Stenogramma: Latvijas Republikas 9.Saeimas ziemas sesijas piektā sēde 2009.gada 5.februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

 

Satura rādītājs

Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet
vietas!

Sākam Saeimas 2009.gada 5.februāra sēdi.

Pirms sākam skatīt apstiprināto šodienas sēdes darba kārtību,
mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz
šodienas sēdes darba kārtības sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem
likumprojektiem” iekļaut šīs pašas komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījums
Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Darba kārtība ir grozīta.

Savukārt Ministru kabineta vārdā Ministru prezidents lūdz šajā
pašā sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” iekļaut
likumprojektu „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Vai deputātiem ir
iebildumi pret šādu grozījumu? Deputāti neiebilst.

Ministru prezidents lūdz iekļaut sadaļā „Prezidija ziņojumi par
iesniegtajiem likumprojektiem” arī likumprojektu „Grozījumi Finansu un kapitāla
tirgus komisijas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba
kārtība ir grozīta.

Ministru prezidents lūdz iekļaut sadaļā „Prezidija ziņojumi par
iesniegtajiem likumprojektiem” arī likumprojektu „Grozījumi Noguldījumu
garantiju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Ministru prezidents lūdz iekļaut šajā pašā sadaļā arī
likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un tagad, godātie kolēģi, sākam skatīt apstiprināto šodienas
sēdes darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Austrāliju par gaisa pārvadātāju veikto Eiropas
Savienības pasažieru datu reģistra (PDR) datu apstrādi un pārsūtīšanu Austrālijas
muitas dienestam” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas
komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. (No
zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Godīgs lēmums!”) Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” nodot
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Seiles, Laicāna, Čepānes,
Šadurska, Druvietes un Kursītes-Pakules iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā
„Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt
„par”, viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātei Annai Seilei. Viņa runās „par”.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labrīt, godātie deputāti! Pagājušā gada beigās pieņemtās
izmaiņas Pievienotās vērtības nodokļa likumā ir radījušas patiesu spriedzi
sabiedrībā, it īpaši uzņēmēju vidū. Šīs izmaiņas, protams, tagad, tūlīt, gada
sākumā, mainot atpakaļ uz ierasto likmi, ir ārkārtīgi grūti izdarāmas. Un tomēr.
„Pilsoniskās Savienības” deputāti uzskata par savu pienākumu informēt par to,
kāds stāvoklis ir uzņēmēju vidū un kāds noskaņojums ir sabiedrībā. Šīs 5
procentu PVN likmes zaudēšana, paceļot likmi līdz 21 procentam, īpaši kritisku
situāciju ir radījusi dažām nozarēm. Un visbūtiskāk tas ir grāmatu izdevējiem un
tiem, kas nodarbojas ar tūrisma biznesu – viesnīcām, moteļiem, viesu mājām gan
pilsētās, gan laukos. Taču pavisam dramatisku, nepieņemamu situāciju šīs PVN likmes
rada attiecībā uz atjaunojamiem energoresursiem un to izmantošanu Latvijā, tās rada
ārkārtīgi lielu starpību starp importētās dabasgāzes ieplūšanu Latvijā un
atjaunojamo resursu izmantošanas iespējām. Tagad 21 procenta likme tiek piemērota
dabiskajam kurināmajam, kas ir Latvijā un ko izmanto gan apkurei, gan siltumenerģijas
iegūšanai, gan elektroenerģijas iegūšanai, kuru ražo no koksnes atlikumiem, no
šķeldas, arī malkai un pat no koksnes iegūtām briketēm un granulām. Taču tajā
pašā laikā fosilajiem energoresursiem, piemēram, importētai gāzei no Krievijas,
tomēr valdība ir atradusi par iespējamu saglabāt to zemāko likmi – 10 procentu
apmērā. Un tas ir šajā laikā, kad Eiropas Savienībā, kur komisārs, kas atbild par
energoresursiem un energopolitiku, ir Latvijas pārstāvis Piebalgs, aktīvi aizstāv
atjaunojamo resursu izmantošanu enerģētikā un pierāda tās priekšrocības! Gan
resursu taupīšana, gan nodarbinātības veicināšana ir katras valsts nacionālo
interešu aizstāvība.

Stipri pieaugs arī maksa par kurināmo iedzīvotājiem, un šajā
ekonomiski sarežģītajā laika posmā, protams, tas radīs papildu slogu jau tā
maznodrošinātajai iedzīvotāju daļai un tiem, kas vēl tikai gaida bezdarbnieka
statusa piešķiršanu.

Un tāpēc „Pilsoniskā Savienība” ierosina samazināt PVN likmi
– no 21 procenta samazināt to līdz 10 procentu apmēram (pirmām kārtām –
atjaunojamiem energoresursiem). Citi nodokļi, kurus maksās darba devēji un darba
ņēmēji, dzēsīs tos robus budžetā, kuri varētu rasties, samazinot PVN likmi, jo tas
neiznīcinās vietējo uzņēmējdarbību un tiks izmantoti arī vietējie resursi.

Par situāciju grāmatizdevēju vidū. Jāsaka, ka Latvijas
grāmatizdevēju asociācija un Kultūras ministrijas Grāmatniecības konsultatīvā
padome ir iesniegušas ļoti plašu informāciju un šī informācija ir nonākusi arī
līdz Ministru kabinetam. Tās lūdz mainīt šo nodokļa likmi, jo šo informāciju ir
sniegušas 20 lielākās izdevniecības. 2007.gadā izdevniecībās kopumā tika
nodarbināts 461 pastāvīgais darbinieks un 2066 līgumstrādnieki, bet strauji mazinās
grāmatu izdošanas iespējas un grāmatu aprite, jo cilvēki nespēj nopirkt jaunas
grāmatas. Salīdzinot izdoto grāmatu skaitu 2008.gada pirmajā un otrajā mēnesī, tas
ir, janvārī un februārī, ar 2009.gada janvāri un februāri, ir gaidāms ārkārtīgi
liels kritums, apmēram par 30 procentiem. Tātad grāmatu paliek mazāk, jo pircēji
nespēj tās pirkt, un cerēto ieņēmumu no PVN likmes palielināšanas nebūs šajā
laikā. Cietīs galvenokārt oriģinālliteratūras un enciklopēdiju izdošana un pat
mācību grāmatu izdošana, jo metiens jeb apjoms strauji samazinās. Tie ir fakti.

Pievienotās vērtības nodokļa likme Eiropā grāmatu izdošanai
joprojām ir 8 procenti. Lielbritānijā un Īrijā 2009.gadā joprojām PVN likme
grāmatu izdošanai ir nulle procentu, tātad nav šīs likmes.

Bibliotēkās lasītāju netrūkst, un lasītāju skaits aizvien
pieaug, jo grāmatas nopirkt nevar.

Tas jau varbūt ir labi, ka lasītāju skaits pieaug, jo mēs esam
joprojām arī lasītāju tauta.

Laika trūkuma dēļ es nevarēšu plašāk raksturot situāciju
viesnīcu biznesā, bet gribu tikai norādīt uz to, ka tūrisma pakalpojumu daļa
eksporta bilancē 2007.gadā bija 18,1 procents (ļoti nozīmīgs skaitlis!) un ārzemju
tūristi atstāja valstī 343 miljonus latu.

Ja mēs strauji paaugstinām PVN viesnīcu biznesam, tad arī šajā
nozarē iestājas apsīkums.

Es ļoti lūdzu deputātus iedziļināties šajā jautājumā. Tas
nenozīmē, ka mums ir uzreiz šis likumprojekts jāizskata ļoti ātrā tempā, bet kā
ieteikums tas varētu būt, lai to ņemtu vērā, izskatot arī grozījumus šā gada
budžetā (valdība paredz tos izdarīt jau šā gada martā).

Lūdzam atbalstīt šo ierosmi.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam – Latvijas Pirmās partijas un
partijas „Latvijas Ceļš” frakcija.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais Saeimas Prezidij! Godātie kolēģi! Principā
neapstrīdot to, ko teica augsti godājamā deputāte Seiles kundze par to, kā dažādas
diferencētas pievienotās vērtības nodokļa maksas ietekmē tā vai cita biznesa
attīstību, un principā neiebilstot arī pret tiem secinājumiem, kādi bija Seiles
kundzes runā, es gribu teikt, ka šis jautājums tomēr ir saistīts ar valsts budžetu.

Tas ir saistīts ar valsts budžetu un ar tiem lēmumiem, kurus mēs
pieņēmām pagājušā gada nogalē un kuru sakarā esam uzņēmušies saistības savās
attiecībās ar Starptautisko Valūtas fondu.

Kolēģi, es aicinu jūs neatbalstīt šo priekšlikumu. Taču aicinu
šo priekšlikumu iesniegt Ministru kabinetam, kad tas gatavos šā gada budžeta
grozījumus, kuri jāiesniedz Saeimā līdz 31.aprīlim.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Par likumprojekta nodošanu komisijai viens deputāts ir runājis
„par”, viens – „pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Seiles, Laicāna,
Čepānes, Šadurska, Druvietes un Kursītes-Pakules iesniegtā likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” nodošanu Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 6, atturas – 37. Likumprojekts
komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto
likumprojektu „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” nodot Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt
„par”, viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijām.

Vārds deputātei Aijai Barčai. Deputāte Barča runās „par”.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Prezidija locekļi!
Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir
sagatavojusi un jums iesniedz (ar aicinājumu to akceptēt un nodot atbildīgajai
komisijai – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai) likumprojektu „Grozījumi
Valsts fondēto pensiju likumā”.

Pavisam īsi izskaidrošu likumprojekta būtību. Acīmredzot
iepriekšējā periodā, tas ir, 8.Saeimas laikā, banku lobijs bija ļoti stiprs, un
tāpēc 8.Saeima nobalsoja par to, ka pensiju 2. līmeņa nauda nav vairs glabājama
Valsts kasē, bet tikai fondēto pensiju līdzekļu pārvaldītāju kontos.

Un, lūk, tāpēc Sociālo un darba lietu komisija vairākkārt
izskatīja šo jautājumu, pētīja, kādi ir uzkrājumi noguldītāju kontos, un
absolūti vienprātīgi visi mūsu komisijas locekļi par likumprojektu balsoja „par”.
Protams, komisija šo likumprojektu izstrādāja sadarbībā ar Labklājības ministriju.
Pagājušajā otrdienā, konsultējoties ar Ministru prezidentu Ivaru Godmaņa kungu,
uzzinājām, kāds varētu būt viņa viedoklis šajā konkrētajā gadījumā. No
Starptautiskā Valūtas fonda saņēmām informāciju, ka Starptautiskais Valūtas fonds
nekādā ziņā neiebilst pret to, ka cilvēkiem pensiju 2. līmeņa naudu būtu
iespējams noguldīt arī Valsts kasē.

Godātie kolēģi! Aicinu jūs šodien atbalstīt mūsu sagatavoto
likumprojektu. Mēs domājam, ka ar 2009.gada 1.jūliju šīs likuma normas varētu
stāties spēkā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pret likumprojekta nodošanu komisijām neviens nav pieteicies runāt.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots
komisijām? (No zāles: „Nav!”) Vai kāds uzstāj, ka jāveic balsojums? (No
zāles: „Nē!”) Neviens neuzstāj. Likumprojekts tātad tiek nodots Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bērziņa,
Grīnblata, Seiles, Zaķa, Brigmaņa, Plinera un Kučinska iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”)
Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Latvijas Sodu izpildes
kodeksā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Noguldījumu garantiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Civilprocesa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un
Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. (No
zāles dep. K.Leiškalns: „Atbildīgo šeit tāpat vajadzētu Budžeta un
finanšu…”) Ir… (No zāles dep. J.Dobelis: „No zāles nedrīkst runāt!”)

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Leiškalnam!

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Es lūdzu noteikt Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisiju par atbildīgo komisiju likumprojektam „Grozījumi Civillikumā”.

Sēdes vadītājs. Tas ir likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa
likumā”.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Vinetai Muižniecei!

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Juridiskajai komisijai nav iebildumu pret šā konkrētā likumprojekta
nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai, jo abi
likumprojekti ir šīsdienas sēdes darba kārtībā un no Juridiskās komisijas viedokļa
nepieciešamie grozījumi, kas ir saistīti ar citām lietām, šobrīd jau ir izdarīti.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies abu komisiju vadītājiem par viedokli. Vai
deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas maiņu? (No zāles: „Nav!”)
Tātad Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”
tiek nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot,
ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Godātie kolēģi! Nākamā apakšsadaļa ir Saeimas Prezidija
ziņojumi par atvaļinājuma piešķiršanu.

Deputāts Artis Pabriks lūdz piešķirt viņam neapmaksātu
atvaļinājumu šodien – 5.februārī. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viņam ir
šādas tiesības vienu reizi sesijas laikā. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta
atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Artim Pabrikam šodien – 2009.gada
5.februārī. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts. Atvaļinājums deputātam Pabrikam piešķirts.

Ar analoģisku lūgumu pie Saeimas Prezidija ir vērsies arī deputāts
Dainis Turlais, kurš arī lūdz piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā
gada 5.februārī. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu
deputātam Dainim Turlajam šā gada 5.februārī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Lēmums par atvaļinājuma piešķiršanu

pieņemts.

Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam skatīt nākamo sadaļu
„Likumprojektu izskatīšana”, es informēju, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisija lūdz iekļaut šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi
Vēlētāju reģistra likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā šodienas sēdē
bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba
kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Godātie kolēģi, sākam izskatīt sadaļu „Likumprojektu
izskatīšana”.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par dzīvojamo telpu
īri””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte
Sarmīte Ķikuste.

S.Ķikuste (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3302.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija savā sēdē izskatīja
minēto likumprojektu, kurš iepriekš tika atzīts par steidzamu.

Otrajam lasījumam priekšlikumi netika saņemti. Lūdzu likumprojektu
atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
dzīvojamo telpu īri”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.

S.Ķikuste. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Par
Sadarbības līgumu starp Eiropas Kopienu un iesaistītajām dalībvalstīm ar JT
International SA un JT International Holding BV, saistītajiem
līgumiem – Savstarpējo pārtraukšanas līgumu starp Eiropas Kopienu un
iesaistītajām dalībvalstīm ar JT International SA un JT International
Holding BV un Līgumu attiecībā uz Gallaher starp Eiropas Kopienu un
iesaistītajām dalībvalstīm ar JT International SA un JT International
Holding BV – un Atbrīvojumu”, otrais lasījums.

Holding BV – un Atbrīvojumu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu
Nr.3673. Šā likumprojekta garo un sarežģīto nosaukumu, kuru nupat jums nolasīja
Saeimas priekšsēdētājs, es neatkārtošu, bet vienīgi atgādināšu, ka jautājums ir
par tabakas kontrabandu, kas no Japānas Tabakas korporācijas ilgstoši nonāca Eiropas
Savienībā. Likumprojektā runāts par tām attiecībām, kādas būs starp šo lielo
uzņēmumu un Eiropas Savienību. Kopumā mēs esam pievienojušies visiem attiecīgajiem
dokumentiem.

Kā jūs atceraties, kolēģi, mēs par likumprojektu jau nobalsojām
pirmajā lasījumā.

Otrajam, galīgajam, lasījumam Ārlietu komisija ir saņēmusi vienu
priekšlikumu. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš pēc būtības redakcionāli
precizē likumprojekta 4.pantu, un Ārlietu komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Bērziņš. Kolēģi! Vairāk priekšlikumu nav saņemts. Lūdzu jūs
nobalsot likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto likumprojektu otrajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju
atbalsta likumā”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Inta Feldmane.

I.Feldmane (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija trešajā
lasījumā izskatīja likumprojektu „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju
atbalsta likumā”.

Uz trešo lasījumu tika iesniegts un izskatīts viens priekšlikums.
Tas ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Feldmane. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā,
galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Bezdarbnieku un
darba meklētāju atbalsta likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Civilprocesa likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Solvita Āboltiņa.

(No zāles dep. J.Dobelis: „Tikai nerunā gari!”)

S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi un Dobeļa kungs! Mēs skatām vienu no
juridiskās sistēmas pamatlikumiem. Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”,
dokumenta numurs 3676.

Uz trešo lasījumu likumprojektam „Grozījumi Civilprocesa
likumā” tika saņemti 169 priekšlikumi.

1. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 2. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 3. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts,
precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 4. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts,
precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 5. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts,
redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 6. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts,
redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds debatēs deputātam
Valērijam Agešinam.

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Ekonomiskās krīzes apstākļos es aicinu
nepalielināt valsts nodevas par prasības pieteikumiem, kurus iesniedz tiesā, un aicinu
neatbalstīt tieslietu ministra Bērziņa priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums krietni palielināt visas
nodevas, kas saistītas ar civilprocesu, parādījās mūsu komisijā pirms trešā
lasījuma. Nekāda konceptuāla pamatojuma šim priekšlikumam no tieslietu ministra puses
nebija. Diemžēl tāds ir šīs ministrijas darba stils! Situācijā, kad ir inflācija,
pieaug bezdarbs un krietni samazinās arī algas, šis priekšlikums ir acīmredzami
prettautisks, un es aicinu neatbalstīt nevienu no šiem 12, man šķiet, analoģiskajiem
priekšlikumiem un balsot arī pret likumprojektu kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Jurim Sokolovsksim.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Mēs gribam atkal tiesas padarīt par tādu elitāru
vietu, kur var vērsties tikai izredzētie, kuriem ir nauda. Atcerēsimies situāciju,
kāda bija deviņdesmito gadu sākumā, kad tiesību sistēma gandrīz nedarbojās un
cilvēki vērsās pie bandītiem, lai saņemtu kādu… it kā tādu tiesvedības
surogātu!

Godātie kolēģi! Vai, palielinot šīs valsts nodevas tik būtiski,
tie cilvēki, kuri ir maznodrošināti, varēs tās samaksāt? Vai viņiem būs pieejama
šī tiesu sistēma?

Godmaņa kungs vakar teica, ka viņam ir plāns, kā pārveidot valsts
pārvaldi, un ka viņš plāno izveidot valsts SIA. Varbūt grib arī tiesas pārveidot
tādā veidā par valsts SIA, lai tās pašas pelnītu sev naudu? Es domāju, ka šis
lēmums nav pareizs un pēc kāda laika mums nāksies šo lēmumu grozīt un samazināt
šīs nodevas, tāpēc aicinu nepieļaut šo kļūdu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Mums Juridiskajā komisijā bija liela diskusija par
šo jautājumu. Buzajeva kungs jau teica, ka tas, no vienas puses, ir konceptuāla
rakstura jautājums – tik būtiski palielināt šīs nodevas. Valsts nodevas šajā
gadījumā tiek, manuprāt, nesamērīgi palielinātas: no 100 procentiem – 150 procentu
apjomā. Un nevarētu teikt, ka tās visu laiku patiešām būtu bijušas pietiekami
lielas, jo ir atsevišķa cilvēku kategorija, kuri tiesāšanos pārvērš sev par
vaļasprieku. Nu, latviešu valodā runājot, vaļasprieku. Citādi jūs to saucat par
hobiju.

Ir jābūt samērīgām šīm nodevām, jo, ņemot vērā, ka tagad
notiek dažkārt lielas parādu piedziņas, pašreizējais tiesiskais regulējums,
manuprāt, nav samērīgs. Un šajā sakarā uzņēmēji man ir teikuši, ka, ņemot
vērā, ka viņu intereses tiek būtiski aizskartas, viņi varētu par šo normu vērsties
Satversmes tiesā.

Tāpat arī varētu vērsties Satversmes tiesā mazturīgie cilvēki,
lai gan atsevišķos gadījumos viņi ir atbrīvoti no šīm nodevām.

Faktiski mums būtu jāapsver, vai šie grozījumi, kas ir tik ļoti
radikāli, nav pretrunā ar Satversmes 92.pantu, kas piešķir tiesības uz taisnīgu
tiesu ikvienam cilvēkam.

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu un arī tos turpmākos, kas
tik radikāli palielina šo apmēru.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāte Āboltiņa vēlas ko
piebilst?

S.Āboltiņa. Jā, šie jautājumi izraisīja debates arī Juridiskajā
komisijā, un deputāti savu dažādo vērtējumu izteica balsojot. Tas pamatojums,
kāpēc Tieslietu ministrija ir iesniegusi šos grozījumus, ir saistīts ar Latvijas
saistībām pret Starptautisko Valūtas fondu, ņemot šo aizņēmumu. Līdz ar to šie
bija tie argumenti, kāpēc šādi grozījumi ir iesniegti.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – tieslietu ministra Bērziņa
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 36, atturas – 3. Priekšlikums atbalstīts.

S.Āboltiņa. 7. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums.
Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Borisam
Cilevičam.

B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Es neatkārtošu iepriekšējā runātāja
argumentus, bet gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka tieši šajos grozījumos ir runa
par prasībām, kurām nav mantiska rakstura. Tātad, iesniedzot prasību tiesā šajā
pantā paredzētajos gadījumos, prasītājs necer iegūt kaut kādu mantu. Un kāpēc
arī šajos gadījumos tik būtiski jāpalielina tā nodeva?

Nav noslēpums, ka tieši tiesu efektivitāte ir viens no vājākajiem
posmiem mūsu valsts pārvaldē, un par to mums visu laiku pārmet. Taisnīgumam jābūt
pieejamam. Palielinot nodevas tik būtiski, mēs faktiski ļoti būtiski samazinām tiesu
pieejamību. Tiesas nav tirgus elements. Tas nav veids, kādā valsts var papildināt
valsts budžetu. Un es patiešām domāju, ka tas palielinājums absolūti nav samērīgs
un mums ļoti skaidri jāapzinās, ka, atbalstot šo priekšlikumu, mēs padarām tiesas
mazāk pieejamas cilvēkiem arī tajos gadījumos, kuri nav saistīti ar komercdarbību,
nav saistīti ar kaut kādām mantiskām interesēm.

Es aicinu jūs neatbalstīt šo priekšlikumu, jo tas nav tas veids,
kādā var uzlabot budžeta stāvokli.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? (No
zāles dep. J.Dobelis: „Nu jau pietiek!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. –
tieslietu ministra Bērziņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 38, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

S.Āboltiņa. 8. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums.
Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 9. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums.
Atbalstīts, redakcionāli precizējot…

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Par 8.priekšlikumu tomēr deputāts
Šadurskis lūdz balsojumu… (No zāles dep. J.Dobelis: „Bija jau par vēlu!”) Nav.
Nav par vēlu! Tas – pirmkārt.

Otrkārt, ar sēdes vadītāju nestrīdas. (No zāles dep.
J.Dobelis: „Es gribu tiesāties!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – tieslietu ministra Bērziņa
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 35, atturas – 2. Priekšlikums atbalstīts.

S.Āboltiņa. 9. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums.
Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 9. – tieslietu ministra priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 35, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

S.Āboltiņa. 10. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums.
Atbalstīts, redakcionāli precizējot. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 10. – tieslietu ministra priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 37, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

S.Āboltiņa. 11. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums.
Atbalstīts, redakcionāli precizējot. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 11. – tieslietu ministra priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 37, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

S.Āboltiņa. 12. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums.
Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 12. – tieslietu ministra priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 38, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

S.Āboltiņa. 13. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums.
Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 13. – tieslietu ministra priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 35, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

S.Āboltiņa. 14. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums.
Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 14. – tieslietu ministra priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 35, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

S.Āboltiņa. 15. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums.
Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 15. – tieslietu ministra priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 35, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

S.Āboltiņa. 16. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums.
Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 16. – tieslietu ministra priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 37, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

S.Āboltiņa. 17. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts,
redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 17. – tieslietu ministra priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 37, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

S.Āboltiņa. 18. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts,
redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 18. – tieslietu ministra priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 37, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

S.Āboltiņa. 19. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts,
redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 19. – tieslietu ministra priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 38, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

S.Āboltiņa. 20. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts,
redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. – tieslietu ministra priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 37, atturas – nav.
Priekšlikums atbalstīts.

S.Āboltiņa. 21. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts
daļēji un iekļauts 22. – Juridiskās komisijas priekšlikumā. (No zāles dep.
J.Dobelis: „Nevajag balsot, cik ilgi var?”)

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 23. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 24. – tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 25. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 26. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts,
redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 27. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 28. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 29. – deputāta Kāposta priekšlikums. Nav
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

S.Āboltiņa. 30. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 32. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 33. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 34. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts,
redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 35. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 36. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 37. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 38. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 39. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 40. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 41. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts,
redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 42. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts
daļēji un iekļauts 43. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. Nākamais ir 44. – tieslietu ministra priekšlikums
(57.lappusē). Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 45. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 46. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 47. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 48. – deputāta Imanta Valera priekšlikums.
Atbalstīts daļēji un iekļauts 49. – Juridiskās komisijas priekšlikumā, kurš ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 50. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 51. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 52. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 53. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 54. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 55. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 56. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 57. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 58. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 59. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 60. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 61. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 62. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 63. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. Komisija atbalstījusi arī 64. – Juridiskā biroja
priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 65. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 66. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 67. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 68. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 69. – bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika
priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 70. – bērnu un ģimenes lietu ministra priekšlikums.
Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 73.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 71. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 72. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 73. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 74. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 75. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 76. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 77. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 78. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 79. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 80. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 81. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 82. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 83. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 84. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 85. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 86. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 87. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 88. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 89. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 90. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 91. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 92. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 93. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 94. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 95. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 96. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 97. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 98. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 99. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 100. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 101. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 102. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 103. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 104. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 105. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 106. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 107. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 108. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 109. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 110. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 111. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī
guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 112. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 113. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 114. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 115. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 116. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 117. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 118. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 119. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 120. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 121. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 122. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 123. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 124. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 125. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 126. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 127. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 128. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 129. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 130. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 131. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 132. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 133. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 134. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 135. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 136. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 137. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 138. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 139. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 140. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 141. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 142. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 143. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 144. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 145. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 146. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 147. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 148. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 149. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 150. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 151. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 152. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 153. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 154. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 155. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 156. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 157. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 158. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 159. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 160. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 161. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 162. – tieslietu ministra priekšlikums. Arī ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 163. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 164. – Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. Arī 165. – Juridiskās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 166. – tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 167. – Juridiskās komisijas priekšlikumā, kurš ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 168. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir
atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 169. – Juridiskās komisijas priekšlikums – par
likuma spēkā stāšanos. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Un
Juridiskā komisija atbalstīja likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”
trešajā, galīgajā, lasījumā, ko es lūdzu darīt arī Saeimai. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa
likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 22, atturas – 4. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”.
Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Atbildīgā komisija, sagatavojot otrajam
lasījumam likumprojektu „Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”, izvērtēja
piecus priekšlikumus.

1. – frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikums, kura būtība ir
šāda. (No zāles dep. J.Dobelis: „Mums taču ir uzrakstīts visiem!”) Proti,
iekļaut Valsts pārvaldes iekārtas likumā normu, kas nosaka, ka valsts sekretāra
mēnešalgai ir piemērojams koeficients 0,8. Pēc ilgām un garām debatēm atbildīgā
komisija minēto priekšlikumu neatbalstīja, un ne jau tā iemesla dēļ, ka
priekšlikums nebūtu loģisks. Protams, šobrīd ir zināma disproporcija algu lielumā
ministrijās un kopumā valsts pārvaldes iestādēs, bet, kā mūs informēja Valsts
kanceleja, šobrīd saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu īpaša komisija izstrādā
jaunu speciālu likumu, kas reglamentēs kopumā un kompleksi atalgojuma kompensāciju un
piemaksu sistēmu valsts pārvaldes iestādēs. Tādējādi atbildīgā komisija
uzskatīja, ka Valsts pārvaldes iekārtas likums, kurš ir, ja tā varētu teikt,
konceptuāls un „jumta” likums, nav tas, kurā būtu jāreglamentē tāda detaļa kā
valsts sekretāra mēnešalgas lielums, kaut gan pēc būtības atbildīgās komisijas
deputātu vairākums konceptuāli atbalsta šādu sistēmisku pieeju.

Tādējādi šis priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu.

Es atvainojos. Jūs par procedūru, Kučinska kungs? Mēs jau esam
tikuši līdz balsošanai.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – frakcijas
„Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 42, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Tātad 2. – frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikums
– ir skatāms kontekstā ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
3.priekšlikumu, kuru atbildīgā komisija konceptuāli atbalstīja. (No zāles:
„Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Mārim Kučinskim.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Jānis Lagzdiņš jau
pieminēja par topošo likumu, kurš arī šo algu sistēmu valsts pārvaldē sakārtos.
Mēs, protams, atzīstam to un ir jāatzīst, ka tas, kas ir noticis pēdējos gados, kad
diezgan neprognozējami un neadekvāti ir aizgājušas gan algas uz augšu, gan šī
starpība starp zemāko līmeni un augstāko ir neproporcionāla… ka sistēmā ir
vajadzīga kārtība.

Tajā pašā laikā es gribu vērst uzmanību uz to, ka nav nekā
bīstamāka, kad tā strauji no viena grāvja iesoļo otrā grāvī. Un šis 2. un
3.priekšlikums, ko komisija atbalstīja, nosaka it kā ļoti normālu un nevainīgu
koeficientu – 0,6, kas ministra padomniekam, kuram, protams, nevar būt ministra alga,
normālā situācijā būtu arī pieņemams, bet šobrīd, kā mēs zinām, ministra alga
ir apmēram divarpus reizes zemāka nekā noteikta likumā. Ņemot vērā ekonomiskos
apstākļus un šobrīd esošo ekonomisko krīzi, arī Saeimas deputātiem, arī
ministriem vēl par 15 procentiem ir samazināta alga. Redziet, ir liela starpība, vai to
dara politiķis, kurš ir spiests to darīt un strādāt šajā amatā vienkārši
tāpēc, ka viņu ir ievēlējuši, un kura motivācija ir bieži vien pavisam cita.

Un otra lieta ir padomnieks, kas ir jāpieņem darbā. Un, ja mēs
tagad stādāmies priekšā, ka ar šo likumprojektu ministriem, kas tagad atalgojuma
ziņā ir atgriezušies – es varu minēt faktus – 2002.gada līmenī ar algu 1250 latu
pēc nodokļu nomaksas, padomnieks jāpieņem ar algu apmēram 650 latu. Un, ja viņš
grib augsta līmeņa speciālistu, tad man ir jautājums: vai tāds atradīsies? Jo es
gribētu teikt, ka tie speciālisti uzreiz ir astoņās vietās. Šādi piemēri, protams,
ir, bet tie ir ļoti negatīvi un, es domāju, nākotnē izskaužami. Un šis pats likums
nosaka, ka turpmāk tikai divās valsts iestādēs darbinieks, arī šie padomnieki,
varēs strādāt, savietojot ar radošo pasniedzēja darbu.

Bet es aicinu šo likumprojektu pagaidām neatbalstīt, pagaidīt,
līdz tiek sakārtota visa sistēma, jo man ir bail, ka ar šādiem koeficientiem un
populismu mēs varam nonākt… Bija tāds ļoti interesants piemērs, ka viens ministrs
gribēja savu šoferi ņemt sev par padomnieku. Protams, pat šāda līmeņa padomnieks
varētu būt… Bet nevajag soļot no viena grāvja otrā. Mēs visi gribētu, lai
ministriem padomnieki būtu augsta līmeņa zinātnieki, speciālisti, tie, kas patiešām
visu saprot, un es ļoti apšaubu, ka viņu atalgojumam jābūt šādā līmenī.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es ar lielu interesi klausījos Kučinska kunga
argumentāciju, jo, skatoties, kā komisija ir atbalstījusi vai neatbalstījusi to vai
citu priekšlikumu, es šeit redzēju zināmu nekonsekvenci. Jo valsts sekretāram – ne,
bet padomniekam – tā kā jā.

Kučinska kungs ieviesa pilnīgu skaidrību. Izrādās, ka viedie
prāti Saeimā domā, ka vispār ne. Un „Jaunais laiks” kā tipiska opozīcijas
partija, kura, protams, ir nonākusi opozīcijā līdzīgi tam, kā jebkura cita
opozīcijas partija savas intelektuālās mazspējas dēļ, jo mums Saeimā ir 53 gudri
cilvēki un 47 nu diemžēl ne… To mēs šeit dzirdam katru dienu… Un opozīcijas
priekšlikumu noraidīšana parasti notiek ar šādu argumentāciju. Ja šis priekšlikums
nav tiešām tas labākais, tad argumentācijai ir jābūt pēc būtības. Ja šis
priekšlikums ir pareizs, tad noraidīšana parasti ir ar argumentāciju: vai nu ne šajā
likumā, bet citā likumā, ko precīzi izteica ziņotājs par šo likumprojektu, vai arī
noraidīsim ar argumentāciju: ne tagad, bet vēlāk, ko izteica Kučinska kungs.

Ja priekšlikums ir pareizs un arī ļoti būtisks, tad noraida bez
jebkādas argumentācijas. To mēs jau šeit, Saeimā strādājot, esam ievērojuši.

Bet tagad mazliet par Kučinska kunga teikto.

Par ministru var strādāt jebkurš, ar jebkuru algu, un to jau
Kučinskis arī pateica, jo viņu vada cita motivācija. (No zāles dep. V.A.Krauklis:
„Patriotisms!”) Jā, bet padomdevējam tomēr ir kaut kas jāsaprot un ir
jānoalgo speciālists, un speciālists ir jānoalgo par normāli labu algu.

Bet iedomāsimies tagad situāciju, ka jebkura persona ir tikusi par
ministru un padomdevējs tiešām ir inteliģents cilvēks. Tad kā lai ministrs izvērtē
padomdevēja sniegtos padomus? Nu, ja padomdevēja intelekts… ministra intelekts… nu,
tā kā jebkuram šeit.

Godātie kolēģi! Koeficients 0,6 starp šiem intelektiem ir ļoti
noderīgs: ja ministrs ir muļķis, tad viņam nevajag arī ļoti gudru padomdevēju, jo
tad viņš vienkārši nespēs neko saprast, ko padomdevējs runā. Tāpēc, kolēģi,
šī koeficientu sistēma 0,8 un 0,6 ir ļoti pareiza. (No zāles dep. V.A.Krauklis:
„Ar noteikumu, ka ir normāla ministra alga!”)

Es iesaku atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Mārim Kučinskim, otro
reizi.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Jā, cienītais deputāta kungs! Es gan nedzirdēju lielus argumentus,
bet viena piezīme.

Nevienu brīdi es neesmu domājis, ka ministra motivācija ir tā, ka
viņš ir muļķis vai arī tikai tāpēc viņš iet tur sēdēt. Ja jūs tiešām gribat
tādus principus ieviest, tā ir jūsu problēma. Ministram ir tomēr… viņš ir
politiķis zināmā mērā, un viņam ir jāiet un jācīnās, un jādara. Bet padomnieka
jautājums ir mazliet cits. Tā ka man ir liels lūgums nākamreiz tomēr runāt ar
argumentiem, nevis kaut kādā ziņā tikai ar emocijām.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Godātais Kučinska kungs! Es jums pilnībā
pievienojos, ka konsultatīvajām amatpersonām – padomniekiem – ir jābūt
kvalificētiem speciālistiem, bet es tomēr gribētu iebilst savam frakcijas kolēģim
Kārlim Šadurska kungam. Var gadīties, ka politiķis ministrs… ka tiešām viņam šī
kvalifikācija ir zemāka, bet toties viņš ir profesionāls politiķis, un viņam
attiecīgajā jomā tomēr ir nepieciešams profesionāls padomdevējs. Šeit ir jābūt
līdzsvaram.

Bet ko noklusēja Kučinska kungs?

Kučinska kungs noklusēja, ka mūsu valstī ir atsevišķas šīs
konsultatīvās amatpersonas. Ja mēs skatāmies, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta
mājaslapu, šo, publiski pieejamo informāciju, tad redzam, kas pelna, kas ir saņēmuši
algas divas reizes, trīs reizes vai četras reizes vairāk nekā Kučinska kungs, nekā
šeit vienmēr replikas izsakošais Dobeļa kungs un visi pārējie. Ņemot vērā šo
speciālo likumu, uz kuru mēs ceram kā uz kādu atpestīšanu no šīs ačgārnības,
nākamais likums būs Interešu konflikta novēršanas likums, un tajā ir mēģināts
kaut ko ierobežot. Es skatījos… Es jums varu nosaukt… Visi šie padomnieki ir
bijuši arī šajās valsts akciju sabiedrībās un SIA padomēs vai valdēs. Viņiem
šīs izpeļņas atsevišķos gadījumos patiešām nav, jo viņiem visiem ir vadības
līgumi, bet tagad nebūs. Viņiem varbūt bija kādi 2 tūkstoši, tad 20 tūkstoši
gadā, bet kopā gadā viņiem bija vismaz 40 tūkstoši, ja ministram vidējā alga… Es
nesaukšu uzvārdus. Vadības līgumu vairs nav, bet es zinu, ka ir izdarīti grozījumi
arī Ministru kabineta noteikumos, kas paredz atalgojumu, mēģinot sakārtot šīm
saimēm, kas ir noteiktas… manuprāt, tur ir iztaisītas diezgan viltīgas šķēres,
kur nespeciālistam ir grūti orientēties, bet tik bēdīgā situācijā jau nu šie
padomnieki nav.

Vēl otra lieta. Es gribētu ministrus tomēr aicināt par padomniekiem
pieņemt nevis kādas savas jaunatnes organizācijas biedrus, bet patiešām kompetentus
speciālistus, kas ir spējīgi sniegt padomus, jo pašreizējā ekonomiskajā situācijā
mums par padomniekiem tiešām ir nepieciešami speciālisti. Es tomēr aicinātu
atbalstīt komisijas priekšlikumu, kas ir saprātīgs.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāts Lagzdiņš vēlas ko
piebilst?

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Komisijas sēdē bija līdzīgas debates
kā šobrīd sēdē. Tomēr ar ievērojamu balsu pārsvaru komisija konceptuāli
atbalstīja frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikumu un precizēja to redakcionāli
trešajā lasījumā. Tādējādi tiem deputātiem, kuri grib atbalstīt šo ideju, ir
jābalso „par” trešo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu uzmanību! Jautājums ir
tāds, vai, ņemot vērā to, ka 2. – „Jaunā laika” priekšlikums – faktiski
vārds vārdā sakrīt ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 3.priekšlikumu,
„Jaunais laiks” uzstāj balsot par 2.priekšlikumu? Jautājums vienīgi, kurā likuma
25.panta daļā šī norma tiek iestrādāta. Neuzstāj balsot par 2.priekšlikumu.
Jautājums: vai deputāti pieprasa balsojumu par 3.priekšlikumu? (No zāles: „Jā!
Pieprasa!”) Deputāti pieprasa balsojumu par 3.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 17, atturas – 5. Priekšlikums atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 4. – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas
priekšlikums par 25.panta otro daļu, kas reglamentē pabalsta apmēru, kas izmaksājams,
konsultatīvajām amatpersonām, izbeidzot darba attiecības. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. Līdz ar to es aicinu komisijas vārdā atbalstīt
likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Valsts
pārvaldes iekārtas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā

pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.

J.Lagzdiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.februāris.

Sēdes vadītājs. 20.februāris vai 12.?

J.Lagzdiņš. 20.februāris.

Sēdes vadītājs. 20.februāris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta
novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Sagatavojot otrajam lasījumam likumprojektu „Grozījumi likumā
„Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, atbildīgā
komisija izskatīja un izvērtēja kopumā 10 priekšlikumus.

1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums, ar kuru tiek
izslēgts likumprojekta pirmajā lasījumā iekļautais 1.pants. Ir atbalstīts, bet
vienlaikus atbildīgā komisija sadarbībā ar Juridisko biroju piedāvā 5., 6. un
7.priekšlikumu, ar kuriem tiek reglamentētas tās idejas un tās normas, kas pirmajā
lasījumā pieņemtas kā 6.panta otrā daļa.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Nākamais ir 3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. Arī 4. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums par 7.pantu. Ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. Arī 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji
atbalstīts un iekļauts 7. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 8. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 9. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – attiecas uz administratīvi teritoriālo reformu. Un arī ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 10. un pēdējais – atbildīgās komisijas
priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. Līdz ar to atbildīgās komisijas vārdā aicinu
atbalstīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” otrajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav.
Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.

(No zāles dep. I.Kalniņš: „Nevajag trešo lasījumu!”)

J.Lagzdiņš. Arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 20.februāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un
nodevām””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Likumprojektam, kuru mēs
izskatām, ir numurs 1062, pateikšu tā ātrāk – „Grozījumi likumā „Par
nodokļiem un nodevām”” pirmajā lasījumā. Un likumprojekts reglamentē darījumus
ar skaidru naudu, ko var un ko nevar darīt.

Arī nākamais likumprojekts ir „Grozījumi likumā „Par nodokļiem
un nodevām””, bet atbildīgā komisija tos nevarēja apvienot vienā, jo attiecībā
uz šo likumprojektu līdz 1.jūlijam ir spēkā Ministru kabineta noteikumi, turklāt tur
ir virkne normu, kas ir jāpārnes uz pieņemamo likumu.

Tā ka es komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā. (Starpsauciens
no zāles.)

Nē, nevar steidzīgi!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
nodokļiem un nodevām”” ar reģistrācijas numuru 1062 pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 1, atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Leiškalns. Paldies.

Šeit mums ir nepieciešams 18.februāris. 18.februāris šajā gadā.

Sēdes vadītājs. 18.februāris. Deputāti neiebilst.

Nākamais likumprojekts ar tādu pašu nosaukumu – „Grozījumi
likumā „Par nodokļiem un nodevām””. Tā reģistrācijas numurs ir 1069.
Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Likums ar tādu pašu
nosaukumu – „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””. Un šeit
Ministru kabinets iesaka papildināt 11.panta 87.punktu ar normu, kas izriet no Eiropas
Savienības direktīvām. Tā ir norma par starptautiskās tirdzniecības apdraudētu
savvaļas dzīvnieku reģistrēšanu. Tātad šeit ir iekļauta reģistrēšanas nodeva.

Atbildīgā komisija aicina atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” ar reģistrācijas numuru 1069
pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Leiškalns. Paldies, dāmas un kungi! Tātad šeit priekšlikumu
termiņi… jūsu priekšlikumus mēs gaidīsim līdz 9.februārim – šogad.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Par grozījumiem Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības
likumā atbildīgā komisija saņēmusi piecus priekšlikumus. Visus ir iesniedzis
Juridiskais birojs.

1. – par 1.panta pirmo daļu. Juridiskās komisijas redakcija ir
guvusi komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Arī 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums par šo pašu
pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbildīgā
komisija to ir atbalstījusi 1.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Arī 4. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija, šo
priekšlikumu atbalstot, tomēr ir ņēmusi un redakcionāli precizējusi to. Aicinu
atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Un par šo pašu 1.pantu ir 5. – Juridiskā biroja
priekšlikums, kas ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” otrajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.

K.Leiškalns. Paldies. Atbildīgā komisija mīļi gaidīs jūsu
priekšlikumus līdz 9.februārim – šogad.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un
atzīmējamām dienām””, otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts
Oskars Kastēns.

O.Kastēns (LPP/LC frakcija).

Labdien, cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.3652.
Kopumā mums ir 11 priekšlikumi.

1.priekšlikums – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums, kas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Kastēns. 2. – PCTVL frakcijas priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Valērijam Buhvalovam.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Daudziem droši vien ir zināms latīņu teiciens:
„Piliens izdobj akmeni ne ar spēku, bet pa mazam krītot.” Frakcija PCTVL jau ne
pirmo reizi šai Saeimai ir iesniegusi likumprojektu, kas paredz vairāku Latvijas krievu
kopienai nozīmīgu svētku iekļaušanu svētku dienu sarakstā, un iesniegs vēl un
vēl, kamēr tas sasniegs dzirdīgas deputātu ausis.

Un šoreiz atkal par pareizticīgo Ziemassvētkiem un Lieldienām. Jā,
mēs visi zinām, ka tikai dažas baznīcas, ieskaitot krievu, turpina atzīmēt
Ziemassvētkus un Lieldienas pēc Jūlija kalendāra, taču šie svētki ir ļoti
nozīmīgi visiem Latvijas pareizticīgajiem, starp kuriem ir pietiekami daudz arī
latviešu. Kopumā Latvijā pašreiz ir aptuveni 358 000 pareizticīgo un
vecticībnieku draudžu locekļu un 119 pareizticīgās Baznīcas draudzes.

Tā ir viena no trim lielākajām reliģiskajām konfesijām Latvijā,
un vienīgais kanonizētais kristiešu svētais starp Latvijas iedzīvotājiem ir
pareizticīgo arhibīskaps Jānis Pommers.

Dažos pareizticīgo dievnamos dievkalpojumi pilnībā tiek noturēti
latviešu valodā. Tā ir Rīgas Debesbraukšanas baznīcā, kuras draudzes loceklis
kādreiz bija dzejnieks Aleksandrs Čaks, Kolkas Kristus Piedzimšanas baznīcā, Kosā,
Ainažos, Salacgrīvā, Nītaurē, Limbažos, Jēkabpilī un citur.

Godātie kolēģi! Šajos valstij grūtajos laikos reliģija daudziem
cilvēkiem varbūt ir pēdējais patvērums no samilzušajām ekonomiskajām problēmām,
tāpēc aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumus un dāvāt ticīgajiem šos svētkus.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam. (No zāles dep.
J.Dobelis: „Tev nav ko darīt?”)

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šis PCTVL frakcijas
priekšlikums pilnībā sakrīt ar veselu likumprojektu, kuru mēs ar balsu vairākumu
nodevām komisijām decembrī. Mēs, protams, nevaram prognozēt Sabiedrisko lietu un
cilvēktiesību komisijas rīcību, un tas bija rezerves variants. Diemžēl komisija
noraidīja gan mūsu priekšlikumu, gan minēto likumprojektu, un nekādas alternatīvas
no komisijas puses nav. Varbūt var piekrist, ka divas svētku dienas pareizticīgajiem ir
par daudz, varbūt var atzīt šīs mūsu svētku dienas par atzīmējamām dienām, bet
diemžēl komisijas rīcība ir pilnībā destruktīva, noraidot, un viss. It kā
pareizticīgie nebūtu cilvēki. It kā tā nebūtu varbūt vislielākā no visām trim
lielākajām kristiešu konfesijām.

Es tomēr aicinu šo likumprojektu iesniedzējus izmantot reglamentu:
ja šodien šis priekšlikums netiks atbalstīts, izmantot reglamenta iespējas un
pieprasīt sava likumprojekta izskatīšanu šeit, Saeimā, neskatoties uz to, ka
atbildīgā komisija šo likumprojektu noraidīja.

Un es aicinu atbildīgās komisijas locekļus: ja jums nepatīk mūsu
priekšlikumi, tad šā likumprojekta trešajam lasījumam vai alternatīvā likumprojekta
pirmajam lasījumam tomēr vajadzētu aizstāvēt pareizticīgo cilvēku tiesības, jo
šī pareizticīgo kopiena jau simts gadus eksistē Latvijā un ir ļoti lojāla valstij.

Paldies. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Godātie kolēģi, varētu varbūt mazliet klusāk visi uzvesties…

Vārds debatēs deputātam Oskaram Kastēnam. (No zāles dep.
A.Bērziņš (ZZS): „Pasaki, kā ir īstenībā!”)

O.Kastēns (LPP/LC frakcija).

Es šoreiz runāšu kā deputāts, nevis kā komisijas
priekšsēdētājs, lai pateiktu savu viedokli.

Pirmkārt, es gribu pateikt to, ka, ja jau PCTVL tagad rindā kāpj
runāt par šo svētku svarīgumu, jums arī laicīgi vajadzēja atnākt uz komisiju, kad
mēs apspriedām šos jautājumus, jo tur bija klāt gan Juridiskais birojs, gan
deputāti, bet neviens no jūsu deputātiem tā arī neatnāca. Tas nozīmē to, ka jums
laikam svarīgāk ir parunāt šeit, nevis strādāt komisijā.

Punkts numur divi. Lai nerastos iespaids, ka koalīcija ir kā Grinčs,
kas grib nozagt pareizticīgo Ziemassvētkus, es gribu pateikt, ka pret šo priekšlikumu
ļoti stingri nostājās Juridiskais birojs. Un, ja mēs paskatāmies uz likumu pēc
būtības, tad faktiski jau pie atzīmējamām dienām ir rakstīts viens būtisks
teikums, ka pareizticīgie, vecticībnieki un pie citām konfesijām piederošie ticīgie
Lieldienas, Vasarsvētkus un Ziemassvētkus atzīmē šo konfesiju noteiktajās dienās.
Un man personīgi arī šķiet, ka, raugoties uz situāciju, kāda ir valstī, mēs
nevaram atļauties arī desmitiem miljonu zaudējumus dēļ tā, ka tā ir brīva diena.

Es ar lielu cieņu izturos pret pareizticīgajiem un pret tiem
datumiem, kuros viņi svin savus reliģiskos svētkus – gan Lieldienas, gan
Ziemassvētkus, taču šajā gadījumā es uzskatu, ka mums varbūt būtu jāmeklē cits
risinājums, nevis, teiksim, jānosaka šī diena par brīvdienu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izskatot šo priekšlikumu, ir ārkārtīgi
grūti izvairīties no kārdinājuma izmantot citādi domājošo argumentāciju pilnīgi
citiem mērķiem, to sagrozot. Uzreiz teikšu, ka tie, kas komisijā balsoja „pret”
šo priekšlikumu, un es starp tiem, nebūt nevēršas ne pret kādu reliģiju kopumā, ne
pret pareizticību kā vienu no konfesijām, ne arī pret kādu noteiktu etnisku,
lingvistisku vai reliģisku kopienu, bet vadās pēc pavisam citiem apsvērumiem. (No
zāles: „Kādiem?”)

Pirmais. Šajā likumā tiek noteikti Latvijas valsts svētki, un
Latvijas valstī, kā zināms, mēs veidojam vienotu sabiedrību, un viena no šīs
vienotās sabiedrības pamatpazīmēm ir arī kopīgi svētki. Un šajā likumā noteikts,
ka mēs kopīgi atzīmējam gan Jauno gadu (No zāles dep. V.Orlovs: „8.martu!”),
gan Eiropas dienu, gan arī šīs atzīmējamās dienas – 14.jūniju, 17.jūniju,
25.martu, jo visas šīs dienas saistās ar mūsu valstij nozīmīgiem datumiem, diemžēl
gan pozitīvā, gan negatīvā nozīmē svarīgiem.

Tātad šajā likumā, vēlreiz atkārtoju, mēs nosakām valsts
atzīmējamās un atceres dienas un svētkus, nevis reliģiskos svētkus.

Otrs arguments. Kvantitāte nekad nav kritērijs cilvēktiesību
ievērošanai. Tas, ka pareizticīgo un vecticībnieku, kopā ņemot, Latvijā ir
skaitliski vairāk nekā, piemēram, Mozus ticīgo vai musulmaņu, nevarētu būt iemesls
ekskluzīvām tiesībām uz reliģiskajiem svētkiem.

Mūsu likumā ir ļoti labs formulējums. Pareizticīgie,
vecticībnieki un pie citām konfesijām piederošie ticīgie Lieldienas, Vasarsvētkus un
Ziemassvētkus atzīmē šo konfesiju noteiktajās dienās. Tas taču likumā ir, un šo
formulējumu, protams, nav liegts izmantot nevienam.

Trešais. Komisija izteica gatavību pārskatīt arī šo formulējumu,
šo konkrēto konfesiju nosaukšanu, respektīvi, „pareizticīgie un vecticībnieki”,
un to paplašināt. Tātad vārdi „pie noteiktām reliģiskajām konfesijām piederošie
Lieldienas, Vasarsvētkus un Ziemassvētkus” būtu jāaizstāj ar vārdiem „visus
savai konfesijai nozīmīgus svētkus atzīmē tās noteiktajās dienās”. Un tad mums
nebūtu ne diskriminācijas pret noteiktām konfesijām piederošajiem, ne arī tiktu
ekskluzīvi izdalīti Vasarsvētki, Ziemassvētki un Lieldienas. Un šāds formulējums,
šķiet, apmierinātu ikvienu, jo pašreiz jau ir notikusi atkāpe no maksimālās
programmas, tātad jau tiek pieļauti nevis valsts svētki, tātad – brīvdiena, bet
gluži vienkārši – atzīmējamā diena. Tas tiešām būtu jautājums, par ko varētu
runāt.

Tomēr ir vēl viens arguments – vienota sabiedrība ne tikai
Latvijā, bet vienotas nostādnes arī Eiropas Savienībā. Un šeit mēs varam runāt par
tā saukto Austrumu un Rietumu orientāciju. Arī tas ir faktors, kuru vērts pieminēt.
Kā zināms, pareizticība ir izplatīta ne tikai Latvijā, bet arī, piemēram,
Grieķijā un Bulgārijā, taču tur nerodas diskusijas par to, pēc kura kalendāra
Ziemassvētki būtu svinami.

Un pēdējais. Šos argumentus, protams, mēs katrs varam apstrīdēt.
Es nevēlos par to diskutēt. Tāpat kā jau iepriekš noraidu visus iespējamos
apvainojumus necieņā pret kādu no sociālajām grupām. Bet es teikšu tā: mums
Latvijas sabiedrībā diemžēl ir pietiekami daudz faktoru, kas sabiedrību šķeļ,
nevis vieno. Jā, arī 18 gadus pēc neatkarības atgūšanas mūs diemžēl šķir gan
valodas, gan ideoloģiskā barjera. Kāpēc mums ieviest vēl vienu? Kāpēc mums ir
nepieciešams sabiedrību sadalīt tieši pēc Ziemassvētku svinēšanas principa?

Es neuzskatu, ka tas ir vienīgais iespējamais viedoklis. Es pilnīgi
pieļauju citādas domas, bet es, Ina Druviete, personiski uzskatu, ka šāds faktors būs
ļoti nelabvēlīgs sabiedrības integrācijai.

Un vēl vienkārši pārdomām. Mēs daudz runājam par Rietumu un
Austrumu orientāciju. Un tad nu atbildiet katrs sev: vai atsevišķa Ziemassvētku
noteikšana pēc cita kalendāra atbildīs šai Rietumu vai Austrumu orientācijai?

Paldies. Un jau iepriekš saku, ka es noraidu pārmetumus, par kuriem
jūs brīdināju kā par iespējamiem, kas tiks izteikti.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam. Un debates mēs
turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar
balsošanas kartēm.

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, es vēlētos mūsu
visu vārdā sveikt deputātu Vitāliju Aizbaltu apaļajā jubilejā! (Aplausi.)

Un arī mūsu kolēģi Ventu Armandu Kraukli pusapaļajā jubilejā! (Aplausi.)

Un tagad vārds paziņojumam deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātus lūdzu uz sēdi
komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Guntim
Blumbergam.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Godātie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas sēdi mūsu telpās.

Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Andrim
Bērziņam – Zaļo un Zemnieku savienība.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde pēc piecām
minūtēm.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Oskaram
Kastēnam.

O.Kastēns (LPP/LC frakcija).

Cienījamie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti!
Lūdzu uz komisijas sēdi tūlīt, nekavējoties!

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Augustam
Brigmanim.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Pieprasījumu komisijas sēde tūlīt!

Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aigars
Štokenbergs, Sergejs Fjodorovs, Jānis Lagzdiņš, Sergejs Mirskis, Dainis Turlais, Artis
Pabriks un Gunārs Upenieks.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Man būtu lūgums vēlreiz zvanīt, jo te ir ļoti
retas rindas.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Es atgādinu, ka mēs
turpinām skatīt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un
atzīmējamām dienām”” otrajā lasījumā. Un mēs palikām pie 2. – PCTVL
frakcijas priekšlikuma.

Turpinās debates.

Vārds debatēs deputātam Borisam Cilevičam.

(No zāles dep. J.Dobelis: „Vai tiešām nav ko darīt?”)

B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Kolēģe Druviete minēja četrus argumentus pret
šo grozījumu. Diemžēl visi argumenti, visi četri, ir vismaz apšaubāmi.

Pirmais. Druvietes kundze uzskata, ka Ziemassvētku datumi ir valsts
svētki, nevis kādas reliģiskas konfesijas svētki. Piedodiet, tā ir acīmredzama
liekulība. Jā, trīs lielākās kristīgās konfesijas Latvijā svin Ziemassvētkus
dažādās dienās: divas svin decembra beigās, viena svin janvārī. Mēs vienkārši
ņemam un pasludinām: jā, redziet, tie svētki nav saistīti ar tām konfesijām, tie ir
visas valsts svētki. Nu, piedodiet, ko jūs gribat apšmaukt? Piedodiet man tādu valodu.
Šis ir klasiskais piemērs, kas minēts visās cilvēktiesību mācību grāmatās.
Palasiet, lūdzu! Nemēģiniet uzdot melnu par baltu.

Otrais. Kvantitātei nav nozīmes. Arī tas nav patiesība, jo,
protams, visi cilvēki ir absolūti vienlīdzīgi. Mazākumtautību tiesības, arī
reliģisko minoritāšu tiesības, ir individuālās tiesības. Bet šīs tiesības
daudzos gadījumos var īstenot tikai kopā ar citām šai pašai grupai piederošām
personām. Un dokuments, kas arī mums ir saistošs, – Vispārējā konvencija par
nacionālo minoritāšu aizsardzību, ko mēs beidzot ratificējām un kas ir spēkā
Latvijā, runā absolūti skaidru valodu. Un es vienkārši ieteiktu palasīt to, ka
zināmas tiesības ir īstenojamas gadījumos, kad mazākumtautībai piederošās personas
apdzīvo noteiktas vietas vēsturiski vai nozīmīgā skaitā, ja ir pietiekams
pieprasījums. Tātad arī jāpalasa daži dokumenti, nevis jāteoretizē te un jāizdomā
kaut kādas jaunas koncepcijas.

Trešais. Likumā iekļautā norma, kas atļauj pie citām konfesijām
piederošām personām svinēt savus svētkus citās dienās, ir patiešām ļoti dāsna,
un tas ir ļoti labi. Piedodiet, kolēģi, ja mēs tiešām uzskatām, ka dzīvojam
demokrātiskā valstī, tad nevienam nav vajadzīga likuma atļauja, lai svinētu savus
svētkus. Likumā jāieraksta normas, kas ietver sevī zināmas garantijas, piemēram, vai
šī diena ir pasludināta par brīvdienu, vai darba devējam ir pienākums piešķirt
brīvdienu tieši šajā dienā pēc personas pieprasījuma. Nekā tāda mums nav. Šī
norma ir absolūti tukša, deklaratīva un neatbilstoša demokrātiskas valsts
likumdošanas principiem.

Un pēdējais. Rietumu orientācija, Austrumu orientācija… Es
negribu spriest par ģeopolitiku. Man ir skaidra, absolūti skaidra, viena lieta. Tikai
pati reliģiskā konfesija, tikai pati grupa var lemt, kādos datumos svinēt savus
svētkus. Un jebkuri mēģinājumi kaut ko uzspiest, kaut ko diktēt, kaut ko likumā
ierakstīt vai kaunināt: nē, redziet, jūs gribat nepareizās dienās svinēt savus
svētkus… nu, piedodiet, tas absolūti neatbilst elementāras demokrātijas principiem.

Tātad, kolēģi, es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums, bez šaubām, ir vērā
ņemams. Vēl jo vairāk tāpēc, ka jau nākamnedēļ – ceturtdien – Saeima izskatīs
pirmajā lasījumā „Saskaņas Centra” sagatavotu līdzīgu likumprojektu, kuru vēl
pirms pāris nedēļām atbalstīja gan Zaļo un Zemnieku savienības frakcija, gan
LPP/LC.

Un līdz ar to es ierosinu jums, cienījamie kolēģi, it īpaši
Kastēna kungam, kuru var uzrunāt, labāk sagatavoties diskusijai nākamo ceturtdien, jo
es nezinu un nesaprotu, par kādiem 10 miljonu latu lieliem zaudējumiem jūs runājāt,
ja komisija, kuru jūs vadāt, saņēma no Finanšu ministrijas atzinumu, kurā skaidri un
gaiši teikts, ka valsts budžetu, uzņēmējdarbību šis priekšlikums neietekmē un
principā to var atbalstīt. Tas ir Finanšu ministrijas atzinums.

Patiešām, tas ir kaut kas principiāli jauns, tāpēc es ierosinu
nākamceturtdien diskutēt jaunā līmenī. Šis priekšlikums, bez šaubām, ir
atbalstāms.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Acīmredzama vēstures viltošana ir šajā
priekšlikumā. Pilnīga vēstures nezināšana! Un tie, kas te nāk un šito aizstāv,
parāda, ka viņi gluži vienkārši ir tādi nezinīši, un vairāk neko citu.

Kāpēc es tā gribu uzsvērt? Kas te ir rakstīts? 6. un 7.janvāris
– pareizticīgo Ziemassvētki.

Pirmais jautājums – kuru pareizticīgo? Kurai konfesijai viņi
pieder? Kurai baznīcai viņi ir pakļauti? Es gribu atgādināt. Kad pirms 1940.gada
okupācijas svinēja pareizticīgo Ziemassvētkus? To jūs esat aizmirsuši vai tēlojat,
ka esat aizmirsuši. Vienkārši jūs sevi parādāt kā absolūtus analfabētus, kā
vēstures nezinātājus. Un tādiem jums arī vajadzētu palikt!

Paldies Dievam! Es gribu atgādināt vēl, ka šodien ir dažas
draudzes Latvijā, pareizticīgo draudzes, kas nepakļaujas Maskavai, un tās svin
Ziemassvētkus tad, kad katoļi un luterāņi. To jūs arī negribat uzsvērt. Un tāpēc
liecieties mierā un neviltojiet vēsturi!

Ja jūs gribat dabūt cauri savus priekšlikumus, tad vismaz netaisiet
muļķības!

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Guntim Eniņam.

G.J.Eniņš (ZZS frakcija).

Augsti godātie mīļie pareizticīgie un arī citu ticību ticīgie un
visi kristieši! Ir drusku jābrīnās, kāpēc starp pašiem kristiešiem tāda
nesapratne un šķelšanās.

Iekams izskaidrot šo vēsturi…

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Eniņa kungs… Godātie kolēģi,
jūs varētu mazliet klusāk uzvesties! Eniņa kungs, turpiniet!

G.J.Eniņš. Jā, es gribu uzrunāt tieši pareizticīgos, jūsu
spārnu varbūt vairāk. (No zāles dep. J.Dobelis: „Viņi jau visi nav
pareizticīgie!”) Varbūt es pat atvainošos par tik skarbu izteiksmi, kādā te
Dobeļa kungs izteicās. Es pats arī esmu kristīts pareizticīgais… (Zālē
troksnis.) Tā nu izdarīja bez manas gribas un piekrišanas. Es pat vēl atceros, kā
tas notika.

Bet redziet – par to vēsturi, ko Dobeļa kungs teica. Te gluži
vienkārši ir sistēmas nesakritība. Tad, kad Jūlijs Cēzars ieviesa Jūlija kalendāru
– tas notika apmēram 40.gadā pirms mūsu ēras -, zinātne jau bija tik augstu
attīstīta, ka pēc zvaigznēm un Saules varēja sastādīt diezgan precīzu kalendāru.
Tomēr kļūda bija, par kādām minūtēm bija atšķirība, un pagāja zināmi gadi,
līdz 1582.gadā pāvests Gregors ieviesa jaunu kalendāru, lai novērstu kļūdu, jo
neatbilstība jau bija sasniegusi 13 dienas. Tad astronomiem jau bija teleskopi, un
attīstība gāja uz priekšu daudzās valstīs. Pareizais kalendārs ieviesās, bet tas
„atpalika” Krievijā, Sibīrijā. Latvija bija pie Krievijas, un mums mainījās
vecais un jaunais stils tikai 19. un 20.gadsimta mijā. Ja tā turpinātos, tagad jau
atšķirība sasniegtu 14 dienas un, paliekot pie vecā Jūlija kalendāra, pienāktu
laiks, ka mēs pavasarī vai vasarā svinētu Ziemassvētkus.

Un tāpēc es domāju, ka ir dažādas sistēmas – Amerikā,
piemēram, joprojām pastāv pēdas un collas, un Anglijā brauc pa ceļa kreiso pusi -,
bet pasaule iet uz vienotāku sistēmu. Kā nu Dievs radīja šo pasauli, tā zvaigznes
griežas savā sistēmā, un mums ir jāiemācās precīzāk to saprast. Ja jūsu
jautājums ir par to, ka būtu kādi speciāli svētki, kuru nav nevienam citam, ka
pareizticīgajiem ir kāds īpašs datums, tad varētu atbalstīt, bet Ziemassvētki jau
visā pasaulē ir, un visa Eiropa tos svin tad, kad tie ir astronomiski pareizi jāsvin. (No
zāles dep. V.A.Krauklis: „Ir skaidrs!”) Es domāju, ka tas ir tikai laika
jautājums, ka arī Krievija svinēs pēc pareizās astronomiskās vienības tad, kad tas
atbildīs. Krievijai ar laiku tiešām būtu jāsvin pareizajā astronomiskajā laikā,
turklāt vēl jau nav nemaz precīzi zināms, kad Jēzus dzima. Ja tā dziļāk pēta pēc
astronomijas un gadalaikiem, tad tas, domājams, ir bijis septembrī.

Es domāju – vienosimies vienotā svinībā, lai mums tā prieka
kopā ir vairāk visiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Kastēns vēlas ko piebilst?

O.Kastēns (LPP/LC frakcija).

Komisija nav atbalstījusi 2.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 23, atturas – 14.
Priekšlikums atbalstīts.

Turpinām ar 3.priekšlikumu.

O.Kastēns. 3. – PCTVL frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 3. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 36, atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

Turpinām ar 4.priekšlikumu.

O.Kastēns. 4. – PCTVL frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav balsojams. Jā, pēc būtības, patiešām.

O.Kastēns. 5. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Likumā ir minētas veselas
četras genocīda upuru piemiņas dienas – 25.marts, 14.jūnijs, 4.jūlijs un decembra
pirmā svētdiena. Taču, ja likumā dotā visu šo datumu interpretācija atbilstu
īstenībai, tad Latvijā vairs nedzīvotu neviens cilvēks, bet, tā kā mēs tomēr
dzīvojam un diskutējam, tad nav nekādu šaubu par vēstures oficiālās versijas
nepilnību un daļēju neatbilstību patiesībai.

Par Genocīda upuru piemiņas dienu var droši runāt tikai attiecībā
uz 4.jūliju, kad Rīgā tika nodedzināta sinagoga ar visiem cilvēkiem, tajā skaitā
sirmgalvjiem, sievietēm un bērniem, kas bija tajā iekšā.

Latvijas ebreju kopiena hitleriskās okupācijas laikā tika faktiski
pilnīgi iznīcināta.

Runājot par Staļina deportācijām, nedrīkst atzīmēt, ka tām
nebija etniska rakstura. 14.jūnijā tika iznīcināta Latvijas krievu un ebreju kopiena
un starp izsūtītajiem Latvijas minoritāšu daļa bija būtiski lielāka nekā starp
pārējiem iedzīvotājiem.

Runājot par 25.marta notikumiem, neaizmirsīsim, ka 80 procenti
izsūtīto tomēr atgriezās atpakaļ Latvijā.

Tātad tas tiešām ir noziegums, bet tas nav genocīds, un to es arī
cenšos fiksēt likumā.

Runājot par decembra genocīdu, no likuma normām pat nevar saprast,
par ko ir runa. Šeit ir runa par 1938.gada decembra notikumiem PSRS teritorijā. Par
teroru, kas bija vērsts nevis pret latviešu tautu, kā ir rakstīts likumā, bet tieši
pret Padomju Savienībā dzīvojošajiem latviešiem, kā es piedāvāju rakstīt tā
vietā.

Daudzi cilvēki toreiz tika iznīcināti – un ne tikai tie latvieši,
kuri paši strādāja NKVD aparātā, bet arī daudzi tādi cilvēki, kuri vispār
nenodarbojās ar politiku, bet bija Latviešu nacionālās kultūras biedrības vadītāji
PSRS laikā un PSRS teritorijā.

Tā ir tiešām liela traģēdija, un tas ir liels noziegums! Un es
aicinu šajā gadījumā tikai precizēt terminus. Tāpēc aicinu atbalstīt manus
priekšlikumus – 5., 7. un 10.priekšlikumu -, kas attiecas uz tiem pašiem
pantiem. Aicinu atbalstīt tos, lai likumā precizētu terminus un lai šie termini
atbilstu patiesībai.

Paldies.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Debatēs nākamā runās deputāte Sandra Kalniete.

S.Kalniete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es pašlaik vēlos runāt ne tikai par konkrēto
priekšlikumu, bet arī par visiem nākamajiem PCTVL frakcijas priekšlikumiem, kas
attiecas uz vēstures sagrozīšanu. Jo tā ir apbrīnojama vēlēšanās gadu pēc gada
mēģināt nepateikt patiesību…

Sēdes vadītāja. Es atvainojos runātājai! Lūdzu klusumu zālē!
Deputātus es aicinu ieņemt savas vietas! Tas attiecas uz jums, Kariņa kungs, Eglīša
kungs un pārējie kungi! (No zāles dep. A.Rugāte: „Vēl aizvien nedzird!”)

Es jūs uzrunāju, Kariņa kungs. Lūdzu, ieņemiet savu vietu un
klausieties runātājus, netraucējiet arī citiem deputātiem, ja jūs tas neinteresē!

Lūdzu, turpiniet, Kalnietes kundze!

S.Kalniete. Paldies, priekšsēdētājas kundze!

Es sākšu vēlreiz no sākuma. Tas ir pārsteidzoši, ka Latvijā gadu
no gada ir vesela grupa cilvēku, kas mēģina neskatīties acīs vēsturiskajai
patiesībai. Kas mēģina mīkstināt šo vēsturisko patiesību, lai tikai tā
neparādītos savā kailajā neglītumā.

Saukt teroru… Saukt genocīdu par teroru – tā vienkārši ir
izlikšanās. Un man tas ir pilnīgi nepieņemami.

Ja mēs runājam par visām šīm smagajām piemiņas dienām –
25.martu, 14.jūniju, par latviešu iznīcināšanu Padomju Savienībā, tad ir skaidri
jāpasaka, ka šī akcija bija vērsta pret vienas tautas iedzīvotājiem. Gan pēc
šķiriskā, gan pēc nacionālā principa. Un genocīds ir cilvēku iznīcināšana pēc
nacionālā principa. Par to arvien vairāk runā Eiropas mērogā, un tas ir viens no
mūsu, arī Latvijas deputātu, uzdevumiem – panākt, lai Austrumeiropā un Baltijas
valstīs būtu vienots skatījums uz to vēsturi, kas notika aiz dzelzs priekškara. Tas
ir jāatrisina tiesiskā līmenī, tas ir jāatrisina politiskā līmenī, un tas ir
jāatrisina vēsturiski, jo Eiropas vēsture 50 gadus ir rakstīta bez mūsu klātbūtnes.
Tā ir cenzēta un piegriezta atbilstīgi padomju ideoloģijai.

Un šodien Krievija turpina šo tradīciju, aktīvi strādājot ar
savām partnervalstīm Eiropā, un šeit pat, Latvijā, pie mums, ir vesela frakcija –
PCTVL -, kas šo Krievijas sagrozīto, imperiālistisko ideoloģiju mēģina uzturēt
Latvijas likumdošanā.

Es aicinu jūs, kolēģi, neatbalstīt šādu sagrozītu skatījumu uz
vēsturi un lietas saukt īstajos vārdos. Genocīds satur teroru, bet ne katrreiz terors
ir genocīds. Šoreiz mēs runājam par genocīdu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēs runās deputāts Vladimirs Buzajevs, otro reizi.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā balsojumu par pareizticīgo
Ziemassvētkiem, kurš nodemonstrēja, ka integrācija Latvijā tomēr ir iespējama, es
atsaucu visus savus priekšlikumus – konkrēti, 5., 6., 8. un 10.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu!

O.Kastēns. Komisija šo deputāta Buzajeva priekšlikumu nav
atbalstījusi. (No zāles: „Viņš atsauca!”) Viņš atsauca?

Sēdes vadītāja. 5.priekšlikums un tālākie deputāta Buzajeva
priekšlikumi atsaukti.

Skatām 6.priekšlikumu. Lūdzu!

O.Kastēns. 6. – PCTVL frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Debatēs runās deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātie deputāti! Savā priekšlikumā PCTVL frakcija ierosina
atzīmēt Nacisma sagrāves dienu nevis 8.maijā, bet gan 9.maijā, kā to dara lielākā
daļa Latvijas iedzīvotāju, kas uzskata šo dienu par svētkiem. 9.maijā šos svētkus
svin 12 valstīs, starp kurām ir gan mūsu stratēģiskie partneri – Gruzija un
Ukraina, gan mūsu Rietumu kaimiņi, piemēram, Bosnija un Serbija.

Dienā, kad tika parakstīts akts par kapitulāciju, sabiedroto
karaspēks jau sen bija apvienojies un vācu armija faktiski vairs nepastāvēja. Latvija
šajā ziņā bija nepatīkams izņēmums, jo Kurzemes katlā atradās divas pietiekami
kaujasspējīgas vērmahta armijas – 16. un 18., kuru kopējais karavīru skaits
sasniedza 200 tūkstošus cilvēku. Armiju grupas Kurland virspavēlnieks
ģenerālpulkvedis Hilperts 8.maijā parakstīja kapitulācijas aktu, saskaņā ar kuru 24
stundu laikā bija jāpārtrauc karadarbība. Kolonnas, kas sastāvēja no desmitiem
tūkstošu karagūstekņu, ieskaitot 42 ģenerāļus, sāka plūst pa Latvijas ceļiem
tikai 9.maijā. Un tieši 9.maijā tika atbrīvotas tādas Latvijas pilsētas kā
Ventspils un Liepāja. Tāpēc Latvija ir pelnījusi, lai Nacisma sagrāves diena tiktu
svinēta tieši 9.maijā. Tas, ka starp 33 divīziju karagūstekņiem bija arī Waffen
SS 19.latviešu divīzijas karavīri, nebūt nenozīmē, ka kapitulēja Latvijas
armija. Šajā dienā uz mūžīgiem laikiem tika apturēta nacisma nāves fabrika, kas
samala ne mazāk kā 100 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju. 156 tūkstoši
karavīru, kuri atdeva savas dzīvības par Latvijas atbrīvošanu, starp viņiem arī
latvieši, atdusas 300 brāļu kapos.

Dāmas un kungi! Mēs aicinām Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu, lai
šo nozīmīgo vēsturisko notikumu gan Latvijas iedzīvotāji, gan oficiālā vara
svinētu vienā un tajā pašā dienā – 9.maijā. Tas būs neliels, bet nozīmīgs
valsts solis pretī saviem iedzīvotājiem.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs runās deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Viss šis otrā lasījuma priekšlikumu
izskatīšanas laiks tiek izšķiests pilnīgi veltīgi, jo te nepārtraukti mēģina
sagrozīt vēsturi, nepārtraukti. Un, godīgi sakot, es aicinu visus kolēģus
balsojumā, kas būs par visu šo otro lasījumu, dokumentu noraidīt, jo ir bezjēdzīgi
par to balsot.

Tagad par konkrēto. 9.maijs liecina par PSRS kārtējo vēlēšanos
sagrozīt vēsturisko patiesību. Kas tad notika? Tautu tētis nebija apmierināts ar
Otrā pasaules kara iznākumu, jo bija iecerējis iekarot visu Rietumeiropu un pakļaut
visu pasauli komunistu diktātam. Kara rezultātā zēns palika ar garu degunu. Un bija
tik ļoti apvainojies, ka nepiedalījās parādē Sarkanajā laukumā un uzdeva komandēt
parādi Žukovam. Jūs laikam tīši to aizmirstat.

Bet ar kaut ko vajadzēja „iezāģēt” tai Eiropai un tām Amerikas
Savienotajām Valstīm. Un tautu tētis uzdeva izdomāt kaut ko. Izdomāja arī! Eiropā
ir 8.maijs, mums būs 9.maijs. Pēc tam piedzīt notikumus nav nekāda māksla. Vajag
tikai datumu un visu pārējo; kāpēc tieši 9.maijs, pakalpiņi izdomās.

Es atkārtoju, paņemiet gandrīz jebkuru priekšlikumu šeit… Šeit
ir absolūta vēstures viltošana. Un es brīnos par tiem latviešu deputātiem, it
īpaši no Zemnieku savienības, kas nobalsoja par priekšlikumu, kurā ir runa par
pareizticīgo Ziemassvētkiem. Ja jūs būtu uzrakstījuši – „Maskavas
pareizticīgie”, tad vēl varētu jūs saprast, bet šinī brīdī tas bija bezjēdzīgs
balsojums.

Atkārtoju. Aicinu visus gala balsojumā balsot pret otro lasījumu!

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs runās deputāts Oskars Kastēns.

O.Kastēns (LPP/LC frakcija).

Jā, ja mēs skatāmies uz šo priekšlikumu, es gribu teikt, ka šis
priekšlikums ir daļa no padomju historiogrāfijas meliem, jo mums visos padomju gados
bija ierasts uzskatīt, ka Otrais pasaules karš ir sācies nevis 1939.gadā, kā tiek
uzskatīts visā pasaulē, bet 1941.gadā. Tika uzskatīts, ka Katiņā poļu virsniekus
noslepkavoja nacisti, nevis padomju karaspēks, un arī 8.maijs – diena, kad nacistiskā
Vācija 1945.gadā parakstīja savu kapitulāciju, -Padomju Savienībā tika svinēts ar
vienas dienas nobīdi.

Es uzskatu, ka atstāsim svētkus, kur tiem vēsturiski precīzi ir
jābūt, – 8.maijā, nejauksim tos kopā ar Eiropas dienu, kas lika pamatus modernajai
Eiropas Savienībai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs runās Aigars Štokenbergs. Štokenberga kungs
nevēlas runāt? Štokenberga kungs runāt nevēlas, līdz ar to debates ir slēgtas. Vai
komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

O.Kastēns. Es vēlos piebilst, ka komisija nav atbalstījusi PCTVL
frakcijas iesniegto 6.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – PCTVL frakcijas
priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 69, atturas – 2. Priekšlikums
nav atbalstīts.

7. un 8.priekšlikums ir atsaukti.

O.Kastēns. Un 9. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O.Kastēns. Paldies.

10.priekšlikums ir atsaukts.

Sēdes vadītāja. Atsaukts, jā.

O.Kastēns. Un 11. – PCTVL frakcijas priekšlikums – nav
atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Debatēs runās deputāts Aigars
Štokenbergs.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienītie kolēģi! Dāmas un kungi! Es, riskējot izpelnīties sēdes
vadītāja aizrādījumu, ka nerunāju par 11.priekšlikumu, gribu norādīt, ka šis…
Mums vairs nav citas izejas, jo par 2.priekšlikumu ir nobalsots. Vienīgā iespēja ir
tūlīt pat noraidīt visu likumprojektu otrajā lasījumā, un tas iemesls ir
vienkāršs: vienalga, kurš no mums šeit ir pareizticīgais, kurš luterānis, kurš
katolis, ir Satversmes 99.pants, kurā skaidri rakstīts: „Ikvienam ir tiesības uz
domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no
valsts.” Saeima nedrīkst pārkāpt Satversmi, tāpēc es visus aicinu noraidīt
likumprojektu otrajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Jā. Neskatoties uz to, ka, Štokenberga kungs, jūs
apzināties, ka pārkāpāt Saeimas kārtības rulli, jo nerunājāt par priekšlikumu,
man jums ir jāaizrāda.

Nākamais runās deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tā tas ir bijis vienmēr jebkurā valstī, arī
pie mums, ka, ja nekauņam, huligānam vai kara kūrējam laikus, es atļaušos teikt,
neiedod pa zobiem, tad viņa apetīte kļūst aizvien lielāka un pasaule un tautas
piedzīvo lielas nepatikšanas. (No zāles dep. V.Orlovs: „Tas ir par
11.priekšlikumu?”) Tā tas ir bijis un diemžēl turpinās, un es esmu desmitiem
reižu no Saeimas tribīnes aicinājis „sarkanajiem” deputātiem Saeimā parādīt
īsto vietu, jo revanšistiskā politika, pretvalstiskā politika, kuru viņi piekopj,
atrodoties Latvijas parlamentā, neatkarīgas valsts parlamentā, ir ne tikai
apkaunojoša, bet noziedzīga. (No zāles dep. V.Orlovs: „Viņš nerunā par
priekšlikumu!”)

Sēdes vadītāja. Tabūna kungs, lūdzu, runājiet par priekšlikumu.
Mēs apspriežam 11.priekšlikumu.

P.Tabūns. Lūk, kolēģi! Un tādēļ skaidri un gaiši pasaku, ka
mums vienreiz ir jāpieliek punkts un parlamenta līmenī jānolemj, kā rīkoties pret
šādu revanšistisku politiku. Un, lūdzu, balsosim „pret” šo likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs runās deputāts Nikolajs
Kabanovs.

N.Kabanovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Kāda ir PCTVL frakcijas priekšlikuma būtība?
Būtība ir tāda: lai cilvēkiem šajā krīzes situācijā būtu vairāk laika atpūtai.
Un, manuprāt, tas ir pavisam jēdzīgi, jo mēs varam atcerēties, ka Lielbritānijā
70.gados bija tikai trīs dienu darba nedēļa. Un cilvēki gāja uz veikaliem, gāja uz
kino, uz parkiem un tā tālāk.

Lūdzu atbalstīt PCTVL frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu!

O.Kastēns. Es vēlos piebilst, ka mums komisijā bija debates par šo
priekšlikumu. Un faktiski debatēs guva virsroku šāds viedoklis: ja valdība kādreiz
pārceļ darbadienu uz citu datumu, tad valdībai, vienalga, par kādām partijām es
šobrīd runātu, ir jābūt pietiekami pragmatiskai un saprātīgai, lai šīs
darbadienas nepārceltu uz atceres un atzīmējamām dienām.

Tā ka faktiski mēs, noraidot šo priekšlikumu, esam izteikuši
atbalstu valdības un nākamo valdību veselajam saprātam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – PCTVL frakcijas priekšlikumu!
Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 68, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Kastēna kungs, visi priekšlikumi ir izskatīti. Tātad balsosim par
otro lasījumu. Lūdzu zvanu! Godātie kolēģi, balsosim par likumprojekta pieņemšanu
otrajā lasījumā! (No zāles dep. J.Dobelis: „Pret! Pret jābalso! „Jaunais
laiks” – pret!”) Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 34, atturas – 4. (Aplausi.)
Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts. (No zāles dep. J.Dobelis:
„Nodevēji!”)

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

O.Kastēns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam
– 16.februāris.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
16.februāris. Paldies.

Kā nākamo izskatīsim likumprojektu „Grozījumi Teiču dabas
rezervāta likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte
Sarmīte Ķikuste.

S.Ķikuste (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija
minēto likumprojektu izskatīja savā sēdē. Likumprojektā precizēta Teiču dabas
rezervāta robežu shēma un robežu apraksts, lietojot normatīvajiem aktiem par vietējo
pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu atbilstošus terminus, kā arī
atbilstoši faktiskajai situācijai precizētas 5.robežpunkta koordinātas un robežu
shēma.

Lūdzu minēto likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Teiču dabas rezervāta likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Ķikuste. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam
– šā gada 12.februāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Informācijas atklātības likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3664. Atbildīgā
komisija otrajam lasījumam ir saņēmusi 33 priekšlikumus.

Jau iepriekš gribu pateikt paldies kolēģim Šadurska kungam, kurš
iesniedza daudz patiešām būtisku priekšlikumu. Komisijā bija labas debates, iesaistot
arī ekspertus un sabiedriskās organizācijas. Ne visu mēs varējām atbalstīt,
izvērtējot šos priekšlikumus, taču daudz kas sagūla komisijas protokolos ar domu
piestrādāt arī pie citiem likumiem, lai sakārtotu šos jautājumus.

1. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Komisija
neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

O.Spurdziņš. 2. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav guvis
komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 2. – deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 50, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. Arī 3. – deputāta Šadurska priekšlikums – neguva
komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Vispirms paldies Spurdziņa kungam par labajiem
vārdiem. Un, man jāsaka, es kā opozīcijas deputāts vienmēr ar lielu prieku eju uz
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, jo tajā manus priekšlikumus noraida ļoti
koleģiāli, inteliģenti un tiešām patīkamā diskusijā, ne tā kā citās Saeimas
komisijās. Tā ka paldies šai komisijai.

Bet tagad par šo priekšlikumu. Godātie kolēģi! Lai visiem būtu
skaidrs, ko es esmu iesniedzis, nolasīšu priekšlikumu. „Ministru kabineta un Ministru
kabineta komiteju sēdes fiksē fonogrammā, pēc kuras sagatavo stenogrammu. Ministru
kabineta un Ministru kabineta komiteju sēžu atklāto daļu fonogrammas un stenogrammas
publicē internetā. Ministru kabineta un Ministru kabineta komiteju sēžu atklāto daļu
audiovizuālā tiešraidē pārraida internetā.”

Kolēģi, vakar premjers runāja par to, ka Saeimas opozīcija un, kā
viņš teica, pat pozīcija nav informēta par Ministru kabinetā notiekošo. Un nav
nekāds brīnums, jo no Ministru kabineta sēžu protokoliem mēs faktiski varam uzzināt
tikai apspriesto jautājumu, to personu loku, kas ir diskutējušas par šo jautājumu, un
pieņemto lēmumu. Mēs nezinām, ko katrs ir teicis. Un šajās sēdēs, kuras ir
atklātas, protams, var pieteikties, var piedalīties, bet plašs cilvēku loks attiecīgo
informāciju neuzzina. Man bija liels pārsteigums par šo kārtību tā laika sākumā,
kad man pašam bija iespēja strādāt valdības sastāvā. Es gribēju precizēt pats sev
kādu jautājumu, jo pēc saviem konspektiem un pierakstiem nevarēju pilnībā
restaurēt, kas un ko par šo jautājumu ir teicis, bet izrādījās, ka šī informācija
ir nogrimusi aizmirstībā.

Kolēģi! Godmaņa kungs, neskatoties uz savu lielo aizņemtību, ir
gatavs katru nedēļu nākt un Saeimā ziņot par to, kas notiek valdībā. Tas, protams,
ir ļoti labi. Bet varbūt mēs varam aiztaupīt Ministru prezidentam šo laiku un ikviens
interesents pats var uzzināt to, kas notiek valdībā. Tāpēc es ļoti aicinu atbalstīt
šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā deputāts Spurdziņš vēlas ko piebilst.

O.Spurdziņš. Jā, komisijā arī bija diskusijas par šo jautājumu.
Pirmkārt, komisija uzskatīja, ka tiešraide internetā tomēr ir diezgan dārga un prasa
lielus resursus. Otrkārt, Ministru kabinetā tiek izstrādāta – un komisijas
protokolā tas tika fiksēts – kārtība, kādā attiecīga informācija tiek ievietota
internetā (protams, ar zināmu nokavēšanos, ne tiešraidē). Protokolā mēs fiksējām
arī to, ka šīs jaunās kārtības ietvaros būtu jānodrošina maksimāla pieejamība
gan stenogrammām, gan arī tam, kas Ministru kabinetā noticis. Taču šajā brīdī
komisija neatbalsta Šadurska kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Šadurska priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 46, atturas – 6.
Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Atbalstīts ir arī 6. – Juridiskā biroja
priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 7. – deputāta Šadurska priekšlikums. Guva komisijas
atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 9. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 11. – deputāta Šadurska priekšlikums. Ir daļēji
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 12. – deputāta Šadurska priekšlikums. Neguva
atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt…

Es atvainojos… ja deputāti Blumbergs, Ābiķis, Bērziņš, Kāposts
un Brigmanis varētu kaut kur citur atrast vietu savām skaļajām sarunām, tad mēs
varētu dzirdēt, ko runā deputāts Spurdziņš.

Tātad vēlreiz… Spurdziņa kungs, pie kura priekšlikuma mēs
palikām?

O.Spurdziņš. 12. – deputāta Šadurska priekšlikums. Neguva
komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 13. – deputāta Šadurska priekšlikums. Neguva
komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 14. – deputāta Šadurska priekšlikums. Netika
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 16. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Guva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 17. – deputāta Šadurska priekšlikums. Neguva
atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 18. – deputāta Šadurska priekšlikums. Arī netika
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 19. – deputāta Šadurska priekšlikums. Daļēji
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Daļēji atbalstīts ir arī 20. – Juridiskā biroja
priekšlikums…

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. … un iestrādāts 21. – Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 22. – deputāta Šadurska priekšlikums. Neguva
komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Netika atbalstīts arī 23. – partijas „Par cilvēka
tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 23. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 60, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. 24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 25. – deputāta Šadurska priekšlikums. Netika
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 26. – deputāta Šadurska priekšlikums. Neguva
komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 27. – deputāta Šadurska priekšlikums. Ir daļēji
atbalstīts, iestrādāts 29.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 28. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji
atbalstīts, iestrādāts 29.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 29. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 30. – deputāta Šadurska priekšlikums. Neguva
komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 31. – deputāta Šadurska kunga priekšlikums. Netika
komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Un 32. – deputāta Šadurska priekšlikums. Netika
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Tika atbalstīts 33. – Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Paldies, kolēģi! Lūdzu atbalstīt likumprojektu
otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Informācijas
atklātības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 6, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā

pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.

O.Spurdziņš. Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu
trešajam lasījumam šā gada 12.februāri.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam skatīt nākamo
darba kārtības punktu, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes
darba kārtībā. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
lūgumu šodienas sēdes darba kārtībā iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā
likumprojektu „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz arī iekļaut šodienas
sēdes darba kārtībā likumprojektu „Grozījumi Finansu un kapitāla tirgus
komisijas likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz šodienas sēdes darba
kārtībā iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi
Noguldījumu garantiju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz šodienas sēdes darba
kārtībā iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi
Civilprocesa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba
kārtība ir grozīta.

Turpinām skatīt apstiprināto darba kārtību. Likumprojekts „Grozījums
likumā „Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā””, pirmais
lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Atbildīgās komisijas vārdā es aicinu
atbalstīt pirmajā lasījumā valdības izstrādāto un iesniegto likumprojektu
„Grozījums likumā „Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā””,
bet pirms balsojuma par pirmo lasījumu noteikti atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums jābalso par
steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par namīpašumu denacionalizāciju
Latvijas Republikā””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 18, atturas – 6. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Lagzdiņš. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums likumā „Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā””
pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī to, kad otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojekts tiks skatīts Saeimas
sēdē.

J.Lagzdiņš. Komisijas vārdā aicinu noteikt par priekšlikumu
iesniegšanas termiņu otrajam, galīgajam, lasījumam 10.februāri un likumprojekta
izskatīšanu Saeimas sēdē veikt 19.februārī.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
10.februāris. Un skatīšana Saeimas sēdē – 19.februārī. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums
likumā „Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem””, pirmais
lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Arī šo valdības izstrādāto likumprojektu aicinu atbalstīt
pirmajā lasījumā, bet pirms pieņemšanas pirmajā lasījumā noteikt tam steidzamību.

Sēdes vadītājs. Vispirms mums jābalso par steidzamību. Lūdzu
zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā
„Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem””! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 14, atturas – 5. Likumprojekts atzīts
par steidzamu.

J.Lagzdiņš. Aicinu atbalstīt arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījums likumā „Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem””
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 1, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī to, kad likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā tiks skatīts Saeimas
sēdē.

J.Lagzdiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam,
galīgajam, lasījumam – 10.februāris, savukārt izskatīšana Saeimas sēdē –
19.februārī.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
10.februāris, un likumprojekta otrais, galīgais, lasījums – 19.februārī. Deputāti
neiebilst.

Paldies.

Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Rāznas nacionālā parka likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie deputāti! Tātad jūsu uzmanībai – likumprojekts
„Grozījumi Rāznas nacionālā parka likumā”, otrais lasījums.

Šie grozījumi ir sakarā ar administratīvi teritoriālo reformu.

Atbildīgā komisija saņēma tikai vienu – Juridiskā biroja
priekšlikumu, un to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. Līdz ar to lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā
likumprojektu „Grozījumi Rāznas nacionālā parka likumā”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Rāznas
nacionālā parka likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā

pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.

I.Līdaka. 31.marts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Pasta
likums”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi!
Izskatāmā dokumenta numurs 3667. Likumprojekts „Pasta likums”. Jāsaka, ka
grozījumi Pasta likumā tika izdarīti vairākkārt, taču tagad valdība ir
izstrādājusi pilnīgi jaunu Pasta likumu, kuru komisija atbalstīja. Atbalsta arī
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Tā ka komisijas vārdā lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Pasta likums” pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Aizbalts. Paldies, kolēģi, par vienbalsīgo atbalstu.

Komisija priekšlikumus gaidīs līdz šā gada 19.februārim.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas
Uzņēmumu reģistru””, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Skatām dokumentu Nr.3669 – likumprojektu
„Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”…

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas
Republikas Uzņēmumu reģistru””.

Dz.Rasnačs. Es ļoti atvainojos!

Uz otro lasījumu nav saņemts neviens priekšlikums. Komisija aicina
atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” otrajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.

Dz.Rasnačs. Šā gada 12.februāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Nu tagad gan ir jāskata dokuments Nr.3669 – „Grozījumi Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Ir saņemti četri priekšlikumi. Tos visus
iesniedzis Juridiskais birojs.

1.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. Arī 2. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums – arī ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. Un 4. – Juridiskā biroja priekšlikums – arī ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. Līdz ar to aicinām balsot par likumprojekta
atbalstīšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.

Dz.Rasnačs. Šā gada 12.februāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem,
atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu
aizsardzības pasākumiem””, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Ministru kabineta
iesniegtais likumprojekts (dokuments Nr.3672) pirmajā lasījumā Ārlietu komisijā
vienprātīgi atzīts par akceptējamu. Tagad nododam to Saeimai skatīšanai pirmajā
lasījumā.

Kolēģi, gribu atgādināt tikai būtību. Saeima jau 2002.gada
oktobrī pieņēma likumu, ar kuru faktiski ratificēja šo konvenciju. Konvencijas
būtība ir tāda, ka attiecīgajās nacionālajās valstīs pieņemtie juridiskie
dokumenti, kas ir tiesas spriedumi un citi atbilstoši juridiski dokumenti, kuri ir
saistīti ar vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem, tiek atzīti visās
konvenciju ratificējušās dalībvalstīs.

Kolēģi, 2008.gada jūnijā Eiropas Savienības Padome pieņēma
lēmumu par speciālas deklarācijas nepieciešamību. Latvijas gadījumā šī
deklarācija nav nosūtīta, un deklarācijas pieņemšanas gadījumā mums jāizdara
atsevišķi grozījumi tajā likumā, kuru Saeima 2002.gadā ir pieņēmusi.

Komisija likumprojektu ir atbalstījusi. Aicinu arī jūs nobalsot par
likumprojekta virzīšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un
sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem””
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Bērziņš. Šā gada 15.februāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par diplomātisko pasi””, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu
Nr.3674 – „Grozījumi likumā „Par diplomātisko pasi””. Kolēģi, uz otro
lasījumu Ārlietu komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus un tos ir akceptējusi.

1. – Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Zundas kunga
priekšlikums redakcionāli precizēt 3.pantu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš. 2. – Ārlietu komisijas priekšlikums par 5.panta
redakciju.

Sēdes vadītājs. Komisija arī to ir atbalstījusi. Deputāti
piekrīt.

A.Bērziņš. Kolēģi, aicinu nobalsot otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
diplomātisko pasi”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.

A.Bērziņš. Kolēģi, priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā
gada 15.februāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

 

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3675 – „Grozījumi
Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā”. Godājamie kolēģi, otrajam lasījumam
tika saņemti priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums precizēt redakciju 2.pantā…
2.panta otrajā daļā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš. Kolēģi, Ārlietu komisija ir ierosinājusi izteikt
5.panta divpadsmito daļu precizētā redakcijā. Redakcija ir šeit redzama. Kolēģi,
komisija vienprātīgi to ir atbalstījusi. Aicinu jūs atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Bērziņš. Kolēģi! Ārlietu komisija ir piedāvājusi izteikt arī
5.¹ pantu citā redakcijā. Redakcija ir saskaņota ar Saeimas Juridisko biroju
un vienprātīgi atbalstīta. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš. Kolēģi! Ir arī 4.priekšlikums. To mēs esam
saņēmuši no Juridiskā biroja, un komisijā tas ir vienprātīgi atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš. Kolēģi, līdz ar to aicinu nobalsot par likumprojektu
otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav.
Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.

A.Bērziņš. Godājamie kolēģi! Komisija gaidīs jūsu
priekšlikumus līdz 15.februārim šajā gadā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Dokuments Nr.3678. Uz likumprojekta otro lasījumu
nav iesniegts neviens priekšlikums. Līdz ar to arī nav debašu.

Aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav.
Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.

Dz.Rasnačs. Šā gada 12.februāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā”,
pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Centrālā vēlēšanu komisija vērsās Saeimas
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā ar lūgumu sakārtot Vēlētāju reģistra
likumu un izvirzīja attiecīgus grozījumus.

Komisija uzklausīja Centrālo vēlēšanu komisiju un attiecīgos
grozījumus arī akceptēja, virzot tos visu deputātu izvērtēšanai.

Komisija lūdz piešķirt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums
ir jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par
steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Vēlētāju reģistra
likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O.Spurdziņš. Lūdzu atbalstīt arī pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī to, kad otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojekts tiks skatīts Saeimas
sēdē.

O.Spurdziņš. Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu
otrajam lasījumam 10.februāri un likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā veikt
26.februārī.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
10.februāris, likumprojekta izskatīšana – 26.februārī. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Kredītiestāžu likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Mēs esam likumprojektu nodevuši
komisijām tikai šorīt no rīta, un atbildīgā komisija to ir izskatījusi pirmajā
lasījumā. Lūdzu noteikt steidzamību arī visiem četriem likumprojektiem, kuri sekos.

Pirmais ir priekšsēdētāja minētais likumprojekts „Grozījumi
Kredītiestāžu likumā” (dokumenta numurs ir 3697), kas ir vērsts uz uzraudzības
institūcijas, respektīvi, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, iespējami ātru
rīcību atsevišķu banku un banku sistēmas krīžu gadījumos.

Tā kā likumprojekts ir nepieciešams, jāteic, ka par visu šo paketi
atbildīgā komisija saņēmusi arī Eiropas Centrālās bankas atzinumu, kurā norādīts
uz dažām neprecizitātēm minētā likuma 117. un 113.pantā.

Es aicinu jūs šobrīd atbalstīt steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 1, atturas – 6.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Komisijas vārdā aicinu šo, iespējams (es vēlreiz teikšu –
iespējams), nepieciešamo likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Kredītiestāžu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī laiku, kad otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojekts tiks izskatīts Saeimas
sēdē.

K.Leiškalns. 9.februāris – priekšlikumiem, un izskatīšana
Saeimas sēdē – 12.februārī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāj!

Dokumenta numurs ir 3698. Likumprojekts „Grozījumi Finansu un
kapitāla tirgus komisijas likumā” ir izrietošs no tām izmaiņām, ko mēs pirmajā
lasījumā akceptējām Kredītiestāžu likumā, tāpēc es aicinu atbalstīt, lai tas
komplekts, tā teikt, būtu pilns, steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Finansu un kapitāla tirgus komisijas
likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 2, atturas – 5. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī to, kad otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojekts tiks izskatīts Saeimas
sēdē.

K.Leiškalns. Priekšlikumiem – šā gada 3.februāris, un
izskatīšanas diena – 12.februāris.

Sēdes vadītājs. Man liekas, jūs pārteicāties, nevis 3., bet
10.februāris; 3.februāris jau laimīgi pagājis.

K.Leiškalns. Nē, nē, es atvainojos, 9.februāris.

Sēdes vadītājs. Tātad vēl vienu reizi precizēsim! Priekšlikumu
iesniegšanas termiņš…

K.Leiškalns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 9.februāris,
bet izskatīšana – ceturtdien, 12.februārī.

Sēdes vadītājs. Jā, priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
9.februāris, izskatīšana – 12.februārī. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Noguldījumu garantiju likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.

 

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dokumenta numurs, kā jūs redzat, ir 3699. Likumprojekts „Grozījumi
Noguldījumu garantiju likumā” ir saistīts ar šo paketi. Šie likuma grozījumi ir
vērsti uz garantētā ieguldījuma saņemšanu īsākā termiņā. Šobrīd mums ir
noteikts, ka noguldījumus, šo garantēto summu – 35 tūkstošus latu -, var saņemt
3 mēnešu laikā, taču šis likumprojekts jau paredz, ka 5 dienu laikā cilvēks var
vērsties pie attiecīgā uzkrājumu fonda un ka Valsts kasei, ja šajā fondā nepietiek
naudas, ir jāsniedz attiecīgs aizdevums Noguldījumu garantiju fondam.

Tā ka es noteikti aicinu atbalstīt šā likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 6, atturas – 2.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī to, kad otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojekts tiks izskatīts Saeimas
sēdē.

K.Leiškalns. 9.februāris – priekšlikumiem, izskatīšana –
12.februārī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Un nākamais un pēdējais šodienas darba kārtības punkts –
likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Izskatāmā dokumenta numurs, kā jūs redzat, ir 3700. Tas ir
likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”, kuru mums Juridiskā komisija
vēlīgi nodeva izskatīšanai. Šeit ir runa tikai par tā termiņa saīsinājumu, kādā
strādā likvidatori. Aicinu atbalstīt likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Civilprocesa likumā”! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 5, atturas – 4. Likumprojekts atzīts
par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu priekšlikumus iesniegt līdz 9.februārim un likumprojektu
otrajā lasījumā izskatīt Saeimas 12.februāra sēdē.

Sēdes vadītājs. Mums gan vēl jābalso par pirmo lasījumu.

K.Leiškalns. Vai, es atvainojos! Jābalso par pirmo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Civilprocesa likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.

Un tagad, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam
lasījumam, kā arī to, kad likumprojektu otrajā lasījumā skatīsim Saeimas sēdē.

K.Leiškalns. 9.februāris – priekšlikumu iesniegšanas termiņš,
un 12.februārī – izskatīšana Saeimas sēdē.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Informēju, ka ir saņemts deputātu Mirska,
Klementjeva, Ušakova, Kabanova, Golubova, Orlova, Ribakova, Tutina, Rubika un vēl viena
deputāta Klementjeva pieprasījums iekšlietu ministram Marekam Segliņam „Par
likumā „Par policiju” noteikto Valsts policijas uzdevumu (3.pants) un policijas
darbinieku pamatpienākumu (16.pants) izpildes nodrošināšanu”. Pieprasījums tiek
nodots Pieprasījumu komisijai.

Un ir saņemts deputātu Kariņa, Zaķa, Gravas, Kampara un Reira
jautājums ekonomikas ministram Kasparam Gerhardam „Par Latvijas enerģētisko
neatkarību”. Jautājums tiek nodots ekonomikas ministram Kasparam Gerhardam.

Ir saņemts arī deputātu Rībenas, Latkovska, Zaķa, Bendrātes un
Kariņa jautājums Ministru prezidentam Ivaram Godmanim „Par aģentūru „Jaunie
Trīs brāļi””. Jautājums tiek nodots Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

Kā jūs zināt, šodien bija izziņota pulksten 17.00 jautājumu un
atbilžu sēde, bet ir saņemtas rakstiskas atbildes uz abiem šodien izskatāmajiem
jautājumiem. Jautājumu iesniedzēji ir informējuši, ka viņus apmierina saņemtās
rakstiskās atbildes. Līdz ar to jautājumu un atbilžu sēde šodien pulksten 17.00
nenotiks.

Un tagad lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas
kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam
vārds deputātei Ērikai Zommerei.

Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Baltijas Asamblejas delegācija aicina uz sēdi
tūlīt pēc šīs sēdes. Tā notiks tepat blakus – Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Oskaram
Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
sēde pulksten 12.45 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Andrim
Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc piecām
minūtēm 106.telpā.

Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Prezidija locekļi un komisiju priekšsēdētāji!
Šodien beidzas priekšlikumu iesniegšanas termiņi ļoti nozīmīgiem likumprojektiem,
bet nestrādā internets. Un tāpēc es lūdzu šoreiz pieņemt šos ierosinājumus
rakstiskā formā, nenoformējot tos interneta variantā.

Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Andrim
Bērziņam no LPP/LC frakcijas.

A.Bērziņš (LPP/LC).

Godājamie kolēģi! Atgādinu, ka Ārlietu komisijas sēde ir Ārlietu
komisijas telpās pulksten 12.30.

Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Jānim
Strazdiņam.

J.Strazdiņš (ZZS frakcija).

Godātie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
tūlīt – Viesu zālē.

Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Dzintaram
Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Juridiskās komisijas sēde pulksten 12.30 – pēc desmit minūtēm.

Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Jurim
Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijas! Atgādinu, ka komisijas sēde komisijas telpās pulksten 12.40.

Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Paldies.

Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Dzintars
Ābiķis… (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Ir!”). Paldies. Andris Bērziņš
(LPP/LC frakcija)… (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Ir!”) Labi. Aigars
Štokenbergs, Augusts Brigmanis, Sergejs Fjodorovs, Kārlis Leiškalns, Oskars Kastēns,
Jānis Lagzdiņš, Sergejs Mirskis, Linda Mūrniece… (No zāles: „Nav!”),Leopolds
Ozoliņš, Valdis Ģīlis, Jānis Strazdiņš, Dainis Turlais, Artis Pabriks un Gunārs
Upenieks.

Paldies par darbu. Uz redzēšanos!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Līdz ar to Saeimas sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS

9.Saeimas ziemas sesijas 5.sēde

2009.gada 5.februārī

Par darba kārtību
Par likumprojektu „Par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Austrāliju par gaisa pārvadātāju veikto Eiropas Savienības pasažieru datu reģistra (PDR) datu apstrādi un pārsūtīšanu Austrālijas muitas dienestam” (Nr.1083/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3641, 3641A)
Par likumprojektu „Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” (Nr.1084/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3661, 3661A)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” (Nr.1085/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Noraidīts) (Dok. Nr.3662, 3662A)
Priekšlikumi	– dep. A.Seile (par)
	– dep. A.Bērziņš (LPP/LC) (pret)
Par likumprojektu „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” (Nr.1086/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3670, 3670A)
Priekšlikums	– dep. A.Barča (par)
Par likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr.1087/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3677, 3677A)
Par likumprojektu „Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr.1099/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3703)
Par likumprojektu „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr.1095/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3697)
Par likumprojektu „Grozījumi Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā” (Nr.1096/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3698)
Par likumprojektu „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” (Nr.1097/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3699)
Par likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.1098/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3700)
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Artim Pabrikam šā gada 5.februārī (Dok. Nr.3680)
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Dainim Turlajam šā gada 5.februārī (Dok. Nr.3681)
Par darba kārtību
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par dzīvojamo telpu īri”” (Nr.967/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3302)
Ziņo	– dep. S.Ķikuste
Likumprojekts „Par Sadarbības līgumu starp Eiropas Kopienu un iesaistītajām dalībvalstīm ar JT International SA un JT International Holding BV, saistītajiem līgumiem — Savstarpējo pārtraukšanas līgumu starp Eiropas Kopienu un iesaistītajām dalībvalstīm ar JT International SA un JT International Holding BV un Līgumu attiecībā uz Gallaher starp International Holding BV — un Atbrīvojumu” (Nr.977/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.3673)
Ziņo	– dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
Likumprojekts „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” (Nr.781/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (3.lasījums) (Dok. Nr.3671)
Ziņo	– dep. I.Feldmane
Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.826/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (3.lasījums) (Dok. Nr.3676)
Ziņo	– dep. S.Āboltiņa
Debates	– dep. V.Agešins
	– dep. V.Buzajevs
	– dep. J.Sokolovskis
	– dep. I.Čepāne
	– dep. B.Cilevičs
Likumprojekts „Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” (Nr.1012/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.3645)
Ziņo	– dep. J.Lagzdiņš
Debates	– dep. M.Kučinskis
	– dep. K.Šadurskis
	– dep. M.Kučinskis
	– dep. I.Čepāne
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr.1013/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.3646)
Ziņo	– dep. J.Lagzdiņš
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.1062/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.3559, 3648)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.1069/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.3566, 3649)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” (Nr.958/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.3650)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (Nr.870/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.3652)
Ziņo	– dep. O.Kastēns
Debates	– dep. V.Buhvalovs
	– dep. V.Buzajevs
	– dep. O.Kastēns
	– dep. I.Druviete
Paziņojumi
	– dep. K.Leiškalns
	– dep. G.Blumbergs
	– dep. A.Bērziņš (ZZS)
	– dep. O.Kastēns
	– dep. A.Brigmanis
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	– Saeimas sekretāra biedrs   A.Klementjevs
Debašu turpinājums	– dep. B.Cilevičs
	– dep. V.Agešins
	– dep. J.Dobelis
	– dep. G.J.Eniņš
	– dep. V.Buzajevs
	– dep. S.Kalniete
	– dep. V.Buzajevs
	– dep. J.Pliners
	– dep. J.Dobelis
	– dep. O.Kastēns
	– dep. A.Štokenbergs
	– dep. P.Tabūns
	– dep. N.Kabanovs
Likumprojekts „Grozījumi Teiču dabas rezervāta likumā” (Nr.938/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.3125, 3654)
Ziņo	– dep. S.Ķikuste
Likumprojekts „Grozījumi Informācijas atklātības likumā” (Nr.855/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.3664)
Ziņo	– dep. O.Spurdziņš
Debates	– dep. K.Šadurskis
Par darba kārtību
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā”” (Nr.917/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3044, 3665)
Ziņo	– dep. J.Lagzdiņš
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem”” (Nr.919/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3046, 3665)
Ziņo	– dep. J.Lagzdiņš
Likumprojekts „Grozījumi Rāznas nacionālā parka likumā” (Nr.981/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.3666)
Ziņo	– dep. I.Līdaka
Likumprojekts „Pasta likums” (Nr.1064/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.3561B, 3667)
Ziņo	– dep. V.Aizbalts
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr.968/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.3668)
Ziņo	– dep. Dz.Rasnačs
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.682/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.3669)
Ziņo	– dep. Dz.Rasnačs
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem”” (Nr.1058/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.3554, 3672)
Ziņo	– dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par diplomātisko pasi”” (Nr.974/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.3674)
Ziņo	– dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
Likumprojekts „Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” (Nr.849/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.3675)
Ziņo	– dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.860/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.3678)
Ziņo	– dep. Dz.Rasnačs
Likumprojekts „Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” (Nr.1084/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3661)
Ziņo	– dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr.1095/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3705)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījumi Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā” (Nr.1096/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3705)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” (Nr.1097/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3705)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.1098/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3705)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Par Saeimas deputātu pieprasījumu Iekšlietu ministram Marekam Segliņam „Par likumā „Par policiju” noteikto Valsts policijas uzdevumu (3.pants) un policijas darbinieku pamatpienākumu (16.pants) izpildes nodrošināšanu” (Nr.19/P9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3704)
Par Saeimas deputātu jautājumu ekonomikas ministram Kasparam Gerhardam „Par Latvijas enerģētisko neatkarību” (Nr.135/J9) (atveras jaunā cilnē))
Par Saeimas deputātu jautājumu Ministru prezidentam Ivaram Godmanim „Par aģentūru „Jaunie Trīs brāļi”” (Nr.136/J9) (atveras jaunā cilnē))
Informācija par rakstisko atbildi uz Saeimas deputātu jautājumu Ministru prezidentam Ivaram Godmanim „Par Latvijas Radio finansējumu” (Nr.133/J9) (atveras jaunā cilnē)) (Rakstiska atbilde) (atveras jaunā cilnē)
Informācija par rakstisko atbildi uz Saeimas deputātu jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei „Par Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta samazinājuma sekām” (Nr.134/J9) (atveras jaunā cilnē)) (Rakstiska atbilde) (atveras jaunā cilnē)
Paziņojumi
	– dep. Ē.Zommere
	– dep. O.Spurdziņš
	– dep. A.Bērziņš (ZZS)
	– dep. A.Seile
	– dep. A.Bērziņs (LPP/LC)
	– dep. J.Strazdiņš
	– dep. Dz.Rasnačs
	– dep. J.Dalbiņš
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	– Saeimas sekretāra biedrs   A.Klementjevs

 

Balsojumi

Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”
Datums: 05.02.2009. 09:13:38 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3662 nodošanu komisijai

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam A.Pabrikam š. g. 5.februārī
Datums: 05.02.2009. 09:20:12 bal002
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu dep. A.Pabrikam

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam D.Turlajam š. g. 5.februārī
Datums: 05.02.2009. 09:20:52 bal003
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu dep. D.Turlajam

Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 05.02.2009. 09:22:28 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3302B pieņemšanu 2.lasījumā
Par Sadarbības līgumu starp Eiropas Kopienu un iesaistītajām dalībvalstīm ar JT International SA un JT International Holding BV, saistītajiem līgumiem – Savstarpējo pārtraukšanas līgumu starp Eiropas Kopienu un iesaistītajām dalībvalstīm ar JT International SA un JT International Holding BV un Līgumu attiecībā uz Gallaher starp Eiropas Kopienu un iesaistītajām dalībvalstīm ar JT International SA un JT International Holding BV – un Atbrīvojumu (2.lasījums)

Datums: 05.02.2009. 09:24:28 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3673 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (3.lasījums)
Datums: 05.02.2009. 09:25:34 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3671 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Civilprocesa likumā (Nr.826/Lp9) (3.lasījums)
Datums: 05.02.2009. 09:32:42 bal007
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi Civilprocesa likumā (Nr.826/Lp9) (3.lasījums)
Datums: 05.02.2009. 09:34:50 bal008
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījumi Civilprocesa likumā (Nr.826/Lp9) (3.lasījums)
Datums: 05.02.2009. 09:35:36 bal009
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Grozījumi Civilprocesa likumā (Nr.826/Lp9) (3.lasījums)
Datums: 05.02.2009. 09:36:04 bal010
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Grozījumi Civilprocesa likumā (Nr.826/Lp9) (3.lasījums)
Datums: 05.02.2009. 09:36:32 bal011
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu

Grozījumi Civilprocesa likumā (Nr.826/Lp9) (3.lasījums)
Datums: 05.02.2009. 09:37:02 bal012
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu

Grozījumi Civilprocesa likumā (Nr.826/Lp9) (3.lasījums)
Datums: 05.02.2009. 09:37:30 bal013
Balsošanas motīvs: Par 12.priekšlikumu

Grozījumi Civilprocesa likumā (Nr.826/Lp9) (3.lasījums)
Datums: 05.02.2009. 09:37:58 bal014
Balsošanas motīvs: Par 13.priekšlikumu

Grozījumi Civilprocesa likumā (Nr.826/Lp9) (3.lasījums)
Datums: 05.02.2009. 09:38:26 bal015
Balsošanas motīvs: Par 14.priekšlikumu

Grozījumi Civilprocesa likumā (Nr.826/Lp9) (3.lasījums)
Datums: 05.02.2009. 09:38:54 bal016
Balsošanas motīvs: Par 15.priekšlikumu

Grozījumi Civilprocesa likumā (Nr.826/Lp9) (3.lasījums)
Datums: 05.02.2009. 09:39:22 bal017
Balsošanas motīvs: Par 16.priekšlikumu

Grozījumi Civilprocesa likumā (Nr.826/Lp9) (3.lasījums)
Datums: 05.02.2009. 09:39:50 bal018
Balsošanas motīvs: Par 17.priekšlikumu

Grozījumi Civilprocesa likumā (Nr.826/Lp9) (3.lasījums)
Datums: 05.02.2009. 09:40:18 bal019
Balsošanas motīvs: Par 18.priekšlikumu

Grozījumi Civilprocesa likumā (Nr.826/Lp9) (3.lasījums)
Datums: 05.02.2009. 09:40:44 bal020
Balsošanas motīvs: Par 19.priekšlikumu

Grozījumi Civilprocesa likumā (Nr.826/Lp9) (3.lasījums)
Datums: 05.02.2009. 09:41:14 bal021
Balsošanas motīvs: Par 20.priekšlikumu

Grozījumi Civilprocesa likumā (Nr.826/Lp9) (3.lasījums)
Datums: 05.02.2009. 09:54:40 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3676 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā (2.lasījums)
Datums: 05.02.2009. 09:57:08 bal023
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā (2.lasījums)
Datums: 05.02.2009. 10:09:34 bal024
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā (2.lasījums)
Datums: 05.02.2009. 10:10:40 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3645 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (2.lasījums)
Datums: 05.02.2009. 10:13:12 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3646 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (Nr.1062/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 05.02.2009. 10:14:42 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3559 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (Nr.1069/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 05.02.2009. 10:16:06 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3566 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā (2.lasījums)
Datums: 05.02.2009. 10:17:54 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3650 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (2.lasījums)
Datums: 05.02.2009. 11:12:58 bal030
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (2.lasījums)
Datums: 05.02.2009. 11:13:36 bal031
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (2.lasījums)
Datums: 05.02.2009. 11:30:34 bal032
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (2.lasījums)
Datums: 05.02.2009. 11:36:06 bal033
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (2.lasījums)
Datums: 05.02.2009. 11:36:46 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3652 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Teiču dabas rezervāta likumā (1.lasījums)
Datums: 05.02.2009. 11:38:24 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3125 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Informācijas atklātības likumā (2.lasījums)
Datums: 05.02.2009. 11:40:06 bal036
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Informācijas atklātības likumā (2.lasījums)
Datums: 05.02.2009. 11:44:10 bal037
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi Informācijas atklātības likumā (2.lasījums)
Datums: 05.02.2009. 11:46:54 bal038
Balsošanas motīvs: Par 23.priekšlikumu

Grozījumi Informācijas atklātības likumā (2.lasījums)
Datums: 05.02.2009. 11:48:24 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3664 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā “Par namīpašuma denacionalizāciju Latvijas Republikā” (1.lasījums)
Datums: 05.02.2009. 11:51:00 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3044 steidzamību

Grozījums likumā “Par namīpašuma denacionalizāciju Latvijas Republikā” (1.lasījums)
Datums: 05.02.2009. 11:51:32 bal041
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3044 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem” (1.lasījums)
Datums: 05.02.2009. 11:52:46 bal042
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3046 steidzamību

Grozījums likumā “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem” (1.lasījums)
Datums: 05.02.2009. 11:53:14 bal043
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3046 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Rāznas nacionālā parka likumā (2.lasījums)
Datums: 05.02.2009. 11:54:42 bal044
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3666 pieņemšanu 2.lasījumā

Pasta likums (1.lasījums)
Datums: 05.02.2009. 11:55:58 bal045
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3561B pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (2.lasījums)
Datums: 05.02.2009. 11:57:24 bal046
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3668 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.682/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 05.02.2009. 11:58:44 bal047
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3669 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā “Par Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem” (1.lasījums)
Datums: 05.02.2009. 12:01:04 bal048
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3554 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā “Par diplomātisko pasi” (2.lasījums)
Datums: 05.02.2009. 12:02:40 bal049
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3674 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā (2.lasījums)
Datums: 05.02.2009. 12:04:40 bal050
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3675 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.860/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 05.02.2009. 12:05:36 bal051
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3678 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā (1.lasījums)
Datums: 05.02.2009. 12:07:04 bal052
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3661 steidzamību

Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā (1.lasījums)
Datums: 05.02.2009. 12:07:32 bal053
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3661 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1.lasījums)
Datums: 05.02.2009. 12:09:32 bal054
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar reģ. nr.1095 steidzamību

Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1.lasījums)
Datums: 05.02.2009. 12:10:04 bal055
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar reģ. nr.1095 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā (1.lasījums)
Datums: 05.02.2009. 12:11:16 bal056
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar reģ. nr.1096 steidzamību

Grozījumi Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā (1.lasījums)
Datums: 05.02.2009. 12:11:42 bal057
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar reģ. nr.1096 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā (1.lasījums)
Datums: 05.02.2009. 12:13:32 bal058
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar reģ. nr.1097 steidzamību

Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā (1.lasījums)
Datums: 05.02.2009. 12:13:56 bal059
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar reģ. nr.1097 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Civilprocesa likumā (Nr.1098/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 05.02.2009. 12:15:06 bal060
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar reģ. nr.1098 steidzamību

Grozījumi Civilprocesa likumā (Nr.1098/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 05.02.2009. 12:15:40 bal061
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar reģ. nr.1098 pieņemšanu 1.lasījumā

Frakciju viedokļi

2009.gada 5.februārī

 

Vadītāja. Labdien, godātie radioklausītāji! Atkal ir ceturtdiena, un Saeimas deputāti ir pulcējušies Saeimas nama Sarkanajā zālē, lai tiešraidē „Frakciju viedokļi” jums stāstītu par Saeimas šodienas sēdē skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmā šodien runās partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāte Ina Druviete. Lūdzu!

I.Druviete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji!

Šī bija pirmā sēde kopš uzticības balsojuma Ministru prezidentam Ivaram Godmanim un pastāvošajai koalīcijai. Un, protams, brīnums nenotika – arī šī sēde apliecināja, ka mums ir grūti runāt par stabilu valdību un koalīciju, un tādēļ, protams, opozīcija uztur spēkā savu prasību pēc šīs valdības nomaiņas un ārkārtas vēlēšanu rīkošanas.

Šodien tika izskatīti vairāki nozīmīgi likumprojekti, bet es īpašu uzmanību gribētu pievērst diviem.

Pirmais saistās ar pievienotās vērtības nodokļa likmes paaugstināšanu. Par šo jautājumu mēs Saeimā esam runājuši daudz, un, kā zināms, opozīcijas aicinājums nepaaugstināt pievienotās vērtības nodokļa likmi ne grāmatu izdevējiem, ne viesnīcu un tūrisma industrijas darbiniekiem, ne arī atjaunojamiem energoresursiem netika ņemts vērā. Un viskritiskākā situācija pašreiz ir izveidojusies nozarēs, kurās PVN jau gada sākumā ir pieaudzis līdz 21 procentam.

Mums, protams, ir jārunā par to, kādu iespaidu pievienotās vērtības nodokļa likmes pieaugums atstās uz mūsu nacionālās identitātes jautājumiem, jo būs samazinājusies cilvēku spēja iegādāties grāmatas un abonēt preses izdevumus.

Un, protams, mums ir jārunā par dramatisko likmes pieaugumu atjaunojamiem energoresursiem. Tajā pašā laikā fosilajiem energoresursiem, piemēram, importētajai gāzei no Krievijas, valdība atrada par iespējamu saglabāt zemāko likmi. Protams, mēs varam izteikt vairākus minējumus, kāpēc tas ir tā. Un mūsu partija, „Pilsoniskā Savienība”, turpinās konsekventi iestāties par nodokļa likmes samazināšanu Latvijas valstij vitāli svarīgajām nozarēm.

Otrs likumprojekts, par kuru gribētu runāt, ir „Grozījumi Civilprocesa likumā”. Mēs vēršamies pret valsts nodevas par prasības pieteikumu tiesā paaugstināšanu, jo uzskatām, ka šāda grozījuma veikšana ir nesamērīga un, iespējams, arī pretrunā ar Satversmes 92.pantu, kas ikvienam paredz tiesības uz taisnīgu tiesu.

Taču nobeigumā es gribētu paust nevis frakcijas, bet savu viedokli par otrajā lasījumā izskatītajiem grozījumiem likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Šo dienu varam uzskatīt par radikālu pagriezienu Latvijas valsts sabiedrības integrācijā un ideoloģijā. Ne vairāk, ne mazāk! Jo šodien Saeima otrajā lasījumā ir nobalsojusi par PCTVL priekšlikumu pasludināt 6. un 7.janvāri – pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkus – par svētku dienām. Tātad – par brīvdienām, ne tikai par atzīmējamām dienām.

Un līdz ar to tas ir liels solis mūsu sabiedrības dezintegrācijas virzienā, jo tagad mūsu sabiedrību šķels ne tikai lingvistiskā, bet arī reliģiskā piederība, un tas ir situācijā, kad valsts ir šķirta no baznīcas. Otrkārt, tas rada šaubas par daudzkārt pasludināto Latvijas orientāciju Rietumu virzienā. Tādēļ es šos grozījumus uzskatu par ļoti bīstamiem un turpināšu pret tiem iebilst.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Inai Druvietei no partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas.

Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājam Augustam Brigmanim. Lūdzu!

A.Brigmanis (ZZS).

Jā… Labdien, cienījamie radioklausītāji! Pēdējie notikumi valstī ir ļoti aktuāli, zināmā mērā arī vētraini, un vakar tātad tika atbalstīta tālāka Godmaņa valdības darbība.

Jāsaka, protams, ka šeit arī mēs visi domājam, ka būtu nepieciešami uzlabojumi. Droši vien ir nepieciešams ļoti rūpīgi pārskatīt esošā Ministru kabineta sastāvu – tieši personāliju jomā. Droši vien ir vajadzīga šo ministriju optimizācija. Mēs gaidām no premjera tātad šo ierosinājumu, un mums arī ir savs redzējums uz šo jautājumu. Uzskatām, ka Zemkopības un Vides ministrijām ir jābūt atsevišķi. Nedomājam, ka pareizs solis būtu pievienot Veselības ministriju Labklājības ministrijai, bet Izglītības un zinātnes ministrijai – Kultūras ministriju. Tātad diskutēsim par šiem jautājumiem un mēģināsim pierādīt savu taisnību.

Nu mēs esam gandarīti, ka ir arī zināmi naudas līdzekļi izdalīti pēdējā valdības sēdē zemniekiem. Nešaubīgi lielākais nopelns visā šajā jautājumā ir pašu zemnieku lielajai aktivitātei, un mēs gaidām ļoti aktīvu un enerģisku rīcību arī no Finanšu ministrijas puses – šo reālo līdzekļu nonākšanu līdz zemniekiem, gan dažādos veidos, jo te ir gan garantijas, gan maksājumi, gan arī citu maksājumu līdzekļu paātrinātas plūsmas virzība. Tā ka mūsu apvienība ļoti sekos šiem jautājumiem līdzi, lai solījumi zemniekiem tiktu pildīti.

Protams, aktuāls jautājums ir par zemkopības ministru. Mārtiņš Roze ir demisionējis, tas ir atbildīgs solis, un šajā sakarā jāsaka, ka apvienība meklē jaunu kandidatūru. Un šī kandidatūra principā ir uzrunāta. Viņš ir darīts zināms zemnieku sabiedriskajām organizācijām. Zemnieku sabiedriskās organizācijas tiek aicinātas aktīvi apspriest šo cilvēku, pirms viņš dod galīgo atbildi. Mēs negribam publiskot viņa uzvārdu, bet, pirms mēs viņu nominējam, mums ir ļoti svarīgi, lai viņš tiek pozitīvi uzņemts sabiedrībā.

Nu, jāsaka tā, ka šie varbūt ir pašreiz galvenie jautājumi, pie kā mēs strādājam.

Paldies jums!

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājam Augustam Brigmanim.

Tālāk vārdu došu apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā tika izskatīts un atbalstīts likumprojekts „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”. Šis projekts varētu pozitīvi ietekmēt tos valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekus, kuri vēlas, lai līdzekļus pārvaldītu valsts finanšu institūcija.

Es atgādināšu mazliet lietas būtību. Valsts fondēto pensiju shēma sāka darboties 2001.gadā, un sākotnēji valsts fondēto pensiju līdzekļu pārvaldīšanas funkcija tika deleģēta tikai Valsts kasei, bet no 2003.gada ar šo līdzekļu pārvaldīšanu drīkstēja nodarboties arī privātie līdzekļu pārvaldītāji – ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir izsniegusi licenci valsts fondēto pensiju līdzekļu pārvaldīšanai. Bet toreiz Valsts kases darbībā un valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanā radās divas galvenās problēmas.

Un pirmā no tām bija tāda, ka valsts iestāde, Valsts kase, konkurences apstākļos turpināja nodarboties ar funkcijām, kuras pilnā mērā nodrošināja privātie līdzekļu pārvaldītāji.

Bet otrā problēma bija tā, ka Valsts kase jaunu klientu piesaistē bija privileģētākā situācijā nekā pārējie tirgus dalībnieki. Līdz ar to saskaņā ar 2006.gadā Saeimā pieņemto likumu Valsts kase izbeidza savu darbību valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanā, un šobrīd valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanu veic deviņi privātie līdzekļu pārvaldītāji. Bet, ņemot vērā to, ka Valsts kases ieguldījumu plāna ienesīgums laikā, pirms tika pieņemts lēmums par Valsts kases darbības kā līdzekļu pārvaldītājas izbeigšanu, bija samērā augsts un pat pārsniedza vidējo plānoto ienesīgumu konservatīvajiem plāniem, kā arī to, ka Valsts kases ieguldījumu plānā atskaitījumi par plāna pārvaldi bija viszemākie, būtu izskatāms jautājums par valstiska līdzekļu pārvaldītāja – Valsts kases – darbības kā fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja atjaunošanu.

Proti, „Saskaņas Centrs” atbalsta šo ideju un strādās pie tās, lai uzlabotu un pilnveidotu likumprojektu, saskaņā ar kuru visiem tiem cilvēkiem, kuri vēlas uzticēties, piemēram, valstij, nevis bankām, būtu visplašākās tiesības izvēlēties. Likumprojekts vēl nav pieņemts, un Saeimā vēl skatīs šo dokumentu trijos lasījumos.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Agešina kungam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Frakciju viedokļus turpina partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputāte Silva Bendrāte. Lūdzu!

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien mums Saeimas sēdes gaisotne bija mazāk saspringta un aktīva nekā vakardien – ārkārtas sēdē. Tomēr ir vairāki jautājumi, kurus mēs izskatījām un kuriem es arī vēlētos pievērst jūsu uzmanību.

Pavisam mēs šodien skatījām 33 jautājumus, un kā pirmos es vēlētos pieminēt likumprojektus, kuri tika nodoti Saeimas komisijām turpmākajam darbam un izskatīšanai.

Tātad pirmais no tiem ir Vēlētāju reģistra likums. Mums līdz šim vēl nav bijusi Latvijā situācija, ka vienā dienā – 6.jūnijā tas būs šogad – notiek divas vēlēšanas. Līdz ar to Vēlētāju reģistru vajadzēja pieskaņot šai situācijai.

Tāpat arī kolēģa iepriekš pieminētais „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” ir svarīgs likumprojekts. Tas ir sagatavots Sociālo un darba lietu komisijā, kurā arī es strādāju. Un, manuprāt, tas ir svarīgs likumprojekts. Tas tika nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai turpmākajam darbam, jo tas patiešām dod iespēju izvēlēties, vai tās ir bankas, kurās tiek noguldīta 2.līmeņa pensiju nauda uzkrāšanai, vai tā tomēr ir Valsts kase. Un, tā kā mēs zinām, ka Valsts kasei pašai tagad būs jāizkaro jauna… sava vieta šajā pārvaldītāju tirgū, tad tas nebūs vienkārši, jo mēs zinām arī to, ka 5 procenti no visiem 2.līmeņa… teiksim, pensiju līmeņa klientiem seko līdzi savai pensiju sistēmai, saviem uzkrājumiem nākotnē. Tā ka patiesībā redzēsim, kā situācija attīstīsies. Bet šis likumprojekts, protams, būs vēl jāapspriež Saeimā un jāpieņem.

Tāpat, manuprāt, svarīgi ir grozījumi Saeimas kārtības rullī, kurus arī mēs nodevām šodien komisijām turpmākajam darbam. Un šo likumprojektu ir parakstījuši visi Saeimas frakciju vadītāji. Un tas attiecas uz darba regulējumu pašā Saeimā attiecībā uz atalgojumu. Pirmām kārtām jau tas, ka turpmāk deputāti varēs strādāt tikai divās atalgotās apakškomisijās. Ilgi gaidīts lēmums tas bija. Un tāpat arī tiek samazinātas deputātu algas par 15 procentiem.

No pārējiem izskatītajiem likumprojektiem es vēlētos pieminēt likumprojektu „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, jo par šo likumprojektu, ko atbalstīja otrajā lasījumā, bija 11 priekšlikumi, no tiem 10 – PCTVL frakcijas priekšlikumi, bet viens – tas būtiskais, ko es iesniedzu un mana frakcija atbalstīja. Mans priekšlikums bija par 1.oktobri kā Starptautisko veco ļaužu dienu, kuru jau sen atzīmē Eiropas valstīs un kuru ļoti vēlējās, lai arī mēs iekļautu šajā kalendārā. Veco ļaužu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls „Dzīvotprieks”, kurā ir iesaistījušās vairāk nekā 30 organizācijas, patiesībā šo dienu līdz šim jau dažādi atzīmē pašvaldībās. Daudzas pašvaldības, varbūt arī tās, kuras nav šajā tīklā, iesaistījušās… viņu organizācijas pensionāri. Tā ka tā diena kļūst arvien populārāka.

Domāju, ka tas varētu būt vēl viens pozitīvs žests veco ļaužu, teiksim, virzienā, jo svētku mums šajā grūtajā laikā, kad vismaz paldies mēs varam pateikt… Tas nebūs lieki!

Un visbeidzot par politisko situāciju. Pēc vakardienas, kā jūs jau saprotat, ir mazliet iestājusies tāda it kā pauze, varbūt tā kā mazliet atelpa. Tomēr varbūt “aizkadrā” kaut kur notiek šī taustīšanās. Un balsojumi šodien Sēžu zālē par svētku, atceres un atzīmējamām dienām liecināja, ka nevaram saprast, kā strādā šodien koalīcija: vai viņi vispār savā starpā sarunājas, vai viņi koordinē savus balsojumus. Viens no PCTVL priekšlikumiem tiešām šādā veidā tika atbalstīts, jo nebija acīmredzot šīs disciplīnas.

Un tas, ko mēs gribētu teikt… Mums izskatās, ka tā slēpšanās aiz Godmaņa muguras tomēr notiek. Un mūsu pozīcija, „Jaunā laika” pozīcija, ir iepriekšējā: mēs uzskatām, ka ir nepieciešamas ārkārtas vēlēšanas, lai atjaunotu savu uzticības mandātu Saeimai. Bet, ja tas nenotiek, tad ir plāns Nr.2 – tomēr jauna, pilnīgi jauna, kvalitatīvi jauna valdība, kaut gan vakardien debates liecināja, ka diez vai ir gatavi šādu veidot. Taču mēs ceram, ka šeit iesaistīsies prezidents un ka varbūt arī pārējie tomēr sapratīs, ka citādāk mums nav iespējas tālāk virzīties uz priekšu, jo mēs esam nonākuši strupceļā. Mums ir jāpārslēdz pārmijas un jāvirzās pa jaunām sliedēm, kur var šo cerību un šo uzticību radīt tikai jauna valdība ar jaunu valdības vadītāju.

Un paldies visiem, kas ir atbalstījuši „Jauno laiku”! Mēs tiešām saņemam ārkārtīgi daudz atbalsta vēstuļu dažādā formā – gan mobilajos telefonos, gan internetā. Paldies jums!

Vadītāja. Paldies partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputātei Silvai Bendrātei.

Nākamais runās Tautas partijas frakcijas deputāts Vents Armands Krauklis. Lūdzu!

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Būtībā tiešām apskats par Saeimas darbu jāsāk ar vakardienas sēdi, jo gan šodienas, gan vakardienas sēde ir cieši kopā saistītas.

Tautas partijas nostāja par tālāko darbu un rīcību ir ļoti konkrēta un skaidra, un mēs to vakar vairākkārt paudām debatēs. Mēs saprotam, ka līdzšinējā koalīcija tiešām nav pietiekami rīcībspējīga. (To pierādīja arī šodienas balsojums par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””.) Tāpēc mēs skaidri paudām vakar prasību – un uzturam šo prasību, protams, arī pašlaik –, ka nedēļas laikā Ministru prezidentam ir jāveic valdības reorganizācija, balstoties uz reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna izstrādāto rīcības plānu. Un tuvākajā laikā jāuzsāk sarunas par plašākas koalīcijas izveidi. Un, ja šis otrs darba kārtības punkts netiks izpildīts, tad mēs tiešām neredzēsim citu iespēju kā vien to – šādas sarunas iniciēt pašiem. Bet te nu es gribu teikt to, ka tie, kas te piesauc ārkārtas vēlēšanas, tomēr ir… nu, tādi diezgan nekonsekventi. Protams, visvienkāršākais veids, kā nonākt pie jauna parlamenta, būtu parlamenta pašatlaišanās. Diemžēl opozīcija to neatbalsta mums nesaprotamu iemeslu dēļ. Skaidrs, ka referenduma rīkošana prasīs gan laiku, gan arī vairāk nekā miljons latu papildu izdevumus, kas šajā ekonomiskajā situācijā nu galīgi nav nepieciešami.

Par šodienas sēdes darba kārtību.

Tiešām ļoti būtisks ir Aijas Barčas vadītās komisijas izstrādātais likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”, kas ļaus cilvēkiem, gan tiem, kam šie līdzekļi kādreiz bija Valsts kases pārraudzībā, gan arī tiem, kas tagad gribētu drošāku un varbūt valstiski izsvērtāku līdzekļu izlietojamu, savu pensiju novirzīt tieši Valsts kasē.

Otrs, man šķiet, bija tiešām kontroversiāls lēmums attiecībā uz svētku, atceres un atzīmējamām dienām. Es domāju, tika pieļauta būtiska kļūda, ka diemžēl Zaļo un Zemnieku savienības frakcija un daļa LPP/LC frakcijas deputātu atbalstīja PCTVL frakcijas priekšlikumu. Un ir divi būtiski iemesli, kādēļ tas ir slikti.

Pirmkārt, nevienai no konfesijām nav valsts svētku. Ir visas valsts svētki, bet līdz šim atsevišķām konfesijām šādu svētku nebija. Un tas, manā skatījumā, ir Satversmes pārkāpums. Un, protams, otrs iemesls ir tīri ekonomisks. Šādā ekonomiskā situācijā, kāda pašlaik ir Latvijā, uzlikt papildu slogu uzņēmējiem un arī valstij nav pareizi, jo, kā mēs zinām, tiem, kas strādā brīvdienās, ir jāmaksā dubulti. Tātad divas papildu brīvdienas – tas šajā brīdī noteikti nav tas labākais ne mūsu ekonomikai, ne mūsu valstij.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Tautas partijas frakcijas deputātam Ventam Armandam Krauklim.

Nākamais runās Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāts Oskars Kastēns. Lūdzu!

O.Kastēns (LPP/LC frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Mūsu frakcijas viedoklis par šodien Saeimā notikušo nebūs pilnīgs, ja mēs neapskatīsim arī to, kas notika Saeimā vakar. Vakar Saeimā notika ārkārtas sēde, kuras jautājums bija neuzticības izteikšana mūsu premjeram Ivaram Godmanim. Faktiski no opozīcijas partiju puses tika izteikta kritika, varbūt brīžiem pamatota, bet vairāk, tiesa gan, nepamatota. Tas jau tā nokaitēto situāciju padarīja vēl smagāku un radīja tādu kā zināmas bezcerības ainu.

Bet, neskatoties uz kritiku, LPP/LC uzskata, ka premjeram ir jāturpina iesāktie darbi, ir jāpieņem nepopulāri lēmumi, jo tikai tā ir iespējams tikt galā ar potenciālajām rītdienas problēmām, ja mēs šodien tās risinām. Un man liekas, ka grūti būtu atrast šobrīd citu premjeru, kurš spētu tik ātri un operatīvi pieņemt lēmumus un reaģēt uz notiekošo kā Ivars Godmanis, kurš, kā pats vakar diskusijā teica, ir gājis caur uguni un ūdeni un kuram premjera krēsls nav pašmērķis, bet ir vajadzīgs tikai tādēļ, lai strādātu.

Tātad faktiski mēs piekrītam… frakcija piekrīt premjera viedoklim, ka mēs nedrīkstam pastiprināt haosu valstī; ka faktiski nedarbotos ne Saeima, ne valdība tādā brīdī, kad tuvojas gan pašvaldību, gan Eiropas Parlamenta vēlēšanas.

Es uzskatu, ka premjers neizmanto šo situāciju savā labā, lai aizietu no atbildības tad, kad valstij klājas visgrūtāk, bet tiešām strādā godprātīgi – un dažkārt pat liekas, ka vairāk nekā visi pārējie ministri kopā.

Ja mēs atskatāmies uz šodienas sēdi, tad jāteic, ka šodien Saeimā tika atbalstīts likumprojekts „Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Deputāti, kuru priekšgalā ir LPP/LC frakcijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš, ierosina veikt grozījumus, kas paredz deputātu amatalgas samazināšanu par 15 procentiem. Un, ja šie grozījumi tiks atbalstīti galīgajā lasījumā, tad Saeimas budžetā tas ļaus ietaupīt 185 000 latu.

Un faktiski Saeima konceptuāli ir arī nolēmusi, ka turpmāk katra komisija, kas strādā Saeimā, var veidot ne vairāk kā divas apakškomisijas un ka katrs deputāts var būt ne vairāk kā divu apakškomisiju loceklis. Tas arī dos zināmu ietaupījumu. Arī komandējumu izdevumi tiks samazināti par 10 procentiem. Saeimas darbiniekiem neizmaksās prēmijas un naudas balvas, kā arī netiks izmaksāti atvaļinājumu pabalsti par 2009.gadu. Tā ka var teikt, ka taupa ne tikai uz valsts budžeta iestāžu darbinieku rēķina, bet arī Saeima savelk jostu diezgan spēcīgi kopā ar visiem pārējiem, kuri to dara šobrīd.

Gribu vēl arī piebilst, ka šodien mēs skatījām otrajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””, un tiešām bija tāda situācija, ka balsojumā, piemēram, par to, lai atzītu par atzīmējamām dienām 6. un 7.janvāri, kas ir pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētki, Saeima atbalstīja šo priekšlikumu. Tiesa, komisijā, kur mēs skatījām šo jautājumu, komisija to neatbalstīja, bet šodien, zinot to, cik šis jautājums ir pretrunīgs un cik daudz par to ir runāts agrāk šeit, Saeimā, ir skaidrs, ka balsojuma rezultāts nebija zināms līdz pēdējam brīdim.

Es galīgi nepiekrītu „Jaunā laika” izteiktajai kritikai par koalīcijas vājumu, par to, ka nebija disciplīnas, ka daļa deputātu atbalstīja PCTVL frakcijas priekšlikumus. Es gribu taisnības dēļ norādīt: ja mēs paskatāmies uz balsojumu par tieši šo jautājumu, par pareizticīgo Ziemassvētkiem, tad redzam, ka balsots tiešām bija ņigu ņegu un ka pilnīgi pretējās pozīcijās bija arī frakcijas „Jaunais laiks” deputāti – balsoja „par”, balsoja „pret” vai atturējās, vai arī vispār nebalsoja šajā jautājumā.

Tā ka faktiski šis jautājums bija kontroversiāls gandrīz vai visām Saeimas frakcijām.

Un vēl. Taisnības labad norādīšu, ka šajā likumprojektā bija nevis desmit PCTVL frakcijas priekšlikumi, kā to apgalvoja Bendrātes kundze, bet pieci no tiem.

Tas arī šodien būtu viss.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputātam Oskaram Kastēnam.

Nākamajam vārds apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētājam Mārim Grīnblatam. Lūdzu!

 

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).

Labdien, godātie radioklausītāji! Vakardienas garās debates noslēdzās ar to, ka mēs skaidri redzējām, ka opozīcijai šobrīd Saeimā nav tāda balsu daudzuma, lai gāztu valdību, ja vien pašā valdībā nerodas iekšējas pretrunas starp kādām partijām vai problēmas ar valdības uzstādīto uzdevumu izpildi.

Uzskatu, ka lielākās problēmas valdības tālākajā darbībā būs ekonomiskās krīzes diemžēl iespējamā padziļināšanās, bezdarba augšana un sociālā spriedze veselā virknē valsts sektoru, ne tikai zemkopībā, kā mēs to redzējām šajā nedēļā. Tas var skart arī valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes, kurām var būt problēmas ar to funkciju pildīšanu, kas ir saistītas ar sociālās palīdzības, atbalsta sniegšanu iedzīvotājiem.

Neapšaubāmi, šādi protesti, kā mēs redzējām, var izdarīt varbūt pat vairāk nekā opozīcijas balsojums Saeimā. Ar to valdībai jārēķinās, ar to jārēķinās katram ministram, kā arī valdības partiju deputātiem, tas ir, to partiju frakciju deputātiem, kuras atbalsta valdību. Protams, budžeta izdevumu daļā, nepārkāpjot budžeta disciplīnu, nevairojot deficītu, ir iespējamas tādas vai citādas izmaiņas, bet jāsaprot, ka tas bieži vien izskatās tikai kā ugunsgrēka dzēšana un problēmu atbīdīšana nedaudz tālāk. Tātad, neapšaubāmi, valdībai un arī mums, kuru rokās ir Ekonomikas ministrija (Kaspars Gerhards cenšas godprātīgi pildīt uzdevumus), ir visiem spēkiem jāveicina uzņēmējdarbības attīstība un darba vietu radīšana, kas, protams, ir tas, ko no valdības visvairāk gaida sabiedrība, gaida sabiedrības aktīvā daļa.

Diemžēl jāatgādina, ka Starptautiskā Valūtas fonda un citu starptautisko institūciju piešķirtais kredīts, kura izsniegšana, kā zināms, turpināsies vēl apmēram divus gadus, paredzēts budžeta deficīta dzēšanai un valsts finanšu institūta stabilitātes nodrošināšanai. Tātad būtībā tas ir banku sistēmas stabilizēšanai; tieši līdzekļi uzņēmējdarbībai šeit, šajās lielajās summās, diemžēl nav paredzēti. Tādi ir kredīta izsniedzēju noteikumi. Tajā pašā laikā valdībai un Latvijas Bankai būtu jācenšas veicināt to, lai bankas atjauno… komercbankas atjauno uzticību kredīta ņēmējiem un lai tiek veikti pasākumi, kuros agrākie kredīti… tātad kaut kādā ziņā šī kredītu atdošanas politika tiek mazliet mīkstināta, neapšaubāmi, lai neizputinātu tos kredītu ņēmējus, kas tos tiešām ņēmuši savam vienīgajam dzīvoklim, vienīgajai mājai, nevis kādām plašākām vajadzībām, un tādējādi varbūt atjaunotu arī to procesu, ka komercbankas savus brīvos līdzekļus, kādi tām šobrīd ir, tātad 600–700 miljonu latu apjomā, pamazām tomēr sāk ieplūdināt arī tautsaimniecībā.

Par citām lietām. Jāpiemin balsojums par svētku un atceres dienām. Saeima ar balsu vairākumu, balsojot gan latviešu deputātiem no pozīcijas, gan arī deputātiem no opozīcijas, diemžēl nobalsoja par to, ka divi datumi janvārī tiek atzīti par pareizticīgo Ziemassvētkiem. Mūsu frakcijas deputāti balsoja „pret”, jo uzskata, ka – un to parāda vēsture – Latvijas Republikas pareizticīgie šos svētkus svin reizē ar citām konfesijām. Mēs uzskatām, ka šādu atsevišķu svētku ieviešana neveicina sabiedrības konsolidāciju, parāda to, ka okupācijas laikā ieviestā tradīcija pareizticīgajiem citādāk skaitīt kalendāru tiek turpināta diemžēl arī šobrīd. Žēl, ka Saeimā ir deputāti, kas šajos jautājumos neorientējas un balso neatbilstoši tiem; tas faktiski neveicina neko pozitīvu. Par to, es domāju, vēl būs diskusija uz trešo lasījumu.

Pie pozitīvā var minēt, ka Saeima nodeva komisijām Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu atdot iedzīvotājiem iespēju noguldīt arī Valsts kasē savus 2.pensiju līmenī uzkrātos līdzekļus, jo, kā parāda pēdējā gada prakse, zaudējumi dažādu komercbanku piedāvātajos aktīvajos plānos diemžēl ir visai lieli. Tā, protams, ir brīvprātīgu izvēli paredzoša norma, piespiedu kārtā nevienam uz Valsts kasi savi līdzekļi nav jāpārnes.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Grīnblata kungam – apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētājam.

Frakciju viedokļus šodien noslēdz partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts Valērijs Buhvalovs. Lūdzu!

 

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Paldies.

Labdien godātie radioklausītāji! Apsveicu visus pareizticīgos un visus labus cilvēkus ar to, ka šodien, otrajā lasījumā izskatot likumprojektu „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””, Saeimas vairākums atbalstīja pareizticīgo Ziemassvētkus, to svinēšanu!

Mēs visi zinām, ka tikai dažas Baznīcas, ieskaitot krievu, turpina atzīmēt Ziemassvētkus pēc Jūlija kalendāra. Taču šie Ziemassvētki ir ļoti nozīmīgi visiem Latvijas pareizticīgajiem, starp kuriem ir pietiekami daudz arī latviešu. Kopumā Latvijā pašreiz ir aptuveni 358 tūkstoši pareizticīgo un vecticībnieku draudžu locekļu un 119 pareizticīgās Baznīcas draudzes. Tā ir viena no trim lielākajām reliģiskajām konfesijām Latvijā. Un vienīgais kanonizētais kristiešu svētais starp Latvijas iedzīvotājiem ir pareizticīgo arhibīskaps Jānis Pommers.

Dažos pareizticīgo dievnamos dievkalpojumi pilnībā tiek noturēti latviešu valodā. Tās ir: Rīgas Debesbraukšanas baznīca, kuras draudzes loceklis kādreiz bija dzejnieks Aleksandrs Čaks, Kolkas Kristus piedzimšanas baznīca, dievnami Kosā, Ainažos, Salacgrīvā, Nītaurē, Limbažos, Jēkabpilī un citur.

Vēlreiz apsveicu jūs, godātie radioklausītāji! Un ceru, ka arī trešajā, galīgajā, lasījumā Saeimas vairākums pieņems PCTVL frakcijas priekšlikumu un nākamajā gadā mēs kopā svinēsim pareizticīgo Ziemassvētkus.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Buhvalova kungam no partijas „Par cilvēka tiesībām

vienotā Latvijā” frakcijas.

Līdz ar to frakciju viedokļi šodien ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties! Visu labu!