Stenogramma: Latvijas Republikas 9.Saeimas pavasara sesijas desmitā (ārkārtas) sēde 2009.gada 4.jūnijā plkst.14.00

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

 

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2009.gada 4.jūnija otro ārkārtas sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt darba kārtību, lūdzu, izņemiet un vēl
vienu reizi ievietojiet balsošanas iekārtās savas balsošanas kartes, citādi
balsošanas iekārta jūs neatpazīs.

Vai to dzirdēja arī Baštika kungs un Bērziņa kungs? Lūdzu,
izņemiet no balsošanas iekārtas kartes un ievietojiet vēl vienu reizi, jo tā tika
pārinstalēta, un citādi balsošanas iekārta jūs neatpazīs.

Vai deputāts Spurdziņš vēlas kaut ko jau piebilst? Skaidrs…
jā…

Tātad sākam izskatīt apstiprināto ārkārtas sēdes darba
kārtību. Es atgādinu, ka, spriežot par budžetu pirmajā lasījumā, debates ir par
visu likumprojektu paketi kopā, savukārt balsošana – par katru likumprojektu
atsevišķi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – vārds deputātam
Guntim Bērziņam.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdi! Godātais premjer! Ministri! Kolēģi
deputāti!

Budžeta komisijas vārdā es nododu Saeimai izskatīšanai pirmajā
lasījumā grozījumus 2009.gada valsts budžetā kopā ar 94 pavadošajiem
likumprojektiem.

Komisija budžeta paketi izskatīja šodien savā sēdē un atbalstīja
pirmajā lasījumā, kā arī lūdz izskatīt šos likumprojektus kā steidzamus. (No
zāles dep. J.Urbanovičs: „Nav kur steigties!”)

Es varbūt arī paskaidrošu, ka komisija ar budžetu un ar katru
pavadošo dokumentu iepazinās arī otrdien, kad mums bija veltītas šim nolūkam divas
sēdes, kurās bija aicināts piedalīties finanšu ministrs, kā arī ministri no trim
galvenajām iesaistītajām jomām, respektīvi, Eglīša kungs – veselības ministrs,
Koķes kundze – izglītības un zinātnes ministre un Auguļa kungs – labklājības
ministrs.

Kopā mēs veltījām tam vairāk nekā četras stundas.

Tātad komisijas vārdā es nododu šo budžeta paketi.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms mums ir jālemj par
steidzamības piešķiršanu likumprojektiem, un tad mēs varam sākt pirmā lasījuma
debates.

Un tātad pirmais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Militārā dienesta likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Militārā dienesta likumā”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 19, atturas – nav. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.

Nākamais likumprojekts „Grozījumi likumā „Par radiācijas
drošību un kodoldrošību””. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par radiācijas drošību un
kodoldrošību””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 5, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes īpašnieku
tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši
aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos””. Lūdzu zvanu! Balsosim par
steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par zemes īpašnieku
tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši
aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos””! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 6, atturas – 11. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi Sugu un biotopu
aizsardzības likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu
likumprojektam „Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 5, atturas – 12. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves
likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam
„Grozījumi Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likumā”! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 4, atturas – 3. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.

Likumprojekts „Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu
3.mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadības likumā”. Lūdzu
zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Eiropas
Savienības struktūrfondu 3.mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu
vadības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 5, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījums Valsts informācijas sistēmu likumā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums
Valsts informācijas sistēmu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 5, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par maternitātes un
slimības apdrošināšanu””. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības
apdrošināšanu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 18, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījums Elektroenerģijas nodokļa likumā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums
Elektroenerģijas nodokļa likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 5, atturas – 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījums Ieroču aprites likumā”. Lūdzu
zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Ieroču
aprites likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 5, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par hidroelektrostaciju
hidrotehnisko būvju drošumu””. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par hidroelektrostaciju
hidrotehnisko būvju drošumu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 5, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījums Enerģētikas likumā”. Lūdzu
zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums
Enerģētikas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 4, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par bīstamo iekārtu
tehnisko uzraudzību””. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu
likumprojektam „Grozījumi likumā „Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību””!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 5, atturas – 1.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas
atsavināšanas likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu
likumprojektam „Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 5, atturas – 1.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību
dzīvojamo māju privatizāciju””. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību
dzīvojamo māju privatizāciju””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 5, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par pilsētas domes, rajona
padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu””. Lūdzu zvanu!
Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par
pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu””!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 5, atturas – 10.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Dabas
resursu nodokļa likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 5, atturas – 11. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas
iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta
pakāpēm dienesta gaitas likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un
Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta
gaitas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 15, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli””.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi
likumā „Par akcīzes nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 15, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma
nodokli””. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam
„Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 5, atturas – 11. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par obligāto sociālo
apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””. Lūdzu
zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā
„Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un
arodslimībām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 14, atturas – 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo
apdrošināšanu””. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu
likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 16, atturas – 1. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes reformas
pabeigšanu pilsētās””. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu
likumprojektam „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās””!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 5, atturas – 2.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma
privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi
Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu
izmantošanas pabeigšanas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 5, atturas – 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes reformas
pabeigšanu lauku apvidos””. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu
lauku apvidos””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 6, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību
zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””. Lūdzu zvanu!
Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par
valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu
zemesgrāmatās””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 5, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības
likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam
„Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 5, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi
Veterinārmedicīnas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 5, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba
gadījumam””. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu
likumprojektam „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 4, atturas – 1.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījums Civilprocesa likumā”. Lūdzu
zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Civilprocesa
likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 4, atturas – 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra
likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam
„Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 4, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības
likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam
„Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 4, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījums Informācijas atklātības likumā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums
Informācijas atklātības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 4, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par nekustamā īpašuma
nodokli””. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam
„Grozījums likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli””! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 5, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās
palīdzības likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu
likumprojektam „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 12, atturas – 1.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījums Elektronisko sakaru likumā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums
Elektronisko sakaru likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 4, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par atbilstības
novērtēšanu””. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu
likumprojektam „Grozījumi likumā „Par atbilstības novērtēšanu””! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 4, atturas – 1. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījums Vides aizsardzības likumā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Vides
aizsardzības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 4, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tabakas izstrādājumu
realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””. Lūdzu zvanu! Balsosim
par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par tabakas
izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 4, atturas – 1. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Standartizācijas likumā”. Lūdzu
zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi
Standartizācijas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 4, atturas – 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”. Lūdzu
zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Ceļu
satiksmes likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 4, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par mērījumu
vienotību””. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu
likumprojektam „Grozījumi likumā „Par mērījumu vienotību””! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 4, atturas – 1. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un
nodevām””. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam
„Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 4, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts pensijām””.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums
likumā „Par valsts pensijām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 16, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Tiesībsarga likumā”. Lūdzu
zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Tiesībsarga
likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 4, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījums Bāriņtiesu likumā”. Lūdzu
zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Bāriņtiesu
likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 4, atturas – 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi
Bērnu tiesību aizsardzības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 4, atturas – 7. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Jaunatnes likumā”. Lūdzu zvanu!
Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Jaunatnes
likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 4, atturas – 10. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda
likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam
„Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 4, atturas – 8. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi
Valsts sociālo pabalstu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 16, atturas – 9. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu
instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 6, atturas – 9. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Eiropas Konvenciju par
bērnu adopciju””. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim
likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 4, atturas – 9. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Eiropas Padomes
Konvenciju par bērnu tiesību piemērošanu””. Lūdzu zvanu! Balsosim par
steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 4, atturas – 8. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Hāgas 1961.gada
5.oktobra Konvenciju par iestāžu pilnvarām un tiesību aktiem, kas piemērojami
attiecībā uz bērnu aizsardzību””. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 4, atturas – 6. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Hāgas konvenciju par
jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību
attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem””. Lūdzu
zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam. Lūdzu zvanu! Es
atvainojos, lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 4, atturas – 7. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Hāgas konvenciju par
bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos””. Lūdzu
zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 4, atturas – 8. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Hāgas konvenciju par
starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem””. Lūdzu zvanu!
Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 4, atturas – 6. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Latvijas Republikas
valdības un Kanādas valdības līgumu par jauno pilsoņu apmaiņu””. Lūdzu
zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 4, atturas – 9. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Konvencijas par bērna
tiesībām papildu protokolu par bērnu iesaistīšanu bruņotos konfliktos””.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 4, atturas – 11. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Vispārējo konvenciju
par nacionālo minoritāšu aizsardzību””. Lūdzu zvanu! Balsosim par
steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 4, atturas – 7. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījums Sabiedrības integrācijas fonda
likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim
likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 4, atturas – 9. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par zemes komisijām””.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 4, atturas – 3. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Augstskolu likumā”. Lūdzu zvanu!
Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 4, atturas – 3. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 4, atturas – 3. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Izglītības likumā”. Lūdzu
zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 4, atturas – 3. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 4, atturas – 3. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Krimināllikuma spēkā
stāšanās un piemērošanas kārtību””. Lūdzu zvanu! Balsosim par
steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 4, atturas – 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības
likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim
likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 4, atturas – 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 4, atturas – 3. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Lūdzu
zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 4, atturas – 12. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā”. Lūdzu zvanu!
Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 4, atturas – 14. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 4, atturas – 13. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Par likuma „Par tiesas piesēdētāju
vēlēšanām” atzīšanu par spēku zaudējušu”. Lūdzu zvanu! Balsosim par
steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 4, atturas – 14. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 4, atturas – 9. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām””.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 4, atturas – 7. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes dzīlēm””.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 3, atturas – 14. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Par Izglītības inovācijas fonda likuma
atzīšanu par spēku zaudējušu”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 5, atturas – 5. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Ciltsdarba likumā”. Lūdzu zvanu!
Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 4, atturas – 4. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu
likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim
likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 4, atturas – 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību
īpašuma objektu privatizāciju””. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 5, atturas – 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu
vadību”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim
likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 17, atturas – 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”. Lūdzu
zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 4, atturas – 5. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 4, atturas – 3. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Tūrisma likumā”. Lūdzu zvanu!
Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 4, atturas – 3. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību
institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā””. Lūdzu zvanu!
Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 16, atturas – 2. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Būvniecības likumā”. Lūdzu
zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 4, atturas – 3. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim
likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 4, atturas – 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības
likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim
likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 15, atturas – 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 16, atturas – 1. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Rajonu pašvaldību reorganizācijas
likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim
likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 4, atturas – 15. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījums Lauku atbalsta dienesta likumā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 4, atturas – 3. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu
dienestu””. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim
likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 4, atturas – 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Par likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma
privatizācijas fondiem” atzīšanu par spēku zaudējušu”. Lūdzu zvanu!
Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 5, atturas – 3. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu
likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim
likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 6, atturas – 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu
2009.gadam””. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu
likumprojektam „Grozījumi likuma „Par valsts budžetu 2009.gadam””! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 8, atturas – 15. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Paldies.

Ar to visiem likumprojektiem ir piešķirta steidzamība. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates. Vārds debatēs Ministru prezidentam Valdim
Dombrovskim.

V.Dombrovskis (Ministru prezidents).

Priekšsēdētāja kungs! Godātā Saeima!

Šis valdībai un Saeimai ir zīmīgs atskaites posms – vairāk nekā
pusgads, kopš Latviju skārusi ekonomikas un finanšu krīze. Gandrīz trīs mēneši,
kopš izveidota valdība, lai nodrošinātu valsts maksātspēju.

Šodien Saeimas vērtējumam ir nodoti 2009.gada valsts budžeta
grozījumi, kas paredz vēl nebijušus taupības pasākumus. Nākamais atskaites posms ir
budžeta pieņemšana, kas ir pirmais būtiskais solis tautsaimniecības atveseļošanā
un darbos apliecinās katra deputāta, katras Saeimā ievēlētās politiskās partijas
atbildību.

Cienījamie klātesošie! Vēlos atgādināt manas valdības
izveidošanas apstākļus.

Decembrī Valsts kasei radās pirmās nopietnās likviditātes
problēmas. Lai stabilizētu situāciju un saņemtu starptautisko aizdevumu, parlaments
vienas nakts laikā pieņēma vairākus neatliekamus lēmumus. Tomēr nākamo budžeta
grozījumu sagatavošana nevedās, un it kā ar grozījumiem nesaistītu jautājumu dēļ
valdība tika gāzta. Šie grozījumi tagad ir sagatavoti un nodoti jūsu vērtēšanai.

Jaunās valdības uzdevumi bija skaidri uzreiz: budžeta izdevumu
samazināšana un starptautiskā aizdevuma nodrošināšana; ekonomikas atveseļošana un
Eiropas Savienības līdzekļu apguve; sociālā līdzsvara saglabāšana un bezdarba
problēmu risināšana; atklāts dialogs ar sociālajiem partneriem un sabiedrību par
pieņemtajiem lēmumiem.

Netradicionāli Latvijas politikai papildus valdības deklarācijai
tika noslēgta vienošanās par neatliekamiem darbiem valsts maksātspējas
nodrošināšanā, kuru ar saviem parakstiem atbalstīja 67 Saeimas deputāti.

Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Jūsu atbalsts bija, ir
un būs izšķirošs, lai valdība spētu izpildīt tai izvirzītos uzdevumus ekonomiskās
krīzes pārvarēšanā. Jūsu vērtējumam ir nodoti šā gada valsts budžeta
grozījumi. Tie no jums prasīs īpaši rūpīgu un atbildīgu darbu. Šajos krīzes
apstākļos jāsabalansē valsts garantētā sociālā aizsardzība un ekonomikas
atveseļošana.

Ekonomiskā situācija pēdējā pusgada laikā ir strauji
pasliktinājusies. Vēl decembrī ekonomikas krituma prognoze bija 5 procenti, martā – 12
procenti, bet tagad – jau 18 procenti.

Attiecīgi krīt arī budžeta ieņēmumi, neļaujot sasniegt iepriekš
plānoto deficīta līmeni. Budžeta grozījumos nodokļu ieņēmumi prognozēti par 583
miljoniem latu mazāki nekā plānots iepriekš.

Valdības apstiprinātais projekts paredz atlīdzības samazinājumu
vidēji par 20 procentiem, savukārt pārējie samazināmie izdevumi ir samazināti par 40
procentiem. Zināmi atvieglojumi tika doti izglītības, veselības, tieslietu un
iekšlietu jomām.

Esam uzsākuši vērienīgas reformas valsts pārvaldē, izglītībā
un veselības jomā, maksimāli aizsargājot iedzīvotājus ar viszemāko ienākumu
līmeni.

Vēlos uzsvērt – krīzi nedrīkst pārvarēt uz nabadzīgākās
sabiedrības daļas rēķina. Šis ir princips, ko ievērošu, strādājot pie budžeta,
vedot sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem, un prasīšu no koalīcijas partneriem.

Budžeta grozījumu izskatīšana pirmajā lasījumā ir tikai pirmais
pārbaudījums Saeimai. Izšķirošs pārbaudījums būs šā likumprojekta izskatīšana
otrajā lasījumā, kad tiks iesniegti papildu priekšlikumi izdevumu samazināšanai, lai
samazinātu budžeta deficīta līmeni līdz tam līmenim, par kuru būsim vienojušies ar
starptautiskajiem aizdevējiem.

Cienījamie klātesošie! Pēc apstiprināšanas Saeimā valdība
nekavējoties uzsāka dialogu ar Latvijas starptautiskajiem partneriem, lai izskaidrotu
krīzes situācijas cēloņus un tās pārvarēšanas iespējas. Vienlaikus mēs sākām
aktīvas sarunas ar sociālajiem partneriem Latvijā, lai vienotos par kopīgu risinājumu
taupības pasākumiem. Izskaidrošanas darbs par Latvijas ekonomikas krīzes cēloņiem ir
bijis tikpat pieprasīts kā vīzija par valsts tālāko attīstību.

Budžeta grozījumu sagatavošana un strukturālo reformu uzsākšana
vairākās nozarēs uzreiz ir prasījusi galveno valdības uzmanību. Mūsu darbs ir
balstīts uz trim blokiem.

Pirmais: finanšu krīzes pārvarēšana. Otrais: sociālo jautājumu
risināšana. Trešais: ekonomiskās aktivitātes atjaunošana un strukturālo reformu
konsekventa īstenošana.

Šobrīd ekonomikas stimulēšanā iedarbinām arī iepriekšējās
valdības labākās iestrādes, piemēram, Latvijas ekonomikā uzņēmējdarbības
atbalstam iepludinot papildu līdzekļus, izmantojot Latvijas Garantiju aģentūras un
Valsts kases galvojumus. Ekonomikas ministrija apkopo uzņēmēju atsauksmes par
palīdzības programmu pieejamību un efektivitāti un meklē risinājumu, kā panākt
lūzumu sasalušajā kredītu tirgū.

Zināmu atbalstu nodrošinās no 1.jūnija iedarbinātā eksporta
kredītu garantiju sistēma, kas sniegs garantijas, eksportējot ārpus Eiropas
Savienības, kā arī Latvijas Hipotēku un zemes bankas jau īstenotā
uzņēmējdarbības kreditēšanas programma.

Būtiska nozīme ekonomikas atveseļošanā ir Eiropas Savienības
fondu līdzekļiem, kuru apgūšana ir vēl jāpaātrina. Kā piemērs paveiktajam šajā
laikā jāmin lielāka finansējuma piešķiršana energoefektivitātes celšanas
pasākumiem, māju siltināšanas programmai, kā arī papildu līdzekļi bezdarba
problēmu risināšanai.

Neraugoties uz veikto izdevumu samazinājumu, budžeta grozījumos
Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumam piešķirti papildus 66 miljoni latu.

Tāpat dienas kārtībā ir jautājums par pazeminātās PVN likmes
piemērošanu grāmatām, laikrakstiem, kurināmajam un tūrismam. Šis būs svarīgs
dienas kārtības jautājums sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Parlamenta vērtējumam nodotie budžeta grozījumi ietver būtisku
līdzekļu samazinājumu un taupību valsts pārvaldē, kā arī pārmaiņas izglītības
un veselības nozarēs. Par to es esmu aicinājis abus ministrus detalizēti informēt
Saeimu.

Cienījamie kolēģi! Diemžēl šajā laikā ir arī darbi, kuriem
vēl nav pietiekamu rezultātu. Kā pirmais jāmin nepietiekama izdevumu samazināšana
vienlaikus ar pārdomātu funkciju auditu, lai valsts pārvaldi padarītu efektīvāku.

Atzīstu, ka šajā laikā pret saviem kolēģiem neesmu bijis
pietiekami uzstājīgs un kategorisks. Būsim godīgi! Mums vēl nav izdevies mainīt visu
politiķu un ierēdņu attieksmi pret tērēšanu un taupīšanu. Turpmāk būšu daudz
neiecietīgāks pret tiem, kuri valsts pārvaldē nemeklē efektīvus risinājumus,
sniedzot pakalpojumus iedzīvotājiem. Dažos valsts iestāžu sagatavotajos
priekšlikumos, kas skar uzņēmējdarbības vidi, ir jūtama klaja situācijas
neizpratne, nekompetence vai birokrātu protests.

Valsts ieņēmumu dienestam un Uzņēmumu reģistram šobrīd ir
jāsamazina ne tikai administratīvie izdevumi, bet arī administratīvie šķēršļi un
jāsniedz efektīvs atbalsts nodokļu iekasēšanā un ekonomikas stimulēšanā. Daudz
nopietnāk jāstrādā ar sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām,
kurām šis ir divreiz grūtāks laiks. Iepriekš diskusijās ar valdību panāktās
vienošanās šīs ekonomiskās situācijas iespaidā ir jāpārskata un jāspēj to
izskaidrot arī iedzīvotājiem.

Valsts budžeta grozījumi ir nodoti jūsu izskatīšanai, bet ar to
valdības darbs pie tiem nebeidzas. Pašreizējā situācija prasa daudz ciešāku
valdības un parlamenta sadarbību.

Kopā ar Latvijas un ārvalstu ekspertiem strādājam pie vairākiem
ekonomikas stimulēšanas pasākumiem, tai skaitā pie iedzīvotāju ekonomiskās
aktivitātes veicināšanas un mikrouzņēmumu iniciatīvas, kas principiāli mainīs
noteikumus mazajiem ģimenes uzņēmumiem.

Valdība strādā pie ēnu ekonomikas ierobežošanas, piemēram,
aktivizējot Valsts darba inspekcijas darbu saistībā ar nelegālo nodarbinātību un
vienlaicīgu sociālo pabalstu saņemšanu, kā arī pastiprinot kontroli uz austrumu
robežas, vēršoties pret masveidīgo akcīzes preču ievešanu valstī.

Jāpaātrina vienīgā mājokļa hipotekārā kredīta ņēmēju
aizsardzības ieviešana. Uzskatu, ka šis jautājums ir nepamatoti aizkavējies un
palielina sociālos riskus.

Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Lai valdība spētu
īstenot strukturālās reformas, būtiski mazināt valsts izdevumus, tuvākajos gados
sasniedzot 3 procentu budžeta deficīta līmeni, un atjaunot Latvijas tautsaimniecību,
ierosinu slēgt vienošanos starp valsti, pašvaldībām un sociālajiem partneriem.
Valsts un sociālo partneru memorandam ir jākļūst par sociālās stabilitātes pamatu.
Par šo jautājumu es aicināšu pie viena sarunu galda visas puses, lai vienotos par
īstermiņa un ilgtermiņa risinājumiem. Strādājot pie krīzes risinājumiem, mēs
nedrīkstam aizmirst arī par tālākiem mērķiem, kas svarīgi valsts attīstībai
vidējā un ilgākā laika posmā.

Svarīgs ir jautājums, kā nodrošināt fiskālo disciplīnu pēc
krīzes pārvarēšanas. Latvijas demokrātiskajā sistēmā, kuru līdz šim raksturo
īslaicīgas un sadrumstalotas koalīcijas, partijas nereti padodas populistiskam
spiedienam, piemirstot par valsts makroekonomisko stabilitāti. Pašreizējā krīze
uzskatāmi parāda, pie kādām sekām šāds īstermiņa populisms var novest. Šajā
sakarā ierosinu uzsākt darbu pie fiskālās disciplīnas likuma, kas ierobežotu
maksimālo budžeta deficītu atkarībā no ekonomiskā cikla fāzes. Šādi likumi
sekmīgi darbojas vairākās Eiropas valstīs, piemēram, Igaunijā un Vācijā.

Vēlos arī skaidri paust savu nostāju attiecībā uz publiski
kultivētajām baumām saistībā ar lata stabilitāti. Saskaņā ar Satversmi katram ir
tiesības brīvi paust savus uzskatus, tomēr aicinu to darīt atbildīgi – īpaši tos,
kas izplata spekulācijas par mūsu nacionālās valūtas stabilitāti. Šādi paziņojumi
nodara lielus zaudējumus Latvijas ekonomikai un var negatīvi ietekmēt eiro ieviešanu.
Ir viegli izlaist džinu no pudeles, bet daudz grūtāk ir iedabūt to atpakaļ.

Vēlos arī pateikt tiem, kas lata devalvāciju uzskata par panaceju,
ka šis risinājums tautsaimniecībai un iedzīvotāju dzīves līmenim ir daudz
negatīvāks nekā sagatavotie un vēl gaidāmie budžeta samazinājumi. Samazinot
izdevumus, mēs varam to darīt kontrolēti un pasargāt atsevišķas jomas. Savukārt
devalvācija skartu pilnīgi visus, un daudzu pasaules valstu bēdīgā pieredze liecina,
ka tā bieži kļūst nekontrolējama.

Latvijas valdība kopā ar starptautiskajiem aizdevējiem turpina
īstenot ekonomikas stabilizācijas programmu, kas ir balstīta uz lata stabilitāti un
pakāpenisku budžeta deficīta samazināšanu. Šī pozīcija nav mainījusies. Ceru, ka
mani visi ir pareizi sapratuši.

Cienījamās deputātes un godātie deputāti! 12.martā jau uzsvēru:
Latvijai šī ir smaga un nopietna situācija, taču tādas mūsu valstī ir bijušas arī
iepriekš. Tās visas esam sekmīgi pārvarējuši. Lai to izdarītu arī šoreiz, mums
nepieciešama politiskā stabilitāte, skaidra ekonomiskā politika un spēja konsekventi
pildīt pieņemtos lēmumus.

Šodien parlamenta vērtējumam ir iesniegts valsts budžeta grozījumu
projekts. Jūsu atbalsts budžeta grozījumiem ir kritiski svarīgs valsts maksātspējai.
Aicinu jūs ne tikai rūpīgi iedziļināties pašreizējā situācijā un iesniegtajā
likumprojektā, bet arī norobežoties no lētas priekšvēlēšanu retorikas. No jūsu
lēmumiem un runām ir atkarīga valsts tālākā attīstība, sabiedrības uzticība
parlamentam un sociālā miera saglabāšana mūsu valstī.

Paldies par atbalstu līdz šim! Taču budžeta grozījumu pirmais
lasījums ir tikai pirmais solis, nākamie būs grūtāki. Šis gads un krīzes
pārvarēšana būs milzīgs pārbaudījums visiem Latvijas iedzīvotājiem. Vēl lielāks
tas būs politiķiem.

Novēlu Saeimai veiksmīgu darbu.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs finanšu ministram Einaram Repšem.

E.Repše (finanšu ministrs).

Saeimas priekšsēdētāj! Ministru prezident! Godātie deputāti!
Dāmas un kungi!

Sagatavotie budžeta grozījumi ir solis pareizā virzienā, bet, kā
mēs to labi saprotam, tas ir pirmais solis. Kopumā šajos budžeta grozījumos izdevumi
ir samazināti par 340 miljoniem latu, kas ir aptuveni 2,6 procenti no iekšzemes
kopprodukta. Šis skaitlis atspoguļo ministriju administratīvo un citu izdevumu
samazinājumu gada otrajā pusē par 40 procentiem, un papildus par piektdaļu ir
samazināti arī atalgojuma fondi. Taču, strauji mainoties ekonomiskajai situācijai un
arī attīstības prognozēm, atsevišķās citās budžeta pozīcijās izdevumi ir
pieauguši. Šādi mēs esam spiesti maksāt par pagājušo gadu pārmērībām, kas arī
mūs ir ievedušas ļoti nopietnā ekonomiskā un fiskālā slazdā un neļauj šobrīd
skatīties uz krīzes pārvarēšanu tik mierīgi un pārliecinoši, kā to dara mūsu
ziemeļu kaimiņi igauņi. Tajā skaitā procentu maksājumi par valsts parādu ir
pieauguši vairāk nekā par 74 miljoniem latu, un tas ir vēl viens ļoti labs signāls,
ka mēs nedrīkstam parādu palielināšanas virzienā vairs spert nekādus būtiskus
soļus.

Esam arī tagadējos budžeta grozījumos paredzējuši papildus 66
miljonus latu Eiropas Savienības fondu apguvei. Tie ir līdzekļi, kas atvēlēti
attīstībai. Esam centušies maksimāli šajos grūtajos laikos pasargāt sociālo
sfēru, tātad pirmām kārtām pensionārus un maznodrošinātos, otrām kārtām
bezdarbniekus, jo mēs labi apzināmies, ka bezdarbs vēl tuvākajos mēnešos Latvijā
pieaugs. Tātad līdzekļi sociālajā budžetā ir pieauguši par 81 miljonu latu, un tas
ir arī ietverts šajos budžeta grozījumos un atspoguļo Valda Dombrovska vadītās
valdības politiku.

Ekonomikas kritums diemžēl izrādījies daudz straujāks, nekā
sākotnēji tika prognozēts, un šobrīd budžetā iestrādātā aktuālā prognoze ir
kopprodukta kritums – 18 procentu šajā gadā. Iespējams, straujais kritums norāda uz
to, ka Latvijai ir cerības ātri un tikpat strauji arī atgriezties pie pozitīvas
tautsaimniecības izaugsmes. Taču šobrīd ir redzams, ka ar šo kritumu valsts budžeta
ieņēmumi būs par pusmiljardu latu mazāki, nekā tika prognozēts pat iepriekšējos,
ļoti trauksmainajos budžeta grozījumos. Un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada
faktu nodokļu ieņēmumi valstī ir vairāk nekā par 1,2 miljardiem latu mazāki nekā
pagājušā gadā.

Tas izvirza mums nepieciešamību pēc korekcijas un atbildīgas
rīcības fiskālajā jomā. Tādēļ arī šobrīd budžeta grozījumos piedāvātie
izdevumu samazinājumi vēl arvien ir nepietiekami, un mēs tuvākajās dienās un
nedēļās strādāsim pie papildu samazinājumiem, lai iekļautos situācijai
atbilstošā fiskālā rāmī.

Valdība turpinās darbu un savus priekšlikumus iesniegs Saeimai pirms
budžeta grozījumiem otrajā lasījumā. Tomēr ir būtiski uzsākt debates par budžeta
grozījumiem jau šobrīd, lai kopumā šo likumu varētu apstiprināt līdz jūlija
sākumam, kad tam jāstājas spēkā. Budžeta samazinājumiem jābūt vērstiem uz
tādām izmaiņām un reformām valsts pārvaldē, kas atspoguļotos arī nākamo gadu
budžeta deficīta samazinājumā. Ne tikai šogad, bet arī turpmākajos gados.
Izmaiņām jābūt ilgtspējīgām, un tāpēc arī mēs tik daudz runājam par
strukturālām reformām, kas dos savu rezultātu šodien, rīt un arī daudzos nākamajos
gados.

Godātie deputāti! Prognozes ekonomikā ir tikai prognozes un –
īpaši tik strauja ekonomikas krituma laikā – neprecīzas. Mēs nekad nevaram zināt, ar
ko tieši beigsim šo gadu: vai varbūt beigsim jau ar pirmajiem ekonomikas
atveseļošanās signāliem vai būs tāds vai mazlietiņ lēzenāks kritums atlikušajos
šā gada mēnešos. Bet šobrīd esam spiesti – un tā ir pareiza rīcība –
rēķināties ar absolūti sliktāko scenāriju.

Mums, tiesa gan, arī šajā gadījumā ir atšķirīgi viedokļi ar
atsevišķiem kreditoru ekspertiem par atsevišķu pozīciju novērtējumu. Un es šeit
negribētu runāt par kādām domstarpībām, bet gribētu runāt vienkārši par to, ka
mēs turpinām kopīgā darbā saskaņot pozīcijas, jo mūsu eksperti, Finanšu
ministrijas eksperti, visticamāk, ir rēķinājušies ar reālistisku prognozi, ņemot
vērā arī iespējamo ekonomikas atveseļošanos. Savukārt starptautiskos kreditorus
pārstāvošie eksperti – un tas ir ļoti labi saprotams – rēķinās arī ar vissliktāko
iespējamo scenāriju un visgrūtāko tālākās attīstības scenāriju.

Par dažām pozīcijām, kur mums līdz šim viedokļi atšķiras, mēs
esam diskutējuši. Ilustrācijai es varu minēt piemērus. Mēs uzskatām, ka
pašvaldību deficīts iekļausies vienā procentā no iekšzemes kopprodukta, citi
eksperti uzskata, ka pašvaldību deficīts, kuru mēs nevaram tiešā veidā ietekmēt,
bet kuru redzēsim gada noslēgumā, varbūt būs par vienu kopprodukta procentu lielāks.

Tāpat, iespējams, būs lielāki tēriņi sociālajām vajadzībām,
lai šajos grūtajos laikos, visgrūtākajos laikos, nodrošinātu arī pienācīgu
sociālo stabilitāti un tai nepieciešamos sociālās palīdzības tīklus. Arī šeit,
iespējams, pie vissliktākā iespējamā scenārija, mums būs viens procenta punkts
papildus.

Tāpat, kā jūs labi zināt, mums ir domstarpības par to, kā pareizi
skaitīt līdzekļus, ko mēs valsts budžetā šogad esam ietaupījuši, nepārskaitot
atbilstošos ienākumus pensiju otrajā līmenī, samazinot šīs iemaksas no astoņiem
līdz diviem procentiem. Arī šeit tas skaitlis ir nedaudz zemāks par 1 kopprodukta
procentu, un, protams, ir diskusijas par to, vai to mēs varam leģitīmi ieskaitīt
deficīta kalkulācijā vai ne.

Ir arī citas atšķirības, ko mēs… pie kā mēs turpinām
strādāt un tuvākajā laikā nāksim ar saskaņotu pozīciju. Tas norāda nevis uz vienu
vai otru kļūdu, bet drīzāk uz labi saprotamām atšķirībām metodoloģijā. Un, ja
Finanšu ministrija un valdība rēķina atbilstoši savai prognozei, cenšoties
iespējami precīzi trāpīt realitātē, tad kreditoru eksperti drīzāk skatās tiešām
uz iespējami sarežģītāko scenāriju, un varbūt tas šajā brīdī būtu pareizais
skatpunkts arī mums. Jebkurā gadījumā šeit nav nepārvaramu domstarpību. Strādājam
pie budžeta grozījumu pilnveidošanas.

Mums ir pilnīgi skaidrs, ka ar šīsdienas deficītu, pat ja tas būtu
tikai 9,2 procenti no iekšzemes kopprodukta, mēs tālāk dzīvot nevaram. Pat ja mums
kāds piedāvātu neizsmeļamu aizdevumu bez jebkādiem papildu nosacījumiem, arī tad
mēs nedrīkstētu šo piedāvājumu pieņemt, jo tādējādi jau tuvākajos gados
palielinātu savu valsts parādu vismaz par 1,2 miljardiem latu katru gadu un tas
nozīmētu pie mūsu patlabanējās situācijas finanšu tirgos arī katru gadu vismaz 120
miljonu latu klāt pie budžeta deficīta, pie budžeta izdevumiem procentu maksājumos
par šo parādu. Tātad šāda valsts ārējā parāda attīstība nav pieņemama
atbildīgai fiskālai valdībai un valstij nekādos apstākļos, pat ja mums šo naudu
kāds bez jebkādiem nosacījumiem piedāvātu. Jo tad mēs ātri iekļūtu
nekontrolējamā valsts parāda attīstības spirālē, eksponenciālā spirālē, no
kuras tad nebūtu vieglas izejas.

Piedevām ir pilnīgi skaidrs, ka mums šobrīd vieglu naudu un bez
nosacījumiem neviens tā arī nepiedāvās. Tātad mums šobrīd nav izejas, kā
atbildēt uz šiem izaicinājumiem tā, lai atrisinātu to nesabalansētību, kas Latvijas
ekonomikā ir izveidojusies pēdējo gadu laikā.

Un šīs nesabalansētības, pēc atbildīgi informētu un kompetentu
ekspertu domām, ir galvenokārt divas.

Pirmām kārtām mēs iepriekšējos gados esam palielinājuši valsts
budžeta tēriņus par aptuveni 30 procentiem katru gadu, un tas ir radījis vienu ļoti
nopietnu nesabalansētību Latvijas fiskālajā politikā. Šeit atbildība ir jāuzņemas
tām valdībām, kas šādu politiku savā laikā piekopa, atbalstīja un aizstāvēja.

Otra nesabalansētība. Mums atsevišķos tautsaimniecības sektoros ir
pārmērīgi paaugstinātas algas, kuras, protams, tālu apsteidz mūsu produktivitātes
kāpumu un mūsu konkurētspējai nav labvēlīgas.

Pirmām kārtām jūs, protams, visi zināt, kā bija būvniecības
nozarē tā sauktajos būvniecības buma laikos. Bet tai līdzīgi ir sekojušas citas
nozares un diemžēl arī publiskais sektors.

Šīs ir tās divas nesabalansētības: pirmām kārtām, es vēlreiz
uzsveru, pārmērīgi budžeta izdevumi un otrām kārtām arī konkurētspējai
neatbilstošas algas atsevišķos sektoros. Tas ir tas, kas mums Latvijā ir jālabo. Un
mēs to labosim. Nevis jāķeras pie kādu ekonomistu, pseidoekonomistu vai monetāru
šarlatānu piedāvātām alternatīvām metodēm, kuras nenesīs Latvijai nekādus
papildu ieņēmumus un radīs tikai problēmas tur, kur šobrīd problēmu nav un lietas
ir stabilas.

Godātie kolēģi! Šobrīd mums ir atbildīgi jāīsteno valsts
izdevumu samazināšana. Es aicinu arī parlamenta deputātus to šobrīd atbalstīt
lielā vienprātībā, jo šī vairs nav atsevišķas Latvijas valdības lieta, tā
šobrīd ir Latvijas valsts lieta, tā ir mūsu kopēja lieta, kā mēs pārvarēsim
krīzes dziļāko un drūmāko punktu.

Un citi arī, protams, uz mūsu šodienas sēdi skatīsies un no mūsu
šodienas sēdes saņems attiecīgus signālus par to, kādā virzienā Latvijas valsts
iet.

Protams, par budžetu mēs diskutēsim un ir iespējams diskutēt. Un,
iespējams, tas ir kritizējams, ko tad es arī aicinātu darīt. Atsevišķas nepamatotas
pozīcijas budžetā var piedāvāt samazināt. Varbūt arī akcenti starp atsevišķām
pozīcijām nav pareizi, tādā gadījumā šos akcentus ir iespējams pārbīdīt, bet
kopumā virzienam ir jābūt tikai un vienīgi uz izdevumu samazināšanu. Šeit es lūdzu
visa Latvijas parlamenta atbalstu, šajos un arī nākamajos… nākamajā budžeta
grozījumu lasījumā.

Runājot par to, cik tad ilga un cik tad dziļa būs ekonomiskā krīze
Latvijā un pasaulē, jāsaka, ka šobrīd arvien vairāk ekspertu vidū veidojas
vienprātība, ka grūti ir tikai paredzēt pareizo brīdi, kad šī atveseļošanās
sāksies. Un te ir runa par šā gada beigām, nākamā gada sākumu, vidu vai beigu
daļu. Grūti precīzi pateikt. Es šeit runāju par globālu atveseļošanos, kurai
Latvija sekos, protams, kā neiztrūkstoša pasaules ekonomikas un Eiropas Savienības
ekonomikas sastāvdaļa.

Eksperti ir vienisprātis par to, ka pašreizējā masīvās fiskālās
stimulācijas pakete un pasākumi pasaulē, tai skaitā Savienotajās Valstīs, tai
skaitā Eiropas Savienībā, noteikti radīs sprādzienam līdzīgu ekonomikas
atveseļošanos jau vistuvākajā laikā, un tad, kad šī atveseļošanās sāksies, tā
būs straujāka, nekā mēs īstenībā šobrīd to prognozējam. Tās ir labas ziņas
arī Latvijai, jo Latvija, protams, sekos, un, ja mēs ieturēsim atbildīgu fiskālo
politiku, tādā gadījumā arī pilnā mērā gūsim labumu no ekonomikas
atveseļošanās pasaulē, it īpaši mūsu tuvākajās tirdzniecības partnervalstīs.

Latvijai varbūt nedraudēs tās problēmas, kas varbūt draudēs
lielvalstīm, kas saistītas ar pārmērīgu ekonomikas fiskālo stimulēšanu. Mēs
būsim tajā labākajā starta pozīcijā ar iespējami samazinātiem valsts budžeta
nelietderīgajiem izdevumiem, iespējami labi īstenotām strukturālajām reformām,
makroekonomisko stabilitāti un gatavību nekavējoties startēt jaunā ekonomiskas
augšupejas fāzē, bet, lai to sasniegtu, mums šobrīd ir jāpārmet tilts pāri
visdziļākajai un grūtākajai mūsu ekonomiskās krīzes dienai. Es atļaušos
prognozēt, ka tā ir aptuveni ap šo laiku. Un tas tilts mums ir nepieciešams arī kā
starptautisko aizdevēju piedāvātie līdzekļi – ne jau bez nosacījumiem, bet ar
nosacījumiem – ar nosacījumiem, ka mēs samazināsim savus izdevumus un iekļausimies
atbildīgas valdības un atbildīgas valsts fiskālās disciplīnas shēmā. Šai ziņā
es patiesi ceru uz visu Latvijā esošo – gan valdības pārstāvju, gan Saeimas
deputātu, gan sociālo partneru un iedzīvotāju atbalstu un izpratni. Es domāju, ka tas
darbs un ieguldījums nākotnē, ko mēs šobrīd ieliksim, mums ļoti atvieglos tālākos
gadus, tālāku reformu īstenošanu un valsts tautsaimniecības atveseļošanu, bet tas
grūtais darbs mums jāizdara tieši tagad, un lai mums šodien veicas ar šā darba
darīšanu!

Paldies jums. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs veselības ministram Ivaram Eglītim.

I.Eglītis (veselības ministrs).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti!
Veselības nozare pēdējā laikā, protams, ir locīta visos iespējamos virzienos gan
tāpēc, ka ir pietiekami sociāli jutīga un pārmaiņas ļoti jutīgi šajā nozarē
tiek uztvertas, gan arī tāpēc, ka, protams, milzums darāmu darbu ir daudzu gadu
garumā šajā nozarē sakrājušies.

Šonedēļ valdība apstiprināja Veselības ministrijas izstrādāto
pārvaldes reformu medicīnas nozarē. Birokrātiju, kuru arī iepriekš esam
samazinājuši, turpmāk veidos tikai četras tiešās pārvaldes iestādes, veselības
pārvaldē nebūs vairs nevienas aģentūras, tā sauktās ierēdņu oāzes, kuras
pēdējā laikā bija pārāk tālu pašaizfinansējušās no saviem darāmajiem darbiem
un kalpošanas sabiedrībai. Es ceru, ka mēs sasniegsim to, ka mūsu pārvalde būs
efektīvākā un, iespējams, mazākā pārvalde Eiropā.

Protams, gan izmaksas, gan darbinieku skaits pārvaldes reformas
rezultātā mazināsies vairāk nekā par trešo daļu, tomēr diemžēl tiks
papildinātas arī bezdarbnieku rindas. Taču pilnīgi bez pārvaldes, lai arī kā
dažiem gribētos, valsts iztikt nevar. Jūlijā mēs pieteiksim jauno ārstniecības
iestāžu struktūras plānu. Īsā laikā samazināsim daudz par lielu un dārgu esošo
slimnīcu un gultu skaitu. Mēs slimnīcu skaitu no 59 esošajām samazināsim līdz 24.
Nav gluži svarīgi, vai plus – mīnus viena vai divas slimnīcas.

Teorētiski visas Latvijas slimnīcas var apvienot vienā slimnīcā un
saukt to par vienu slimnīcu, bet faktiski mūs interesē būtisks gultu skaita
samazinājums. Šā gada sākumā mums gultu skaits bija 17 200, tas ir, gandrīz
divreiz lielāks nekā Eiropā. Gultās ļoti bieži nonāca arī tādi slimnieki, kuriem
faktiski lielas nepieciešamības pēc tā nebija. Viņi ārstējās divreiz ilgāk, un to
visu mēs dāsni apmaksājām no valsts budžeta. Turpmāk slimnīcu attīstību
nomainīsim ar ārpusslimnīcu ārstniecības attīstību. Mums ir jāattīsta ģimenes
ārstu institūcijas, ambulatorā medicīna, speciālistu kabinetiem jābūt pieejamiem,
izmeklējumu dienestiem jābūt pieejamiem, lai nebūtu tā, kā tas ir tagad, ka
slimnīcā itin viegli var nonākt un ilgi ārstēties, bet tai pat laikā ārpus
slimnīcas medicīna ir grūti pieejama, tur ir rindas, un pacients nereti, lai saņemtu
kādu nebūt vienkāršu izmeklējumu, nonāk slimnīcā.

Diemžēl vismazākā vērība mums ir tikusi veltīta agrīnai
slimību profilaksei un veselīgam dzīvesveidam, bet tieši tas ir vistaisnākais un
lētākais ceļš uz sabiedrības veselību. Šāda ačgārnība mums tagad ir īsā
laikā jānovērš.

Rezumējumam. Ar Eiropas Savienībā vismazāko valsts finansējumu
veselības aprūpē – no mums par nieka tiesu atpaliek tikai Rumānija un Bulgārija –
mēs visus neatkarības gadus esam rīkojušies, no vienas puses, ļoti taupīgi, ja
runājam par mediķu algām, bet, no otras puses, izšķērdīgi, ja saskaitām daudzās
slimnīcu gultas un tomēr ar milzīgu vērienu pirktās dārgās, bet ne pilnīgi
noslogotās iekārtas. Mēs tā arī neesam atbrīvojušies no padomju laika tieksmes pēc
slimnīcām un bezatbildības pašiem pret savu veselību.

Tagad ir ārkārtīgi sarežģīti ekonomiskie apstākļi, un mums ir
vienlaikus jāpārkārto gan veselības aprūpes struktūra, gan jāmaina domāšana, gan
jāsamazina veselības aprūpes budžets – kārtējo reizi! – šoreiz par 39,3 miljoniem
latu. Maksimālais iespējamais samazinājums 22,3 miljoni latu no šīs summas ir
paredzēts uz birokrātijas un – diemžēl sāpīgi atzīt – arī uz medicīnas darbinieku
algu un medicīnas attīstības rēķina. Pacientus tieši šis samazinājums neskars,
taču mums ir jārēķinās ar riskiem, kas saistīti ar speciālistu iespējamu
aizplūšanu uz privāto sektoru un attiecību saraušanu ar valsti. Mums ir jārēķinās
arī ar to, ka tā saucamā pateicību problēma šādos apstākļos principā var tikai
saasināties.

Atlikušo 17 miljonu samazinājuma avots nav nekas cits kā
medicīniskās palīdzības apjoms. Diemžēl būs garākas rindas uz plānveida
palīdzību, atsevišķus pakalpojumus valsts vairs nevarēs nodrošināt. Protams,
neatliekamo medicīnisko palīdzību un ģimenes ārstu darbību mēs nodrošināsim
pilnā apmērā. Pacientu līdzmaksājumus paaugstināt vairs nav iespējams, pacientu
līdzmaksājumi šobrīd Latvijas valstī ir augstākie Eiropā. Citu finanšu avotu mūsu
sistēmā principā nav. Un es dažādās publiskās debatēs bieži esmu atgādinājis,
ka slimnieku skaits nemazinās, ja tiek samazināts veselības aprūpes budžets.

Tai pat laikā, protams, krīze ir jāizmanto. Krīzi jeb dižķibeli
mēs izmantosim kā tramplīnu ļoti strauju, asu un sen nobriedušu reformu veikšanai.
Bet krīze nevar kalpot par attaisnojumu slimnieku nevienlīdzībai maksas medicīnas
priekšā. Iekams nav radīta sociālās drošības sistēma, lai aizsargātu tos, kuriem
līdzekļu trūkums jau tagad liedz saņemt savlaicīgu un kvalitatīvu medicīnisko
palīdzību, tālāki veselības aprūpes budžeta samazinājumi nav pieļaujami. Uz to es
esmu valdību aicinājis vairākkārt, un to es gribu uzsvērt arī šodien.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei.

 

T.Koķe (izglītības un zinātnes ministre).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Augsti godātie deputāti!
Nododot 2009.gada budžeta grozījumus, par savu uzdevumu uzskatu kodolīgi informēt jūs
par būtiskākajām samazinājuma pozīcijām izglītībā, zinātnē un sportā, kā arī
par šo samazinājumu pavadošajiem likumprojektu grozījumiem un būtiskākajām
strukturālajām reformām nozarē.

Pārmaiņas izglītībā nav tik daudz saistītas ar ekonomisko
situāciju valstī. Jau 2007.gada vasarā Pasaules Banka sniedza ziņojumu, kurā
norādīja, ka neadekvāti augstie budžeta izdevumi izglītībai ir sekas, ko rada
vairāk uz tradīciju balstītā, nevis reālām vajadzībām atbilstīgā skolu tīkla un
pedagoģisko likmju aprēķins valstī. Šobrīd izmaiņu būtība izglītībā un
zinātnē ir uzlabot kvalitāti, efektīvi izmantojot pieejamos resursus, protams, ņemot
vērā demogrāfijas, ekonomikas situāciju un respektējot sabiedrības viedokļus.

Vispirms vēlos uzsvērt, ka no kopējā samazinājuma 2009.gada
budžetā pašreiz, otrajos grozījumos, 47,5 miljoni ir izglītības nozarē, 22,1
miljons – izglītības un zinātnes programmās un 25,4 miljoni mērķdotācijās
pašvaldībām, kas ir līdzekļu samazinājums pedagogu algām. Tātad lielu daļu no
visa samazinājuma sedz izglītības budžets. Ilgtermiņā, nenoliedzami, tam būs
nelabvēlīgas sekas, taču nevaram arī noliegt, ka budžeta samazinājuma
nepieciešamībai ir arī savs objektīvs pamats. Visupirms tā ir skolēnu un studentu
skaita samazināšanās valstī. Skolēnu skaits vidusskolās un profesionālās
izglītības iestādēs turpina samazināties un pēc pieciem gadiem būs par 35
tūkstošiem mazāks nekā šobrīd. Kopumā skolēnu skaits vidējā izglītības
pakāpē samazināsies gandrīz divas reizes, salīdzinot ar situāciju pirms pieciem
gadiem. Tas nozīmē, ka arī telpu piepildījums būs divas reizes mazāks, bet diemžēl
izmaksas uz katru skolēnu būs divas reizes lielākas.

Tāpat arī valsts aparātā un aģentūrās strādājošo skaits ir
būtiski pieaudzis, taču saprašanās starp politikas veidotājiem un tās īstenotājiem
nav vairojusies atbilstīgi pieaugumam. Tādēļ ir nobriedusi nepieciešamība veidot
mehānismus, kas ļauj izsekot katram izglītībā ieguldītajam latam un no tā
iegūtajam rezultātam.

Sabiedrībā vislielāko rezonansi guvusi finansēšanas modeļa
„Nauda seko skolēnam” ieviešana. Tādēļ vēršu jūsu uzmanību uz to, ka budžeta
grozījumus pavadošajā likumprojektu paketē ir Vispārējās izglītības likums, kurā
noteikta norma, kas paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā
aprēķina un sadala valsts budžeta finansējumu vienam skolēnam vispārējās
izglītības programmu apguvei. Noteicošie principi šajā sadalē ir caurskatāmība un
atklātība. Lai novērstu tādu situāciju, ka viens ierēdnis vai pašvaldības
darbinieks sadala šos līdzekļus, Izglītības un zinātnes ministrija pārraudzīs, lai
šo principu konsekventa ievērošana novadu līmenī nodrošinātu kvalitatīvu skolu
darbību kā centrā, tā attālākos novadu nostūros.

Nosakot koeficientus atbilstīgi skolas atrašanās vietai, skolēnu
skaita indeksam un programmas īpatnībām, esam centušies stiprināt būtiska
principa – vienlīdzības – ievērošanu. Noteiktie koeficienti, protams, esošo
finanšu apjomā nodrošina iespēju sākumskolas un pamatskolas saglabāt pēc iespējas
tuvāk bērnu dzīvesvietai, atceļot valsts uzstādījumu par maksimālu klašu
piepildījumu un mazinot administratīvās izmaksas tādējādi, ka nelielas, bet
kvalitatīvi strādājošas skolas tiek pārveidotas par vidusskolu filiālēm. Tajā
pašā laikā šie koeficienti palīdzēs izglītību vidējā pakāpē koncentrēt,
uzlabojot internātu un dienesta viesnīcu pieejamību un izmantojot pieejamos Eiropas
Savienības resursus, kā arī ļaus konsolidēt visu veidu izglītības iestādes
pašvaldību līmenī, izvietot zem viena jumta dažādas izglītības iestādes, kas
savukārt nodrošinās pietiekamu dažādu programmu piedāvājumu un racionālu skolu
uzturēšanas izdevumu izmantošanu.

Noslēdzot šo sadaļu, jāsaka, ka dialogā ar arodbiedrību, uzsverot
sociālās spriedzes sekas, esam vienojušies, ka ar 2009.gada 1.septembri pedagogiem,
tāpat kā visiem sabiedriskajā sektorā strādājošajiem, algas samazinās par 20
procentiem. Šo skolotāju pārkvalifikācijai, kuriem būtiski samazināsies slodze, esam
paredzējuši piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu 20 miljonu apjomā, lai
sekmētu viņu atpakaļiekļaušanos darba tirgū.

Man jāsaka, ka Izglītības un zinātnes ministrija, būdama
atbildīga par mērķdotāciju sadali, ir īpaši neapskaužamā situācijā. No vienas
puses, jau šobrīd Latvijas Pašvaldību savienība pieprasa nekavējošu līdzekļu
sadalījumu, no otras puses, nav izstrādātas prasības… nav jaunās ATR kontekstā
izveidotas pašvaldības, kas atbildīgi iesniegtu ministrijai datus par skolēnu skaitu
un skolotāju noslodzi.

Otrais. Pārējo likumu – augstskolu, zinātniskās darbības,
profesionālās izglītības, administratīvo pārkāpumu – grozījumi ir jāsaista ar
institucionālām izmaiņām Izglītības un zinātnes ministrijas padotības iestādēs.

Izglītības un zinātnes ministrija un tās padotības iestādes
valsts pārvaldes strukturālajās reformās, jāsaka, ir līdera pozīcijās, jo no 29
struktūrām esam izveidojuši 9 un strādājošo skaits apmēram no 1200 jau ir
samazināts uz 1000.

Tā kā pagājušajā nedēļā mēs jau detalizēti informējām par
to ieinteresēto frakciju vadītājus un saņēmām akceptu izmaiņām, tad pievērsīšos
tikai sāpīgāk uztvertajām izmaiņām, un tās skar Izglītības inovācijas fondu,
Latvijas Zinātnes padomi un Latvijas Akadēmisko bibliotēku.

Mēs aicinām Saeimu uz ekonomikas stabilizācijas plāna darbības
laiku pieņemt lēmumu par to, ka Izglītības inovācijas fonda likums zaudējis spēku
tādā izpratnē, ka fonds nepastāvēs kā juridiskā persona, bet gan pastāvēs kā
līdzekļu kopums. Tas nozīmēs, ka mēs neatkārtosim to situāciju, kāda bija
2000.gadu sākumā, kad no 2002.gada pastāvēja likums, bet fonds tika izveidots tikai
2006.gadā. Labāk godprātīgi darīsim to, ko mums atļauj pieejamais finansējums,
nekā izliksimies, ka varam vairāk.

Pašreizējā situācijā fonda sekretariāts izmaksā 47 procentus no
pieejamā finansējuma. Likvidējot sekretariātu, palielināsies jau tā nelielais
līdzekļu apjoms, kuram var pieteikties inovatīvi strādājoši skolotāji. Ar pilnu
atbildību saku, ka izglītības sistēmas atbalstīšana, nododot tā īstenošanu Valsts
izglītības attīstības aģentūrai un saglabājot ekspertu padomes, tiks realizēta,
kā to nosaka Izglītības likuma 61.pants.

Šāds risinājums ir rasts, lai optimizētu birokrātiskās funkcijas
un lai vairotu līdzekļus inovatīvi strādājošiem skolotājiem.

Par Latvijas Zinātnes padomi. Latvijas Zinātnes padomes darbībā
tiek nošķirtas konceptuālās, stratēģiskās funkcijas, ko saglabā ekspertu padomes,
un administratīvās funkcijas, ko pildīs ierēdniecība studiju un zinātnes
administrācijā.

Tādējādi mēs gan ievērosim vairākkārtējo Valsts kontroles
aizrādījumu, gan atbrīvosim zinātniekus no viņiem neraksturīgām funkcijām. Lai
tuvinātu zinātnes izstrādes tautsaimniecības vajadzībām un attīstībai, Latvijas
Zinātnes padomē iekļausies arī tautsaimniecības speciālisti no vairākām nozarēm.
Tādējādi ceram beidzot iegūt precīzus datus par valsts resursiem zinātnei visās
nozarēs.

Kas attiecas uz Latvijas Akadēmisko bibliotēku, tad vēlos akcentēt,
ka nav nedz bijis nodoms apdraudēt, nedz arī būs jebkāds apdraudējums ne krājumiem,
ne fondiem, bet tiks meklēti vislabākie ceļi administratīvo jautājumu risināšanā
sadarbībā ar visām iesaistītajām pusēm. Šīs izmaiņas nepieciešamas visupirms
tādēļ, ka samazinātie finanšu līdzekļi runā par to vislabāk. Augstākajai
izglītībai tiek samazināti 9,8 miljoni, zinātnei – 3,2 miljoni.

Līdz ar to es gribu uzsvērt, ka Izglītības un zinātnes ministrija
ir gatava veikt pārmaiņas, taču satraukums ir par to, ka šobrīd nozarē izbrīvētie
līdzekļi nepaliek nozares attīstībai, kā tas bija sākotnēji plānots, kā arī par
maksimāli nelabvēlīgu nosacījumu sakritību – krīze un vienlaikus dramatisku budžeta
grozījumu nepieciešamība, administratīvi teritoriālā reforma un neskaidrības. Līdz
ar to labas iniciatīvas tiek ieliktas pastiprinātas slodzes režīmā, tādējādi
vairojot pretestību, nevis atbalstu.

Visbeidzot – izglītībā un zinātnē samazinājums ir liels. Jāsaka,
ka vēl lielāks samazinājums būtu apdraudējums nozarei, tas sagrautu jebkuras
ilūzijas par to, ka izglītība valstī ir prioritāte. Vairākkārt esmu uzsvērusi, ka
citas Eiropas valstis izglītības jomu ir pasargājušas vairāk. Neko darīt.
Strādāsim tā, lai izglītībā un zinātnē paveiktais pats par sevi apliecinātu šo
jomu nozīmību un turpmāk būtu konkrēti argumenti, kas spētu pārliecināt, ka
izglītībai noņemtais ir lielāks zaudējums nekā ieguvums.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Godātie kolēģi! Pulkstenis ir 15.27, pēc trijām minūtēm ir
pārtraukums. Es saprotu, ka droši vien labklājības ministrs trijās minūtēs
neiekļausies, tā ka lūdzu zvanu reģistrācijai, un debates turpināsim pēc
pārtraukuma.

Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra
biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aija Barča,
Andris Bērziņš (ZZS ), Ausma Ziedone-Kantāne… ir zālē? (No zāles dep.
A.Ziedone-Kantāne: „Es esmu! Man aparāts nestrādā!”) Labi, paldies. Oskars
Kastēns, Jānis Lagzdiņš, Ingmārs Līdaka, Aleksandrs Mirskis, Guntis Bērziņš,
Visvaldis Lācis, Vitālijs Orlovs, Leopolds Ozoliņš, Jānis Reirs un Jānis
Strazdiņš.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 16.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Varbūt var palūgt vēlreiz zvanu, jo pulkstenis ir
četri, bet mums acīm redzami nav kvoruma.

Godātie kolēģi! Turpinām Saeimas ārkārtas sēdi. Es atgādinu, ka
mēs debatējam par budžeta grozījumu likumprojektu paketi. Vārds debatēs
labklājības ministram Uldim Augulim.

U.Augulis (labklājības ministrs).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienītās dāmas! Godātie kungi!

Labklājības ministrija budžeta paketē ir sagatavojusi grozījumus
sešos likumos: likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, „Par
apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret
nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”, „Par valsts pensijām”, „Par
maternitātes un slimības apdrošināšanu” un Valsts sociālo pabalstu likumā.

Labklājības ministrija rosina pārskatīt sociālās jomas izdevumus
šajos krīzes apstākļos, vienlaikus ievērojot tiesisko paļāvību. Esam darījuši
visu, lai nodrošinātu to, ka samazinājums sociālajā sfērā pēc iespējas mazāk
skartu cilvēku, bet esam meklējuši nozarē iespēju ietaupīt, izskatot, izvērtējot
administratīvo slogu un izdevumus.

Valsts sniegtais atbalsts sociālajā jomā, jo īpaši vecuma
pensijas, ir valsts sociālās politikas jautājums, kam ir ilglaicīgs raksturs un kam
nepieciešama stabilitāte. Lai sniegtu lielāku atbalstu bezdarbniekiem, kuriem jau būs
beidzies pabalsta saņemšanas termiņš, piedāvājam no šā gada 1.jūlija pagarināt
pabalsta izmaksas periodu visiem bezdarbniekiem līdz deviņiem mēnešiem un
pagarinātajā periodā piešķirt pabalstu 45 latu apmērā. Ņemot vērā budžeta
samazinājumus, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai jau šogad nāksies
atteikties no līdz šim valsts apmaksāta pakalpojuma – pensiju piegādes dzīvesvietā.
Taču tiem pensiju saņēmējiem, kuri līdz šim izmantoja šo pakalpojumu, ir iespēja
atvērt kontu bankā vai „Latvijas Pastā” vai saņemt pensiju ar pilnvarotas personas
starpniecību. Tomēr, ja pensionārs vēlēsies saņemt pensiju dzīvesvietā arī
turpmāk, tad šogad katru mēnesi no pensijas Valsts sociālās apdrošināšanas
aģentūra atrēķinās 1 latu un 22 santīmus, lai samaksātu „Latvijas Pastam” par
pensijas piegādi dzīvesvietā.

Ņemot vērā to, ka arī sociālā joma ir jāsakārto un tas jādara
atbilstoši mehānismam, kas ilgtermiņā nodrošina to, lai katrs no izsniegtajiem
pabalstiem dotu vislielāko pienesumu sociālās labklājības nodrošināšanā, ir
nepieciešams noteikts pārejas periods. Pēc 2010.gada 3.maija ir paredzēts ģimenes
valsts pabalstu piešķirt par bērnu no viena gada līdz 19 gadu vecumam, vecāku
pabalstu izmaksāt vienam no vecākiem – tam, kurš atrodas bērna kopšanas
atvaļinājumā; nepiešķirt bezdarbnieka pabalstu vienlaikus ar citiem sociālās
apdrošināšanas pakalpojumiem; noteikt garāku periodu vidējās apdrošināšanas algas
noteikšanai, kuru ņem par pamatu sociālās apdrošināšanas pakalpojumu
aprēķināšanai, kā arī samazināt slimības pabalsta ilgumu līdz 26 nedēļām.

Nobeigumā vēlos uzsvērt, ka jebkuras izmaiņas, kas šajā jomā
saistītas ar sociālo garantiju mazināšanu, veicamas, ievērojot Satversmē
nostiprinātos konstitucionālos principus.

Pirmkārt, sabiedrības ieguvumiem no šīm izmaiņām ir jābūt
samērīgiem ar personām noteiktajiem ierobežojumiem, tādējādi ievērojot no
Satversmes 1.panta izrietošo samērīguma principu. Turklāt izmaiņas var veikt tikai
tad, ja nepastāv citas iespējas iegūt līdzekļus.

Otrkārt, no Satversmes 1.panta izrietošais tiesiskās paļāvības
princips prasa, lai, izdarot šādus grozījumus, likumdevējs paredzētu saudzējošu
pāreju uz jauno regulējumu. Šādos gadījumos ir jānosaka saprātīgi termiņi.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātie Prezidija locekļi! Augsti godātais Ministru
prezidenta kungs! Ministri! Kolēģi!

Saeima šodien uzsāk darbu pie grozījumiem likumā „Par valsts
budžetu 2009.gadam”, kas ir nopietns priekšnoteikums ekonomiskās situācijas
stabilizēšanai. Tāpēc Tautas partija pauž pilnu atbalstu budžeta grozījumu
pieņemšanai Saeimā.

Tomēr, atbalstot budžeta grozījumus, mūs vienlaikus māc bažas, ka
pēdējo trīs mēnešu laikā notikušas diskusijas tikai par izdevumu griešanu. Nav
šaubu, ka budžeta izdevumu samazināšana un strukturālās reformas ir neizbēgams
nosacījums starptautiskā aizdevuma saņemšanai. Taču izdevumu samazināšana ir tikai
viens no svarīgiem valdības uzdevumiem. Tikpat svarīgs un neatliekams uzdevums ir arī
ekonomiskās aktivitātes atjaunošana, kas nozīmē ievērojami lielāku atbalstu
uzņēmējdarbībai, paātrināti iepludinot Latvijas ekonomikā Eiropas Savienības fonda
līdzekļus, kā arī maksimāli samazinot birokrātiskos šķēršļus
uzņēmējdarbības veikšanai. Tāpēc izsakām nožēlu, ka tikpat aktīvi kā pie
budžeta grozījumiem nav strādāts pie pasākumiem, kuru uzdevums būtu atdzīvināt
ekonomisko aktivitāti.

Kolēģi, šodienas situācija Latvijā ir ļoti nopietna, tāpēc
nevietā būtu savstarpēji ķīviņi un sīkas intrigas. Mēs koleģiāli paļaujamies uz
to, ka premjers un finanšu ministrs, strādājot pie budžeta, rīkojās pārdomāti un
apdomāti, taču vēlamies redzēt lielāku skaidrību par tautsaimniecības attīstības
prognozēm un iespējām atjaunot ekonomisko aktivitāti Latvijā.

Finanšu ministrs aicināja uz strādāšanu. Strādāsim!

Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Debatēs nākamais runās deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie deputāti un valdības locekļi! Kā arī tie daudz
lielāku cieņu pelnījušie ļaudis, kuri seko Saeimas sēdes gaitai. Visa šī budžeta
pakete, kuru sastādījusi nekompetenta valdība, ir nekam nederīga. Līdzās patiesi
nepieciešamajiem budžeta izdevumu samazinājumiem tā satur sevī arī privileģēto
valsts ierēdņu centienus grūtajos laikos izdzīvot uz tautas rēķina. Esiet droši, ka
tūlīt pēc vēlēšanām, kad tuvākā pusotra gada laikā nevienu vairs neinteresēs
vēlētāju viedoklis, nekompetentais Saeimas vairākums tikai vēl vairāk pasliktinās
šo dokumentu paketi.

Kādēļ tad pie mums vienmēr tā sanāk? Sestdien es skatījos mūsu
krievu televīzijas kanāla TV5 pārraidi „Izvēles laiks”. Tajā pēc kārtas
ielūdza divus pārstāvjus no katras vēlēšanās iesaistītās partijas, un pārraides
vadītājs uzdeva tiem jautājumus. Iecienītākais pārraides vadītāja jautājums bija
tieši attiecināms uz budžeta problēmām. Tas bija šāds: „Kur jūs nopelnījāt
savu pirmo rubli?” Pēc šā jautājuma visu kandidātu acu skatiens atplauka. Viņi
augstu vērtē un mīl naudu. Tad, lūk, gandrīz katrs, tā teikt, nepareizās partijas
pārstāvis atbildēja, ka pirmo naudu nopelnījis tādā un tādā rūpnīcā prakses
laikā. Mainījās tikai rūpnīcas. Tika minēti Latvijas industrijas lepnuma un
flagmaņu nosaukumi. Kopējs šiem objektiem bija vienīgi tas, ka patlaban tur ne rubli,
ne latu vairs nenopelnīsi. Visi šie uzņēmumi bija nežēlīgi iznīcināti pirmās
Godmaņa valdības laikā. Turpretī gandrīz katrs pārstāvis no, tā teikt, pareizās
partijas, kas atradās vai atrodas valdības sastāvā, atbildēja apmēram tā: „Pirmo
reizi tiku nopelnījis, kolhozā tīrumā lasīdams vārpiņas.” Arī prezidents
Zatlers, runājot Latvijas forumā par politisko vidi valstī, sacīja, ka viņš ir trīs
valdības redzējis, katru ministru aptaustījis un problēma ir nevis valdībā, bet
politiskajā vidē. Pēc Zatlera domām, tā neļauj izpausties profesionāļiem. Forumā
tika plaši atbalstīts ierosinājums veidot tehnokrātu valdību, kas, pēc vairāku
klātesošo domām, ļautu valdībai darboties efektīvāk nekā patlaban. Kolhozu
viensētu valdības arī novedušas mūs visus līdz pašreizējam stāvoklim, no kura
šīs valdības redz šādu vienīgo izeju – atņemt visu tiem, kuri arī šodien vēl ir
spējīgi pelnīt, maksāt nodokļus, uzturēt ģimeni, atņemt arī tiem, kuri šīs
sagrautās rūpnīcas padomju laikos būvēja, bet patlaban sirmā vecuma dēļ cer uz
normālu pensiju no valsts. Atņemt arī tiem, kuri būvēja pašreiz eksistējošos
dzīvojamos namus, dzelzceļus, ostas, tiltus, slimnīcas, skolas, visus šos tā sauktās
okupācijas redzamos pieminekļus, pateicoties kuriem mūsdienu Latvija vēl ir spējīga
kaut kā nebūt savilkt galus kopā.

Vai jums ir zināms, ka otrās neatkarības laikā Latvijā tika
uzcelta tikai viena skola – sadegušās skolas vietā. Lūk, patlaban šo okupantu skolu
tīklu, kā Satversmes tiesa to nosauca kādā no saviem spriedumiem, pašreizējā
valdība arī grasās likvidēt. Bet kopā ar šo skolu tīklu arī visas Latvijas
iespējas atdzimt pēc krīzes.

„Izglītībai un zinātnei finansējums ir jāpalielina diemžēl uz
kāda cita rēķina,” teica Valsts prezidents Latvijas forumā. Bet budžeta projektā
ir paredzēts Izglītības un zinātnes ministrijas pamatbudžetu, salīdzinot ar
iepriekšējo gadu, samazināt uz 36 procentiem. Kopējais budžeta ienākumu
samazinājums ir tikai 24 procenti. Tātad pusotras reizes mazāks. Izglītība ir nozaru
čempione budžeta samazinājuma ziņā. Tādas dīvainas rūpes par nākamajām
paaudzēm.

Es pat negribu runāt par to, ka atbalsts mājokļiem, tātad
denacionalizēto māju īrnieku atbalsts, samazinājās sešas… atkārtošu, sešas
reizes. Man šķiet, ka pilnībā pietiek, lai nosūtītu valdību un budžeta paketi to
trīs burtu virzienā, kuri ir ļoti populāri krievu valodā.

Dāmas un kungi! Turpmāk es neraksturošu budžeta paketi kopumā.
Pakavēšos vienīgi pie likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts
pensijām””, kurš nekompetences, cinisma un melu līmenī jaušami pārsniedz
pārējās budžeta paketes vidējo līmeni.

Tiesa gan, salīdzinājumā ar likumprojektu, kuru Ministru kabinets
bija apstiprinājis 19.maijā, likumprojekts bija nonācis Saeimā stipri saīsinātā
veidā, bet par to es teikšu jums nedaudz vēlāk.

Ko tad piedāvā mums Labklājības ministrija un ko apstiprināja
Ministru kabinets?

Es ilgi nekavēšos, aplūkodams vārpiņu vācēju sīko
blēdīšanos. Piemēram, rūpes par invalīdiem, kuri, neskatoties uz savu kroplumu, ir
spiesti strādāt, lai sevi uzturētu. Šodien viņus pirmām kārtām atlaiž no darba.
Tiek piedāvāts atņemt viņiem bezdarbnieka pabalstu, it kā viņi, zaudējot darbu,
nepaliek bez iztikas līdzekļiem. Tiek piedāvāts atsevišķos gadījumos samazināt
arī apgādnieka zaudējuma pensiju. Ministrijas ierēdņi uzskata, ka tas viss ir tikai
sīka blēdīšanās, jo viņi pat nevēlējās saskaitīt nedz cietušo skaitu, nedz
naudas summu, kas tika izņemta no cietušo kabatām.

Daudz lielākiem ienākumiem budžetā. kas tiks ievākti no
pensionāru kabatām, anotācijā ir minēti aprēķini. Atsakoties piegādāt
pensionāriem pensiju uz mājām, valdība cer jau šogad atsavināt no pensionāriem
kādus 600 000 latu. Tālāk ministrija plāno triju gadu laikā atņemt liliputiem,
punduriem, neredzīgajiem un invalīdiem uz mūžu – kopā 912 cilvēkiem – 800 000
latu. To viņi izdarīs, samazinot periodu, kad šie nelaimīgie cilvēki varēs no
invaliditātes pensijas aiziet uz vecuma pensiju.

Ministrija piedāvā iebāzt roku kabatā arī tām personām, kurām
ir tiesības uz vecuma pensiju ar atvieglotiem noteikumiem par darbu kaitīgos darba
apstākļos, atņemdama viņiem tiesības pirms termiņa aiziet pensijā. Kopā triju gadu
laikā tiek piedāvāts atņemt 2 200 000 latu 1082 cilvēkiem.

Bet vislielāko summu Ministru kabinets vēlas nopelnīt, atsakoties
izmaksāt piemaksu vecuma un invaliditātes pensijas saņēmējiem par apdrošināšanas
stāžu, kas uzkrāts līdz 1996.gadam. Likumprojektā ir skaidri norādīts, ka, sākot
ar 2012.gadu, piemaksu varēs maksāt visiem, kuri to šodien saņem. Tiesa gan,
ministrija apgalvo, ka piemaksu neizmaksās tikai tiem, kuri ies pensijā, sākot ar
2012.gadu, bet arī bez tā sanāk, ka bez piemaksas palikušo pensionāru skaits pieaugs
par 2500 cilvēkiem gadā, kas 2012.gadā ļaus ietaupīt četrus, 2013.gadā – astoņus
miljonus latu, un tā tālāk.

Interesanti, ka par piemaksu valdība atcerējās, 2009.gada
29.janvārī saņemot Eiropas Komisijas formālu paziņojumu pārkāpumu procedūras
lietā pret Latviju. Eiropas Komisija pieprasīja pārtraukt to Latvijas pensionāru
diskrimināciju, kuri dzīvo aiz robežas un šo piemaksu nesaņem. Nu, lūk! Mūsu
kolhozu vārpiņu ministri arī nolēma – likvidēsim piemaksu vispār un līdz ar to
novērsīsim arī diskrimināciju. Šis oriģinālais diskriminācijas novēršanas
paņēmiens pagaidām bija ienācis prātā vienīgi un tieši Latvijas valdībai, jo,
atbildot uz izbrīna pilniem PCTVL deputātu jautājumiem, valdības pārstāvji tā arī
nespēja minēt kādu starptautisku precedentu. Labi zināms arī šis spīdošās idejas
autors – Šlesers, kurš gan cits. Turklāt Ainārs var droši doties uz patentu biroju,
jo viņa autortiesības ir apliecinātas dokumentāri. Runa ir par vēl Godmaņa valdības
24.februāra sēdi. Tur gan, tiesa, tika apspriests cits starptautiskais dokuments.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa Latvijas zaudētā lietā „Andrejeva pret Latviju”
konstatēja, ka nepilsoņiem neizmaksātā pensija par darba stāžu, kas līdz 1991.gadam
uzkrāts ārpus Latvijas robežām, ir diskriminācija. Mūsu valdības lēmums bija –
likvidēt diskrimināciju, atņemot arī Latvijas pilsoņiem tiesības uz šo stāžu.

Lai saglabātu sevi, Šlesera partijas biedrs Godmanis izsludināja
sēdi par slēgtu, bet no protokola atklātās daļas kļūst skaidrs, ka no ministriem
bija uzstājušies tikai trīs cilvēki – ārlietu ministrs kā referents, kā arī divi
lieli speciālisti pensiju jautājumā – pats Godmanis un Šlesers. Labi pieprazdams
zombēšanas metodes, kuras viņš lieliski demonstrē priekšvēlēšanu kampaņā,
Šlesers ar to palīdzību pārliecināja ministrus konstanti pieņemt šo kaunpilno
lēmumu. Ideja apzagt vēlētājus ir iekļauta arī likumprojektā. Pēc mūsu
aprēķiniem, triju gadu laikā cietuši 12 tūkstoši cilvēku par summu 8 miljonu latu
apmērā. Tiesa, Labklājības ministrija min daudz mazāku summu. Savos aprēķinos tā
pieņem postulātu, ka pensionāri nomirs ne vēlāk kā gadu pēc aiziešanas pensijā.
Es saprotu, ka tas ir Labklājības ministrijas lolotais sapnis, bet tomēr ceru, ka
valdība pienācīgi nenovērtē tai padotās tautas dzīvotspēju.

Lēmums atņemt pensionāram vēl arī piemaksu tika pieņemts vēlāk
– vai nu 24.martā Ministru kabineta sēdē, vai to pieņēma jau pati Labklājības
ministrija aprīļa vidū, kad valdībā bija pirmais likumprojekta variants.

PCTVL jau aprīlī nosūtīja likumprojektu arodbiedrībām, un visām
Saeimas frakcijām tika nosūtīts arodbiedrību verdikts likt mierā pilsoņus,
nepilsoņiem nedaudz piemaksāt, bet piemaksu pensijām izmaksāt bez termiņa.
Neskatoties uz to, manis aprakstītais likumprojekts saņēma Dombrovska Ministru kabineta
atbalstu divreiz – 19. un 27.maija sēdē. Tiesa, pēdējā mirklī Ministru prezidents
bija attapies un sapratis, ka šāda likumprojekta nodošana Saeimai divas dienas pirms
vēlēšanām negatīvi ietekmēs viņa partijas – „Jaunā laika” reitingu. Tika
pieņemts Zālamana lēmums: pirmkārt, atbalstīt iesniegto likumprojektu, otrkārt,
sadalīt likumprojektu divos likumprojektos un pagaidām iesniegt Saeimai tikai vienu, kas
attiecas uz pensijas piegādi mājās. Noteicošais vārds šeit tomēr ir
„atbalstīt”. Un tas nozīmē, ka burtiski nākamajā dienā pēc tam, kad vēlētāji
nobalsos, otra likumprojekta daļa parādīsies Saeimā, bet valdošā koalīcija panāks
tās pieņemšanu.

Tātad, cienījamie vēlētāji, neticiet nomierinošiem paziņojumiem
par to, ka pensijas netiks pazeminātas! Šie paziņojumi tiks atsaukti jau 6.jūnijā
pēc pulksten 22, kad aizvērs vēlēšanu iecirkņus. Bet jums būtu vērts nekavējoties
izdarīt secinājumus par saviem kolhozu vārpiņu ministriem, premjeriem un tos
atbalstošajām partijām. Citādi būs par vēlu.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Nākamā debatēs runās deputāte Anna Seile.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Godātie valdības locekļi, kurus ir
ievēlējis Saeimas vairākums un Latvijas sabiedrība!

Arī „Pilsoniskā Savienība” ir uzņēmusies šo smago nastu –
šajā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā strādāt valdošajā koalīcijā. Un
jāsaka, ka tā nav nekāda medus maize, – ne jau tāpēc, ka šo valdību vada „dzelzs
vīrs” Valdis Dombrovskis, bet tāpēc, ka šī situācija tik tiešām ir grūti
atrisināma, sabiedrībai grūti saprotama, bet glābšanas mehānisms ir jāatrod.

Un tagad gribētos arī teikt to, ka sabiedrība bieži vien pārmet
Saeimai: „Kāpēc jūs tik ilgi vilcināties ar likumu pieņemšanu, ar budžeta
grozījumu pieņemšanu, ja visiem ir skaidrs, ka izdevumi ir jāsamazina, jo ieņēmumu
daļa nepildās?” Bet situācija tik tiešām ir tāda, ka budžetu pavada 94
likumprojekti, kuros visos ir jāizdara izmaiņas. Ja tās netiek izdarītas, tad arī
budžetu nevar izgrozīt. Un šie grozījumi vairākumā gadījumu faktiski ir tādi:
aģentūru likvidācija, valsts pārvaldes iestāžu apvienošana, lai tiktu ekonomēti
nodokļu maksātāju līdzekļi.

„Pilsoniskā Savienība” cenšas iekļauties šajā procesā, un,
manuprāt, mūsu lielākie panākumi varbūt ir tie, ka esam panākuši, lai valsts un
pašvaldību kapitālsabiedrību likumā tiktu likvidētas padomes, tiktu samazināts
valdes locekļu skaits un atalgojums.

Manuprāt, diezgan būtisks ieguldījums ir arī tas, ko panākusi
Saeima, padarot Publisko iepirkumu likumu caurspīdīgāku. Un šeit arī ir zināmi
nopelni mūsu frakcijai.

Bet gribētos teikt, ka šis laiks katrai ģimenei, katram cilvēkam ir
grūts un ļoti sarežģīts, jo varbūt no jauna ir jāatrod niša dzīvē, varbūt ir
jāizdomā kāds jauns uzņēmējdarbības veids. Taču jāatceras, ka krīze zināmā
mērā ir arī jaunu iespēju meklēšana. Un arī Saeima šodien pieņēma grozījumu
Kārtības rullī, ar kuru Saeimas deputātu atalgojums tiek samazināts atkal par 20
procentiem, nu jau otro reizi.

Gribētos atzīmēt arī to, ka sagatavotie likumprojekti tomēr prasa
arī dažas izmaiņas, jo pašvaldību īpašā loma pieaugs tikai pēdējā laikā, un
tādēļ arī pašvaldību funkciju nodrošināšanai varbūt ir nepieciešami lielāki
līdzekļi. Es gribu vērst uzmanību uz to, ka ar likumu „Par valsts un pašvaldību
īpašuma objektu privatizāciju” šie līdzekļi, ko pašvaldības ieņem no īpašumu
privatizācijas, varbūt būtu tik tiešām nododami pašvaldībām, nevis pa tiešo
ieskaitāmi valsts budžetā.

Šajā laikā īpaši svarīgi ir tas, ka uzņēmējdarbības
stiprināšanai vajadzētu lielāku banku atbalstu, par ko arī valdība ir sākusi
sarunas, un valsts līdzdalība šajās sarunās, protams, ir ārkārtīgi nepieciešama.
Un, ja mēs visu laiku runājam par to ekonomikas sildīšanu, uzņēmējdarbības
sildīšanu, tad gribētos teikt, ka sen jau būtu jāpāriet pie šīs darbības
uzvārīšanas. Jo tāda lēna sildīšana var panākt vēl lielāku atslābumu un
nodokļu politika varbūt nepilnveidosies tik strauji, kā mēs visi to gribētu.

Šajā situācijā varbūt vēlreiz rūpīgi jāizvērtē visi tie
svarīgo institūtu secinājumi, piemēram, par PVN likmes samazināšanu pārtikas
produktiem, un iespējams, ka pēc sarunām ar Starptautisko Valūtas fondu mēs vēlreiz
atgriezīsimies pie PVN likmju mainīšanas vismaz grāmatām, vismaz viesu mājām un
alternatīvajām enerģijām, ko mēs varam iegūt šeit pat, Latvijā, īpaši
kokmateriālu izmantošanai par kurināmo.

Es gribētu vēl atzīmēt to, ka sabiedrības uzticība
„Pilsoniskajai Savienībai” aug ar katru mirkli, un tomēr es lūdzu sabiedrību
saprast, ka arī mums ir jāpieņem tādi lēmumi, kas var būt nepopulāri, kas var būt
pārāk stingri un kādai konkrētai personai vai ģimenei var likties nepieņemami. Jo,
ja visi airē vienā virzienā, tad viens nevar sākt airēt pretējā virzienā, un būs
arī tādas lietas, par ko mums būs jānobalso ar sāpošu sirdi. Un visā šajā
procesā nevajadzētu aizmirst, ka viens no galvenajiem uzdevumiem ir mūsu kultūras
sakņu saglabāšana, mūsu zinātniskā potenciāla attīstības veicināšana un mūsu
Dziesmusvētku un citu pasākumu, kas jau guvuši pasaules atzinību, turpmākā
saglabāšana, lai arī cik stingri vajadzētu tās jostas savilkt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Nākamais debatēs runās deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Saeimas „Saskaņas Centra” frakcija pozitīvi
vērtē valdības priekšlikumu finansiālās krīzes apstākļos piešķirt līdzekļus
Eiropas Savienības fonda līdzfinansējumam, kas ļauj ne tikai ieguldīt papildu
līdzekļus ražošanas atjaunošanai un jaunu darba vietu radīšanai, bet arī risināt
aktuālo bezdarbnieku skaita pieauguma problēmu. Pozitīvi vērtējams arī
papildlīdzekļu piešķīrums bezdarbnieku pabalstiem, kas kopā ar valsts finansētajiem
pagaidu darbiem varētu mazināt sociālo spriedzi valstī.

Valstī beidzot ir uzsākta reāla valsts pārvaldes aparāta
reorganizācija, samazināšana. Daudzas aģentūras tiek vai nu likvidētas, vai
apvienotas. Tomēr valdība ir bijusi neizlēmīga ministru skaita samazināšanā vai
tādu posteņu apvienošanā, kuru Latvijā joprojām ir par daudz. Mēs ceram, ka pirmie
soļi birokrātisko procedūru vienkāršošanā tiks turpināti un dos vēlamo
rezultātu.

Taču mēs nevaram atbalstīt valdību tās centienos samazināt
sociālās garantijas strādājošajiem, jo īpaši samazināt atlaišanas pabalstus līdz
minimumam. Mums nav pieņemama vecuma, invaliditātes pensiju un sociālo pabalstu
piegādes nodokļa ieviešana, jo iegūtais finansiālais efekts nav samērojams ar to
cilvēku pārdzīvojumiem, kuri tiks nostādīti grūtas izvēles priekšā. Nodokļu
paaugstināšana ekonomiskās krīzes apstākļos nav devusi vēlamo efektu, tādēļ,
piemēram, akcīzes nodokļa noteikšana mazutam, apkurei tikai saasinās trūcīgo
cilvēku problēmas.

Krīzes apstākļos nav attaisnojama varas koncentrācija atsevišķu
cilvēku rokās, tādēļ mēs neatbalstām milzīgu pilnvaru piešķiršanu finanšu
ministram, kurš saskaņā ar piedāvāto projektu pat valsts budžeta grozījumus varēs
veikt bez Saeimas līdzdalības.

Mēs nostājamies pret pašvaldību tiesību ierobežošanu par labu
valsts centrālajam aparātam, tādēļ uzskatām, ka sabiedriskā transporta
organizācija novados un reģionos ir jāatstāj pašvaldību rokās.

Rūpīgu analīzi prasa piedāvātā vispārējās izglītības
sistēmas reorganizācija. Mēs uzskatām, ka atbildību par tās sekām ierobežotā
finansējuma situācijā nevar uzvelt vienīgi pašvaldībām. Esam pārliecināti, ka
prakse būs ļoti slikta.

Sakarā ar vairākiem valdības priekšlikumiem, kas pārkāpj
tiesiskās paļāvības principu, mēs paturam sev tiesības griezties Satversmes tiesā.

Minēto iemeslu dēļ Saeimas „Saskaņas Centra” frakcija nevar
pilnā apjomā atbalstīt valdības piedāvātos likumprojektus grozījumiem valsts
2009.gada budžetā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Nākamā debatēs runās deputāte Karina Pētersone.

K.Pētersone (LPP/LC frakcija).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātais premjerministr! Mani
ļoti godājamie kolēģi un kolēģes! Valdības ministri!

Jā, šodien cilvēki visā Latvijā no mums, no Saeimas deputātiem,
gaida atbildīgus lēmumus. Un es esmu pārliecināta, ka arī mēs katrs šodien nācām
uz sēdi ar šādu apņemšanos.

Bet, kolēģi, sakiet, kādas mums ir iespējas šo apņemšanos
pildīt? Nu, es teikšu atklāti, visai mazas. Un tāpēc es šodien gribu teikt gan labus
vārdus, gan arī kritiskus vārdus par budžeta pirmā lasījuma redakciju.

Redziet, es gribu apliecināt cieņu visiem valdības ministriem, it
sevišķi tiem, kas šodien mūs uzrunāja, jo es zinu, cik grūti ir šie lēmumi, kas
katram savā nozarē bija jāpieņem, un ka valdībai kopumā strādāt patiešām ir
ļoti sarežģīti, jo vienlaikus siltināt ekonomiku un veikt efektīvus sociālās
drošības pasākumus… nu, mēs varam iedomāties, praktiski tas ir gandrīz
neiespējami. Pie tam valdībai ir ļoti maz resursu, lai patiešām radikāli iespaidotu
situāciju, atšķirībā no daudzām Vakareiropas valstīm, kuras pavisam saprotamu
iemeslu dēļ var aizņemties starptautiskajā finanšu tirgū. Mums ir ļoti, ļoti
smagos apstākļos jāatlicina tie mazie resursi, kuri mums ir un kurus tik tiešām uz
šīm divām svarīgajām jomām ir jāspēj novirzīt. Un es ticu, ka valdība to pēc
labākās sirdsapziņas arī mēģina mums piedāvāt.

Es domāju, ka mums visiem šodien kremt arī otra lieta – ka visā
Eiropas Savienībā, kas mums šobrīd izvirza ļoti stingrus nosacījumus attiecībā uz
Māstrihtas kritēriju ievērošanu, arī valda zināms dubultstandarts. Mēs ar
kolēģiem Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, tiekoties ar Francijas Senāta, ar
Francijas parlamenta delegāciju, viņiem jautājām, kā viņi mainīs savu budžetu
šogad, kāda viņiem ir finansiālā situācija. Viņi uz mums skatījās ar neizpratni
un paskaidroja, ka viņiem kopprodukts šogad ir 130 miljardi un viņi aizņemsies 120
miljardus, vienkārši aizņemsies starptautiskajā finanšu tirgū, tā ka viņiem nebūs
nedz jāmaina budžets, nedz arī tas ar kādu jāsaskaņo, jo viņiem ir šāda iespēja.
Mums šādas iespējas nav.

Un tomēr, tomēr… vēl nobeidzot par labajiem vārdiem. Es gribu
izteikt atzinību un pateicību mūsu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšsēdētājam Guntim Bērziņam, kas ļāva mūsu komisijas deputātiem ļoti
nopietni iepazīties ar to budžetu pavadošo likumprojektu paketi, par kuru mēs šodien
ļoti ātri nobalsojām, atbalstot steidzamību.

Bet es tomēr negribētu piekrist finanšu ministram, kurš šajā
krīzē saredz vienīgi to iespēju, ka mēs varam samazināt nelietderīgos izdevumus.

Kolēģi! Nu, mēs taču skaidri zinām, ka ne jau visi izdevumi, ar
kuru samazinājumiem valdība nāk pie mums uz Saeimu, ir nelietderīgi. Es domāju, ka
mums visiem ir smaga sirds, atbalstot tieslietu bloku, kur paredzēts samazināt
probācijas dienesta funkcijas, kur paredzēts likvidēt tiesu piesēdētāju
institūciju, kur paredzēts, teiksim, likvidēt būvinspekciju.

Nu… paskatīsimies arī uz to aplamo galveno, ar ko sākta
strukturālā reforma pašā valdībā, – mēs sākam ar Bērnu un ģimenes lietu
ministrijas likvidēšanu. Nu kādi tad tur būs finansiālie ieguvumi? Toties zaudējums
no tādas politikas… šīs jomas prioritārajam statusam būs daudz nopietnāks.

Es domāju, ka traumatiskas pārmaiņas skars arī akadēmisko
bibliotēku, kaut gan ministre mēģināja mūs mierināt, ka funkcijas nezudīs. Es
domāju, ka arī sociālajā jomā, piemēram, darba atlaišanas pabalsta samazināšana
uz vienu mēnesi arī atstās diezgan dramatiskas sekas. Tie visi ir ļoti smagi lēmumi.

Un tomēr, tomēr, kolēģi, ja mēs gribam runāt pēc būtības, es
domāju, ka lielākā problēma, šodien diskutējot par budžetu pirmajā lasījumā, ir
tā, ka mēs nevaram apspriest šo projektu pēc būtības. Valdība mums tomēr mēģina
pārdot kaķi maisā. Jā, mums stāsta, ka viņš ir pūkains un svītrains un ka ūsas
viņam ir skaistas, bet mēs nezinām, cik šim kaķim ir kāju, un faktiski visas
pozīcijas, par kurām mēs šobrīd varam diskutēt, ir pagaidu pozīcijas. Tā ir pirmā
reize… nu, cik es atceros šīs Saeimas budžeta diskusijas, tā ir pirmā reize, kad
mēs pirmajā lasījumā skatām pozīcijas, kuras otrajā lasījumā, iespējams,
atšķirsies trīskārt. Mēs nedzirdējām ne Dombrovska kunga runā, ne finanšu
ministra runā skaidru piedāvājumu nedz par piedāvātā samazinājuma apjomiem, nedz
par saturu. Un tas, kolēģi, mūsu frakciju dara bažīgu. Mēs tomēr gribētu
Dombrovska kunga un finanšu ministra, nu, piedāvājumu mums, lai mēs zinām, uz ko mēs
šo nākamo divu nedēļu laikā gatavojamies, lai mēs šodien varam tiešām atbildīgi
nobalsot.

Un vēl viena ļoti būtiska lieta. Pirmo reizi valdība ir iesniegusi
Saeimā budžetu bez saskaņojuma protokola ar pašvaldībām. Dombrovska kungs gan teica,
ka tiek gatavots saprašanās memorands, kas, protams, būs ļoti labi, gan ar
sociālajiem partneriem, gan ar pašvaldībām, bet, kolēģi, mēs neesam nedz
komisijās, nedz šodienas sēdē izdzirdējuši kādu skaidrojumu, kuras tad ir tās
pozīcijas, kurās valdība varētu panākt kompromisu ar pašvaldībām un kur šāds
kompromiss nebūs iespējams.

Ir trīs ļoti svarīgas lietas pašvaldību jomā. Es domāju, ka pēc
6.jūnija būtībā smaguma centrs atbildības ziņā un grūtības pārvietosies no
valdības un Saeimas uz jaunizveidotajiem novadiem, kur ir tik daudz neatbildētu
jautājumu, un man… Nu, mums nav pieņemams, ka nav tāda skaidra modeļa, kā valdība
tomēr gatavojas kompensēt to neieņemto ienākuma nodokļa iztrūkumu, ar kuru
pašvaldības tad paliks aci pret aci ar saviem cilvēkiem.

Un ņemsim vērā tos apstākļus, ka, beidzoties bezdarba pabalstiem,
arī pietrūkst šā modeļa, kā trīspusējā veidā skaidri varētu sadarboties,
koordinēties savstarpēji valsts ar savu atbalsta instrumentu, pašvaldība un
uzņēmējs, lai tie cilvēki, kam šis pabalsts ir beidzies, varētu par nelielu samaksu
atrast darbu, kas ļautu viņiem pārlaist šo grūto laiku.

Un tāpēc, kolēģi, tik tiešām mēs vēlreiz gribētu dzirdēt
skaidrību šajos, no mūsu puses uzrunātajos jautājumos, lai mēs varam atbildīgi lemt
par atbalstu budžetam pirmajā lasījumā.

Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates. Nākamais debatēs runās
deputāts Artis Pabriks.

A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, godātie kolēģi! „Sabiedrība citai politikai” un mēs
ar Aigaru Štokenbergu esam nostādīti tādā diezgan kutelīgā situācijā, jo pie mums
nāk valdošā koalīcija un Dombrovska kungs, un, protams, mēs esam ieinteresēti, lai
šī valdība nekristu un lai šī valdība pēc iespējas ātrāk izdarītu tos darbus,
kas ir darāmi. Bet tajā pašā laikā mēs tiekam aicināti par budžetu balsot pirmajā
lasījumā, ņemot vērā, ka visiem ir zināms, ka šis budžets tiks mainīts par 3 vai
400 miljoniem latu tuvāko divu nedēļu laikā. (No zāles: „Kas to teica?”)

Vismaz tas ir skaidrs katram no mums, ka mēs nevaram cerēt uz kādu
no aizdevumiem ar budžeta deficītu 9,2 procenti, citiem vārdiem sakot, mums aizdevumu
no starptautiskajām institūcijām droši vien neredzēt kā beigta ēzeļa ausis. Bet,
skatoties uz šo aizdevumu kopumā, man ir jāsaka, ka mēs jau šeit un šodien
necīnāmies par budžetu, tāpēc ka mums vajag aizdevumu, bet mēs pirmām kārtām
cīnāmies par to, lai Latvija izietu no krīzes. Un mēs tiešām, esot opozīcijā,
novēlam, lai šī valdība pēc iespējas ātrāk spētu ar šīm lietām tikt galā.

Bet kas tad šajā sakarā, mūsuprāt, būtu jādara un kuri ir tie
jautājumi, uz kuriem mēs neesam dzirdējuši atbildes ne no Dombrovska kunga, ne no
finanšu ministra, ne arī no citiem ministriem, kas šeit ir atnākuši, bet īsti jau
nepiedāvā, kā viņi paši saka, tās kodolīgās atbildes uz daudziem jautājumiem?

Nu, piemēram, man joprojām īsti nav skaidrs, kādā veidā krīzes
apstākļos mēs reformēsim mūsu izglītības sistēmu, padarot to pietiekami
konkurētspējīgu. Izglītības un zinātnes ministre nepateica nevienu vārdu par to,
kas notiks ar mūsu arodskolām. Mēs visi zinām, ka arodskolu izglītība patiesībā
Latvijā ir sagrauta un ka arodizglītībā… ja mēs gribam atrast, piemēram, kādu
kārtīgu skroderi, kas varētu uzšūt uzvalku, tad šim skroderim būs nu vismaz 65
gadi, jo jaunāku speciālistu mūsu valstī vienkārši nav.

Ja mēs skatāmies uz augstāko izglītību, nu, arī šeit… es
negribētu teikt, pats strādājot šajā sistēmā… es negribētu teikt un apgalvot, ka
augstākā izglītība Eiropā vai pat Austrumeiropā ir konkurētspējīga. Lielākajā
daļā nozaru diemžēl mēs neesam konkurētspējīgi. Un šeit, protams, augstskolām un
universitātēm nevajadzētu slēpties aiz autonomijas maskas. Autonomija nozīmē to, ka
valsts neiejaucas programmās, bet autonomija nenozīmē to, ka valdība, maksājot naudu
augstskolām, nevar prasīt kvalitāti un konkurētspēju. Diemžēl mums pārāk daudz
cilvēku, beidzot vidusskolu, aiziet uz augstskolām, jo nekur citur jau vispār nekāda
prestiža vairs nav. Tajā pašā laikā, ejot augstskolās, viņi saņem izglītību, kas
nav pietiekami konkurētspējīga, ir pietiekami dārga, un viņus māca pasniedzēji, kas
nav saņēmuši jau ilgu laiku pienācīgu atalgojumu.

Manuprāt, diezgan kuriozi izskatās kopumā valdības mēģinājumi
līdz šim ekonomiku sildīt. Labs piemērs, kā ekonomikas sildīšana notiek
patiesībā, ir izglītības sfēra, kur mēs redzam, kā pēdējā laikā Izglītības un
zinātnes ministrija debatēja ar arodbiedrībām par kontaktstundu laika palielināšanu.
Tas savā ziņā atgādina ekonomikas dzesēšanu, pārlejot to no vienas glāzes otrā –
turpu šurpu, turpu šurpu… Jo runa jau nav par kontaktstundām! Viskuriozākais ir tas,
ka šeit daži arī mūsu kolēģi no izglītības sistēmas atļaujas pateikt: „Jā,
nu, mēs palielināsim kontaktstundas, bet tad, kad krīze pāries, mēs tās
samazināsim!” Tad kāpēc tās vispār tik daudz ir vajadzīgas? Kāpēc ir vispār
šāda veida standarts un prasības, kur mēs novērtējam samaksu profesoriem,
pasniedzējiem, skolotājiem tikai kontaktstundās? Vai tad darbu var vērtēt tikai
tajās trijās stundās, ko tu pavadi lekcijās, nevis, teiksim, tām gatavojoties?

Es domāju, ka šī sistēma ir nobriedusi izmaiņām. Un krīzes
apstākļos es tiešām gribētu redzēt un lūgt, lai premjers Dombrovskis griežas pie
saviem ministriem un lai viņš pasaka skaidri un gaiši: „Vai nu jūs spēsiet savā
sistēmā nodrošināt konkurētspēju vismaz Austrumeiropā, ja ne Eiropā, vai arī es
jums nogriezīšu vēl vairāk tos līdzekļus!” Nu nav vajadzīga tā nauda, ja mēs
nespējam normāli strādāt!

Tālāk. Es neesmu dzirdējis arī izglītības sfērā par to, kādā
veidā notiks šo skolu atdošana pašvaldībām, kā tad pašvaldības maksās tālāk.
Vēl sliktāk ir tas, ka mēs runājam par kodolīgām atbildēm, mēs gaidām
vēlēšanas, bet es neesmu dzirdējis – un neviens iedzīvotājs Latvijā nav dzirdējis
-, kuras skolas slēgs, kad tās slēgs, kurus skolotājus atlaidīs, vai skolotāju
atlaišana notiks saskaņā ar Darba līgumu, vai viņi varēs iet tiesā. Kuras
slimnīcas slēgs? Kur un kas notiks ar to tehniku, kas ir dārga un nopirkta šajās
slimnīcās, kad tās tiks slēgtas? Kādā veidā valsts taupīs?

Es domāju, ka mums ir jādabū skaidras atbildes, pieņemot budžetu
pirmajā un otrajā lasījumā, jo mēs nevēlamies balsot „pret”, mēs vēlamies
rezultātu – skaidras atbildes par to, kā tiks reformēta veselības sistēma, neatņemot
cilvēkam iespēju saņemt pakalpojumus veselības sfērā. Labs piemērs ir kaut vai no
manis paša pieredzes. Ja manai sešgadīgajai meitai ir vidusauss iekaisums, ja viņa
zvana ārstam vienpadsmitajā mēneša dienā un ja viņai atbildi dod, ka viņa var tikt
pie ārsta 26.datumā, tad es uzskatu, ka tā nav veselības sistēma, jo tā nerūpējas
par cilvēkiem.

Izglītības sfērā es jau varu paredzēt, ka šīs krīzes
apstākļos vēl vairāk notiks lielāka sociālā stratifikācija. Tas nozīmē, ka
nabadzīgāki bērni iegūs kopumā sliktāku izglītību nekā bagātāki bērni.

Es arī gribētu dzirdēt ne tikai atbildes, bet es gribētu dzirdēt
par strauju risinājumu tādiem jautājumiem kā, piemēram, izbeigt eksperimentus ar PVN
un samazināt to gan grāmatām, gan viesnīcām. Es gribētu arī beidzot redzēt
atbalstu vietējam kurināmajam attiecībā pret gāzi. Kāpēc tie, kas kurina gāzi, var
to darīt lētāk, un tie, kas kurina malku, to dara dārgāk?

Tālāk. Es joprojām neesmu redzējis arī Finanšu ministrijas
izstrādāto piedāvājumu par vienotu ierēdņu samaksas sistēmu. Tāda eksistē
gandrīz visās Eiropas valstīs. To nav grūti izdarīt. Tas būtu jāizdara pašreiz,
pieņemot budžetu. Tas ir jāizdara šai valdībai. Un mēs ļoti ceram, ka viņa to
izdarīs.

Kopumā ņemot, es domāju, ka kuriozs ir arī tas, ka mēs joprojām
redzam, ka daudzās ministrijās nodarbināts ļoti, ļoti daudz cilvēku, un mēs
nezinām, ko viņi tur dara. Es domāju, ka tajā pašā veselības aprūpē ir iespējams
ierēdniecības aparātu vēl samazināt. Es domāju, ka Izglītības un zinātnes
ministrijā var noteikti samazināt ierēdņu aparātu vairākas reizes. Vairākas reizes,
es uzsveru!

Ja es runāju par sava kolēģa vadīto Aizsardzības ministriju, tad
jāteic, ka mēs paskatījāmies nupat datos. Izrādās, ka mēs cīnāmies ne tikai par
to, lai mums būtu otrais vai trešais bataljons cīņas spējīgs, bet mums vesels
bataljons ir nodarbināts, lai apkoptu Aizsardzības ministrijai piederošos nekustamos
īpašumus. Piecsimt cilvēku Aizsardzības ministrijā nodarbojas tikai ar to, ka apkopj
nekustamos īpašumus. Var jau būt, ka mums ir tik daudz to īpašumu. Var jau būt, ka
tas ir vajadzīgs. Bet man šķiet, ka tas prasa vienu nopietnu izvērtējumu.

Līdz ar to es novēlu tiešām šai valdībai veiksmi, bet es gribētu
redzēt drusciņ vitālāku ķeršanos klāt arī tiem cilvēkiem, kas šeit sēž, lai
viņi beidzot nāk un parāda, kā mēs šo krīzi pārvarēsim pozitīvi, proti, kā mēs
spēsim sakārtot savu valsti, lai tā kļūtu konkurētspējīga. Jo mums ir ne jau
jāatskaitās zviedriem, Starptautiskajam Valūtas fondam vai kādam citam, mums
jāiegūst tāda valsts, kas spēj kaut ko dot saviem iedzīvotājiem, un tad arī šī
ticība atgriezīsies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Nākamais debatēs runās deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Mana runa nebūs „pret”, bet mana runa nebūs
arī „par”. Mana runa būs aicinājums tieslietu ministram un Ministru prezidentam
padomāt par tādu jautājumu kā zvērinātās tiesas vai tiesu piesēdētāji, padomāt
par to jautājumu – kur Latvijas valsts atradīsies tajā gadījumā, ja mēs pilnībā
likvidēsim tiesu piesēdētāju institūtu.

Neliels atskats vēsturē.

1992.gadā vēl Augstākā padome pieņem likumu „Par tiesu varu”,
kurā principā atjauno postpadomju tiesu piesēdētāju sistēmu praktiski visās
civillietās un krimināllietās.

1996.gadā Latvijas Republikas Saeima likvidē, tas ir, izsvītro no
Satversmes pantu, kurā noteikts, ka Latvijā tiesu spriež zvērinātas tiesas. Lai gan
zvērinātas tiesas Latvijā tā arī nekad nav bijušas.

1997.gadā notiek tiesu piesēdētāju institūta reforma un pilnībā
tiek likvidēts padomju tiesu piesēdētāju institūts. 1997.gadā gan civillietās, gan
arī lielākajā daļā krimināllietu šis institūts tiek likvidēts. Tiesu
piesēdētāju institūts tiek pielāgots tam līmenim, kāds ir vidēji Eiropā un
pārsvarā Ziemeļvalstīs.

Tātad tiesu piesēdētāji kā alternatīva zvērinātai tiesai
piedalās tajās krimināllietās, kur sankcija par izdarīto noziegumu ir četri gadi
brīvības atņemšana vai vairāk. Šie sabiedrības pārstāvji piedalās tiesas sēdēs
daudzās Eiropas valstīs. Un ir trīs modeļi: ir zvērināto tiesas, kas ir ārkārtīgi
dārgas un ko Latvija nevar atļauties, ir tiesu piesēdētāji, ko izmanto
Ziemeļvalstīs un arī daļā Centrāleiropas valstu, un nav nekā. Šis „nav
nekā”… Protams, mēs varam veikt šo eksperimentu, mēs varam meklēt, kā ietaupīt
naudu. Es gan piedāvātu citu risinājumu – nevis likvidēt, bet apturēt šo darbību
vai katrā konkrētajā gadījumā dot iespēju tiesā iesaistītajām pusēm izvēlēties
vai arī pat pašam tiesas priekšsēdētājam izlemt.

Es esmu saticis dažādus tiesnešus un esmu dzirdējis dažādus
komentārus par tiesu piesēdētāju darbu, taču pārsvarā tie ir bijuši pozitīvi. Jo
tiesneši ir aizņemti un nodarbināti daudzu lietu izskatīšanā, taču tiesu
piesēdētājs bieži ir tas sabiedrības pārstāvis, tas cilvēks, kurš tiesnesim
norāda uz tām niansēm, kuras ir lietā un kuras tiesnesis vienkārši nespēj pamanīt
savā lielajā aizņemtībā un varbūt pat rutīnā.

Esmu dzirdējis arī pretējus viedokļus, tādus kā šo: „Man ir
kauns, ka viņš guļ sēdes laikā.” Kuru viedokļu ir vairāk? Es teikšu, ka pirmos
esmu dzirdējis daudz, daudz vairāk un otrie ir tikai atsevišķi izņēmumi.

Un neteiksim, ka mēs te visi esam ideāli un kādreiz kāds
neaizsnaužas!

Tāpēc es tomēr aicinu uz otro lasījumu gan tieslietu ministru… Es
saprotu, ka trīs mēnešu bija par maz, lai atrastu iespējas, kā taupīt līdzekļus,
kādā veidā un kur… Bet aicinu tomēr uz otro lasījumu izpētīt šo situāciju, un
varbūt mēs varam iztikt bez šā institūta likvidācijas.

Un noslēgumā es jums pastāstīšu vienu vīziju, ko ir redzējis
viens labs datoru jeb informācijas tehnoloģiju speciālists Gudrītis. Šī vīzija ir
tāda, ka vislabāk jau varētu ietaupīt valsts līdzekļus ar to, ka izstrādātu trīs
datorprogrammas: vienu – kriminālprocesam, vienu – civilprocesam un vienu –
administratīvajam procesam un administratīvo pārkāpumu lietām. Un, apkalpojot šīs
datorprogrammas, vienkārši likvidētu pirmā līmeņa jeb pirmās instances tiesas.
Atstātu apelāciju tiesnešiem, kasāciju – tiesnešiem, bet pirmo instanci vienkārši
likvidētu. Un tad valsts ietaupītu milzīgus miljonus.

Redziet, taupot naudu, protams, mēs varam aiziet galējībās. Varbūt
pēc gadiem piecdesmit šāda versija arī būs realizēta, bet šodien tā nav
iespējama, un tā nedara nekur pasaulē.

Tāpēc aicinu pirms otrā lasījuma tomēr padomāt par šīm lietām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Nākamais debatēs runās deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Latvija joprojām ir parlamentāra valsts, kurā
lēmumus pieņem parlaments. Galvenos lēmumus pieņem parlaments. Ja likumdevējam nav
pilnīgas informācijas par valsts budžetu, par to, ko valdība plāno iesniegt
budžetam, mēs nevaram vispusīgi izskatīt šo jautājumu un pieņemt pareizu lēmumu.

Man ir konkrēts jautājums Dombrovska kungam un Repšes kungam.

Pirmais jautājums: cik vēl būs jāsamazina valsts izdevumi līdz
otrajam lasījumam? Jā…. Izskanēja, ka tas varētu būt pusotrs procents no IKP, tas
varētu būt ap 200 miljoniem.

Tātad otrs jautājums: kādi ir avoti, no kurām pozīcijām būs
ņemta šī nauda?

Jo jūs nevarat nezināt to, jūs nevarat pateikt: „Mēs vēl
apspriedīsim”. Jo atlikušas tikai dažas dienas, un pēc dažām dienām jūs
iesniegsiet šos priekšlikumus. Pirms mēs balsojam pirmajā lasījumā, mums ir jāzina,
kādi ir plāni, par cik ir jāsamazina un kuras pozīcijas būs samazinātas.

Lūdzu, atbildiet uz šiem jautājumiem!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Nākamais debatēs runās deputāts Ivars Godmanis.

I.Godmanis (LPP/LC frakcija).

Cienījamo Prezidij! Ministru prezidenta kungs! Valdības locekļi!
Deputāti!

Vāciešiem ir tāds teiciens: „Die Stunde der Wahrheit ist da.”
Tas nozīmē: „Patiesības stunda ir klāt.” Atļaujiet man izteikt savas domas par
pirmo lasījumu, kurā normāli būtu apspriest ieņēmumu daļu, prognozes, nodokļus,
IKP izmaiņas, varbūt mazāk pieskaroties atsevišķu pozīciju izdevumu mazinājumiem.

Mēs principā vēl arvien esam krīzē, un tāpēc arī šīs
valdības krīzes raksturojošs moments ir tas, kas vispār nav bijis Latvijā… kas
vispār nav bijis Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas, ka mēs varam sagaidīt
otrajā lasījumā fundamentāli lielākas izmaiņas nekā pirmajā. Tas ir krīzi
raksturojošs moments. Manai valdībai jautājums decembrī saistījās ar to, ka reizē
bija situācija banku sfērā gandrīz neglābjama un jautājums par defolta tuvumu
izšķīrās pāris dienās, bet patlaban nav šī situācija tik kritiska, paldies
Dievam, vairs banku sistēmā, taču, ja mēs skatāmies kases plānu, tas nav dienu
jautājums, bet tas ir tomēr mēnešu jautājums, un ne garāk.

Tāpēc es aicinu deputātus izprast šo situāciju, bet jo vairāk es
aicinu izprast šo situāciju ministrus un ministriju ierēdņus, jo, neapšaubāmi,
izdarīt izmaiņas, kas varētu būt fundamentālas un saistītas ar programmu slēgšanu,
ne tikai kvantitatīvu samazināšanu pa posteņiem, prasīs nenormālu piepūli tieši no
ministriju cilvēkiem un, patiesību sakot, mazāku no deputātiem.

Tas otrs jautājums. Man šeit ir, protams, citāti, īpaši no tiem
deputātiem, kas tagad ir pozīcijā, bet toreiz bija opozīcijā, bet es tomēr
centīšos tos necitēt. Tā situācija… Savā laikā deputāti teica sekojošo, ka
valdības vadītājs aicina lēkt no 12, bet nezinot – kur. Vai tiešām valdības
vadītājs tā neieredz sabiedrību, ka pieprasa par 15 procentiem samazināt algas?

Nu, nav jau ne tās valdības, ne šīs valdības vadītājs speciāls
tautas ienaidnieks, lai to darītu. Ir reālā situācija, kas ir krīze.

Ja mēs runājam par prognozi, tad es gribētu, lai deputāti
saprastu… Diemžēl mūsu masu informācijas līdzekļi ļoti minimāli pieliek roku
tam, lai pateiktu, ka mēs, pirmkārt, neesam vieni krīzē. It kā jau tas neko
nepalīdz, bet tas mums dod vairākus skaidrojumus. Un pirmā tēze, ko es gribu teikt…
Mums vienmēr uzdeva jautājumu: kāpēc mēs, lasot avīzes, visaugstāk ceļamies un
viszemāk krītam? Kāpēc? Kāpēc mēs esam čempioni kopprodukta pieaugumā labos gados
un čempioni negatīvā kritumā sliktos gados? Mans skaidrojums ir, ka mums ir ļoti
neliels iekšējais tirgus un ka mēs fantastiski esam atkarīgi no situācijas abās
pusēs Latvijai – gan tajos tirgos, kas ir austrumos, gan tajos tirgos, kas ir rietumos,
un šī situācija atšķiras no 1998.gada krīzes, kas bija vienpusēja krīze – austrumu
krīze. Tāpēc, ka krīze ir abās pusēs, tāpēc mēs arī krītam. Bet tur ir viens
pozitīvs moments – tikko konjuktūra uzlabosies ārpusē, mēs ļoti strauji arī
pacelsimies.

Patlaban profesionāli ekonomisti uzskata, ka Krievijā pieaugums
nākamajā gadā būs pozitīvs – 2 procenti, arī eirozonā pieaugums būs pozitīvs –
nepilna procenta apmērā. Un tas ir pie situācijas, ka eirozonā patlaban kopprodukts ir
nokritis tuvu pie 4 procentiem, pēc viņu prognozes, 2009.gadā un Krievijā – tuvu pie 3
procentiem. Tas varbūt ir vienīgais tāds ģeogrāfiskais priekšrocības moments, kas
mums dod cerības.

Otra lieta, ko ir ļoti svarīgi saprast, bet ko praktiski neviens
neskaidro. Īpaši es griežos pie frakcijām, kas sēž pa kreisi. Vairāki speciālisti
ir šajā vidē. Es esmu mēģinājis to skaidrot un ir ļoti grūti, jo masu mediji ne
sevišķi ir ar mieru to publicēt.

Kur ir atšķirība? Ja jūs esat Krievijas informatīvajā sfērā, ko
jūs redzat? Jūs redzat nepārtraukti, kā Krievijas valdība palielina izdevumus,
palielina pensijas, palielina pabalstus, subsīdijas un tā tālāk. Tā ir taisnība!
Tikai viena lieta netiek pateikta, ka pagājušā gada sākumā Krievijas valūta tika
devalvēta vairāk nekā par 30 procentiem, līdz ar to faktiski tas nozīmē, ka jums
sākumā ir 100 rubļi, bet vienā dienā paliek 67, un tad jūs visu laiku stāstāt, ka
pie 67 jūs liekat klāt kādus 3, 4, 5 un tā tālāk.

Mums ir cita situācija – mums 100 latu vietā nepalika 67, uz ko
varbūt viens otrs te nezin kāda iemesla dēļ aicina… Un mēs nodarbojamies ar to, kā
mums sabalansēt izdevumus, samazinot šos 100 latus, bet ne līdz 67. Nu, lūk!

Vēl viena lieta, ko ir ļoti svarīgi saprast, ja mēs par to
spriežam, un deputātiem ir svarīgi atbildēt arī sabiedrībai, kā tas tā var būt,
ka, raugoties pēc visas Rietumu preses, notiek nepārtraukta naudas emitēšana, neviens
nekādas algas nesamazina, nedaudz paaugstina nodokļus, kā Īrija PVN paaugstinot… 23
procenti… Vēl ir ar mieru pat Igaunija iet uz PVN paaugstinājumu… Visur citur
faktiski par izdevumu samazinājumu runa neiet, ja mēs runājam par lielām valstīm.

Šeit ir arī ļoti svarīgi mums saprast, ka tie ir citi mehānismi,
kā viņi risina savus jautājumus. Viņi pārdod savas parādzīmes tirgū, viņi no
tirgus saņem šo naudu, un viņi var atļauties to darīt. Mēs to atļauties nevaram.
Pēdējais, kas veiksmīgi to izdarīja, bija finanšu ministrs Slakteris, un arī ne
pilnā apjomā. Ja nebūtu izdevies savlaicīgi martā to izdarīt, es domāju, ka
pašreizējai valdībai būtu pilnīgi cita situācija. Noteikti cita! Mums šīs
iespējas nav.

Un tad mēs nonākam pie nākamā punkta. Ja mēs esam šādā
stāvoklī, ko nozīmē mūsu sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu… Ja mēs runājam
drusku dziļāk, es dzirdēju, ko finanšu ministrs teica par iepriekšējām
valdībām… Jā, taisnība viņam ir, bet tikai daļēji! Jo tad, kad Kalvīša valdība
ieradās šeit ar budžeta projektu 2008.gadā, palielinājums bija tikai 10 procenti.
Spurdziņa kungs te sēž, viņš bija finanšu ministrs… Šeit notika demonstrācijas,
arodbiedrības sasauca piketus, un cienījamie deputāti, ieskaitot arī tos, kas toreiz
bija opozīcijā un tagad ir pozīcijā vai toreiz bija pozīcijā un tagad – opozīcijā,
visi vienotā frontē 10 procentus uztaisīja par 30 procentiem, un tās sekas mēs redzam
šodien.

Vēl viens piemērs. Būsim atbildīgi kopumā, nenogāzīsim visu
tikai uz daļu politiķiem vai deputātiem! Nu šeit, piemēram, ir viens cits piemērs.
Ja mums kaut vienu brīdi liktos… ja mēs vienu brīdi parēķinātu, ka referendums par
pensijām būtu bijis sekmīgs, tad šeit es gribētu griezties pie iniciatoriem, jo ir
samērā vienkārši sarēķināt, ka pie šādas kritiskas situācijas un pie sekmīga
pensiju referenduma mēs būtu defoltā jau gada beigās.

Tāpēc visi šie procesi savā starpā ir saistīti, tie nav pilnīgi
nodalāmi. Un tāpēc, patiesību sakot, ja es runātu par ieteikumiem, mans ieteikums
būtu sekojošs un, pirmkārt, finanšu ministram un premjeram. Es pilnīgi labi saprotu,
kāpēc mēs nevaram no premjera, no finanšu ministra iegūt precīzu informāciju par
sarunu gaitu ar Starptautisko Valūtas fondu. Es esmu šīs sarunas veicis, šīm sarunām
ir konfidenciāls raksturs. Informācija, kamēr tā netiek akceptēta Starptautiskā
Valūtas fonda valdē, nav izpaužama. Un tāpēc es domāju, ka tas ir jāsaprot. Ja mēs
to nesaprotam, es varu vismaz no savas puses aicināt jūs to izprast. Diemžēl no
turienes ir pārmetumi, un, ja tas rezultāts ir sāpīgs, ja tas ir pēkšņs… bet,
lūk, šī ir situācija, ka jums praktiski ir aizdevējs un nevis tirgus.

Otrs. Ir ārkārtīgi svarīgi tomēr saprast vienu lietu. Visās
šajās sarunās – es esmu jau to rakstījis – es neesmu bijis sevišķi pārliecināts
par precīzu kopprodukta prognozi Latvijas valstij. 2008.gada jūlijā, kad es nācu šeit
jau ar priekšlikumiem samazināt budžetu, kā jūs atceraties, bija visdažādākās
reakcijas. Šis samazinājums nebija liels – 4,2 procenti -, bet tas balstījās toreiz uz
statistikas datiem, ka mēs vēl arvien esam plusā 3,3 procenti pirmajā kvartālā un
1,6 procenti – pusgadā. Tātad 2009.gada sākumā notika korekcija uz pretējo pusi un
izrādījās, ka tajā brīdī mēs jau bijām mīnusā.

Labi, kas bijis – bijis! Bet, ja mēs runājam par nākotni, es aicinu
valdību, es aicinu Latvijas Banku ļoti rūpīgi tomēr mēģināt izsekot, vai mēs
nezīmējam pārāk melnu bildi, kāda tā ir. No vienas puses, ja mēs skatāmies
kopprodukta sastāvdaļas, tad, protams, tie 11,2 procenti, kas mums ir apstrādājošā
rūpniecība… tā mums ir smagā situācijā – mīnus 20 un vairāk procentu. Taču
aprīlī mēs redzam, ka tur ir tikai 16,9 procenti. Tas nozīmē, ka ir kaut kāds
neliels uzlabojums.

Otrs. Ja mēs skatāmies finanšu sektoru, kas mums 11 procentus no
kopprodukta ienes… Jā, tas iet ar mīnusu, un acīmredzot tur cerība uz pienesumu ir
minimāla. Taču, ja mēs skatāmies tranzīta pakalpojumus, transporta pakalpojumus, tad,
skatoties fiziskos apjomos, pirmais kvartāls mums ir tikpat labs kā astotais. Tas
nozīmē, ka reāli šis pakalpojumu sektors ir nopietns. Tāpēc es ļoti aicinātu
tomēr arī sarunās nepārtraukti aktualizēt situāciju ar prognozes aktualizēšanu. Es
zinu, ka to nevar izdarīt kā matemātisku vienādojumu, diemžēl ekonomika nav
matemātika. Taču es tiešām domāju, ka mēs varam iekrist otrā galējībā – ka mēs
uzzīmējam to ainu melnāku, nekā tā ir, tad samazinām budžetu vairāk, nekā tas
būtu vajadzīgs, un dabūjam efektu, ka ar budžeta lielāku samazinājumu mēs
pasliktinām kopproduktu.

Vēl viens jautājums attiecībā uz nodokļiem. Es aicinu deputātus –
vienalga, vai viņi ir opozīcijā vai pozīcijā, – nenākt ar priekšlikumu nodokļu
samazināšanai. Tas nav reāli! Pašreizējā situācijā nodokļu samazinājums būs
iespējams tikai tad, ja jūs varēsiet „uzzīmēt” kompensējošus nodokļus vai
kompensējošus ienākumu palielinājumus, turklāt ne vienreizējus, bet konstantus. PVN
likmes samazinājums atsevišķās pozīcijās, protams, būtu ļoti vajadzīgs
(piemēram, grāmatām, viesnīcu pakalpojumiem), bet situācija diemžēl ir tāda, ka
šādā gadījumā – man ir tādas ļoti nopietnas aizdomas -kreditori pieprasīs
kompensējošus nodokļus. Un, ticiet man, kompensējošie nodokļi sociālā ziņā būs
daudz smagāki. Kaut vai par elektrību iedzīvotājiem nodoklis, un tā tālāk. Es šīs
sarunas uzsāku un zinu, kā tas ir. Un tāpēc es personīgi aicinu nerosināt, un arī
es pats nerosināšu priekšlikumus par nodokļu pazemināšanu šajā stadijā.

Vēl es minēšu sekojošu piemēru. Cienījamie kolēģi! Ne velti
Igaunija, Igaunijas valdība, arī izskata jautājumu par PVN paaugstinājumu. Ne velti!

Mēs runājam, ka PVN paaugstinājums par 3 procentiem ir izraisījis
īpašu pasliktinājumu. Tie, kas seko līdzi mazumtirdzniecības apgrozījumam, precīzi
ieraudzīs, ka samazinājums uz 1.aprīli ir 27,4 procenti; tas precīzi „sapasēja”
ar PVN pamazinājumu. Un šāds pats pamazinājums ir arī Lietuvā, kur reāla
paaugstinājuma nebija.

Ja mēs runājam par otru nodokļu daļu, kas ir akcīze, es ļoti
aicinu komisiju, īpaši tos, kas nodarbojas ar veselības aprūpes jomu, neaizrauties ar
situāciju, ka, paaugstinot akcīzes nodokli tabakai vai vēl kādām sliktām lietām,
mēs varētu cerēt kaut kādus izdevumus noturēt, kuri ir jāmazina. Mums patlaban pie
paaugstinātas akcīzes ir apmēram… ap 7 procentiem zem iepriekšējā gada līmeņa…
tas ir pie augstākas akcīzes. Un te ir jāatceras viena lieta. Akcīzes preces var
nelietot. Atskaitot degvielu, protams. Bet alkoholu un cigaretes var nelietot. Tās nav
lietas, kas ir tik svarīgas kā maize, piens, braukšana ar transportu, un tā tālāk.

Ja mēs runājam par to, kas mūs sagaida, tagad es gribētu vērsties
pārsvarā pie ministriem, kurus mēs noklausījāmies. Diemžēl tikai trīs. Tā
problēma acīmredzot ir sekojoša. Es nezinu, kāpēc ilgus gadus šajā parlamentā
prakse ir tāda, ka nopietnas strukturālas reformas un nopietnas izmaiņas netiek
diskutētas kā atsevišķi jautājumi parlamentā. Tas man īsti skaidrs nav. Vecos
laikos, nu vismaz Augstākās padomes laikos, bija neiespējami, tas bija pilnīgi
bezcerīgi – panākt balsojumu, ja nebija šo strukturālo reformu; toreiz tās bija vēl
smagākas, tās tika apspriestas visos sīkumos. Katrs deputāts, kas ir saistīts ar
saviem vēlētājiem, varētu izteikties, cīnīties, pierādīt, vai nu tā, vai citādi,
bet katrā ziņā tajā brīdī, kad mēs ieraugām ciparus, ir pilnīga skaidrība, vai
mēs esam „par” vai „pret”.

Un, ja mēs pieskaramies kaut vai tam, ko mēs dzirdējām, ir vesela
virkne risku. Es šoreiz vēršos pie izglītības un zinātnes ministres. Iedomājieties
situāciju, ka mums ir vēlēšanas pēc divām dienām. Tiek ievēlētas jaunas
pašvaldības, tās vairs nav rajonu pašvaldības. Tur vairs nav izglītības pārvaldes
rajonos, tā jau ir novadu struktūra. Jūs jums atvēlēto finanšu ietvaros novadāt
viņiem naudu uz leju, nosacīti, žargonā runājot, ar saviem koeficientiem. Un jūs
neinteresējaties, cik ir skolotāju, un jūs neinteresējaties, cik ir skolu, atstājat
to skaitu pašvaldību ziņā. Pastāv ļoti nopietns risks, ka, baidoties uzņemties
atbildību, jaunās pašvaldības jūsu naudu paņems un samaksās esošajiem skolotājiem
un 1.novembrī vai decembrī atnāks un pateiks, ka naudas vairs nav. Ja jūs būsiet
atstājuši šo skaitu tikai viņu rokās, beigu beigās var būt situācija, ka jums gada
beigās atnāks un prasīs, kur ir cita nauda. Šāda situācija bija Iekšlietu
ministrijā; tur reāli tagad nācās veikt asas izmaiņas, jo diemžēl Iekšlietu
ministrijā visa šī situācija ir pieļauta iepriekšējā valsts sekretāra un valsts
policijas priekšnieka vadībā. Es nedomāju, ka tas bija speciāli, ļaunprātīgi
domāts. Bet reāli tas ir tas, kas jums varētu draudēt, Koķes kundze! Jūs nedrīkstat
šinī brīdī atstāt visu pašvaldību ziņā. Jums diemžēl, man šķiet, reģistri,
kā man saka, ir zināmi un gatavi… konsolidētie… Tā man stāsta. Nu, ja nav, tad ir
slikti. Pusotru gadu par to runājam. Jūs nedrīkstat atstāt skolotāju skaitu tikai
pašvaldību ziņā, jo tad jūs riskējat ar to, ka būs situācija, kāda bija
Iekšlietu ministrijā.

Kas attiecas uz veselības ministru… Jums samazinājums ir 13
procenti… ieskaitot mūsu noteikto samazinājumu, 13 procenti attiecībā pret 2009.gada
pirmo budžetu. Es saku – attiecībā pret 2009.gada pirmo budžetu! Pēc tam
samazinājums bija 40… apmēram 4 miljoni decembrī, un tagad tas ir 29 miljoni. Lūk,
šeit… Jūs saskaitīsiet, izdalīsiet… 500 apmēram… 70 procenti no 70 miljoniem…
kaut kas apmēram tāds jums būs.

Jūs šeit pateicāt ļoti nopietnas trīs lietas, ka slimnīcu skaits
varētu būt 24, aptuveni, plus vai mīnus, stacionāri… un ka jūs noteikti
nodrošināsiet neatliekamo palīdzību un ģimenes ārstu institūciju. Tie ir trīs
absolūtākie vaļi! Es domāju, ka arī jūsu jautājums parlamentā ir diskutējams
īpaši, man šķiet, arī pēc jauno pašvaldību vēlēšanām, lai varētu deputāti…
Pat ar šiem grozījumiem… Un strukturālās reformas nevar veikt vienā gadā, jums ir
dziļa taisnība… Bet man tā šķiet, ka kreditori un Starptautiskais Valūtas fonds
jums jau ir pateicis… Viņiem ir viens tāds papīrs – viņu pētījums 2007.gadā, un,
ja viņi neieraudzīs, ka jums tāpat kā izglītībā precīzi jūsu plāns iet pa gadiem
un pa pozīcijām, jums būs problēmas.

Un tāpēc es personīgi domāju, ka patlaban mēs esam tādā
situācijā… zināmā mērā esam neziņā. Bet neko darīt! No vienas puses, valdība
ir atbildīga par to, lai visi šie pasākumi, to skaitā arī otrie lasījumi, kas mums
tiešām būs, būtu tādi, kas daļēji… daļēji, man tā šķiet, izpildītu
kreditoru prasības, bet tajā pašā laikā nenovestu mūs situācijā, ka šie
grozījumi var vēl pasliktināt mūsu ekonomisko stāvokli. Tas ir absolūti grūti
risināms vienādojums.

Mums nekas cits neatliek, kā cerēt, ka jūs sagatavosiet ministrijās
savus priekšlikumus. Tie jums ir jāgatavo milzīgā tempā, lai jūs varētu atrisināt
tos jautājumus, bez kuru atrisināšanas… baidos, ka bez to atrisināšanas būs
problemātiska ne tikai valdības, bet arī šīs Saeimas pastāvēšana.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Nākamais debatēs runās deputāts Aigars Štokenbergs.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātā sēdes vadītāja! Ministru prezidenta kungs! Ministri!
Kolēģi! Dāmas un kungi!

2008.gada 6.jūnijā, tātad pirms gada, „Sabiedrība citai
politikai” speciāli sasauktā preses konferencē paziņoja, ka pārvaldes izdevumi ir
jāsamazina par 22,7 procentiem. Ir pagājis gads, bet tas joprojām nav izdarīts.

Ir labās lietas. Valsts pamatbudžeta izdevumu samazinājums šajā
budžeta projektā ir 138 miljoni latu, tiesa gan, ne 340 miljoni, ko minēja finanšu
ministrs… Joprojām tie 138 miljoni latu… Tas ir tieši trīs reizes mazāks
samazinājums nekā tas, kuru prasīja iepriekšējais premjers, vadot iepriekšējo
valdību, un kura dēļ tā valdība krita.

Tāda ir tā realitāte.

Speciālā budžeta palielinājums ir 79 miljoni latu, par ko man
tiešām ir prieks, jo tas palīdz bezdarbniekiem. Un tas vienlaikus arī parāda to, ka
nekāda apokalipse pagājušajā gadā nebūtu notikusi, ja būtu nobalsots pensiju
referendumā. Toreiz, lai pensijas atbilstoši paaugstinātu, bija vajadzīgi
78 miljoni latu, tātad tieši par vienu miljonu latu mazāk, nekā šobrīd tiek
maksāts klāt bezdarbniekiem.

Tas nozīmē arī to, ka – vēlreiz uzsveru to principu! – valstij ir
jāparūpējas par tiem cilvēkiem, kas nevar par sevi parūpēties. Pensiju referendumā
jautājums bija par to, vai beidzot pensionāri, 90 procentu no pensionāriem, saņems
pensiju, kas ir vismaz tuva iztikas minimumam. Šobrīd tas tā nav. Paldies šai
valdībai, ka ir parūpējusies par bezdarbniekiem.

Patiesais izdevumu samazinājums tomēr ir tikai 58 miljoni latu. Ja
mēs paskatāmies tagad visas tās makroekonomiskās prognozes… Es rūpīgi sekoju
līdzi tam, ko teica iepriekšējais runātājs… „Sabiedrība citai politikai”,
ekonomikas darba grupa domā… nu, vismaz vairākums no mums uzskata, ka patiesais IKP
samazinājums gada griezumā būs nevis 18 procenti, bet 16 procenti. Bet tas to bildi
ietekmē visai minimāli. Tie ir apmēram 260 miljoni kopproduktā. Ja mēs to ņemam
attiecībā pret to, kāds ir budžeta īpatsvars kopproduktā, tad ir runa par apmēram
90 miljoniem un var uzzīmēt kaut kādu gaišāku prognozi. Nu, tas tā.

Deviņdesmit miljoni… Tātad ir kaut kas tāds, ka mēs varētu
sapņot, ka varbūt ekonomika būs labāka. Bet kāda ir realitāte? Atšķirība no
sapņiem ir tā, ka vakar Latvijas Valsts kase nespēja pārdot parādzīmes par 50
miljoniem latu, šodien no šīs summas pārdeva tikai par 2 miljoniem… par 2 miljoniem
750 tūkstošiem. Un tas ir tas bīstamais signāls… Ja valdība vēl turpinās
vilcināties ar budžetu… šo vilcināšanos es varu izskaidrot vienīgi ar vēlēšanu
tuvumu, vienīgi ar to, ka valdība negribēja pieņemt nepopulārus lēmumus divas dienas
pirms vēlēšanām. Ja tas tā turpināsies, tad… Es lūdzu paturēt prātā… visiem
tiem, kas joprojām vilcinās, it īpaši tiem, kas valdībā joprojām vilcinās
samazināt izdevumus, es gribu atgādināt, ka arī šie 2,75 miljoni latu Latvijas
valstij ir aizdoti uz vienu mēnesi, jo neviens garāka termiņa parādzīmes šobrīd no
Latvijas valsts vairs nepērk.

Kas dara uzmanīgu? Budžeta likuma 6.pantā ir minēts, ka valsts
parādu turpmāk noteiktu 5,5 miljardu latu apmērā. Jūs saprotat, par kādu skaitli
šobrīd ir runa. Tas skaitlis ir lielāks nekā viena gada budžeta izdevumi. Ievērojami
lielāks! Un šajā situācijā faktiski tā vienīgā izeja ir tiešām vienoties ar
Starptautisko Valūtas fondu, Eiropas Komisiju un citiem starptautiskajiem aizdevējiem.
Tās sekas ir pavisam vienkāršas. Deficīts ir viens miljards latu… vairāk nekā
viens miljards latu. Tā ir ābeces patiesība, ka, lai šo naudu kādam varētu
izmaksāt, tā būs jānodrukā. Tā būs jānodrukā! Nu, tas katram no mums ir skaidrs,
ko nozīmē papildus nodrukāta nauda.

Man jāsaka, ka te daži runātāji bija visai neprecīzi izteikušies,
ka speciālais budžets pieaugs par 81 miljonu. Nu, nav tā! Skaitļi ir šādi: 79,5…

Bet pats svarīgākais, kas dara bažīgu mani un droši vien arī
daudzus citus cilvēkus: kāds ir tas „rāmis”? Kāds ir tas „rāmis”, uz kuru
valdība tiecas un par kuru mēs runāsim nākamnedēļ? Kāds ir tas „rāmis”? Cik
liels ir iekšzemes kopprodukts? Labi, par deflāciju mēs kaut kādu prognozi esam
dabūjuši, bet kāds ir tas „rāmis”? Kādas ir nākamo gadu prognozes? Nu, ja es
būtu aizdevējs, es gribētu redzēt vienu biznesa plānu, kā man to naudu atdos trīs
gadu periodā. Vismaz trīs gadu periodā! Šodien Saeimas Sociālo un darba lietu
komisija saņēma dokumentu no Finanšu ministrijas, kurā bija rakstīts, ka prognožu
nav. Ka to nav! Ikviens komisijā šodien redzēja to dokumentu. Es domāju, ka vēl
būtiskāk ir spēt cilvēkiem paskaidrot katru skaitli un katru valdības ministra
rīcību; to jau iepriekšējais runātājs pieminēja.

Mēs esam visu laiku dzirdējuši, ka ir kaut kāda neaizskaramā
rezerve – 1 miljards latu. Es ticu, ka tā ir neaizskarama, bet, lūdzu, izstāstiet,
kāpēc. Kāpēc katra tā budžeta pozīcija ir neaizskarama? Tas, ko mēs esam
dzirdējuši līdz šim, apspriežot arī veselības aprūpes budžetu, – ka aizskaramas
ir tikai tās lietas, kas attiecas uz veselības aizsardzību, sociālajiem pakalpojumiem,
izglītību, policiju un tā tālāk. Kāpēc ne pārējās? Pat tad, ja tas tā ir,
lūdzu, paskaidrojiet to sabiedrībai.

Tagad par taisnīgumu. Kāds ir taisnīgums šajos apstākļos? Mēs
redzam pievienotajos dokumentos, ka budžeta izdevumi ir 38,9 procenti no iekšzemes
kopprodukta, ieņēmumi – 30,7 procenti no iekšzemes kopprodukta. Cik atceros,
„rāmis” ar Starptautisko Valūtas fondu paredz 40 procentus.

Paskatīsimies, kā šobrīd ir sadalīts nodokļu slogs starp
iedzīvotājiem. Tas, ko mēs zinām, – ka pēc visiem šiem grozījumiem medmāsai
turpmāk alga būs 200 latu… vai ne? Veselības ministrs to ir teicis komisijas sēdē.
No tiem 200 latiem medmāsai neapliekamais minimums ir 90 lati. Par visu šo summu viņa
maksā savas sociālās apdrošināšanas iemaksas – 9 procentus… Viņa samaksā 23
procentus no visām summām, kas ir virs tiem 90 latiem. Un šī nabaga medmāsa vēl
samaksā 21 procentu PVN par visu, ko viņa nopērk.

Bet ir mums cita iedzīvotāju kategorija, kura, piemēram, saņem kā
viena mēneša procentus par depozītu bankā 200 tūkstošus latu. Ko samaksā šis
cilvēks? Šis cilvēks Latvijas valstij nodokļos nesamaksā neko.

Es atgriežos pie tā, ka šajos krīzes apstākļos tas nodokļu
slogs, tie 40 procenti… tam ir jābūt vienādam gan nabagajiem, gan bagātajiem. Un tas
nozīmē neko citu kā vien progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tikai tādā
veidā sabiedrība spēs novērtēt to, ka ir jāsavelk jostas, jo šobrīd to jostu
savelk medmāsa, kura vairāk nekā 50 procentus no savas uz papīra uzrakstītās algas
samaksā nodokļos šai valstij pie vidējā nodokļu sloga, kas ir nepilni 40 procenti.

Es vēlreiz gribu atgādināt to, ko es esmu teicis jau iepriekšējam
valdības vadītājam, un es brīdināju arī šo valdības vadītāju. Tā krāpšanās,
ietaupot otrā līmeņa pensijas, ne pie kā laba nav novedusi. Es jums to esmu teicis
divas reizes no šīs tribīnes. Nu nevajag krāpties! Tie ir cienījami sarunu partneri,
un tieši tāpēc šis samazinājums, kurš tika novirzīts no otrā pensiju līmeņa uz
tekošajām izmaksām, protams, netiks uzskaitīts kā valdības sasniegums budžeta
deficīta samazināšanā.

Vēl par taisnīgumu. Mēs redzam budžetā galvojumu, ko iebalsoja…
tajā skarbajā naktī iebalsoja galvojumu „Liepājas metalurgam” – 112 miljoni latu.
Redzat, Liepājā ir ko salīdzināt! Liepājā ir vairāki tekstiluzņēmumi, kuru
kopējais apgrozījums ir tieši tāds pats kā „Liepājas metalurgam”. Liepājā no
darba jau ir atlaistas 800 šuvējas, un 90 procenti no šo uzņēmumu produkcijas tiek
eksportēti. Tas ir jautājums par taisnīgumu. Kāpēc mums ir viens privileģēts
uzņēmums Liepājā? Mums ir desmitiem, simtiem uzņēmumu citur Latvijā, kas nekādus
galvojumus saņēmuši nav.

Visbeidzot. Te tika jautāts – šķiet, deputāts Sokolovskis to
jautāja -, kādas tad ir prognozes. Līdz šim valdība ir spējusi samazināt 138
miljonus latu pamatbudžetā, taču manas vispieticīgākās prognozes ir, ka valdībai ir
jāsamazina vēl 300 miljoni. Vēl 300 miljoni latu ir jāsamazina nākamās nedēļas
laikā! Man ir visai lielas šaubas. Ja to šī valdība nespēja izdarīt varbūt dažu
ministru drosmes trūkuma dēļ iepriekšējo divarpus mēnešu laikā, tad kā jūs
grasāties panākt teju divreiz lielāku samazinājumu – vairāk kā divreiz lielāku
samazinājumu! – vienas nedēļas laikā? Tas ir jautājums par izlēmību, tas ir
jautājums par to, vai Latvijas valstij turpmāk būs nauda arī pēc vēlēšanām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Aizbalts. Vai deputātam
Aizbaltam pietiks ar piecām minūtēm?

Debatēs runās deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Godātais Ministru
prezident! Valdības locekļi!

Es gribētu runāt tikai par vienu lietu – valdības attieksmi pret
pašvaldībām. Mēs, deputāti, ļoti gaidījām šos budžeta grozījumus Saeimā, bet
jāsaka, ka vēl vairāk šos budžeta grozījumus gaida un gaidīja pašvaldības, jo no
1.jūlija jāsāk strādāt jaunajām novadu domēm. Un, kā kolēģe Pētersone teica,
pirmo reizi valdība nav iesniegusi vienošanos – domstarpību protokolu ar Latvijas
Pašvaldību savienību. Vai tā ir valdības brīva izvēle? Jāsaka, ka ne. Un šobrīd
valdība – protams, ar premjeru priekšgalā – ir pārkāpusi divus likumus. Ir
pārkāpusi likumu „Par pašvaldībām”, un ir pārkāpusi likumu „Par pašvaldību
budžetiem”, kā arī pārkāpusi Ministru kabineta noteikumus, kuri nosaka kārtību,
kādā Ministru kabinets saskaņo ar pašvaldībām jautājumus, kas skar pašvaldību
intereses.

Kāpēc nav šīs vienošanās? Vai tad pašvaldības ir prasījušas
pārāk daudz? Pašvaldības ir prasījušas tikai vienu – vienādu attieksmi pret
pašvaldībām un valsts institūcijām. Un kā šī vienādā attieksme izpaužas? Ja
mēs paņemam Finanšu ministrijas koriģētās prognozes šim gadam, tad redzam, ka
ieņēmumi valsts pamatbudžetā samazinās par 21,8 procentiem, tajā pašā laikā
pašvaldību pamatbudžets samazinās par 25,5 procentiem. Ja mēs paskatāmies izdevumu
daļu, tad redzam, ka valstij samazinājums ir 11,25 procenti, pašvaldībām – 16,14
procenti. Vai tā ir vienāda attieksme? Domāju, ka ne. Un tā domāju ne tikai es, bet
arī ļoti daudzas pašvaldības Latvijā un Latvijas Pašvaldību savienība.

Latvijas Pašvaldību savienība ir iesniegusi arī konkrētus
priekšlikumus, kā šo nevienlīdzību varētu kompensēt. Un tas būtu ļoti loģiski –
pieņemt lēmumu, ka pašvaldībām jākompensē šie zaudējumi no iedzīvotāju
ienākuma nodokļa. Tādā gadījumā pašvaldību budžetos būtu jāieskaita 91,6
procenti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Pašvaldības ir iesniegušas arī vairākus
citus priekšlikumus valdībai, ko diemžēl valdība nav ņēmusi vērā un šinī
domstarpību protokolā, protams, nav iestrādājusi, jo tas nav parakstīts.
Pašvaldības uztrauc arī tas, kā dzīvos un strādās pedagogi Latvijā no šā gada
1.septembra līdz 31.decembrim, jo pašvaldībām nav skaidrības, cik tad līdzekļu
pašvaldības saņems mērķdotācijās skolotāju algām. Arī investīcijas šajā
budžeta grozījumā samazinātas par 10 miljoniem. Pašvaldības arī īsti nesaprot,
kādi ir bijuši kritēriji jeb nosacījumi, uz kādiem tas ir darīts.

Un beigu beigās, ņemot vērā to, ka šobrīd pašvaldību sniegtie
pakalpojumi iedzīvotājiem ir visbūtiskākie, it īpaši krīzes apstākļos, un to, ka
šī attieksme nav vienlīdzīga pret pašvaldībām, es kā jau bijušais pašvaldības
darbinieks gribu teikt, ka es atbalstīju Dombrovska kunga valdību, kad balsojām par
valdības apstiprināšanu, bet šodien diemžēl man jāsaka, ka es nevarēšu atbalstīt
šo budžetu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Pirms atstājam zāli, ir dažu deputātu vēlme sniegt paziņojumus.

Pirmais paziņojumu sniegs deputāts Andris Bērziņš no Zaļo un
Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde notiks pēc
piecām minūtēm – 106.telpā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais paziņojumu sniegs deputāts Guntis Blumbergs.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Godātie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas telpām, taču ne uz komisijas sēdi, bet uz
sanāksmi, kas ilgs apmēram septiņas minūtes.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Godātie kolēģi, izsludinu pārtraukumu uz 30 minūtēm. Zālē
atgriežamies pulksten 18.00.

Papildus vēl vārds deputātam Jānim Dukšinskim.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Man lūgums Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem
sanākt komisijas telpās uz komisijas sēdi.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 18.00.

(Pārtraukums.)

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Turpināsim Saeimas 2009.gada 4.jūnija ārkārtas sēdi.

Nākamajam vārds debatēs deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Sasnieguši esam tā saucamo kritisko masu, kad
izšķiras jautājums – bankrotēt valstij vai ne, par ko skaidri un gaiši tiek runāts
visaugstākajā līmenī. Atrodamies, kā nu kurš to raksturo, – ķibelē, dižķibelē
vai krīzē, un tā tālāk. Un tādēļ es domāju, ka šodien uz notikumiem mūsu
dzīvē der paskatīties plašāk, dziļāk, analītiskāk un filozofiskāk arī.

Es nācu tribīnē, lai izteiktu gan kritiskas piezīmes par
notiekošo, gan iedrošinātu Dombrovska kungu un ministrus, un arī mūs pašus… Nekas!
Nekas, gan jau viņam nodos to, ko es runāju…

Nu, lūk! Ja kāds agrāk… ja kāds no agrākajiem vadītājiem,
premjeriem, būtu veicis kaut simto daļu no šīs reorganizācijas un pārkārtošanas,
kas notiek šodien, tad viņam galva nolidotu dažu dienu laikā. (No zāles dep.
V.A.Krauklis: „Un Saeimu atlaistu!”) Dažu dienu laikā!

Nu, to darīja Godmaņa kungs diezgan drosmīgi… nu, viņam arī
galva nolidoja. Bet tagad ir Dombrovska kungs, un es domāju, ka ar viņu tas nenotiks, jo
daudzi… daudzi ir sapratuši, ko ēduši. Sapratuši, ko ēduši!

Lūk, un par to, ko ēduši, par to arī runāsim. Par to arī
runāsim…

Te ir šī ierēdniecības armija, kas mani uztrauc bez gala. Es
atceros to laiku, kad premjers Gaiļa kungs, ierēdniecības tēvs, pateica šeit, no
šīs zāles… tā gan izskatījās citādāk… ka radīs Latvijā ierēdniecību
apmēram 10 000 cilvēku sastāvā. Tad mēs, deputāti, saķērām galvu un teicām:
ārprāts, ārprāts, kas par milzīgu armiju! Tagad šī armija ir nevis dubultojusies,
bet gandrīz desmitkāršojusies. Un tagad ir sākts, tā sakot, mēģinājums tikt galā
ar šo privileģēto… toreiz mēs ļoti privileģētu likumu radījām, un tā nu viņi
arī dzīvo līdz šai baltai dienai… samazināt šo armiju, bet redzam, ka iet ļoti
grūti. Pretestība ir vienkārši (No zāles dep. L.Ozoliņš: „Neiedomājama!”)
fantastiska. Fantastiska! Jebkura ministrija, jebkura institūcija atradīs desmitiem un
daudz vairāk iemeslu, lai teiktu, ka bez tās institūcijas, kas ir radīta un pavisam
nesen radīta, nu nekādi valsts nevar iztikt. Un tādēļ ir sevišķi grūti veikt šo
reorganizāciju.

Aizvadītajā nedēļā mēs, divas komisijas, Saeimā klausījāmies
valsts kontrolieri Sudrabas kundzi par veikto kontroli Izglītības un zinātnes
ministrijā, savukārt šonedēļ klausījāmies viņu par kontroles rezultātiem
Kultūras ministrijā.

Ziniet, viņa runāja pusstundu, sauca nejēdzības, nekārtības citu
pēc citas pusstundu un teica: „Es vēl varētu saukt un saukt, un saukt…”

Un šodien… Tas ir par pagājušo gadu… Bet mēs dzirdam atkal un
atkal no preses, no masu saziņas līdzekļiem, ka ministrijās rīkojas kā dzīrēs
mēra laikā, apmēram tāpat, kā rīkojušies visus pēdējos gadus. Ēd tortes, dzer
konjakus un šampaniešus, brauc uz Parīzi un visur citur un tērē naudu uz nebēdu.
Miljons! Ak tu Dievs! Paraksts – aiziet miljons šurp un turp, aiztek kā smiltis. Mēs
zinām, ka Valsts kontrole veica revīziju Satiksmes ministrijā. Kas par skandālu bija!
Valsts kontroliere tika apvainota visos nāves grēkos, bet Satiksmes ministrijā notikumi
risinājušies kosmiski. Tur ne tikai miljoni, bet desmitiem miljonu ir ar ministra
parakstu doti pa labi un pa kreisi, un nekas! Un nekas, saprotiet! Tā kā tikt galā ar
šo hidru ir ārkārtīgi grūti, es neapskaužu valdību, es neapskaužu atsevišķus
ministrus.

Veselības ministrs Eglīša kungs ir (No zāles dep. V.A.Krauklis:
„Kārtīgs ministrs!”) kārtīgs cilvēks, jā, zinošs speciālists. Cik reižu
mēs apakškomisijā esam runājuši ar viņu un viņa ministrijas cilvēkiem un teikuši:
paklausieties, Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrai jeb VOAVA,
kurā ir simtiem cilvēku, Ārstu biedrības vadītājs Apiņa kungs ir teicis, ka to
skaitu varētu desmitkārt samazināt un neciestu neviens! Bet Eglīša kungs laikam
netiek galā… Netiek galā. Bet jātiek galā, saprotiet! Tā ka es aicinu vēl
drosmīgāk rīkoties. Un mēs, deputāti, jūs aizstāvēsim, gan premjeru, gan
ministrus. Aicinu rīkoties un izmēzt šos staļļus, jo tā turpināties nedrīkst.

Man žēl, ka šajā laikā cilvēki ir nonākuši daudzās grūtībās
un psiholoģiskā situācija ir ļoti nelabvēlīga, cilvēki ir stresā. Bet stresu vēl
uzdzen dažādos veidos! Viens pazīstams „ierindas biedrs” briesmīgi plātās nez
kāpēc ar lata devalvāciju. Vajagot to par katru cenu, un tā tālāk. Par katru cenu
vajagot! Cits savukārt saka un izplata visādas runas. Lai gan valdības vīri saka, ka
nebūs tā, ka pensijas netiks samazinātas, atrodas pietiekami augsta ranga vīri, kuri
saka: „Nē, arī pensijas mēs pārskatīsim, mēs radīsim kaut kādus talonus naudas
vietā!” Un tā tālāk, un tā joprojām. Tā ka redziet, kādas lietas notiek valstī!
Mums visiem jāmaina attieksme pret notiekošo. Jāmaina attieksme un drosmīgi
jārīkojas. Drosmīgi jārīkojas, jo citādāk mēs galā netiksim. Un gan jau pienāks
laiks saukt pie atbildības tos varoņus, tos varoņus – tādi varoņi ir! -, kuri
palīdzējuši valstij nonākt šādā situācijā. Bet tos mēs vairs nepieminam. Tie
tagad klusi un mierīgi dzīvo, un miers! Un ne tikai klusi un mierīgi dzīvo, bet vēl
arī plātās – vēl plātās – tagad priekšvēlēšanu kampaņā, ka Rīgu padarīšot
par ziedošāko, bagātāko un skaistāko pilsētu, visi būšot nodrošināti ar tuvu vai
1000 latu algām, un tā tālāk un tā joprojām.

Tā ka laikam vajadzētu paskatīties arī uz šiem vīriem, kas
noveduši valsti šādā situācijā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Mūsu šodien izskatāmā likumprojektu pakete, nu
pamatā jau grozījumi likumā par valsts budžetu, ir daudz kritizēta no šīs
tribīnes. Lielai daļai no šīs kritikas var piekrist, jo, protams, grozījumi, kas
mazina budžetu, nebūs jau tie labākie un patīkamākie.

Kā es vērtētu šo budžeta likumprojektu? Kā grūtu, kā vajadzīgu
soli pareizajā virzienā, bet saprotot, ka darāmā vēl ir ļoti daudz un jārīkojas
ļoti ātri un kvalitatīvi. Un ne tikai, kā kolēģis Pēteris Tabūns minēja, ir
jāmaina attieksme un jārīkojas ar lielu drosmi, bet ir jārīkojas arī ar prātu. Un,
manuprāt, panākumu atslēga šeit ir nevis mehāniska budžeta nogriešana, bet tieši
strukturālas izmaiņas. Un no šīm strukturālajām izmaiņām tikai kā viena no
pozitīvajām sekām būs budžeta tēriņu samazināšanās.

Kolēģi, šeit ir izskanējuši daži skaitļu ziņā pareizi vārdi,
bet tie ir radījuši pilnīgi aplamu sajūtu. Artis Pabriks minēja vienu pareizu
skaitli: 500 darbinieku – vesels bataljons! – Aizsardzības ministrijas nekustamajos
īpašumos. Šis skaitlis ir pareizs. Tikai Pabrika kungs neminēja, ka šo īpašumu
skaits ir gandrīz 200 un ka šajos 500 ir ieskaitīti arī apkopēji un durvju sargi –
tātad kopumā vidēji 2,5 cilvēki uz vienu īpašumu. Bet arī šis skaitlis tiks
koriģēts, jo apmēram par 100 šis darbinieku skaits tiks samazināts.

Un, ja runājam par Aizsardzības ministriju, tad jāteic, ka
patiesībā no mūsu starptautiskajiem donoriem Aizsardzības ministrija – viena no šīm
retajām mūsu ministrijām! – ir izpelnījusies uzslavu, jo tieši šajā institūcijā
strukturālas pārmaiņas tiek veiktas. Un, kā jau es minēju, tā ir mūsu panākumu
atslēga, pie kā mums ir jāstrādā turpmāk, protams, arī sagatavojot priekšlikumus
otrajam lasījumam.

Kolēģi! Mūsu debašu struktūra ir tāda, ka mēs debatējam kopumā
par visu likumprojektu paketi. Līdz ar to, protams, katrs no deputātiem cenšas runāt
par svarīgāko likumu šajā paketē – budžeta likumu, bet es gribu pakavēties pie
viena cita likumprojekta un, proti, norādīt uz vienu būtisku kļūdu. Šīs kļūdas
labošana neskars mūsu budžetā ne ieņēmumus, ne izdevumus, bet palīdzēs
nodrošināt kvalitāti mūsu zinātniskās darbības procesā. Proti, runa ir par
Zinātniskās darbības likumu, jo kļūdas dēļ šajā budžeta paketē ir ielavījies
viens grozījums, kas nekādi nav saistīts ar mūsu budžetu un kas nav publiski
apspriests. Proti, ir runa par Latvijas Zinātnes padomes ievēlēšanas kārtību un tās
skaitlisko sastāvu. Godātie kolēģi, šeit ir ierosināts mainīt Latvijas Zinātnes
padomes sastāvu, neraugoties uz to, kādas funkcijas šai padomei ir jāveic. Pārsvarā
šīs funkcijas ir zinātniskā darba ekspertīzes funkcijas, taču ierosināts ir šajā
padomē ievēlēt vairākumā ministriju pārstāvjus, deleģēt ministriju pārstāvjus,
kas nav tieši saistīti ar zinātnisko darbu, nevis zinātniekus.

Es jums minēšu tikai dažas no šīm funkcijām: proti, atzinumu
sniegšana par doktorantūras programmu akreditāciju, zinātniskās pētniecības ētikas
kritēriju izstrāde, atzinumu sniegšana par zinātnisko lietderību, zinātnisko grādu
nomenklatūras ierosināšana; tā ir apstrīdēšanas un apelācijas instance visos ar
promociju saistītos jautājumos, un, šķiet, ir neiedomājami, ka šīs funkcijas
varētu veikt tās personas, kas nav tieši iesaistītas zinātniskajā darbā.

Tāpēc mūsu frakcijas deputāti iesniegs priekšlikumu Zinātniskās
darbības likumā pagaidām negrozīt Latvijas Zinātnes padomes izveides principus.
Protams, šeit ir ko uzlabot, bet šie jautājumi ir jāizdiskutē. Un, tā kā tie nav
tieši saistīti ar budžetu, bet kādas kļūdas dēļ ielavījušies budžeta paketē,
es šeit vēršos pie valdības locekļiem, kas visdetalizētāk apspriedīs šos
jautājumus, un aicinu vienkārši šo priekšlikumu, kad tas tiks iesniegts, izskatīt un
šo kļūdu izlabot.

Bet, kopumā runājot par budžeta likumprojektu paketi, jāteic, ka,
kolēģi, mēs jau lielā mērā esam situācijā, kad mums ir jāstrādā patiesi ļoti
ātri, jādomā ļoti ātri. Noklausījies finanšu ministra uzrunu šo debašu sākumā,
es saprotu, ka situācija tiek kontrolēta. Un mums priekšā stāv viena kārtīga
saspringta darba nedēļa, un es gribu vēlēt sekmes valdībai un ikvienam no jums,
kolēģi, šeit – Saeimā.

Paldies. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Kārlim taisnība!”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jānim Dukšinskim.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie ministri!
Vispirms Šadurska kungam neliela atbilde. Mēs tiešām komisijā jau trīs reizes
tikāmies šodien, un to, ko jūs minējāt, mēs paspējām „izravēt”. Un
Zinātniskās darbības likumā tiešām šis priekšlikums, šis grozījums galīgā
variantā no komisijas puses tiks iesniegts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Tā
ka darbs notiek pietiekami intensīvi.

Bet šodien es gribu vienkārši minēt, nedaudz aizrādīt arī
valdībai par tiem sāpīgajiem momentiem, kas mūs skars tālākajā budžeta
izskatīšanas gaitā, un varbūt parunāt par nelieliem priekšlikumiem.

Zināmā mērā varbūt varētu likties, ka tas skar papildu līdzekļu
iedalīšanu, nevis pretējo – līdzekļu nogriešanu. Bet tas tā sākotnēji liekas.

Ja runā par kopējo izglītības budžetu 2009.gadam, tas ir 265
miljoni 319 tūkstoši latu, tas ir budžets 2009.gada sākumam. Un, ja mēs skatām to
galveno tabulu, kas ir budžeta paketē, tad kā pirmo grozījumu mēs redzam, ka
samazinājums ir 44 miljoni 131 tūkstotis; otrais grozījums ir nevis samazinājums, bet
pieaugums par 2 miljoniem 434 tūkstošiem. It kā no malas skatoties – ļoti
brīnišķīgi. Budžets mums pieaug. Bet vai tā ir reāli?

Es te gribu vēlreiz citēt nedaudz Šadurska kungu. Pirms kāda laika
viņš nevis tā ļoti cītīgi par Aizsardzības ministriju runāja un aizstāvēja
budžeta lietas, bet tieši kritizēja budžeta grozījumus – pirmos, kas tika veikti
2008.gadā. Sakarā ar to es gribu teikt, ka Šadurska kungs minēja sekojošo. Pareizāk
sakot, seko tieši pretējais. Par miljoniem latu tiek samazināts jau tā trūcīgais
finansējums augstākajai izglītībai, izglītībai, zinātnei, kaut gan pirms dažiem
gadiem ar milzīgām pūlēm bija panākts iepriekšējās stagnācijas lūzums un
sākusies attīstība. Šodien šos vārgos attīstības asnus mūsu āzis, kas iecelts
par dārznieku, gatavs bez žēlastības nobradāt. Nu, tas tā.

Konkrēti par reformām. Kas mūs uztrauc? Budžeta paketē tomēr ir
kopējo mērķdotāciju summas arī izglītībā. Tas saistīts ar šo reformu principu –
„Nauda seko skolēnam”. Bet konkrētajā brīdī mēs redzam budžeta paketē tikai
vienu summu – kopējo summu mērķdotācijām. Un atsevišķi pa sadaļām? Vai tā ir
pirmsskolas izglītībai, piecgadīgo un sešgadīgo sagatavošanai vai pašvaldību
izglītības iestāžu pedagogu algām domātā mērķdotācija? Visbēdīgākais ir tas,
ka mēs konkrētajā brīdī neredzam sadalījumu pa reģioniem, pa pašvaldībām. Ko tas
nozīmē? Neskatoties uz to, ka Izglītības un zinātnes ministrija un valdība ir
deklarējusi šīs reformas, strukturālās reformas, arī izglītības sfērā, reāli
pašvaldības, nezinādamas noteikto mērķdotāciju apjomu, nevarēs ķerties pie kaut
kādiem izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas jautājumiem. Jā, ir Latvijā
pašvaldības, kas negaida, bet plāno, prognozē un mēģina to darīt, bet politiski
uzņemties atbildību pirms vēlēšanām lielākā daļa pašvaldību tomēr nevēlas.
Kad mēs Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā uzdevām jautājumu, kad tad būs
īsti zināms skolām tas cipars, arī pašvaldībām tas cipars, cik tiks atvēlēts
valsts budžeta līdzekļu mērķdotāciju veidā pedagogu algu nodrošinājumam
2009.gadam līdz gada beigām, mēs saņēmām atbildi, ka, iespējams, jūlijā vai vēl
kaut kad vēlāk, jo nav zināms skolēnu skaits, kas apmeklēs vai uzsāks mācības
nākamajā mācību gadā.

Lieta tāda: ja gribam zināt precīzu ciparu, tad tas nebūs ne
jūlijā, ne augustā zināms. Parasti skolas iedod informāciju tikai septembrī, un tas
nozīmē, ka pašvaldības, jaunās novadu pašvaldības, saņems šo precīzo ciparu,
iespējams, tikai septembrī un tikai septembrī sāks domāt par kaut kādām reformas
lietām. Tas ir diezgan nokavēti.

Man ir priekšlikums… Katrai pašvaldībai, katram novadam tomēr ir
sava prognoze, katrai izglītības iestādei ir sava prognoze ar plusu vai mīnusu, kaut
kas… Tāpēc tomēr steidzīgi Izglītības un zinātnes ministrijai vajag savākt šos
datus un uz otro lasījumu tomēr iedot ciparus mērķdotāciju veidā. Skaidrs, ka tie
cipari uz gada beigām mainīsies un jebkurā gadījumā būs jāveic nelielas korekcijas
budžetā, un tad varētu arī paregulēt.

Pretējā gadījumā mēs nonākam neziņā un diezgan lielā haosā,
jo… Atgādināšu šodien to, ko mēs redzam izglītības darbinieku galvenajā avīzē
„Izglītība un Kultūra”. Ar LIVA – Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju –
mēs sadarbojamies diezgan cieši. LIVA prezidente saka: kamēr Saeimā nav pieņemts
galīgais lēmums, skolotājiem būtu vēl jāpacīnās par savām interesēm, lai gan
pašreiz izskatās, ka arodbiedrība ar ministri vienosies un turpmākas akcijas nesekos.

Jā, mēs neesam par kaut kādām akcijām, bet mēs redzam, ka arī
šajā gadījumā, ja tādā veidā tiks virzīti budžeta grozījumi, tad nekādu papildu
informāciju un ziņas ne pašvaldības, ne skolas nesaņems.

Klaja necieņa pret cilvēkiem! Vairāki izglītības pārvalžu
vadītāji uzskata, ka valdība, atbalstot šādu lēmumu, klaji izrādījusi necieņu
pret cilvēkiem, kas darbam veltījuši ilgus gadus, un kārtējo reizi apliecinājusi, ka
likumu var grozīt, kā grib.

No pedagogiem dažreiz izskan arī tāds viedoklis: ja mēs samazinām
algas pedagogiem, izglītības darbiniekiem solidāri, tā, kā visās jomās, – par 20
procentiem amatalgas un par 40 procentiem citus izdevumus -, tad varbūt jārīkojas tā,
kā to dara citi dienesti. Piemēram, Valsts ieņēmumu dienestā darbiniekiem algas
samazina, bet arī darba apjoms samazinās. Mums ministrija piedāvā citu variantu. Nesen
bija tāds variants, ka likme jāpalielina uz 27 stundām. Tāda likme būtu lielākā
Eiropas Savienībā. Kaut arī šobrīd ir panākts kaut kāds kompromiss, galīgais
protokols ar partneriem un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību
pagaidām vēl nav sasniegts. Tāpēc es domāju, ka pie šiem jautājumiem ir cītīgi
jāstrādā un jāmēģina vienoties.

Vēl daži jautājumi, kas ļoti… diezgan sāpīgi var atsaukties
arī uz budžeta paketi un diskusijām.

Pieņemsim, piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācība un
mērķdotācija bērnu sagatavošanai skolai, jo šajā paketē 20 procentu samazinājums
attiecas arī uz šo kategoriju, kaut gan visu pārējo pirmsskolas izglītības iestāžu
darbinieku un pedagogu algas tagad pēc pirmajiem valdības grozījumiem jau finansē
pašvaldības, kas uzņemas visus šos 24 miljonus finansēt no sava budžeta.

Pēc šīs shēmas sanāk, ka pašvaldība – un daļēji tam piekrīt
arī Latvijas Pašvaldību savienība – būs spiesta noņemt finansējumu arī tiem
pedagogiem pirmsskolas izglītības iestādēs, kuri strādā ar bērniem, ne tikai ar
piecgadīgajiem un sešgadīgajiem. Es domāju, ka tas īsti pareizi nav.

Vēl tāds jautājums – par mācību grāmatām. Interesanti, ka
mācību grāmatām gada sākumā 2009.gada budžetā bija cipars 1 028 000.
Pirmie grozījumi bija šādi: mīnus 257 000. Jautājums: kāpēc otrajos
grozījumos jāsamazina par 501 tūkstoti mācību grāmatu apmaksa mērķdotāciju veidā
pašvaldības izglītības iestādēm? Tātad kopējais samazinājums ir 758 tūkstoši,
atliek tikai 270 tūkstoši mācību grāmatu iegādei. Sanāk knapi viens lats uz vienu
skolēnu. Ko par vienu latu var iegādāties? Tas ir zināmā mērā arī klajš
Izglītības likuma pārkāpums, jo pašvaldības nevarēs kompensēt pārējo daļu. Un
tā ir arī Satversmes neievērošana, jo tomēr mācību grāmatas ir izglītības
sastāvdaļa, bet vispārējā izglītība, kā mēs zinām, mūsu valstī tomēr ir
bezmaksas. Šajā gadījumā mēs ejam uz maksas pakalpojumu – izglītību.

Un pēdējais. Es gribu minēt vēl vienu jautājumu, kas arī
parādīsies Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta sadaļā, kaut arī pagaidām
tas tur… šī sadaļa vēl nav fiksēta. Tās ir sociālā atbalsta programmas, un tas
ir jautājums par brīvpusdienām 1. un 2.klases skolēniem.

Iepriekš, kad mēs skatījām 2009.gada budžetu un vēlāk tā
grozījumus, deputāti, kā jūs atcerieties, iebalsoja un Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisija atbalstīja brīvpusdienas 1.klasei un arī 2.klasei, tiem bērniem, kas būs
2.klasē no 2009.gada 1.septembra. Situācija bija diezgan sarežģīta. Esošā
situācija ir vēl sarežģītāka. Es nesaprotu, kāpēc mēs nevarētu tomēr atstāt
šo programmu un realizēt tālāk, neskatoties uz to. Šie izdevumi nav katastrofāli
augsti, un atbalsts šīm kategorijām ir nepieciešams.

Gatavojot 2009.gada budžetu un šos budžeta grozījumus, mūsu
frakcija, Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcija, un partija
izsūtīja visām pašvaldībām vēstules, un šobrīd visas pašvaldības, lielākā
daļa, gandrīz 99 procenti, ir atsūtījušas vēstules, ka tās lūdz tomēr valdību un
valsti nodrošināt šo finansējumu arī 2.klasei. Pagaidām nav šāda finansējuma.

Es gribu citēt nelielus izrakstus no šīm vēstulēm. Valkas rajona
padome raksta: „Brīvpusdienas ir ļoti nozīmīgs atbalsts vecākiem, it īpaši
ģimenēm, kurās ir vairāki bērni vai ja vecāki ir bezdarbnieki. Saņemot valsts
apmaksātas pusdienas, bērni jūt, ka valdība par viņiem rūpējas. Tā kā rajons
robežojas ar Igaunijas Republikas Valgas apriņķi, tad ir iespēja salīdzināt.
Igaunijas skolēni saņem valsts apmaksātas pusdienas no 1. līdz 9.klasei, arī
arodskolās. Bieži skan jautājums: kāpēc ne pie mums?

Tālāk. Carnikavas novada dome: „Daudziem skolēniem šīs
brīvpusdienas, iespējams, ir vienīgais pilnvērtīgais siltais ēdiens dienā, kas kaut
vai daļēji nodrošina bērna attīstībai nepieciešamo vitamīnu un minerālsāļu
daudzumu.” Un tā tālāk.

Es domāju, šis jautājums arī otrajā lasījumā tomēr
jāizanalizē, un arī mūsu partija… es domāju, ka mēs mēģināsim šādus
priekšlikumus virzīt. Mēs ļoti ceram uz valdības atbalstu. Bet, ja ir runa par
līdzekļu avotiem jeb finansēšanu, es gribu norādīt, ka valdībai un atbildīgajiem
ministriem tomēr jāskatās, kā tiek iekasēti papildu nodokļi. Tas, ka akcīzes
nodoklis ir pacelts, ir skaidrs, bet nevar teikt, ka viss ir kārtībā ar nodokļu
iekasēšanu, kā mēs dzirdējām Pieprasījumu komisijā. Šobrīd Latvijā, it īpaši
austrumu reģionos, ir ļoti lieli kontrabandas apmēri, mūsu valsts zaudē ļoti
milzīgus nodokļus gan no tabakas, gan no alkohola. Es domāju, ka šeit jāpieņem
diezgan stingri mēri, un tad šie nodokļi būtu iekasējami un būtu lielāki avoti arī
sociālā atbalsta programmu realizēšanai.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jurim Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Augsti godātais
Ministru prezidenta kungs! Ministri! Kolēģi! Es nāku šeit runāt ne tādēļ, lai
teiktu, ka nevajag sakārtot finanšu jautājumus un Latvijai saņemt tai tik
nepieciešamo finansējumu. Es tikai vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, lai, strādājot
pie finanšu sakārtošanas un veicot arī strukturālas izmaiņas, mēs nesagrautu mūsu
valsts Nacionālo bruņoto spēku pamatlikumus un struktūru, un principus, uz kuriem
Nacionālie bruņotie spēki ir veidoti un uz kuriem balstās kārtība tajos. Man
jāsaka, par nožēlu, ka šinī brīdī ne aizsardzības ministrs, ne ministrija laikam
līdz šim nav spējuši paskaidrot Ministru kabinetā tās lietas, kas ir saistītas ar
Nacionālo bruņoto spēku likumdošanas izmaiņām. Nav pieļaujams, ka, sagatavojot
grozījumu – likumprojektu par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu
atlīdzības sistēmu -, tiktu izveidots likums, kas būtu pretrunā ar Militārā
dienesta likumu, kas ir pamatā Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem… dienestam
Nacionālajos bruņotajos spēkos, un ka šāds likums noteiktu, ka Latvijas Nacionālajos
bruņotajos spēkos nav vis militārais dienests, bet ir darba attiecības. Un tad mēs
nonāktu pie tās situācijas, kāda ir izveidojusies policijā, kur ir arodbiedrība.
Tātad tur arī būtu arodbiedrība. Un tad ir jautājums: vai mēs saprotam, ko mēs
darām, vai mēs vispār nesaprotam, ko mēs darām Nacionālajos bruņotajos spēkos?

Man ir tāda sajūta, ka tie cilvēki, kuri nav ar militāru
izglītību un izpratni par šīm lietām, neuzklausa tos cilvēkus, kuriem šī
izglītība ir, un tie pirmām kārtām ir Nacionālo bruņoto spēku vadība un
komandieri. Tie ir pirmie eksperti šajos jautājumos, kuri būtu jāuzklausa.

Es vēršu jūsu uzmanību uz šo jautājumu, jo pretējā gadījumā
mēs sagrausim pašus pamatus un zaudēsim to struktūru, ko esam izveidojuši
neatkarības laikā.

Es vēlu sekmes jums visiem un arī mums pašiem, lai mēs spētu
izpildīt to uzdevumu, ko esam sev likuši, – saņemt šo finansējumu. Darīsim to darbu
tā, lai mēs nezaudētu pamatu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Ventam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Ministru prezident! Ministri! Kolēģi!
Pārējie klātesošie! Tiešām jau tāds zināms miegainums iestājies šeit ir, un tas
arī ir dabīgi tādās garās debatēs, bet es domāju, ka ir lietas, kas tomēr atklāti
mums savā starpā ir jāpārrunā. Skaidrs ir tas, ka budžeta grozījumi ir jāpieņem
pirmajā lasījumā, un faktiski mums nekāda lielā izvēle šajā ziņā nav dota, bet
tomēr vajadzētu parunāt gan par to, kādā veidā šie grozījumi top un taps, gan arī
par to, kam vēl bez šiem budžeta grozījumiem būtu jābūt.

Par laika grafiku. Es domāju, ka Dombrovska un Repšes izvēlētā
taktika – budžeta grozījumus diezgan ilgi skatīt valdībā (jau vairāk nekā
divus mēnešus šie budžeta grozījumi ir bijuši valdībā) – ir bijusi kļūda. Un tas
mums jāatzīst, jo ir skaidrs, ka tad, ja mēs būtu paņēmuši par „rāmi” tos
budžeta grozījumus, kuri jau bija izstrādāti Godmaņa un Slaktera vadībā un kuri ir
ļoti līdzīgi tiem, kas pašlaik ir nonākuši Saeimā… Es to neteiktu tad, ja šie
budžeta grozījumi būtu tādi, kas neprasa lielas korekcijas, bet tagad mēs redzam, ka
šie grozījumi vispār ir tādi… nu, tiešām tikai pirmajam lasījumam un ka īstie
budžeta grozījumi būs krietni vēlāk. Un par to mēs esam diezgan dārgi
samaksājuši.

Ja mēs šos budžeta grozījumus būtu pieņēmuši aprīļa beigās
vai vismaz maija sākumā, tad, es domāju, šis miljards, ko mēs tik ļoti gribam
saņemt no starptautiskajiem aizdevējiem, jau būtu Latvijas kabatā. Protams, līdz ar
to privātās bankas tajā brīdī jau būtu sākušas kreditēt mūsu uzņēmējus. Tas
ir ļoti svarīgi. Tad valsts nebūtu pirkusi par tik neadekvāti dārgu cenu savas, tas
ir, valsts, parādzīmes – pāri par 9 procentiem, dažos gadījumos pat pāri par 10
procentiem -, jo šī nauda arī tika paņemta no tās naudas, kas citādi būtu varbūt
iedota kredītos uzņēmējiem.

Otra lieta. Mēs šeit visu laiku runājam par pašvaldību budžetiem,
bet ļoti maz runājam par to, ka, protams, šīs budžeta izmaiņas vistiešākajā
veidā attieksies arī uz pašvaldību budžetiem. Un pašvaldību budžeti jau šobrīd
ir daudz, daudz vairāk samazināti nekā valsts budžets, tā ka šie jaunie grozījumi,
kuri diemžēl mums būs arī jāpieņem, faktiski daļu pašvaldību nostādīs tādā
stāvoklī, ka tās vai nu nevarēs veikt daļu funkciju, vai arī tām būs jāiet uz
lielāku budžeta deficītu, taču abi gadījumi nav pareizi. Un es vismaz pagaidām
neredzu risinājumu no valdības puses. Kādā veidā šīs pašvaldības pēc
vēlēšanām spēs pastāvēt un sniegt tos pakalpojumus, kas iedzīvotājiem
vistiešākajā veidā ir vajadzīgi?

Un visbeidzot par to, ka jābūt sabalansētām divām lietām.
Skaidrs, ka, ja mēs meklējam kādu līdzību attiecībā uz situāciju, kādā
atrodamies, tad mēs varētu Latvijas stāvokli salīdzināt ar viduslaikiem. Viduslaikos
plosījās mēra epidēmija, ko mēs varētu saukt par pasaules ekonomikas krīzi. Un
Latvija ir kā tāds maziņš ciematiņš. Un šajā mazajā ciematiņā ir gan bērni,
gan ciemata vadība, gan, protams, amatnieki un zemnieki, kas strādā laukos, un ir arī
vecie ļaudis. Un mēs mēģinām šā ciematiņa problēmas risināt viduslaikiem
pienācīgā veidā. Mēs, protams, likumsakarīgi samazinām pārtikas devas, tāpēc ka
pārtikas nav daudz un ciematiņš nemaz nespēj sevi apgādāt. Taču mēs vēl piedevām
nolaižam asinis! Nolaižam asinis gan tiem, kas strādā uz lauka, gan arī tiem, kuri
strādā ciema vadībā un kuri varbūt arī būtu pelnījuši, ka to dara… Bet papildus
nedodam vitamīnus. Tas ir, es gribu teikt to, ka mums faktiski trūkst otras puses – mums
trūkst ekonomikas veicināšanas paketes. Un šeit, Saeimā, īstenībā tām diskusijām
būtu jābūt vienlīdz nopietnām par abām lietām.

Par budžeta samazinājumu. Tas ir nepieciešams, par to strīdu nav.
Mēs varētu strīdēties par vienu vai otru pozīciju. Bet mums trūkst otras lietas –
mums trūkst ekonomikas veicināšanas paketes. Un jāteic, ka tas nav jautājums, ko var
risināt varbūt ar ekspertiem tādā kā grāmatvežu līmenī. Tas tiešām jārisina
politiskā līmenī. Un acīmredzot mums vajadzētu no šā aizdevuma (to, es domāju,
mēs tomēr saņemsim, jo mēs atbildīgi pieiesim budžeta pieņemšanai) daļu novirzīt
ekonomikas veicināšanai, nevis tikai apēšanai. Un ir vairāki ceļi, kā to labāk
izdarīt, – vai nu izveidot valsts riska kapitāla fondu, kas uz laiku ieietu tajos
uzņēmumos, kuri tautsaimniecībai ir būtiski, bet kuri nespēj sagaidīt to ekonomikas
vispārējo uzplaukumu, vai arī daļu caur Valsts banku novirzīt kreditēšanai.

Otra lieta, kas pavisam ātri būtu atrisināma (un es nesaprotu,
kādēļ šeit pietrūkst politiskās gribas), ir tā, ka no tās Eiropas Savienības
fondu līdzekļu sadaļas, kas ir domāta infrastruktūrai, uz tā rēķina, ka šo fondu
izmaksas tiek rēķinātas vecajās cenās, varētu atbrīvot, nesamazinot projektu
skaitu, vismaz 300 līdz 400 miljonus latu un tos novirzīt pašvaldību investīciju
projektiem. Jau šogad! Un tas tiešām dotu gan jaunus nodokļu ieņēmumus, gan darba
vietas, gan visu pārējo.

Tāpat es domāju, ka Latvijai ļoti svarīgi ir veidot importa preču
aizstāšanas programmu. Mēs sakām – pērciet Latvijas preci! Bet īstenībā, ja mēs
gribam nopirkt Latvijā ražotas kurpes vai gludekli, vai divriteni, mums jau nemaz nav
tādu iespēju, jo šādu ražotņu nav. Mums ir sabūvētas daudzas betona rūpnīcas,
daudzas bruģa rūpnīcas… Šajā brīdī valstij būtu aktīvāk, plānveidīgāk
jāiesaistās, lai jauni uzņēmumi tiktu izveidoti visos reģionos un ražotu tās
preces, kuras pašlaik importējam.

Tālāk. Privātās partnerības princips. Ļoti labi! Mēs esam šajā
ziņā cītīgi pastrādājuši. Saeimā 18.jūnijā, es domāju, mēs pieņemsim
likumprojektu „Publiskās un privātās partnerības likums” galīgajā lasījumā.
Bet pašreizējā regulācija pašvaldībām nemaz neļauj šādos partnerības projektos
piedalīties. Un tas ir uzdevums, kas ir jāizpilda valdībai, – nodrošināt, lai
pašvaldības šo instrumentu varētu pilnvērtīgi izmantot.

Mēs saskārāmies savā komisijā ar to, ka, teiksim, biodegvielas
piemaisījums, kas no 1.jūlija ir solīts ražotājiem… diemžēl izskatās, ka tādas
nemērķtiecīgas darbības dēļ tas nenotiks, un šim vajadzētu būt vienam no
uzdevumiem, kas steidzami ir jāatrisina, lai tad vismaz uz rudeni mūsu ražotāji var
piejaukt biodegvielu un saņemt to atbalstu, kas viņiem ir nepieciešams.

Citādi var sanākt tā, kā savulaik manā bērnībā, kad es kādu
piecu gadu vecumā pirmo reizi satiku dzīvu leģionāru. Viņu sauca Nadziņu Paulis, un
es viņam prasīju, kā tad viņam Sibīrijā ir gājis. Un viņš teica: „Nē, nu
forši Sibīrijā bija: ēdām zāģa skaidu maizi, uzziedām virsū aitu mēslus, un bija
tik garšīgi kā maize ar aknu pastēti.” Un jāteic, ka mēs, bērni, protams, tam
akli noticējām un paši paprovējām, kā tad ir, kad uz maizes uzziež aitu mēslus.
Jāteic, ka tā garša nebija neko laba.

Un tā var sanākt arī mums, ja mēs iesim tikai šo ceļu… ka mēs
mazinām budžetu, bet reizē neveicinām ekonomiku. Tad faktiski beigu beigās mēs visi
ēdīsim šitādas aitu mēslu maizītes, un to es nevienam nenovēlu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās
partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātais Ministru prezident! Ministri!
Kolēģi!

Vispirms gribu pateikt paldies Ministru kabinetam, ka beidzot mēs esam
ieguvuši savā rīcībā budžeta projektu un esam sākuši šo diskusiju par to, kas
notiek valstī, kas notiek budžetā. Un man patiešām gandarījuma sajūtu radīja
finanšu ministra Repšes teiciens, ka neviens monetārs šarlatāns šajā budžetā nav
spējis ienest iekšā kādas sliktas lietas. Un zināmu stabilitātes situāciju radīja
arī Ministru prezidenta Dombrovska kunga izteikumi, ka šajā budžetā ir vēl nebijuši
taupības pasākumi.

Jāsaka godīgi, ka divu dienu laikā, skatoties un meklējot šos
nebijušos taupības pasākumus, es tos nesaskatu, neatrodu, bet, iespējams, tā ir
vienkārši mana vaina, ka es neprotu šo budžetu lasīt vai man vienkārši ir bijis
pārāk maz laika šo budžetu lasīt.

Godājamie kolēģi! Jā, bet varbūt tas ir saistīts arī ar šo
ļoti daudznozīmīgo finanšu ministra Repšes kunga izteikumu… Viņš teica, ka šis
budžets jau tāds nemaz nevarēs tikt pieņemts gala versijā, jo šim budžetam tas
budžeta deficīts ir stipri lielāks, nekā to atļauj vai pieļauj mūsu kreditori.

Protams, man ļoti gribētos zināt, kāds tad ir tas skaitlis, kurš,
iespējams, parādīsies periodā starp abiem budžeta lasījumiem, un uz ko šis skaitlis
attieksies, uz kādām budžeta pozīcijām, – kādas budžeta pozīcijas tiks
samazinātas vai palielinātas.

Godājamie kolēģi! Kāpēc es runāju tādā varbūtības izteiksmē,
pieļāvuma formā? Mani drusku satrauc tas, ka tradicionālie lielie budžeta
analītiķi, tie, kas parasti vienmēr ļoti skaļi un precīzi ir uzstājušies, krustu
šķērsu analizējuši budžetu un ļoti ātri atraduši dažādas jaunas papildu
iespējas budžetā, kā iedot kaut kādas papildu ieņēmumu daļas un papildu izdevumu
daļas… ka šodien viņi ir kļuvuši tādi diezgan klusi un nerunīgi. Mani tas dara
ļoti uzmanīgu, un tāpēc ir tas mans jautājums Ministru prezidentam… finanšu
ministram Einaram Repšem par to skaitli, ko es gribētu dzirdēt.

Ja mēs atceramies… protams, jūs atceraties, ka, teiksim, Kariņa
kungs tad, kad mēs diskutējām par Godmaņa kunga izstrādāto budžetu, stāstīja, ka
pavisam vienkārši esot atrast 160 miljonus latu, no kuriem 100 miljoni latu aiziešot
budžeta deficīta dzēšanai, bet vairāk nekā 50 miljoni latu aiziešot algās
medicīnas darbiniekiem un policistiem. Jāsaka godīgi, kolēģi, ka es skatījos
uzmanīgi šo budžeta projektu patiesā cerībā, ka es tur ieraudzīšu, ka šie
skaitļi tur ir parādījušies un ka tagad policisti un medicīnas darbinieki kļūs
drusku laimīgāki, bet diemžēl neesmu to saskatījis.

Godājamie kolēģi! Satraukumu manī rada arī tas, ka ekonomikas
ministrs Artis Kampars neuzskata par vajadzīgu nākt uz Saeimu un piedalīties Saeimas
sēdē tad, kad mēs spriežam par budžetu, un neuzskata par nepieciešamu stāstīt
mums, kā tad viņam ir veicies šajā trīs mēnešus garajā titāniskajā darbā,
sagatavojot Latvijas budžeta un ekonomikas „sildīšanu”. Kolēģi, es jums varu
citēt, ko teica Artis Kampars 30.oktobra sēdē, kad mēs diskutējām par Ivara Godmaņa
valdības iesniegto budžetu. Viņš teica tā (citēju): „Mēs saprotam un zinām, ka
šāda koalīcija ar tik lielu inertumu un tik lielu neieinteresētību darboties diez vai
šo budžetu salāpīs – tādu, kāds Latvijas valstij ir vajadzīgs. Tieši tāpēc,
kolēģi, manuprāt, vienīgā atbildīgā rīcība ir balsot tikai „pret” un pēc
valdības krišanas izveidot tādu valdību, kura ir izlēmīga, kura ir efektīva un kura
spēj, tai skaitā ar nepopulāriem lēmumiem, beidzot radīt stabilitāti šai valstij.
Tas ir vienīgais ceļš. Ja mēs pa to neiesim, kolēģi, tad tuvākā pusgada,
maksimums, gada laikā mums draud kaut kas tāds, ko, es ceru, neviens no jums [nav] pat
īsti iztēlojies, kas varētu būt.” Citāta beigas.

Kolēģi! Pēc šāda citāta es gribētu teikt, ka faktiski šie
Kampara kunga prātojumi ir izrādījušies tādi Delfu orākula cienīgi pareģojumi, jo
tie piepildījušies. Un tagad gribētos apskatīt arī tos rezultātus. Kur tad tie
rezultāti? (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Būs!”) Kā tas notiek?

Godājamie kolēģi! Mani bažīgu dara arī tas, ka, piemēram,
lielākais cīnītājs par zinātnes naudu, proti, Kārlis Šadurskis, pēkšņi radikāli
mainījis – radikāli mainījis! – savu viedokli. Godmaņa valdības budžeta
apstiprināšanas gaitā viņš zinātnei atņemtos miljonus pārrēķināja asfaltējamos
kilometros, kā mēs šeit visi dzirdējām, taču tagad, kad zinātnei atkal tiek
atņemti, bet nu jau ar savējo rokām, kārtējie 3,2 miljoni, viņš saka, ka tas ir
solis pareizā virzienā.

Godājamie kolēģi! Nu tiešām ir diezgan liela neizpratne! Es jau
nemaz negribu komentēt Circenes kundzes izteikumu… Pirms apmēram trim četriem
mēnešiem viņa teica, ka 48 miljoni ir jānoņem nost Finanšu ministrijai no budžeta
un ka tie 48 miljoni ir jāsadala – jāiedod veselības aprūpes jomai… algu
paaugstināšanai dakteriem un policistiem, vismaz inflācijas līmeņa segšanai. Tas ir
no viņas uzstāšanās, no viņas runas stenogrammas. Ļoti uzmanīgi mēģināju
budžetā atrast, kur ir tie 48 miljoni, ar kuriem tiktu īstenots Circenes kundzes
priekšlikums, proti, tiktu pilnveidots tātad budžets un tiktu iedota papildu nauda
dakteriem un policistiem. Diemžēl neatradu.

Godājamie kolēģi! Ja runājam nopietni, tad, manuprāt, šobrīd ir
tas brīdis, kad mums vajadzētu maksimāli mēģināt izvairīties no jebkura populisma
un atklāti un godīgi saukt godīgus skaitļus un atklāti un godīgi par šo budžetu
runāt. Tieši tāpēc es domāju, ka Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas
Ceļš” frakcija, vismaz vairums tajā esošo deputātu, nobalsos par šī budžeta
pieņemšanu pirmajā lasījumā. Taču mēs, protams, gribam dzirdēt vēl vai nu no
Ministru prezidenta, vai no finanšu ministra tos skaitļus, par kuriem mums pagaidām nav
vēl nekādas informācijas.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Neaizkavēšu jūsu uzmanību ilgu laiku. Gribu
tikai pateikt sirsnīgu paldies Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas
Ceļš” frakcijai par manu kopoto rakstu studēšanu. Pareizi ir teikuši klasiķi, ka
tā nav nelaime, ja cilvēks nezina, nelaime ir, ja viņš negrib uzzināt. Lasiet,
studējiet, un, kas zina, varbūt pienāks laiks, kad arī jūsu teikto citēs un
atcerēsies.

Paldies. (Aplausi.) (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): „Kārli,
tu biji lielisks!”)

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Guntim Bērziņam.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Mēs esam daudz šodien šeit runājuši par
budžetu, daudz un detalizēti runājuši, tāpēc mēģināšu noslēgumā skatīt
budžetu tā plašāk.

Šābrīža situāciju var skatīt divējādi. Var to skatīt kā
traģēdiju, kas piemeklējusi daudzus mūsu valsts iedzīvotājus, jo gandrīz katra
ģimene Latvijā ir saskārusies ar darba zaudējumiem vai finansiālām grūtībām.
Cilvēkiem jādomā, kā nodrošināt naudas plūsmu uzņēmumā, jārūpējas par
ģimenes budžetu. Tomēr šodienas situācijai, es gribētu teikt, ir arī otra puse.
Kāds pasaulē ļoti ietekmīgs politiķis ir teicis: „Krīze ir iespēja, ko nevajag
izniekot.” To pašu es gribētu teikt šodien par situāciju Latvijā.

Šī mums ir iespēja, ko nedrīkstam izniekot. Mūsu situācijai
Latvijā ir divi galvenie cēloņi: pirmais – ekonomiskā politika, kas valdījusi dažus
pēdējos gadus. Mums ieplūda daudz naudas, un, kā atceraties, bankas dāsni deva
kredītus, būvniecība plauka, jaunas mājas auga kā sēnes pēc lietus. Izveidojās
aktīva spekulācija. Algas tika celtas par 20 vai 30 procentiem gadā – tempos, kas
daudzkārt pārsniedza produktivitātes pieaugumu -, bet darba devēji sūdzējās, ka
grūti atrast darbiniekus, kas vēlas strādāt.

Otrs iemesls mūsu šodienas situācijai ir krīze pasaulē.
Pagājušajā un 2007.gadā daudzas pasaules lielās bankas konstatēja, ka iepirkušas
finanšu instrumentus, kas balstās uz mazvērtīgiem ASV hipotekārajiem kredītiem.
Banku starpā izcēlās neuzticība, apstājās savstarpējā naudas aprite, un pasaules
finanšu sistēma vienā brīdī rudenī gandrīz sabruka. Analītiķi lēš, ka
finansiālās vērtības, ko ekonomiskās krīzes laikā mājsaimniecības un uzņēmumi
pasaulē ir zaudējuši, ir rēķināmas 3 triljonu dolāru vērtībā… 3000 miljonu
dolāru vērtībā. Ja neskaita Otro pasaules karu, tad šī ir dziļākā krīze, ko
pasaule ir piedzīvojusi kopš pagājušā gadsimteņa 30.gadiem.

Diemžēl Latvijas ekonomikai šo divu cēloņu ietekme ir bijusi
dramatiska. Esam spiesti sniegties pēc glābšanas riņķa – 7,5 miljardu eiro aizdevuma
no Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Komisijas un citiem. Aizdevums tiek pasniegts
kopā ar rūgtām zālēm – stingrām prasībām veikt reālas reformas, kas palīdzētu
Latvijai atgūties.

Kādi tad ir budžeta mērķi? Tie, kolēģi, ir trīs!

Pirmkārt, noturēt budžeta deficītu pieņemamās robežās, lai
kopā ar Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas aizdevumu būtu iespējams
vidējā termiņā, tas ir, nākamajos dažos gados, sasniegt ekonomisku stabilitāti un
mūsu mērķi – 2012.gadā pievienoties eirozonai.

Otrkārt, mērķis ir nodrošināt, ka laikā, kad daudziem ir grūti,
cilvēkiem tomēr ir iespējas saņemt sociālo atbalstu. Tiem, kas zaudējuši darbu,
ģimenēm ar bērniem, pensionāriem.

Trešais mērķis ir radīt apstākļus un veikt reformas, lai
nākotnē valsts pārvalde spētu darboties efektīvāk un labāk kalpotu ikvienam
iedzīvotājam. Lai Latvijas uzņēmēji spētu būt produktīvāki un
konkurētspējīgāki, īpaši ārvalstu tirgos. Ja spēsim pārorganizēties un veikt
nepieciešamās reformas, ietaupīt līdzekļus, tad būsim gatavi brīdim, kad arī
pasaules ekonomika sāks atgūties. Ir analītiķi, kas paredz, ka ASV ekonomika sāks
atgūties jau šā gada trešajā ceturksnī. Citi ir piesardzīgāki un min gada beigas
vai nākamā gada sākumu. Domājams, Eiropa sekos ASV. Atgūšanās pasaulē nebūs
strauja. Tā būs lēna, bankām paliekot drošākām un atsākot kreditēt, uzņēmumiem
palielinot ražošanu un cilvēkiem atļaujoties vairāk nopirkt, tādējādi palielinot
pieprasījumu.

Tomēr līdz brīdim, kad tas notiks, mums jāveic mājasdarbi:
jāatvieglo birokrātiski sarežģītās procedūras uzņēmējiem, jāreformē veselības
sistēma, jāuzlabo izglītības kvalitāte, jāmācās efektīvāk izmantot informācijas
tehnoloģijas mūsu valsts pārvaldē un jāveic daudz kas cits.

Kolēģi! Kā jau teicu sākumā, šī ir iespēja – iespēja, ko mēs
nedrīkstam izniekot. Mūsu bērni un mazbērni mums nepiedos, ja šo vēsturisko brīdi
palaidīsim garām. Šis budžets, es atgādinu, būs arī Latvijas signāls ārpasaulei.
Ārpasaule mūs pašlaik ļoti vēro. Gan ārvalstu bankas un investori, gan analītiķi,
kas raksta avīzēs un internetā. Mūsu ekonomiskā situācija ir dramatiska. Mēs
brienam pa purvu. Šā budžeta pieņemšana būs spēcīgs signāls ārpasaulei, ka
tomēr spēsim šo purvu pārbrist.

Kolēģi, es aicinu atbalstīt budžeta grozījumus pirmajā
lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Leiškalnam… Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

G.Bērziņš. Paldies, nav.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu uzmanību! Es atgādinu,
ka mēs par visu budžeta likumprojektu paketi nobalsojām, piešķirot tiem steidzamību,
un tagad sākam skatīt sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Grozījumi Militārā dienesta likumā”.
Pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Militārā
dienesta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 20, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī datumu, kad otrajā lasījumā likumprojekts tiks izskatīts Saeimas sēdē.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – rītdien,
5.jūnijā, pulksten 10.00. Un pie tam man būtu arī aicinājums kolēģiem, kam ir
priekšlikumi: ir aicinājums cienīt Saeimas darbiniekus un šos priekšlikumus iesniegt
elektroniski.

Sēdes vadītājs. Un kad izskatīsim galīgajā lasījumā?

G.Bērziņš. Likumprojekta skatīšana Saeimas sēdē 12.jūnijā
otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
5.jūnijs pulksten 10.00 un izskatīšana Saeimas sēdē 12.jūnijā. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par radiācijas drošību un
kodoldrošību””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš tāds pats un
izskatīšanas datums arī – 12.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes īpašnieku
tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši
aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos””, pirmais lasījums. Lūdzu
zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 5, atturas – 10. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš atkal 5.jūnijs
pulksten 10.00 un skatīšana Saeimas sēdē 12.jūnijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Cienītais priekšsēdi, vai es varētu ierosināt, ka
priekšlikumu iesniegšanas termiņš skatīšanai otrajā lasījumā visiem
likumprojektiem ir viens un tas pats, lai mums to nevajadzētu vairs atkārtot sēdē?

Sēdes vadītājs. Jā, bet es domāju, ka mēs varētu vienoties tā,
ka jūs sakāt „tāpat kā iepriekšējam”, jo būtībā pēc Kārtības ruļļa mums
katram likumprojektam atsevišķi ir jānosaka gan priekšlikumu iesniegšanas termiņš,
gan izskatīšana otrajā lasījumā.

Likumprojekts „Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”,
pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – nav, atturas – 9. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas
datumu.

G.Bērziņš. Tāds pats kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves
likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Tāds pats kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu
3.mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadības likumā”,
pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Valsts informācijas sistēmu likumā”,
pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par maternitātes un
slimības apdrošināšanu””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par
likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 21, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Likumprojekts „Grozījums Elektroenerģijas nodokļa likumā”,
pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 1, atturas – 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Ieroču aprites likumā”, pirmais
lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 3. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par hidroelektrostaciju
hidrotehnisko būvju drošumu””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par
likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt otrā lasījuma datumu un priekšlikumu iesniegšanas
termiņu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Enerģētikas likumā”, pirmais
lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 1, atturas – 2. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par bīstamo iekārtu
tehnisko uzraudzību””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par
likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas
atsavināšanas likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par
likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību
dzīvojamo māju privatizāciju””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par
likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 1, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par pilsētas domes, rajona
padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu ””, pirmais lasījums.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 2, atturas – 16. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Dabas resursu nodokļu likumā”,
pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 4, atturas – 17. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas
iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta
pakāpēm dienesta gaitas likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par
likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 17, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt otrā lasījuma datumu un priekšlikumu iesniegšanas
termiņu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli””,
pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 15, atturas – 3. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma
nodokli””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 1, atturas – 18. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par obligāto sociālo
apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””, pirmais
lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 17, atturas – 1. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo
apdrošināšanu””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 16, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes reformas
pabeigšanu pilsētās””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par
likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 1, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma
privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”,
pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 2, atturas – 4. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes reformas
pabeigšanu lauku apvidos””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par
likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību
zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””, pirmais
lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Likumprojekts „Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības
likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Likumprojekts „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”,
pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba
gadījumam””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – nav, atturas – 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Civilprocesa likumā”, pirmais
lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Likumprojekts „Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra
likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 1, atturas – 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

Likumprojekts „Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības
likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Informācijas atklātības likumā”,
pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par nekustamā īpašuma
nodokli””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

Likumprojekts „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās
palīdzības likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

Likumprojekts „Grozījums Elektronisko sakaru likumā”,
pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 1, atturas – 2. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par atbilstības
novērtēšanu””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Vides aizsardzības likumā”,
pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tabakas izstrādājumu
realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””, pirmais lasījums.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Standartizācijas likumā”,
pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Likumprojekts „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, pirmais
lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par mērījumu
vienotību””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un
nodevām””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts pensijām””,
pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 22, atturas – nav. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

Likumprojekts „Grozījumi Tiesībsarga likumā”, pirmais
lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Bāriņtiesu likumā”, pirmais
lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 4, atturas – 2. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”,
pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 8, atturas – 2. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Jaunatnes likumā”, pirmais
lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 8, atturas – 2. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda
likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 8, atturas – 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”,
pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 29, atturas – 2. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu
instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā”,
pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 8, atturas – 2. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Eiropas Konvenciju par
bērnu adopciju””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 8, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Eiropas Padomes
Konvenciju par bērnu tiesību piemērošanu””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu!
Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 8, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Hāgas 1961.gada
5.oktobra Konvenciju par iestāžu pilnvarām un tiesību aktiem, kas piemērojami
attiecībā uz bērnu aizsardzību””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim
par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 6, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Hāgas konvenciju par
jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību
attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem””, pirmais
lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 8, atturas – 2. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Hāgas konvenciju par
bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos””, pirmais
lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 8, atturas – 2. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Hāgas konvenciju par
starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem””, pirmais
lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 8, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Latvijas Republikas
valdības un Kanādas valdības līgumu par jauno pilsoņu apmaiņu””, pirmais
lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 8, atturas – 2. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Konvencijas par bērna
tiesībām papildu protokolu par bērnu iesaistīšanu bruņotos konfliktos””,
pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 6, atturas – 2. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Vispārējo konvenciju
par nacionālo minoritāšu aizsardzību””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu!
Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 7, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Sabiedrības integrācijas fonda
likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 8, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par zemes komisijām””,
pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 2, atturas – 1. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Augstskolu likumā”, pirmais
lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 2, atturas – 2. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”,
pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Izglītības likumā”, pirmais
lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”,
pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Krimināllikuma spēkā
stāšanās un piemērošanas kārtību””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu!
Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 2, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā

pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības
likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – nav, atturas – 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”,
pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, pirmais
lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 4, atturas – 12. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā”, pirmais
lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – nav, atturas – 3. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Pēc pulksteņa mums būtu jātaisa pārtraukums,
bet ir desmit deputātu iesniegums ar priekšlikumu turpināt, līdz visa darba
kārtība izskatīta. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu.

Turpinām ar 72.punktu. Likumprojekts „Grozījumi Valsts
probācijas dienesta likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par
likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Par likuma „Par tiesas piesēdētāju
vēlēšanām” atzīšanu par spēku zaudējušu”, pirmais lasījums. Lūdzu
zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – nav, atturas – 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā

pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””,
pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – nav, atturas – 3. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām””,
pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes dzīlēm””,
pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Par Izglītības inovācijas fonda likuma
atzīšanu par spēku zaudējušu”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par
likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – nav, atturas – 9. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Ciltsdarba likumā”, pirmais
lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 4. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu
likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību
īpašuma objektu privatizāciju””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par
likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu
vadību”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 17, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”, pirmais
lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 3. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”,
pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Tūrisma likumā”, pirmais
lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību
institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā””, pirmais
lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 13, atturas – 2. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Būvniecības likumā”, pirmais
lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības
likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 14, atturas – 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”,
pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 18, atturas – 2. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Rajonu pašvaldību reorganizācijas
likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – nav, atturas – 13. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Lauku atbalsta dienesta likumā”,
pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu
dienestu””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Par likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma
privatizācijas fondiem” atzīšanu par spēku zaudējušu”, pirmais lasījums.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu
likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 17, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Godātie kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts
budžetu 2009.gadam””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”” pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 5.jūnijs
pulksten 10.00, izskatīšana otrajā lasījumā – Saeimas sēdē 12.jūnijā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Līdz ar to ārkārtas sēdes darba kārtība ir
izskatīta.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra
biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aija Barča, Ausma
Ziedone-Kantāne, Jānis Dukšinskis, Jānis Klaužs, Ingmārs Līdaka, Leons Līdums,
Aleksandrs Mirskis, Guntis Bērziņš, Vitālijs Orlovs, Leopolds Ozoliņš, Jānis Reirs,
Jānis Strazdiņš, Staņislavs Šķesters un Artis Pabriks.

Paldies par darbu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Liels paldies par ļoti
intensīvo darbu šodien.

Saeimas 2009.gada 4.jūnija ārkārtas sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS

9.Saeimas pavasara sesijas 10.(ārkārtas) sēde

2009.gada 4.jūnijā

Par steidzamību budžeta likumprojektu paketei (No dok. Nr.4312 līdz dok. Nr.4411)
Ziņo	– dep. G.Bērziņš
Debates	– Ministru prezidents V.Dombrovskis
	– finanšu ministrs E.Repše
	– veselības ministrs I.Eglītis
	– izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	– Saeimas sekretāra biedrs   A.Klementjevs
Debašu turpinājums	– labklājības ministrs U.Augulis
	– dep. O.Spurdziņš
	– dep. V.Buzajevs
	– dep. A.Seile
	– dep. V.Agešins
	– dep. K.Pētersone
	– dep. A.Pabriks
	– dep. Dz.Rasnačs
	– dep. J.Sokolovskis
	– dep. I.Godmanis
	– dep. A.Štokenbergs
	– dep. V.Aizbalts
Paziņojumi
	– dep. A.Bērziņš (ZZS)
	– dep. G.Blumbergs
	– dep. J.Dukšinskis
Debašu turpinājums
	– dep. P.Tabūns
	– dep. K.Šadurskis
	– dep. J.Dukšinskis
	– dep. J.Dalbiņš
	– dep. V.A.Krauklis
	– dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
	– dep. K.Šadurskis
	– dep. G.Bērziņš
Likumprojekts „Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Nr.1233/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4312, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” (Nr.1234/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.43134434)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”” (Nr.1235/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4314, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” (Nr.1236/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4315, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likumā” (Nr.1238/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4317, 4434)
Likumprojekts „Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadības likumā” (Nr.1239/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4318, 4434)
Likumprojekts „Grozījums Valsts informācijas sistēmu likumā” (Nr.1240/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4319, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr.1241/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4320, 4434)
Likumprojekts„Grozījums Elektroenerģijas nodokļa likumā” (Nr.1242/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4321 4434)
Likumprojekts „Grozījums Ieroču aprites likumā” (Nr.1243/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4322, 4434)
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu”” (Nr.1244/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4323, 4434)
Likumprojekts „Grozījums Enerģētikas likumā” (Nr.1245/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4324, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību”” (Nr.1246/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4325, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” (Nr.1247/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4326, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” (Nr.1248/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4327, 4434)
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu”” (Nr.1249/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4328, 4434)
Likumprojekts„Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” (Nr.1250/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4329, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” (Nr.1251/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4330, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” (Nr.1252/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4331, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” (Nr.1253/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4332, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” (Nr.1254/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4333, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr.1255/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4334, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” (Nr.1256/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4335, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” (Nr.1257/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4336, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” (Nr.1258/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4337, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” (Nr.1259/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4338, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” (Nr.1260/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4339, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” (Nr.1261/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4340, 4340, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” (Nr.1262/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4341, 4434)
Likumprojekts „Grozījums Civilprocesa likumā” (Nr.1263/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4343, 4434)
Likumprojekts„Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (Nr.1264/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4344, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā” (Nr.1265/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4345, 4434)
Likumprojekts „Grozījums Informācijas atklātības likumā” (Nr.1266/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.4346, 4434)
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Nr.1267/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4347, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” (Nr.1268/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4348, 4434)
Likumprojekts „Grozījums Elektronisko sakaru likumā” (Nr.1269/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4349, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par atbilstības novērtēšanu”” (Nr.1270/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4350, 4434)
Likumprojekts „Grozījums Vides aizsardzības likumā” (Nr.1271/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4351, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”” (Nr.1272/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4352, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi Standartizācijas likumā” (Nr.1273/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4353, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr.1274/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4354, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par mērījumu vienotību”” (Nr.1275/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4355, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.1276/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4356, 4434)
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” (Nr.1277/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4357, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi Tiesībsarga likumā” (Nr.1278/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4358, 4434)
Likumprojekts „Grozījums Bāriņtiesu likumā” (Nr.1279/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4359, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr.1280/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4360, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi Jaunatnes likumā” (Nr.1281/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4361, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” (Nr.1282/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4362, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr.1283/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4363, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā” (Nr.1284/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4364, 4434)
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Eiropas Konvenciju par bērnu adopciju”” (Nr.1285/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4365, 4434)
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu tiesību piemērošanu”” (Nr.1286/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4366, 4434)
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Hāgas 1961.gada 5.oktobra Konvenciju par iestāžu pilnvarām un tiesību aktiem, kas piemērojami attiecībā uz bērnu aizsardzību”” (Nr.1287/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4367, 4434)
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem”” (Nr.1288/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4368, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Hāgas konvenciju par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos”” (Nr.1289/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4369, 4434)
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Hāgas konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem”” (Nr.1290/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4370, 4434)
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības līgumu par jauno pilsoņu apmaiņu”” (Nr.1291/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4371, 4434)
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Konvencijas par bērna tiesībām papildu protokolu par bērnu iesaistīšanu bruņotos konfliktos”” (Nr.1292/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4372, 4434)
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību”” (Nr.1293/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4373, 4434)
Likumprojekts „Grozījums Sabiedrības integrācijas fonda likumā”. (Nr.1294/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4374, 4434)
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par zemes komisijām”” (Nr.1295/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4375, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr.1296/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4376, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” (Nr.1297/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4377, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi Izglītības likumā” (Nr.1298/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4378, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” (Nr.1299/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4379, 4434)
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr.1300/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4380, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” (Nr.1301/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4381, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr.1302/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4382, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr.1303/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4383, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā” (Nr.1304/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4384, 4434)
Likumprojekts„Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” (Nr.1305/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4385, 4434)
Likumprojekts „Par likuma „Par tiesu piesēdētāju vēlēšanām” atzīšanu par spēku zaudējušu” (Nr.1306/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4386, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” (Nr.1307/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4387, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām”” (Nr.1308/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4388, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes dzīlēm”” (Nr.1309/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4389, 4434)
Likumprojekts „Par Izglītības inovācijas fonda likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” (Nr.1310/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4390, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi Ciltsdarba likumā” (Nr.1311/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4391, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā” (Nr.1312/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4394, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” (Nr.1313/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4395, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr.1314/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4396, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.1315/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4397, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” (Nr.1316/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4398, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi Tūrisma likumā” (Nr.1317/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4399, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”” (Nr.1318/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4400, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi Būvniecības likumā” (Nr.1319/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4401, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.1320/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4402, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” (Nr.1321/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4403, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (Nr.1322/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4404, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumā” (Nr.1323/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4405, 4434)
Likumprojekts „Grozījums Lauku atbalsta dienesta likumā” (Nr.1324/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4406, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Nr.1325/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4407, 4434)
Likumprojekts „Par likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem” atzīšanu par spēku zaudējušu” (Nr.1326/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4408, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” (Nr.1327/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4409, 4434)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”” (Nr.1328/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4411, 4434)
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	– Saeimas sekretāra biedrs A.Klementjevs

Balsojumi

Grozījumi Militārā dienesta likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:06:36 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4312 steidzamību

Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:07:04 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4313 steidzamību

Grozījumi likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:07:42 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4314 steidzamību

Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:08:14 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4315 steidzamību

Grozījumi Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:08:38 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4317 steidzamību

Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:09:10 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4318 steidzamību

Grozījums Valsts informācijas sistēmu likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:09:32 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4319 steidzamību

Grzījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:10:10 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4320 steidzamību

Grozījums Elektroenerģijas nodokļa likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:10:34 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4321 steidzamību

Grozījums Ieroču aprites likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:10:56 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4322 steidzamību

Grozījums likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:11:28 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4323 steidzamību

Grozījums Enerģētikas likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:11:54 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4324 steidzamību

Grozījumi likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:12:16 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4325 steidzamību

Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:12:38 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4326 steidzamību

Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:13:02 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4327 steidzamību

Grozījums likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:13:28 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4328 steidzamību

Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:13:48 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4329 steidzamību

Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām denesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:14:18 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4330 steidzamību

Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:14:38 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4331 steidzamību

Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:14:58 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4332 steidzamību

Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:15:24 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4333 steidzamību

Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:15:48 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4334 steidzamību

Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:16:10 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4335 steidzamību

Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:16:36 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4336 steidzamību

Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:17:00 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4337 steidzamību

Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:17:24 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4338 steidzamību

Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:17:46 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4339 steidzamību

Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:18:08 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4340 steidzamību

Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:18:30 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4341 steidzamību

Grozījums Civilprocesa likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:18:48 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4343 steidzamību

Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:19:14 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4344 steidzamību

Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:19:36 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4345 steidzamību

Grozījums Informācijas atklātības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:19:58 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4346 steidzamību

Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:20:20 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4347 steidzamību

Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:20:42 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4348 steidzamību

Grozījums Elektronisko sakaru likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:21:04 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4349 steidzamību

Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:21:26 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4350 steidzamību

Grozījums Vides aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:21:48 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4351 steidzamību

Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:22:14 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4352 steidzamību

Grozījumi Standartizācijas likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:22:36 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4353 steidzamību

Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:22:58 bal041
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4354 steidzamību

Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:23:20 bal042
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4355 steidzamību

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:23:42 bal043
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4356 steidzamību

Grozījums likumā “Par valsts pensijām” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:24:02 bal044
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4357 steidzamību

Grozījumi Tiesībsarga likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:24:22 bal045
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4358 steidzamību

Grozījums Bāriņtiesu likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:24:42 bal046
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4359 steidzamību

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:25:02 bal047
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4360 steidzamību

Grozījumi Jaunatnes likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:25:22 bal048
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4361 steidzamību

Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:25:44 bal049
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4362 steidzamību

Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:26:04 bal050
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4363 steidzamību

Grozījumi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:26:26 bal051
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4364 steidzamību

Grozījums likumā “Par Eiropas Konvenciju par bērnu adopciju” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:26:44 bal052
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4365 steidzamību

Grozījums likumā “Par Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu tiesību piemērošanu” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:27:04 bal053
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4366 steidzamību

Grozījums likumā “Par Hāgas 1961.gada 5.oktobra Konvenciju par iestāžu pilnvarām un tiesību aktiem, kas piemērojami attiecībā uz bērnu aizsardzību” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:27:28 bal054
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4367 steidzamību

Grozījums likumā “Par Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:27:52 bal055
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4368 steidzamību

Grozījumi likumā “Par Hāgas konvenciju par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:28:14 bal056
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4369 steidzamību

Grozījums likumā “Par Hāgas konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:28:36 bal057
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4370 steidzamību

Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības līgumu par jauno pilsoņu apmaiņu” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:28:56 bal058
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4371 steidzamību

Grozījums likumā “Par Konvencijas par bērna tiesībām papildu protokolu par bērnu iesaistīšanu bruņotos konfliktos” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:29:20 bal059
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4372 steidzamību

Grozījums likumā “Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:29:40 bal060
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4373 steidzamību

Grozījums Sabiedrības integrācijas fonda likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:30:04 bal061
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4374 steidzamību

Grozījums likumā “Par zemes komisijām” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:30:24 bal062
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4375 steidzamību

Grozījumi Augstskolu likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:30:44 bal063
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4376 steidzamību

Grozījumi Profesionālās izglītības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:31:04 bal064
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4377 steidzamību

Grozījumi Izglītības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:31:22 bal065
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4378 steidzamību

Grozījumi Zinātniskās darbības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:31:42 bal066
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4379 steidzamību

Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:32:00 bal067
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4380 steidzamību

Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:32:20 bal068
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4381 steidzamību

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:32:40 bal069
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4382 steidzamību

Grozījumi Kriminālprocesa likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:33:00 bal070
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4383 steidzamību

Grozījumi Krimināllikumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:33:20 bal071
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4384 steidzamību

Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:33:38 bal072
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4385 steidzamību

Par likuma”Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām” atzīšanu par spēku zaudējušu (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:33:58 bal073
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4386 steidzamību

Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:34:16 bal074
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4387 steidzamību

Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:34:36 bal075
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4388 steidzamību

Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:34:56 bal076
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4389 steidzamību

Par Izglītības inovācijas fonda likuma atzīšanu par spēku zaudējušu (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:35:16 bal077
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4390 steidzamību

Grozījumi Ciltsdarba likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:35:34 bal078
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4391 steidzamību

Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:35:54 bal079
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4394 steidzamību

Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:36:16 bal080
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4395 steidzamību

Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:36:34 bal081
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4396 steidzamību

Grozījumi Civilprocesa likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:36:54 bal082
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4397 steidzamību

Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:37:18 bal083
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4398 steidzamību

Grozījumi Tūrisma likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:37:38 bal084
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4399 steidzamību

Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:38:02 bal085
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4400 steidzamību

Grozījumi Būvniecības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:38:22 bal086
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4401 steidzamību

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:38:40 bal087
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4402 steidzamību

Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:39:02 bal088
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4403 steidzamību

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:39:22 bal089
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4404 steidzamību

Grozījumi Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:39:44 bal090
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4405 steidzamību

Grozījums Lauku atbalsta dienesta likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:40:04 bal091
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4406 steidzamību

Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:40:24 bal092
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4407 steidzamību

Par likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem” atzīšanu par spēku zaudējušu (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:40:48 bal093
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4408 steidzamību

Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:41:14 bal094
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4409 steidzamību

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:41:44 bal095
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4411 steidzamību

Grozījumi Militārā dienesta likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 18:57:58 bal096
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4312 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 18:59:10 bal097
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4313 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 18:59:52 bal098
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4314 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:01:00 bal099
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4315 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:01:32 bal100
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4317 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:02:02 bal101
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4318 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Valsts informācijas sistēmu likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:02:30 bal102
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4319 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:03:00 bal103
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4320 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Elektroenerģijas nodokļa likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:03:28 bal104
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4321 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Ieroču aprites likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:03:54 bal105
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4322 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:04:22 bal106
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4323 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Enerģētikas likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:04:50 bal107
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4324 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:05:16 bal108
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4325 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:05:44 bal109
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4326 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:06:12 bal110
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4327 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:06:40 bal111
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4328 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:07:06 bal112
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4329 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:07:34 bal113
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4330 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:08:00 bal114
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4331 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:08:26 bal115
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4332 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:08:52 bal116
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4333 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:09:18 bal117
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4334 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:09:42 bal118
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4335 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:10:12 bal119
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4336 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:10:38 bal120
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4337 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:11:04 bal121
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4338 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:11:28 bal122
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4339 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:11:54 bal123
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4340 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:12:20 bal124
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4341 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Civilprocesa likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:12:46 bal125
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4343 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:13:12 bal126
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4344 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:13:36 bal127
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4345 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Informācijas atklātības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:14:02 bal128
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4346 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:14:26 bal129
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4347 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:14:50 bal130
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4348 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Elektronisko sakaru likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:15:16 bal131
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4349 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:15:40 bal132
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4350 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Vides aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:16:04 bal133
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4351 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:16:30 bal134
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4352 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Standartizācijas likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:16:56 bal135
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4353 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:17:18 bal136
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4354 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:17:42 bal137
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4355 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:18:08 bal138
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4356 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā “Par valsts pensijām” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:18:32 bal139
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4357 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Tiesībsarga likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:18:58 bal140
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4358 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Bāriņtiesu likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:19:24 bal141
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4359 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:19:50 bal142
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4360 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Jaunatnes likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:20:14 bal143
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4361 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:20:40 bal144
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4362 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Vasts sociālo pabalstu likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:21:04 bal145
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4363 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:21:32 bal146
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4364 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā “Par Eiropas Konvenciju par bērnu adopciju” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:21:58 bal147
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4365 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā “Par Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu tiesību piemērošanu” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:22:24 bal148
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4366 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā “Par Hāgas 1961.gada 5.oktobra Konvenciju par iestāžu pilnvarām un tiesību aktiem, kas piemērojami attiecībā uz bērnu aizsardzību” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:22:52 bal149
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4367 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā “Par Hāgas Konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:23:22 bal150
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4368 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā “Par Hāgas konvenciju par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:23:52 bal151
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4369 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā “Par Hāgas konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:24:20 bal152
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4370 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības līgumu par jauno pilsoņu apmaiņu” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:24:46 bal153
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4371 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā “Par Konvencijas par bērnu tiesībām papildu protokolu par bērnu iesaistīšanu bruņotos konfliktos” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:25:14 bal154
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4372 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā “Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:25:40 bal155
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4373 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Sabiedrības integrācijas fonda likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:26:04 bal156
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4374 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā “Par zemes komisijām” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:26:32 bal157
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4375 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Augstskolu likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:26:54 bal158
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4376 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Profesionālās izglītības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:27:18 bal159
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4377 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Izglītības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:27:42 bal160
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4378 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Zinātniskās darbības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:28:06 bal161
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4379 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:28:30 bal162
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4380 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:28:56 bal163
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4381 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:29:20 bal164
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4382 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Kriminālprocesa likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:29:44 bal165
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4383 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Krimināllikumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:30:08 bal166
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4384 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:30:44 bal167
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4385 pieņemšanu 1.lasījumā

Par likuma “Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām” atzīšanu par spēku zaudējušu (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:31:12 bal168
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4386 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:31:36 bal169
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4387 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:32:00 bal170
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4388 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:32:22 bal171
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4389 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Izglītības inovācijas fonda likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:32:48 bal172
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4390 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Ciltsdarba likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:33:14 bal173
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4391 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:33:40 bal174
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4394 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:34:04 bal175
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4395 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:34:30 bal176
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4396 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Civilprocesa likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:34:54 bal177
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4397 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:35:18 bal178
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4398 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Tūrisma likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:35:44 bal179
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4399 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:36:10 bal180
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4400 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Būvniecības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:36:36 bal181
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4401 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:37:00 bal182
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4402 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:37:26 bal183
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4403 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:37:50 bal184
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4404 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:38:16 bal185
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4405 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Lauku atbalsta dienesta likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:38:42 bal186
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4406 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:39:08 bal187
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4407 pieņemšanu 1.lasījumā

Par likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem” atzīšanu par spēku zaudējušu (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:39:34 bal188
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4408 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:40:00 bal189
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4409 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam” (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:40:30 bal190
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4411 pieņemšanu 1.lasījumā