Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Indulis Emsis.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Godātie kolēģi! Sākam Saeimas 22.februāra sēdi un, kā parasts,
vispirms lemsim par darba kārtības jautājumiem.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības komisijas
priekšlikumu: „Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 51. un 87.pantu, komisija
lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 22.februāra sēdes darba kārtībā un
iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības
likumā” kā darba kārtības pēdējo punktu. Vai deputātiem ir iebildumi pret
darba kārtības papildināšanu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir
papildināta ar šo jautājumu.
Arī Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt grozījumus
Saeimas 22.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā
likumprojektu „Grozījums Ārstniecības likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir papildināta.
Tālāk, godātie kolēģi, izskatīsim Saeimas Prezidija atzinumus par
likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva,
Kabanova, Mitrofanova un Buhvalova iesniegto likumprojektu „Par Otrā pasaules kara
antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu” nodot Cilvēktiesību un
sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
„Pret” pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Šķiet, ka pakāpeniski veidojas vēlme attaisnot
Latvijas Republikas okupāciju. Ar šādu dokumentu tā iesniedzēji vēlas uzsvērt, ka
Latvijas Republikas okupācija bijusi viena pareiza lieta, jo sarkanarmieši ienāca,
palika un ir palikuši vēl šodien.
Šeit ir minēts 1939.gada 1.septembris. Tad nu varbūt ieskatīsimies
nedaudz vēsturē pirms un pēc šā datuma.
1933.gadā, kad notika cīņa par varu reihstāgā un kad cīnījās
sociāldemokrāti ar nacionālsociālistiem, tad nezin kāpēc no Maskavas, no Staļina
tētiņa Vācijas komunistiem nāca pavēle neatbalstīt sociāldemokrātus, tādējādi
palīdzot vecajam draugam Ādolfam tikt pie varas.
1938.gadā jau bija realizēts Austrijas anšluss – Vācija bija
iebrukusi Austrijā un pievienojusi to savai teritorijai. Nerunāsim nemaz par to, kas
pēc tam notika ar Sudetiem Čehoslovākijā un kas pēc tam notika ar pašu
Čehoslovākiju. Valsts tika sagrauta!
Tālāk nāca 1939.gada 23.augusts – aptuveni kāda nedēļa pirms
minētā 1.septembra -, un pēc tam sākās Polijas plosīšana. Mēs labi atceramies
1939.gada septembra notikumus Polijā: sākumā – iebrukums no rietumiem, bet pēc divu
nedēļu nogaidīšanas Staļina tētiņš bruka iekšā no austrumiem. Un drīz vien divi
kara noziedznieki – Ādolfs Hitlers un Josifs Staļins – jau rīko kopīgu parādi par
godu Polijas iekarošanai.
Kas notika pēc tam – 1939.gada nogalē un visā 1940.gada garumā?
Divi kara noziedznieki – PSRS un nacistiskā Vācija – plosīja visu Eiropu un dalīja to
savā starpā. Varbūt atcerēsimies tieši 1940.gadu – 1939.-1940.gada Ziemas karu
Somijā un 1940.gada okupācijas notikumus trijās Baltijas valstīs! Taču tagad te
iebāž iekšā 1939.gada 1.septembri un vēl cenšas apgalvot, ka tiem kaut kas
pienākas. Interesanti – kas? Šis un tas viņiem gan pienākas, bet par to varētu runāt
citā dokumentā.
Kas notika tālāk? Viens kara noziedznieks plānoja, kā apkarot otru
kara noziedznieku. 1941.gada janvārī PSRS vēl turpināja sūtīt savus krāsainos
metālus uz Vāciju, bet Vācija no šiem metāliem attiecīgi ražoja ieročus. Ādolfs
jau veidoja savu Barbarosas plānu, bet tanī pašā laikā saņēma šos krāsainos
metālus. Tā ka viens plānoja uzbrukt agrāk, bet otrs – vēlāk. Nu vienam sanāca
labāk, otram – sliktāk, tātad par šādiem te priecāties Latvijai jau nu galīgi
nevajadzētu un runāt par kaut kāda statusa piešķiršanu. Un arī kaut kādu
privilēģiju piešķiršana viņiem no mūsu valsts budžeta ir pilnīgi „garām”.
Es ceru, ka Saeimas nospiedošais vairākums nekad neatzīs Latvijas
Republikas okupāciju un neattaisnos neko tādu, kas ir saistīts ar šo notikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. „Par” runās deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi likumdevēji! Pamatodams
PCTVL frakcijas priekšlikumu – piešķirt antihitleriskās koalīcijas karavīriem
īpašu statusu -, es varētu ilgi un dikti stāstīt gan par slaveno 201.latviešu
strēlnieku divīziju, gan par 43.gvardes latviešu strēlnieku divīziju, gan par
1.latviešu aviācijas pulku un ar Suvorova Otrās pakāpes ordeni apbalvoto 130.latviešu
strēlnieku korpusu, gan par lielo daudzumu tautas partizānu vienību. Saeimas latviskais
vairākums pelnīti var lepoties ar saviem slavenajiem senčiem, kuru asinis, kas tika
izlietas kauju laukos, izpirka gan Arāja komandas benžu noziegumus, gan to personu
grēcīgos darbus, kuri piespiedu kārtā vai brīvprātīgi deva zvērestu Hitleram.
Tomēr lielākā daļa no tiem 150 tūkstošiem zaldātu, kas ir apbedīti Latvijas zemē
no Zilupes līdz Ventspilij, bez šaubām, ir krievi, ukraiņi, baltkrievi, tāpēc es
iztērēšu to laiku, kas man ir atvēlēts saskaņā ar Kārtības rulli, lai
pastāstītu kaut vai par dažiem no šiem varoņiem.
1941.gada jūnijā par Daugavpils aizstāvēšanu pirmais, kam tika
piešķirts Padomju Savienības Varoņa goda nosaukums, bija vienkāršais frontes pavārs
Ivans Sereda. Kādā kaujā pretinieka vieglais tanks triecienuzbrukumā nokļuva viņa
pulka dislokācijas teritorijā. Ar šauteni pret bruņām nebija vērts cīnīties.
Granātu arī Ivanam nebija. Tad drosminieks paķēra cirvi un ar to metās pretī tankam.
Ar spēcīgu sitienu viņš salieca ložmetēja stobru un ieķīlēja tanka torni.
Savlaicīgi viņam piebiedrojās arī cīņu biedri un saņēma gūstā tanka apkalpi.
Savukārt 13.jūnijā gaisa kaujā virs Daugavpils bumbvedēja apkalpe, kuru komandēja
vecākais leitnants Pjotrs Igašovs, iznīcināja divus vācu iznīcinātājus, bet trešo
taranēja. Pēc tam pilots ar savu degošo lidmašīnu ietriecās nacistu karaspēka
kolonnā, kas forsēja Daugavu.
Esmu pārliecināts, ka dažas rakstura īpašības no šiem mūsu
senčiem esam mantojuši arī mēs – viņu tuvākie vai attālākie pēcteči.
Latgales meži uz ilgiem laikiem atcerēsies partizāna spridzinātāja
Vasilija Kononova vārdu, kas ir nolaidis no sliedēm četrpadsmit nacistu ešelonus.
67.latviešu strēlnieku divīzija, kuru komandēja ģenerālis Nikolajs Dedajevs, kopā
ar brīvprātīgajiem veselu nedēļu sekmīgi aizsargāja Liepāju. Jau nacistu
okupētajā pilsētā pieci Sarkankarogotās flotes jūrnieki, kuru vārdi joprojām nav
zināmi, līdz pēdējam elpas vilcienam cīnījās 14.novembra bulvāra namā, kuru
artilērija sagrāva drupās. Kaujās par Liepāju nacisti zaudēja savus pirmos divus
tūkstošus kareivju. Vēlāk pienāca Maskavas, Staļingradas, Kurskas un Berlīnes
kārta.
Cienījamie kolēģi likumdevēji! Saskaņā ar 1994.gada līgumu starp
Latviju un Krievijas Federāciju rūpēties par mūsu teritorijā karā kritušajiem un
par Otrā pasaules kara pieminekļiem – tas ir Latvijas pienākums. Tāpat PCTVL uzskata,
ka rūpēties par šeit dzīvojošajiem 130.latviešu strēlnieku korpusa un citu vienību
veterāniem arī ir mūsu, Latvijas, pienākums.
Es kārtējo reizi piedāvāju Saeimas latviskajam vairākumam
pievienoties visā civilizētajā pasaulē pieņemtajai vēstures versijai un ar savu
balsojumu atbalstīt PCTVL iesniegto likumprojektu par antihitleriskās koalīcijas
kareivju statusu.
Paldies. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Viens deputāts ir runājis „par”, viens –
„pret”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura
reģistrācijas numurs ir 236/Lp9, nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 56, atturas – 7. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Kabanova, Sokolovska,
Buzajeva, Mitrofanova un Buhvalova iesniegto likumprojektu „Par personu, kuras
pildīja alternatīvo (darba) dienestu un aktīvo Latvijas Republikas obligāto valsts
dienestu, atzīšanu par Latvijas pilsoņiem” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko
lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir
atbildīgā komisija.
Deputāts Pēteris Tabūns ir pieteicies runāt „pret”.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Anotācijā par šo likumprojektu
rakstīts: „Likumprojekts paredz paplašināt Latvijas Republikas pilsoņu loku. Tiek
paredzēts piešķirt Latvijas pilsonību atzīšanas kārtībā Latvijas nepilsoņiem,
kuri no 1990.gada 4.maija ir pildījuši alternatīvo (darba) dienestu un no 1991.gada
1.oktobra – aktīvo Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu.”
Un, lūk, ko šajā sakarībā gribu pasacīt – protams, visvairāk
iesniedzējiem, bet diez vai viņi sadzirdēs un sapratīs… Un tomēr! Kaut īsi.
Mēs esam civilizēta valsts, un latvieši ir humāna tauta. Mūsu
valstī atraduši sev mājvietu gandrīz miljons cilvēku no bijušās Padomju
Savienības. Protams, tas ir okupācijas un kolonizācijas rezultāts. Un mēs jau simtiem
reižu esam runājuši par to – arī no Saeimas tribīnes -, ka vienai mazai tautai tas ir
pārāk smags slogs. Pārāk smags!
Tagad, 16 gadus pēc neatkarības atjaunošanas, Latvijā mūsu,
latviešu, ir drusciņ pāri par 50 procentiem. Vai tas ir daudz? Tas ir ārkārtīgi,
ārkārtīgi maz!
Šiem sabraukušajiem ir dotas mājas, ir doti dzīvokļi, ir dots
darbs, ir dotas pensijas. Viņi saņem pabalstus, visu, ko vien spējam dot (nu, ne visai
bagāta ir mūsu valsts pēc šiem trakajiem 50 okupācijas gadiem), atraujot līdzekļus
savējiem – latviešiem – un, protams, arī citu tautību pilsoņiem, citu tautību
cilvēkiem.
Bet jūs, Plinera kungs, Kabanov, Buzajev un pārējie, prasāt vēl un
vēl, un vēl. Prasāt: dodiet, dodiet, dodiet! Un tā vienmēr, katru dienu!
Nupat jūs pieprasījāt piešķirt Otrā pasaules kara
antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu. Dobeļa kungs jau pateica, ko mēs
šajā sakarībā domājam. Un tagad prasāt piešķirt šīm personām pilsonību! Vai
nav par traku? Un ko dodat pretī? Ko jūs paši – nemaz jau nerunājot par šiem
nepilsoņiem! – dodat pretī šai valstij? Naidu, vairāk neko! Musināšanu, vairāk
neko! Un vienmēr atgādināt: „Viņi maksā nodokļus!” Ak Dievs! Tā tik vēl
trūka, lai viņi šeit nemaksātu nodokļus! (No zāles dep. J.Pliners: „Pēter, vai
tu esi skaidrā prātā?”)
Jūs sakāt: pildīja alternatīvo darba dienestu un vēl citus darbus
veica pirms kādiem 15 vai 16 gadiem. Bet kas viņiem liedza šajos gados iegūt
pilsonību, pasakiet? Neviens! 120 tūkstošu – tie, kuri gribēja, – ir ieguvuši
pilsonību. Un kas liedza šiem cilvēkiem? Viņi nav gribējuši vai nav varējuši
iemācīties latviešu valodu arī šajos – neatkarības gados. Lūk, viņu lojalitāte un
attieksme pret Latvijas valsti!
Saprotiet reizi par visām reizēm, ka pilsonība nav nekāda tramvaja
biļete, arī to nedod par velti. Bet jūs prasāt, prasāt un vēlreiz prasāt! Tad nu
reiz māciet saviem aizstāvamajiem šo attieksmi pret valsti, māciet! Bet to jūs
negribat.
Un tāpēc mēs gribam jums vēlreiz atgādināt… un tādēļ es esmu
nācis šeit, tribīnē, lai gan es saprotu, ka tas ir veltīgi. Jūs atkal un atkal,
visus četrus šīs Saeimas darbības gadus, iesniegsiet katrā Saeimas sēdē šādus
nepieklājīgus priekšlikumus un kavēsiet mūsu laiku. Bet – ko lai dara? Apdomājieties
tomēr un kļūstiet reiz par normāliem Latvijas pilsoņiem arī jūs!
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Deputāts Nikolajs Kabanovs ir pieteicies runāt
„par”.
N.Kabanovs (PCTVL frakcija).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Manuprāt,
iepriekšējais orators absolūti novirzījās no temata.
Jūs visi zināt, ka Valsts prezidente, vakar apmeklējot Rīgas
Centrālcietumu, nonāca pie slēdziena, ka cilvēki tur atrodas kā zoodārzā. Taču
zoodārzā atrodas ne tikai zvēri, bet arī cilvēki, kas kopj šos zvērus.
Es pazīstu vienu žurnālistu, kurš pirms 15 gadiem bija cietumā.
Tas ir, viņš nebija vis noziedznieks, bet apsargāja ieslodzītos. Bijušās PSRS
Iekšlietu karaspēka konvoja pulks tajā laikā jau bija izvests no Latvijas – tika
izvests pats pirmais – un ieslodzījuma vietas varēja palikt bez jebkādas kontroles.
1990.-1991.gadā Latvijas cietumus un kolonijas skāra dumpju
epidēmija, kas beidzās ar cilvēku upuriem. Bail iedomāties, kas varētu notikt, ja
šis „kontingents” (pēdiņās) iznāktu brīvībā! Starp citu, līdzīga situācija
izveidojās daudzās bijušajās padomju republikās un noveda pie traģiskām sekām.
Mans paziņa joprojām ir nepilsonis, lai gan lieliski runā latviski.
Viņš ir pat intervējis dažus no šeit klātesošajiem. Kāpēc viņš
nenaturalizējas? Tāpēc, ka pirms 15 gadiem ierindas priekšā viņam apsolīja:
„Visiem piešķirsim pilsonību!” Viņus vienkārši apmānīja.
1991.-1993.gadā daudzi simti jauniešu, kuriem nebija Latvijas
pilsonības, pildīja aktīvo obligāto valsts dienestu dažādās mūsu valsts
militarizētajās struktūrās. Tagad, ņemot vērā naturalizāciju un no Latvijas
izbraukušo skaitu, runa varētu būt par aptuveni 100 cilvēkiem, kuriem ir nepilsoņa
statuss.
Es esmu pārliecināts, ka pat pats radikālākais ultrapatriots
nevarēs pasludināt, ka Latvijas pilsonības piešķiršana tik nelielam cilvēku skaitam
būtu uzskatāma par draudiem pilsoņu kopumam. Latvijas valsts savukārt atcerēsies pati
savu vēsturi, jo 1920.gadā, pēc atbrīvošanās kara beigām, tādā veidā pilsonību
ieguva daudzi karavīri, kas bija nelatvieši. Par laimi, 90.gadu sākumā mūsu
militārajiem formējumiem nenācās piedalīties kaujas operācijās, taču robežu
apsardzība, ieslodzījuma vietu apsardzība un kārtības sargāšana arī toreiz bija
daudz bīstamāka nekā pašreiz, kad mēs atrodamies ES un NATO stabilitātes zonā.
Ja dienestu sauc par pienākumu pret valsti, tad pie visa teiktā var
piebilst, ka 90.gadu sākumā, kad Latvijas Republika bija tikko atjaunota un neko vēl
šiem jaunajiem cilvēkiem nebija devusi, tieši viņi bija tie, kas tai piešķīra
lojalitātes un kalpošanas kredītu.
Militārajā folklorā ir leģenda par aizmirsto sargkareivi, kurš
nosala postenī, pildot pavēli. Lai tagad Latvija atdod savu parādu saviem aizmirstajiem
sargiem!
Aicinu jūs balsot „par”.
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Viens ir runājis „par”,
viens – „pret”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura
reģistrācijas numurs ir 237/Lp9, nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 58, atturas – 5. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
Eiropas konvenciju par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību un tās protokolu”
nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Ārlietu komisijai un
noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret
Saeimas Prezidija atzinumu? (No zāles: „Piekrīt!”) Deputāti piekrīt.
Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmi” nodot Izglītības, kultūras un
zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt
Saeimas Prezidija atzinumam? (No zāles: „Piekrīt!”) Deputāti piekrīt.
Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Likums
par Eiropas Kopienu Tiesas jurisdikcijas atzīšanu saskaņā ar Līguma par Eiropas
Savienību 35.panta nosacījumiem” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Saeimas Prezidija atzinumam? Deputāti
piekrīt. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Noguldījumu garantiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt atzinumam? Deputāti
piekrīt. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Ārstniecības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā
ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti piekrīt.
Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi, mums darba kārtībā ir iekļauti arī jautājumi
par atvaļinājuma piešķiršanu deputātiem. Piešķirt viņai atvaļinājumu ir
lūgusi deputāte Linda Mūrniece. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
atvaļinājuma piešķiršanu deputātei! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 1. Atvaļinājums deputātei piešķirts.
Tāpat mēs esam saņēmuši deputāta Jāņa Klauža lūgumu
piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu 22.februārī. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi, izskatīsim likumprojektus! Likumprojekts „Grozījumi
Kredītiestāžu likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns. Lūdzu!
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Ja jums vēl nav dokumenta
uz rokas, tad varu pasacīt, ka tā numurs ir 345A. Tas ir valdības iesniegtais
likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, kuru komisija ir izskatījusi un
atbalstījusi otrajam un galīgajam lasījumam. Komisija kopā ar Juridisko biroju šim
likumprojektam ir sagatavojusi četrdesmit deviņus priekšlikumus, no kuriem 1. attiecas
uz likumprojekta 2.pantu. Tas saņemts no Juridiskā biroja, un komisija aicina to
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. (Dep. J.Dobelis kaut ko sauc
no zāles.)
K.Leiškalns. 2. – saņemts no… Dobeļa kungs, netraucējiet
ziņotāju! 2.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Komisija aicina to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 3.priekšlikums ir par likumprojekta 5.pantu, un tas ir
saņemts no Juridiskā biroja. Komisija aicina atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 4.priekšlikums ir par likumprojekta 9.pantu, un tas ir
saņemts no Juridiskā biroja. Tas ir redakcionālas dabas. Komisija aicina atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
K.Leiškalns. Līdzīgi ir ar 5. – Juridiskā biroja priekšlikumu, kas
arī ir redakcionālas dabas. Komisija aicina atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 6. – terminoloģisks Juridiskā biroja priekšlikums par
likumprojekta 9.pantu. Komisija aicina atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
K.Leiškalns. 7.priekšlikums attiecas uz 9.pantu. To iesniedzis
Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 8.priekšlikumā ir runāts par izslēgumu 12.2 pantā.
Atbildīgā komisija aicina to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums par 12.pantu.
Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 28.lappusē ir 10. – Juridiskā biroja priekšlikums par
19.pantu. Tas komisijā ir ieguvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 11. – atbildīgās komisijas priekšlikums par izslēgumu
35.pantā – svītrot tā sesto daļu. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Arī 12.priekšlikums saņemts no atbildīgās komisijas.
Es aicinu deputātus to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 12.priekšlikumam.
K.Leiškalns. Komisija izdarījusi grozījumu arī 35.1 pantā.
Aicinu parlamentu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
K.Leiškalns. 14.priekšlikumā ir lasāma atbildīgās komisijas
redakcija 35.panta trešajai daļai. Aicinu jūs atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisiju.
K.Leiškalns. Atbildīgā komisija ir izteikusi citā redakcijā arī
35.panta ceturto daļu. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta arī 15.priekšlikumu.
K.Leiškalns. Turklāt atbildīgā komisija ir papildinājusi 35.pantu
ar piekto daļu attiecīgajā redakcijā, kuru aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Arī 16.priekšlikumu deputāti atbalsta.
K.Leiškalns. 17.priekšlikums saņemts no atbildīgās komisijas, un
tas paredz izslēgumus 36.2 un 36.3 pantā. Aicinu
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. 17.priekšlikumu deputāti atbalsta.
K.Leiškalns. 18.priekšlikums paredz aizstājumu likumprojekta
27.pantā. To iesniedz Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
K.Leiškalns. Jāpāriet uz tālākajām lapām tāpat kā uz
attālākām zemēm. Esam 54.lappusē, kur ir 19. – atbildīgās komisijas priekšlikums
par 53.panta sesto daļu. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 19.priekšlikumu.
K.Leiškalns. Par 50.9 pantu ir atbildīgās komisijas
20.priekšlikums, par šā panta trešo daļu. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
K.Leiškalns. 21.priekšlikumā Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisija aicina izteikt 50.2 panta ceturto daļu jaunā redakcijā. Aicinu
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
K.Leiškalns. Tāpat Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir
izteikusi šā panta astoto daļu jums redzamajā redakcijā. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. 22.priekšlikumu deputāti atbalsta.
K.Leiškalns. Izslēgums 63.pantā, ko piedāvājis finanšu ministrs
Oskars Spurdziņš, ir guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. 23. – finanšu ministra Spurdziņa priekšlikumu –
deputāti atbalsta.
K.Leiškalns. Finanšu ministra Spurdziņa kunga piedāvāto labojumu
komisija ir atbalstījusi un iekļāvusi 25.priekšlikumā, kuru es aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Man šķiet, ka 24. un 25.priekšlikums ir jāskata
kopā. Jā?
K.Leiškalns. Jā.
Sēdes vadītājs. Pret 24. un 25.priekšlikumu un komisijas atzinumiem
deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Paldies deputātiem.
26.priekšlikums ir par 86.pantu, un tas ir saņemts no Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisijas. Aicinu jūs to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atzinumam.
K.Leiškalns. 27. ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
papildinājums šim pantam ar jaunu daļu. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 27.priekšlikumu.
K.Leiškalns. 28. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 88.pantu.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
K.Leiškalns. Arī 29.priekšlikums ir atbildīgās komisijas
priekšlikums, kuru es aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
K.Leiškalns. Atbildīgā komisija ir veikusi aizstājumu 101.3 panta
sestajā daļā. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
K.Leiškalns. 31.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, un tas
ir par likumprojekta 38.pantu jeb likuma 101.4 pantu. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Šajā pašā pantā ir aizstājums, ko ir ierosinājis
Juridiskais birojs un ko atbildīgā komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Arī 32.priekšlikumam deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 101.5 pantā grozījumus iesaka pati
atbildīgā komisija. Aicinu Saeimu tos atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 33.priekšlikumu.
K.Leiškalns. 34.priekšlikums ir par šā panta sesto daļu, un to ir
iesniegusi atbildīgā komisija – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Aicinu
deputātus atbalstīt to.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atzinumam.
K.Leiškalns. 35.priekšlikums ir 101.8 panta jauna
redakcija. Tas ir no atbildīgās komisijas. Aicinu deputātus atbalstīt to.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 36.priekšlikums ir par panta ceturtās daļas 2.punktu,
un tas ir no atbildīgās komisijas. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 37.priekšlikums ir no atbildīgās komisijas, un tas ir
par izslēgumu 101.11 pantā. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Atbildīgā komisija ir iesniegusi priekšlikumu veikt
izslēgumu 101.13 pantā. Aicinu parlamentu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 38.priekšlikumam.
K.Leiškalns. Pārejam pie 95.lappuses. Tur ir 39.priekšlikums –
Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 42.pantu. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 40.priekšlikums. Grozījumus šajā pantā – 42.pantā –
ir ierosinājis Juridiskais birojs, un tie ir guvuši komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. 40.priekšlikumu deputāti atbalsta.
K.Leiškalns. 41.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums
izdarīt papildinājumu likumprojekta 45.pantā. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Likumprojekta 48.pantā Juridiskais birojs piedāvā
aizstājumu, kuru atbildīgā komisija vienprātīgi atbalsta.
Sēdes vadītājs. 42.priekšlikumu deputāti atbalsta.
K.Leiškalns. Pārejam pie tālas lappuses, tā ir 109.lappuse.
43.priekšlikums ir par likumprojekta 59.pantu. Tas ir no Juridiskā
biroja un ir guvis atbildīgās komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atzinumam par 43.priekšlikumu.
K.Leiškalns. Arī nākamais priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Tas
ir par grozījumu šajā pašā pantā un ir atbildīgās komisijas atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī 44.priekšlikumu deputāti atbalsta.
K.Leiškalns. 45.priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā
parlamentam savu pārejas noteikumu redzējumu. Aicinu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atzinumam.
K.Leiškalns. 46. – finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums – ir
pēc būtības atbalstīts komisijā. Taču komisija piedāvā savu redakciju, kas ir
redzama 47.priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas atzinumu par 46.
un 47.priekšlikumu.
K.Leiškalns. Un punktu visam pieliek Juridiskais birojs ar
48.priekšlikumu – papildināt 61.pantu. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā. (No
zāles dep. J.Dobelis: „49. palika! A-a! Kļūdījies! Teici, ka 49.”)
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”
(reģistrācijas numurs 177/Lp9) pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.
Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu „Grozījums
Civillikumā”. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi!
Strādāsim ar likumprojektu „Grozījums Civillikumā” (reģistrācijas numurs
62/Lp9). Juridiskā komisija izskatīja iesniegtos priekšlikumus.
1.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko. 2.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
V.Stepaņenko. 3.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atzinumam.
V.Stepaņenko. 4.priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret to, ka 4.priekšlikums nav
atbalstīts.
V.Stepaņenko. Lūdzu deputātus nobalsot par likumprojekta
pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 62/Lp9, pieņemšanu
trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav.
Likums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojekts „Par
1949.gada 12.augusta Ženēvas konvenciju Papildprotokolu par papildu atšķirības
emblēmas apstiprināšanu”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš no Latvijas
Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar
dokumentu Nr.155. Pret pirmajā lasījumā izskatīto likumprojektu nekādu iebildumu nav,
nekādi papildinājumi nav saņemti. Aicinu atbalstīt to otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Balsosim par likumprojektu, kura
reģistrācijas numurs ir 80/Lp9! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu… Vai šis ir galīgais lasījums? Tātad
likumprojekts ir pieņemts. Paldies.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu
izmantošanas pabeigšanas likumā”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Guntis Blumbergs.
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības
komisija ir tā saucamā Privatizācijas pabeigšanas likuma otrajam lasījumam saņēmusi
12 priekšlikumus.
- – frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikums. Komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godājamie kolēģi! Cienījamais priekšsēdētāj! Tātad „Jaunais
laiks” ir iesniedzis 1., 2. un 3.priekšlikumu, kas faktiski ir par vienu un to pašu
problēmu, tāpēc tās būtību es mēģināšu izskaidrot, runājot par 1.priekšlikumu.
Tātad „Jaunā laika” priekšlikuma būtība ir šāda: mēs
piedāvājam to zemi, ko nodod privatizācijai un kas ir kopā ar jaunu objektu,
privatizēt pēc tirgus vērtības. Tagad paskaidrošu šo būtību dziļāk.
Apbūvētā zeme var būt divu veidu. Tas viens gadījums ir tad, kad
iedzīvotājs, firma vai vienalga kāds cits ir privatizējis ēku, bet pēc tam ir
pienācis brīdis, kad privatizētājs vēlas privatizēt arī zemi. Šādos brīžos tiek
izmantota speciāla formula, ar kuras palīdzību nosaka šīs zemes vērtību. Ir
skaidrs, ka šai zemei vairs nav vienkārša tirgus vērtība, jo tai virsū ir
apgrūtinājums, proti, māja. Un tāpat ir skaidrs, ka tā nav arī vairs kadastrālā
vērtība, jo kadastrālā vērtība tomēr ir stipri zemāka.
Tātad šie gadījumi mūsu piedāvātajā redakcijā tiek nodalīti
atsevišķi, un līdzīgi tam, kā tas bija iepriekš likumdošanā, šīs zemes vērtība
tiek rēķināta pēc speciālas, atjaunotas kadastrālās vērtības vai tiek noteikta
tuvināti tirgus vērtībai.
Savukārt tajos gadījumos, kad tiek privatizēts pavisam jauns
īpašuma objekts, proti, māja kopā ar zemi, tad šajos gadījumos mēs piedāvājam
cenu noteikt pēc tirgus vērtības, kas maksimāli ir augstāka. Un tas ir pretēji tam,
kāds ir bijis premjera padomnieka Šadinova kunga piedāvājums, kas šobrīd ir nonācis
atklātībā un pirmajā lasījumā nostiprinājies. Tas ir pretējs tam, ka privatizēt
vajadzētu pēc šīs formulas.
Tomēr tā galvenā sāpe, kāpēc mēs šādu priekšlikumu esam
piedāvājuši, ir šāda: gan Šadinova kungs, gan arī daudzi citi eksperti ir
atzinuši, ka, rēķinot pēc šīs formulas, īpašuma objekta cena iznāk zemāka
vidēji par 30 procentiem. Iznāk zemāka cena!
Un te nu es gribu tam pievērst visu pašvaldību deputātu, visu to
kolēģu uzmanību, kuri Saeimā ir ievēlēti no pašvaldībām: rēķinieties ar to, ka
tad, ja jūs neatbalstīsiet „Jaunā laika” priekšlikumu, jūsu pašvaldības
saistībā ar šādu atsevišķu īpašuma objektu, kur ir māja kopā ar zemi,
privatizāciju zaudēs naudu – zaudēsiet līdz 30 procentiem naudas tikai tāpēc, ka
šajos gadījumos šāda formula nav piemērojama, jo pareizi un pēc laba saimnieka
prakses to vajadzētu privatizēt par maksimāli augstāko piedāvāto cenu.
Tāpēc es aicinu atbalstīt gan 1., gan 2., gan arī 3. frakcijas
„Jaunais laiks” priekšlikumu. Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates turpina deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Priekšlikums, Zaķa kungs, ir ārkārtīgi interesants, pat patīkams
un, protams, pašvaldības budžetu veicinošs, bet te ir jāteic, ka situācija ir
izveidojusies drusciņ citādāka. Visi pieteikumi par attiecīgās zemes privatizāciju
jau ir pieņemti, tāpēc attiecināt šīs jūsu jaunās normas uz cilvēkiem, kuri ir
iesnieguši privatizācijas priekšlikumus, pastāvot citiem apstākļiem, vienkārši
nevar.
Cilvēki raudās… Viņiem būs grūti. Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates turpina deputāts Dzintars Zaķis, otro
reizi.
Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).
Leiškalna kungs, likumdošana šobrīd šādus gadījumus
nereglamentē, tāpēc privatizācijas iestādes tika vadījušās pēc ierastās prakses.
Rīgā bija daudzi gadījumi, kad privatizēja pēc formulas, savukārt Valsts
privatizācijas aģentūrā, izstrādājot privatizācijas pabeigšanas likumu, Leiškalna
kungs, mums šīs diskusijas notika regulāri. Valsts privatizācijas aģentūras vadība
regulāri sniedza mums ziņas par to, ka tā nevēlas privatizēt par cenu, kas ir zemāka
nekā maksimāli iespējamā, tāpēc ka, raugoties no labas saimniekošanas prakses
viedokļa, tas ir pareizi, un Valsts privatizācijas aģentūrai bija šāda prakse un
tiesiskā paļāvība. Īstenībā iepriekšējā Saeimā ļoti bieži lietotais termins
tieši to arī paredz: ja tu iesniedz savu priekšlikumu atbilstoši kādam likumdošanas
regulējumam, tad pēc tāda arī notiek privatizācija. Ja 8.Saeimas laikā pēc šāda
principa Valsts privatizācijas aģentūra privatizēja, tad arī šobrīd tā tam būtu
bijis pareizi jāturpinās. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Tā nav!”)
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates turpina deputāts Krišjānis Kariņš.
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Tik tiešām es
aicinu ieklausīties, ko saka kolēģis Dzintars Zaķis. Tā tiešām ir! Tāda kārtība
ir bijusi, ka Valsts privatizācijas aģentūra pēdējos gados, vērtējot
privatizācijas pieteikumus, ir centusies noteikt pēc iespējas lielākas cenas, lai
valstij vai pašvaldībai būtu pēc iespējas lielāki ienākumi.
Kalvīša valdība Satversmes 81.panta kārtībā ir iesniegusi
grozījumus, kas līdz 30 procentiem, pēc mūsu aprēķiniem, samazinātu šajā
gadījumā ieņēmumus pašvaldībām.
Kolēģi! Šis nav pareizais virziens, kurā vajadzētu iet!
Privatizācijas process ir, varētu teikt, gandrīz jau noslēdzies. Šie iesniegumi jau
pērnā gada augustā bija jāiesniedz, bet tagad Ministru kabinets ir atradis veidu, kā
valstij vēl vairāk samazināt ienākumus no jau iesniegtajiem privatizācijas
pieteikumiem. Tāpēc mums nevajadzētu atbalstīt šo mainīto kārtību, bet gan
vajadzētu saglabāt to, kas mums jau bija. Līdz ar to mūsu frakcija ir iesniegusi
priekšlikumus, kas faktiski ļautu to nodrošināt.
Tātad domāsim nevis par to, ko varbūt partijās viens vai otrs
runā, ka vajag samazināt cenu privatizējamiem objektiem, bet gan domāsim par to, ko
vēlētāji mums ir uzticējuši, – rūpēties par valsts ieņēmumiem, par pašvaldību
ieņēmumiem!
Un šajā gadījumā es aicinu atbalstīt frakcijas „Jaunais laiks”
priekšlikumus. Paldies.
Sēdes vadītājs. Debatēs runās deputāts Vents Krauklis.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Domāju, ka mūsu komisijas piedāvātais variants
ir korektāks vairāku iemeslu pēc. Un pirmām kārtām jau tāpēc, ka Valsts zemes
dienesta vērtējums ir tāds vērtējums, kas ir izstrādāts, vadoties pēc
apstiprinātas metodikas, tāpēc es nedomāju, ka Valsts zemes dienests īpaši
centīsies, lai kaut kādā veidā samazinātu šo privatizējamā objekta vērtību.
Otrs iemesls. Runa ir par to, ko mēs vispār saprotam ar vārdiem
„tirgus vērtība”? Tātad tie ir vērtētāji, kuru vērtējums bieži vien ir ļoti
subjektīvs. Tie, kuri praksē ir saskārušies ar šīm lietām, ļoti labi zina, ka
nereti ar šiem vērtētājiem tiek panāktas dažādas vienošanās, jo viņi nav nekādi
valsts ierēdņi. Un es pat pieļauju iespēju, ka viņu sniegtais vērtējums varētu
būt zemāks par Zemes dienesta vērtējumu, kas līdz ar to būtu galīgi nepieļaujami.
Trešām kārtām, parastā privatizācijas kārtība ir tāda, ka
šāds objekts beigu beigās tiek privatizēts izsolē un tam tiek noteikta tikai
sākotnējā cena.
Līdz ar to komisija uzskatīja, ka tās piedāvātais variants ir gan
saprotamāks, gan vieglāk pārbaudāms, gan arī valsts interesēm atbilstošāks.
Sēdes vadītājs. Debatēs runās deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Šī diskusija mums tiešām iznāk ļoti
interesanta. Mums ir valdība, izpildvara, kam ir jārūpējas par Valsts budžeta likuma
izpildi, par ieņēmumiem valsts kasē un par pašvaldību ieņēmumiem (sadarbībā ar
pašvaldībām un Latvijas Pašvaldību savienību), un mums ir arī opozīcija. Taču
īpatnējā veidā Latvijā viss notiek otrādi: valdība cenšas samazināt valsts
ieņēmumus, mainīdama privatizācijas kārtību attiecībā uz tiem iesniegumiem, kas
jau pirms pusgada ir iesniegti, un ir viena opozīcijas partija, kas rūpējas un domā
iesniegt šā likuma sakarā priekšlikumus, lai par apmēram 30 procentiem palielinātu
valsts budžeta ieņēmumus… es atvainojos, pašvaldību budžeta ieņēmumus no šiem
privatizācijas darījumiem.
Kraukļa kungs nāk un runā par šo Valsts zemes dienesta izstrādāto
vērtējumu. Taču, kā mēs ļoti labi zinām, šajā vērtējumā, šajā formulā tiek
iestrādāti tie darījumi, kas ir notikuši pārskata periodā. Kā mēs ļoti precīzi
zinām, šīs vērtības aug, un līdz ar to tā formula, kas šodienas vērtību nosaka,
balstoties uz iepriekšējiem darījumiem, tas ir, tādiem, kuri notikuši kaut kādā
iepriekšējā laika periodā, operē, protams, ar mazākiem skaitļiem. Protams, tā
atpaliek no šīsdienas tirgus situācijas. Kādēļ mums šajos privatizācijas
darījumos ir tīšām jāatsakās no ieņēmumiem pašvaldību budžetā? Kāpēc mums ir
tik šausmīgi jānāk pretī šiem privatizācijas pieteikumu iesniedzējiem? (No
zāles dep. A.Rugāte: „Neviens jau neatsakās!”) Nu, es redzu tikai vienu iemeslu
– var būt, ka šie privatizētāji ir dāsni sponsori valdības partijām. Tādu iemeslu
es varu saprast, bet ne attaisnot. Es domāju, ka Latvijas parlamentam tomēr ir jādomā
valstiski, nevis jārīkojas dažu partiju, dažu sponsoru interesēs.
Tāpēc tiem godātajiem kolēģiem, kas varbūt šobrīd vēl nav
iepazinušies ar frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikumiem, atgādinu: jums ir vēl
kāds mirklis laika. Lūdzu, izlasiet un atbalstiet tos!
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai deputātam Guntim Blumbergam
komisijas vārdā būtu kaut kas piebilstams? Lūdzu!
G.Blumbergs. Tautsaimniecības komisijā daļa deputātu ir tādi,
kas… pirms mēs kļuvām par Saeimas deputātiem, mēs esam strādājuši
pašvaldībās, būdami, teiksim, samērā atbildīgos amatos. Un balsojumā par šiem
visiem trim frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikumiem mēs ar pārliecinošu
vairākumu šos priekšlikumus neatbalstījām. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 1.
– frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 46, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Blumbergs. Arī 2.priekšlikums ir no frakcijas „Jaunais laiks”,
un par to jau diskutējām. Komisija neatbalstīja. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 2. – frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 46, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Blumbergs. Arī 3.priekšlikums ir frakcijas „Jaunais laiks”
priekšlikums, par ko jau diskutējām. Komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 3.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 45, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Blumbergs. 4.priekšlikums ir deputātu Annas Seiles un Gunāra
Laicāna priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Pret komisijas atzinumu par 4. un 5.priekšlikumu…
G.Blumbergs. 5.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. …deputātiem iebildumu nav.
G.Blumbergs. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atzinumam par 6.priekšlikumu.
G.Blumbergs. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 7.priekšlikumam.
G.Blumbergs. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir
atbalstīts, precizējot redakciju.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret atzinumu par
8.priekšlikumu.
G.Blumbergs. 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 9.priekšlikumam.
G.Blumbergs. 10.priekšlikums ir likumprojekts, kas ir iesniegts
81.panta kārtībā un ir par privatizācijas sertifikātiem. Ir atbalstīts, precizējot
redakciju.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 10.priekšlikumu.
G.Blumbergs. 11. – deputāta Stepaņenko priekšlikums, kurš netika
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Blumbergs. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 160/Lp9, pieņemšanu
otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 21, atturas – 13. Likumprojekts
otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
G.Blumbergs. Paldies kolēģiem! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš
trešajam lasījumam – 30.marts.
Sēdes vadītājs. 30.marts. Vai deputātiem ir kādi citi
priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par privatizācijas sertifikātiem””. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Guntis Blumbergs.
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par privatizācijas
sertifikātiem””. Tautsaimniecības komisija saņēma trīs priekšlikumus
likumprojekta otrajam lasījumam.
1. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atzinumam.
G.Blumbergs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums, kurš arī ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
G.Blumbergs. Un 3. – Juridiskā biroja priekšlikums, kurš arī tika
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo atzinumu.
Vairāk priekšlikumu par šo likumprojektu nav iesniegts. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 161/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
G.Blumbergs. Komisija piedāvā 30.martu.
Sēdes vadītājs. 30.marts. Vai ir citi priekšlikumi? Citu
priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam
pieņemts.
G.Blumbergs. Paldies.
Sēdes vadītājs. Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu –
likumprojektu „Ministru kabineta iekārtas likums”. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Jānis
Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi deputāti! Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt
valdības izstrādāto likumprojektu „Ministru kabineta iekārtas likums”.
Sēdes vadītājs. Debatēs neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 143/Lp9,
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 16, atturas – 6.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
J.Lagzdiņš. 30.marts.
Sēdes vadītājs. 30.marts. Vai deputātiem ir kādi citi
priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu
likumprojekta otrajam lasījumam pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu
„Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas
Nr.149/Lp9) un to atbalstīja.
Lūdzu Saeimu nobalsot par minēto likumprojektu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 149/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
V.Stepaņenko. 2007.gada 8.marts.
Sēdes vadītājs. 8.marts. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu
priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pieņemts.
Izskatīsim nākamo Juridiskās komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (šoreiz (dokumenta reģistrācijas
numurs ir 148/Lp9). Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja minēto likumprojektu
pirms pirmā lasījuma un to atbalstīja. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojekta
pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 148/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
V.Stepaņenko. 8.marts.
Sēdes vadītājs. 8.marts. Vai deputātiem ir kādi citi
priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu –
8.martu – pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi
Krimināllikumā” (reģistrācijas Nr.185/Lp9). Juridiskā komisija atbalstīja šā
likumprojekta virzīšanu pirmajam lasījumam.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 185/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
V.Stepaņenko. 2007.gada 8.marts.
Sēdes vadītājs. 8.marts. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu
priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam
lasījumam ir pieņemts.
Izskatīsim nākamo likumprojektu – „Priekšlikumu un sūdzību
likums”. Otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Jānis
Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi deputāti! Sagatavojot likumprojektu otrajam
lasījumam, komisija izvērtēja trīsdesmit priekšlikumus.
1.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 3.priekšlikums – akceptēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 5. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums – daļēji
atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 6.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 5. un 6.priekšlikumu
un pret komisijas atzinumiem.
J.Lagzdiņš. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
J.Lagzdiņš. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums – daļēji
atbalstīts un iekļauts 10.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Pret 8. un 10.priekšlikumu un pret komisijas
atzinumiem deputātiem iebildumu nav.
J.Lagzdiņš. 9.priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz debates. Debatēs par
9.priekšlikumu pieteicies deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Ļoti vienkāršs jautājums: vai valsts iestādei
ir jāatbild uz priekšlikumu? (No zāles dep. J.Dobelis: „Nav! Nav jāatbild!”)
Es domāju, ka ir! Kaut vai elementāra pieklājība uz to aicinātu.
Un, ja mēs runājam par plaisu (No zāles dep. J.Dobelis: „Par
šķirbu!”) sabiedrībā – par plaisu starp varu un sabiedrību -, tad padomāsim,
vai ar šo priekšlikumu mēs to vēl vairāk nevairosim. Jā, protams, mūsu
iedzīvotāji, mūsu pilsoņi nepaguruši var rakstīt un rakstīt valsts iestādēm. Jā,
reizēm tas varbūt nav nopietni, reizēm tas nav pārdomāti, reizēm ierēdnis zina
labāk, bet kāpēc vajag noraidīt to vienu reto iespēju, kad cilvēkam tomēr ir
taisnība? Un kāpēc gan viņš nevarētu saņemt atbildi uz savu piedāvāto
priekšlikumu? Šajā un arī dažos citos manos priekšlikumos ir runāts tieši par šo
ļoti vienkāršo lietu.
Godātie valdošās koalīcijas pārstāvji, kuri tik ļoti, ļoti
baidāties no „Jaunā laika” priekšlikumiem un tos visus noraidāt principā, šeit
nav nekā politiska!
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā deputāts
Jānis Lagzdiņš vēlas ko teikt?
J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Es aicinu atšķirt
priekšlikumu tabulas otro lappusi un uzmanīgi izlasīt (No zāles dep. J.Dobelis:
„Nevajag!”) likumprojekta 2.panta pirmo daļu. Likuma 2.panta pirmā daļa nosaka
kārtību, kādā privātpersona iesniedz un kādā iestāde īsteno savus uzdevumus –
izskata dokumentu, kurā ietverts iestādes kompetencē esošs lūgums, sūdzība,
priekšlikums vai kāds cits jautājums, turpmāk – iesniegums. Šadurska kungs,
tādējādi jebkāda veida priekšlikumi – mutiski vai rakstiski, kas noformēti jebkādā
formā, – ir uzskatāmi par iesniegumiem. Šeit nav nekādas politikas!
Es aicinu turpmāk uzmanīgāk izlasīt likumprojektu.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 9. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 46, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Lagzdiņš. 11.priekšlikums – nav atbalstīts. (No zāles:
„Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 11. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 48, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Lagzdiņš. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums – daļēji
atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 14.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Pret 12. un 14.priekšlikumu un pret komisijas
atzinumiem deputātiem iebildumu nav.
J.Lagzdiņš. 13.priekšlikums – nav atbalstīts. (No zāles:
„Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 13. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 47, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Lagzdiņš. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums – daļēji
atbalstīts un iekļauts 18.priekšlikumā.
Arī 16.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts
18.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Pret 15. un 16.priekšlikumu un pret komisijas
atzinumiem deputāti neiebilst.
J.Lagzdiņš. 17.priekšlikums – nav atbalstīts. (No zāles:
„Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 17. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 50, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Lagzdiņš. 19.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Lūdzu vienu momentu! Mēs pieņēmām lēmumu tikai
par 15. un 16.priekšlikumu. Tātad mums vēl ir jāskata 18.priekšlikums. Te ir
komisijas piedāvātā redakcija, kas paredz apvienot gan 15., gan 16.priekšlikumu, un
deputāti pret šo 18.priekšlikumu neiebilst. Paldies.
J.Lagzdiņš 19. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Lagzdiņš. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Lagzdiņš. 21. – deputāta Dolgopolova priekšlikums – nav guvis
komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz debates. Debatēs pieteicies
deputāts Sergejs Dolgopolovs.
S.Dolgopolovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Es runāšu ļoti īsi. Ņemot vērā to, ka šis likumprojekts, kas
iesniegts otrajam lasījumam, ir pavisam cits likumprojekts, bet mans priekšlikums
attiecas uz iepriekšējo likumprojektu, es savu priekšlikumu atsaucu. (No zāles dep.
J.Dobelis: „Neko nevarēja saprast!”)
Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāts atsauc savu priekšlikumu. Tātad
21.priekšlikums nav vairs izskatāms.
J.Lagzdiņš. 22.priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu. (Starpsauciens:
„Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 22. – deputāta Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
J.Lagzdiņš. 23.priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Lagzdiņš. 24.priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts
18.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Tātad 18.priekšlikumu mēs jau esam izskatījuši.
Pret to deputātiem iebildumu nav.
J.Lagzdiņš. 25. – deputāta Buhvalova priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
J.Lagzdiņš. 26.priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts
18.priekšlikumā, kuru mēs jau izskatījām.
Sēdes vadītājs. Mēs to jau esam izskatījuši. Deputāti piekrīt
komisijas atzinumam.
J.Lagzdiņš. 27. – Juridiskā biroja priekšlikums – daļēji
atbalstīts un iekļauts 29.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Tātad, ja izskatām pa pantiem, tad mēs piekrītam
27. – Juridiskā biroja priekšlikumam.
J.Lagzdiņš. Un arī 28. ir daļēji atbalstīts un iekļauts
29.priekšlikumā. Šie trīs priekšlikumi ir jāskata kopējā kontekstā.
Sēdes vadītājs. Tātad pret 28. un 29.priekšlikumu, kā arī pret
komisijas atzinumiem deputātiem iebildumu nav.
J.Lagzdiņš. 30. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par
30.priekšlikumu.
Godātie kolēģi, mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus par
likumprojektu „Priekšlikumu un sūdzību likums”, kura reģistrācijas numurs ir
31/Lp9. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu
otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts
otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
J.Lagzdiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30.marts.
Sēdes vadītājs. 30.marts. Vai deputātiem ir kādi citi
priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu
pieņemts. Paldies.
J.Lagzdiņš. Paldies, deputāti, par vienprātīgo atbalstu šim
likumprojektam! (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Tas ir plaģiāts!”)
Sēdes vadītājs. Izskatīsim nākamo likumprojektu. Likumprojekts „Latvijas
Apvienotās Metodistu Baznīcas likums”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi!
Strādāsim ar likumprojektu „Latvijas Apvienotās Metodistu Baznīcas likums”
(reģistrācijas numurs ir 57/Lp9).
1.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko. 2.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko. 3.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko. 4.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko. 5.priekšlikums – atbalstīts. (Starpsauciens:
„Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 5. – Juridiskā biroja priekšlikumu, kuru komisija ir
atbalstījusi! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 1. Priekšlikums
atbalstīts.
V.Stepaņenko. 6.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko. 7.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko. 8.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko. 9.priekšlikums – atbalstīts daļēji, iekļauts
10.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumiem
par 9. un 10.priekšlikumu.
V.Stepaņenko. 11.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko. 12.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko. 13.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko. 14.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko. 15.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko. 16.priekšlikums – atbalstīts daļēji, iekļauts
17.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu
par 16. un 17.priekšlikumu.
V.Stepaņenko. Un pēdējais ir 18.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 18.priekšlikumu.
V.Stepaņenko. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 57/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
V.Stepaņenko. 2007.gada 10.marts.
Sēdes vadītājs. 10.marts. Vai deputātiem ir kādi citi
priekšlikumi? Deputātiem citu priekšlikumu nav. Tātad lēmums par priekšlikumu
iesniegšanas termiņu ir pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Par
Latvijas valdības un Maķedonijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un
nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”.
Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš no Latvijas
Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.
434. Izskatīšanai tiek piedāvāts standartlīgums par dubultās nodokļu uzlikšanas
novēršanu, kas noslēgts starp Latviju un Maķedoniju.
Likumprojekts ir izskatīts Ārlietu komisijā. Ierosinu atbalstīt to
pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 215/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
A.Bērziņš. 2007.gada 5.marts.
Sēdes vadītājs. 5.marts. Vai deputātiem ir kādi citi
priekšlikumi? Deputātiem citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas
termiņu ir pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījums
Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.
V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi!
Izskatāmā dokumenta numurs ir 413. Ministru kabinets ir iesniedzis un Tautsaimniecības
komisija ir atbalstījusi grozījumu Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā.
Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 208/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
V.Aizbalts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 8.marts.
Sēdes vadītājs. 8.marts. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi?
Deputātiem citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu
pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījums Ārstniecības likumā”.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Valdis Ģīlis.
V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Komisija ir izskatījusi likumprojektu savā
sēdē un lūdz atzīt to par steidzamu.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vispirms mums jālemj par
steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim
par steidzamības piešķiršanu likumprojektam, kura reģistrācijas numurs ir 224/Lp9!
Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts ir atzīts par
steidzamu.
V.Ģīlis. Komisija ir atbalstījusi likumprojekta tālāku virzību.
Lūdzu balsot.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku
likumprojekta izskatīšanai Saeimā.
V.Ģīlis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 26.februāris, un
likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā – 1.marta sēdē.
Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
26.februāris, un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā – 1.marta sēdē. Vai
deputātiem ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu
iesniegšanu un likumprojekta izskatīšanu pieņemts.
Godātie kolēģi! Mēs esam saņēmuši deputātu jautājumu.
Jautājumu ir sagatavojuši deputāti Pliners, Sokolovskis, Kabanovs, Buzajevs,
Mitrofanovs un Buhvalovs. Viņi uzdod jautājumu izglītības un zinātnes ministrei
Baibai Rivžai, un jautājums ir šāds: „Par skolu izglītības kvalitāti”.
Godātie kolēģi! Mēs šo deputātu jautājumu nododam ministrei
Baibai Rivžai.
Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus sēdes darba kārtībā
iekļautos jautājumus.
Godātie kolēģi, lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm!
Lūdzu zvanu reģistrācijai!
Pirms reģistrācijas rezultātu nolasīšanas noklausīsimies paziņojumus!
Pirmajam vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Lūdzu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātus pulcēties
piecas minūtes pēc sēdes beigām. Aicinu uz samērā atbildīgu un smagu darbu divu
dienu garumā. (No zāles dep. J.Dobelis: „Ieraušana būs!”)
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Ērikai Zommerei.
Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).
Kolēģi deputāti! Tos, kas darbojas Latvijas un Grieķijas parlamentu
sadarbības grupā, aicinu tūlīt pēc sēdes pulcēties Dzeltenajā zālē uz mazu
sanāksmi.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Nākamajam vārds deputātam
Andrim Bērziņam (ZZS).
A.Bērziņš (ZZS).
Sociālo un darba lietu komisijas locekļi! Šodien sēde notiks pēc
20 minūtēm Sociālo un darba lietu komisijas telpās. Precīzi sakot, tas būs pulksten
10.40.
Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds deputātam Jānim Šmitam.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisijas sēde notiks Dzeltenajā zālē tūliņ.
Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Inta
Feldmane, Silva Bendrāte, Ina Druviete, Jānis Eglītis, Jānis Klaužs, Gunārs
Laicāns, Linda Mūrniece, Jānis Reirs, Inguna Rībena, Viktors Ščerbatihs, Māris
Krastiņš un Imants Valers.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Tos, kas piedalās sēdē, bet
nav reģistrējušies, lūdzu pieteikties!… Un līdz ar to sēdi slēdzam.
Paldies.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas ziemas sesijas 7.sēde
2007.gada 22.februārī
Atbilde uz deputātu jautājumu
2007.gada 22.februārī
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Vineta Muižniece.
Sēdes vadītāja. Labdien, godātie kolēģi! Ir pienācis laiks
ministru atbildēm uz deputātu jautājumiem.
Šodien mūsu darba kārtībā ir viens jautājums. Deputāti Pliners,
Sokolovskis, Kabanovs, Buzajevs, Mitrofanovs un Buhvalovs ir uzdevuši jautājumu ārlietu
ministram Artim Pabrikam „Par bezvīzu režīma nodrošināšanu Latvijas Republikas
nepilsoņiem”. Uz šo jautājumu ārlietu ministrs ir sniedzis rakstveida atbildi,
taču atbilde deputātus pilnībā nav apmierinājusi. Līdz ar to deputāti vēlējās
papildus saņemt arī mutvārdu atbildi.
Diemžēl ministrs ir kavēts būt klāt šajā sēdē un mūs ir
informējis par to, ka atrodas oficiālā vizītē Izraēlā, tāpēc Saeimā ierasties
šodien nevar.
Līdz ar to jautājums tiek pārcelts.
Paldies!
Darbu beidzam.
SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz Saeimas deputātu jautājumiem
2007.gada 22.februārī
| Latvijas Republikas ārlietu ministra A.Pabrika atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par bezvīzu režīma nodrošināšanu LR nepilsoņiem” (Reģ. Nr.7/J9) (Pārcelta) |
Par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu
Datums: 22.02.2007. 09:13:58 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.497 nodošanu komisijai
Par personu, kuras pildīja alternatīvo (darba) dienestu un aktīvo Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu, atzīšanu par Latvijas pilsoņiem
Datums: 22.02.2007. 09:24:00 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.502 nodošanu komisijai
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei L.Mūrniecei
Datums: 22.02.2007. 09:26:20 bal003
Balsošanas motīvs: Par atvaļinājuma piešķiršanu dep. L.Mūrniecei
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam J.Klaužam
Datums: 22.02.2007. 09:26:46 bal004
Balsošanas motīvs: Par atvaļinājuma piešķiršanu dep. J.Klaužam
Grozījumi Kredītiestāžu likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 22.02.2007. 09:35:56 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.345A pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījums Civillikumā (3.lasījums)
Datums: 22.02.2007. 09:37:20 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.506 pieņemšanu 3.lasījumā
Par 1949.gada 12.augusta Ženēvas konvenciju Papildprotokolu par papildu atšķirības emblēmas apstiprināšanu (2.lasījums)
Datums: 22.02.2007. 09:38:28 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.512 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (2.lasījums)
Datums: 22.02.2007. 09:51:24 bal008
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu
Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (2.lasījums)
Datums: 22.02.2007. 09:51:50 bal009
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu
Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (2.lasījums)
Datums: 22.02.2007. 09:52:14 bal010
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu
Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (2.lasījums)
Datums: 22.02.2007. 09:53:58 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.509 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem” (2.lasījums)
Datums: 22.02.2007. 09:55:30 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.510 pieņemšanu 2.lasījumā
Ministru kabineta iekārtas likums (1.lasījums)
Datums: 22.02.2007. 09:56:40 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.258 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.149/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 22.02.2007. 09:57:46 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.273 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.148/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 22.02.2007. 09:59:00 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.272 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Krimināllikumā (1.lasījums)
Datums: 22.02.2007. 10:00:08 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.354 pieņemšanu 1.lasījumā
Priekšlikumu un sūdzību likums (2.lasījums)
Datums: 22.02.2007. 10:04:40 bal017
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu
Priekšlikumu un sūdzību likums (2.lasījums)
Datums: 22.02.2007. 10:05:08 bal018
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu
Priekšlikumu un sūdzību likums (2.lasījums)
Datums: 22.02.2007. 10:05:42 bal019
Balsošanas motīvs: Par 13.priekšlikumu
Priekšlikumu un sūdzību likums (2.lasījums)
Datums: 22.02.2007. 10:06:40 bal020
Balsošanas motīvs: Par 17.priekšlikumu
Priekšlikumu un sūdzību likums (2.lasījums)
Datums: 22.02.2007. 10:08:26 bal021
Balsošanas motīvs: Par 22.priekšlikumu
Priekšlikumu un sūdzību likums (2.lasījums)
Datums: 22.02.2007. 10:10:12 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.503 pieņemšanu 2.lasījumā
Latvijas Apvienotās Metodistu Baznīcas likums (2.lasījums)
Datums: 22.02.2007. 10:11:38 bal023
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu
Latvijas Apvienotās Metodistu Baznīcas likums (2.lasījums)
Datums: 22.02.2007. 10:13:02 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.507 pieņemšanu 2.lasījumā
Par Latvijas valdības un Maķedonijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (1.lasījums)
Datums: 22.02.2007. 10:14:28 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.434 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (1.lasījums)
Datums: 22.02.2007. 10:15:40 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.523 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums Ārstniecības likumā (1.lasījums)
Datums: 22.02.2007. 10:16:38 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.533 steidzamību
Grozījums Ārstniecības likumā (1.lasījums)
Datums: 22.02.2007. 10:17:02 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.533 pieņemšanu 1.lasījumā