, un beigu beigās ir vēl arī trešais līmenis – tas
ir jautājums pa mūsu devumu starptautiskajā politikā. Es tiešām gribētu, lai mums
būtu vismaz 200 vai 300 cilvēki gatavi kaut kur braukt – turklāt braukt ne jau ar
zirgu eskadroniem, bet ar normālu tehniku un normālu nodrošinājumu. Lai tiešām
cilvēks un mūsu karavīrs būtu pirmajā vietā.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Pirmkārt, paldies cienījamam Ministru prezidentam par likuma
ievērošanu. Nacionālās drošības likumā ir paredzēts ikgadējs ziņojums par
nacionālo drošību, bet, sešus gadus būdams Saeimā, es pirmo reizi dzirdu šādu
ziņojumu.
Kā trūkst, pēc mana uzskata, šajā ziņojumā? Lai gan, kā vēsta
vienas sadaļas virsraksts, ziņojumā ir paredzēts zināmā mērā runāt arī par
sociālo drošību un par sabiedrības integrāciju, diemžēl tajā nav neviena vārda ne
par pirmo, ne par otro. Tieši sociālā drošība šāda ļoti liela inflācijas
pieauguma laikā ir ļoti svarīgs jautājums, un daļēji mēs uz šo jautājumu
atbildēsim tautas referendumā par minimālo pensiju paaugstināšanu līdz iztikas
minimumam. Par sabiedrības integrāciju diemžēl arī nav neviena vārda, neskatoties uz
to, ka uzticība gan Saeimai, gan valdībai, gan arī pat Eiropas Savienībai mūsu tautā
ir ļoti zema, un tas ir, protams, šodien viens no nacionālās drošības
apdraudējumiem.
Kā šajā ziņojumā ir par daudz? Pirmām kārtām – ļoti ilgi gan
pats Godmaņa kungs runāja par Krieviju, gan arī pašā ziņojumā apmēram puse
informācijas par ārvalstu draudiem ir attiecībā uz Krieviju un gandrīz pilnībā
negatīva rakstura. Mēs runājam par mūsu ostām, kas būtu izmantojamas par Krievijas
preču tranzīta ostām. Bet, protams, mēs paši esam vainīgi. Ja mēs izlemtu visus
jautājumus saistībā ar mazākumtautību diskriminācijas pārtraukšanu, tad arī šī
problēma būtu atrisināma ļoti viegli.
Otrs jautājums, kura izklāstu varētu droši saīsināt četras
reizes, – tas ir jautājums par mūsu karavīru piedalīšanos gan Irākas okupācijā,
gan avantūrā Afganistānā un tā tālāk. Mēs velti meklējam piedzīvojumus savā
dvēselē un palielinām terorisma draudus.
Runādams par terorisma draudiem, premjera kungs minēja tikai
Drošības policiju. Un interesanti, ka tieši šobrīd Centra rajona tiesa pasludināja
spriedumu attiecībā uz vienīgo Latvijas teroristu Vladimiru Lindermanu. Viņš tika
pilnībā attaisnots tiesas prāvā, neņemot vērā filmu, kuru 1.jūlijā tiesai
parādīja Drošības policija, – filmu par kratīšanu viņa dzīvoklī un par trotila
atrašanu viņa krēslā, kur spēlējas viņa bērni. Acīm redzami tā bija Drošības
policijas provokācija, ka viņi to tur sekmīgi atklāja.
Nākamais jautājums – Drošības policijas darbība, kas vērsta
pret LNDP. Visa tā krimināllieta šobrīd beidzās ar to, ka LNDP līderim Osipova
kungam bija nepieciešams 40-50 reizes parakstīties uz tukšas papīra lapas, jo
vienīgais, pie kā šobrīd strādā Drošības policija… viņi domā, ka viltoja viņa
parakstu viņa partijas reģistrācijas lapā.
Es varētu vēl turpināt par Drošības policijas darbību, par visu
līmeņu PCTVL deputātu pretlikumīgu izspiegošanu, bet manas uzstāšanās laiks ir
beidzies. Es gribētu tikai uzsvērt, ka ar tādu Drošības policiju nekādus terorisma
draudus mēs nevaram novērst.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Ziņojums par nacionālo
drošību ir pēdējais šodienas sēdes darba kārtības jautājums. Debates vēl nav
beigušās, bet Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu ierosinājumu turpināt
Saeimas sēdi bez pārtraukuma, līdz tiek izskatīti visi darba kārtības jautājumi.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas sēde tiktu
turpināta bez pārtraukuma, līdz tiek izskatīti visi darba kārtības jautājumi!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 7, atturas – nav.
Saeimas sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.
Debatēs vārds deputātam Aigaram Štokenbergam.
A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Saeimas priekšsēdētāja kungs! Ministru prezidenta kungs! Dāmas un
kungi!
Es uzskatu, ka ziņojums par nacionālo drošību visumā precīzi
atspoguļo to, kas valdībai būtu jādara vidējā un ilgākā termiņā. Tomēr ir
lietas, kuras ir jārisina nekavējoties, tāpēc es pakavēšos tikai pie dažām no
tām, kas te tika pieminētas.
Šā ziņojuma autori, rakstīdami par ārpolitiku, te ir lietojuši
tādus teicienus kā „Krievijas centieni kontrolēt, ierobežot vai bloķēt
ogļūdeņraža produktu tranzītu no Kaspijas jūras baseina [..], lai nodrošinātu sev
lielāku ģeopolitisko ietekmi”. Es domāju, ka patiesība ir meklējama kaut kur citur.
Patiesība ir tāda, ka jau vistuvākajā laikā Krievijai vienkārši nebūs gāzes, un
tāpēc Krievija šobrīd izmisīgi cenšas nodrošināt sev gāzes piegādes no
Vidusāzijas. Atcerēsimies vienu faktu: tām lielajām gāzes rezervēm, Štokmana
atradnēm, uz kurām Krievija cerēja un kuras sākotnēji tika plānots sākt dibināt
jau 2010.gadā, tagad šis termiņš ir pārcelts uz 2013.gadu, bet, visticamāk, tās
netiks laistas darbā agrāk par 2015.gadu. Tas nozīmē vienu – un te es piekrītu
Ministru prezidentam -, ka mums jau vistuvākajā laikā ir jāatsakās no nereāliem
plāniem Latvijā būvēt gāzes elektrostaciju. Tie, kuri uzmanīgi seko līdzi G-8
valstu sanāksmei, kas šobrīd norisinās Japānā, pievērsiet uzmanību tam, par
kādām gāzes cenām tur šobrīd tiek runāts! Es tieši tāpat kā Ministru prezidents
esmu iepazinies ar to tarifu projektu, kas ir iesniegts Sabiedrisko pakalpojumu
regulatoram. Ar to var iepazīties jebkurš Latvijas iedzīvotājs, ieejot vai nu
„Latvijas Gāzes” mājaslapā, vai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas
mājaslapā. Tur jūs viegli pamanīsiet, ka jau šajā ziemas sezonā tiek plānots
tarifu pieaugums mājsaimniecībām 5 -70 procentu apmērā (runa ir par apkuri un
gāzes plītīm). Tiek plānots arī tarifu pieaugums 25 procentu apmērā mazajiem
uzņēmumiem. Un tad, ja jūs šo informāciju saliksiet kopā ar pēdējiem
paziņojumiem, ko ir sniedzis „Gazprom” vadītājs Millers, ka gāzes cenas sasniegs
800-1000 dolāru par 1000 kubikmetriem, jūs viegli sapratīsiet, ka jau tuvākajā
laikā sāksies „žurku skrējiens”, kura valsts vispār būs spējīga nopirkt
ierobežotos gāzes resursus par šādām cenām.
Taču ir vēl otra lieta, kas būtu jāpiemin šā ziņojuma sakarā.
Manuprāt, pats galvenais apdraudējums nacionālajai drošībai, kurš ir minēts gan
piektajā, gan septītajā ziņojuma sadaļā, ir straujais cenu kāpums un iedzīvotāju
noslāņošanās. Tas ir tas īstais drauds! Es varētu piekrist tam, ka valdības rokās
īsti nav instrumentu, ar kuriem ietekmēt enerģētikas resursu cenas. Ir grūti
ietekmēt arī pārtikas produktu cenas, bet joprojām starp Latviju un Igauniju šajā
ziņā ir apmēram 6 procentpunktu liela atšķirība. Tās ir visas tās rezerves, kas
jau sen ir ierakstītas gan Kalvīša valdības inflācijas apkarošanas plānā, gan arī
šīs valdības dokumentos. Un tas viss vienkārši ir jādara! Mums ir vajadzīga
efektīvāka valsts pārvalde.
Es gan negribētu piekrist tam, ko premjers teica par akcīzes nodokļa
palielinājumu. Es domāju, ka mums nevajadzētu to bremzēt. Un tam ir divi iemesli.
Akcīzes nodoklis kalpo kā fiskāls instruments, lai iekasētu vairāk naudas, par ko
uzbūvēt autoceļus kaut vai no Rūjienas uz Valmieru, lai cilvēki varētu tur nokļūt.
Un, otrkārt, nodokļi vienmēr ir instruments, lai ietekmētu patērētāju uzvedību.
Visbeidzot, es domāju, ka šobrīd tas, kas mums ir vajadzīgs šajos
apstākļos, ir iespēja iedot vairāk naudas trūcīgajiem, it sevišķi trūcīgajiem,
iedzīvotājiem. Tas stimulētu darboties arī mazos uzņēmumus, kuri pakāpeniski veras
ciet: mazās maizes ceptuves, tekstiluzņēmumus… Lai cilvēki varētu nopirkt vairāk
preču. Es, protams, riskēju kārtējo reizi tikt nosaukts par populistu, bet es tomēr
aicinu cilvēkus šajos, kaut arī grūtajos, apstākļos izvēlēties Latvijas preci tad,
kad jūs kaut ko pērkat, jo tādējādi jūs palīdzēsiet mūsu mazajiem uzņēmējiem
noturēties uz ūdens šajos grūtajos apstākļos.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Jurim Sokolovskim.
J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Kārtējo reizi man nācās secināt, ka šis
ziņojums, iespējams, atspoguļo tās problēmas, kas varētu rasties tuvāko piecu gadu
laikā, bet te nav saskatāmas tās problēmas, kuras varētu rasties tuvāko desmit,
piecpadsmit vai divdesmit gadu laikā.
Viena no šādām nopietnām problēmām ir demogrāfijas problēma,
kura šajā ziņojumā pavisam nav atspoguļota. Diemžēl, godātie kolēģi, dzimstība
joprojām mūsu valstī paliek zema, neskatoties uz to, ka pēdējo divu vai trīs gadu
laikā ir vērojams zināms uzlabojums, jo dzimstības koeficients mūsu valstī ir 1,35
bērni uz vienu ģimeni. Lai sevi atražotu – nevis lai pieaugtu iedzīvotāju skaits,
bet lai iedzīvotāju skaits saglabātos tādā pašā līmenī -, šim koeficientam ir
jābūt skaitlim divi – divi bērni vienā ģimenē! Tātad situācija ir tāda, un
eksperti mums saka, ka tuvāko desmit gadu laikā zīdaiņu skaits būs mazāks nekā to
cilvēku skaits, kuriem ir vairāk par 80 gadiem.
Latvijas iedzīvotāju skaits ar katru gadu samazinās gan dabiskā
ceļā, gan arī emigrācijas dēļ, un, ja tas tā turpināsies, tad, piemēram,
augstskolas jau tagad gatavojas tam, ka tuvāko gadu laikā studentu skaits samazināsies
divas reizes. Uzdosim sev jautājumu: kas šeit strādās pēc 20-30 gadiem?
Godmaņa kungs teica… šajā ziņojumā ir teikts, ka nedrīkst
pieļaut nelegālo imigrāciju, bet uzdosim sev godīgu jautājumu: ja turpināsies tāda
pati demogrāfiskā situācija, ja turpināsies iedzīvotāju skaita samazināšanās, ja
turpināsies un saglabāsies zemā līmenī dzimstība, ja turpināsies tautas
novecošanās, kas tad šeit strādās? Tad, protams, būs spiediens, lai šeit ievestu
darbaspēku. Tāpēc, ja mēs kaut kādā veidā neatrisināsim šo demogrāfijas
jautājumu, mēs sastapsimies ar lielām problēmām.
Nobeigumā es gribētu minēt vēl vienu ciparu. Tagad iedzīvotāju
vidējais vecums ir 40 gadu, bet pēc neilga laika tas būs jau 44 gadi. Šī tendence
turpināsies, un tāpēc es esmu izbrīnīts, kāpēc šajā ziņojumā nav sadaļas
„Demogrāfija”, jo, manuprāt, tas ir ļoti svarīgs jautājums valsts drošības
kontekstā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds Aizsardzības ministrijas parlamentārajam sekretāram Jānim
Porietim.
J.Porietis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).
Es atvainojos, ka aizsardzības ministrs šodien nepiedalās šajā
sēdē, jo viņš ir devies atvaļinājumā.
Godātais Saeimas priekšsēdētāj, godātie deputāti! Cienījamais
Ministru prezidenta kungs!
Ministru prezidents savā uzrunā jau pieminēja tos galvenos
stratēģiskos virzienus, uz kuriem ir orientēta Latvijas drošības politika, bet, tā
kā debatēs tika skarts jautājums arī par mūsu karavīru ekipējumu, tad es gribētu
precizēt dažas lietas.
Kā jūs jau zināt, gan Aizsardzības ministrija, gan ministrs
personiski ļoti rūpējas par to, lai mūsu karavīri būtu droši aizsargāti un labi
ekipēti. Un tas pirmām kārtām attiecas uz individuālā un kolektīvā ekipējuma
pilnveidošanu. Ir lietas, kuras ir klasificētā informācija un kurām es nevaru savā
runā pieskarties, bet es varu pateikt, ka mūsu karavīriem drīzumā būs jaunas
bruņumašīnas, jo Latvija ir apņēmusies piedalīties afgāņu karaspēka apmācībā,
un šajā kontekstā šim bruņojumam būs ļoti liela nozīme mūsu karavīru drošības
uzlabošanā un nostiprināšanā.
Strādājam arī pie tā saucamā mehanizācijas projekta, kas pašlaik
jau atrodas Ministru kabinetā, taču tam diemžēl būs vajadzīgs liels finansējums.
Tāpēc es gribētu aicināt gan opozīciju, gan arī Pabrika kungu: kad Saeimā tiks
balsots par budžetu, atcerieties to, ka par karavīru drošību ir jāiestājas, un,
lūdzu, atbalstiet šo līdzekļu piešķiršanu budžeta projektā.
Vēl es gribētu pateikt to, ka bruņojums tiek modernizēts, jo, kā
jūs jau zināt, sākumā mūsu armija darbojās tikai ar dāvinātiem ieročiem. Tiks
pirkti pieci pretmīnu kuģi, tiks būvēti arī patruļkuģi, un, kā te jau minēja,
notiek arī sadarbība starp bruņotajiem spēkiem Baltijas valstu starpā. Baltijas
valstis iegādāsies jaunus novērošanas radarus. Tiek būvēts arī Lielvārdes
militārais lidlauks, kas būs kopējs lidlauks visām Baltijas valstīm.
Protams, ir uzsākta arī jūras novērošanas sistēmas izveide, un
šajā procesā aktīvi tiek iesaistīta Zemessardze. Tā ka, es domāju, mūsu bruņoto
spēku pilnveide uzlabojas. Par to liecina arī sabiedriskās aptaujas dati, jo 67
procenti aptaujāto pozitīvi vērtē Nacionālajos bruņotajos spēkos notiekošos
procesus. Un sakarā ar pāreju uz profesionālo armiju šie procesi jau notiek.
Nobeigumā es gribētu pateikt vēl to, ka arī budžeta līdzekļi
tiks sadalīti precīzāk, kā tas tika norādīts jau arī aizsardzības koncepcijā,
paredzot šādu finanšu līdzekļu sadalījumu: ne vairāk par 50 procentiem personāla
izmaksām, 25 procenti – NBS uzturēšanai un 25 procenti – attīstībai.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.
N.Kabanovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamais Ministru prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi! Ļoti
interesanti un pamācoši ir tas, ka šajā ziņojumā tiek skarts arī enerģētikas
jautājums. Manuprāt, enerģētikas jautājumam nav politiskas nozīmes. Tas ir veselā
saprāta un ekonomikas jautājums. Manuprāt, enerģētiskā ziņā Latvija varētu būt
pašpietiekama, jo mums taču ir kūdra – viens miljards tonnu, un katru gadu tās
apjomi dabiski pieaug par vienu miljonu tonnu. Manuprāt, Latvijai pamatā vajag
attīstīt kūdras TEC. Turklāt mums taču ir vislielākais hidroenerģijas procents
Eiropas Savienībā! Būsim Latvijas patrioti un attīstīsim mūsu kūdras ražotni un
līdz ar to palīdzēsim laukiem un mazpilsētām!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Dainim Turlajam.
D.Turlais (LPP/LC frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Ministru prezidenta kungs! Kolēģi! Protams,
nacionālā drošība ir tas jautājums, par kuru atbildīgs ir ikviens Latvijas
iedzīvotājs, un tā vien šķiet, ka ikviens arī ir kompetents šajos jautājumos.
Tas, ka šī Ivara Godmaņa valdība ir precīzi pildījusi likumu un
ziņo par nacionālo drošību parlamentā, ir apsveicams. Un – pats galvenais! – tas
ir šīs valdības pienākums, tāpēc mēs varam tikai teikt paldies Ministru
prezidentam, ka viņš ir licis attiecīgajām izpildvaras institūcijām, kurām ir
pienākums šo darbu darīt, pildīt likumu, tādējādi dodot mums iespēju runāt par
šo ziņojumu šeit, parlamentā.
Gribu arī vērsties pie kolēģiem Štokenberga un Pabrika kunga, jo
pār viņiem vismaz tagad, kad viņi vairs nestrādā valdībā, ir nākusi apgaismība,
un viņi ir pievērsušies šiem jautājumiem. Es kaut kā neatceros, ka tad, kad jūs
strādājāt valdībā, būtu ticis skatīts šāds ziņojums un jūs būtu parlamentā
par to diskutējuši. Bet labāk vēlu nekā nekad!
Es domāju, ka šis nacionālās drošības analīzes process nekad
nevar beigties. Tas ir process, kam jānotiek vienmēr. Es domāju, ka arī mums,
Aizsardzības un iekšlietu komisijai, varbūt ir laiks padomāt par attiecīgo likumu
grozījumiem, lai šis darbs būtu loģiskāks, jo loģika, protams, prasa analizēt
apdraudējumu valstij jau pirms tam, iekams mēs apstiprinām koncepcijas, plānus un
spriežam par turpmāko rīcību.
Šobrīd iznāk mazliet savādi, ka plāni ir pieņemti un
apstiprināti, koncepcijas izskatītas Saeimā, un tagad mēs analizējam valsts
drošības jautājumus. Loģika it kā prasītu to darīt otrādi: vispirms ir draudu
analīze, pēc tam ir plāni un rīcība. Ja to varētu salīdzināt ar mediķu darbu, tad
acīmredzot vispirms ir jānosaka diagnoze un tikai pēc tam jāmēģina ārstēt
slimību. Droši vien mēs visi ļoti viegli saprotam: ja mēs sāksim ārstēt slimnieku
bez diagnozes noteikšanas vai ar nepareizi noteiktu diagnozi, tad labāk droši vien
būtu to vispār nedarīt.
Katrā ziņā valdība ir precīzi veikusi tai ar likumu uzdoto
pienākumu, un šīs, kaut arī īsās, bet tomēr debates ir devušas savu ieguldījumu,
lai mēs visi atbildīgi un kompetenti pieietu nacionālās drošības jautājumiem,
plāniem, koncepcijām un – pats galvenais! – rīcībai, jo mūsu rīcībā ir resursu
sadalījums tām prioritātēm, kas ir nepieciešamas šo plānu realizācijai.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Vai Ministru prezidents vēlas ko piebilst? Nē.
Paldies.
Līdz ar to jautājums ir izskatīts. Šis arī ir pēdējais mūsu
šodienas apstiprinātās darba kārtības jautājums. Lūdzu zvanu reģistrācijai!
Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es informēju, ka
Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu – Āboltiņas, Circenes,
Latkovska, Reira un Mūrnieces – jautājumu finanšu ministram Atim Slakterim par
Vladimiru Vaškeviču. Šis jautājums tiek nodots finanšu ministram Atim Slakterim.
Otrkārt, es gribu informēt visus klātesošos – gan kolēģus
deputātus, gan Saeimas darbiniekus, mediju pārstāvjus, kā arī citus klātesošos
interesentus -, ka Balsošanas zālē tūlīt sāksies akcija „Latvija – miera
zeme” un ka šīs akcijas ietvaros būs iespējams piedalīties mākslas darbu
tapšanā. Tā ir starptautiska akcija. Visi laipni aicināti!
Vārds paziņojumam deputātam Jānim Eglītim.
J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi, Saeimas basketbola komandas dalībnieki! Uzreiz pēc
reģistrācijas rezultātu nolasīšanas aicinu jūs pie valsts karoga uz vienu minūti
ilgu apspriedi. Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Andrim
Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 11.00
Sociālo un darba lietu komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Oskaram
Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
sēde notiks pulksten 12.30 komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Jānim
Šmitam.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde notiks pulksten
11.00 komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Jurim
Dalbiņam.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas
komisijas deputāti un deputātes! Rīt pulksten 10.30 mums komisijas telpās ir
tikšanās ar Gruzijas aizsardzības ministru. Esat laipni aicināti!
Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai
Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).
Kolēģi! Nav reģistrējušies: Vitālijs Aizbalts… ir, Aija
Barča… ir, Aigars Štokenbergs… ir, Vladimirs Buzajevs… ir, Boriss Cilevičs…
nav, Vaira Paegle… nav, Jānis Dukšinskis, Sandra Kalniete… bija, Arturs Krišjānis
Kariņš… attaisnoti nav, Jānis Klaužs… ir. Nav? Slims. Andrejs Klementjevs… nav,
Visvaldis Lācis… nav, Inguna Rībena… ir, Viktors Ščerbatihs… nav, Inese
Šlesere… nebija. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Līdz ar to Saeimas 10.jūlija sēdi pasludinu par slēgtu.
Informācija: Saeimas Prezidija sēde notiks Sarkanajā zālē pulksten
11.20.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas pavasara sesijas 18.sēde
2008.gada 10.jūlijā
Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā
Datums: 10.07.2008. 09:06:32 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2684 nodošanu komisijai
Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”
Datums: 10.07.2008. 09:08:58 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2688 nodošanu komisijai
Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā
Datums: 10.07.2008. 09:14:44 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2699 nodošanu komisijai
Par nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 10.07.2008. 09:16:46 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2541 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 10.07.2008. 09:19:14 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2568 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījums likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību” (3.lasījums)
Datums: 10.07.2008. 09:20:28 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2697 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā (1.lasījums)
Datums: 10.07.2008. 09:21:36 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2606 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” (1.lasījums)
Datums: 10.07.2008. 09:23:28 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2476 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1.lasījums)
Datums: 10.07.2008. 09:25:36 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2717 steidzamību
Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1.lasījums)
Datums: 10.07.2008. 09:26:08 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2717 pieņemšanu 1.lasījumā
Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā darbības laika pagarināšanu
Datums: 10.07.2008. 09:33:50 bal011
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2695
Datums: 10.07.2008. 10:29:38 bal012
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma