Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet
vietas!
Sākam Saeimas 2008.gada 3.jūlija sēdi.
Sākam skatīt pirmo darba kārtības sadaļu – “Amatpersonu
ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata,
uzticības vai neuzticības izteikšana.”
Pirmais darba kārtības punkts – lēmuma projekts „Par Līgas
Blūmiņas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Labrīt, godātais priekšsēdētāj un godātie kolēģi! Saeimas
Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu: „Apstiprināt
Līgu Blūmiņu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas
pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amata.”
Lūdzu kolēģus atbalstīt lēmuma projektu!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Līgas Blūmiņas
apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir
aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Margaritas Osmanes apstiprināšanu par
Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi
arī lēmuma projektu „Par Margaritas Osmanes apstiprināšanu par Administratīvās
apgabaltiesas tiesnesi”, kas paredz apstiprināt Margaritu Osmani par Administratīvās
apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Administratīvās rajona tiesas
tiesneša amata.
Lūdzu kolēģus atbalstīt lēmuma projektu!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Margaritas Osmanes
apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums
ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – 2. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Edvīna Valbaka atbrīvošanu no Zemgales
apgabaltiesas tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un
atbalstījusi lēmuma projektu „Par Edvīna Valbaka atbrīvošanu no Zemgales
apgabaltiesas tiesneša amata” sakarā ar to, ka sasniegts likumā noteiktais amata
pildīšanas maksimālais vecums.
Lūdzu kolēģus atbalstīt lēmuma projektu!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Edvīna Valbaka
atbrīvošanu no Zemgales apgabaltiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir
aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Cienījamie kolēģi! Pirms sākam skatīt šodienas sēdes darba
kārtības nākamo sadaļu, mums ir jālemj par iespējamiem darba kārtības
grozījumiem.
Juridiskā komisija lūdz izslēgt no šodienas sēdes darba kārtības
likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” ar
reģistrācijas numuru 654/Lp9. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības
grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Sociālo un darba lietu komisija lūdz šodienas sēdes darba
kārtības sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” kā pirmo punktu iekļaut
likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” izskatīšanai
pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu?
Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz šodienas sēdes darba
kārtībā iekļaut likumprojektu „Grozījumi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu
instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā”
izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba
kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz
iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā likumprojektu „Grozījumi Robežsardzes
likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret
šādu darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz iekļaut
izskatīšanai pirmajā lasījumā šodienas sēdes darba kārtībā likumprojektu „Grozījums
Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā „Par nacionālās sporta bāzes statusa
piešķiršanu””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības
grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Un tagad, cienījamie kolēģi, sāksim skatīt šodienas sēdes darba
kārtības sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”.
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts pensijām””.
Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Aija Barča.
A.Barča (Tautas partijas frakcija).
Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Prezidija locekļi!
Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi!
Sociālo un darba lietu komisija par likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par valsts pensijām””, kuru atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem
aktiem Saeimai iesniedza Valsts prezidents, diskutēja divas dienas, ļoti nopietni
uzklausīdama likumprojekta autorus, tas ir, Pensionāru un senioru partiju, un
likumprojekta virzības atbalstītājus – nevalstisko organizāciju „Sabiedrība citai
politikai”, Finanšu ministriju, Labklājības ministriju, Latvijas Pensionāru
federāciju, sabiedrību „Latvijas Pensionāru apvienība” un arīdzan Latvijas Brīvo
arodbiedrību savienību.
Ļoti nopietnās diskusijās Sociālo un darba lietu komisija
atkārtoti noskaidroja, kāda ir Latvijā situācija ar pensiju nodrošinājumu, un
izskatīja arīdzan atzinumus. Proti, Sociālo un darba lietu komisija, diskutējot par
likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””, izskatīja Finanšu
ministrijas atzinumu, kurš ir negatīvs, un izskatīja arī Labklājības ministrijas
atzinumu, kurš arī ir negatīvs. Un izskatīja arī Saeimas Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijas lēmumu, kurš arī ir negatīvs.
Godātie kolēģi! Nevienu brīdi nevar noliegt, ka Latvijā valsts
pensiju saņēmējiem – gan vecuma pensionāriem, gan cilvēkiem, kuri saņem
invaliditātes pensiju, gan arī ģimenēm, kuras saņem apgādnieka zaudējuma pensiju,
šo pensiju apmērs ir nepietiekami augsts un ka ir nepieciešams to palielināt. Taču
izskatāmais likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” diemžēl
runā tikai par vecuma pensionāriem. Nedz invalīdi, nedz bērni, kuri zaudējuši
vecākus, šajā likumprojektā nav uzrunāti.
Godātie kolēģi! Vēlos atgādināt, ka Saeima gan 2007., gan
2008.gadā ir pieņēmusi vairākus būtiskus grozījumus sociālās drošības likumu
paketē. Un līdz ar to pašreiz situācija ir tāda, ka mēs skaidri un gaiši varam
redzēt, ka ar nākamā gada oktobri Latvijā būs tā solītā vidējā pensija, kas
pārsniegs 200 latus, – tāda, kādu solīja arī vairums partiju, kuras piedalījās
9.Saeimas vēlēšanās un pašreiz strādā parlamentā.
Kā tas tiek panākts? Lūk, izdarījām grozījumus likumā „Par
valsts pensijām” – tos grozījumus, par kuriem Saeima jau ir nobalsojusi, kuri ir
tapuši sadarbībā ar invalīdu organizācijām, ar pensionāru organizācijām un,
protams, sadarbībā ar Labklājības ministriju. Tātad šogad ar 1.jūniju piemaksas pie
valsts vecuma pensijas saņem visi tie pensionāri, kuri darba stāžu uzkrājuši līdz
1996.gadam (kopumā maksā par vienu darba stāža gadu 40 santīmus). Pavisam nesen
Saeimā pieņēmām grozījumus likumā „Par valsts pensijām”, ar kuriem skaidri un
gaiši ir noteikts, ka ar nākamā gada 1.janvāri piemaksa pie pensijas, tas ir, piemaksa
par katru darba stāža gadu līdz 1996.gadam (tātad līdz periodam, kad spēkā stājās
pašreizējais likums „Par valsts pensijām”), nevarēs būt mazāka par 70
santīmiem, turklāt šī piemaksa var būt, protams, arī lielāka. Un Sociālo un darba
lietu komisija ir stingri nolēmusi, ka strādās un vairākkārt uzrunās gan Ministru
kabinetu, gan Labklājības ministriju, lai, veidojot 2009.gada budžetu, mēs varētu
precīzi ierakstīt, vai arī tas ir Ministru kabineta pienākums – noteikt, kāda īsti
būs šī piemaksa, sākot ar 2009.gada 1.janvāri. Taču tā nekādā gadījumā
nedrīkstētu būt mazāka par 70 santīmiem par darba stāža gadu. Turklāt ar nākamā
gada janvāri šo piemaksu saņems arī invaliditātes pensiju saņēmēji. Tā tas nav
bijis līdz šim. Tātad arī invalīdiem šī iespēja tagad būs.
Godātie kolēģi! Izdarot iepriekšējos grozījumus likumā „Par
valsts pensijām”, mēs esam arī noteikuši iespēju priekšlaicīgi pensionēties 3,5
gadu laikā, līdz 2011.gada 31.decembrim, un arī tas ir ļoti būtiski. Esam
izdarījuši likumā „Par valsts pensijām” arī grozījumus, ar kuriem esam
noteikuši, ka jau ar šā gada 1.jūliju var represētās personas pensionēties piecus
gadus ātrāk – gluži tāpat kā personas, kuras ir izaudzinājušas piecus un vairāk
bērnus, un personas, kuras ir izaudzinājušas bērnu invalīdu.
Sociālo un darba lietu komisijas divu dienu diskusiju rezultāts ir
tas, ka deputāti, uzklausījuši manis iepriekš minētās organizācijas un
pārstāvjus, secina: ja pieņemam šodien grozījumus likumā „Par valsts pensijām”
(vēlreiz atgādinu, ka tie skar tikai valsts vecuma pensijas saņēmējus, pie tam
pensija tiek saskaņā ar sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru noteikta ar
koeficientu „3”), tās personas, kuras ir savā pilnajā pensijas vecumā (jau ar
1.jūliju gan sievietēm, gan vīriešiem tas ir 62 gadi), var saņemt pensiju, kas ir vai
nu 135 lati, vai 180 lati (atkarībā no tā, kāds ir sociālā nodrošinājuma pabalsta
apmērs).
Godātie kolēģi! Lai paaugstinātu sociālā nodrošinājuma pabalsta
apmēru, tas ir ļoti būtiski, jo no sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra ir
atkarīgas pensijas gan valsts vecuma pensijas saņēmējiem, gan invaliditātes pensijas
saņēmējiem, gan arī apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējiem.
Sociālo un darba lietu komisija aicina deputātus, kolēģus,
ieklausīties, kādi varētu būt iespējamie riski, ja likums „Grozījumi likumā
„Par valsts pensijām”” ar tādu tekstu, kāds mums visiem jau pirms laba brīža ir
zināms.
Un šie riski ir šādi.
Visupirmām kārtām cilvēkiem vairs nebūs īstas motivācijas
maksāt sociālās apdrošināšanas iemaksas, jo viņi redz, ka ar darba stāžu no 10
līdz 20 gadiem var saņemt jau pieklājīgu pensiju. Saskaņā ar šo ierosināto
grozījumu, tātad ar valsts garantētu augstu minimālo pensiju atkarībā no
apdrošināšanas stāža, strādājot un veicot sociālās iemaksas no vidējās darba
algas, šāda apmēra pensiju nopelnīt nevar. Informēju jūs, ka 2008.gada pirmajā
ceturksnī jaunpiešķirtās vecuma pensijas vidējais apmērs bija 168 lati un 2 santīmi
pie vidējās iemaksu algas, no kuras tika veikta pensijas aprēķināšana un kura ir
327,29 latus liela.
Otrs risks. Strauji samazinātos sociālās apdrošināšanas
speciālā budžeta uzkrājums, jo Labklājības ministrija ir iesniegusi Sociālo un
darba lietu komisijā aprēķinu, ka tas nākamajā gadā papildus prasītu ne mazāk kā
370 miljonus. Tā rezultātā ilgtermiņā tiktu apdraudēta pensiju sistēmas
finansiālā stabilitāte. Ieņēmumi sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā
strauji samazinātos, jo pēc taisnības tad vairs nebūs nekādas motivācijas maksāt
sociālās apdrošināšanas iemaksas un uzrādīt faktiskos ieņēmumus. Līdz ar to es
baidos, ka tiks apdraudēta gan esošo, gan arī topošo pensionāru pensiju izmaksa, kā
rezultātā nākotnē varētu nākties paaugstināt pensionēšanās vecumu, kas arī ir
viens no sagaidāmajiem riskiem, samazināt pensiju apmērus vai palielināt sociālās
apdrošināšanas iemaksu apmēru, kurš jau tā salīdzinājumā ar mūsu tuvējām
kaimiņvalstīm Latvijā ir samērā augsts.
Šobrīd minimālie pensiju apmēri visiem pensionāriem ir noteikti
pēc līdzīgiem principiem, bet, tā kā šis grozījums attiecas tikai uz valsts vecuma
pensijām, tad invalīdiem un apgādnieku zaudējušiem bērniem minimālās pensijas būs
ievērojami zemākas, piemēram, I grupas invalīdam tā būs 96 lati, kas var radīt
Satversmes tiesas precedentus attiecībā uz nevienlīdzīgu attieksmi. Turklāt pozitīva
lēmuma gadījumā tas varētu radīt vēl arī papildu izdevumus mūsu valstij.
Vēlreiz Sociālo un darba lietu komisijas vārdā, kolēģi, es jūs
informēju, ka vakardien ar balsu vairākumu Sociālo un darba lietu komisija šo
likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” neatbalstīja.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies deputātei Barčai.
Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Aigaram Štokenbergam.
A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Mums jau,
protams, te nevienam nav ilūziju par to, ka šis likumprojekts par grozījumiem pensiju
likumā šodien Saeimā tiks pieņemts. Tāpat kā no amata tika atbrīvots Loskutovs,
tāpat kā Saeima noraidīja arī likumprojektu par grozījumiem Satversmē, par atbalstu
kuram bija parakstījušies vairāk nekā 200 tūkstoši Latvijas pilsoņu. Skaidrs, ka
arī pensiju likuma grozījumus šodien šī Saeima noraidīs. Tāpēc, izmantojot šo
iespēju, kas man ir dota, es gribētu nolasīt tikai dažas no tām daudzajām
vēstulēm, kuras mēs esam saņēmuši.
„Arī pensionāru liktenis viņiem ir vienaldzīgs. Viņus
neinteresē ne valsts, ne tās pilsoņi. Galvenais, ka tik nauda un vara.” Tā raksta
Māris Pūpols no Rožupes.
Japiņa kungs no Daugavpils garās vēstulēs runā faktiski par to
pašu: „Esam spiesti atgādināt mūsu valdošajām aprindām seno kultūrtautu morāli
un tradīcijas, kas noteica, ka valstis, kas neciena un negodina savus vecos cilvēkus, ir
neģēļu valstis. Un tas, kas melo, – zog, un kas zog, – slepkavo. Cieniet vecus
cilvēkus, jo var gadīties, ka arī jūs kādreiz būsiet veci.”
„Nomirt nevar pirms laika, izdzīvot kļūst sarežģīti.” Tā
Lidija Bajāre no Liepājas.
Četras skolotājas no Bauskas nespēj saprast, un arī es domāju, ka
jebkuram, kurš ir lasījis pensiju likumu, nav skaidrs, kā katrreiz pēc pārrēķina
tās piemaksas, kas viņām pienākas, faktiski paliek mazākas.
Man nav iespējams izpildīt to lūgumu, ko ir paudušas Marta Briede,
Zalcmanes kundze, Tamanes kundze un Volkovas kundze, kuras gribētu, lai viņām
televīzijas tiešraidē parāda tos cilvēkus, kas ir izdomājuši šo fantastisko
formulu, lai parāda šīs formulas autoru, taču es ceru, ka mediji viņu atradīs…
Un visbeidzot… Es pašķiršu tālāk šīs vēstules. Un nu
visbeidzot viena vēstule, kuru es gribētu nocitēt pilnībā: „Vēstījums maniem
mazmazbērniem.
Padomju valdība man iedeva godam nopelnīto pensiju – 132 rubļus.
Biju paēdusi, arī presi un grāmatas varēju atļauties. Neatkarīgajā Latvijā:
sākumā – 27 lati, tad – 44 lati 74 santīmi, tad – 51 lats 80 santīmu, 1998.gada
novembrī – 53 lati 57 santīmi, 1999.gada novembrī – 54 lati 12 santīmi…” Tad
te ir ieraksts: „0,18 lati – Muļķu zemes karalis Krištopans”. „…2000.gada
oktobrī – 54 lati 30 santīmi, 2001.gada oktobrī – 55,93, 2002.gada oktobrī –
57,22, 2003.gadā – 59,57, 2004.gadā indeksācija beidzot divas reizes: aprīlī –
61,99 un oktobrī – 68,40, 2005.gada aprīlī – 70 lati 40 santīmi, 2005.gada
oktobrī – 76 lati 14 santīmi, 2006.gada februārī – 79 lati 10 santīmi, 2006.gada
aprīlī – 85 lati 68 santīmi…” Tāda ir šī uzskaite, kurā droši vien katrs no
Latvijas pensionāriem varētu atpazīt sevi. Un tālāk: „Mani mīļie, ja dzīvē
sastopaties ar šo dižo valstsvīru pēctečiem, atgādiniet viņiem, ka šādi tika
mocīti tūkstošiem vecīšu, kas uzcēluši daudzus HES, tiltus un tā tālāk. Daudzus
jau tagad noprivatizētus objektus.
Jūsu 76 gadus vecā vecvecmāmiņa.
2008.gada 4.maijā.”
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! PCTVL partija ir detalizēti
izanalizējusi grozījumus likumā „Par valsts pensijām”, ko ir piedāvājusi tauta,
un tā ir izanalizējusi arī šo grozījumu pieņemšanas sekas.
Patlaban Latvijā minimālās pensijas apmērs atkarībā no
apdrošināšanas stāža ilguma svārstās no 49,5 līdz 76,5 latiem.
Iepriekšējā nedēļā Strasbūrā Eiropas Cilvēktiesību tiesas
Lielās palātas sēdē aizstāvēju savus klientus – Latvijas nepilsoņus – par viņu
darba stāža mākslīgu samazināšanu. Es nosaucu visus šos ciparus, un 16 no 17
tiesnešiem no dažādām valstīm skatījās uz mani kā uz muļķi. Viņi nespēja
noticēt man, jo nesaprata, vai tas ir pensijas vienas dienas apmērs vai kas cits.
Šodien mūsu iztikas minimums ir jau apmēram 160 latu, un cilvēkiem,
kas saņem minimālo vecuma pensiju, – un tādu ir apmēram 30 procenti no visiem vecuma
pensionāriem -, nav iespējas izdzīvot, it īpaši tad, ja viņi ir vientuļi.
Apspriežamie grozījumi paredz palielināt minimālās vecuma pensijas
vidējo apmēru līdz 169 latiem.
Aptuvenie aprēķini rāda, ka šajā gadījumā izmaksāto pensiju
summa tomēr iekļaujas sociālā budžeta ietvaros. Papildus jāizmaksā 370 miljoni
latu, bet esošā gada kopējais pensiju budžets ir aptuveni 985 miljoni latu. Ja
neņemtu naudu no sociālā budžeta citām vajadzībām, bet – tieši pretēji! –
kamēr pensiju sistēma nav izlīdzināta, papildinātu sociālo budžetu no valsts
budžeta līdzekļiem, mēs droši varētu atbalstīt šo likumprojektu un pēc tam
domāt, ko darīt tālāk.
Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts tomēr attiecas tikai uz vienu
gadu – līdz 2009.gada 31.decembrim. Vesela virkne juridiska rakstura nepilnību,
kas ir likumprojektā, novedīs pie tā, ka tam būs ierobežots termiņš un ka šis
likumprojekts pat tad, ja tas tiks apstiprināts referendumā, drīz vien zaudēs spēku,
un tad valdībai saglabāsies iespēja atteikties no pensiju paaugstināšanas un
samazināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru.
Turklāt likumprojektā nav ņemtas vērā to aptuveni 120 000
personu intereses, kuras saņem cita veida pensijas un pabalstus, par ko pareizi runāja
cienījamā Barčas kundze.
Mēs to ļoti labi saprotam, tāpēc šā gada 28.februārī PCTVL
frakcija iesniedza Saeimā likumprojektu, kurā nav iepriekš minēto nepilnību. Mūsu
piedāvātais likumprojekts, saskaitot minimālās pensijas, sasaistīja sociālā
pabalsta apmēru ar iztikas minimuma apmēru.
PCTVL frakcijas iesniegto likumprojektu toreiz neatbalstīja ne
„Jaunā laika”, ne „Pilsoniskās Savienības”, ne arī Štokenberga grupas
deputāti. Diemžēl!
Un arī 19.jūnijā mēs piedāvājām līdzīgu pieeju grozījumiem
likumā „Par valsts pensijām”, kurus iesniedza valdošā koalīcija. Diemžēl mūsu
priekšlikums arī šoreiz tika noraidīts. Tāpēc mēs šodien neredzam citu iespēju
kā vien atbalstīt šo varbūt ne īpaši pilnvērtīgo, bet tautai ļoti vajadzīgo
likumprojektu.
Neskatoties uz visām šā likumprojekta nepilnībām, parakstu
vākšana un gaidāmais referendums par grozījumiem likumā „Par valsts pensijām” ir
efektīvs ierocis, ar kura palīdzību var izdarīt spiedienu uz valdību, kura ciniski
izmanto sociālās apdrošināšanas maksājumus, lai „aizlāpītu caurumus”
pamatbudžetā, vienlaikus neatsakoties no muļķības piļu būvniecības un Rīgas
ierēdņu armijas uzturēšanas. Daļēja piekāpšanās pensionāriem, kas pēdējā
laikā ir vērojama no valdības puses, to skaitā arī grozījumi likumā, kas tika
apstiprināti 19.jūnijā, un pats fakts, ka pensionāri no nākamā gada saņems 9 latu
lielu piemaksu, ir tikai un vienīgi šāda spiediena rezultāts. Tomēr šādas
piekāpšanās rezultātus var viegli atcelt, ja tiesības uz cilvēka cienīgu pensiju
netiks nostiprinātas likumā tādā veidā, kāds tiek piedāvāts apspriežamajā
likumprojektā.
Tādējādi, ņemot vērā visu iepriekš minēto, PCTVL frakcija
šodien balsos „par”. Aicinu arī visus citus deputātus atbalstīt šo likumprojektu,
bet, ja šodien tas vēl neiznāk, tad aicinu visus vēlētājus piedalīties
attiecīgajā referendumā. Mēs ceram, ka Centrālā vēlēšanu komisija izmantos savas
divu mēnešu iespējas, lai šā referenduma datumu novirzītu uz rudeni, kad cilvēku
būs vairāk. Turklāt es gribētu cilvēkiem vēl atgādināt, ka referenduma slieksnis
šajā gadījumā ir diezgan zems – zemāks nekā referendumā par mūsu „tautas
kalpu” atlaišanu. Esmu pārliecināts, ka šoreiz uzvara ir iespējama.
Paldies.
Aicinu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Skaidrs, ka mēģinājumi
labot pensiju likumu ir vienmēr saskārušies ar pretestību, ar milzīgām grūtībām,
ar asām diskusijām parlamentā. Es to varu teikt, tāpēc ka es esmu kaut vai to pašu
Štokenberga kunga pieminēto formulu mēģinājis labot kopš 1996., 1997., 1998.gada un
arī citos gados vairākkārt, lai drusciņ taisnīgāk, pēc iespējas taisnīgāk,
atrisinātu to cilvēku problēmas, kuri pensionējās ar 1996.gadu. Tā formula ir
netaisnīga.
Atsaukšanās uz labajiem padomju laikiem ir gan vietā, gan nevietā.
Tas jau ir skaisti, taču mēs labi zinām, ka Padomju Savienībā nebija sociālā
nodokļa, bet bija iedzīvotāju ienākuma nodoklis 10 procentu apjomā, un, manuprāt, 2
procenti bija jāmaksā tiem, kam nebija bērnu. Un nekādus sociālos uzkrājumus jaunā
valsts nepārņēma. Tātad bija jāmēģina, kā labāk.
Ir izdevies man kopā ar Lagzdiņa kungu, šeit sēdošo, un arī ar
Ābiķa kungu (ja nemaldos, arī Seiles kundze atbalstīja), neskatoties uz smagām
Makarova kunga iebildēm, ārkārtīgām diskusijām, un neskatoties uz to, ka Valsts
prezidents atdeva atpakaļ likumu parlamentam jaunai, otrreizējai, caurskatīšanai, –
ir izdevies panākt to, ka pensionāri, kas turpina strādāt, varēja savas pensijas
pārrēķināt atbilstoši iemaksām, kas veiktas pēc 1996.gada. Un tas toreiz izmaksāja
12 miljonus latu, tas likumprojekts, ko mēs ar Lagzdiņu un Ābiķi iesniedzām. Un tad
bija ārkārtīga diskusija sabiedrībā. Man vien nācās uzrakstīt kādus piecus sešus
rakstus. Labklājības ministrija stāstīja par pensiju fonda sabrukšanu, jo toreiz, kā
mēs zinām, sociālais budžets aizņēmās naudu no valsts budžeta, nevis otrādi, kā
ir šobrīd.
Nu, tas vienmēr ir problemātiski, tas vienmēr ir grūti, un tas
vienmēr jāizrēķina līdz pēdējam smalkumam. Ko es redzu šajā gadījumā? Kas nav
rēķināts? Es nezinu to iemeslu, kura dēļ nav šajā likumprojektā ietvertas
invaliditātes pensijas (tas ir, pensijas tiem cilvēkiem, kas ir invalīdi un saņem
šīs pensijas) un nav ietvertas arī tās pensijas, kas tiek maksātas cilvēkiem, kuri
zaudējuši apgādnieku (patiesībā – bērniem). Un man tas iemesls interesē: kāpēc?
Vai tāpēc, ka pensionāru grupa ir daudzskaitlīga un var noderēt kā „lielgabalu
gaļa” nākamajās vēlēšanās tās aizstāvjiem, vai vienkārši paviršības pēc?
Šīs divas grupas ir minētajos grozījumos aizmirstas!
Tāpat grozījumos mani neapmierina arī tā situācija, kurā
cilvēks, kas nav strādājis… man ir labs draugs, kas padomju laikos (No zāles dep.
J.Dobelis: „Okupācijas laikā!”) nav strādājis… nevis padomju laikos…
Padomju laikos viņam bija jāstrādā, citādi viņš kļuva par tuņejaģec.
Viņš nav strādājis šajos… kopš 1993.gada viņš vispār valsts darbā nav
strādājis, taču viņa pensija pēc minētās formulas būs vienāda, teiksim, ar manu
pensiju, jo man arī nevarētu būt liels uzkrājums. Jo laikā, kad tika aprēķinātas
deputātu pensijas, es saņēmu apmēram no 150 līdz 200 latiem mēnesī. Mūsu
atalgojums bija mazs, tāpēc par krievu laikos nostrādātiem kādiem 25 vai 30 gadiem es
saņemšu pensiju tieši pēc tās vecās formulas. Tāda lielāka alga deputātiem ir
tikai šobrīd.
Tā kā es šādus diskriminējošus (attiecībā pret divām
ievērojamām, bet mazskaitlīgām grupām) grozījumus uzskatu par aizvainojošiem un
apkaunojošiem, es nevaru balsot par šādu likumprojektu. (No zāles dep. J.Dobelis:
„Pareizi! Pareizi Leiškalns teica!”)
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātei Ingrīdai Circenei. (No zāles dep.
Dz.Ābiķis: „Dejo ar zvaigznēm!” Dep. J.Dobelis: „Labāk bez zvaigznēm!”)
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Štokenberga kungs ļoti konkrēti izskaidroja un
ar daudziem skaitļiem pamatoja gan savas apvienības, gan pensionāru viedokli. Es
nevēlos jūsu dārgo laiku kavēt, atkārtojot visus skaitļus un faktus par gadiem –
cik liela kuru gadu ir bijusi pensija. Es teiktajam pilnībā piekrītu – arī
attiecībā uz tiem 50, 70, 80 latiem… Nu nevar izdzīvot pensionārs ar nepilniem 100
latiem mēnesī! Pamēģiniet katrs, un tad jūs tam piekritīsiet. Atlieciet savu
naudiņu nost, atstājiet 80 vai 100 latus maciņā un pamēģiniet, kā tad tas nu īsti
ir.
Kādēļ pie varas esošie kungi un kundzes grib par visām varēm
pazemot mūsu vecākus un vecvecākus, aizbildinot savu necieņu ar piebildēm – mēs
jau varam jums dot sociālos pabalstus pašvaldībās vai mēs varam dot mistiskas
atlaides maksājumiem, un tā tālāk. Kādēļ šiem cilvēkiem ir jāiet, jāstāv
rindās un nepārtraukti jālūdz, jālūdz, jālūdz kāds nebūt atvieglojums saviem
ikdienas maksājumiem, ja viņi visu mūžu ir strādājuši?!
Partija „Jaunais laiks” vienmēr ir iestājusies par pilnīgi
skaidru un vienkāršu ziņu: jebkuram cilvēkam, kurš visu mūžu strādājis Latvijas
labā, minimālajai algai, ar nodokļiem neapliekamajai algas daļai un minimālajai
pensijai ir jābūt vienādai ar iztikas minimumu. Minimumu! Izejot no tā, pensijām,
protams, ir jābūt proporcionāli lielākām. Pietiek lāpīt budžetu uz pensionāru
izdzīvošanas rēķina! Tad arī mūsu vecāki varēs nopirkt zāles, aiziet uz teātri
un apciemot radus.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Artim Pabrikam.
A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Šodien mēs apspriežam
pirmajā lasījumā likumprojektu par pensijām. Vismaz lielākajai daļai tā šķiet. Es
gan domāju, ka mēs šodien aplūkojam daudz plašāku jautājumu. Tas ir patiesībā
jautājums par mūsu sabiedrības nākotni. Tas ir jautājums par taisnīgu valsti, un tas
ir jautājums par taisnīgu sabiedrību, nevis par tādu sabiedrību, kurā mazdēls savu
vectēvu ved ragaviņās uz mežu. Kāpēc mūsu kaimiņvalstī Igaunijā valsti var
būvēt citādāk? Kāpēc pie mums bagātākais paliek vienmēr tikai bagātāks (tas
pats par sevi nav slikti), bet tajā pašā laikā nabagākais paliek ar katru momentu
nabagāks? Kāpēc Igaunijā var to citādāk?
Mēs domājam, ka gan tie priekšlikumi, kurus piedāvā pensionāru
organizācijas, gan arī tie, kurus piedāvā nevalstiskā organizācija „Sabiedrība
citai politikai”, ir tādi, kas agri vai vēlu tiks iekļauti mūsu valsts sociālajā
politikā, jo citādi mēs nevaram dzīvot kā Eiropas Savienības dalībvalsts, nevaram
uzturēt savu sabiedrību, kurā vidusšķira samazinās un kurā studentiem vairs
neatmaksājas studēt Latvijā, viņi brauc uz citām Eiropas valstīm, jo studijas jau
tur ir tikpat dārgas kā šeit.
Es domāju, ka tiem politiķiem, kuriem dēļ saviem lēmumiem, kas
pieņemti vai nu pensiju sakarā, kā Štokenberga kungs minēja, vai Loskutova sakarā,
vai kādā citā sakarā, ir bail iziet pa parādes durvīm uz ielas un bail atrasties
sabiedrībā, – es domāju, ka tādiem cilvēkiem ir jāsaprot, ka viņu politiskā
karjera ir beigusies. Ja politiķis nevar būt ar savu tautu kopā, tad ir laiks no
politikas aiziet!
Es domāju, ka neatkarīgi no tā, kāds būs parlamenta vairākuma
šodienas balsojums, mēs būsim panākuši virzību – būsim piespieduši domāt par
sociālo politiku valstī ilgtermiņā, tātad domāt arī par pensijām.
Mēs būsim piespieduši domāt vairāk par mūsu tautu un mūsu
sabiedrību, un mums būs jāpiespiež domāt vairāk par taisnīgumu mūsu valstī.
Paldies par uzmanību.
(No zāles dep. V.A.Krauklis: „Brīvību Loskutovam!”)
Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātei Annai Seilei.
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Mēs esam tautas priekšstāvji, un mums ir jāņem
vērā, ka 117 tūkstoši ir ar saviem parakstiem apliecinājuši, ka viņi vēlas
izmaiņas pensiju likumā. Tie ir 11,9 procenti mūsu valsts iedzīvotāju! Visu to
skaitā, kuri aizgāja uz parakstu vākšanu, bija ne tikai vecākās paaudzes cilvēki,
uz kuriem tieši attiecas šie likuma grozījumi, ko tauta ierosinājusi; tie bija arī
jaunās paaudzes cilvēki, un tie bija arī potenciālie pensionāri – cilvēki
pirmspensijas vecumā.
Vai šīs izmaiņas ir pieņemamas, un vai tās ir Latvijas valsts
sociālajam budžetam realizējamas? Vai tik tiešām ir tā, ka šie grozījumi, ja mēs
tos šeit, Saeimā, pieņemtu – tādējādi atbalstot tautas viedokli, – vai tik
tiešām ir tā, ka tie nodarītu ārkārtīgi lielu ļaunumu, sagrautu Latvijas valsts
finansiālo sistēmu? Man liekas, ka tas ir mīts. Es mēģināšu pamatot šo savu
viedokli.
Ja mēs runājam par vidējo dzīves līmeni, vidējo „sulīgo”
pensiju, tad visupirms es gribu uzsvērt: tam, kam nav šā vidējā līmeņa un kam nav
„sulīgas” pensijas, tam neko nedod vidējie skaitļi. Tas ir pilnīgi skaidrs! Tas,
kas saņem ļoti nelielu algu un ļoti nelielu pensiju, nevar mēroties ar tiem, kam ir
vidējā pensija.
Vai ir iespējams, ka šie cilvēki, kas ir parakstījušies un kas
tagad gaida mūsu lēmumu, – ka viņi varētu atrast kādu citu veidu?… Protams,
Sociālo un darba lietu komisija ir jau sagatavojusi vairākas izmaiņas pensiju likumā
un sola (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Nevis sola, bet dos!”)… dod no
nākamā gada 70 santīmus… No nākamā gada 1.janvāra būs pieaugums – 70
santīmu… Piemaksa par katru gadu tātad būs 70 santīmu jeb 0,7 latu apmērā. Taču
tajos 0,7 latos praktiski neietilpst tā summa, kura jau tiek izmaksāta, tas ir, tie ir
40 santīmi jeb 0,4 lati, kas tiek jau tagad izmaksāti, un tātad tas pieaugums ir
ārkārtīgi mazs.
Kuri galvenokārt būs tie cietēji, kuri, ja mēs nenobalsosim
atbilstoši tautas ierosinātajam likumam, būs mazo pensiju saņēmēji arī turpmāk?
Tie galvenokārt ir tie cilvēki, kuri pameta darbu tad, kad bija aizliegums strādāt un
vienlaikus saņemt pensiju. Viņi savu darbu pārtrauca… Viņi bija vai nu
pirmspensijas, vai pensijas vecumā un saņēma ārkārtīgi mazu atalgojumu.
Un šajā sakarā jāteic, ka tad netiktu ievērots paaudžu
solidaritātes princips… Jo vienmēr ir bijis tā, ka pensionāriem ir jārēķinās ar
to, ka jaunākie maksā un piemaksā par to, lai arī vecākā paaudze varētu normāli
dzīvot.
Mēs runājam par šā likuma sagraušanu, par to, ka tad netiks
palielinātas pensijas invalīdiem. Taču šādu situāciju var novērst ar atsevišķu
likumu. Tas var būt arī likums „Grozījums Sociālo pabalstu likumā”, var noteikt
īpašas piemaksas invalīdiem. Bet, protams, ka ir arī citi veidi.
Manuprāt, tās summas, kas tiek paredzētas, nekad netiek precīzi
atšifrētas – cik daudz ir pensionāru, kuri ir nostrādājuši 41 gadu, un cik daudz
ir to pensionāru, kuriem darba stāžs ir bijis tikai 20 gadu garumā.
Un tāpēc es gribētu teikt: atcerēsimies to, ka pēc tautas
ierosinātajiem grozījumiem tie cilvēki, kuri ir nostrādājuši tikai 20 gadus, saņems
vidēji 135 latus lielu pensiju, bet tie, kuri ir nostrādājuši ilgu darba mūžu – 41
gadu, – tie saņems tikai 202 latus! Šādu cilvēku nav pārāk daudz, un sociālo
budžetu sagraut tas nevar.
Bez tam, protams, var atrast arī pavisam citus ceļus, kā papildināt
sociālo budžetu. Par to mums ir jādomā – un tas ir deputātu uzdevums -, nevis
jānoraida tautas ierosinātie grozījumi.
Partija „Pilsoniskā Savienība” tiešām aicina šoreiz ietaupīt
arī referenduma līdzekļus. Ja mēs atbalstīsim šo likumprojektu, tad 1 miljons jau
būs ietaupīts.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Kārlim Leiškalnam –
otro reizi.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Es uzskatu – un, manuprāt, arī
aprēķini liecina par to -, ka šī sistēma var sagraut sociālo budžetu un var
ietekmēt ārkārtīgi negatīvi valsts budžetu, kurš jau tāpat ir jāmaina mīnusa
virzienā.
Es domāju, ka to var ietekmēt arī jau pieņemtie grozījumi, kas
bija nepieciešami laikā un vietā.
Protams, šis likumprojekts vairs nemotivēs cilvēkus maksāt sociālo
nodokli, jo, vai nu maksā, vai nemaksā, galarezultāts būs vienāds.
Un par Loskutova kungu. Pabrika kungs, es tā balsoju tāpēc, ka es
biju saņēmis atzinumu, ko ir parakstījis ģenerālprokurors Maizītis, SAB direktors
Kažociņš un vēl kāds.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, runājiet par tēmu!
K.Leiškalns. Es runāju par tēmu. Ja viņš varēja, tad es arī…
Par iziešanu arī pie tautas. Arī šajā sakarā teikšu dažus
vārdus. Es izgāju ārā. Un es negribu no šīs tribīnes teikt, ko es tur esmu
dzirdējis par sevi. Tie maigākie vārdi bija: „Resnā cūka, tev jāiet par viesmīli!
Tu esi nobarojies!” Un tamlīdzīgas lietas. Un nekādi mani iebildumi vai mēģinājumi
uzsākt diskusiju neko nedeva.
Es ne no viena nebaidos, es vienkārši negribu to visu vairs dzirdēt.
Es negribu to, ka mēs slīkstam atpakaļ boļševismā. Boļševisms ir ļoti
vienkāršs: „Ja tev ir cits viedoklis, tad tu esi resna cūka!” Un, to sakot, pat
neskatās uz cukura daudzumu tavās asinīs!
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Mārim Grīnblatam.
M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).
Godātie Saeimas deputāti! Godātie klausītāji! Jāteic, es biju
ļoti pārsteigts, kad izlasīju šā likumprojekta saturu. Vērojot televīzijas
raidījumā „Panorāma” un citās ziņās rādītās garās to cilvēku rindas, kuri
stāvēja, lai parakstītos par šo likumprojektu, man tiešām radās interese: kas tad
šajā likumprojektā tāds ir rakstīts. Es piezvanīju uz Centrālo vēlēšanu komisiju
un lūdzu atsūtīt šo tekstu, kuru laikam neviens no tiem, kas avīzēs un televīzijā
komentējuši šo likumu, nekad nebija lasījis vai, ja bija parakstījušies, tad nekad
nebija izlasījuši, zem kā viņi ir parakstījušies.
Es tiešām biju šokēts par to, kādā veidā šis likumprojekts ir
formulēts. Tajā nav neviena vārda par iztikas minimumu, neviena vārda par to, ka
valsts garantēs pensionāriem minimumu tālākā nākotnē. Es uzsveru – neviena
vārda!
Tātad šeit ir tikai trīs lietas, kuras būtu vērts komentēt.
„Izteikt pārejas noteikumu 34.punktu šādā redakcijā…” Ko tas
nozīmē? Katrā likumā ir pamatteksts un ir pārejas noteikumi. Viss, kas ir rakstīts
līdz pārejas noteikumiem, ir spēkā visu laiku. Tas, kas ir pārejas noteikumos (un
34.punkts ir pārejas noteikumos), ir spēkā ierobežotu laiku – vai nu no kāda laika
uz priekšu, vai līdz kādam laikam.
Tātad – ko piedāvā likumprojekta iesniedzēji un ko Saeima nemaz
nevar grozīt? Viņi raksta šādi: „34.punkts. Līdz 2009.gada 31.decembrim vecuma
pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks…” – un tālāk seko tātad šie
skaitļi. Citiem vārdiem sakot, tiek samērā devīgi piedāvāts minimālās pensijas,
vecuma pensijas, lielums uz apmēram vienu gadu un četriem mēnešiem, ja šis likums
stātos spēkā tuvāko pāris mēnešu laikā.
Jautājums: kas notiks 2010.gada 1.janvārī? Acīmredzot šī norma
vairs spēkā nebūs. Jo, ja tā būtu spēkā visu laiku, tad, pirmkārt, tā būtu
likuma pamattekstā. Otrkārt, droši vien mērķtiecīgāk būtu bijis noteikt pārejas
noteikumos šādu minimālo pensiju uz 10 gadiem vai vismaz uz 5 gadiem; tas motivētu
ilgākā periodā visus valsts iedzīvotājus ar kaut ko rēķināties.
Protams, iespējams, ka likumprojekta autori ir vadījušies no tā, ka
arī pašlaik šajā punktā ir minēts „līdz 2009.gada 31.decembrim”, viņi šo
tekstu vienkārši ir dublējuši. Kādā veidā tad šis datums, 2009.gada 31.decembris,
ir te radies? Tas ir radies, ja nekļūdos, 1999.gada sākumā, kad vesela virkne
aprēķināto pensiju bija ārkārtīgi mazas un valdība ierosināja noteikt
koeficientus, kuri būtu spēkā 10 gadus. Saeimai vai valdībai tā kā tā būtu
tuvākā gada laikā jālemj, ko ar šo normu darīt – pagarināt to, palielināt to vai
aizstāt to ar kaut ko citu. Taču tas nav mērķtiecīgi – vienu gadu un dažus
mēnešus pirms šā normatīva darbības beigām noteikt, ka šādi koeficienti būs
spēkā tikai īsu laiku. Tas nav pārāk sapratīgi.
Es neapskatu tos jautājumus, ko pieminēja citi runātāji – Barčas
kundze un pārējie -, ka tas galīgi neskar minimālo pensiju par apgādnieka
zaudējumu, kura noteikta likuma pamattekstā, un tas neskar arī invalīdu pensijas, kuru
trīs minimālie lielumi arī ir noteikti likuma pamattekstā.
Tālāk. Koeficienti, kādi tiek piedāvāti. Vecuma pensijas
minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu,
kuram piemēroti šādi koeficienti: stāžs līdz 20 gadiem (tātad ne mazāks par 10,
bet ne ilgāks par 20 gadiem) – 3,0; no 21 gada līdz 30 gadiem – 3,5; no 31 gada
līdz 40 gadiem – 4,0; no 41 gada un ilgāks – 4,5. Ja valsts sociālā
nodrošinājuma pabalsts ir 45 lati, tad minimālās pensijas ir robežās no 135 latiem
līdz 202,5 latiem; ja tas ir 60 latu, kā tas ir solīts no nākamā gada 1.janvāra, tad
minimālās pensijas būs šādas: mazākā – 180 latu, lielākā – 270 latu.
Kā vakar mūs informēja Labklājības ministrija, skaitļi ir tādi:
ja šī norma stājas spēkā šogad, tad minimālās pensijas saņems 93 procenti vecuma
pensionāru; ja nākamajā gadā – tad minimālās pensijas saņems 98 procenti vecuma
pensionāru. Tikai 2 procentiem šo pensionāru būs lielākas pensijas. Manuprāt, tas
tomēr nav motivējoši ilgtermiņā un pat ne vidējā termiņā, jo minimālo pensiju
jēga ir paaugstināt pensijas tiem pensionāriem, kas ietilpst ļoti mazo pensiju grupā.
Šajā gadījumā tiek paredzēts, ka ar nākamā gada 1.janvāri minimālās pensijas
saņems gan tie, kuriem šobrīd ir ļoti mazas pensijas (tas droši vien ir labi, ka
viņi saņems), gan tie, kuriem ir mazas pensijas, gan tie, kuriem ir vidējas pensijas,
gan arī tie, kuriem ir lielas pensijas. Tikai tie, kam ir ļoti lielas – virs 270
latiem un lielākas – pensijas (tās būtu personas, kuras ir uz pensionēšanās brīdi
saņēmušas algu, kas bijusi 550 latu, 600 latu mēnesī vai lielāka), saņems mazliet
vairāk par minimālo pensiju. Tātad šāda sistēma noteikti nemotivē veikt sociālos
maksājumus, maksāt sociālo nodokli.
Zemākā minimāla pensija, kāda tiek piedāvāta, ir 180 latu, tas
ir, mazliet lielāka nekā šobrīd esošā vidējā pensija. Šī 180 latu pensija, ja
nekļūdos, ir par apmēram 10 latiem augstāka nekā šobrīd Igaunijā esošā vidējā
pensija, kas mums bieži vien tiek minēta kā piemērs. Bet, ja Latvija saka, ka mēs ar
minimālo pensiju varam „pārsist” igauņu vidējās pensijas apmēru, tad es ļoti
šaubos par to. Gluži tāpat kā cilvēks īsu brīdi var skriet ātrāk par
automašīnu, bet viņš nevar skriet ātrāk par automašīnu visu laiku. Un tas mums
noteikti neizdosies. Līdz ar to es redzu, ka šāda norma varbūt vienu gadu var arī
darboties, bet pēc viena gada tā noteikti vairs nedarbosies. Un tad jautājums ir tikai
viens: „Kura valsts amatpersona 2010.gada 1.janvāra rītā paskaidros, ka šī norma
vairs nav spēkā? Kura tā būs, kas runās televīzijā? Kura to paskaidros?” (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Runa nebūs gara, bet nopietna. Diemžēl kārtējo
reizi, mierīgi visu izlasot un mierīgi šodien noklausoties visus „par”, ieskaitot
šo grozījumu aizstāvjus, es kārtējo reizi nonācu pie vienas un tās pašas nelabās
domas: kāpēc jūs spēlējaties ar cilvēkiem? Kāpēc jūs izmantojat to stāvokli,
kāds ir valstī, lai tracinātu cilvēkus, piedāvādami viņiem to, ko jūs paši neesat
spējīgi īstenot? Tāda ir tā pamatdoma!
Māris Grīnblats ar skaitļiem jums jau parādīja, cik daudz…
piedošanu, par muļķībām tās varbūt nesauksim, lai kādu neaizvainotu… nenopietnu
skaitļu un nenopietnu piedāvājumu ir šajos grozījumos. Kārtējo reizi mēs te
nodarbojamies it kā ar smagu problēmu aizstāvēšanu, bet faktiski – ar cilvēku
maldināšanu. Nevienas nopietnas pārdomas nav par to, kas notiks tālāk. Nē, taču
vajag tūlīt pat patracināt cilvēkus, sasolīt viņiem nezin ko, skaidri saprotot, ka
pašiem nebūs jāatbild par visa tā īstenošanu, ka tā ir it kā kaut kāda indulgence
ceļā uz nākamajām Saeimas vēlēšanām un nekas cits.
Pabrika kungs, jūs par tautu varētu runāt vismazāk… Piedošanu,
es tajā dienā pietiekami ilgi tur atrados. Nevajag mētāties ar vārdu „tauta”! Cik
reižu tas te būtu jāsaka?! Ja jūs runājat par 500 Latvijas Republikas pilsoņiem, tad
tā arī pasakiet. Ja jūs runājat par tik un tik cilvēkiem, kuri ir parakstījuši vai
nav parakstījuši kādu projektu, tad tā arī runājiet. Taču nemētājieties ar vārdu
„tauta”!
Latvijas Republikā ir 2,3 miljoni iedzīvotāju, un 1,5 miljoniem no
viņiem ir vēlēšanu tiesības, un tad, ja vairākums no šiem 1,5 miljoniem kaut ko
pateiks, tad jūs varēsiet sacīt, ka tautas vairākums kaut ko ir pateicis. Taču
šodien te skan tie paši nelabie, nepatīkamie vārdi un izteicieni: „Tauta, es te
nākšu tautas vārdā!” Kas jūs par tautas pārstāvi te esat? Mēs katrs esam
Latvijas Republikas pilsonis, kam ir vienas balss tiesības jebkurās vēlēšanās. Un to
vajadzētu atcerēties! Tāpēc nemētājieties, lūdzu, ar šādiem neglītiem
solījumiem, kurus jūs paši neesat spējīgi izpildīt!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds labklājības ministrei Ivetai Purnei.
I.Purne (labklājības ministre).
Godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamā Sociālo un
darba lietu komisijas priekšsēdētājas kundze! Ļoti cienījamie deputāti! Lai arī
cilvēki ar ievērojamu dzīves un darba pieredzi katrā ziņā ir viena no mūsu
sabiedrības lielākajām vērtībām – un tā tam ir jābūt -, pensijas vecuma
ļaudis šobrīd pārdzīvo ļoti saspringtu laiku, ko radījusi gan augstā inflācija,
gan pakalpojumu cenu kāpums. Un šajos apstākļos pensionāru dzīves līmeņa
uzlabošana lielā mērā ir atkarīga gan no politiskās izšķiršanās, gan arī no
tā, cik pārdomāti mēs realizēsim jau aizsākto sociālā atbalsta politiku.
Jā, šodien ir svarīgi saglabāt sabiedrības cieņpilnu attieksmi
pret veciem cilvēkiem, vienlaikus domājot arī par tiem, kuri pensionēsies tuvākā vai
tālākā nākotnē. Un tāpēc mēs nedrīkstam pieļaut populistisku un tuvredzīgu
politiku, kas šķeļ un sanaido mūsu sabiedrības tik dažādās sociālās grupas. Ir
jārīkojas gluži pretēji! Mums ir jādara viss iespējamais, lai radītu vienlīdzību
un uz mērķtiecīgu izaugsmi orientētu sociālo politiku.
Vēlos uzsvērt, ka Labklājības ministrija atbilstoši valdības
deklarācijā nospraustajiem mērķiem un ministrijas darbības stratēģijai, kas ir
vērsta uz pakāpenisku pietiekami lielu pensiju nodrošināšanu, jau šogad ir veikusi
virkni pasākumu mūsu pensionāru labā. Šeit par to runāja gan Barčas kundze, gan
jūs citi, cienījamie deputāti.
Kas tad ir izdarīts? Es vēlreiz un vēlreiz tomēr to atgādināšu.
Pirmām kārtām ir paaugstināta šī pensijas robeža, kas paredz jau
šajā gadā straujāk indeksēt pensijas, kuru apmērs nepārsniedz 150 latus. Līdz ar
to 490 tūkstošiem jeb 87 procentiem no visiem pensionāriem aprīlī pensijas
palielinājās vidēji par 12 latiem. Savukārt oktobra indeksācijā ir plānots, ka
pensijas pieaugs vēl vidēji par 20 latiem.
No šā gada 1.jūnija ir atcelti apdrošināšanas stāža
ierobežojumi piemaksām pie vecuma pensijas par apdrošināšanas stāžu līdz
1996.gadam. Tātad saskaņā ar šiem grozījumiem piemaksa jūnijā tika piešķirta vēl
papildu 78 tūkstošiem vecuma pensionāru, un šī piemaksa bija vidēji 14,5 latus
liela. Un arī pārējiem gandrīz 400 tūkstošiem iedzīvotāju šī piemaksa
palielinājās, pieaugot līdz 40 santīmiem par katru darba stāža gadu, vidēji 7-8
latu apmērā.
Tāpat ir ar politiski represētajām personām, un par to jūs nupat
kā lēmāt. Tiem represētajiem, kuriem apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30
gadiem, ir tiesības pieprasīt vecuma pensiju 5 gadus pirms likumā noteiktā vecuma
sasniegšanas.
Tāpat vēl uz trim gadiem ir pagarināta iespēja doties pensijā
priekšlaikus.
Un nu vēlreiz par to, kādi uzlabojumi tad ir gaidāmi 2009.gadā.
Tātad piemaksa tiks paaugstināta vismaz līdz 70 santīmiem –
tātad tiks pieaudzēta par 30 santīmiem – tiem, kuri šodien saņem piemaksu 40
santīmu apmērā. Un šī piemaksa tiks veikta visiem. Visiem pensionāriem neatkarīgi
no viņu pensiju apmēra. Tādi ir 472 tūkstoši pensionāru. Un tiem, kuri saņems
piemaksu papildus pie šiem 40 santīmiem, šī summa būs vidēji 10 latu apmērā katru
mēnesi, sākot no nākamā gada janvāra. Bet tiem pensionāriem, kuriem tā tiks
aprēķināta no jauna, kā pirmreizējā, tā būs vidēji 25 latu apmērā katru
mēnesi, sākot no nākamā gada janvāra.
Ļoti svarīga ir šīs piemaksas piešķiršana pie invaliditātes
pensijas. Tātad mēs esam padomājuši arī par invalīdiem, un, jau sākot no nākamā
gada 1.janvāra, šīs piemaksas saņems 62 tūkstoši invalīdu vidēji 12 latu apmērā
katru mēnesi.
Turklāt beidzot tiks indeksētas visas pensijas neatkarīgi no to
apmēra – tātad arī tās pensijas, kas ir lielākas par 225 latiem. Tas gan ir neliels
pensionāru skaits – apmēram 15,5 tūkstoši -, un viņu pensiju vidējais apmērs ir
300 latu un vairāk. Un tomēr arī tas ir ļoti svarīgi.
Tāpat ir plānots palielināt šā valsts sociālā nodrošinājuma
pabalsta apmēru no 45 uz 60 latiem – vispārējā gadījumā un no 50 uz 75 latiem
invalīdiem kopš bērnības. Līdz ar to palielināsies arī visu veidu pensiju
minimālais apmērs.
Vēl jāatzīmē, ka, pēc ļoti provizoriskiem aprēķiniem, ja mēs
tomēr kaut kādā ziņā pieminam šo iztikas minimumu, tad tomēr ir jāpasaka arī tas,
ka puse no pensionāriem jau nākamajā gadā būs šo iztikas minimumu pārsniegusi.
Viņu pensijas lielums pārsniegs iztikas minimumu!
Gribu uzsvērt, ka visi šie priekšlikumi bija iekļauti arī
pasākumu plānā, paketē, kas bija vērsta uz pensionāru dzīves līmeņa
paaugstināšanu un ko es kā jaunā labklājības ministre prezentēju koalīcijā šā
gada sākumā. Lielākā daļa no šiem pasākumiem šodien ir jau ieguvuši likuma
spēku, un tas ir noticis, ministrijai ļoti veiksmīgi sadarbojoties ar Saeimas Sociālo
un darba lietu komisiju. (No zāles dep. V.Orlovs: „Tieši pretēji!”)
Es gribu pateikties personīgi šīs komisijas priekšsēdētājai
Barčas kundzei, kā arī visiem pārējiem šīs komisijas locekļiem, kuri patiešām
ļoti atbildīgi domā par šo sociālās politikas attīstību mūsu valstī.
Tanī pašā laikā es vēl domāju, ka šīs komisijas darbu virza
loģiska un sabalansēta attieksme, realitātē balstīta problēmjautājumu izpratne.
Es domāju, ka izdarīts ir ļoti daudz, bet tas, protams, neapstādina
mūs pie jau sasniegtā. Mēs turam roku uz pulsa un esam gatavi īstenot visas savas
ieceres pilnā apmērā. Mana pārliecība ir viennozīmīga: ja kaut kas nāk grūti, tad
tas ir vēl viens iemesls, lai izdarītu kaut ko vēl vairāk.
Un tagad vēlreiz par bīstamību, kas pastāv, atbalstot šos jau
minētos grozījumus. Pirmām kārtām es uzskatu, ka šie priekšlikumi veido
nevienlīdzīgu attieksmi pret dažādām sabiedrības grupām un tādējādi sašķeļ
sabiedrību. Tāpēc es aicinu nešķelt sabiedrību un izbeigt manipulācijas ar pensijas
vecuma ļaudīm, kā arī skaidri apzināties savas rīcības gaidāmās sekas! Vēlreiz
uzsveru: šie minētie grozījumi prasīs ievērojamus valsts sociālās apdrošināšanas
speciālā budžeta izdevumus! Papildus šiem pasākumiem, ko mēs ar esošajiem
grozījumiem jau esam realizējuši, tie prasītu vēl vismaz 370 miljonus latu.
Ja valdība pieņems lēmumu – un es ļoti ticu un ceru, ka mēs
tādu lēmumu pieņemsim – par sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanu
nākamajā gadā, tad būtiski paaugstināsies minimālās vecuma pensijas. Taču, ja mēs
skatāmies šos grozījumus, tad redzam: jā, minimālās vecuma pensijas paaugstināsies,
bet invaliditātes pensijas nepaaugstināsies. Tās paliks uz vietas! Un, kā jau šeit
minēja vairāki deputāti, arī apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs paliks uz vietas.
Tātad ar šo lēmumu tiek diskriminētas citas sociālā riska grupas, bet tas var radīt
Satversmes tiesas precedentus attiecībā uz nevienlīdzīgu attieksmi. Pozitīva tiesas
lēmuma gadījumā tas valstij varētu radīt vēl papildu izdevumus.
Strauja un nepārdomāta minimālo pensiju paaugstināšana var
ietekmēt arī tās ģimenes, kuras saņem, piemēram, vecāku pabalstu par bērna
kopšanu līdz viena gada vecumam, kā arī bezdarbniekus un jaunās māmiņas, jo no
sociālā budžeta tiek finansētas visas pensijas un pabalsti, kuru apmērs tieši
atkarīgs no veiktajām sociālajām iemaksām.
Labklājības ministrija, izvērtējot valsts finansiālās iespējas,
ir vienlīdz centusies palīdzēt visām sociālajām grupām, taču atbilstoši
„Sabiedrības citai politikai” iniciētajiem grozījumiem likumā „Par valsts
pensijām” tiks būtiski izcelta viena sociālā grupa. Turklāt šie grozījumi
sašķels arī pašus pensionārus.
Tā kā šī likumprojekta norma būs spēkā līdz 2009.gada
31.decembrim, tad nākamajos gados papildus nepieciešamais finansējums samazināsies.
Tik augsti vecuma pensijas minimālie apmēri būs jāgarantē tikai
tiem pensionāriem, kuri būs pensionējušies līdz minētajam datumam. Tas vienlaikus
atkal var radīt Satversmes tiesas precedentus attiecībā uz nevienlīdzīgu attieksmi
pret tiem pensionāriem, kuri pensionēsies pēc 2010.gada 1.janvāra.
Uzsveru vēlreiz: Labklājības ministrijas redzeslokā ir vairākas
sociālā riska grupas – gan pensionāri, gan invalīdi, gan bezdarbnieki. Rūpējoties
par pensionāriem, mums ir jādomā, lai netiktu diskriminētas pārējās sociālā riska
grupas. Ir jādomā arī par to, ka, neapdomīgi iztērējot sociālā budžeta
līdzekļus šodienas vajadzībām, nākotnē pie sasistas siles var stāvēt ne tikai
esošie un topošie pensionāri, bet arī invalīdi un ģimenes ar maziem bērniem.
Man vakar prātā ienāca tāda interesanta četrrinde:
„Dažs ar visai gudru ziņu
Stāsta brīnumpasaciņu.
Vai viņš pasaciņai tic?
Svarīgi, lai tic tai cits.”
Tā ir bezatbildīga rīcība – spēlēties ar vecu cilvēku jūtām,
skaidri zinot, ka atbildība par iespējamām sekām solītājiem nebūs jāuzņemas!
Tāpēc es aicinu: cienījamie deputāti, negrausim esošo pensiju sistēmu! Patlaban
esošie pensiju sistēmas principi, ka pensijas lielums ir saistīts ar sociālajām
iemaksām, zināmā mērā ir sekmējuši šīs sistēmas finansiālo stabilitāti. Tā
rezultātā no 2002.gada sociālajā budžetā pakāpeniski ir izveidojies uzkrājums, kas
ne tikai garantē pensijas izmaksu šodienas pensionāriem, bet ļauj arī atlicināt
naudu esošajiem nodokļu maksātājiem, kuri nākotnē veidos milzīgu pensionāru saimi.
Vieglprātīgi un ekonomiski neizvērtēti priekšlikumi var sagraut ne
tikai pašreizējo pensiju sistēmu, bet līdz ar to arī valsts sociālās
apdrošināšanas speciālo budžetu. Vai mēs tiešām vēlamies, lai atkārtojas
1998.gada situācija, kad finansiāli nepamatoti pensiju likuma grozījumi būtiski
palielināja budžeta izdevumus? Tā rezultātā vairākus gadus nācās lūgt aizdevumu
no Valsts kases pensiju izmaksas nodrošināšanai. Nosakot minimālo vecuma pensiju
tādā apmērā un ar tādiem koeficientiem, kā to piedāvā darīt atsevišķi
politiķi, iedzīvotājiem vairs nebūs stimula maksāt nodokļus, jo, strādājot un
veicot iemaksas no vidējās algas (un to jau jūs arī dzirdējāt), šādu pensiju
diemžēl šodien nopelnīt nevar.
Otrkārt. Pensiju izmaksai līdzekļu pietiks, kā jau tas vairākkārt
ir minēts, ne vairāk kā 2,5 gadiem. Turklāt visi pensionāri tad būs spiesti vai nu
saņemt vienādu šo minimālo pensiju, vai arī varbūt nāksies palielināt
pensionēšanās vecumu vai pieļaut kādus citus riskus, kas šeit tika minēti. Uz
tādiem riskiem mēs nedrīkstam iet!
Un galu galā es gribu pateikt, ka visi šogad veiktie grozījumi
pensiju likumā būtībā lielā mērā jau atrisina pensiju jautājumus, tāpēc šie
pašreiz piedāvātie grozījumi vienkārši ir zaudējuši savu aktualitāti.
Sociālā labklājība ir kopīga valsts, pašvaldību, privāto un
nevalstisko organizāciju, kā arī ģimeņu – ikviena cilvēka – dalīta atbildība,
un, ja šī būs dalītā atbildība, tad būs arī kopīgs ieguvums. Līdz ar to katrs no
mums kā apzinīgs nodokļu maksātājs vai ļaunprātīgs to nemaksātājs demonstrē gan
savu attieksmi pret šodienas pensionāru, gan arī atbildību par savu nodrošinājumu
vecumdienās. Taču vēl joprojām viena ceturtā daļa iedzīvotāju nodokļus maksā
tikai no minimālās algas, tādējādi ne dod savu pienesumu sociālajā budžetā, ne
arī atbilstoši pelna savu pensiju. Esmu pārliecināta, ka, lai aizsargātu patlaban
nodarbināto cilvēku tiesības uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņemšanu
nākotnē, ir nepieciešams rast risinājumu pēc iespējas efektīvākai esošā
sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļu uzkrājuma izmantošanai. Un arī šis
jautājums ir mūsu ministrijas darba kārtībā.
Cieņas pilna attieksme pret vecāko paaudzi ir uz tradicionālām un
kristīgām vērtībām balstītas eiropeiskas sabiedrības pazīme. Jā! Es ar
visdziļāko cieņu izturos pret tiem pensionāriem, kuri ir parakstījušies par šiem
grozījumiem, un arī saskatu nepieciešamību veikt arvien jaunus pasākumus pensionāru
dzīves kvalitātes uzlabošanai nākotnē, bet es aicinu to darīt pašreizējās pensiju
sistēmas ietvaros, atbildīgi izvērtējot budžeta iespējas un vienlaikus tālredzīgi
domājot arī par nākotnes pensionāriem.
Līdz ar to attiecībā uz šiem minētajiem grozījumiem es aicinu
jūs, cienījamie deputāti, pilnībā atbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas
viedokli.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies labklājības ministrei. (Aplausi.)
Debatēs vārds deputātei Ausmai Ziedonei-Kantānei.
A.Ziedone-Kantāne (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es runāšu ļoti īsi,
taču gribu pateikt kaut ko, manuprāt, dziļi būtisku. Nebaidīsim mūsu tautu ar
referendumu, ka tas sagraus mūsu sociālo budžetu, bet priecāsimies, ka šāds
referendums tomēr būs, jo tas ir sacēlis kājās mūs visus, tos pensionārus, kuri
ilgi ir gulējuši un cietuši, bet neko nav darījuši. Nu viņi ir atmodušies un prasa
savas tiesības, kas viņiem patiesi arī pienākas. Mēs varam un arī mūsu valdība var
daudz ko darīt. Arī mēs, Sociālo un darba lietu komisija, Aijas Barčas vadībā
aizgājām pie Valsts prezidenta un viņam visu to pateicām: „Šodien viss ir jūsu
rokās, prezident! Un arī valdības rokās. Ja jūs palielināsit finansējumu ne tikai
tik, cik prasa, bet gandrīz līdzīgi vai šur tur pat vēl lielākas šīs procentu
daļas, nekā mēs šodien tās esam pieticīgi izcīnījuši, un iedosiet vairāk nekā
70 santīmus, tad mēs skaidri pateiksim: ja jūs no nākamā gada maksāsiet vienu latu
pie pensijas par katru darba stāža gadu un ka tālāk dosim arī invalīdiņiem un
bārenīšiem, kuri saņems ne tikai… jo šodien par viņiem vispār netiek domāts, tad
tauta uz referendumu neies. Tad mēs būsim atrisinājuši šīs lietas!”
Tā tas ir, un es vēl gribētu, lai jūs saprastu, ka tad referendumi
nenotiks un mums nebūs nekādu baiļu par to, ka mēs kaut ko izjauksim. Un mēs varam to
atļauties, jo mūsu pensiju jeb sociālais budžets ir pāri par 800 miljoniem un to var
atļauties. Tātad – vai nu mēs to šodien izdarīsim, vai neizdarīsim kopā ar mūsu
labklājības ministri, ar mūsu Sociālo un darba lietu komisiju un ar Valsts prezidentu,
jo tas ir mūsu rokās. Un es lūgtu to izdarīt, lai mēs parādītu, ka esam tam gatavi,
ka sajūtam un saprotam mūsu tautas nabadzīgākās daļas sāpi. Un ne tikai saprotam,
bet arī patiesi to realizējam savā darbā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātei Annai Seilei – otro
reizi.
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Es vienmēr brīnos, kā skaidri redzamas
patiesības valdošie politiķi reizēm spēj aizmiglot un radīt pavisam citu iespaidu.
Un tagad iznāk tā, ka šie nabaga pensionāri, kuri savā darba mūžā ir strādājuši
līdz 1996.gada pēdējai dienai un ir sapelnījuši savas sociālās pensijas, būs tie,
kas turpmāk sagraus Latvijas valsts pensiju sistēmu. Kaut gan īstenībā ir otrādi!
Spēkā esošais likums „Par valsts pensijām” faktiski jau ir kļuvis smieklīgs, jo
pārejas noteikumi ir daudz garāki par pašu likuma tekstu. Un šie ārsti, skolotāji,
inteliģences pārstāvji jau nu gan ir nevis tie, kas sagraus pensiju sistēmu, bet gan
tie, kuri vienīgie ir diskriminēti ar šā likuma normām.
Tāpēc es atkārtoti uzsveru: apdomājiet, godātie deputāti! Ir
iespējams atbalstīt šos likuma grozījumus un pēc tam izdarīt vēl arī citus
labojumus.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Aigaram Štokenbergam –
otro reizi.
A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Man arī tomēr ir
jāpasaka daži labi vārdi par Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju un ir jāpasaka
labi vārdi arī ministrei Purnei.
Tiešām, ir veiktas indeksācijas! Ir tās notikušas! Tiesa gan,
dēļ tā bija vajadzīgs tūkstošiem cilvēku stāvēt sniegā… (No zāles:
„Beidz! Beidz!”) Tikai tad jūs sakustējāties.
Te kā liels sasniegums tiek kārtējo reizi tirgoti sapņi, ka
nākamgad, redz, būšot vēl 30 santīmi klāt. Purnes kundze, iekāpiet un pabrauciet
kādreiz autobusā. Mēģiniet noskaidrot, cik no aizvakardienas maksā autobusa biļete.
Pamēģiniet to izdarīt!
Te tiek stāstīts, ka pusei pensionāru pensijas nākamgad pārsniegs
iztikas minimumu. Vai tas ir tas milzīgais sasniegums, tas milzu panākums, ko jūs esat
sasnieguši?! Puse pensionāru turpmāk dzīvos virs iztikas minimuma. Lieliski!
Jūs nupat paslavējāt arī to valdību, kurā puse Latvijas
iedzīvotāju nodokļus maksā no minimālās algas. Tā ir tā jūsu valdības mazspēja,
kuru jūs vēlreiz šodien te atgādinājāt.
Es gribu tikai atgādināt, ka šobrīd vidējā pensija valstī ir 129
lati, bet iztikas minimums ir 160 latu. Un 93 procenti Latvijas pensionāru saņem
pensiju, kas ir mazāka nekā iztikas minimums!
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Ventam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es atkal klausos un brīnos. Mēs taču runājam
par konkrētiem likuma grozījumiem. Šeit tiek stāstītas tiešām pasakainas pasakas,
tiek runāts par Loskutovu un par visu pārējo, bet mēs runājam par konkrētiem likuma
grozījumiem, kurus, ja tos pieņems referendumā, mainīt šīs Saeimas laikā nevarēs.
Un, es domāju, īpaši tādiem cilvēkiem kā Štokenbergs, kurš tomēr ir ekonomists,
ir pilnīgi skaidrs, ko tas nozīmē. Bet tas viņu neinteresē! Jo tas nozīmē to, ka,
lai varētu šīs normas īstenot… tas nozīmē tomēr sociālā budžeta tālāku
graušanu.
Šeit runāja par santīmiem. Šī piemaksa no nākamā gada – tie ir
vismaz 28 lati mēnesī. Ja ir 40 gadu darba stāžs – vairāk nekā 300 latu gadā.
Tās ir ļoti lielas summas.
Padomāsim par tālāku nākotni! Ja mēs atbalstītu šādus
grozījumus, tad nākotnē, tālākā nākotnē, tas nozīmē vai nu atkal samazināt
minimālo pensiju, vai būtiski palielināt vecumu, no kura cilvēki ies pensijā, vai
arī (vēl viens variants!) devalvēt latu. Tikai tad valsts varēs pildīt šādas
ilgtermiņa saistības. Neviens no šiem scenārijiem nav izdevīgs Latvijas iedzīvotāju
vairumam.
Protams, ir vienalga tādiem cilvēkiem, kam ir miljoniem eiro un
ģimene ārzemēs. Taču Latvijas iedzīvotājiem kopumā šādi likuma grozījumi, kuriem
ir ilgtermiņa raksturs, nesīs tikai nelaimi.
Aicinu neatbalstīt!
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.
Komisijas vārdā – deputāte Aija Barča.
A.Barča. Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi!
Noklausījusies debates, kādas šodien šeit norisinājās, izskatot likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” pirmajā lasījumā, es vēlos tikai
piebilst, nu jau komisijas vārdā, dažas lietas. Vienīgi tādēļ, lai precizētu.
Ja mēs runājam par minimālo pensiju, mums būtu jāsaprot, kas ir
minimālā pensija.
Circenes kundze sacīja: „Ja cilvēks visu mūžu ir nostrādājis
valsts labā, tad viņam ar tik niecīgu pensiju ir strauji jāpalīdz!”
Likumā „Par valsts pensijām” skaidri un gaiši ir rakstīts, ka,
ja cilvēks nostrādājis algotā darbā 30 gadus un ilgāk un pierāda šo darba stāžu
un ja viņš strādājis ar mazu vai ļoti mazu algu, tad, aprēķinot pensiju, vērā
ņem valsts vidējo sociālās apdrošināšanas iemaksu algu.
Tātad Circenes kundze, manuprāt, runāja par cilvēkiem, kuru darba
stāžs ir 10 līdz 20 gadu. Un tas diez vai ir kāds ļoti liels panākums, ja ņem
vērā, ka darba stāžā par iepriekšējo periodu ieskaita arī bērnu audzināšanu
līdz 8 gadu vecumam.
Štokenberga kungam es vēlētos teikt: nākamajā reizē informējot
Latviju par pensionāru vēstulēm, ļoti derētu šo konkrēto pensionāru pensiju
skaitīt tālāk – neapstāties pie 2006.gada, bet runāt arī par 2007. un
2008.gadu, nosaucot konkrētās personas pensiju šodien.
Es gribētu vēl piebilst, ka arī mums uz komisiju raksta vēstules.
Pēdējā laikā arī labus vārdus pasaka. Bet, kā vienmēr, sociālajā jomā vienmēr
vajag vairāk. Tā tas būs vienmēr. Un vajadzētu vairāk. Arī tā būs vienmēr.
Taču, noklausījusies un atpazinusi dažus uzvārdus, es, ņemot
vērā, ka es šajā jomā strādāju jau ļoti, ļoti sen – no tiem tālajiem padomju
laikiem -, gribētu gan teikt, ka dažiem bērniem, turpat vai miljonāriem, arī
derētu padomāt par saviem vecākiem. (No zāles: „Pareizi!”)
Vēlos komisijas vārdā pateikt deputātiem arī to, ka mēs
pagājušajā gadā… tas ir, pagājušajā reizē izdarījām grozījumus likumā „Par
valsts pensijām”… un izdarījām likumā arī tādus grozījumus, par kuriem mēs te
esam skaidrojušies pagājušajā nedēļā un noteikti vēl turpināsim. Likums „Par
valsts sociālo apdrošināšanu” nākamajā gadā ienesīs valsts budžetā diezgan
daudz miljonu (es tā ļoti ceru!), jo tur ir runa par cilvēkiem, kuri šodien vēl
nemaksā sociālo nodokli no visas algas. Un mani nekādi nevarēja pārliecināt, ka ir
runa par sabiedriskajā sektorā strādājošajiem. Jo katrā ministrijā cilvēks, kurš
saņem algu, kas pārsniedz 2466 latus mēnesī, ir tikai viens vienīgs – valsts
sekretārs. Lūk!
Es aicinu arī „Pilsonisko Savienību”, runājot par valsts
pensijām, izteikties precīzi vai painteresēties. Jo nevar invalīdiem veikt piemaksu
pie invaliditātes pensijas, izdarot grozījumus Valsts pabalstu likumā. (No zāles
dep. J.Dobelis: „Viņi to nezina!”) Pensijas mēs maksājam no sociālās
apdrošināšanas budžeta, bet valsts pabalstus – no valsts pamatbudžeta.
Bet, es domāju, mēs sadarbosimies. Gan jau „Pilsoniskā
Savienība” un arī citi jaunveidojumi Saeimā atradīs ceļu uz Sociālo un darba lietu
komisiju, un strādāsim un mācīsimies kopā.
Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas vārdā, lai cik man būtu
šodien skumji, jāteic, ka komisija vakardien tomēr nolēma, ka konkrētais
likumprojekts nav atbalstāms. (No zāles dep. A.Rugāte: „Tas ir taisnīgs
lēmums!”) Mēs aicinām arī pārējos kolēģus turpināt darbu pie likuma „Par
valsts pensijām”, bet šodien attieksmi pret konkrēto likumprojektu izteikt balsojot.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par
valsts pensijām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 6, atturas – 46. Likumprojekts pirmajā
lasījumā nav atbalstīts.
Cienījamie kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam. Lūdzu zvanu
reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!
Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus.
Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības
frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde notiks
106.telpā pulksten 10.35. Es atkārtoju – 106.telpā! Mums ir jāvienojas par dažiem
jautājumiem.
Savukārt Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 10.45
Sociālo un darba lietu komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļus lūdzu uz īsu, bet
nozīmīgu sēdi komisijas telpās.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jānim Šmitam.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde notiks komisijas
telpās pēc piecām minūtēm.
Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aigars Štokenbergs,
Vaira Paegle, Ina Druviete, Jānis Klaužs, Leopolds Ozoliņš un Viktors Ščerbatihs.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Pirms turpinām Saeimas šodienas sēdi, es informēju jūs, ka Saeimas
Prezidijs ir piešķīris atvaļinājumu šā gada 3.jūlijā deputātēm Vairai
Paeglei un Inai Druvietei.
Turpinām izskatīt šodienas sēdes darba kārtības otrajā sadaļā
„Likumprojektu izskatīšana” iekļautos jautājumus.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Komercdarbības atbalsta kontroles likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts
par steidzamu.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Guntis Blumbergs.
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu
Nr.2478B.
Tautsaimniecības komisija ir likumprojekta „Grozījumi
Komercdarbības atbalsta kontroles likumā” otrajam lasījumam saņēmusi un
izskatījusi septiņus priekšlikumus.
1. – finanšu ministra Slaktera kunga priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Blumbergs. 2. – finanšu ministra Slaktera kunga priekšlikums –
arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Blumbergs. 3. – finanšu ministra Slaktera kunga priekšlikums –
arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Blumbergs. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Blumbergs. 5. – finanšu ministra Slaktera kunga priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Blumbergs. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Blumbergs. Un 7. – finanšu ministra Slaktera kunga priekšlikums
– arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Blumbergs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Komercdarbības
atbalsta kontroles likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
G.Blumbergs. Paldies.
Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums –
likumprojekts „Grozījums Augstskolu likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Pirms mēs
sākam izskatīt likumprojektu, es gribu paskaidrot, ka likumprojekts ir steidzams. Tā
ideja ir šāda: proti, lai izcilībām, kuras centralizēto eksāmenu laikā aizstāv
Latvijas godu, būtu tiesības iestāties augstskolā, balstoties uz vidējām atzīmēm
atestātā. Šajā sakarā es gribu teikt, ka deputāts Kārlis Šadurskis ir iesniedzis
veselu rindu priekšlikumu, no kuriem daudzi, manuprāt, būtu atbalstāmi. Diemžēl
sakarā ar to, ka likumprojekts bija steidzams un bija tikai dažas dienas likumprojekta
izvērtēšanai, nedz Saeimas Juridiskais birojs, nedz daudzas institūcijas un
sabiedriskās organizācijas, kuru darbība ir saistīta ar augstākās izglītības jomu,
vienkārši fiziski nevarēja paspēt iepazīties ar šiem priekšlikumiem un izvērtēt
tos. Tāpēc es aicinu kolēģus, likumprojektu skatot, Šadurska kunga priekšlikumus
neatbalstīt šā iemesla dēļ, ne jau tāpēc, ka šie priekšlikumi būtu slikti. Un
ceru arī, ka Šadurska kungs būs koleģiāls un nebūs šobrīd pārāk uzstājīgs
attiecībā uz šīm lietām.
Kolēģi, skatīsim likumprojektu pa pantiem – priekšlikumu
iesniegšanas secībā!
1. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Kārlim
Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Paldies Ābiķa kungam par labajiem vārdiem par
maniem priekšlikumiem. Vakar tiešām komisijas sēdē ne pret vienu manu priekšlikumu
neviens no komisijas locekļiem nebalsoja „pret”. Es jutos ļoti gandarīts par to.
Manus priekšlikumus teica un slavēja, un visus tos noraidīja ar balsojumu: četras
balsis – „par”, piecas – „atturas”.
Bet tagad, kolēģi, pastāstīšu par priekšlikumu būtību. Un, ja
sēdes vadītājs man atļaus, teikšu dažus vārdus par lielu daļu šo priekšlikumu
kopumā. Tie ir saistīti ar finansēm. Šie priekšlikumi, ko esmu iesniedzis, paredz
arī pārejas noteikumus. Saprazdams, ka finanšu gada vidū nav iespējams realizēt tās
normas, ko es ierosinu un kas, manuprāt, ir ļoti būtiskas, esmu pārejas noteikumos
paredzējis, ka tās ieviešamas no 2010. gada un no 2012.gada. Labi saprotu, ka šim
likumam, Augstskolu likumam, nemaz tik ilgs mūžs nebūs, jo sagatavošanā Ministru
kabinetā ir jaunā likuma, Augstākās izglītības likuma, projekts, kuru, es ļoti
ceru, jau līdz 2010.gadam Saeima pieņems, jo tas ir tiešām aktuāls un steidzams.
Līdz ar to vairākiem no šiem priekšlikumiem tā jēga būtu valsts likumdevēja gribas
demonstrēšana, virzības demonstrēšana un ļaušana augstskolām sagatavoties šo
normu ieviešanai no 2010. un no 2012.gada. Es arī ļoti ceru, ka jaunajā Augstākās
izglītības likumā šīs normas tiks ietvertas. Tāpēc es domāju, ka šodien šādi
pārejas noteikumi būtu ļoti laba zīme, ja mēs šīs normas jau šodien ietvertu
vecajā likumā.
Tieši tāds ir arī šis priekšlikums, kuru mēs apspriežam. Proti,
šodien mūsu augstskolām attiecībā uz to akadēmiskā personāla komplektēšanu,
manuprāt, ir pagājušā vai pat aizpagājušā gadsimta cienīga norma, ka tikai 20
procentiem no augstskolas docētājiem ir jābūt ar doktora zinātnisko grādu.
Manuprāt, ar šāda līmeņa akadēmiskā personāla kvalifikāciju Latvija nespēs
atrisināt nevienu no augstākās izglītības kvalitātes uzdevumiem, kādus mums izvirza
Eiropa un kādus beigu beigās mēs paši gribam sasniegt, lai Latvija Eiropas valstu
ekonomisko atskaišu tabulās vairs nebūtu pēdējās rindās.
Tāpēc mans priekšlikums paredz palielināt šo doktora grādu
ieguvušo docētāju īpatsvaru par 10 procentiem. Turklāt, saprotot to, ka tas nav
paveicams šodien, ir ierosinājums, lai šī norma stātos spēkā tikai no 2010.gada.
Aicinu atbalstīt! Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Kārlim Šadurskim.
Debatēs vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Neapšaubāmi, es iepazinos ar
Šadurska kunga priekšlikumiem jau to iesniegšanas dienas vakarā, mājās izlasīju un
tiešām atradu tos par labiem esam. Un, paldies Dievam, beigās es arī kā Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisijas loceklis izlasīju, ka to spēkā stāšanās ir paredzēta
tikai 2010. un 2012.gadā.
Un tomēr es aicināšu deputātus atturēties. Tiešām nevajag
noraidīt Kārļa Šadurska priekšlikumu, jo tas, kā pats iesniedzējs teica, – un
Kārlim gandrīz vienmēr ir taisnība – jau ir jaunā augstskolu likuma jautājums.
Šis jaunais augstskolu likums, protams, būs, un tajā, es domāju, lielākā vai
mazākā apjomā šā strādīgā deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumi tiks ņemti
vērā, izvērtējot, protams, valsts finansiālās iespējas.
Tā ka es aicinātu balsojumā atturēties, bet paturēt prātā šos
visnotaļ labos priekšlikumus. Paldies. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Paldies,
Leiškalna kungs!”)
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā deputāts Ābiķis vēlas ko piebilst?
Dz.Ābiķis. Jā. Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz atkārtošu to, ko
es jau teicu. Mēs principā neesam pret atsevišķu priekšlikumu būtību, bet
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, jau daudzu gadu garumā strādājot, ir
bijusi tāda tradīcija, ka mēs tomēr respektējam Juridiskā biroja viedokli, ka mēs
tajā cenšamies ieklausīties. Tāpat mēs vienmēr cenšamies ieklausīties ar
izglītību saistītu sabiedrisko organizāciju viedoklī. Taču, ņemot vērā faktu, ka
šis likumprojekts ir steidzams, mums vienkārši nebija tādas iespējas. Un tāpēc,
cienījamie kolēģi, es aicinu šos deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumus, kurus
mēs noteikti nākotnē vēl vērtēsim, šobrīd neatbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Kārļa Šadurska
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 17, atturas – 47. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Ābiķis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kurā ir
precizēts un pilnveidots pirmajā lasījumā atbalstītais teksts. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 4. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Debatēs vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Komisijas referents, manuprāt, ļoti pareizi
norādīja uz nepieciešamību turpmāk vēl diskutēt par šiem priekšlikumiem, taču es
ļoti baidos, ka Kraukļa kungs varbūt nemaz nezina šā 4.priekšlikuma būtību.
Tāpēc, lai mēs turpmāk kvalificēti debatētu par to, es vienkārši uzskatu par savu
pienākumu pastāstīt gan par šo un par dažiem citiem turpmākajiem priekšlikumiem
šeit, Saeimas sēdē, lai mēs, godātie kolēģi, zinātu, par ko mēs balsojam. (No
zāles dep. V.A.Krauklis: „Mēs mākam lasīt!”)
Šis priekšlikums skan: „Valsts dibinātās augstskolās un
koledžās studijas finansē no valsts budžeta līdzekļiem.” Skatot šo priekšlikumu
kopā ar ierosinājumu likuma pārejas noteikumos, redzams, ka šīs normas pilnīga
spēkā stāšanās paredzēta tikai 2012.gadā.
Samazinoties studējošo skaitam, pašreizējā ekonomiskajā
situācijā viens no būtiskākajiem valsts ekonomikas stiprināšanas elementiem ir
līdzekļu ieguldīšana inovācijās – galvenokārt pētniecībā un augstākajā
izglītībā.
Pilnīga studiju nodrošināšana par valsts budžeta līdzekļiem
valsts augstskolās, piemēram, tad, ja šī norma stātos spēkā šogad, maksātu
apmēram 31,2 miljonus latu. Es neprasu, lai šī norma stātos spēkā jau šogad, bet
minu šo ilustrāciju tādēļ, lai jūs saprastu, par kāda līmeņa skaitļiem ir runa.
Finansējot studijas arī visās privātpersonu dibinātajās
augstskolās, valstij tas prasītu vēl apmēram 21 miljonu latu. Tie ir lieli skaitļi,
bet tie valsts budžetam tuvākajā nākotnē, manuprāt, ir pa spēkam.
Mums ir jāpanāk, lai augstskola nezaudētu nevienu jaunieti, kurš
spēj studēt. Mums ir jāpanāk, lai materiālie šķēršļi nevienam nebūtu par
iemeslu tam, kāpēc augstākā izglītība netiek iegūta. Turīgi varam kļūt tikai
visi kopā. Un tas nav tikai morāls apgalvojums. Nav vērts uzcelt tādu ekonomiku, kur
viens izcili izglītots cilvēks strādā, lai ar saviem nodokļiem uzturētu piecus
bezdarbniekus. Mums ir jānovērš bezdarba risks, kas varētu būt zemas izglītības
dēļ.
Daži skaitļi: Latvijai ir jāpanāk, lai 2010.gadā augstskolās
studētu vismaz puse iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 30 gadiem, un vismaz trīs
ceturtdaļām šajā vecumā vajadzētu studēt ne vēlāk kā 2014.gadā. Tie nav
nesasniedzami skaitļi! Tas būtu apmēram 580 līdz 600 studējošo uz 10 000
iedzīvotājiem.
No juridiskā viedokļa raugoties, ir tā: 1990.gadā, pievienojoties
starptautiskajam paktam „Par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām”,
mēs atbilstoši tā 14.pantam uzņēmāmies (citēju): „Ar visiem pieņemamajiem
līdzekļiem un it īpaši pakāpeniski ieviešot bezmaksas augstāko izglītību, [..]
padarīt to visiem pieejamu.” Turklāt, ievērojot pašu šo pamatprincipu un sasniegto
cilvēktiesību līmeni, to var vienīgi saglabāt vai attīstīt, nevis pazemināt.
Maksas par augstāko izglītību nostiprināšana ir pretrunā ar paktā noteikto
principu. Tātad tiekšanās uz valsts finansētu augstāko izglītību ir ne tikai
stratēģiski ekonomisks uzdevums, bet arī mūsu juridisks pienākums.
Es aicinu atbalstīt gan šo priekšlikumu, gan arī esošo papildu
ierosinājumu pārejas noteikumos.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzu.
Komisijas vārdā – deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Jūs, es ceru, man piedosiet, ka es
jau trešo reizi neatkārtošu argumentus, kāpēc atbildīgā komisija nevarēja
atbalstīt Kārļa Šadurska priekšlikumus.
Tāpēc es aicinu balsot.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputāta Kārļa Šadurska
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 15, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Ābiķis. Līdzīga iemesla dēļ ir noraidīts arī 5. –
deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 5. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 18, atturas – 53. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Ābiķis. Gluži tāpat arī 6. – deputāta Šadurska
priekšlikums – ir noraidīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 6. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 18, atturas – 53. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Ābiķis. Līdzīgi arī 7. – deputāta Kārļa Šadurska
priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 7. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 18, atturas – 42. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Ābiķis. Līdzīgi ir ar 8. – deputāta Kārļa Šadurska
priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. Arī 9.priekšlikumam ir tāda pati vēsture, un arī tas
ir Kārļa Šadurska priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. Līdzīgi ir ar 10.priekšlikumu, kurš nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. Arī ar 11.priekšlikumu, kurš nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. Arī ar 12.priekšlikumu, kurš nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Debatēs vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Šis, manuprāt, ir pats būtiskākais no
priekšlikumiem. Tas paredz, ka Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai kārtējo likumu par
valsts budžetu, paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu augstākajai izglītībai, kas
nav mazāks par 0,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais
finansējums augstākajai izglītībai sasniedz vismaz 2 procentus no iekšzemes
kopprodukta.
Kolēģi! Pats efektīvākais veids, kā cīnīties ar tumsu, ir iedegt
gaismu. Eiropa to ir sapratusi, un kopš 2006.gada 10.maija Eiropas Savienība ir
izvirzījusi mērķi – dalībvalstīm 2010.gadā augstākās izglītības studijām
sniegt finansējumu 2 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Kā Latvija šobrīd izskatās Eiropas un pasaules valstu kontekstā?
Septiņas reizes mazākā Īslande jau 2003.gadā tērēja 1,5 procentus līdzekļu no IKP
studijām un 3 procentus – pētniecības darbam. Vislielākais augstākās izglītības
valsts budžeta finansējuma īpatsvars Latvijā bija tālajā 1995.gadā, kad tas
sasniedza 0,9 procentus.
Jūs redzat, kolēģi, šo līkni! Līdz 2003.gadam Latvijā nemitīgi
samazinājās šīs budžeta daļas finansējuma īpatsvars, sasniedzot minimumu
2003.gadā, kad tas bija 0,52 procenti. Pēc tam sākās zināms kāpums. Šobrīd valsts
finansējums studijām nav lielāks par 0,75-0,8 procentiem no iekšzemes kopprodukta.
Godātie kolēģi! Šī pozitīvā tendence ir jāsaglabā. Ir grūti
iedomāties, ka, tērējot augstākajai izglītībai daudz mazāk līdzekļu nekā mūsu
Eiropas partneri, mēs spēsim ar viņiem konkurēt attīstības tempu ziņā. Jau
2003.gadā Lietuvas valsts augstākajā izglītībā ieguldīja aptuveni 1,6 procentus,
Grieķija – 1,33 procentus, bet Somija – 2,07 procentus. Tad kļūst redzama vēl
kāda interesanta parādība: ne tikai Eiropas valstis, bet, piemēram, arī Čīle
investē augstākajā izglītībā 2,2 procentus no IKP, bet savukārt Amerikas
Savienotās Valstis no sava ārkārtīgi lielā iekšzemes kopprodukta augstākajai
izglītībai investē pat 3,1 procentu.
Godātie kolēģi! Latvija uz šī fona izskatās ļoti pieticīgi, un
tā ir ļoti tālu no 2 procentiem, tāpēc šie 0,5 procenti būtu absolūti
nepieciešams pieaugums, lai Latvija izpildītu savas starptautiskās saistības.
Godātie kolēģi! Vēl satraucošāki ir skaitļi, ja mēs rēķinām
procentus nevis no iekšzemes kopprodukta, bet rēķinām šos procentus no iekšzemes
kopprodukta uz vienu iedzīvotāju un uz vienu studējošo. Pēc šiem skaitļiem Latvija
vēl daudz vairāk atpaliek gan no Lietuvas, gan no Igaunijas, gan no lielākās daļas
Eiropas valstu.
Kolēģi, investīcijas izglītībā, darba ražīgumā un inovācijās
ir vienīgais veids, kā mēs varam konkurēt ar Eiropu. Ja mēs šajās jomās
investējam mazāk nekā mūsu konkurenti, tad mums, kolēģi, nav neviena argumenta, kas
ļautu teikt, ka mēs cenšamies viņus panākt, nevis atpaliekam.
Vēl satraucošāks ir tāds fakts, ka šābrīža taupības
apstākļos Izglītības un zinātnes ministrija ir rakstījusi vēstuli visām
augstskolām ar prasību samazināt budžeta finansējumu par 2,9 procentiem. Kolēģi, ja
mēs vēl vairāk samazināsim jau tā pieticīgo finansējumu, tad šī līkne neies uz
augšu!
Šobrīd, protams, valsts ir ekonomiski grūtā stāvoklī. Tiek
runāts par krīzi un tās pārvarēšanas scenārijiem. Kolēģi, investīcijas
augstākajā izglītībā – šis ir mans piedāvātais krīzes pārvarēšanas plāns!
Tikai investējot savu pilsoņu izglītībā, mēs spēsim nopietni runāt par darba
produktivitātes jautājumiem un radīt nopietnu pievienoto vērtību. Neizglītota
sabiedrība – un tas nevienam nav jaunums – neattīstās. Tā nīkuļo! Un, lai man
piedod lielo kultūras būvju aizstāvji, es tomēr uzskatu, ka tautas izglītība ir
tūkstoškārt svarīgāka par Gaismas pils ēku, tā ir tūkstoškārt svarīgāka par
koncertzāles būvniecību, jo kas gan priecāsies par skaistajiem arhitektūras
šedevriem un apmeklēs plašās lasītavas, ja zemais izglītības līmenis neradīs
sabiedrībā prasību pēc šīm kultūras vērtībām. (No zāles dep. K.Leiškalns:
„Patiesi! Patiesi!”)
Aicinu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.
Vai Ābiķa kungs vēlas ko piebilst?
Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Neapšaubāmi, Kārļa Šadurska
teiktajā ir daudz patiesības (No zāles dep. K.Leiškalns: „Viss ir patiesība!”),
bet es vēlreiz gribu jums apliecināt, ka mēs vakar atbildīgajā komisijā, izskatot
šo priekšlikumu, jau vienojāmies, ka, strādājot pie jaunā Augstākās izglītības
likuma, mēs noteikti kopīgi ar speciālistiem šo piedāvājumu izvērtēsim un noteikti
pieņemsim arī saprātīgu lēmumu. Taču, kā es jau atkārtoju, šī procedūra
diemžēl bija tāda, ka visiem interesentiem vienkārši nebija iespējas iepazīties ar
šiem vērtīgajiem priekšlikumiem. Tā ka es diemžēl aicinu balsojumā atturēties vai
to neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – deputāta Šadurska priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 14, atturas – 34.
Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Ābiķis. Līdzīgu iemeslu dēļ nav atbalstīts arī 14. –
deputāta Šadurska priekšlikums… Es atvainojos, 13. – deputāta Šadurska
priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 13. – deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 14, atturas – 45. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Ābiķis. Līdzīgi ir arī ar 15. – deputāta Šadurska
priekšlikumu… Es atvainojos, ar 14. – deputāta Šadurska priekšlikumu. (No
zāles dep. K.Šadurskis: „Tas nav balsojams!”) Jā, kā saka pats deputāts
Šadurska kungs, šis priekšlikums, vadoties pēc iepriekšējā balsojuma, acīmredzot
vairs nav balsojams, un tāpēc es aicinu arī balsojumā par 15. – deputāta Šadurska
priekšlikumu – atturēties vai balsot „pret”, jo jau iepriekš minēto iemeslu
dēļ komisija arī šo priekšlikumu nevarēja atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – deputāta
Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 13, atturas – 46. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Ābiķis. 16. – deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums – ir
loģisks un ir atbalstīts, jo tas izriet no likumprojekta steidzamības.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Debatēs vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Tikai viena piebilde pie Leiškalna kunga
priekšlikuma.
Es ļoti ceru, ka tie labie vārdi, kas šeit izskanēja manu
iepriekšējo priekšlikumu sakarā, tiks nopietni ņemti vērā mūsu turpmākajās
debatēs, mūsu darbā pie Augstākās izglītības likuma. Es pilnīgi piekrītu, ka šā
likuma steidzamība ir noteikta sakarā ar to, ka norma, kas attiecas uz sportistiem, mums
ir tiešām jāpieņem nekavējoties, ja mēs gribam, lai tai būtu arī rezultāts.
Loģiski būtu tagad, kad visi mani priekšlikumi ir noraidīti, tā kā aicināt balsot
„pret”, bet es uz to neaicinu. Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu, es pats arī
balsošu „par”, un es ļoti ceru, ka mūsu turpmākās debates būs ne tikai pēc
formas, bet arī pēc satura un pēc būtības ražīgas. (No zāles dep. K.Leiškalns:
„Godīgi teikts!”)
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Jautājums: vai kāds uzstāj, ka vajag veikt balsojumu par
16.priekšlikumu? Tātad 16.priekšlikums ir atbalstīts.
Komisijas vārdā – deputāts Ābiķis.
Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Liels paldies par… (No zāles
dep. J.Dobelis: „…vienprātību!”) …un izpratni. Aicinu balsot kopumā par šo
likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Augstskolu
likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.
Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, visiem, arī tam, kurš atturējās! (No
zāles dep. V.A.Krauklis: „A par ko tad tā?”)
Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Elektronisko sakaru likumā”. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Guntis Blumbergs.
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2673
– „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”.
Uz trešo lasījumu komisija ir saņēmusi kopumā vienpadsmit
priekšlikumus, un tie ir izskatīti.
1. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Blumbergs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Blumbergs. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Blumbergs. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un
iekļauts 7.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Blumbergs. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un
iekļauts 7.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Blumbergs. 6. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra
Bergholca priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 7.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Blumbergs. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Blumbergs. 9. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra
Bergholca priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Blumbergs. 10. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra
Bergholca priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Blumbergs. 11. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra
Bergholca priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Blumbergs. Lūdzu jūs, kolēģi, atbalstīt likumprojektu trešajā,
galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Elektronisko
sakaru likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! (No zāles dep.
A.Bērziņš (ZZS frakcija): „Tūlīt arī būs vienprātība!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS frakcija): „Tur, kur Blumbergs, – vienprātība!”) Likums
pieņemts.
G.Blumbergs. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Skatīsim likumprojektu Nr.379/Lp9, kurš ir
apvienots ar likumprojektu Nr.556/Lp9. Trešajam lasījumam ir iesniegti 29 priekšlikumi.
1.priekšlikumu iesniegusi Zemkopības ministrijas parlamentārā
sekretāre Ligita Silaraupa. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 2.priekšlikumu iesniegusi Juridiskā komisija. Tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 3.priekšlikumu iesniegusi Juridiskā komisija. Tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 4.priekšlikumu iesniegusi Juridiskā komisija. Tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 5.priekšlikumu iesniedzis Iekšlietu ministrijas
parlamentārais sekretārs Ziedonis Rubezis. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. Arī 6.priekšlikums, kuru iesniedzis Iekšlietu
ministrijas parlamentārais sekretārs Ziedonis Rubezis, ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. Arī 7.priekšlikums, kuru iesniedzis Iekšlietu
ministrijas parlamentārais sekretārs Rubezis, ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 8. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra
Ziedoņa Rubeža priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 9. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra
Ziedoņa Rubeža priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 10. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra
Ziedoņa Rubeža priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 11. – Juridiskās komisijas priekšlikums – arī ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 12. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums – nav
atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 12. – deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 31, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Rasnačs. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 16. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšsēdētāja Jāņa Šmita priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts
Juridiskā biroja sagatavotajā 17.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
Dz.Rasnačs. 17. – Juridiskās komisijas priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 18. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums – nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 18. – deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 39, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Rasnačs. 19. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšsēdētāja Jāņa Šmita priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 20. – Juridiskās komisijas priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 21. – Juridiskās komisijas priekšlikums –
atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC frakcija): „Godīgi!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 22. – Juridiskās komisijas priekšlikums –
atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC frakcija): „Taisnība!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 23. – Zemkopības ministrijas parlamentārās
sekretāres Ligitas Silaraupas priekšlikums – atbalstīts. (No zāles:
„Humāni!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 24. – vides ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums –
nav atbalstīts. (No zāles: „Aizdomīgi!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
Dz.Rasnačs. 25. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra
Ziedoņa Rubeža priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 26. – Juridiskās komisijas priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 27. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 28. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra
Ziedoņa Rubeža priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 29. – Juridiskās komisijas priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. Juridiskā komisija aicina likumprojektu pieņemt
trešajā lasījumā. Tas ir ļoti būtisks saistībā ar navigācijas sezonu un
kārtības noteikšanu uz ūdeņiem.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav.
Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā”.
Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Sāksim skatīt administratīvi teritoriālās
reformas likumprojektu paketi. Tie ir jautājumi, kas sēdes darba kārtībā ir no
9.punkta līdz 36.punktam (ieskaitot). Komisija, skatot šo paketi, praktiski vienojās,
ka šī likumprojektu pakete būtu jāsadala divās daļās (lūdzu šādu pieeju
atbalstīt!): likumprojekti, kas skar ne pārāk nozīmīgus tehniskus priekšlikumus,
tādus kā, piemēram, nosaukumu maiņu, vārda „rajons” vietā rakstot vārdu
„novads”, un likumprojekti, kuri jāizdebatē ilgāk (daži valdības piedāvājumi
būtu nopietnāk jāizdiskutē ar ekspertiem).
Darba kārtības 9.punkts ir likumprojekts „Grozījumi Teritorijas
plānošanas likumā”. Komisija lūdz to atbalstīt pirmajā lasījumā. (No zāles
dep. A.Bērziņš (LPP/LC frakcija): „Atbalstām!” Dep. J.Dobelis: „Piekrītam!”)
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – nav, atturas – 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
O.Spurdziņš. Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu
šā gada 17.jūliju.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Nākamais šajā paketē ir likumprojekts…
Sēdes vadītājs. Es atvainojos, es ieturēju tik ilgu pauzi, ka jūs
jau sākāt runāt.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos””. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Komisija aicina šo likumprojektu atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens
deputāts var runāt „par”, viens – „pret” steidzamības piešķiršanu
likumprojektam.
„Pret” steidzamību ir pieteikusies runāt deputāte Anna Seile.
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Ministru kabineta rīkojums „Par nepieciešamiem
grozījumiem ar pašvaldību darbību saistītajos likumos, noslēdzot vietējo
pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu” paredz grozījumus vairāk nekā 100
likumos. Daļa no tiem jau ir iesniegti Saeimā un tiek izskatīti Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijā kā vienota pakete, un tagad tiek prasīta to steidzamība.
Un tomēr vajadzētu apsvērt to, kāpēc ir nepieciešama šī
steidzamība – vai tā ir nepieciešamība. Varbūt būtu lietderīgi skatīt šo
likumprojektu tomēr trijos lasījumos?
Es mēģināšu to pamatot, kāpēc steidzamība nav nepieciešama.
Lielākajai daļai šo likumprojektu spēkā stāšanās laiks ir
2009.gada 1.jūlijs – tātad jau pēc pašvaldību vēlēšanām. Līdz ar to mums ir
pietiekami daudz laika, lai likumprojektus varētu rūpīgi izvērtēt un izskatīt visos
trijos lasījumos. Līdz šim vēl nav sagatavots un Saeimā iesniegts likums par
apriņķu izveidošanu, kā to paredz pirmajā lasījumā jau izskatītais likumprojekts
„Par valsts administratīvo iedalījumu”.
Tālāk varētu minēt arī tādu argumentu, ka vēl joprojām nav
skaidrs, kādas būs šo apriņķu robežas, kādas būs apriņķu funkcijas un kāda būs
to pārvaldīšanas sistēma – vēlēta, nevēlēta administrācija. Tas viss ir
jānoskaidro, kamēr šis likumprojekts tiks izskatīts vismaz pirmajā lasījumā.
Turklāt nav lietderīgi Saeimā vairākkārt skatīt vienu un to pašu
likumu grozījumus, nepieņemot izskatīšanai priekšlikumus, kas precizē pretrunīgas
likumu normas un novērš acīm redzamas nepilnības vai pat atšķirīgas nostādnes
dažos pantos, kā tas ir, piemēram, likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku
apvidos”, tas ir, šajā likumā, ko mēs nupat izskatām. Šā likuma 17.panta otrajā
daļā nav izdarīti precizējumi, kādā kārtībā Centrālā zemes komisija varēs
atjaunot īpašuma tiesības uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi, ja būs
likvidēti rajoni un to institūcijas. Protams, ir ļoti rūpīgi jāizvērtē šīs
normas, tāpēc būtu lietderīgi likumā uzreiz iestrādāt visas nepieciešamās normas.
Līdzīgas situācijas ir arī ar zemes reformu saistītajos citos
likums, bet ne tikai tajos. Turklāt vairākas pašvaldības ir iesniegušas arī
Satversmes tiesā apstrīdējumu, tāpēc būtu lietderīgi sagaidīt vismaz pirmos šīs
tiesas lēmumus. Skatot šos likumprojektus trijos lasījumos, būtu iespējams izvērtēt
visas šīs nianses un vienlaikus rūpīgi sagatavot arī visu esošo likumu paketi.
Tāpēc partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija neatbalsta šā likumprojekta
steidzamību. Aicinām to darīt arī jūs.
Sēdes vadītājs. Paldies deputātei Seilei.
Vai deputāts Spurdziņš vēlas ko piebilst komisijas vārdā?
O.Spurdziņš. Jā. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija,
analizējot šos priekšlikumus, vienojās, ka tā atbalstīs tikai tos priekšlikumus,
kuri ir saistīti ar administratīvi teritoriālo reformu, jo pēc būtības citi šie
jautājumi būtu jāskata citām Saeimas komisijām un patiešām ļoti rūpīgi
jāizdebatē. Līdz ar to, ka šobrīd valdības iesniegtajos priekšlikumos ir tādas
lietas, kas vairāk ir tehniskas dabas, tāpēc nav tik rūpīgi debatējamas, kā teica
Seiles kundze, es tomēr komisijas vārdā rosinu atzīt šā likumprojekta virzību par
steidzamu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 7, atturas – 7. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – nav, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam
un datumu, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā Saeimas sēdē.
O.Spurdziņš. Šinī gadījumā lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas
termiņu noteikt šā gada 7.jūliju un izskatīt šā gada 17.jūlijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par zemes reformu Latvijas
Republikas pilsētās””. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Komisija ierosina šā likumprojekta virzību atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums
ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par
likumprojekta „Grozījums likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas
pilsētās”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 8, atturas – 17. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
O.Spurdziņš. Lūdzu akceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par
zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – nav, atturas – 5.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī to, kad likumprojekts otrajā lasījumā tiks skatīts Saeimas sēdē.
O.Spurdziņš. Kā likumu paketes sastāvdaļai lūdzu priekšlikumus
iesniegt līdz šā gada 7.jūlijam un izskatīt Saeimas sēdē šā gada 17.jūlijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par zemes reformas
pabeigšanu pilsētās””. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Komisija lūdz arī šā likumprojekta virzību atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījums likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” atzīšanu par
steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 9, atturas – 10. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
O.Spurdziņš. Lūdzu balsot par likumprojekta virzību pirmajā
lasījumā!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par
zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī datumu, kad likumprojekts otrajā lasījumā tiks izskatīts Saeimas sēdē.
O.Spurdziņš. Komisijas vārdā lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas
termiņu noteikt šā gada 7.jūliju un izskatīt Saeimas sēdē šā gada 17.jūlijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par zemes komisijām””.
Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Komisija ierosina šā likumprojekta virzību atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par zemes komisijām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 8, atturas – 12. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
O.Spurdziņš. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījums likumā „Par zemes komisijām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – nav, atturas – 4.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī datumu, kad likumprojekts otrajā lasījumā tiks izskatīts Saeimas sēdē.
O.Spurdziņš. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt
šā gada 7.jūliju un šā gada 17.jūlijā izskatīt Saeimas sēdē.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu
likumā”. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Komisija ierosina šā likumprojekta virzību atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 8, atturas – 10.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
O.Spurdziņš. Lūdzu akceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – nav, atturas – 4.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī datumu, kad likumprojekts otrajā lasījumā tiks izskatīts Saeimas sēdē.
O.Spurdziņš. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt
šā gada 7.jūliju un izskatīt Saeimas sēdē šā gada 17.jūlijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā”.Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Komisija ierosina atzīt šā likumprojekta virzību par steidzamu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 7, atturas – 10. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
O.Spurdziņš. Lūdzu akceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – nav, atturas – 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī datumu, kad likumprojekts otrajā lasījumā tiks izskatīts Saeimas sēdē.
O.Spurdziņš. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt
šā gada 7.jūliju un izskatīt Saeimas sēdē šā gada 17.jūlijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Saeimas vēlēšanu likumā”. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Komisija lūdz akceptēt šā likumprojekta virzību pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – nav, atturas – 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
O.Spurdziņš. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt
šā gada 17.jūliju.
Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Jūs neprasījāt steidzamību šim
likumprojektam…
O.Spurdziņš. Jā, bet priekšlikumu iesniegšanai…
Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Jā, deputāti neiebilst. Tātad
priekšlikuma iesniegšanas termiņš ir 17.jūlijs. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – „Grozījumi likumā „Par
pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu
komisijām””. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā vēl joprojām
deputāts Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Lūdzu akceptēt šā likumprojekta virzību pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu
komisijām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
O.Spurdziņš. Lūdzu par šo termiņu noteikt šā gada 17.jūliju.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un
likumu ierosināšanu””. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Komisija ierosina atzīt šā likumprojekta virzību par steidzamu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” atzīšanu
par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 6, atturas – 10. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
O.Spurdziņš. Lūdzu akceptēt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī datumu, kad likumprojekts otrajā lasījumā tiks izskatīts Saeimas sēdē.
O.Spurdziņš. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu šim
likumprojektam noteikt šā gada 7.jūliju un izskatīt Saeimas šā gada 17.jūlija
sēdē.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Centrālo vēlēšanu
komisiju””. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Komisija ierosina šā likumprojekta virzību atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par Centrālo vēlēšanu
komisiju””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 8, atturas – 11. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
O.Spurdziņš. Lūdzu akceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī datumu, kad likumprojekts otrajā lasījumā tiks izskatīts Saeimas sēdē.
O.Spurdziņš. Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu
šā gada 7.jūliju un izskatīt Saeimas šā gada 17.jūlija sēdē.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksā”. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Komisija ierosina atzīt šo likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 6, atturas – 12. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
O.Spurdziņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – nav, atturas – 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī datumu, kad likumprojekts otrajā lasījumā tiks izskatīts Saeimas sēdē.
O.Spurdziņš. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu noteikt
šā gada 7.jūliju un izskatīt Saeimas šā gada 17.jūlija sēdē.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesas piesēdētāju
vēlēšanām””. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Komisija ierosina atzīt šā likumprojekta virzību par steidzamu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par tiesas piesēdētāju
vēlēšanām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 8, atturas – 11. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
O.Spurdziņš. Lūdzu akceptēt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām”” pieņemšanu
pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – nav, atturas – 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī datumu, kad likumprojekts otrajā lasījumā tiks izskatīts Saeimas sēdē.
O.Spurdziņš. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu noteikt
šā gada 7.jūliju un izskatīt Saeimas šā gada 17.jūlija sēdē.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums Prokuratūras likumā”. Pirmais
lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Komisija rosina atzīt šā likumprojekta virzību par steidzamu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Prokuratūras likumā”! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 7, atturas – 10. Likumprojekts atzīts
par steidzamu.
O.Spurdziņš. Lūdzu likumprojektu akceptēt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījums Prokuratūras likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – nav, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī datumu, kad likumprojekts otrajā lasījumā tiks izskatīts Saeimas sēdē.
O.Spurdziņš. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas datumu noteikt
šā gada 7.jūliju un izskatīt Saeimas sēdē šā gada 17.jūlijā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pašvaldību
budžetiem””. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Komisija lūdz atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par pašvaldību budžetiem”” pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
O.Spurdziņš. Lūdzu noteikt 17.jūliju par priekšlikumu
iesniegšanas termiņu šim likumprojektam.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību
īpašuma privatizācijas fondiem””. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Komisija lūdz atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas
fondiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – nav, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
O.Spurdziņš. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu noteikt
šā gada 17.jūliju.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Civilās aizsardzības likumā”.
Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Komisija ierosina atzīt šā likumprojekta virzību par steidzamu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Civilās aizsardzības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 7, atturas – 14. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
O.Spurdziņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Civilās aizsardzības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī datumu, kad likumprojekts otrajā lasījumā tiks izskatīts Saeimas sēdē.
O.Spurdziņš. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt
šā gada 7.jūliju un izskatīt Saeimas sēdē šā gada 17.jūlijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par kultūras pieminekļu
aizsardzību””. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Komisija lūdz akceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” pieņemšanu
pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – nav, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
O.Spurdziņš. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu noteikt
šā gada 17.jūliju.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Bibliotēku likumā”. Pirmais
lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Komisija lūdz akceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Bibliotēku likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 4. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
O.Spurdziņš. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam
lasījumam lūdzu noteikt šā gada 17.jūliju.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pilsētas domes, rajona
padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu””. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš…
Jā, man acīmredzot bija aizskrējis mazliet uz priekšu kompjūters.
Es atvainojos!
Tagad skatīsim likumprojektu „Grozījumi Izglītības likumā”.
Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Izglītības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
O.Spurdziņš. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt
šā gada 17.jūliju.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pilsētas domes, rajona
padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu””.Pirmais
lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Komisija ierosina atzīt šā likumprojekta virzību par steidzamu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par pilsētas domes, rajona
padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu””! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 6, atturas – 13. Likumprojekts atzīts
par steidzamu.
O.Spurdziņš. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta
padomes deputāta statusu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī datumu, kad likumprojekts otrajā lasījumā tiks izskatīts Saeimas sēdē.
O.Spurdziņš. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt
šā gada 7.jūliju un izskatīt Saeimas šā gada 17.jūlija sēdē.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Pirmais
lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Komisija ierosina šā likumprojekta virzību atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Dzelzceļa likumā”! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 4, atturas – 12. Likumprojekts atzīts
par steidzamu.
O.Spurdziņš. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Dzelzceļa likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī datumu, kad likumprojekts otrajā lasījumā tiks izskatīts Saeimas sēdē.
O.Spurdziņš. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam
lasījumam noteikt šā gada 7.jūliju un izskatīt šā gada 17.jūlijā Saeimas sēdē.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums Augu aizsardzības likumā”.Pirmais
lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Komisija ierosina likumprojekta virzību atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Augu aizsardzības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 6, atturas – 12. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
O.Spurdziņš. Lūdzu akceptēt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījums Augu aizsardzības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī datumu, kad likumprojekts otrajā lasījumā tiks izskatīts Saeimas sēdē.
O.Spurdziņš. Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu
šā gada 7.jūliju un likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā veikt šā gada
17.jūlijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Reģionālās attīstības likumā”.Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Komisija lūdz akceptēt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Reģionālās attīstības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – nav, atturas – 1.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
O.Spurdziņš. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam
lasījumam lūdzu noteikt šā gada 17.jūliju.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu
likumā”. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Komisija lūdz akceptēt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 1, atturas – 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
O.Spurdziņš. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam
lasījumam lūdzu noteikt šā gada 17.jūliju.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums Vispārējās izglītības likumā”.
Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījums Vispārējās izglītības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – nav, atturas – 4.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
O.Spurdziņš. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam
lasījumam lūdzu noteikt šā gada 17.jūliju.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par autoceļiem””.
Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Lūdzu Saeimu akceptēt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par autoceļiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
O.Spurdziņš. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam
lasījumam lūdzu noteikt šā gada 17.jūliju.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Autopārvadājumu likumā”.
Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Komisija lūdz likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Autopārvadājumu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – nav, atturas – 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
O.Spurdziņš. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam
lasījumam lūdzu noteikt šā gada 17.jūliju.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies referentam.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas
atzīšanu””. Otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā… (Zālē troksnis.) Sociālo
un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Guntis Eniņš.
G.J.Eniņš (ZZS frakcija).
Es atvainojos! Tajā monotonajā darbā tā tas gadījās.
Mums tagad ir jāskata dokuments Nr.2660 – likumprojekts „Par
reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”. Lai gan
likumprojekts ir pabiezs, ir iesniegti tikai divi priekšlikumi. Abi divi – no Sociālo
un darba lietu komisijas.
1.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.J.Eniņš. Un 2.priekšlikums… Jāšķir tālāk! Arī tas, kā jau
teicu, ir no Sociālo un darba lietu komisijas. Tas ir tāds redakcionāls priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.J.Eniņš. Lūdzam balsojumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālas
kvalifikācijas atzīšanu”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
G.J.Eniņš. Lūdzu priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz
8.jūlijam. (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS frakcija): „Mācieties, kā
jāstrādā! Paldies!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Krimināllikumā” (reģistrācijas numurs 725/Lp9). Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu
„Grozījumi Krimināllikumā” (reģistrācijas numurs 725/Lp9). Likumprojektu
iesniegusi valdība, izstrādājusi Tieslietu ministrija. Likumprojekta būtība ir
terminoloģiju saskaņot ar Imigrācijas likumu. Turklāt aizpildīts ir arī viens no
„baltajiem plankumiem”, kuri ir mūsu likumos, tas ir, tiek noteikta atbildība
fiziskajām personām arī teritorijās, kas atrodas ārpus jebkādas valsts
jurisdikcijas.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā
(reģistrācijas numurs 725/Lp9) pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Dz.Rasnačs. Šā gada 4.augusts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā” (reģistrācijas
numurs 657/Lp9). Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu Nr.657/Lp9, ko ir
sagatavojusi Iekšlietu ministrija un akceptējusi valdība. Tas ir paredzēts cīņas
pastiprināšanai pret prostitūciju, pret sutenerismu un pret seksuālo pakalpojumu
sniegšanas vietu izveidošanu. Advokātu padomei bija zināmi iebildumi pret
terminoloģiju, taču par valsts valodas lietojumu atbildīgās institūcijas ir
akceptējušas, piekritušas tādam terminam, kāds ir ierakstīts likumā. Taču tas
netraucē laikā starp lasījumiem meklēt vēl precīzākus risinājumus.
Aicinām akceptēt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi
Krimināllikumā” (reģistrācijas numurs 657/Lp9) pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Dz.Rasnačs. Šā gada 4.augusts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums Krimināllikumā” (reģistrācijas
numurs 444/Lp9). Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Likumprojektu ir sagatavojuši frakcijas „Jaunais laiks”
pārstāvji. Juridiskajā komisijā tas ir skatīts vairākkārt, tomēr deputātu
vairākums komisijā uzskata, ka problēma ir jārisina. Tātad komisija konceptuāli
atbalsta šāda likumprojekta virzīšanu. Taču vienlaikus komisijai nācās piekrist
tam, ko teica Tieslietu ministrija, – ka vispār nepiemērot pirmstermiņa atbrīvošanu
– tas būtu pretrunā ar starptautisko tiesību normām. Komisija piekrīt tam, ka paši
iesniedzēji laikā starp lasījumiem samazinās līdz minimumam šo iespēju – pirms
termiņa atbrīvot minēto kategoriju noziegumu pastrādātājus jeb izdarītājus.
Līdz ar to komisijas vairākums atbalstīja šo likumprojektu, un
aicinām balsot „par”.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums
Krimināllikumā” (reģistrācijas numurs 444/Lp9) pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Dz.Rasnačs. Šā gada 4.augusts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā” (reģistrācijas
numurs 693/Lp9). Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Arī šo likumprojektu ir sagatavojusi un iesniegusi frakcija
„Jaunais laiks”, respektīvi, pieci deputāti, un Juridiskā komisija saņēma arī
pozitīvus atzinumus. Šis priekšlikums sasaucas ar visiem zināmo Daugavpils gadījumu.
Protams, atbildība ir jāprecizē likumā. Komisija likumprojektu atbalstīja pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi
Krimināllikumā” (reģistrācijas numurs 693/Lp9) pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Dz.Rasnačs. Šā gada 4.augusts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Par nekustamo īpašumu atsavināšanu
sabiedriskajām vajadzībām”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Likumprojekts ir akceptēts valdībā. To ir sagatavojusi Reģionālās
attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Likumprojekts skar ļoti daudzus
tūkstošus Rīgas iedzīvotāju, jo runa ir par īpašumu, kura dēļ nevar pilnībā
pabeigt Juglas pārvada būvi. Ja šis likums tiks pieņemts, tad Juglas pārvada būve,
cerams, tiks paveikta laikā.
Komisija aicina balsot „par”, bet vispirms – atzīt likumprojektu
par steidzamu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam
„Par nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 2, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Dz.Rasnačs. Aicinām balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā
lasījumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par
nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām” pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Dz.Rasnačs. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu iesakām noteikt
7.jūliju, un par likumprojekta izskatīšanas dienu – 10.jūliju.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Cienījamie kolēģi, pirms mēs skatām nākamo darba kārtības
punktu, es jūs informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu
priekšlikumu Saeimas sēdi turpināt bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības
jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Sēde tiek
turpināta bez pārtraukuma.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī priekšlikumu – izdarīt vēl
vienu grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu par
datuma maiņu likumprojekta izskatīšanai Saeimas sēdē. Runa ir par likumprojekta „Noziedzīgi
iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums”
otrreizēju caurlūkošanu. Vai deputātiem nav iebildumu pret šādiem grozījumiem?
Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Sākam skatīt nākamo mūsu apstiprinātās darba kārtības punktu
– likumprojektu „Grozījumi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un
Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā”. Pirmais
lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Minētā likumprojekta garo
nosaukumu tikko jau minēja priekšsēdis. Šā dokumenta numurs ir 2568, un tie ir mūsu
mīļās valdības iesniegtie labojumi likumā, kuri krietnajiem latviešiem atvieglos
piekļūšanu pie Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas valdības izdalītajiem
finanšu instrumentiem.
Tā ka aicinu atbalstīt steidzamības piešķiršanu šim
likumprojektam.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam
„Grozījumi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības
divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
K.Leiškalns. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu
pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības
divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī datumu, kad likumprojekts otrajā lasījumā tiks izskatīts Saeimas sēdē.
K.Leiškalns. Paldies. Priekšlikumus no Juridiskā biroja gaidīsim
līdz šā gada 7.jūlijam un jūsu priekšā gribam šo likumprojektu celt šā gada
10.jūlijā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Robežsardzes likumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Skatīsim grozījumus
Robežsardzes likumā. Likumprojekts paredz noteikt, ka robežsargiem ir tiesības
aizturēt personas un ievietot tās pagaidu turēšanas telpās, kā arī paredz Ministru
kabinetam deleģējumu noteikt kārtību, kādā personas tiek ievietotas un turētas
pagaidu aizturēšanas vietā un šādu vietu iekārtošanas un aprīkošanas prasības.
Tāpat ir paredzēts precizēt nosacījumus par aizliegumu lietot fizisku spēku,
speciālos līdzekļus un dienesta suņu izmantošanu, kā arī noteikt minimālās
drošības prasības pirms personas ievietošanas pagaidu turēšanas telpās.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā
sēdē apsprieda šo likumprojektu un konceptuāli to atbalstīja.
Komisijas vārdā aicinu pieņemt šo likumprojektu pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Robežsardzes
likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 25.jūlijs.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums
Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā „Par nacionālās sporta bāzes statusa
piešķiršanu””. Pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi!
Atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā, kā arī Sporta
apakškomisijas vārdā mēs lielā vienprātībā lūdzam jūsu atbalstu, lai piešķirtu
šim likumprojektam steidzamību.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes
lēmumā „Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Likumprojekts ir saistīts ar
nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu tenisa sporta centram „Pļavnieki”.
Šajā sporta centrā ir vienīgie laukumi Latvijā ar cieto segumu,
kāds tiek izmantots augsta līmeņa sacensībās Eiropā, un tādējādi mūsu izlases
dalībniekiem ir iespēja tur trenēties pirms vissvarīgākajām starptautiskajām
sacensībām.
Latvijas Tenisa savienība ir izrādījusi gatavību izmantot tenisa
centru „Pļavnieki” Deivisa kausa, Federācijas kausa un citu lielu starptautisku
sacensību organizēšanai.
Kā es dzirdu, no zāles atskan balsis, ka jūs piekrītat šim
lēmumam.
Tāpēc aicinu balsot „par” likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Latvijas
Republikas Augstākās padomes lēmumā „Par nacionālās sporta bāzes statusa
piešķiršanu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī datumu, kad šis likumprojekts otrajā lasījumā tiks izskatīts Saeimas sēdē.
Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz
šā gada 7.jūlijam un izskatīt šo likumprojektu galīgajā lasījumā šā gada
10.jūlijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
D.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par vienprātīgo atbalstu!
Sēdes vadītājs. Skatīsim lēmuma projektu „Par priekšlikumu
iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksā” (Nr.591/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2008.gada 1.septembrim”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Kolēģi! Komisija lūdz atbalstīt šo lēmuma projektu un noteikt
priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarinājumu līdz šā gada 1.septembrim.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par
priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.591/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2008.gada
1.septembrim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par steidzamības atcelšanu likumprojektam
„Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.654/Lp9)”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Kolēģi! Komisija lūdz likumprojektam ar reģistrācijas numuru
654/Lp9 atcelt steidzamību, jo tajā ir lietas, kuras vēl ir jāsaskaņo, un šis darbs
var izrādīties diezgan nekvalitatīvs, ja mēs to darīsim steigā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības atcelšanu
likumprojektam „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”
(Nr.654/Lp9)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa
pagarināšanu likumprojektam „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksā” (Nr.654/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2008.gada 4.augustam”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Jā, paldies, kolēģi, par iepriekšējo lēmumu! Tagad runa ir par
šo pašu likumprojektu, mums ir jānosaka tam priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Mēs
iesakām par šo termiņu noteikt šā gada 4.augustu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu
iesniegšanas termiņa pagarināšanu jau iepriekš minētā likumprojekta (Nr.654/Lp9)
otrajam lasījumam līdz 2008.gada 4.augustam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par likuma „Noziedzīgi iegūtu līdzekļu
legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums” (Nr.581/Lp9)
iekļaušanu otrreizējai caurlūkošanai Saeimas 2008.gada 17.jūlija sēdē”.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Pamatojoties uz Saeimas
kārtības ruļļa 51.panta pirmajā daļā noteikto, Aizsardzības, iekšlietu un
korupcijas novēršanas komisija lūdz pagarināt šo termiņu, kad izskatīt Saeimas
sēdē otrreizējai caurlūkošanai nodoto likumu „Noziedzīgi iegūtu līdzekļu
legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums”, jo ir izveidojusies
šāda situācija: iepriekšējā reizē mēs nolēmām, ka priekšlikumi ir iesniedzami
līdz 4.jūlijam un ka likumu izskatīsim 10.jūlijā. Taču, reāli izvērtējot
situāciju, mēs nevaram izpildīt Kārtības ruļļa prasību – ļaut deputātiem
iepazīties ar iesniegtajiem grozījumiem piecas darba dienas.
Līdz ar to komisija lūdz pagarināt priekšlikumu izskatīšanas
termiņu un noteikt otrreizējo caurlūkošanu Saeimas 17.jūlija sēdē.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par likuma
„Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas
likums” (Nr.581/Lp9) iekļaušanu otrreizējai caurlūkošanai Saeimas 2008.gada
17.jūlija sēdē”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Cienījamie kolēģi! Līdz ar to visi šodienas darba kārtības
jautājumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas
kartēm!
Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam
deputātei Karinai Pētersonei.
K.Pētersone (LPP/LC frakcija).
Ļoti cienījamie Eiropas lietu komisijas deputāti! Es vēlētos
atgādināt, ka šodien pulksten 15.55 mums ir komisijas sēde un tikšanās ar Eiropas
Savienības komisāru daudzvalodības jautājumos.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātei Silvai
Bendrātei.
S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Deputātu grupas Tibetas atbalstam locekļus
lūdzu burtiski uz kādām 7 minūtēm sapulcēties tepat Dzeltenajā zālē.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Oskaram
Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Kolēģi no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas! Lūdzu uz
sēdi komisijas telpās pēc 5 minūtēm.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Andrim
Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Pievēršu uzmanību: Sociālo un darba lietu komisijas sēde
notiks pulksten 13.10 Sociālo un darba lietu komisijas telpās. Pulksten 13.10!
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Sergejam
Dolgopolovam.
S.Dolgopolovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
notiks pulksten 13.30 komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis,
Vaira Paegle, Ina Druviete, Jānis Dukšinskis, Jānis Klaužs, Vents Armands Krauklis,
Leopolds Ozoliņš un Viktors Ščerbatihs. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Līdz ar to šodienas Saeimas sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas pavasara sesijas 17.sēde
2008.gada 3.jūlijā
Grozījums likumā “Par valsts pensijām”
Datums: 03.07.2008. 10:32:52 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2690 pieņemšanu 1. lasījumā
Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.07.2008. 11:06:50 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2478 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījums Augstskolu likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.07.2008. 11:14:46 bal006
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu
Grozījums Augstskolu likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.07.2008. 11:19:44 bal007
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu
Grozījums Augstskolu likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.07.2008. 11:20:16 bal008
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu
Grozījums Augstskolu likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.07.2008. 11:20:48 bal009
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu
Grozījums Augstskolu likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.07.2008. 11:21:20 bal010
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu
Grozījums Augstskolu likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.07.2008. 11:28:42 bal011
Balsošanas motīvs: Par 12.priekšlikumu
Grozījums Augstskolu likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.07.2008. 11:29:22 bal012
Balsošanas motīvs: Par 13.priekšlikumu
Grozījums Augstskolu likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.07.2008. 11:30:16 bal013
Balsošanas motīvs: Par 15.priekšlikumu
Grozījums Augstskolu likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.07.2008. 11:32:26 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2614 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (3.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 11:35:06 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2673 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (3.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 11:37:24 bal016
Balsošanas motīvs: Par 12.priekšlikumu
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (3.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 11:38:24 bal017
Balsošanas motīvs: Par 18.priekšlikumu
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (3.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 11:39:58 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2675 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 11:41:32 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2514 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 11:46:46 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2515 steidzamību
Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 11:47:14 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2515 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 11:48:26 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2516 steidzamību
Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 11:49:00 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2516 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās” (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 11:49:56 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2517 steidzamību
Grozījums likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās” (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 11:50:32 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2517 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums likumā “Par zemes komisijām” (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 11:51:26 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2518 steidzamību
Grozījums likumā “Par zemes komisijām” (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 11:51:56 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2518 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 11:52:50 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2519 steidzamību
Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 11:53:20 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2519 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 11:54:14 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2520 steidzamību
Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 11:54:42 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2520 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 11:55:36 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2521 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām” (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 11:56:52 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2522 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 11:57:40 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2524 steidzamību
Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 11:58:08 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2524 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 11:59:06 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2525 steidzamību
Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 11:59:38 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2525 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:00:32 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2526 steidzamību
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:01:00 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2526 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām” (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:01:56 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2527 steidzamību
Grozījumi likumā “Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām” (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:02:26 bal041
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2527 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums Prokuratūras likumā (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:03:20 bal042
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2528 steidzamību
Grozījums Prokuratūras likumā (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:03:50 bal043
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2528 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem” (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:04:44 bal044
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2529 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem” (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:05:32 bal045
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2569 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Civilās aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:06:26 bal046
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2570 steidzamību
Grozījumi Civilās aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:06:56 bal047
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2570 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:07:54 bal048
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2571 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Bibliotēku likumā (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:08:38 bal049
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2572 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Izglītības likumā (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:09:46 bal050
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2573 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu” (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:10:40 bal051
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2574 steidzamību
Grozījumi likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu” (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:11:12 bal052
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2574 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Dzelzceļa likumā (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:12:02 bal053
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2575 steidzamību
Grozījumi Dzelzceļa likumā (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:12:30 bal054
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2575 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums Augu aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:13:26 bal055
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2576 steidzamību
Grozījums Augu aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:13:56 bal056
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2576 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Reģionālās attīstības likumā (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:14:50 bal057
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2577 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:15:38 bal058
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2578 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums Vispārējās izglītības likumā (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:16:26 bal059
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2579 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par autoceļiem” (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:17:14 bal060
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2580 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Autopārvadājumu likumā (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:18:04 bal061
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2581 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” (2.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:20:10 bal062
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2660 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Krimināllikumā (Nr.725/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:21:44 bal063
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2481 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Krimināllikumā (Nr.657/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:23:16 bal064
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2172 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums Krimināllikumā (Nr.444/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:24:52 bal065
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1285 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Krimināllikumā (Nr.693/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:26:00 bal066
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2344 pieņemšanu 1.lasījumā
Par nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:27:20 bal067
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2541 steidzamību
Par nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:27:52 bal068
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2541 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:30:32 bal069
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2681 steidzamību
Grozījumi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:31:04 bal070
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2681 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Robežsardzes likumā (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:32:48 bal071
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2682 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu” (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:34:16 bal072
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2692 steidzamību
Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu” (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:35:34 bal073
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2692 pieņemšanu 1.lasījumā
Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.591/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2008.gada 1.septembrim
Datums: 03.07.2008. 12:36:58 bal074
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2676
Par steidzamības atcelšanu likumprojektam “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.654/Lp9)
Datums: 03.07.2008. 12:38:04 bal075
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2677
Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.654/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2008.gada 4.augustam
Datums: 03.07.2008. 12:39:08 bal076
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2678
Par likuma “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums” (Nr.581/Lp9) iekļaušanu otrreizējai caurlūkošanai Saeimas 2008.gada 17.jūlija sēdē
Datums: 03.07.2008. 12:41:08 bal077
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2694