Stenogramma: Latvijas Republikas 9.Saeimas ziemas sesijas astotā sēde 2009.gada 26.februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

 

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet
vietas!

Sākam Saeimas 2009.gada 26.februāra sēdi.

Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes
darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba
kārtībā.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu Juridiskā komisija
lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā pēc
pirmās sadaļas izskatīšanai lēmuma projektu „Par Unas Melamedas atkārtotu
iecelšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba
kārtībā un iekļaut tajā pēc pirmās sadaļas izskatīšanai lēmuma projektu „Par
Ineses Kazjonovas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat Juridiskā komisija lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes
darba kārtībā un pēc pirmās sadaļas izskatīšanai iekļaut lēmuma projektu „Par
Indras Kreicbergas apstiprināšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz iekļaut pēc pirmās sadaļas izskatīšanai
arī lēmuma projektu „Par Sandras Zeires apstiprināšanu par Rīgas rajona
zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā
pēc pirmās sadaļas izskatīšanai lēmuma projektu „Par Andas Niedolas
apstiprināšanu par Ventspils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un Juridiskā komisija lūdz izdarīt vēl vienu grozījumu šodienas
sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā pēc pirmās sadaļas izskatīšanai lēmuma
projektu „Par Sandijas Audzeres iecelšanu par Administratīvās rajona tiesas
tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir
grozīta.

Un tā, godātie kolēģi, sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba
kārtību, kā ierasts, ar Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Prokuratūras likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Kooperatīvo sabiedrību likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Paziņošanas
likums” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
Starptautiskā Valūtas fonda Vienošanās līguma grozījumiem Starptautiskā Valūtas
fonda dalībvalstu balsstiesību un līdzdalības palielināšanai un Starptautiskā
Valūtas fonda investīciju mandāta paplašināšanai” nodot Ārlietu komisijai un
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā
komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva,
Mitrofanova un Buhvalova iesniegto likumprojektu „Grozījums Bērnu tiesību
aizsardzības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt
„par”, viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Valērijam Buhvalovam. Viņš acīmredzot runās
„par”.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! PCTVL frakcija daudzkārt tika iesniegusi
grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kuri paredzēja aizliegt izlikt uz
ielas ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem, neierādot šīm ģimenēm citu dzīvojamo
platību.

Nesenajā Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas sēdē tika
izskatīts jautājums par Bērnu tiesību aizsardzības centra Rīgas domē
reorganizāciju. Šā centra juristi tad arī nodarbojas ar bērnu tiesību aizsardzību,
tajā skaitā to bērnu, kuru ģimenes ar tiesas spriedumu tiek izliktas uz nekurieni, un
darba šiem juristiem ir pietiekami daudz.

Pašreiz, apstākļos, kad ekonomiskā krīze aizvien padziļinās,
PCTVL frakcija piedāvā pievienot Bērnu tiesību aizsardzības likumam tikai vienu
rindiņu: „Ģimene ar nepilngadīgu bērnu nevar tikt izlikta no dzīvojamās telpas,
neierādot tai citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu.”

Latvija taču ir ratificējusi Konvenciju par bērnu tiesībām, kas
nosaka, ka dalībvalsts saskaņā ar nacionālajiem apstākļiem un savu iespēju
robežās veic nepieciešamos pasākumus, lai sniegtu palīdzību vecākiem, kas audzina
bērnus, it sevišķi attiecībā uz nodrošināšanu ar uzturu, apģērbu un mājokli. Ja
runājam par šīm iespēju robežām, tad jāteic, ka attīstības līmenis ir ienākumu
līmenis, un pie mums tas līdzinās līmenim, kāds ir sastopams kādās Latīņamerikas
banānu republikās. Bet, ja runājam par nacionālajiem apstākļiem, tad jāteic, ka
mūsu klimatā, kā zināms, banāni gar ielu malām neaug un ģimenes ar bērniem
izlikšana uz ielas ir līdzvērtīga nāves spriedumam.

Patlaban mēs grasāmies rūpēties par bankām un par vietējiem
ražotājiem. Tas viss ir pareizi, bet, ja nerūpēsimies par ģimenēm ar bērniem, tad
drīzumā nevienam nebūs vajadzīgas nedz bankas, nedz saražotās preces. Mūsu valstī
mirstības līmenis pārsniedz dzimstību, sākot jau kopš Godmaņa pirmajiem laikiem, un
šis Latvijas tautas izmiršanas process sekmīgi turpinās arī Godmaņa pēdējos
laikos. Valstī jau tā ir apmēram 100 tūkstoši bezdarbnieku, un drīz ģimenēm ar
bērniem, kuras izliek no dzīvokļiem, kas tiek īrēti denacionalizētajos namos,
pievienosies tās ģimenes, kuras tiek izliktas no pašu dzīvokļiem, kas tika
ieķīlāti, lai saņemtu hipotekāros kredītus.

Bērnu tiesību aizsardzības likums ir tā sauktais jumta likums, kur
runa ir par principiem. Ja Saeima atbalstīs PCTVL frakcijas priekšlikumu, Saeima
tādējādi paudīs savu apņemšanos nepieļaut ģimeņu ar bērniem izlikšanu uz ielas;
tas novedīs arī pie attiecīgiem speciālo likumu grozījumiem.

Aicinu jūs atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

„Pret” likumprojekta nodošanu komisijai neviens nav pieteicies
runāt. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Balsot!”) Deputāti prasa
balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva, Mitrofanova
un Buhvalova iesniegtā likumprojekta „Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības
likumā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir
atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – nav, atturas – 50. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva,
Mitrofanova un Buhvalova iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par
dzīvojamo telpu īri”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vārds deputātam Jakovam Plineram. Viņš acīmredzot runās „par”
likumprojekta nodošanu komisijai.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šodien likums „Par
dzīvojamo telpu īri” nosaka, ka ģimenes izlikšanas gadījumā pašvaldības
nodrošina palīdzību un ierāda citu dzīvojamo platību tikai dažām maznodrošināto
iedzīvotāju kategorijām. Pats par sevi fakts, ka ģimenē ir nepilngadīgi bērni,
nepasargā šo ģimeni no izlikšanas un palikšanas uz ielas. Šajā sakarā derētu
atzīmēt, ka tas, ka denacionalizētajos namos tika atcelti dzīvokļa īres maksas
griesti un pēdējā laikā vēl arī krasi pieauga komunālie maksājumi… tas viss
padarīja neiespējamu mitināšanos šajos dzīvokļos arī tām ģimenēm ar bērniem,
kuras pēc ienākumu līmeņa nevarētu pieskaitīt pie maznodrošināto kategorijas.

Runas par to, ka krīzes laikos īres maksai ir būtiski jāsamazinās,
pagaidām tā arī paliek vien labi novēlējumi.

Pārdot dzīvokli, kur viņi mitinās vēl kopš padomju laikiem, viņi
nevar. Iegādāties sev jaunu mājokli, neskatoties uz relatīvu maksas par dzīvokļiem
līmeņa krišanos, viņi arī nav spējīgi.

Rīgas domes 2009.gada budžetā denacionalizēto namu iedzīvotāju
pārvietošanai tika piešķirti tikai kādi 1,67 miljoni latu – gandrīz piecas reizes
mazāk nekā 2008.gadā. Turklāt jāatzīmē, ka pat 2008.gada budžetā šī nauda bija
izbeigusies jau vasaras vidū, neapmierinot pat pusi no trūkumcietējiem.

Rīgas domes valdošais vairākums ir noraidījis PCTVL frakcijas
priekšlikumu – atstāt šos asignējumus kaut vai pērnā gada līmenī. Šādas pieejas
apstākļos jau tuvākajā laikā ir neizbēgama rīdzinieku masveida izlikšana uz ielas.

Saeimas pienākums būtu piespiest pašvaldību neizlikt uz ielas kaut
vai ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem.

Tiesu statistika liecina par 36 tūkstošiem ģimeņu, saistībā ar
kurām pēdējo 13 gadu laikā tika izdarīts spriedums par izlikšanu. Maksimums bija
1998.gadā – 5000 ģimeņu. Masu bezdarbs un darba algu samazināšana, nepieciešamība
atdot ekonomiskās augšupejas laikposmā ņemtos kredītus var novest pie šā
drausmīgā murga atkārtošanās.

Pēc 2007.gada datiem, no mājokļa izlikto ģimeņu vidū ģimenes ar
bērniem sastādīja 13 procentus. Lūk, jums vismaz 600 ģimenes ar bērniem, kuras uz
ielas var nonākt vistuvākajā laikā! Mūsu mazajai valstij tas varētu kļūt par
katastrofu.

Šādā situācijā Saeimas pienākums ir nevis kā strausam slēpt
galvu smiltīs, bet gan uz acīm redzamajām briesmām reaģēt, attiecīgā veidā grozot
likumdošanu.

Es ļoti ceru uz to, ka jūs, godātie deputāti, izrādīsiet
problēmas izpratni, līdzjūtību cietušajiem cilvēkiem un viņu bērniem un
nobalsosiet „par”.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Lagzdiņam. Viņš acīmredzot runās
„pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Ne reizi vien kreisā flanga frakcijas
deputāti nāk ar priekšlikumu šādā veidā grozīt likumu.

Es gribu informēt vēlreiz kolēģus deputātus par to, ka jau kopš
1999.gada spēkā ir Īres likuma noteikumi, kas nosaka to, ka nevar izlikt tiesas ceļā
sakarā ar īres un tā saucamajiem komunālo maksājumu parādiem ģimenes, kurās ir
bērni, ja šādu ģimeņu ienākumi nepārsniedz attiecīgās pašvaldības noteikto
robežu. Katra konkrētā pašvaldība Latvijā ir noteikusi šo robežu, un tiek
vērtēts, kuros gadījumos attiecīgā ģimene ir spējīga samaksāt īri un komunālos
maksājumus. Un Rīgas pašvaldība, par ko runāja Plinera kungs, ir noteikusi pietiekami
augstu šo latiņu.

Es gribu vēl informēt par to, ka šobrīd sakarā ar krīzi un lielo
brīvo dzīvojamo fondu, tajā skaitā arī denacionalizētās mājās, namīpašnieki
faktiski ir tie, kuri aicina īrniekus, lai viņi paliktu dzīvokļos un lai īpašniekam
nebūtu jāmaksā dārgie komunālie maksājumi, tā ka šīs kategorijas lietu šobrīd
tiesās ir ļoti maz. Un tie biedējošie skaitļi, par kuriem runāja Plinera kungs,
attiecas uz trīs, četru un pat piecu gadu ilgu vēsturi.

Es aicinu balsojumā atturēties un nenodot šo likumprojektu
komisijai.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu
Plinera, Sokolovska, Buzajeva, Mitrofanova un Buhvalova iesniegtā likumprojekta
„Grozījums likumā „Par dzīvojamo telpu īri”” nodošanu Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 2, atturas – 49. Likumprojekts komisijai nav
nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto
likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām Saeimas
komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. (No zāles dep.
K.Leiškalns: „Vajag tikai Juridiskajai komisijai!”)

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Vinetai Muižniecei!

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Lūdzu nodot šo likumprojektu tikai Juridiskajai komisijai, jo
Juridiskās komisijas sēdēs, strādājot ar šo likumprojektu, ir piedalījušies visu
frakciju – visu Saeimā pārstāvēto partiju – pārstāvji.

Paldies. (No zāles dep. I.Kalniņš: „Iebildumi!”)

Sēdes vadītājs. Tātad pirmais jautājums: vai deputātiem ir
iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots tikai Juridiskajai komisijai? (No
zāles dep. I.Kalniņš: „Man ir iebildumi!”) Ir. Tādā gadījumā mums šis
jautājums ir jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu šo
likumprojektu – tātad likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” –
nodot tikai Juridiskajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 3, atturas – nav. Tātad deputātes Muižnieces priekšlikums par to, ka
likumprojekts tiek nodots tikai Juridiskajai komisijai, ir atbalstīts.

Jautājums: vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts
vispār tiek nodots…? Ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot,
ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 4, atturas – nav. Likumprojekts nodots Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir
atbildīgā komisija.

Nākamais darba kārtības jautājums – par neapmaksāta
atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aleksandram Mirskim. Saeimas Prezidijs ir
saņēmis deputāta Aleksandra Mirska iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas
atvaļinājumu šā gada 26.februārī. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vienu reizi
sesijas laikā deputātam ir tiesības uz šādu atvaļinājumu, bet mums jebkurā
gadījumā par šā atvaļinājuma piešķiršanu ir jābalso. Tāpēc lūdzu zvanu!
Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aleksandram Mirskim
šā gada 26.februārī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 2, atturas – nav. Lēmums par atvaļinājuma piešķiršanu ir pieņemts.

šā gada 26.februārī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 2, atturas – nav. Lēmums par atvaļinājuma piešķiršanu ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par
Saeimas ziemas sesijas slēgšanu un pavasara sesijas sākšanu”. Saeimas Prezidijs,
vienojoties ar Frakciju padomi, nolēma piedāvāt slēgt Saeimas ziemas sesiju 2009.gada
8.aprīlī un sākt pavasara sesiju 2009.gada 18.aprīlī. Bet saskaņā ar Saeimas
kārtības rulli mums par šo lēmuma projektu ir jābalso. Tāpēc lūdzu zvanu! Balsosim
par lēmuma projektu „Par Saeimas ziemas sesijas slēgšanu un pavasara sesijas
sākšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts „Par Unas
Melamedas atkārtotu iecelšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Labrīt, godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā
komisija savā sēdē izskatīja un aizklātā balsojumā vienprātīgi atbalstīja
lēmuma projektu „Par Unas Melamedas atkārtotu iecelšanu par Rīgas pilsētas
zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Aicinu kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Unas Melamedas
atkārtotu iecelšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu,
ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts „Par Ineses
Kazjonovas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija savā sēdē izskatīja
un vienprātīgi atbalstīja lēmuma projektu „Par Ineses Kazjonovas apstiprināšanu
par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Aicinu kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ineses Kazjonovas
apstiprināšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka
balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts „Par Indras
Kreicbergas apstiprināšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Saeimas Juridiskā komisija izskatīja un aizklātā balsojumā
vienprātīgi atbalstīja arī lēmuma projektu „Par Indras Kreicbergas apstiprināšanu
par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Aicinu kolēģus atbalstīt arī šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Indras Kreicbergas
apstiprināšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka
balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts „Par Sandras
Zeires apstiprināšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija savā sēdē izskatīja
un aizklātā balsojumā vienprātīgi atbalstīja lēmuma projektu „Par Sandras Zeires
apstiprināšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Sandras Zeires
apstiprināšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka
balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts „Par Andas
Niedolas apstiprināšanu par Ventspils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un
aizklātā balsojumā arī vienprātīgi atbalstījusi lēmuma projektu „Par Andas
Niedolas apstiprināšanu par Ventspils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Aicinu kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Andas Niedolas
apstiprināšanu par Ventspils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums
ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Sandijas Audzeres iecelšanu par
Administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja un aizklātā
balsojumā atbalstīja arī lēmuma projektu „Par Sandijas Audzeres iecelšanu par
Administratīvās rajona tiesas tiesnesi”. Arī šo lēmuma projektu komisija
atbalstīja vienprātīgi. Aicinu arī kolēģus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Sandijas Audzeres
iecelšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir
aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

I.Šlesere. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt
nākamo darba kārtības jautājumu, kas ir deputātu pieprasījums, mums ir jālemj par
iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā. Saeimas Juridiskā komisija
lūdz izskatīt likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, kuru
izstrādājusi Juridiskā komisija, pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas
atbildīgajā komisijā, kā arī lūdz šo likumprojektu iekļaut sadaļā
„Likumprojektu izskatīšana” kā pirmo darba kārtības punktu. Vai deputātiem ir
iebildumi? (No zāles: „Piekrīt! Ir!”) Esot iebildumi pret šādu
priekšlikumu. Tātad mums šis jautājums ir jāizšķir balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par darba kārtības grozījumu un par to, ka
likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” tiek iekļauts sadaļā
„Likumprojektu izskatīšana” kā pirmais šīs sadaļas punkts! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 4, atturas – 1. Darba kārtība ir grozīta.

Turpinām izskatīt šodienas sēdes darba kārtību. Nākamais darba
kārtības punkts ir Saeimas deputātu Mirska, Ivana Klementjeva, Ušakova, Kabanova,
Golubova, Orlova, Ribakova, Tutina, Rubika un Andreja Klementjeva pieprasījums iekšlietu
ministram Marekam Segliņam „Par likumā „Par policiju” noteikto Valsts policijas
uzdevumu (3.pants) un policijas darbinieku pamatpienākumu (16.pants) izpildes
nodrošināšanu”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Mēs izskatījām mūsu kolēģu
pieprasījumu, un, izskatot šo pieprasījumu, tas tika noraidīts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Ivanam Klementjevam.

I.Klementjevs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Godātie Saeimas deputāti! Saeimas priekšsēdētāj! Prezidij!
Cienījamie deputāti! Iekšlietu ministra galvenie uzdevumi ir nodrošināt noziedzības
apkarošanu, kā arī sabiedriskās kārtības, personu un sabiedrības drošības
aizsardzību, personas tiesību un likumīgo interešu aizsardzību un tā tālāk. Bet
kas notiek reālajā dzīvē?

2009.gada 8.janvārī Valsts policijas priekšnieks Lieljuksis
parakstīja cirkulāru struktūrvienību priekšniekiem par atlīdzību sakarā ar
2009.gada budžeta samazinājumu. Cirkulārā ir paredzēts, ka struktūrvienību
priekšniekiem padoto personu darbs ir jāplāno un jānodrošina tā, lai netiktu
pieļauta dienesta pienākumu izpilde virs noteiktā dienesta pienākumu pildīšanas
laika, jo līdzekļi, lai apmaksātu virsstundu darbu, netiek plānoti un
struktūrvienībām nav piešķirti. Darbam nakts laikā ir jānorīko tikai minimāli
nepieciešamais amatpersonu vai darbinieku skaits. Ir samazinātas arī speciālās
piemaksas – no simtiem latu uz pieciem latiem, un tas nozīmē, ka policisti zaudē ne
tikai 15 procentus no pamatalgas, bet vēl vairāk. Tas kardināli maina viņu ģimeņu
budžetu un neapmierina policijas darbiniekus.

Nakts laikā ielas būs bez policijas, un mēs jau reāli redzam, kā
ir palielinājusies noziedzība pēdējā mēnesī. Pat tas, ka ir noķertas divas bandas,
nevar nodrošināt jūsu bērniem iespēju braukt droši sabiedriskajā transportā vai
staigāt pa pilsētu.

Arī atvaļinājuma pabalsts netiks maksāts, un degvielas iegādei
paredzēto izdevumu aprēķins samazināts par 30 procentiem. Neveic kancelejas preču un
inventāra iegādi, izņemot papīra, tonera un kārtridžu iegādi.

Iekšlietu ministrija ar tādu budžetu nevar pildīt savas funkcijas.
Un mēs, frakcijas „Saskaņas Centrs” deputāti, esam izbrīnīti: kā iekšlietu
ministrs, kas pārstāv koalīciju, var pieļaut tādu cirkulāru parakstīšanu Valsts
policijas priekšniekam?!

Mēs gribam dzīvot drošā pasaulē, kurā mums un mūsu bērniem
nekas nedraud. Cilvēki maksā nodokļus, lai valsts nodrošinātu viņu aizsardzību, kas
garantēta Iekšlietu ministrijas nolikumā.

Jaunajam Ministru kabinetam ir steidzīgi jāatrod līdzekļi, vismaz
5,7 miljoni latu, lai nodrošinātu šo funkciju pildīšanu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai Pieprasījumu komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav. Lūdzu
zvanu! Balsosim par deputātu Mirska, Ivana Klementjeva, Ušakova, Kabanova, Golubova,
Orlova un citu deputātu pieprasījumu iekšlietu ministram Marekam Segliņam „Par
likumā „Par policiju” noteikto Valsts policijas uzdevumu (3.pants) un policijas
darbinieku pamatpienākumu (16.pants) izpildes nodrošināšanu”! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 46, atturas – 4. Pieprasījums noraidīts.

Godātie kolēģi! Sākam izskatīt nākamo šodienas sēdes darba
kārtības sadaļu – „Likumprojektu izskatīšana”.

Pirmais šajā sadaļā ir likumprojekts „Grozījumi Latvijas
Republikas Satversmē”, pirmais lasījums.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli ir jāpārbauda kvorums, un
tātad mums jāreģistrējas. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lai reģistrētos, jums ir
jānospiež poga zem uzraksta „Reģistrācija”, kur tūlīt sāks mirgot gaismas
diode. Un par to, ka jūs esat reģistrējušies, liecinās visu trīs gaismas diožu
vienlaicīga mirgošana jūsu balsošanas iekārtā. Tātad, lūdzu, reģistrēsimies!
Lūdzu reģistrācijas rezultātu! Reģistrējušies 88 deputāti. Tātad kvorums ir,
skaits ir pietiekams.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Šodien mūsu priekšā ir Juridiskās
komisijas izstrādāts likumprojekts, dokuments Nr.3807, – „Grozījumi Latvijas
Republikas Satversmē”.

Kā jums labi zināms, šā projekta izstrāde ir bijusi gana ilgstoša
un nesteidzīga. Savulaik par projektā iekļautajiem grozījumiem ilgstoši ir
debatējusi arī Juridiskās komisijas īpaši izveidota apakškomisija šo grozījumu
izstrādei un ir notikušas visplašākās diskusijas, sākot ar visdažādākajiem
sabiedriskajiem forumiem un beidzot ar Saeimas komisiju un Saeimas frakcijām.

Komisijas izstrādātais likumprojekts, kura izstrādē ir
piedalījušies deputāti no visām Saeimas frakcijām, kā arī neatkarīgie deputāti,
ietver sevī divus Satversmes pantus. Jaunā redakcijā tiek izteikts Satversmes 14.pants,
un jaunā redakcijā tiek izteikts Satversmes 49.pants, kā arī ir paredzēta šo
grozījumu pārejas formula, paredzot, ka likums stājas spēkā līdz ar 10.Saeimas
sanākšanu.

Gan 14.panta, gan 49.panta saturs atbilst tām normām, par kurām tika
panākta vienošanās un kuras atbalsta Saeimas vairākums, kaut arī jums būs iespēja
pārliecināties, ka pilnīgas vienprātības šajā ziņā nav.

Vēlētāju uzticības krīzes situācijā, kā Juridiskā komisija
atzina, tautas nobalsošana ir nepieciešama, lai konstatētu ne tikai atsevišķu
vēlētāju grupu, bet gan tautas kā suverēna patieso gribu. Līdz ar šo grozījumu
pieņemšanu tiktu arī paredzētas tiesības vienai desmitajai daļai vēlētāju
rosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu.

Juridiskā komisija secināja, ka šādā ceļā tiktu veicināta
Latvijas Republikas Satversmei raksturīgā tiešās demokrātijas tradīcija un ka Saeima
līdz ar to būtu uzskatāma par atsauktu, ja tautas nobalsošanā par Saeimas atsaukšanu
būtu nobalsojis vairākums no balsotājiem… vismaz divas trešdaļas no pēdējās
Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita.

Šāds ir komisijas piedāvājums, ko nododam jūsu vērtējumam,
šajā likumprojektā, kuru mēs aicinām izskatīt pirmajā lasījumā. Komisijas vārdā
aicinu atbalstīt piedāvāto grozījumu Latvijas Republikas Satversmē.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

 

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Epopeja, kas
saistīta ar tautas tiesībām pirms termiņa atlaist tai nepatīkamo Saeimu, šīs normas
nostiprināšana Satversmē, tuvojas laimīgam nobeigumam. Atgādināšu ķēdītes trīs
galvenos posmus.

2007.gada 18.oktobrī PCTVL iesniedza Saeimai likumprojektu, kas paredz
Saeimas atlaišanu pēc vienas desmitās daļas vēlētāju iniciatīvas gadījumā, ja
šo iniciatīvu atbalstīs referendumā, kurā piedalīsies ne mazāk kā puse no
iepriekšējo vēlēšanu dalībniekiem.

2008.gada 2.augustā 600 tūkstoši vēlētāju nobalsoja „par”
arodbiedrību atbalstīto likumprojektu.

2009.gada 26.februārī Saeima pirmajā lasījumā balso par
likumprojektu, kas paredz Saeimas atlaišanu pēc vienas desmitās daļas vēlētāju
iniciatīvas, ja šo iniciatīvu referendumā atbalsta divas trešdaļas no iepriekšējo
vēlēšanu dalībniekiem.

Es ceru, ka šodien Saeima nobalsos „par”, jo Juridiskajā
komisijā likumprojektu atbalstīja visu frakciju pārstāvji, izņemot TB/LNNK.

Kādēļ tad šāds likumprojekts ir nepieciešams? Cik plaši šāda
parlamenta atlaišanas ar referendumu prakse ir izplatīta pasaulē? Gandrīz jebkurā
citā mūsu planētas punktā atbilde būtu viennozīmīga: nē, tas nav nepieciešams!
Cita šāda valsts man nav zināma. „Bet tā taču ir Latvija!” mēs varam lepni
atbildēt. Kurā gan citā valstī ir iespējams izvērst pozitīvisma kampaņu, kuras
vaininieki tā arī neatgrieza naudu atpakaļ valsts kasē, uz septiņiem mēnešiem
padarīdami par vakantu KNAB priekšnieka amatu? Kur vēl ir iespējami bezjēdzīgi
referendumi par nacionālās drošības likumiem? Kurā vēl citā valstī parlaments
divas nedēļas pirms vēlēšanām vienbalsīgi balso „par” iedzīvotāju ienākuma
nodokļa likmes samazināšanu, bet divas nedēļas pēc vēlēšanām, saglabādams to
pašu valdošo koalīciju un to pašu Kalvīša valdību, ar balsu vairākumu no šīs
idejas atsakās? Kur vēl citur valdība pirms pensiju referenduma apzvērot sola
paaugstināt sociālo pabalstu no 45 uz 60 latiem, bet uzreiz pēc referenduma, tāpat
apzvērot, paziņo, ka naudas budžetā nav? Un šādus piemērus varētu minēt līdz
bezgalībai.

Taisnības labad atzīmēsim, ka šādi gadījumi mēdz būt arī
citās valstīs, un tad šīs valsts parlaments tiek apmētāts ar akmeņiem. Mūsu
pacietīgā un padevīgā tauta pie bruģakmeņiem – darbaļaužu ieročiem – ķērās
tikai pirms mēneša, kaut gan, ja ticētu aptaujām, vismaz trešā daļa iedzīvotāju
šo 13.janvāra akciju ir gatava atkārtot ar labpatiku.

Es kā konsekvents un objektīvs parlamentārietis, kā godīgs savu
vēlētāju priekšstāvis esmu gatavs apgalvot, ka šis vispārējais tautas naids pret
deputātiem nebūt neizcēlās stihiski. To kurināja mākslīgi, sniedzot arī morālo,
finansiālo un organizatorisko atbalstu no mūsu aizokeāna sabiedrotā puses.

Teikšu atklāti un godīgi, ka mūsu 9.Saeima nebūt nav tik slikta,
kā par to raksta avīzēs un demonstrē televīzijā. Tā ir tikpat, piedodiet par
izteicienu, sūdīga, kādas bija arī visas pārējās pirms tās, sākot ar Augstākās
padomes paraugu. Tieši šie parlamentārieši arī tika pieņēmuši visnotaļ divkosīgo
4.maija deklarāciju, atņemdami pilsonību un cilvēktiesības vienai trešdaļai savu
vēlētāju. Tieši viņi atbalstīja pirmo Godmaņa valdību, kura mērķtiecīgi
iznīcināja Latvijas rūpniecību un lauksaimniecību, novezdama Latviju līdz
izmiršanas robežai, un kura kā trakus suņus vajāja 180 tūkstošus nevainīgu
cilvēku ar apaļo zīmogu pasē.

9.Saeimā ievēlētie deputāti pēc šiem Latvijas Republikas
„atjaunotājiem” (pēdiņās) šķiet kā eņģeļi ar spārniem.

Lūk, šīs iepriekšminētās Latvijas parlamentārisma īpatnības
arī padara par lietderīgām tautas tiesības pirms termiņa atlaist Saeimu. Lai tad
šīs tiesības kā Dāmokla zobens karājas virs daudzu paaudžu deputātu kakliem,
kamēr šie tā sauktie tautas priekšstāvji iemācīsies nemelot un nezagt, kā arī
neaizmirst savus priekšvēlēšanu solījumus nākamajā dienā pēc vēlēšanām!

Mums būtu jāpasakās Valsts prezidentam Zatlera kungam, kas iesniedza
Saeimā savus grozījumus Satversmē un izvirzīja Saeimai ultimātu ar konkrēti
norādītu termiņu.

Godīgi atzīšos, ka neizjūtu īpašas simpātijas pret šo
prezidentu. Iepriekšējā prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kas savulaik kopā ar
nacistiem bēga no Latvijas, mācījās krievu valodu un savas astoņgadīgās karjeras
nobeigumā jau pārliecinoši spēja atšķirt krokodilu Genu no Čeburaškas. Toties šis
dziļi padomiskais cilvēks, kas padomju laikā bez maksas ieguva augstāko izglītību un
sekmīgi veidoja karjeru, paziņoja, ka vairs nerunās ar žurnālistiem krievu valodā.

Vaira Vīķe-Freiberga uzsāka savu prezidentūru ar to, ka atgrieza
atpakaļ Saeimā Valsts valodas likumu, apmierinādama daudzu simtu piketētāju
prasības, kuri trīs diennaktis gulēja uz asfalta pie Valsts prezidenta pils. Mani (kas
tolaik, nepilsonis būdams, apzinājos sevi kā Latvijas patriotu) līdz pat šim laikam
bieži moka fantoma sāpes mugurā.

Toties Valdis Zatlers, cienījams ārsts un sekmīgs menedžeris
medicīnas lauciņā, atbildēja mums, kuri ieteica viņam atgriezt atpakaļ Saeimā
barbarisko likumu par naudas sodiem valodas jomā, atsūtīdams nekaunīgi formālu
atbildi.

Tomēr, neskatoties uz to, viņš kaut vai nedaudz sekoja PCTVL padomam
un izvirzīja nepieciešamību Saeimai pieņemt lēmumu.

Juridiskā komisija sadalīja Valsts prezidenta ierosināto
likumprojektu divās daļās, tā teikt, mušas – atsevišķi, kotletes – atsevišķi.
Vismaz kotletes – tautas tiesības atlaist Saeimu – šodien ir mūsu ēdienkartē, bet
mušas – Valsts prezidenta tiesības atlaist Saeimu, personīgi pašam neriskējot, – ir
cieši iestrēgušas Juridiskās komisijas dzīlēs.

Priekšlikums sadalīt likumprojektu divās daļās nāca no Saeimas
priekšsēdētāja, un tas mani priecē, jo es personīgi jau pirms pusgada biju
iesniedzis līdzīgu priekšlikumu attiecībā uz ļoti līdzīgu likumprojektu, kuru bija
izstrādājusi pēc prezidenta iniciatīvas izveidota apakškomisija. Acīm redzams ir
iespaids, kādu uz notikumu gaitu bija atstājusi frakcija no pieciem deputātiem, kurus
neviens nevēlas ņemt valdībā.

Un nobeigumā par galveno iemeslu, kādēļ Juridiskā komisija
neatbalstīja, bet arī nenoraidīja prezidenta iesniegto likumprojektu, atlikdama tā
izskatīšanu uz nenoteiktu laiku. Lieta tāda, ka prezidenta piedāvātajam
likumprojektam nav pārejas noteikumu. Tas nozīmē, ka prezidenta iesniegtie grozījumi
Satversmē stājas spēkā vispārējā kārtībā, kas ir aptuveni pēc mēneša, kopš
Saeima tos ir pieņēmusi. Attiecīgi viss, kas tajos ir rakstīts, tajā skaitā arī
iespēja atlaist Saeimu, tautai par to nobalsojot, attiecas jau uz šā sasaukuma Saeimas
sastāvu.

Šai prezidenta iesniegtā likumprojekta pusītei, kuru mēs pašreiz
apspriežam, komisija bija pievienojusi pārejas noteikumus, ka tautas tiesības atlaist
Saeimu attiecas nevis uz mums, bet uz nākamā sasaukuma Saeimas deputātu sastāvu. Diez
vai šāds pārejas noteikums iepriecinās arodbiedrības un tos 600 tūkstošus
vēlētājus, kuri balsoja „par” sākotnējo projektu par Saeimas pirmstermiņa
atlaišanu pēc tautas paustas gribas. Es personīgi komisijas sēdē tiku izdarījis visu
iespējamo, lai šā pārejas noteikuma likumprojektā nebūtu vispār, bet tomēr šādā
redakcijā, pastāvot šādam deputātu sastāvam, likumprojekts ir mazākais ļaunums no
visiem iespējamiem, un tādēļ es aicinu balsot „par”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Labdien, kolēģi! Apvienība „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
neatbalstīja, neatbalsta un neatbalstīs šādus grozījumus Latvijas Republikas
pamatlikumā – Satversmē. Nevienā no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm nav šāda
mehānisma, kas nākotnē var izraisīt nestabilitāti konkrētajā valstī. Nezin kāpēc
26 Eiropas Savienības dalībvalstīs gudrākie juristu prāti ir sapratuši, ka tas
nākotnē var veicināt nestabilitāti, bet mūsu kolēģi ir izdomājuši divriteni,
kuru, kā viena mana kolēģe teica, mēs eksportēsim uz visu Eiropas Savienību.

Protams, jūs visi balsosiet „par” šiem grozījumiem, vismaz
lielākā daļa, un pamatā to darīsiet tikai tāpēc, ka tie neattiecas uz šo Saeimu.
Bet padomāsim par 10., par 11., par 12.Saeimu! Tie būs parlamenti, kas lems mūsu bērnu
likteņus. Tā ka es aicinu balsot „pret”, jo apvienība „Tēvzemei un
Brīvībai”/LNNK šādas nepārdomātas lietas neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Diskutējot
par grozījumiem Satversmē, nepārprotami līdz šim ir dominējis emocionāls skatījums
uz šodienas situāciju, nevis uz Latvijas sabiedrības attīstību balstīta analīze.
Grozījumus Satversmē, kā mēs zinām, var nobalsot ar divām trešdaļām no deputātu
balsīm.

Un ir skaidrs, ka, ja mēs izdarām grozījumus Satversmē, tad,
visticamāk, šie grozījumi, kā jau teica iepriekš runājušais kolēģis, paliks
spēkā vēl tuvākajos desmit, piecpadsmit un varbūt pat simts gados.

Jā, es nepārspīlēju. Varbūt pat simts gados, jo Latvijas
Republikas Satversme ar nelieliem grozījumiem ir palikusi nemainīga jau 86 gadus. Un
lielākajās pasaules demokrātijās Satversme jeb konstitūcija ar atsevišķiem
grozījumiem ir spēkā jau vairākus gadsimtus.

Mūsu politikas, mūsu politiķu virsuzdevums, nepārprotami, ir
nodrošināt apstākļus latviešu valodas un kultūras attīstībai (jo Latvija ir
vienīgā vieta pasaulē, kur tas ir iespējams!) un mūsu iedzīvotāju labklājības
augšupejai. Un to var izdarīt tikai tad, ja valstī ir stabilitāte.

Un mums, politiķiem, pieņemot jebkuru atbildīgu lēmumu… jebkuru
lēmumu, jo īstenībā visiem lēmumiem, ko mēs pieņemam, ir jābūt atbildīgiem, šie
lēmumi ir ļoti rūpīgi jāizsver.

Kā mēs zinām, diemžēl – atšķirībā no mums – Ukrainā,
Aizkaukāzā, atsevišķās Balkānu valstīs šī stabilitāte nav tikusi nodrošināta.
Un viss, kas tur notiek un ir noticis, mums ir zināms.

Protams, cienījamie kolēģi, ārkārtas vēlēšanas parlamentārās
valstīs, demokrātiskās valstīs nav nekas ārkārtējs. Bet, kā jau teica arī
iepriekšējais runātājs, nekur citur Eiropā vēlētājiem nav tiesību ierosināt
parlamenta atlaišanu. Nu, izņēmums ir Lihtenšteina, kuru par neatkarīgu valsti var
saukt visai nosacīti… (No zāles dep. K.Leiškalns: „Nu, nu, nu!”) Tieši
tā, Leiškalna kungs! Jo Lihtenšteinu atsevišķās jomās pārstāv blakus esošās
lielās kaimiņvalstis. Un arī Lihtenšteinas ārlietas nosaka lielās kaimiņvalstis.

Es atvainojos! Tā bija tāda neliela atkāpe.

Un tāpēc, cienījamie kolēģi, pieņemot šādus izšķirīgus
lēmumus, mēs nedrīkstam sabiedrībai iekodēt nepareizus signālus, proti: ja mēs
nomainīsim Saeimu… jo ātrāk mēs nomainīsim Saeimu, jo ātrāk mēs dzīvosim
labāk! Skaidrs, ka brīnumi nenotiek. Brīnumi notiek tikai pasakās. Bet vilšanās
vairos tikai neuzticību parlamentārajai sistēmai.

Kā mēs zinām, frakcija „Jaunais laiks” sākotnēji ierosināja
priekšlikumu – atlaist Saeimu, ja par to nobalso tikai puse no iepriekšējās
vēlēšanās piedalījušos skaita.

Ļoti labi, ka Juridiskā komisija nav šo priekšlikumu atstājusi
spēkā un piedāvā stipri lielāku kvorumu, lai varētu rosināt Saeimas atlaišanu.

Gribu jums tomēr atgādināt, ka Latvija nav viendabīga valsts. Es
esmu ļoti tolerants cilvēks – to zina daudzi mani Saeimas kolēģi -, bet man tomēr
negribētos, lai Saeimas atlaišanu varētu īstenot bez latviešu balsīm. Jo, ja kvorums
būtu tāds, kādu to savulaik piedāvāja „Jaunais laiks”, tad teorētiski ir
iespējams, ka, samazinoties vēlētāju aktivitātei, faktiski Saeimu varētu rosināt
atlaist bez latviešu vēlētāju balsīm, jo, kā mēs zinām, šobrīd Latvijā
latviešu ir aptuveni 59 procenti. Un ģimenēs sarunvaloda… apmēram 36 līdz 38
procentos ģimeņu sarunvaloda nav latviešu valoda.

Tā ka, cienījamie kolēģi, diskutējot par šo tik ārkārtīgi
būtisko jautājumu, mums ir jādomā ilgtermiņā. Mēs nedrīkstam pakļauties
emocijām, mums ir jāatceras, ka šie grozījumi neattieksies uz šo Saeimu… tikai uz
šo Saeimu, tie attieksies uz Saeimām vēl stipri tālā nākotnē. Aicinu kolēģus,
pieņemot lēmumu, iesniedzot priekšlikumus, diskutējot par tiem komisijā, sagatavojot
likumprojektu nākamajam lasījumam un balsojot galīgajā lasījumā, būt ļoti
izsvērtiem savā rīcībā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Vispirms es gribētu teikt, ka Prezidija
apstiprinātajā darba kārtībā šodien nebija paredzēts, ka šis jautājums tiks
skatīts pirmajā lasījumā. Un es domāju – ja kolēģi iepriekš būtu brīdināti, tad
viņi, iespējams, būtu sagatavojušies par šo jautājumu runāt vairāk. Prezidija
apstiprinātajā darba kārtībā bija paredzēts, ka šis Juridiskās komisijas
izstrādātais priekšlikums tiks tikai nodots šai pašai Juridiskajai komisijai.

Ņemot vērā Kārtības ruļļa īpatnības vai, es gribētu teikt,
faktiski manipulācijas ar šo Kārtības rulli, ir izveidojusies tāda situācija, ka
prezidenta iesniegtais Satversmes grozījumu projekts tika sadalīts divās daļās un
būtībā netika atbildēts uz jautājumu, vai Juridiskā komisija atbalsta prezidenta
iesniegto likumprojektu vai Juridiskā komisija neatbalsta šo iesniegto likumprojektu.
Pastāvot šādam regulējumam, prezidenta iesniegtu likumprojektu tāpat kā, piemēram,
piecu deputātu iesniegtu likumprojektu var nolikt atvilktnē vai skapī uz nenoteiktu
laiku.

Bet nu šodien mums ir šis likumprojekts, un ir labi, ka tas tomēr
ir, jo arī „Pilsoniskā Savienība” ir piekāpusies un uzskata, ka šajā gadījumā
būtu nepieciešamas divas trešdaļas no iepriekšējās Saeimas vēlēšanās
piedalījušos cilvēku skaita, bet mēs iebilstam pret to, ko teica Ābiķa kungs un
Rasnača kungs. Viņi teica, ka Eiropā nav šādas prakses, ka tauta varētu atlaist
parlamentu… (No zāles dep. Dz.Rasnačs: „Eiropas Savienībā!”) Eiropas
Savienībā, es atvainojos!… Es tomēr gribu teikt, godātie kungi, ka demokrātiskās
valstīs ārkārtas vēlēšanas nav nekas ārkārtējs. Un otrkārt. Latvijā tomēr ir
ārkārtēja situācija, jo krīzes situācijā ārkārtas vēlēšanas vispār nav
iespējamas. Un, ja mēs paņemam pašreizējo Satversmes redakciju, tad redzam, ka
šādas tiesības ir dotas, kā jūs zināt, Valsts prezidentam, bet, ņemot vērā to, ka
šajā gadījumā ir nepieciešams arī referendums, kā arī ievērojot visu procesuālo
kārtību, tas velkas piecu mēnešu garumā. Sakiet, lūdzu, kā valstij būtu
jārīkojas (salīdzinājumā ar citu valstu tiesisko regulējumu), ja valstī patiešām
ir nobriedusi parlamentārā krīze? (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Tautas partijas
priekšlikums.”)

Tautas partijas priekšlikums bija vistīrākā kazuistika, un es šo
kazuistiku neatbalstu tieši šādā gadījumā. Manuprāt, ja arī opozīcija būtu
atbalstījusi Tautas partijas priekšlikumu, tad es ļoti šaubos, vai beigu beigās
Tautas partija pati nobalsotu „par” šādu savu iepriekšējo priekšlikumu.

Un beidzot es gribu teikt, ka Buzajeva kungs bija ļoti pamatīgi
gatavojies šodienas runai. Es nezinu, vai viņš zināja, ka tas pirmajā lasījumā tiks
izskatīts, vai arī viņam šī runa jau iepriekš bija sagatavota… Mani, Buzajeva
kungs, pārsteidza šis ārkārtīgais naids pret Latvijas valsti, ko jūs acīmredzot
savas frakcijas vārdā paudāt. Juridiskajā komisijā ar jums kopā strādājot, esmu
redzējusi, ka jums tiešām dažkārt ir ļoti labi priekšlikumi, bet par šo naidu es
šodien esmu ļoti šokēta, jo atšķirībā no jums, kolēģi, es patiesi visu šo runu
ļoti uzmanīgi noklausījos. Un tāpēc jums nevajadzētu arī brīnīties, ka ne viens
iespējamais Ministru prezidenta kandidāts, ne arī otrs iespējamais Ministru prezidenta
kandidāts, kuru varētu nosaukt Valsts prezidents, jūs negrib ņemt valdībā. Jo ar
tādu naidu sirdī šodien, es domāju, nevajadzētu dzīvot.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Jā, es šeit – tieši otrādi! – gribētu drusciņ uzslavēt Juridisko
komisiju. Pat ļoti uzslavēt! Patiesībā Valsts prezidents prasīja Satversmes labojumus
un arī iesniedza tos, balstoties uz tiem 608 tūkstošiem pilsoņu, kuri bija devušies
uz referendumu, bet kuru vēlmju realizācijai pietrūka kādas 100 tūkstoš balsis
vai vēl vairāk balsu… apmēram 150 tūkstoš balsis. Un Valsts prezidents,
protams, skatoties uz iespējamām situācijām nākotnē un konsultējoties ar Levita
kungu un citiem Konstitucionālo tiesību komisijas locekļiem, iesniedza pārgrozījumus
arī attiecībā uz Valsts prezidenta tiesībām ierosināt Saeimas atlaišanu. Es
nedomāju, ka šie pārgrozījumi bija ļoti labi. Tur, ja nemaldos, 48.panta piektā
daļa bija nebaudāma, un es nesapratu, kādā veidā tā būtu realizējama. Turklāt
Valsts prezidents gribēja padarīt par konstitucionālu to, ko viņš dara šobrīd, – ka
nevis politiskās partijas izvirza premjera kandidātu, vienojoties par vairākuma
atbalstu, bet ka viņš kļūst par tādu kā arbitru; tas ir ļoti neraksturīgi
parlamentārajām situācijām.

Protams, Valsts prezidenta iesniegtajā priekšlikumā bija paredzēta
arī Saeimas vairākuma iespēja sevi atlaist, nepiedaloties Saeimas darbā, tātad
mākslīgi „noraujot” kvorumu. Tas īstenībā būtu ātrs un vienkāršs mehānisms,
bet tāpat kā visur Eiropā un arī citās pasaules valstīs tas būtu nevis mazākuma
prasību rezultāts, bet vairākuma rīcības rezultāts.

Tā ka es aicinu atbalstīt šos pārgrozījumus. Es nedomāju, ka tie
nākotnē nodarīs īpašu ļaunumu. Drīzāk ļaunumu nodarīs ietiepīga atteikšanās
kaut ko labot. Un, ja mēs sakām, ka Latvija šajā gadījumā būs unikāla, tas nekas.
Latvija ir viena no tām resnajām… retajām valstīm, kurās… (resnajām – es par
sevi to domāju)… kur pilsoņu kopums jeb tauta ir valsts varas orgāns. Tas ir tiešām
liels retums pasaules konstitucionālajā praksē. Pie mums tā ir, un tas jau vairāk kā
dažus referendumus… lielāku ļaunumu nav nodarījis, turklāt virknē referendumu
patiesībā sabiedrība ir panākusi savu, sākot jau ar „Latvenergo”
neprivatizācijas referendumu. Referendums nemaz nebija jātaisa, parlaments pieņēma
lēmumu, par ko bija parakstījušies, ja nemaldos, vairāk nekā 200 tūkstoši
cilvēku.

Tā ka aicinu atbalstīt. Pieņemsim šos pārlabojumus, nekas jau
nenotiks slikts un, godīgi sakot, labs arī ne.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Šī nu ir tā reize, kad… Es pat domāju, ka ir
par to runāts diezgan un partijas „Jaunais laiks” viedoklis par to ir pateikts
daudzkārt. Bet man tagad bija jānāk, lai atbildētu Leiškalna kungam.

Leiškalna kungs, notiks kaut kas labs. Notiks kaut kas labs! Cilvēki
sapratīs, ka mēs viņus esam sadzirdējuši. Un ne vienu reizi vien es no šīs
tribīnes esmu teikusi, ka tas sākās Doma laukumā 2007.gada beigās, tā sauktajā
lietussargu revolūcijā, kad cilvēki pieprasīja sev šīs tiesības. Varbūt tajā
brīdī likās, ka tas ir tā diezgan ekstrēmi un ka tur bija riski… Piekrītu,
jautājumā par šo kvorumu bija riski, bet tas bija demokrātiskā procesā – tika
savākti šie paraksti, tika iesniegti. Mēs noraidījām, mēs to neizdarījām,
strīdējāmies. Sanāca speciālisti un uzrakstīja lielisku atzinumu – lielisku,
izsvērtu, profesionālu atzinumu… Izvērtējuši gan citu valstu praksi, gan Latvijas
vēsturisko praksi, viņi deva mums ieteikumus, kā tas viss būtu jāgroza. Un mēs atkal
te tā stūrgalvīgi to šurpu, turpu… dažbrīd likās, ka esam aizmirsuši.

Pēc tam bija referendums – 608 tūkstoši atnāca un pateica
„jā”. Varbūt ar to viņi pateica „nē” mūsu realizētajai politikai un pateica,
ka viņi mums netic… Nu, reāli 608 tūkstoši teica, ka šādus grozījumus vajag.

Un Dobeļa kungs, kurš bieži saka, ka tie 900 tūkstoši, kas
neatnāca, ir tie īstie, kas domā citādi un negribēja… nu, viņš jau pats saprot,
ka tā nav taisnība. Gāja tie cilvēki, kas ir aktīvi. Uz vēlēšanām, uz
referendumiem iet tie cilvēki, kuri ir aktīvi un kurus uztrauc tas, kas notiek valstī,
nevis tie, kas vienkārši sēž mājās… kā klasiskie latvieši sēž un vienkārši
pastrīdas, padebatē, ka viss ir slikti, bet paši neko nedara, lai kaut ko mainītu.

Pēc tam mums ir iesniegtas šīs Valsts prezidenta iniciatīvas, un
atkal mums ir dažādi gājis gan apakškomisijā, gan komisijā. Beidzot ir prezidenta
reāla iniciatīva, kura ir balstīta uz šīs Konstitucionālo tiesību komisijas
atzinumu. Un atkal mums par to ir dažādi viedokļi. Es varu jums apgalvot, ka mēs
atbalstījām šo priekšlikumu, kuru izstrādāja Juridiskā komisija, un atbalstīsim to
arī turpmāk, jo, manuprāt, šis prezidenta priekšlikums sastāvēja no divām daļām
– no tautas tiesībām un no mehānisma, kādā veidā efektīvi risināt krīzes. Un šis
mehānisms, kādā veidā varētu efektīvi risināt krīzes, acīmredzot vēl paliks
mūsu uzdevums nākotnē, bet, ja mēs esam varējuši vismaz Juridiskajā komisijā un
arī šajās ļoti garajās sarunās atrast šo kompromisu, kādā veidā mēs to varam
optimāli realizēt, dodot reālas tiesības tautai krīžu gadījumos rosināt mūsu
atlaišanu jeb Saeimas pirmstermiņa vēlēšanu ierosināšanu, tad, manuprāt, tas ir
tiešām viens milzīgs solis.

Un Leiškalna kungs un sabiedrība varbūt novērtēs to, ka mēs
tomēr esam sākuši domāt arī par to. Un tas, vai mūs atlaidīs vai neatlaidīs, vai
tas ir reāli, un kas būs tie, kuri to rosinās, ir atkarīgs no tā, kā mēs
strādāsim. Ja mēs strādāsim tā, ka sabiedrība ticēs, ka mēs kaut ko darām
sabiedrības labā, nevis velns viņu sazin kā labā, tad, es domāju, tāds jautājums
vispār neradīsies.

Un tie 608 tūkstoši, kuri atnāca uz referendumu 2.augustā
pagājušajā gadā, ir milzīgs skaitlis… cilvēku skaits priekš Latvijas. Mēs ļoti
labi zinām, cik mēs esam aktīvi un cik mēs esam kūtri. 608 tūkstoši ir ļoti daudz
pašreizējā situācijā. Ja mēs atbalstām šo spēkā esošo redakciju, tad ir
jāatnāk 600 tūkstošiem. Leiškalna kungs, mums ir jādara ļoti slikti un ir jābūt
ļoti kurliem pret sabiedrību, lai atnāktu 600 tūkstoši cilvēku. Tā ka mēs
atbalstām to… mēs izpildām vismaz daļu no tā, par ko jau ļoti ilgi ir bijusi
diskusija. Man ir prieks, ka mēs beidzot viens otru esam sadzirdējuši un vismaz pusi no
šā projekta esam gatavi atbalstīt un virzīt tālāk.

To otru pusi, kas attiecas uz krīžu risināšanas efektīvu
mehānismu, mēs esam vēl sabiedrībai parādā, bet mēģināsim strādāt un rast
kompromisu arī te.

Es apliecinu un ticu, ka šis dokuments nav nolikts vienkārši
atvilktnē, jo mēs piekritām, ka arī „Jaunā laika” iesniegtais dokuments
vienkārši paliek Juridiskajā komisijā kā dokuments, pie kura mēs vēl
atgriezīsimies, strādāsim un mēģināsim atrast tādu risinājumu, kas apmierinātu
lielāko daļu.

Tā ka es lūdzu atbalstīt šo un tiešām ātri strādāt pie tā,
lai mēs nonāktu līdz galīgajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Godātie kolēģi! Katra valsts ir unikāla, un Latvija arī ir
unikāla valsts. Katrā valstī vai gandrīz katrā valstī ir savs pamatlikums, sava
Satversme, sava Konstitūcija, un Dieva dēļ… Es domāju, ka šis tomēr nav tas
likums, kurš būtu tik bieži jāgroza un jāmaina. Šā sasaukuma Saeima pie tā jau ir
ķērusies vairākkārt. Šinī gadījumā man šķiet, ka šis ierosinājums dod
tiesības tautai… dod tiesības vēlētājiem ierosināt Saeimas atlaišanas procesu un
ka šeit neslēpjas nekas īpaši bīstams ne attiecībā uz pašu tautu, ne uz pašu
valsti.

Bet ir viena cita lieta. Gatavojot jebkurus grozījumus pamatlikumā,
būtu ļoti vēlams izvērtēt ne tikai visus riskus, bet arī visus iespējamos
variantus, kā var attīstīties notikumi nākotnē, un šeit galvenais secinājums no
piedāvātajiem grozījumiem, ja tie būs pieņemti – un es aicinu tos atbalstīt -, ir
tāds, ka Saeimai, katram deputātam, ir jāstrādā profesionāli un atbildīgi, un tad
reāli nebūs nekādu draudu, ka Saeima varētu tikt padzīta, atlaista vai kā citādi.

Es aicinu atbalstīt šos grozījumus.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Es pateicos visiem, kuri ir atzinīgi novērtējuši
Juridiskās komisijas piedāvājumu. Un gan piedāvātais dokuments, gan arī kolēģu
viedokļi parāda, ka komisijas darba spēju apšaubīšana un pat zināma nonievāšana
ir bijusi pilnīgi nepamatota.

Mēs šodien redzam projektu, kas ir rūpīga darba un nebūt ne vieglu
kompromisu rezultāts.

Es arī vienlaikus aicinu Juridiskās komisijas locekļus piedalīties
komisijas darbā un lēmumu pieņemšanā ar pienācīgu rūpību, lai viņi zinātu, ko
tad īsti komisija ir nolēmusi. Un lai novērstu šaubas par to, ko komisija nolēma
savā sēdē pirms nedēļas, vienojoties par grozījumu virzību pirmajā lasījumā.
Komisija šajā sēdē arī noteica, ka likumprojekts tiks virzīts izskatīšanai
tuvākajā Saeimas sēdē… ne tikai nodošanai komisijām, bet arī izskatīšanai
pirmajā lasījumā, kā tas šodien, 26.februāra sēdē, arī tika piedāvāts.

Un ne velti šis Juridiskās komisijas piedāvājums guva tik
ievērojamu deputātu atbalstu, lemjot par tā izskatīšanu tieši šodien.

Es pateicos visiem, kas piedalījās likumprojekta izstrādē un kas
piedalījās debatēs, un lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Latvijas
Republikas Satversmē” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – 5, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā

pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Muižniece. Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu
10.martu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. (No zāles dep. A.Bērziņš
(ZZS): „8.marts!”)

Jūs, Bērziņa kungs, uzturat spēkā savu priekšlikumu par 8.martu? (No
zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): „Jā, 8.marts!”) Tā ir svētdiena. Es lūdzu
tomēr atbildīgi izturēties pret Saeimas sēdi! Tātad priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 10.marts.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Vēlētāju reģistra likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars
Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar izskatāmo dokumentu Nr.3661B –
„Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā”. Komisija uz otro, galīgo, lasījumu
nesaņēma priekšlikumus, taču izstrādāja vienu – savu, tas ir, komisijas
priekšlikumu, ko, protams, pati arī atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Lūgums ir akceptēt šo likumprojektu otrajā,
galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Vēlētāju
reģistra likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

O.Spurdziņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Hāgas
konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un
sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem””,
otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Eglītis.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Strādājam ar
likumprojektu Nr.1058. Un otrajam lasījumam ir iesniegti vien divi priekšlikumi.

1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums…

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Mēs runājam par likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par Hāgas konvenciju par jurisdikciju…”” un tā tālāk,
un tā tālāk. Un šeit, komisijas priekšsēdētāja parakstītajā iesniegumā, ir
rakstīts, ka neviens priekšlikums nav saņemts.

J.Eglītis. Es atvainojos! Priekšlikumi nav saņemti.

Aicinu…

Sēdes vadītājs. Lūdzu klusumu zālē!

Eglīša kungs, es nesapratu, ko jūs teicāt, tāpēc ka zālē bija
liels troksnis. Atkārtojiet, lūdzu, vēl vienu reizi!

J.Eglītis. Jā, es komisijas vārdā aicinu jūsu nosaukto
likumprojektu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību
aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu
aizsardzības pasākumiem”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.

J.Eglītis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 5.marts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Par Hāgas
konvenciju par pierādījumu iegūšanu ārvalstīs civillietās vai komerclietās”,
otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Eglītis.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Strādājam ar dokumentu Nr.3792. Otrajam
lasījumam ir iesniegti divi priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Eglītis. Un 2. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Un komisijas
vārdā arī aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Eglītis. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Hāgas konvenciju par
pierādījumu iegūšanu ārvalstīs civillietās vai komerclietās” otrajā,
galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Imigrācijas likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Likumprojekts
„Grozījumi Imigrācijas likumā”. Trešajam lasījumam komisija saņēma trīs
priekšlikumus, kurus izskatīja savā sēdē.

1.priekšlikums – Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra
priekšlikums. Komisija priekšlikumu daļēji atbalstījusi un iekļāvusi savā –
atbildīgās komisijas 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 2.priekšlikums – komisijas priekšlikums. Lūdzu
atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 3.priekšlikums – Saeimas deputāta Buzajeva kunga
priekšlikums. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Jurim Sokolovskim.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Īsi izskaidrošu mūsu priekšlikuma būtību.
Tātad Imigrācijas likums paredz, ka tie cilvēki, kuri saņēma termiņuzturēšanās
atļauju, pēc kāda laika varētu saņemt arī pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Lai
saņemtu šo pastāvīgās uzturēšanās atļauju, cilvēkam jānokārto latviešu
valodas eksāmens. Ministru kabinets daļu no šiem pretendentiem, piemēram, slikta
veselības stāvokļa dēļ, var atbrīvot no eksāmena vai atvieglot eksāmena
nosacījumus. Bet situācija ir tāda, ka principā Ministru kabinetam nav tiesību
atbrīvot cilvēkus, kuri vecāki par noteikto vecumu, piemēram, vecāki par 80 gadiem.
Iznāk tāda situācija: varbūt visas frakcijas saņēma vienu rakstu par sievieti, kurai
ir 88 gadi un kura principā nevar nokārtot nevienu eksāmenu, un tas fakts, ka viņa
nevar saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, atspoguļojas tā, ka viņa nevar
saņemt pilnvērtīgu medicīnisko aprūpi vai sociālo atbalstu. Līdz ar to…

Kāpēc vispār šajā likumā ir prasība par šo eksāmenu? Tāpēc,
lai leģitīmais mērķis… šis leģitīmais mērķis ir integrēt šos cilvēkus. Bet,
godātie kolēģi, kad cilvēkam ir 88 gadi, diez vai šim ierobežojumam ir kāda jēga.
Tāpēc mūsu piedāvājuma būtība ir tā, ka nevajadzētu uzlikt Ministru kabinetam par
pienākumu nekavējoties grozīt atbilstošos noteikumus, bet gan tikai dot tam tādas
tiesības. Un visiem mums ir vecāki, ar visiem varētu gadīties tāda situācija, un
tādu cilvēku nav īpaši daudz, par kuriem es runāju, bet šie cilvēki gaida mūsu
lēmumu. Un, lūdzu, kolēģi, dosim Ministru kabinetam tiesības noteikt šos
atvieglojumus veciem cilvēkiem!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Dalbiņš vēlas ko piebilst? Nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Buzajeva priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 59, atturas – 8.
Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Jaundžeikars vēlas kaut ko par
procedūru teikt? Nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Imigrācijas
likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par diplomātisko pasi””, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Eglītis.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Strādāsim ar
likumprojektu Nr.974. Trešajam lasījumam ir saņemts viens – Juridiskā biroja
priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi. (No zāles dep. J.Urbanovičs:
„Paskaidrojiet, kas tas par priekšlikumu!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Eglītis. Līdz ar to aicinu pieņemt likumprojektu trešajā,
galīgajā, lasījumā. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Paskaidrojiet! Haltūra, ne
darbs!”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
diplomātisko pasi”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

J.Eglītis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Saeimas vēlēšanu likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3798 – „Grozījumi
Saeimas vēlēšanu likumā”.

Izskatīšanai trešajā lasījumā komisija ir saņēmusi 55
priekšlikumus.

1.priekšlikumu par papildinājumu likumprojektam ir iesniedzis
Juridiskais birojs, un Juridiskā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Muižniece. 2.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Buzajevs un
aicina izteikt likuma 5.panta 5.punktu jaunā redakcijā. Šādu priekšlikumu komisija
nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij, godātie kolēģi! Jūsu priekšā ir četri
priekšlikumi Saeimas vēlēšanu likuma 5.pantam, kurus saskaņā ar Kārtības ruļļa
98.pantu man ir tiesības raksturot uzreiz.

Es pakavēšos tikai pie Juridiskās komisijas priekšlikuma un saviem
diviem priekšlikumiem.

Es piedāvāju reabilitēt gan bijušos čekistus, gan arī bijušos
komunistus. Galu galā lai tauta pati izlemj, vai viņi ir cienīgi būt par Saeimas
deputātiem.

Juridiskā komisija piedāvā daļēji reabilitēt vienīgi bijušos
čekistus. Šeit nav nekādas loģikas, jo ne jau katrs komunists bija čekas darbinieks
vai aģents, toties čekistu vidū bezpartijisko nebija.

Bet tam nav nekāda sakara ar loģiku. Vienkārši Latvija bija
zaudējusi Eiropas Cilvēktiesību tiesā Jāņa Ādamsona, bijušā PSRS robežsardzes
dienesta virsnieka, lietā. Viņa vārds savulaik tika izsvītrots no vēlēšanu
sarakstiem.

Komisijas sēdē blakus man sēdēja pati Inga Reine, Latvijas
valdības oficiālā pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību aizsardzības
institūcijās, ārkārtīgi erudīta dāma un mana galvenā oponente sakarā ar lietu,
kurā Latvija 18.februārī tomēr zaudēja Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielajā
palātā.

Atbildīgās komisijas sēdē Reines kundze teica, ka Eiropas tiesa
savā spriedumā pieprasa no Latvijas trīs lietas.

Pirmā. Noteikt ierobežojumu termiņus VDK darbiniekiem.

Otrā. Nodrošināt iespēju individuāli novērtēt kandidāta
potenciālo bīstamību.

Un beidzot – atdalīt tās personas, kuras bija pieņēmušas lēmumus,
no tehniskajiem darbiniekiem.

Neskatoties uz maniem enerģiskajiem protestiem, komisija ņēma vērā
tikai pēdējo tiesas norādījumu. Komisijas sēdē mums izsniedza bez tulkojuma valsts
valodā divas izdrukas no slavenā nodevēja Oļega Gordijevska grāmatas „KGB. Istorija
vņešņih poļitičeskih operacij ot Ļeņina do Gorbačova”, tulkoju: „VDK
ārpolitisko operāciju vēsture no Ļeņina līdz Gorbačova laikiem”. Tika
demonstrēta visu VDK pārvaldes nodaļu, kā arī daudzējādo dienestu strukturālā
shēma. Tika piedāvāts reabilitēt un pielaist dalībai vēlēšanās vienīgi
plānošanas, finanšu un administratīvās jeb saimnieciskās pārvaldes bijušos
darbiniekus. Tieši viņi arī zina vairāk nekā citi, tai skaitā to, kur tad īsti ir
aprakts partijas zelts, jau pēc komisijas sēdes beigām sarunā ar mani piebilda kāds
no kompetentiem paziņām.

„Bet kā tad būt ar robežsardzes karaspēku?” es jautāju
Juridiskās komisijas locekļiem, shēmā ievērodams attiecīgo kvadrātiņu starp divām
pārvaldēm: iekšējā drošība un pretizlūkošana un sakari un šifrēšanas dienests.
Robežsargiem taču nav nekāda sakara ar VDK darba specifiku, un arī pats Ādamsons ir
bijušais robežsargs. Projekta izstrādātāji sev par attaisnojumu minēja vienīgi to,
ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa, tā arī neizprazdama VDK struktūru līdz galam un
pilnībā, tieši nepieprasa, lai Latvija reabilitē bijušos robežsargus. Bet es, redzot
šādu nejēdzību, nespēju nomierināties un pieprasīju nodot balsošanai
priekšlikumu, kura būtība ir ļaut bijušās PSRS robežsargiem piedalīties
vēlēšanās. Tomēr komisija manu priekšlikumu noraidīja. Un es aicinu atbalstīt manu
visradikālāko priekšlikumu un reabilitēt visus robežsargus un pārējos VDK
darbiniekus.

Nu, tā jūs, valdošā vairākuma pārstāvji, arī izpildāt Eiropas
Cilvēktiesību tiesas spriedumus, caur pakaļu meklēdami jaunus piedzīvojumus šai
manis tikko minētajai ķermeņa daļai. Es aicinu jūs domāt nevis ar sēžamvietu, bet
gan ar galvu (No zāles: „Nu, nu, nu! Kas tie par izteicieniem?”) un atbalstīt
nevis Juridiskās komisijas neloģisko priekšlikumu, bet gan abus manus saprātīgos
priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.

Bet, Čepānes kundze, jautājums – vai jums pietiks ar trim minūtēm?
Vārds deputātei Čepānei… Nē, ņemot vērā to, ka līdz pārtraukumam ir vēl tikai
divas minūtes, debates mēs turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam
deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju lūdzu uz sēdi komisijas
telpās. Tūliņ!

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Andrim
Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks 10.40.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Guntim
Blumbergam.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Cienījamie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas sēdi 10.35 mūsu telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Andrim
Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Ārlietu komisijas sēde 10.35 komisijas telpās.
Lūdzu!

Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aleksandrs
Golubovs, Sarmīte Ķikuste… Visvaldis Lācis, Aleksandrs Mirskis, Leopolds Ozoliņš…
Ir, paldies. Jānis Reirs, Jānis Strazdiņš un Artis Pabriks.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Karina Pētersone.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Laiks ieņemt vietas. Mums
jāturpina sēde. Godātie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi!

Atgādinu, ka mēs izskatām likumprojektu „Grozījumi Saeimas
vēlēšanu likumā”. Un turpinām debates par 2. – deputāta Buzajeva priekšlikumu.

Vārds debatēs deputātei Čepānei.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es ļoti labi saprotu, ka pēc Valsts prezidenta
paziņojuma jūs esat aizņemti ar daudz svarīgākām lietām, jo šeit zālē ir
ārkārtīgi maz cilvēku (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Es rūpīgi klausos!”),
bet vismaz tiem, kas šeit ir klāt, es gribu teikt, ka šie grozījumi, ko iesniedzis
Buzajeva kungs un Juridiskā komisija, manuprāt, ir ne mazāk svarīgi.

Un, proti, ņemot vērā to, ka Buzajeva kungs runāja par Ādamsona
lietu, es jums gribu raksturot šīs Ādamsona kunga lietas būtību un tiesas nolēmumu.
Jo es nezinu, vai tas vispār ir latviešu valodā tulkots, iespējams, ka vēl ne, un es
arī neesmu pārliecināta, cik no jums to lasījuši.

Tātad Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2008.gada 24.jūnija spriedums
lietā „Ādamsons pret Latviju”.

Kāda bija sūdzības būtība? Atsaucoties uz Eiropas Cilvēka
tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1.protokola 3.pantu, Ādamsona kungs
sūdzējās tiesai par to, ka Latvijas iestādes viņu svītroja no 8.Saeimas deputātu
kandidātu saraksta, tādējādi pārkāpjot viņa tiesības tikt ievēlētam Saeimas
vēlēšanās. Un, pamatojoties uz šīs konvencijas 14.pantu, kas attiecas uz
diskrimināciju, viņš uzskatīja sevi par diskriminācijas upuri.

Saistībā ar konvencijas 1.protokola 3.pantā paredzētajām
tiesībām. Kā jūs zināt, tās ir tiesības uz brīvām, aizklātām vēlēšanām
apstākļos, kas veicina tautas viedokļa brīvu izpausmi, izvēloties likumdevēju varu.

Ar sešām balsīm pret vienu tiesa atzina, ka ir noticis 1.protokola
3.panta pārkāpums. Un tiesa ir konstatējusi, ka šī lieta fundamentāli atšķiras no
citām pret Latviju ierosinātajām lietām, kas saistītas ar aktīvo vēlēšanu
tiesību ierobežojumiem. It īpaši tika uzsvērts, ka šī lieta fundamentāli
atšķiras no lietas „Ždanoka pret Latviju”.

Savā spriedumā tiesa atzina, ka Saeimas vēlēšanu likuma 5.panta
5.punkts, uz kura pamata iesniedzējam kā bijušajam VDK virsniekam tika liegts kandidēt
Saeimas vēlēšanās, nav pietiekami skaidri un precīzi definēts. It īpaši ņemot
vērā kādreizējās VDK plašo darbības spektru. Tiesa uzskatīja, ka šī definīcija
potenciāli ir ļoti plaši piemērojama un var kalpot par pamatu tiesību
ierobežojumiem.

Es gribētu uzsvērt, ka arī Satversmes tiesa, uz ko arī atsaucas
Eiropas Cilvēktiesību tiesa savā spriedumā, 2006.gada 15.jūnijā ir norādījusi, ka
likumdevējam būtu jāparedz iespēja individualizēt Saeimas vēlēšanu likuma 5.panta
5.punktā noteikto ierobežojumu, ņemot vērā katra indivīda nopelnus un sasniegumus
Latvijas Republikas labā.

Šajā sakarā Eiropas Cilvēktiesību tiesa uzskatīja, ka, ņemot
vērā laika posmu, kas pagājis kopš ierobežojuma pieņemšanas, šādas
individualizēšanas nepieciešamība ir tikai pieaugusi. Nevienā vietā, Buzajeva kungs,
nav pateikts, ka ir pagājis pietiekami ilgs laiks, lai vispār atceltu šos vēlēšanu
ierobežojumus. Tiesa atzīmēja, ka Ādamsona kungs, darbojoties atjaunotajā Latvijas
Republikā, ieņēma virkni svarīgu amatu. Kā zināms, viņš bija Aizsardzības spēku
robežsargu brigādes priekšnieks, vēlāk – iekšlietu ministrs, un šajā laikā viņš
nebija nedz veicis nedemokrātiskas darbības, nedz paudis nedemokrātiskas idejas, kas
viņu raksturotu kā bijušajam padomju režīmam lojālu personu. Un vēl jo vairāk –
prasības iesniedzējs par bijušo VDK aģentu tika atzīts tikai 2002.gadā, tas ir, pēc
desmit gadus ilgas un ievērojamas militārās un politiskās karjeras Latvijas valstī.
Un tiesa pateica, ka nav ievērots samērīguma princips, attiecīgi secinot, ka Latvijas
valsts varas iestādes ir pārkāpušas tām atvēlētās pieļaujamās izvērtēšanas
jeb rīcības brīvības robežas, lai arī cik plašas tās būtu attiecībā uz
iesniedzējam noteiktajiem vēlēšanu tiesību ierobežojumiem. Un līdz ar to tika
secināts, ka apstrīdētā iejaukšanās nav savienojama ar 1.protokola 3.panta
prasībām.

Tieši tāpēc lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumus,
bet neatbalstīt Buzajeva kunga priekšlikumus, jo komisijas priekšlikumi patiešām
atbilst tam, ko nolēma Eiropas Cilvēktiesību tiesa.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā deputāte Muižniece vēlas ko piebilst?

V.Muižniece. Godātie kolēģi! Jāatzīst, ka deputāte Čepāne
debatēs ir izklāstījusi to pamatojumu, kāds bija komisijai, izstrādājot arī nākamo
– 3.priekšlikumu, un komisija noraidīja deputāta Buzajeva priekšlikumu kā
viennozīmīgi neatbalstāmu. Turklāt tas neatrisina nevienu no problēmām, kuru dēļ
mēs esam šo likumu atvēruši. Lūdzu neatbalstīt!

Sēdes vadītāja. Vai deputāti piekrīt komisijas viedoklim?
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Buzajeva
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts.

V.Muižniece. Paldies.

3.priekšlikums ir priekšlikums, kuru izstrādājusi Juridiskā
komisija un kurš attiecas uz 5.panta 5.punktu. Komisija piedāvā jaunu redakciju, kurā
tiek izvirzīts šis jautājums par nepieciešamo individualizāciju attiecībā uz
aizliegumu kandidēt vēlēšanās. Pamatojums zināmā mērā jau ir izklāstīts,
debatējot par 2.priekšlikumu. Un jāsaka, ka komisija, iestrādājot šo redakciju,
pieaicināja arī lietpratējus. Savu konsultāciju komisijas vadībai sniedza Indulis
Zālīte un arī sagatavoja materiālu, ar kuru komisija pirms lēmuma pieņemšanas
iepazinās savā sēdē, lai izprastu, cik lielā mērā ir pieļaujams izņēmums. Un
šajā gadījumā komisija ir sagatavojusi redakciju, kurā ir izņēmums, kas attiecas uz
Valsts drošības komitejas darbiniekiem. Un šis izņēmums ir tikai plānošanas un
finanšu, kā arī administratīvi saimnieciskās struktūrvienības darbinieki.

Šī izšķiršanās komisijai nebija pārlieku vienkārša, taču
atbilstoši tam, kāds ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmums, precizējums bija
nepieciešams. Es aicinu to pieņemt ar izpratni un atbalstīt Juridiskās komisijas
piedāvājumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas debatēt par komisijas viedokli.

Vārds debatēs deputātam Agešinam.

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludināja
spriedumu Ādamsona lietā, un tur teikts, ka Saeimas vēlēšanu likuma 5.panta 5.punkts
nav pietiekami skaidri un precīzi definēts. It īpaši ņemot vērā kādreizējās
Latvijas PSR Valsts drošības komitejas plašo darbības spektru.

Līdz ar to Juridiskā komisija patiešām savā 3.priekšlikumā
piedāvā precizēt 5.pantu un izteikt tā 5.punktu jaunā redakcijā.

Tātad atbilstoši Saeimas vēlēšanu likumam nevar pieteikt par
kandidātiem personas, kuras ir ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai
pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki, vai personas, kuras ir bijušas PSRS,
Latvijas PSR valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu
štata darbinieki… un novitāte – izņemot personas, kuras bijušas tikai PSRS vai
attiecīgās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas plānošanas un finanšu, kā arī
administratīvi saimnieciskās struktūrvienības darbinieki.

„Saskaņas Centrs” uzskata, ka šis priekšlikums problēmu
neatrisina. Un, mūsuprāt, Saeima atkal vēlas aizliegt kandidēt konkrētai personai un
saglabāt likumā politiska rakstura ierobežojumus, piemēram, robežsargiem. Mēs
uzskatām, ka 5.pantā vajadzētu precīzāk definēt to personu loku, kurām ir aizliegts
vai atļauts pieteikties par kandidātiem Saeimas vēlēšanās un kuras nevar ievēlēt
Saeimā. Sevišķi ņemot vērā to, ka Latvijas PSR VDK darbojās tādas
struktūrvienības kā valdības sakaru daļa, saimnieciskā daļa, autobāze,
formastērpu, munīcijas noliktavas, finanšu daļa, arhīva daļa, šifrēšanas daļa,
informācijas un analīzes daļa, sekretariāts līdz ar mašīnrakstīšanas biroju,
kadru daļa un citas struktūrvienības.

Mēs uzskatām: lai papildus precizētu iepriekšminēto
struktūrvienību funkcijas un rastu objektīvāku priekšstatu par Latvijas VDK darbību
20.gs. 80.gados, deputātiem ir vērts ne tikai iepazīties ar Oļega Gordijevska
materiāliem, bet arī uzklausīt, kā saka, pretējo pusi, piemēram, Latvijas VDK
bijušo priekšsēdētāju Edmundu Johansonu, priekšsēdētāja vietnieku Jāni Trubiņu,
Latvijas VDK pretizlūkošanas dienesta priekšnieku Bruno Šteinbriku. Varbūt būtu
interesanti iepazīties arī ar viņu iesniegtajiem materiāliem.

Līdz ar to „Saskaņas Centrs” nevar piekrist 3.priekšlikuma
redakcijai, jo pieņemšanas gadījumā tai, mūsuprāt, nebūs praktiskas nozīmes.
Iluzoras un ļoti fragmentāras normas piemērošana arī būs problemātiska.

Turklāt nevar izslēgt arī iespēju, ka Jānim Ādamsonam būs visas
iespējas griezties Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par to, ka Latvijas Saeima
nepilda tiesas spriedumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Tālāk vārds debatēs deputātam Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu atgādināt jums, ka
Latvijas valdību neapmierināja Eiropas Cilvēktiesību tiesas sekcijas spriedums
attiecībā uz Ādamsonu.

Valdība ir pārsūdzējusi šo spriedumu Lielajā palātā, bet Lielā
palāta pat negribēja skatīt šo lietu pēc būtības, un šobrīd pretošanās vietā
ir atklāta sabotāža, kas atspoguļota šīs komisijas 3.priekšlikumā. Mēs šajā
sabotāžā nepiedalījāmies, un PCTVL frakcija par to noteikti nebalsos. Es tomēr
aicinu likt šo priekšlikumu uz balsošanu, lai to uzvārdi, kuri gribētu piedalīties
sabotāžā, tiktu publicēti avīzē „Latvijas Vēstnesis”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vārds referentam komisijas vārdā.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Godātie kolēģi! Uzklausot debates, mēs varam, protams, konstatēt,
ka Agešina kungs demonstrē apbrīnojamas zināšanas par Valsts drošības komitejas
struktūru un darbību. Mums, citiem komisijas locekļiem, ir diezgan grūti ar viņu
mēroties, taču komisija šo savu priekšlikumu ir izstrādājusi kopā ar tiesību
speciālistiem un arī Reines kundzi, kura mūs pārstāvēja Eiropas Cilvēktiesību
tiesā, un šis priekšlikums ir izstrādāts tieši ar tādu nolūku, lai nākamajos
iespējamos procesos Eiropas Cilvēktiesību tiesā Latvija nezaudētu šīs likuma normas
dēļ.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Balsosim. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. –
Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 4, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

V.Muižniece. Paldies.

4. – deputāta Buzajeva priekšlikums – attiecas uz 5.panta 6.punktu.
Tas ierosina mainīt redakciju. Šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi. Aicinu
neatbalstīt. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 4. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 55, atturas – 1. Priekšlikums noraidīts.

V.Muižniece. Paldies.

5. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par
5.panta 6.punktu. Tas saistīts ar Saeimas pieņemto Administratīvi teritoriālās
reformas likumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Muižniece. 6.priekšlikums arī ir Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijas priekšlikums, un arī tas tāpat kā 5.priekšlikums saistīts ar
reformu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

V.Muižniece. 7. – partijas „Jaunais laiks” frakcijas
priekšlikums. Tas attiecas uz 7.pantu un piedāvā to izteikt jaunā redakcijā,
ierosinot Saeimas vēlēšanās Latviju sadalīt 14 vēlēšanu apgabalos. Komisija par
šo priekšlikumu diskutēja, to rūpīgi izskatīja un vienojās, ka jautājums ir
apspriežams, taču tam ir nepieciešamas plašākas diskusijas; tam piekrita arī
„Jaunā laika” pārstāvji, un šāds priekšlikums acīmredzot nebūtu iekļaujams
likumprojektā trešajam lasījumam. Tas prasītu plašāku izvērtēšanu un arī
apspriešanu sabiedrībā, līdz ar to šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Jā, paldies.

Deputāti vēlas par šo priekšlikumu debatēt.

Kā pirmais pieteicies deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).

Labdien, dāmas un kungi! Muižnieces kundzes kritiku par to, ka šāds
priekšlikums trešajā lasījumā īsti tā kā nebūtu skatāms, zināmā mērā
pieņemu. Tik tiešām fundamentāla un nozīmīga lieta, tāpēc droši vien diskusijai
būtu jānotiek pietiekami plaši. Gan apgalvoju, ka tā diskusija jau sabiedrībā ir
notikusi un daudzkārt par to ir runāts, ir nodibināta pat Vēlēšanu reformas
biedrība, kas ar šo jautājumu strādā, un beigās varbūt arī pateikšu detaļās,
kas tad ir nākamie soļi. Bet „Jaunā laika” priekšlikuma būtība ir sekojoša.

Šobrīd parlamenta vēlēšanas notiek, kā jūs labi zināt, piecos
vēlēšanu apgabalos. Tie ir Rīga, Vidzeme, Zemgale, Latgale un Kurzeme.

Tātad 9.Saeimas vēlēšanās – man ir pierakstīts – bija tāda
situācija, ka Kurzemē bija 119 tūkstoši vēlētāju, Zemgalē – 130, Rīgā – 272,
Vidzemē – 246 un Latgalē – 132 tūkstoši vēlētāju. Redzat, cik liela starpība ir,
piemēram, starp Zemgali un Rīgu.

„Jaunā laika” piedāvājums ir sekojošs: mēs piedāvājam dalīt
vēlēšanu apgabalus. Mēs piedāvājam mazos apgabalus – Zemgali, Kurzemi un Latgali –
sadalīt katru divos vēlēšanu apgabalos, turpretī Rīgu un Vidzemi – četros
vēlēšanu apgabalos. Katru četros.

Tā rezultātā mēs panāktu, ka, ja skatāmies pēc 9.Saeimas
vēlēšanu rezultātiem, katrā no jaunizveidotajiem vēlēšanu apgabaliem būtu
apmēram 60 tūkstoši vēlētāju.

Kāpēc šāda sadalīšana, mūsuprāt, ir nepieciešama? Redzat,
pirmā un pati galvenā lieta ir tā, ka sabiedrība daudzkārt izteikusi
neapmierinātību ar to, ka deputāti atsvešinās no vēlētājiem. Un šī ir viena no
metodēm, kā panākt, lai deputāts būtu pēc iespējas pats ieinteresēts atrasties
tuvāk saviem vēlētājiem, jo vēlēšanu apgabals ir pietiekami mazs, turklāt tas vēl
notiek kontekstā ar to, ko mēs jau esam pieņēmuši. Proti, ar to, ka vēlēšanās
vairs nav lokomotīvju sistēmas. Tad iznāk tā, ka tie deputāti, kas tiek ievēlēti no
šiem salīdzinoši nelielajiem apgabaliem, ir tieši atbildīgi un tieši ieinteresēti
uzturēt kontaktus ar saviem vēlētājiem. Un rezultātā, pieņemot lēmumus, viņi arī
īstenotu savu vēlētāju gribu.

Ticiet man, ka šāda izmaiņa, šāda vēlēšanu apgabalu
samazināšana izmēru ziņā, ļoti nopietni atsaistītu tos deputātus, kuru lēmumus
varbūt veido kaut kādi ārpus partijām stāvoši kungi, kas grib ar deputātu
starpniecību panākt diezgan savtīgi savu lēmumu pieņemšanu.

Es nedomāju, ka daudzi deputāti, kuri būtu ļoti tieši atkarīgi no
saviem mazajiem vēlēšanu apgabaliem, censtos realizēt atsevišķu kungu intereses.
Viņi daudz labāk saprastu, ko nozīmē, ka par viņiem atdod balsis tie cilvēki, kuru
interesēs – tieši vēlētāju interesēs – viņiem jālemj.

Otra lieta, protams, ir situācija, kad deputāts, piemēram, ir
ievēlēts no Zemgales. Jau reizi no tribīnes šo piemēru minēju.

No Dunavas, kas ir viens no Zemgales tālākajiem galiem, līdz,
piemēram, Engurei ir pāri par 200 kilometru, bet tas ir viens vēlēšanu apgabals. Ja
vienam deputātam ir jāspēj strādāt ar tiem pagastiem, ar cilvēkiem uz vietas
ģeogrāfiski tik milzīgi lielā teritorijā, protams, tad darbs ne vienmēr ir
kvalitatīvs.

Protams, daudz ērtāk būtu strādāt un arī daudz vairāk deputāts
varētu padarīt tad, ja vēlēšanu apgabals būtu, piemēram, trīs pilsētu, bijušo
rajonu ietvaros. Piemēram, tā varētu būt Jēkabpils, Aizkraukle, Bauska. Tad daudz
vairāk un arī daudz kvalitatīvāk varētu izdarīt.

Viens risks, ko es gribu atzīmēt, ir tas, ka, ja mēs ejam
vēlēšanu apgabalu samazināšanas virzienā, tad nedrīkstam arī pārcensties, jo
pārāk mazi vēlēšanu apgabali, protams, arī draud ar zināmām problēmām. Jo, ja
mēs tādā gadījumā neieviešam Vēlētāju reģistru, protams, arvien vieglāk ir
manipulēt ar vēlētāju balsīm. Nu atcerieties kaut vai neskaitāmos piemērus ar
autobusiem, ar kuriem ved vēlētājus uz saviem iecirkņiem!

Ja ir pārāk mazi vēlēšanu apgabali, tad rodas arī risks, ka
deputāts var kļūt par tādu „sagādnieku”, kas rūpējas tikai un vienīgi par
bērnudārza jumtu vai skolas logiem. Tas arī nav īsti pareizi, jo lēmumi tomēr ir
jāpieņem gan teritoriālā, gan plašākā mērogā. Uz karti jāskatās no lielāka
attāluma.

Tāpēc, dāmas un kungi, es aicinu šo grozījumu tomēr atbalstīt un
gribu apgalvot, ka tas tikai uzlabos valstī demokrātiju. Bet, ja tomēr būsiet
nolēmuši neatbalstīt, gribu teikt, ka Vēlēšanu reformas biedrība par šo jautājumu
diskusiju turpinās un 4.martā pulksten 12.00 Rīgas domē tā diskusija turpināsies, un
es tik tiešām ticu, ka demokrātiju šajā valstī veidojam mēs paši un, labojot
vēlēšanu likumu šādā virzienā, mēs tik tiešām iegūsim zināmus uzlabojumus.

Paldies. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Jā, es domāju, ka Zaķa kungs ir pastrādājis labi un priekšlikums
pēc savas būtības ir labs, izskatāms arī trešajā lasījumā. Jāspēj tikai
vienoties par lielumiem.

Tas, ko Zaķa kungs teica par negatīvo pusi sakarā ar mazajiem
vēlēšanu apgabaliem, nav apšaubāms. Tā ir lieta, kuru viņš pieminēja mūsu
iekšēji grozāmo sarakstu kontekstā. Skaidrs, ka vienam aktīvam deputātam, vēl jo
vairāk, ja viņš kādā konkrētā vietā dzīvo vai dzimis, ir daudz vienkāršāk
mobilizēt tieši savus vēlētājus no visas Latvijas uz vienu mazu apgabalu.

Ja šobrīd mazam aktīvistam apiet partiju bonzas lielajos apgabalos
gandrīz vai nav iespējams, tad šajā gadījumā viņš varētu pretendēt tikt
ierakstīts sarakstā pēdējā vietā un diezgan vienkārši, ar vienkāršiem
paņēmieniem, legāliem, likumīgiem paņēmieniem pacelt sevi no saraksta apakšas uz
augšu. Un es visdrīzāk atbalstītu Zaķa kungu, ja viņš būtu piedāvājis pirms šī
svītrot otrajā lasījumā pieņemto redakciju.

Tāpat es noteikti iebilstu pret priekšlikumu sadalīt Latviju
sīkākos apgabalos, bet ieviest tā saukto Vēlētāju reģistru. Vēlētāju reģistrs
šajā nozīmē nav nekas labs, jo tādā gadījumā mēs ārkārtīgi tālu aizejam no
proporcionalitātes principa, kas ielikts Satversmē. Mēs patiesībā liktu vēlētājiem
konkrētā apgabalā balsot par partiju uzspiestiem kandidātiem. Un nekādas citas
izvēles nebūtu.

Tagad, ja man, teiksim, patīk Zaķa kungs un viņš startē Zemgales
apgabalā, es nepaslinkošu, iekāpšu automobilī, aizbraukšu līdz Zemgales… līdz
pirmajam Zemgales vēlēšanu iecirknim, kas, manuprāt, ir Kandavā, vismaz šobrīd, un
tur arī par Zaķa kungu mīļuprāt nobalsošu, pieliekot viņam krustiņu, bet viņa
konkurentus krietni un stipri vien izsvītrojot. Un es teikšu – tas ir man tīkamais
deputāts Zaķis, redzat. Bet nekādā gadījumā šos reģistrus… Protams, mums
konstitūcijā ir ierakstīta proporcionālā vēlēšanu sistēma, pie tam diezgan, es
jau teicu, nelabojami ierakstīta, un mums ir grūti to jebkādā veidā mainīt, bet mēs
gribam pie šīs… mažoritārās sistēmas nonākt ar pilnīgi citiem paņēmieniem, kas
nebūtu atbalstāmi. Tā ka Zaķa kungs, manuprāt, ir uz pareizā ceļa.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kā nākamajam vārds deputātam Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Diskusija šā
priekšlikuma sakarā ir par to, kādā veidā mēs varam pietuvināt ievēlētos tautas
pārstāvjus pašai tautai. Šajā priekšlikumā „Jaunais laiks” piedāvā sadalīt
Latviju nevis šobrīd esošajos piecos vēlēšanu apgabalos, bet palielināt to skaitu
līdz 14, un viena no svarīgākajām iezīmēm būtu tā, ka katrā vēlēšanu apgabalā
ir vairāk vai mazāk līdzīgs vēlētāju skaits. Tas nozīmētu, ka vēlētāji jebkur
Latvijā, lai arī kur viņi dzīvotu, labāk un skaidrāk zinātu, kurš tieši ir viņu
deputāts Saeimā. Tāpat tas dotu lielāku iespēju deputātiem vai deputātu
kandidātiem, kuri nāk no reģioniem, tikt ievēlētiem Saeimā. Viena galējība ir tā,
ko piedāvā Leiškalna kungs, – viens saraksts pa visu Latviju. Tas jebkurā gadījumā
dod priekšrocības Rīgas un Vidzemes kandidātiem, bet kandidātiem no pārējiem
apgabaliem būtu daudz grūtāk. Mūsu priekšlikums faktiski ir tieši pretējs –
sadalīt Latviju vairākos nedaudz mazākos vēlēšanu apgabalos, tādā veidā dodot
lielāku iespēju reģionu pārstāvjiem arī tikt ievēlētiem Saeimā un dodot pašiem
vēlētājiem par to lielāku skaidrību, kurš tad te beigu beigās ir vai nav viņu
pārstāvis. Es atgādināšu, ka daudzās valstīs vēlēšanu apgabali ir viena mandāta
apgabali. Šajā mūsu priekšlikumā paredzētie 14 apgabali nebūtu viena mandāta
apgabali, tie būtu pieci, seši, septiņi, astoņi… kā kurā apgabalā.

Tātad mūsu priekšlikums ir vērsts tieši uz to, lai tuvinātu varu
tautai, nevis lai attālinātu. Es aicinu tomēr atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kā nākamajai vārds debatēs deputātei Kalnietei.

S.Kalniete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātā sēdes vadītājas kundze! Godātie kolēģi! Es ar lielu
interesi klausījos Kārļa Leiškalna uzstāšanos, un mani tajā pārsteidza divas
lietas.

Pirmā lieta bija tā, ka faktiski Latvijā visi likumi tiek radīti,
lai novērstu masveidīgas blēdības, jo galvenā argumentācija tika sniegta, nevis
balstoties uz pozitīvo, ko šis likums varētu dot un uzlabot, bet gan apspēlējot un
pārstāstot dažādas blēdības, kādas šīs likuma redakcijas ietvarā varētu
rasties. Acīmredzot tas ir tāds ļoti smags posttotalitārais mantojums, ko mēs visi
savā apziņā nesam līdzi.

Un otra lieta, kas mani pārsteidz vienmēr, ne tikai šajā gadījumā
Leiškalna kunga runā, bet daudzkārt arī dažādu citu politiķu argumentācijā, – ka
daudz kas no tā, kas citur pasaulē pastāv un ir izrādījies labs esam, Latvijai
noteikti nav piemērots. Mums neder vienots Vēlētāju reģistrs, mums neder nekas, kas
ir radies 20.gadsimta beigās un ko mums piedāvā jaunās tehnoloģijas. Elektroniskā
balsošana kopš neatkarības atjaunošanas tiek pārspriesta un netiek ieviesta, jo tur
taču arī pastāvot iespējas blēdīties un, lūk, esot bijuši tādi gadījumi Amerikā
vai kur citur, ka notikusi balsu pārskaitīšana. It kā blēdības nebūtu iespējamas
šodien! Un Boldāna gadījums pierādīja, ka arī ar arhaiskām starpkaru… divu
pasaules karu periodā radītajām procedūrām ir iespējamas tikpat lielas blēdības.

Un pēdējais. Es gribētu uzsvērt, ka šis māsterplāns – visu
Latviju pārvērst par vienu lielu vēlēšanu apgabalu -, manuprāt, ir pilnīgi
nepieņemams Latvijas apstākļos, ievērojot mūsu iedzīvotāju blīvuma atšķirības.
Mēģiniet iztēloties, kas notiks Vidzemē, Zemgalē… Kas notiks ar vēlētājiem
Rīgā? Galvenie ievēlētie personāži šajā simtniekā turpmāk visi būs tikai
rīdzinieki! Jo šis sadalījums būs sīkāks – un ar to es domāju desmit vai
četrpadsmit -, jo tuvāk vēlētāji būs saviem deputātiem – un tas ir vēl svarīgāk
-, jo skaidrāk deputātiem būs jādod pārskats par savu darbu un jāatbild vēlētāju
priekšā ik nākamajās vēlēšanās.

Otrkārt. Tas ievestu Saeimā daudz vairāk jaunu seju. Daži deputāti
taču gandrīz vai visu savu dzīvi kopš neatkarības atjaunošanas ir pavadījuši
šeit. Es domāju, ka ir ļoti veselīgi laiku pa laikam Saeimā ievest jaunus cilvēkus,
kas uz lietām paskatās no malas, ar svaigu skatījumu, un vēl nav iegrimuši partiju
spēļu rutīnā.

Un tāpēc es ļoti nopietni aicinu atbalstīt šo priekšlikumu vai
vismaz nopietni to apsvērt un pie tā atgriezties, iesaistot šajā diskusijā visas
politiskās partijas, desmit… četrpadsmit… vai cik.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāts Leiškalns vēlas runāt otro reizi.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Nevienā gadījumā, uzslavējot Zaķa kungu, es nerunāju par
blēdībām, es runāju par cilvēku tiesībām, kad visa Latvija pēc savas būtības ir
viens vēlēšanu apgabals. To nosaka mūsu proporcionālā vēlēšanu sistēma… –
piedalīties vēlēšanās un mobilizēt sev vēlētāju atbalstu konkrētā apgabalā. Un
tam nav nekāda sakara ne ar vēlētāju balsu pirkšanu, ne ar citām blēdīgām
izdarībām. Un, jo mazāks ir apgabals, jo šī iespēja ir lielāka. Es runāju par
risku. Risku, kas drīzāk ir vērsts pret tiem, kuri partijās tos sarakstus sastāda,
nevis par risku, kas ir vērsts pret pašiem kandidātiem.

Ja mēs runājam, ka, aizliedzot vienam deputāta kandidātam startēt
vairāku apgabalu sarakstos, mēs nekad nesagaidīsim jaunas sejas, tad tas ir princips,
kas ļauj politiskajām partijām, politisko partiju bonzām manipulēt ar šiem
sarakstiem Latvijā daudz vienkāršāk, nekā tas ir šobrīd.

Tā ka par blēdībām, Kalnietes kundze, es nerunāju. Man,
atšķirībā no jums, visur nerādās blēdības. Es, apstiprinot jūsu domu, esmu jau
savureiz kopā ar visu „Latvijas Ceļu” zaudējis tautas uzticību, un kas par to?
Tāds ir vēlēta politiķa liktenis. Un tad tu vari atgriezties, un tu vari atkal
zaudēt, bet tev ir tiesības likt priekšā sevi visiem Latvijas Republikas
balsstiesīgajiem vēlētājiem, jo galarezultātā šeit neviens nepārstāv nevienu
apgabalu. Ikviens ir ievēlēts no apgabala, bet šeit pārstāv pilnīgi visus Latvijas
vēlētājus. Tāda ir tā dzīves patiesība!

Un vēl. Mans draugs Miervaldis Polis saka: „Blēdība ir intelekta
pirmā pazīme.”

Paldies!

Sēdes vadītāja. Tālāk vārds debatēs deputātam Šadurskim.

 

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es tomēr savu uzrunu debatēs sākšu ar to, ka man
ir diezgan grūti piekrist sava vārdabrāļa pēdējai izteiktajai tēzei. (No zāles
dep. V.A.Krauklis: „Miervaldis Polis to teicis. Viņš tikai citēja!”)

Kolēģi! Šim „Jaunā laika” priekšlikumam ir viens ļoti
būtisks trūkums, un tam jau arī Zaķa kungs piekrita, un šis trūkums ir tas, ka
priekšlikums parādās trešajā lasījumā. Un patiesībā ir arī otrs ļoti būtisks
trūkums, ka šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Šeit ir ļoti būtiski, mainot vienu normu, skatīt visu
kopsakarībā. Es iedomājos tās šausmas, kas notiktu, ja tiktu pieņemts gan šis
„Jaunā laika” priekšlikums, gan Leiškalna kunga priekšlikums, kurā viņš iesaka
noteikt ievēlamo deputātu skaitu nevis pirms vēlēšanām, nevis a priori, bet post
factum, pēc nodoto zīmju skaita. Tad iespējams, ka Leiškalna kungs, kam patīk
Zaķis, nevis viens pats brauktu uz Kandavu, bet aizvestu visu savu kuplo Leiškalnu
ģimeni uz Kandavu un ievēlētu nevis vienu Zaķi, bet visus Zaķus no šā saraksta. Jo
tad ievēlamo deputātu skaits šeit būtu ļoti liels. Un, ja apgabals tiek samazināts
līdz apmēram 60 tūkstošiem, tad šīs manipulācijas iespējas parādās. Tāpēc ir
ļoti grūti atbalstīt vienu priekšlikumu, ja mēs nezinām, kāds būs mūsu
kolektīvais galalēmums par citiem priekšlikumiem.

Man arī ļoti patiktu, ja būtu redzams jau, teiksim, komisijas… jo
faktiski komisijas sastāvs jau lielā mērā atspoguļo Saeimas aritmētiskās
proporcijas. Ja būtu atbalstīts šis „Jaunā laika” priekšlikums, ja būtu
atbalstīts priekšlikums par Vēlētāju reģistru, tad tas tiešām izslēgtu visas
manipulācijas iespējas. Bet mums ir pilnīgi skaidrs, ka ir jānovērš tā
disproporcija, ka vēlēšanu apgabali ir ļoti dažādi pēc lieluma.

Leiškalna kunga iepriekš ierosinātais par vienu vēlēšanu
apgabalu… tad tiešām latgalieši, kurzemnieki un zemgalieši var uz vēlēšanām
vispār neiet, jo savējos viņi tur nekad nedabūtu iekšā, tur mazliet pacīnītos
rīdzinieki ar vidzemniekiem. Ja mūsu vēlēšanu apgabalu sadalījumā ir ievērotas
kādas vēsturiskās, ģeogrāfiskās un kultūras tradīcijas, nu tad tie ir iznākuši
tik dažādi. Droši vien neviens nepiekritīs tam, ka mēs gabalu no Vidzemes
„nogriežam” un pieliekam Latgalei, lai uztaisītu vienādus apgabalus, vai kādu
gabalu no Rīgas… vienu gabalu pieliekam Kurzemei, otru – Zemgalei un tādā veidā
paliekam, teiksim, pie pieciem apgabaliem, bet vienāda lieluma. Tas nederēs!

Tas nederēs tāpēc, ka tiek jauktas pilnīgi nesavienojamas lietas,
nu nesavienojamas lietas tiek liktas kopā. Tāpat es redzu zināmu problēmu Rīgas
dalīšanā sīkākos apgabalos, jo faktiski rīdzinieku problēmas bieži vien ir
kopīgas neatkarīgi no tā, vai rīdzinieks dzīvo Ziemeļu rajonā vai Latgales
priekšpilsētā. Tā ka problēmas ir gan vienā, gan otrā gadījumā.

Es domāju, ka „Jaunā laika” priekšlikumu mēs varētu ar zināmu
riska sajūtu atbalstīt. Ja mēs pilnīgi droši noraidām Leiškalna kunga priekšlikumu
par… (No zāles dep. K.Leiškalns: „Tas ir droši!”) Tas ir droši, tas
priecē. Kolēģi! Tad laikam es aicinu atbalstīt!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies runātājam.

Nākamajam vārds deputātam Zaķim, kas vēlas runāt otrreiz.

Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).

Kolēģi! Es jau teicu, ka, visticamāk, pie vēlēšanu sistēmas
uzlabošanas noteikti arī uz priekšu būs jāstrādā.

Tikai dažas lietas. Es daudzkārt esmu ticies ar cilvēkiem, un
īpaši tas ir bijis pirmsvēlēšanu un pēcvēlēšanu periodā, kad cilvēki laukos
saka: „Ziniet, mēs ļoti gribētu balsot… Nu, jums tur daudz labu cilvēku ir tajā
sarakstā, bet mēs gribētu arī nobalsot, piemēram, par vienu vai otru, vai trešo, kas
nav tajā sarakstā.” Un te nu jāteic, ka Leiškalna kunga priekšlikumos, kas būs
tālāk un ko mēs skatīsimies kā nākamos priekšlikumus, ir viena ļoti laba doma, un
tā doma ir par atklātajiem sarakstiem jeb tā sauktajiem atvērtajiem sarakstiem.
Pieredze pasaulē tāda ir, un, piemēram, Šveicē tas tā darbojas, tāpēc es domāju,
ka ar laiku arī Latvijā tas varētu darboties. Princips ir vienkāršs: tu vari
izvēlēties to partijas sarakstu, listi, ko tu gribi, bet, ja kādu tu izstrīpo, tu no
cita saraksta vari ierakstīt kādu vietā. Un, manuprāt, pie šīs idejas attīstības
ļoti nopietni būtu jāstrādā, jo tādējādi jebkurš vēlētājs, uzticoties kādai
no partijām, varētu dot arī kādu proporcionālu, bet nelielu daļu uzticības arī
kādam atsevišķam cilvēkam, kurš ir normāli strādājis.

Jo, manuprāt, tas jau vispār ir ļoti nozīmīgi, lai šinī valstī
veidojas arī tādu augstas raudzes un ar labu reputāciju apveltītu profesionālu
politiķu liela kopa, jo ir jau labi, protams, ka aizvien politiķi iesaistās. Bet, ja
vienmēr būs tikai jauni, tad arī līdz tādai nopietnai profesionalitātei būs tālu.

Tāpēc, manuprāt, atvērtu sarakstu princips ir laba lieta, ko droši
vien likumdošanā vajadzētu ar laiku iestrādāt. Un Leiškalna kunga priekšlikumos,
cik es saprotu, tas jau tiek piedāvāts.

Es gan principā nepiekrītu Leiškalnam, ka būtu jātaisa nosacīti
viens liels vēlēšanu apgabals visā Latvijā.

Paldies. Aicinu atbalstīt „Jaunā laika” priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Nākamajam vārds deputātam Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis „Jaunā laika” priekšlikums ir
vēlēšanu demokratizācijas ilūzija. PCTVL uzskata, ka galvenais ir ierobežot
vēlētāju smadzeņu skalošanu un nepieļaut oligarhu iejaukšanos partiju
finansēšanā.

PCTVL kaut ko izdarīja šajā virzienā kopā ar to pašu „Jauno
laiku” attiecīgajos likumos – gan Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas
likumā, gan likumos par priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežošanu.

Trešais uzdevums ir tomēr ievēlēt normālu KNAB vadītāju, kuru
jau septiņus mēnešus nevar atrast.

Ja runā par priekšlikuma būtību, tad tas ir pussolis līdz pārejai
uz mažoritāro vēlēšanu sistēmu, kas nav iekļauta Satversmē. Arī Satversmes pantu
par proporcionālo vēlēšanu sistēmu var mainīt tikai ar tautas nobalsošanu,
cienījamie draugi!

Tāpēc PCTVL šo priekšlikumu neatbalstīja. Un es pats balsošu par
pilnīgi pretēju cienījamā Leiškalna kunga priekšlikumu (man šķiet, ka tas ir
16.priekšlikums). Tieši pretēji – apvienot visus piecus apgabalus vienā. Un desmit
sarakstus visā valstī, kā mēs to darījām Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies deputātam Buzajevam.

Nākamais pieteicies runāt deputāts Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Godātie kolēģi! Pirms izlemt, vai atbalstīt vai neatbalstīt šo
priekšlikumu, droši vien būtu interesanti iegūt atbildes uz vairākiem jautājumiem.

Spēkā esošais vēlēšanu likums balstās uz Satversmi, kura nosaka,
ka Latvijā ir pieci reģioni. Varbūt šis priekšlikums balstās uz jaunās
administratīvi teritoriālās reformas prasībām, kur ir paredzēts izveidot apriņķus,
bet skaits vēl nav noteikts.

Vai mēs gribam pāriet no esošās vēlēšanu sistēmas uz
mažoritāro vēlēšanu sistēmu un tas ir solis šinī virzienā? Vai mēs vēlamies
izveidot jaukto vēlēšanu sistēmu? Šodien ne uz vienu no šiem jautājumiem atbildēts
netika.

Un man šķiet, ka atbilde uz šiem jautājumiem arī palīdzēs
pieņemt pareizo risinājumu, pareizo lēmumu, atbalstot vai neatbalstot izteikto
priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Vārds ziņotājai komisijas vārdā.

V.Muižniece. Paldies.

Vēlos atgādināt, ka priekšlikums netika atbalstīts tieši tāpēc,
ka tas ir iesniegts uz trešo lasījumu un nav pietiekami izdebatēts.

Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim! Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. –
frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 55, atturas – 4. Priekšlikums noraidīts.

V.Muižniece. Paldies.

Nākamais ir 8. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš tika
izstrādāts saistībā ar Saeimā pieņemto likumu par novadu izveidošanu. Šeit tiek
noteiktas vēlēšanu apgabalu robežas. Komisija, protams, šo priekšlikumu ir
atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Muižniece. 9. – frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikums, kas
attiecas uz 8.panta pirmo daļu. Taču, ņemot vērā, ka 7.priekšlikums netika
atbalstīts, šis priekšlikums jau vairs nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Muižniece. 10. – deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums, kas
arī attiecas uz 8.panta pirmo daļu. Arī šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas debatēt par šo priekšlikumu.

Vārds deputātam Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Es jau zinu, ka neatbalstīs. Un tomēr es gribu runāt. Es nebūtu
iesniedzis šādu priekšlikumu, ja otrajā lasījumā mēs, rūpīgi komisijās un ārpus
komisijām izvērtējot Satversmes grozījumus, starp tiesībām vai pienākumu
nodrošināt vēlēšanas ieslodzītajiem un starp tehniskajiem grozījumiem, kurš ir
čekists un kurš nav, būtu ielikuši konstitucionāli ārkārtīgi svarīgu normu. Jo
patiesībā vēlēšanu likums jau nav nekas cits kā Latvijas Satversmē ierakstītā
tautvaldība plus Satversmē ierakstītā proporcionālo vēlēšanu sistēma, kas ļauj
šai tautai ar vēlēšanām realizēt savu varu. Tieši tas ir tas.

Otrajā lasījumā mēs patiesībā bez debatēm aizliedzām,
atņēmām daļu pasīvo vēlēšanu tiesību deputātu kandidātiem un atņēmām vai
apgrūtinājām daļu aktīvo vēlēšanu tiesību tiem cilvēkiem, kuriem nepatīk
partiju apgabalā ieliktie vēlētāji. Tas otrs mīts, un tas ir mana drauga Kārļa
Šadurska stāsts par to, ka tagad nu latgaliešiem būs vieglāk iekļūt… Ticiet man!
Spēkā esošā likumdošana, kas aizvāc „lokomotīves” galvenokārt no Rīgas, kur
viņi parasti arī dzīvo, un no Vidzemes, ļāva parlamentā tikt pārstāvētiem
arīdzan vietējiem pārstāvjiem. Tieši tādā nozīmē. Tieši tas nodrošināja
reģionā izvirzītu kandidātu pastāvēšanu.

Ko paredz mans priekšlikums? Priekšlikums paredz to, ka visas
Latvijas politiskās partijas visos Latvijas piecos, kādi pašreiz ir, vēlēšanu
apgabalos uzstāda pilnu savu kandidātu sarakstu. Jo katrs, kas ir ievēlēts, pārstāv
visus. Tātad mēs uzstādām pilnu kandidātu sarakstu, turklāt vēlētājiem ir
tiesības ne tikai izraudzīties politisko partiju, par kuru viņi gribētu balsot, bet ir
tiesības arī izraudzīties kandidātus no citiem sarakstiem. Tā nav nekāda jauna
sistēma. Tā ir sistēma, kas Latvijā darbojās līdz tā sauktajam Ulmaņa apvērsumam.
Turklāt, lai cik tas jocīgi būtu, tieši šis vēlēšanu likums nodrošināja Kārlim
Ulmanim iespēju iekļūt 4.Saeimā. Ja nebūtu tās „lokomotīves”, Ulmanis diemžēl
4.Saeimā nebūtu, un kāds demokrāts varētu teikt – nebūtu arī apvērsuma. Es
domāju, ka apvērsums būtu. Jo tas izriet no toreizējās politiskās modes kā Eiropā,
tā arī Amerikas kontinentā. Bet apvērsums būtu bezgaumīgāks, sliktāks un varbūt
ar vēl smagākām sekām latviešu tautai. Tā ka mans piedāvājums ir ļoti
vienkāršs. Visas politiskās partijas ar pilniem sarakstiem vēršas pie vēlētājiem
visos Latvijas vēlēšanu apgabalos, un katram vēlētājam ir tiesības izraudzīties
sev tīkamākos kandidātus no politisko partiju piedāvātajiem kandidātiem. Tas, kas
šobrīd būs spēkā, cik es saprotu, īstenībā neļauj vēlētājiem manipulēt vai
vēlētājiem izvēlēties, bet tas nodrošina partiju bonzām sev tīkamo kandidātu
ievēlēšanu. Tur ir vajadzīgs tikai valdē apstiprināts saraksts. Pēc tam tur ir
vajadzīgi pareizie cilvēki pareizajos apgabalos un precīza lielgabala jeb reklāmas
piešaude šiem kandidātiem.

Ticiet man, tieši šī otrajā lasījumā pieņemtā redakcija – un es
pat nebrīnos, kāpēc tā bez diskusijām tādu bezalternatīvu balsojumu rezultātā
tika pieņemta, – ļauj partiju bonzām salikt parlamentā tos cilvēkus, kuri viņiem
vislabāk patīk. Tieši tā! Un, ja jums tas patīk, Šadurska kungs, tad uz priekšu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātā sēdes vadītāja! Ja es alojos, tad, lūdzu, palabojiet mani.
Man radās iespaids, ka mēs šobrīd debatējam par 10. – deputāta Leiškalna
priekšlikumu. Taču tas, ko Leiškalna kungs teica… Viņš runāja par absolūti visu –
gan par to, ka visas partijas iesniedz pilnus sarakstus visos apgabalos, gan par
atvērtajiem sarakstiem, par visu, tikai ne par to, kas ir rakstīts šajā
priekšlikumā. Un šajā priekšlikumā ir rakstīts tas, ka apgabala vēlētāju skaitu
nosaka pēc šajā apgabalā nodoto derīgo vēlēšanu zīmju skaita. Līdz ar to es
īsti neizprotu, kādā sakarā Leiškalna kungs stāstīja savu interesanto stāstu, bet
es gribu pievērst kolēģu uzmanību šīs normas bīstamībai, jo šajā gadījumā, ja
tas tā tiešām notiktu, parādītos ārkārtīgi lielas partiju intereses. Nu,
piemēram, mums ir dažas milzīgas partijas, kas apvieno pat desmit tūkstošus biedru,
kuriem kā vidējā statistiskā Latvijas ģimenē ir apmēram pusotrs līdz divi
pilngadīgi ģimenes locekļi. Tātad katram vēl kādi trīs četri draugi. Tādējādi
mēs iegūstam apmēram 50 tūkstošu cilvēku masu, kas kā milzīgs desants no Rīgas
varētu doties uz to pašu minēto Kandavu un pilnīgi pārgrozīt visu Latvijas
vēlēšanu karti.

Es domāju, ka šis ir ļoti bezatbildīgs priekšlikums. Un tā
vietā, godātie kolēģi, es ļoti nopietni aicinu jūs apsvērt uz priekšdienām tādu
normu, kas atvieglotu mūsu pilsoņu piedalīšanos vēlēšanās. Ja Eiropas Parlamenta
vēlēšanas notiek pēc sarakstiem, pašvaldību vēlēšanas – pēc sarakstiem, tad
būtu ļoti sakarīgi, ja arī nacionālajās vēlēšanās, kaut arī mums visiem ļoti
patīk tas zīmodziņš pasē, mēs atteiktos no tā un pārietu uz vēlēšanu sarakstu
sistēmu, kur katram pilsonim ir iespēja pirms vēlēšanām koriģēt to informāciju,
kas ir CVK rīcībā, – kurā sarakstā… un kurā iecirknī viņš vēlas balsot… Un
tādā veidā unificētu šo sistēmu… Bet šis priekšlikums gan, manuprāt, – lai man,
lūdzu, piedod Leiškalna kungs! – izklausās gauži nesaprātīgs… proti, nevis
Leiškalna kungs, bet priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Tagad saskaņā ar Kārtības rulli man ir tiesības
dot Kārlim Leiškalnam iespēju izteikties otro reizi. Lūdzu!

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Atkal apzinoties, ka manu priekšlikumu neatbalstīs, un turot svētu
to, ko boļševiki mums izjauca… ka priekšlikums, kas nepatīk, vispār nav skatāms,
par to nav jārunā, par to nav jādomā… un turot svētu, Šadurska kungs, jūsu laiku
un visa parlamenta laiku, es pateicu, ko es pēc būtības piedāvāju savos
priekšlikumos, kas diemžēl ir jāsadala pa vairākiem pantiem, pārdesmit
priekšlikumos. Es vienkārši negribu katrreiz šeit nākt, katrreiz šeit runāt un
katrreiz spītīgi likt parlamentam spiest pogas, zinādams, ka mani neatbalstīs. Es
vienkārši gribēju pateikt par to jēgu. Tā ir ļoti demokrātiska norma. Tad es jūsu
vietā ierosinātu to, kas ir lielā pasaules daļā, kur partijas iesniedz aizvērtus
sarakstus, slēgtus partijas sarakstus un vēlētājiem ir tiesības balsot par partiju.
Tas, protams, nostiprina partiju varu, nekādā veidā vairs nav iespējams ietekmēt šo
sarakstu. Saraksts ir slēgts. Jūs balsojat par Tautas partiju, pat īsti nezinot, kas nu
tur būs tie līderi un kas nebūs. Nu, līderi paši skries apkārt un sevi parādīs. Ir
arī tādas iespējas.

Es vienkārši gribu, lai šis jautājums tiktu izdiskutēts. Šie
ārēji grozāmie saraksti Latvijā strādāja, turklāt strādāja ļoti labi. Lai gan
jāsaka, ka ne pārāk ietekmēja vēlēšanu rezultātus. Ne pārāk… ietekmēja ne
pārāk. Tā ka, Šadurska kungs, atkal atvainojiet par to, ka es runāju par visiem
priekšlikumiem kopā, lai taupītu jūsu dārgo profesora laiku.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es saprastu, ja mēs Saeimā sēdētu tikai
pāris mēnešu, pirmo gadu un nebūtu apguvuši likumprojektu veidošanas kārtību. Tad
varētu saprast. Bet nu jau ir trešais gads, kopš sēžam šeit, Saeimā, un šādas
diskusijas šodien izvēršam trešajā lasījumā, ar šādiem priekšlikumiem, ļoti
interesantiem… Un daudzos tajos ir kaut kas vērtīgs un vērā ņemams, bet neba jau
trešajā lasījumā, draugi mīļie!

Un tagad pārvērtīsim šo tribīni par izrunāšanos, par
izdebatēšanos. Vai tādā veidā mums, jāteic, nu jau pieredzējušiem 9.Saeimas
deputātiem, vajadzētu veidot likumus? Ja mēs tagad pieņemtu kaut daļu no šiem
priekšlikumiem, tad rezultātā izveidotos komposts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Jā, paldies.

Paldies par interesantajām debatēm, taču vēlos atgādināt, ka
10.priekšlikums nav atbalstīts, un komisijas vārdā aicinu to neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu zvanu!
Balsosim par 10. – deputāta Leiškalna priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 3, pret – 63, atturas – 9. Priekšlikums noraidīts.

V.Muižniece. Paldies.

11. – deputāta Leiškalna priekšlikums par šo pašu pantu. Tas ir
saistīts ar iepriekšējo neatbalstīto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Muižniece. 12. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Nav
atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

V.Muižniece. 13. – deputāta Leiškalna priekšlikums par 8.pantu. Nav
atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Muižniece. 14. – deputāta Leiškalna priekšlikums par 8.panta
trešo daļu. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.Muižniece. 15. – deputāta Leiškalna priekšlikums svītrot
10.panta otro daļu. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

V.Muižniece. 16. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Nav
atbalstīts. Tas ir saistīts ar iepriekšējiem noraidītajiem priekšlikumiem. (No
zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 16. – deputāta Leiškalna priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 51, atturas – 4. Priekšlikums noraidīts.

V.Muižniece. Paldies.

17. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Arī
tas ir saistīts ar administratīvi teritoriālo reformu, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

V.Muižniece. 18.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija
to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Muižniece. 19. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Nav atbalstīts
(No zāles dep. K.Leiškalns: „Nav balsojams!”), un tas arī nav balsojams
saistībā ar iepriekš noraidītajiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.Muižniece. 20. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Tas attiecas uz
13.panta trešās daļas 5.punktu. Komisija to nav atbalstījusi, un saistībā ar
iepriekšējo noraidījumu tas nav balsojams pēc būtības.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Muižniece. 21. – deputāta Buzajeva priekšlikums par 13.panta
trešo daļu. Nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Muižniece. 22. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Arī tas ir saistīts ar administratīvi teritoriālo reformu. Komisija ir
atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Muižniece. 23. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Nav
atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisiju.

V.Muižniece. 24. – partijas „Jaunais laiks” frakcijas
priekšlikums. Vairs nav balsojams, jo ir saistīts ar iepriekš noraidītajiem
priekšlikumiem.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.Muižniece. 25. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisijā nav
atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Nav iebildumu.

V.Muižniece. 26. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – arī ir saistīts ar novadu izveidošanu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Muižniece. 27. – deputāta Leiškalna priekšlikums par 17.pantu.
Nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Muižniece. 28. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji, un Juridiskā komisija šajā sakarā ir
izstrādājusi savu – 29.priekšlikumu, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 28. un
29.priekšlikumu.

V.Muižniece. 30. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Nav
atbalstīts, jo ir saistīts ar iepriekš noraidītajiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.Muižniece. 31. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Arī nav
atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Muižniece. 32. – deputāta Leiškalna priekšlikums par 23.panta
otro daļu. Arī nav atbalstīts. Un tas ir saistīts ar iepriekšējiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Muižniece. 33. – deputāta Leiškalna priekšlikums par 23.panta
trešo daļu. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

V.Muižniece. 34. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Juridiskajā komisijā ir atbalstīts daļēji. Un komisija ir izveidojusi
savu – 35.priekšlikumu, kurā ir iekļauts 34.priekšlikums.

35.priekšlikumu komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 34. un
35.priekšlikumu.

V.Muižniece. Paldies.

36. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Muižniece. 37. – deputāta Leiškalna priekšlikums par 32.pantu.
Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Muižniece. 38. – deputāta Leiškalna priekšlikums par 33.pantu.
Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Muižniece. 39. – deputāta Leiškalna priekšlikums par 35.pantu.
Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Arī šim komisijas atzinumam deputāti piekrīt.

V.Muižniece. 40. – deputāta Leiškalna priekšlikums – saistīts ar
iepriekš noraidītajiem priekšlikumiem, nav balsojams. Un komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav.

V.Muižniece. 41. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Muižniece. 42. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums par 37.panta izslēgšanu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Nav iebildumu.

V.Muižniece. 43. – deputāta Leiškalna priekšlikums par 38.pantu.
Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Muižniece. 44. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Nav
atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Muižniece. Deputāta Leiškalna 45.priekšlikums, kas ir saistīts
ar iepriekš neatbalstītajiem priekšlikumiem. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Muižniece. 46. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Nav
atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Muižniece. 47. – deputāta Leiškalna priekšlikums par 38.panta
otro daļu. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti ir vienisprātis ar komisiju.

V.Muižniece. 48. – deputāta Leiškalna priekšlikums, kas arī ir
saistīts ar iepriekš noraidītajiem priekšlikumiem. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Komisijas viedoklis ir atbalstīts.

V.Muižniece. 49. – deputāta Leiškalna priekšlikums par 40.panta
redakciju. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Muižniece. 50. – deputāta Leiškalna priekšlikums svītrot
44.panta pirmo daļu. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Muižniece. 51. – partijas „Jaunais laiks” frakcijas
priekšlikums. Nav atbalstīts, jo tas ir saistīts ar iepriekš noraidītajiem
priekšlikumiem. Līdz ar to arī nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Muižniece. 52. – partijas „Jaunais laiks” frakcijas
priekšlikums. Arī tāpat nav atbalstīts un ir saistīts ar iepriekš noraidītajiem
priekšlikumiem.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu arī pret šo komisijas
viedokli.

V.Muižniece. 53. – Juridiskās komisijas izstrādāts priekšlikums,
kas attiecas uz 45.¹ pantu un 45.² pantu. Tas ir atbalstīts, un tas
precizē piedāvāto balsošanas kārtību ieslodzījuma vietās. Komisija, protams, to
atbalsta.

Sēdes vadītāja. Par šo priekšlikumu deputāti vēlas runāt
debatēs. Pieteikusies deputāte Solvita Āboltiņa. Lūdzu!

S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! 53.priekšlikums ir atbalstīts Juridiskajā
komisijā, un arī es to atbalstīju. Šis 45.¹ pants ir tas pants, kura
dēļ vispār šis likums tika atvērts, jo pašreiz Satversmes tiesā atrodas prasība
par to, ka cilvēkiem, kuri atrodas apcietinājumā, ir liegtas viņu cilvēktiesības
piedalīties vēlēšanās. Un viss pārējais, par ko mēs debatējām, vienkārši
attīstījās laika gaitā. Ir ļoti svarīgi mums šo jautājumu izlemt, un arī mēs
atbalstījām šo priekšlikumu un atbalstīsim likumu kopumā.

Bet es pieteicos runāt, lai vērstu uzmanību uz divām lietām. Tā
kā likums bija pieņemts steidzami, tad šī Juridiskās komisijas redakcija ļoti
kardināli atšķīrās no tās redakcijas, kuru bija piedāvājusi Tieslietu ministrija
sākotnēji. Sākotnēji tika piedāvāts, ka cilvēki, kas atrodas apcietinājumā,
vēlēšanās piedalās tieši tādā pašā kārtībā, kādā to pašreiz dara ārzemju
latvieši, proti, vesela milzīga Latvijas pilsoņu kopa, kas atrodas ārzemēs,
vēlēšanās piedalās, ja viņi tām piesakās labu laiku iepriekš, pēc tam divas
reizes sūta savas pases, kuras saņem atpakaļ ar zīmogiem, un tikai tad viņiem ir
tiesības piedalīties vēlēšanās. Rezultātā, protams, lai arī tā ir milzīga mūsu
pilsoņu daļa, šiem cilvēkiem reālās tiesības piedalīties vēlēšanās un īstenot
savas vēlēšanu tiesības ir ļoti ierobežotas. Un, kamēr vien notiek Saeimas
vēlēšanas, katru reizi pirms vēlēšanām ārzemju latviešu kopiena vēršas gan pie
Valsts prezidenta, gan pie Ministru prezidenta, gan pie Saeimas ar lūgumu kaut kādā
veidā rast risinājumu. Līdz šim debatēs nekad nekāds risinājums nav bijis rasts. Un
šoreiz es saprotu, ka abus šos gadījumus nevar pielīdzināt, uz ko man arī norādīja
Juridiskais birojs. Es saprotu, kāda ir atšķirība starp ārzemju latvieti un cilvēku,
kurš atrodas ieslodzījumā. Bet mēs esam radījuši interesantu normu, kas paredz, ka
šie cilvēki var balsot gluži vienkārši pēc sarakstiem. Protams, viņi ir izolēti un
par viņiem atbild ieslodzījuma vietas pārvaldes administrācija, tātad šie cilvēki
neaizies citā vietā nobalsot, šāda iespēja nepastāv. Bet vai tomēr, ja ir rasts
risinājums tiem cilvēkiem, kuri atrodas ieslodzījuma vietās, mēs nevaram rast
iespēju, lai arī tie cilvēki, kuri ir atstājuši šo valsti ne aiz labas gribas, bet
kuriem šīs tiesības ir saglabājušās un kuri varbūt nav mazāki patrioti kā mēs
vai tie, kuri atrodas ieslodzījuma vietās, varētu bez liekām grūtībām piedalīties
vēlēšanās? Tā nu es uzskatu, ka tas ir vēl viens no mūsu nākotnes uzdevumiem. Ja
mēs atradām risinājumu cilvēkiem, kuri atrodas ieslodzījuma vietās, tad mūsu
pienākums ir atrast risinājumu arī tiem cilvēkiem, kuri nedzīvo šeit uz vietas,
Latvijā.

Un otra mana baža par šo projektu, to es paudu jau komisijā, bet
gribu paust arī Saeimas sēdē, ir par to, ka ļoti liela atbildība tiek uzlikta
ieslodzījuma vietu administrācijai. Likumā ir ierakstīts, ka, protams,
administrācijai aizliegts aģitēt par vai pret kandidātiem, un, kad balsošana
beigusies, balsotāju saraksti un pāri palikušās aploksnes tiek nodotas. Bet diemžēl
es atceros, ka pirms šīm vēlēšanām partija „Jaunais laiks” saņēma vēstules no
divām ieslodzījuma vietām ar norādi, ka cilvēkiem, kuri ir aizturēti, šādas
balsošanas tiesības ir, un solīja garantēt šo cilvēku balsis, ja savukārt partija
radīs iespēju viņus finansēt. Es negribu redzēt visur melnu, bet gribu norādīt uz
to, ka tā ir precizējama lieta, par kuru vēl varbūt būtu jāpadomā. Es neaicinu
ieslodzījuma vietās ieviest novērotājus vai tamlīdzīgi, bet, reāli organizējot
vēlēšanas, šāds risks mazliet parādās. Es uzskatu, ka mans pienākums bija uz to
norādīt. Taču kopumā mēs šo likumprojektu atbalstām, jo tajā iekļauta
atteikšanās no lokomotīvju principa, un tas ir risinājums, kuru es pati esmu
atbalstījusi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēgtas.

Ja nav iebildumu pret šā priekšlikuma atbalstīšanu, tad varam
pāriet pie nākamā priekšlikuma.

V.Muižniece. Paldies.

Līdz ar to izskatām 54. – Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas priekšlikumu, kuru komisija atbalstīja daļēji un izstrādāja savu
55.priekšlikumu, kurā šī ideja ir iekļauta. Tātad, arī precizējot,
55.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Muižniece. Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Balsosim! Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 11, atturas – nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Pārejam pie nākamā darba kārtības punkta. Izskatām likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Godātie kolēģi! Strādājam ar izskatāmo dokumentu Nr.3799 –
„Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””.

Likumprojekta trešajam lasījumam nebija iesniegti citi priekšlikumi,
taču Juridiskā komisija ir izstrādājusi vienu savu priekšlikumu, kas arī attiecas uz
balsošanas kārtību personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots
apcietinājums vai kuras izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu. Tātad
balsošana tiek organizēta Saeimas vēlēšanu likumā noteiktajā kārtībā, kuru mēs
tikko apstiprinājām ar iepriekš nobalsoto likumu.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Muižniece. Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi attiecībā
uz šo likumprojektu. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Pārejam pie balsošanas.

Lūdzu zvanu! Atgādinu, ka mēs balsosim par likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””
pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Kā nākamais darba kārtībā ir izskatāms likumprojekts „Grozījumi
Pārapdrošināšanas likumā”. Arī šis likums izskatāms trešajā lasījumā.

Atbildīgā komisija ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.
Komisijas vārdā – deputāts Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, sēdes vadītājas kundze! Dokumenta numurs ir 3803 –
likumprojekts „Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā”. Par minēto likumprojektu
atbildīgā komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus.

1. no tiem iesniedzis Juridiskais birojs par likumprojekta 4.pantu.
Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies.

Un 2.priekšlikums ir no jūsu padevīgā kalpa deputāta Leiškalna
par likuma 74.pantu. Komisija Leiškalnu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Arī deputāti ir vienisprātis ar komisijas
viedokli.

K.Leiškalns. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu nobalsot trešajā lasījumā, lai likumprojekts top par likumu.

Sēdes vadītāja. Balsosim! Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Līdz ar to likums ir pieņemts.

Kā nākamo darba kārtības punktu izskatām likumprojektu „Grozījumi
Finanšu instrumentu tirgus likumā” trešajā lasījumā.

Arī šeit atbildīgā ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, un
komisijas vārdā – deputāts Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Par likumprojektu „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”
atbildīgā komisija ir saņēmusi vai pati radījusi 16 priekšlikumus.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums par 3.pantu. Aicinu
atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir
vienprātīgi atbalstīts komisijā. Aicinu arī jūs piekrist tam.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav.

K.Leiškalns. Arī 3.priekšlikums attiecas uz likumprojekta 2.pantu.
Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums. Aicinu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Tad mums ir virkne lapu jāpāršķir uz priekšu.

4.priekšlikums ir par likumprojekta 7.pantu. Tas saņemts no
Juridiskā biroja. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns. Arī 5.priekšlikumu par likumprojekta 8.pantu iesniedzis
Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 6. ir Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta
8.pantu. Tas ir komisijā atbalstīts. Aicinu jūs arī atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 7. – deputāta Leiškalna priekšlikums – ir atbalstīts
tikai daļēji. Tas ir attiecīgi iekļauts un tā doma ir atbalstīta 8. – Juridiskā
biroja priekšlikumā. Aicinu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas viedokli gan par 7.,
gan par 8.priekšlikumu.

K.Leiškalns. 9. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns. 10.priekšlikums ir par likumprojekta 12.pantu. Tā ir
Juridiskā biroja izstrādāta redakcija, kas guvusi komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Par likumprojekta 12.pantu ir arī Juridiskā biroja
priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns. 12.priekšlikums ir par likuma 63.¹ pantu, un
tas ir deputāta Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Par šo pašu pantu ir vēl viens Leiškalna
priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Jā, arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Paldies.

14. – Leiškalna priekšlikums par 86.pantu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Arī deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns. Tas jau nav nekāds vēlēšanu likums!

15. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Arī deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Un 16.priekšlikums ir no Finanšu ministrijas
parlamentārās sekretāres Šņepstes kundzes. Par 1.priekšlikumu runājot, es aizmirsu
pateikt, ka tas ir iekļauts 1. – atbildīgās komisijas priekšlikumā. Šos pārejas
noteikumus tādējādi pārnesam uz likuma tekstu. Tā ka aicinu atbalstīt… Mēs jau
esam to atbalstījuši. Tas vairs pat nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Jā, deputāti piekrīt šādam komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi Kredītiestāžu
likumā”, trešais lasījums.

Atbildīgā ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, un
atbildīgās komisijas vārdā ziņo deputāts Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dāmas un kungi! Šis ir sarežģītāks likumprojekts, un šeit ir 12
priekšlikumi, kas ir nodoti jūsu vērtējumam, un visi šie priekšlikumi ir atbalstīti
komisijā.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 2. – pašas atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir
atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns. Arī 3.priekšlikums ir pašas atbildīgās komisijas
priekšlikums. Aicinu atbalstīt. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti aicina balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 13, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies atbildīgās komisijas vārdā.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāls,
valodniecisks. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies.

5. – atbildīgās komisijas priekšlikums par 59.⁵ pantu.
Tas ir ļoti būtisks priekšlikums – varētu teikt, pats būtiskākais un, iespējams,
arī pats strīdīgākais visā likumprojekta tekstā. Es komisijas vārdā aicinu to
atbalstīt kā aktuālu nepieciešamību. Turklāt, izmantojot tribīni, es aicinu
valdību tomēr piestrādāt arī pie Komerclikuma grozījumiem, lai saskaņotu… (Starpsauciens
no zāles.) Jārunā, tāds darbs, Dobeļa kungs!

Sēdes vadītāja. Jā, deputāti vēlas debatēt par šo
priekšlikumu. Vārds deputātam Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Godājamie deputāti! Ja jūs izlasāt 5.priekšlikumu diezgan
rūpīgi, tad redzat, ka to faktiski varētu nosaukt par priekšlikumu par „Parex
bankas” kapitāla palielināšanu. Komisijā mums bija diezgan asas debates par šo
jautājumu, un, kaut gan vairākums deputātu tā nenobalsoja, tomēr argumentos
izskanēja doma, ka vairākums deputātu uzskatīja, ka elegantāk būtu nevis šajā
likumā ieviest normu, ka, palielinot akciju kapitālu, mazākuma akcionāriem nav vairs
nekādu tiesību, bet ka pareizāk būtu pieņemt atsevišķu likumu konkrēti par
„Parex banku”, kurai šāds risinājums acīmredzot ir nepieciešams.

Tātad es aicinu deputātus tomēr neatbalstīt šo priekšlikumu, jo
tas mūsu likumdošanā ieviestu normu, ar kuru mazākuma akcionāru tiesības netiktu
ievērotas.

Šis nav pareizais veids, kā risināt problēmu, kura tiešām
pastāv. Mums nevajag vispārējā likumā ieviest normu par vienu specifisku gadījumu.

Es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Leiškalns vēlētos ko piebilst?

K.Leiškalns. Jā, paldies.

Acīmredzot komisijas vārdā ir jāpasaka… Es parasti nepierakstu
to, ko es gribu teikt, taču šoreiz pierakstīju… Šī norma darbosies, Kariņa kungs,
tikai gadījumos… Un tā nav rakstīta „Parex bankai”… Kad bankas valde, redzot,
ka bankas turpmākā darbība bez valsts atbalsta ir apdraudēta, ir vērsusies ar lūgumu
pēc palīdzības pie valdības un kad Ministru kabinets, ievērojot pastāvošos
noteikumus un kārtību par valsts atbalsta sniegšanu, ir nolēmis ieguldīt līdzekļus
bankas kapitālā. Tas ir situācijā, kad banka ar visiem saviem mazākuma akcionāriem
iet pa burbuli un kad bankas akcionāru iecelta padome, kas pārstāv akcionāru intereses
starplaikos starp akcionāru sapulcēm, ir atbalstījusi valsts ienākšanu bankas
kapitālā.

Pieņemot šādu normu, tiks būtiski saīsināts laiks, kas
nepieciešams bankas rekapitalizācijai. Tas šādos gadījumos ir pats svarīgākais.
Darot to atbilstoši Komerclikuma noteikumiem, ir nepieciešamas apmēram 70 dienas. Un ne
mirkli ātrāk, un ne mirkli vēlāk! Un jūs zināt, ko nozīmē bankai šīs 70 dienas!
Apšaubītai bankai, bankai, kas ir vērsusies pie valdības ar mīļu lūgumu pēc
palīdzības, lai realizētu bankas rekapitalizāciju, tas krīzes apstākļos, kad bankai
ir nepieciešama steidzama palīdzība, ir ilgs laiks. Tas ir ārkārtīgi ilgs laiks!

Turklāt, piemērojot šādu normu, esošo akcionāru intereses tiek
ierobežotas daudz mazākā mērā nekā gadījumā, ja valsts saskaņā ar Banku
pārņemšanas likumu nolemtu veikt bankas piespiedu pārņemšanu.

Un šādu likumu mēs pieņēmām tajās drūmajās decembra dienās,
un tas ir spēkā. Īstenībā šis likums – iepretim iepriekš pieņemtajam likumam – ir
intereses aizstāvošāks. Un tas var notikt tikai gadījumā, ja bankā ir jāiegulda
valsts nauda, lai, glābjot šo banku, glābtu visu banku sistēmu Latvijā.

Es saprotu, ka šeit atkal ir robežšķirtne starp šo likumu un
Komerclikumu, bet to mums diktē ikdiena – sūrā, grūtā ikdiena, kas mums iet garām
vieglāk nekā Savienotajām Valstīm un, iespējams, arī daudzām Eiropas valstīm.

Tā ka es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Jā, paldies ziņotājam. Tā kā deputātu domas
par šo priekšlikumu dalās, mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Atgādinu, ka mēs balsosim
par 5. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu balsošanas
režīmu! Un lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 13, atturas – 2. Priekšlikums ir
atbalstīts.

Lūdzu, tālāk!

K.Leiškalns. Paldies.

6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns. Arī 7. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir guvis
atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisiju.

K.Leiškalns. Arī 8. – redakcionāls deputāta Leiškalna
priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns. 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu to
atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 10. un 11. – Juridiskā biroja priekšlikumi. Daļēji
atbalstīti un ir iekļauti 12. – beidzamajā priekšlikumā, kuru ir izstrādājusi
atbildīgā komisija, pateicoties Juridiskajam birojam.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli par 10.,
11. un 12.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu, balsosim! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi
Kredītiestāžu likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 9, atturas – 3. Likums
pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies ziņotājam.

Nākamo skatām likumprojektu „Grozījumi Apdrošināšanas
sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Arī tas ir skatāms trešajā lasījumā,
un atbildīgā komisija ir tā pati, kas iepriekšējiem likumprojektiem.

Vārds ziņotājam. Komisijas vārdā – deputāts Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Dāmas un kungi! Izskatīsim dokumentu Nr.3806 – likumprojektu
„Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Atbildīgā
komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisiju.

K.Leiškalns. Arī 2.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, un
atbildīgā komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Balsosim! Atgādinu, ka mums tagad jābalso par
likumprojekta „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”
pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Pirms mēs skatām nākamo darba kārtības punktu, vēlos jūs
informēt, ka saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu virkne deputātu lūdz
izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darbā un strādāt turpmāk bez pārtraukuma, līdz
visa 26.februāra sēdes darba kārtība būs izskatīta. Un parakstījušies ir
deputāti Bērziņš, Dukšinskis, Jaundžeikars, Turlais, Feldmane, Šlesere, Leiškalns,
Staķe, Blumbergs un Kāposts. Mums jābalso par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par to, ka turpmāk strādājam bez pārtraukuma, līdz būs izskatīta visa
apstiprinātā šīs sēdes darba kārtība! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 26, atturas – 3. Priekšlikums pieņemts.

Turpinām sēdi. Izskatīsim likumprojektu „Grozījumi Teiču
dabas rezervāta likumā” otrajā lasījumā.

Atbildīgās komisijas – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas –
vārdā par likumprojektu ziņos deputāts Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3775 – likumprojektu
„Grozījumi Teiču dabas rezervāta likumā”. Komisija saņēma divus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums – tika atbalstīts.

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Vineta Muižniece.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

O.Spurdziņš. Arī 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Guva
komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Teiču dabas rezervāta likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

O.Spurdziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam
lasījumam – šā gada 31.marts.

Sēdes vadītāja. 31.marts – termiņš priekšlikumu iesniegšanai.

O.Spurdziņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījums
likumā „Par piesārņojumu””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka. Lūdzu!

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie deputāti! Jums tātad izskatīšanai pirmajā lasījumā
tiek nodots likumprojekts „Grozījums likumā „Par piesārņojumu””, kas pēc
būtības ir par bioeļļas kvalitātes prasību noteikšanu. Atbildīgā komisija
likumprojektu izskatīja un lūdz Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījums likumā „Par piesārņojumu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā

pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam.

I.Līdaka. 12.marts.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 12.marts.
Paldies.

Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Dokumenta numurs skaists – 3777. Latvisks. Trijnieks un vēl trīs
septītnieki.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un
nodevām””. Atbildīgā komisija to ir sagatavojusi izskatīšanai otrajā lasījumā,
saņēmusi piecus priekšlikumus.

1.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Arī 2.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Un arī 3.priekšlikums ir Juridiskā biroja
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Pieci man likās
tāpēc, ka man nav briļļu.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu otrajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam!

K.Leiškalns. Šā gada 2.marts, dāmas un kungi!

Sēdes vadītāja. 2.marts. Jā… diemžēl, Leiškalna kungs, ir
nepieciešamas piecas dienas, īsākais laiks varētu būt 3.marts.

K.Leiškalns. Esmu kļūdījies. Piekrītu – 3.marts. Aicinu atbalstīt
3.martu kā priekšlikumu iesniegšanas dienu.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
3.marts.

K.Leiškalns. Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi
Ieroču aprites likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojekta „Grozījumi
Ieroču aprites likumā” otrajam lasījumam ir iesniegti septiņi priekšlikumi, un tie
tika izskatīti komisijas sēdē.

1. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Rubeža
priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 2. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra
Rubeža priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

J.Dalbiņš. 3. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijā netika
atbalstīts. (No zāles dep. J.Dobelis: „Piekrīt!”)

Sēdes vadītāja. Sākam debates par 3.priekšlikumu.

Debatēs runās deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamās dāmas un kungi! Šis un
divi pārējie mani priekšlikumi ir saistīti ar to personu tiesībām, kurām ir
Latvijas nepilsoņa statuss, un paredz viņas tiesību ziņā pielīdzināt Latvijas
pilsoņiem un Eiropas Savienības pilsoņiem attiecībā uz iespēju iegādāties,
glabāt, nēsāt un pārvietot ieročus un veidot ieroču kolekcijas, kā arī saņemt
attiecīgās licences.

Attiecīgie ierobežojumi nepilsoņiem tika ieviesti 1993.gada
23.februārī un darbojas jau 16 gadus. Sākotnēji visas augstāk minētās tiesības
bija tikai Latvijas pilsoņiem, taču kopš 2004.gada tādas pašas tiesības ieguvuši
arī Eiropas Savienības pilsoņi.

Šajā sakarā gribētos pievērst jūsu uzmanību Latvijas
tiesībsarga pērnā gada 30.septembra atzinumam pārbaudes lietā par atšķirībām
starp Latvijas Republikas pilsoņu un nepilsoņu tiesībām. Citēju: „Šobrīd pastāv
vairākas jomas, piemēram, īpašumtiesības, dalība pašvaldību vēlēšanās,
nodarbinātība un citas, kur normatīvajos aktos Eiropas Savienības pilsoņiem ir
paredzētas plašākas tiesības nekā Latvijas nepilsoņiem. Tas rada situāciju, ka
Latvijā citu Eiropas Savienības valstu pilsoņiem ir noteikts plašāks tiesību kopums
nekā Latvijas nepilsoņiem, kuriem parasti ir ciešāka faktiskā saikne ar Latviju un
nav tiesiskas saiknes ar citām valstīm. Nepārkāpjot valsts mērķi samazināt personu
bez pilsonības un arī nepilsoņu skaitu, būtu ieteicams, balstoties uz
tiesībpolitiskiem apsvērumiem, pārvērtēt nepilsoņu tiesību apjomu un likumīgās
intereses katru reizi, kad Latvijā kādas tiesības tiek piešķirtas Eiropas Savienības
pilsoņiem.” Citāta beigas.

Diemžēl šī pārvērtēšana netika izdarīta 2004.gadā, un mēs
neredzam nekādus iemeslus, kāpēc tas nevarētu notikt šobrīd.

Pirmkārt. Ir jānovērtē, vai aizliegumam ir leģitīms mērķis. Var
pieņemt, ka šajā gadījumā leģitīmais mērķis ir sabiedriskā drošība, tomēr
tādā gadījumā ir jābalstās uz faktiem, kas liecinātu par to, ka bruņoti Latvijas
nepilsoņi varētu apdraudēt sabiedrisko drošību vairāk nekā bruņoti Latvijas
pilsoņi. Par tādiem faktiem var kalpot, piemēram, statistikas dati par to, ka
nepilsoņu starp bruņotu noziedzīgu grupējumu locekļiem ir procentuāli vairāk, vai
arī par to, ka starp personām, kuras izdara noziegumus, izmantojot šaujamieročus,
procentuāli vairāk ir nepilsoņu.

Vai, piemēram, starp šā gada 13.janvārī aizturētajiem masu
nekārtību dalībniekiem vairāk ir nepilsoņu? Tāda statistika, cienījamie
klātesošie, neeksistē.

Otrkārt. Ir jānovērtē aizlieguma samērīgums. Vēršu īpašu
uzmanību uz to, ka likumā jau ir paredzēts tiesiskais mehānisms ierobežojumu
leģitīmā mērķa sasniegšanai. Saskaņā ar Ieroču aprites likuma 20.pantu valstij ir
tiesības neizsniegt šaujamieroča iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas
atļauju, ja kompetentām valsts iestādēm ir pamatotas ziņas, ka persona ieroci var
pielietot ļaunprātīgi vai ka persona minējusi nepamatotus ieroča iegādāšanās
iemeslus, vai ka persona pieder pie aizliegtiem militarizētiem vai bruņotiem
grupējumiem, sabiedriskajām organizācijām vai to apvienībām.

Treškārt. Ir nepieciešams izvērtēt to labumu, ko dod šie
ierobežojumi, un to kaitējumu, kuru tie nodara.

Tie paši ierobežojumi nepilsoņiem attiecināmi uz alkoholiķiem,
noziedzniekiem, un tā tālāk. Acīm redzams, ka šāda nepilsoņu un augstāk minēto
personu pielīdzināšana jautājumā par tiesību ierobežojumiem neveicina tāda
svarīga un oficiāli deklarēta valsts mērķa sasniegšanu kā sabiedrības
integrācija.

Minēto apsvērumu dēļ aicinu balsot „par”.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par
deputāta Buzajeva iesniegto 3.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 58, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

4. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Rubeža
priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 5. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts
komisijā. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 5. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 58, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš 6. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija to
neatbalsta. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par priekšlikumu. Lūdzu
zvanu! Balsosim par 6. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 54, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš 7. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra
Rubeža priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi izskatīti.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Ieroču aprites likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 16.marts.

 

Sēdes vadītāja. 16.marts. Paldies.

Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
grāmatvedību””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, sēdes vadītājas kundze!

Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par grāmatvedību””
atbildīgā komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā bez priekšlikumiem.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par grāmatvedību”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku.

K.Leiškalns. Komisija gaidīs priekšlikumus līdz 3.martam.

Sēdes vadītāja. 3.marts. Paldies.

Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi Gada pārskatu
likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dāmas un kungi! Par likumprojektu „Grozījumi Gada pārskatu
likumā” (dokuments Nr.3787) atbildīgā komisija ir saņēmusi trīs priekšlikumus.
Saņēmusi bija četrus, bet Leiškalnu neatbalstīja.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Arī 2. – Juridiskā biroja izstrādāts priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Protams,
atbalstīts.

Vairāk priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par
3.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā. (No
zāles dep. V.A.Krauklis: „Ar īstu labpatiku!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Gada pārskatu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

K.Leiškalns. Termiņš tāds pats – 3.marts.

Sēdes vadītāja. 3.marts. Paldies.

Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi Publisku izklaides
un svētku pasākumu drošības likumā”, otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts
Leons Līdums.

L.Līdums (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Augsti godātais Prezidij! Strādāsim ar dokumentu
Nr.3788 – likumprojektu „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības
likumā”. Komisija saņēma divus priekšlikumus.

1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L.Līdums. 2. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas
atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

L.Līdums. Komisijas vārdā aicinu deputātus balsot par likumprojekta
pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Publisku
izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts otrajā lasījumā
atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

L.Līdums. Šā gada 9.marts.

Sēdes vadītāja. 9.marts. Paldies.

Kā nākamo izskatām likumprojektu „Par Nolīgumu starp Eiropas
Savienību un Austrāliju par gaisa pārvadātāju veikto Eiropas Savienības pasažieru
datu reģistra (PDR) datu apstrādi un pārsūtīšanu Austrālijas muitas dienestam”,
pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Eglītis.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar
likumprojektu Nr.1083. Pagājušajā gadā Eiropas Savienība ir noslēgusi attiecīgu
līgumu ar Austrāliju, un, lai līgums stātos spēkā Latvijā, ir nepieciešams to
ratificēt Saeimā.

Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā
lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par
Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Austrāliju par gaisa pārvadātāju veikto Eiropas
Savienības pasažieru datu reģistra (PDR) datu apstrādi un pārsūtīšanu Austrālijas
muitas dienestam” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam.

J.Eglītis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 3.marts.

Sēdes vadītāja. 3.marts. Paldies.

Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījums likumā „Par
presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””, otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts
Leons Līdums.

L.Līdums (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Strādāsim ar dokumentu Nr.3795 – likumprojektu „Grozījums likumā
„Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””. Komisija saņēma vienu
priekšlikumu, bet jāteic, ka debates bija diezgan lielas un ka komisija šo
priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

L.Līdums. Komisijas vārdā aicinu deputātus balsot par likumprojekta
pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījums likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””
pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav.
Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

L.Līdums. Šā gada 9.marts.

Sēdes vadītāja. 9.marts. Paldies.

Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi Dzelzceļa
likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Izskatīsim dokumentu
Nr.3796 – likumprojektu „Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Šie grozījumi paredz
precizēt Valsts dzelzceļa administrācijas, kā arī Valsts dzelzceļa tehniskās
inspekcijas funkcijas, un tie ir tādi diezgan tehniski grozījumi.

Komisija likumprojektu izskatīja un atbalstīja pirmajam lasījumam.
Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Dzelzceļa likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam.

V.Aizbalts. Paldies, kolēģi, par atbalstu. Priekšlikumu
iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 12.marts.

Sēdes vadītāja. 12.marts. Paldies.

Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi Dzelzceļa
pārvadājumu likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Dokuments Nr.3797 –
likumprojekts „Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā”. Šie grozījumi arī ir
tehniskas dabas, jo likums jāsaskaņo ar likumu „Par bīstamo iekārtu tehnisko
uzraudzību” un arī Valsts darba inspekcijas likumu.

Komisija likumprojektu izskatīja kopā ar attiecīgajām
institūcijām un to atbalstīja pirmajam lasījumam. Lūdzu Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam.

V.Aizbalts. Paldies, kolēģi, par atbalstu. Priekšlikumus komisija
gaidīs līdz šā gada 5.martam.

Sēdes vadītāja. 5.marts. Paldies.

Kā nākamo izskatām sadaļu „Lēmuma projekta izskatīšana”.

Izskatīsim lēmuma projektu „Par likuma „Grozījumi Valsts
civildienesta likumā” (Nr.542/Lp9) otrreizējas caurlūkošanas pārcelšanu no Saeimas
2009.gada 26.februāra sēdes uz 2009.gada 11.jūnija sēdi”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars
Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Lemjot par likumprojekta turpmāko virzību,
komisija ņēma vērā, ka Saeimā 2008.gada 12.decembrī tika pieņemts likums „Par
valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”.
Minētais likums regulēja vairākus no tiem jautājumiem, kas aplūkoti likumā
„Grozījumi Valsts civildienesta likumā”, un šā likuma pārejas noteikumos Ministru
kabinetam ir dots uzdevums līdz šā gada 1.jūnijam iesniegt Saeimai likumprojektu par
vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu darbinieku atlīdzības sistēmu.

Komisija arī konstatēja, ka Ministru kabinets ir aicinājis
neizdarīt grozījumus Saeimā iesniegtajos likumprojektos, kuri attiecas uz valsts
dienestā nodarbināto personu sociālo garantiju sistēmu, un atstāt spēkā esošo
regulējumu…

Sēdes vadītāja. Es atvainojos… Godātie kolēģi! Mēs izskatām
pēdējo šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumu. Lūdzu klusumu zālē! Nav
iespējams dzirdēt ziņotāju, bet runa ir par ļoti svarīgu likumu (No zāles dep.
J.Dobelis: „Izdzīt no zāles!”) – par likumu „Grozījumi Valsts civildienesta
likumā”. Būtu svarīgi jums visiem saprast, kādēļ tiek pagarināts šis
priekšlikumu iesniegšanas laiks.

O.Spurdziņš. Komisija uzskata, ka likumā „Grozījumi Valsts
civildienesta likumā” aplūkotie jautājumi šobrīd nav risināmi šo grozījumu
ietvaros un ka tie ir skatāmi kontekstā ar citām izmaiņām valsts civildienesta
ierēdņu atlīdzības sistēmā.

Ņemot to visu vērā, komisija nolēma lūgt Saeimai pārcelt likuma
„Grozījumi Valsts civildienesta likumā” otrreizējo caurlūkošanu no Saeimas šā
gada 26.februāra sēdes uz Saeimas šā gada 11.jūnija sēdi.

(No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas debatēt par šo jautājumu.
Šadurska kungs nevēlas debatēt? Jums ir nospiests… Vēlas. Lūdzu!

Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es neapšaubu, ka ir jāizstrādā koncepcijas un
likumi jāpieņem saprātīgi un sakarīgi, bet es gribu aicināt arī uz saprātīgiem un
sakarīgiem likumu pieņemšanas termiņiem. Es domāju, ka pārcelt šo līdz 11.jūnija
sēdei… nu, tas ir vienkārši nenopietni. Visas koncepcijas, kas ir izstrādājamas, es
aicinu izstrādāt saprātīgos termiņos un aicinu Saeimu strādāt mazliet aktīvāk.
Kāpēc šā likuma skatīšana ir jāpārceļ uz pirmo Saeimas sēdi pēc vēlēšanām?
Es to tiešām nevaru saprast.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu par likuma „Grozījumi
Valsts civildienesta likumā” otrreizējas caurlūkošanas pārcelšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 11, atturas – 8. Lēmuma projekts pieņemts.

Godātie kolēģi! Vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir
saņēmis deputātu Buzajeva, Sokolovska, Plinera, Mitrofanova un Buhvalova iesniegumu ar
jautājumu Ministru prezidentam Ivaram Godmanim „Par sekām ECT spriedumam Natālijas
Andrejevas lietā”. Jautājumu nododam Ministru prezidentam.

Vēlos jūs informēt arī par to, ka šovakar pulksten 17.00 bija
izsludināta jautājumu un atbilžu sēde. Uz visiem pieciem jautājumiem ir saņemtas
ministru atbildes, un jautājumu iesniedzēji ir apmierināti ar visām rakstveida
atbildēm. Līdz ar to nenotiks šo jautājumu izskatīšana pulksten 17.00.

Godātie kolēģi! Darba kārtība ir izskatīta.

Lūdzu reģistrēties ar balsošanas kartēm! Lūdzu zvanu
reģistrācijai! Lūdzu reģistrēties! Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti,
deputāti lūdz vārdu paziņojumiem.

Pirmais paziņojuma sniegšanai ir pieteicies deputāts Oskars
Kastēns.

O.Kastēns (LPP/LC frakcija).

Deputāti no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas! Komisijas
sēde tūlīt, nekavējoties, pēc Saeimas sēdes beigām.

Sēdes vadītāja. Nākamais paziņojumu sniegt pieteicies
deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Nākamais paziņojums. Vārds deputātam
Augustam Brigmanim.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Pieprasījumu komisijas sēde sāksies tūlīt. Lūdzu ierasties
nekavējoties!

Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātam Jānim
Dukšinskim.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde pulksten 13.00
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas zālē.

Sēdes vadītāja. Nākamais paziņojums. Vārds deputātam
Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Es gribu atgādināt, ka Publisko izdevumu un revīzijas komisijas
sēde notiks pulksten 15.00. Kolēģi, mēs par to jau esam runājuši, es vienkārši
atgādinu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu Saeimas sekretāra biedru Andreju Klementjevu nolasīt
reģistrācijas rezultātus.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Dzintars
Ābiķis, Augusts Brigmanis, Vladimirs Buzajevs, Boriss Cilevičs, Gundars Daudze, Ina
Druviete, Aleksandrs Golubovs, Jānis Klaužs, Sarmīte Ķikuste, Leons Līdums,
Aleksandrs Mirskis, Leopolds Ozoliņš, Dzintars Rasnačs, Jānis Reirs, Jānis
Strazdiņš, Viktors Ščerbatihs, Artis Pabriks, Jānis Urbanovičs un Dzintars Zaķis.

Paldies par darbu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saeimas sēde slēgta.

SATURA RĀDĪTĀJS

9.Saeimas ziemas sesijas 8.sēde

2009.gada 26.februārī

Par darba kārtību
Par likumprojektu „Grozījumi Prokuratūras likumā” (Nr.1114/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3766, 3766A)
Par likumprojektu „Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” (Nr.1115/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3767, 3767A)
Par likumprojektu „Paziņošanas likums” (Nr.1116/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3769, 3769A)
Par likumprojektu „Par Starptautiskā Valūtas fonda Vienošanās līguma grozījumiem Starptautiskā Valūtas fonda dalībvalstu balsstiesību un līdzdalības palielināšanai un Starptautiskā Valūtas fonda investīciju mandāta paplašināšanai” (Nr.1117/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3779, 3779A)
Par likumprojektu „Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr.1118/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Noraidīts) (Dok. Nr.3800, 3800A)
Priekšlikums	– dep. V.Buhvalovs (par)
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par dzīvojamo telpu īri”” (Nr.1119/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Noraidīts) (Dok. Nr.3801, 3801A)
Priekšlikumi	– dep. J.Pliners (par)
	– dep. J.Lagzdiņš (pret)
Par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” (Nr.1120/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3807, 3807A)
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aleksandram Mirskim šā gada 26.februārī (Dok. Nr.3808)
Lēmuma projekts „Par Saeimas ziemas sesijas slēgšanu un pavasara sesijas sākšanu” (Nr.627/Lm9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3802)
Lēmuma projekts „Par Unas Melamedas atkārtotu iecelšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” (Nr.628/Lm9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3814)
Ziņo	– dep. I.Šlesere
Lēmuma projekts „Par Ineses Kazjonovas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” (Nr.629/Lm9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3815)
Ziņo	– dep. I.Šlesere
Lēmuma projekts „Par Indras Kreicbergas apstiprināšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” (Nr.630/Lm9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3816)
Ziņo	-dep. I.Šlesere
Lēmuma projekts „Par Sandras Zeires apstiprināšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” (Nr.631/Lm9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3817)
Ziņo	– dep. I.Šlesere
Lēmuma projekts „Par Andas Niedolas apstiprināšanu par Ventspils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” (Nr.632/Lm9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3818)
Ziņo	– dep. I.Šlesere
Lēmuma projekts „Par Sandijas Audzeres iecelšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi” (Nr.633/Lm9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3819)
Ziņo	– dep. I.Šlesere
Par darba kārtību
Par Saeimas deputātu pieprasījumu iekšlietu ministram Marekam Segliņam „Par likumā „Par policiju” noteikto Valsts policijas uzdevumu (3.pants) un policijas darbinieku pamatpienākumu (16.pants) izpildes nodrošināšanu” (Nr.19/P9) (atveras jaunā cilnē) (Noraidīts) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3704, 3704A)
Ziņo	– dep. A.Brigmanis
Debates	– dep. I.Klementjevs
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” (Nr.1120/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.3824)
Ziņo	– dep. V.Muižniece
Debates	– dep. V.Buzajevs
	– dep. Dz.Rasnačs
	– dep. Dz.Ābiķis
	– dep. I.Čepāne
	– dep. K.Leiškalns
	– dep. S.Āboltiņa
	– dep. S.Dolgopolovs
Likumprojekts „Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” (Nr.1084/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3661)
Ziņo	– dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem”” (Nr.1058/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.3791)
Ziņo	– dep. J.Eglītis
Likumprojekts „Par Hāgas konvenciju par pierādījumu iegūšanu ārvalstīs civillietās vai komerclietās” (Nr.819/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.3792)
Ziņo	– dep. J.Eglītis
Likumprojekts „Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr.1001/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (3.lasījums) (Dok. Nr.3784)
Ziņo	– dep. J.Dalbiņš
Debates	– dep. J.Sokolovskis
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par diplomātisko pasi”” (Nr.974/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (3.lasījums) (Dok. Nr.3793)
Ziņo	– dep. J.Eglītis
Likumprojekts „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” (Nr.566/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (3.lasījums) (Dok. Nr.3798)
Ziņo	– dep. V.Muižniece
Debates	– dep. V.Buzajevs
Paziņojumi
	– dep. K.Leiškalns
	– dep. A.Bērziņš (ZZS)
	– dep. G.Blumbergs
	– dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	– Saeimas sekretāra biedrs   A.Klementjevs
Debašu turpinājums	– dep. I.Čepāne
	– dep. V.Agešins
	– dep. V.Buzajevs
	– dep. Dz.Zaķis
	– dep. K.Leiškalns
	– dep. A.K.Kariņš
	– dep. S.Kalniete
	– dep. K.Leiškalns
	– dep. K.Šadurskis
	– dep. Dz.Zaķis
	– dep. V.Buzajevs
	– dep. S.Dolgopolovs
	– dep. K.Leiškalns
	– dep. K.Šadurskis
	– dep. K.Leiškalns
	– dep. P.Tabūns
	– dep. S.Āboltiņa
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” (Nr.567/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (3.lasījums) (Dok. Nr.3799)
Ziņo	– dep. V.Muižniece
Likumprojekts „Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā” (Nr.961/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (3.lasījums) (Dok. Nr.3803)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr.962/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (3.lasījums) (Dok. Nr.3804)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr.963/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (3.lasījums) (Dok. Nr.3805)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Debates	– dep. A.K.Kariņš
Likumprojekts „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” (Nr.964/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (3.lasījums) (Dok. Nr.3806)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījumi Teiču dabas rezervāta likumā” (Nr.938/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.3775)
Ziņo	– dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par piesārņojumu”” (Nr.1081/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.3639, 3776)
Ziņo	– dep. I.Līdaka
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.1069/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.3777)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījumi Ieroču aprites likumā” (Nr.915/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.3783)
Ziņo	– dep. J.Dalbiņš
Debates	– dep. V.Buzajevs
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par grāmatvedību”” (Nr.1052/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.3786)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījumi Gada pārskatu likumā” (Nr.1051/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.3787)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” (Nr.1006/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.3788)
Ziņo	– dep. L.Līdums
Likumprojekts „Par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Austrāliju par gaisa pārvadātāju veikto Eiropas Savienības pasažieru datu reģistra (PDR) datu apstrādi un pārsūtīšanu Austrālijas muitas dienestam” (Nr.1083/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.3641, 3794)
Ziņo	– dep. J.Eglītis
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” (Nr.982/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.3795)
Ziņo	– dep. L.Līdums
Likumprojekts „Grozījumi Dzelzceļa likumā” (Nr.1093/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.3692, 3796)
Ziņo	– dep. V.Aizbalts
Likumprojekts „Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā” (Nr.1092/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.3691, 3797)
Ziņo	– dep. V.Aizbalts
Lēmuma projekts „Par likuma „Grozījumi Valsts civildienesta likumā” (Nr.542/Lp9) (atveras jaunā cilnē) otrreizējas caurlūkošanas pārcelšanu no Saeimas 2009.gada 26.februāra sēdes uz 2009.gada 11.jūnija sēdi” (Nr.626/Lm9) (Dok. Nr.3789)
Ziņo	– dep. O.Spurdziņš
Debates	– dep. K.Šadurskis
Par Saeimas deputātu jautājumu Ministru prezidentam Ivaram Godmanim „Par sekām ECT spriedumam Natālijas Andrejevas lietā” (Nr.144/J9) (atveras jaunā cilnē)
Informācija par atbildēm uz Saeimas deputātu jautājumiem:
Paziņojumi
	– dep. O.Kastēns
	– dep. O.Spurdziņš
	– dep. A.Brigmanis
	– dep. J.Dukšinskis
	– dep. A.Bērziņš (ZZS)
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	– Saeimas sekretāra biedrs   A.Klementjevs

Balsojumi

Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā
Datums: 26.02.2009. 09:09:32 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3800 nodošanu komisijai

Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri”
Datums: 26.02.2009. 09:16:32 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3801 nodošanu komisijai

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē
Datums: 26.02.2009. 09:18:12 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3807 nodošanu komisijai

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē
Datums: 26.02.2009. 09:18:56 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3807 nodošanu komisijai

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu A.Mirskim šā gada 26.februārī
Datums: 26.02.2009. 09:19:58 bal005
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu dep. A.Mirskim

Par Saeimas ziemas sesijas slēgšanu un pavasara sesijas sākšanu
Datums: 26.02.2009. 09:20:52bal006
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3802

Datums: 26.02.2009. 09:27:58 bal013
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Saeimas deputātu pieprasījums iekšlietu ministram M.Segliņam “Par likumā “Par policiju” noteikto Valsts policijas uzdevumu (3.pants) un policijas darbinieku pamatpienākumu (16.pants) izpildes nodrošināšanu”
Datums: 26.02.2009. 09:32:22 bal014
Balsošanas motīvs: Par pieprasījumu ar dok. nr.3704

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (1.lasījums)
Datums: 26.02.2009. 10:11:46 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3824 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 26.02.2009. 10:13:26 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3661B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā “Par Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem”” (2.lasījums)
Datums: 26.02.2009. 10:15:14 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3791 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Hāgas konvenciju par pierādījumu iegūšanu ārvalstīs civillietās vai komerclietās (2.lasījums)
Datums: 26.02.2009. 10:16:38 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3792 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Imigrācijas likumā (3.lasījums)
Datums: 26.02.2009. 10:20:34 bal020
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi Imigrācijas likumā (3.lasījums)
Datums: 26.02.2009. 10:21:18 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3784 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā “Par diplomātisko pasi” (3.lasījums)
Datums: 26.02.2009. 10:22:22 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3793 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (3.lasījums)
Datums: 26.02.2009. 11:08:06 bal023
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (3.lasījums)
Datums: 26.02.2009. 11:16:38 bal024
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (3.lasījums)
Datums: 26.02.2009. 11:17:20 bal025
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (3.lasījums)
Datums: 26.02.2009. 11:44:08 bal026
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (3.lasījums)
Datums: 26.02.2009. 11:56:08 bal027
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (3.lasījums)
Datums: 26.02.2009. 11:57:18 bal028
Balsošanas motīvs: Par 16.priekšlikumu

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (3.lasījums)
Datums: 26.02.2009. 12:09:00 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3798 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (3.lasījums)
Datums: 26.02.2009. 12:10:38 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3799 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā (3.lasījums)
Datums: 26.02.2009. 12:12:04 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3803 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (3.lasījums)
Datums: 26.02.2009. 12:15:20 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3804 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Kredītiestāžu likumā (3.lasījums)
Datums: 26.02.2009. 12:16:24 bal033
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi Kredītiestāžu likumā (3.lasījums)
Datums: 26.02.2009. 12:21:18 bal034
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi Kredītiestāžu likumā (3.lasījums)
Datums: 26.02.2009. 12:22:40 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3805 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā (3.lasījums)
Datums: 26.02.2009. 12:24:02 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3806 pieņemšanu 3.lasījumā

Datums: 26.02.2009. 12:25:14 bal037
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Grozījumi Teiču dabas rezervāta likumā (2.lasījums)
Datums: 26.02.2009. 12:26:34 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3775 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā “Par piesārņojumu” (1.lasījums)
Datums: 26.02.2009. 12:27:44 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3639 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (2.lasījums)
Datums: 26.02.2009. 12:29:06 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3777 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Ieroču aprites likumā (2.lasījums)
Datums: 26.02.2009. 12:36:20 bal041
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi Ieroču aprites likumā (2.lasījums)
Datums: 26.02.2009. 12:36:58 bal042
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi Ieroču aprites likumā (2.lasījums)
Datums: 26.02.2009. 12:37:28 bal043
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi Ieroču aprites likumā (2.lasījums)
Datums: 26.02.2009. 12:38:08 bal044
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3783 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā “Par grāmatvedību” (2.lasījums)
Datums: 26.02.2009. 12:39:08 bal045
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3786 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Gada pārskatu likumā (2.lasījums)
Datums: 26.02.2009. 12:40:26 bal046
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3787 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā (2.lasījums)
Datums: 26.02.2009. 12:41:50 bal047
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3788 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Austrāliju par gaisa pārvadātāju veikto Eiropas Savienības pasažieru datu reģistra (PDR) datu apstrādi un pārsūtīšanu Austrālijas muitas dienestam (1.lasījums)
Datums: 26.02.2009. 12:43:28 bal048
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3641 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” (2.lasījums)
Datums: 26.02.2009. 12:44:56 bal049
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3795 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Dzelzceļa likumā (1.lasījums)
Datums: 26.02.2009. 12:46:10 bal050
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3692 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā (1.lasījums)
Datums: 26.02.2009. 12:47:30 bal051
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3691 pieņemšanu 1.lasījumā

Par likuma “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” (Nr.542/Lp9) otrreizējas caurlūkošanas pārcelšanu no Saeimas 2009.gada 26.februāra sēdes uz 2009.gada 11.jūnija sēdi
Datums: 26.02.2009. 12:51:28 bal052
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3789

Frakciju viedokļi

2009.gada 26.februārī

Vadītāja. Labdien, godātie radioklausītāji! Ir noslēgusies
Saeimas 26.februāra sēde, un tūlīt astoņi deputāti, kuri pārstāv katrs savu
partiju Saeimā, jums stāstīs par šodien parlamentā skatītajiem jautājumiem un
pieņemtajiem lēmumiem.

Tātad tiešraidē no Saeimas nama Sarkanās zāles skan „Frakciju
viedokļi”.

Pirmais šodien runās Latvijas Pirmās partijas un partijas
„Latvijas Ceļš” frakcijas deputāts Jānis Dukšinskis. Lūdzu!

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeima šodien turpināja
aktīvi strādāt, pieņēma daudzus likumus, nodeva izskatīšanai jaunus likumprojektus
un likumu grozījumus. Taču nevienam nav noslēpums, ka šobrīd papildus ekonomiskajai
krīzei klāt ir nākusi arī politiskā krīze.

Divas valdību veidojošās partijas ir paziņojušas par izstāšanos
no Ivara Godmaņa valdības, un, pazīstot Ivaru Godmani, varu droši apgalvot, ka viņš
bija gatavs cīnīties par Latviju pat tad, ja viņam būtu palikušas tikai mūsu –
LPP/LC frakcijas desmit deputātu balsis Saeimā. Taču to neļāva likumdošana, un
viņš paziņoja par demisiju.

Atbildība par to gulstas galvenokārt uz abiem valdības gāzējiem
– uz Tautas partiju un uz Zaļo un Zemnieku savienību, bet neesmu slēpis arī savu
viedokli, ka līdzatbildība par notiekošo ir jāuzņemas arī Valsts prezidentam, kurš
iepriekš ir paudis nesaprotamu pozīciju par uzticības zaudēšanu Ivaram Godmanim.

Tagad ir sākusies jaunas valdības veidošana, un šajā jautājumā
mūsu pozīcija būs stingra – LPP/LC no politisko partiju nosauktajiem premjera amata
kandidātiem gaida skaidru darbības programmu, un tikai pēc tās šos kandidātus būs
iespējams vērtēt. Kandidātu izvērtēšana nav skaistuma konkurss, kur tiek vērtētas
labākās runas dotības vai frizūra. Bez darba programmas nevienu no kandidātiem
Saeimā mēs neatbalstīsim.

Tāpēc jau šodien prezidents arī ir nosaucis kandidātu – tas ir
Dombrovska kungs, bet tālāk mēs no viņa noteikti gaidīsim arī konkrētu programmu un
tad lemsim par dalību valdībā vai arī ne. Vismaz šobrīd dzirdētais no viena
kandidāta – Valda Dombrovska – pilnīgi nepārliecina par spēju kaut ko taustāmu
piedāvāt. Valsts kontroliere Inguna Sudraba jau norādīja, ka nepietiek pateikt, ka
reorganizēs valsts pārvaldi, bet ir jāpasaka arī tas, kā un tieši kuras
institūcijas. Ja saka, ka palīdzēs uzņēmējiem, tad arī jāpasaka, kā un kur ņems
tam naudu.

Tāpat dzirdētie apgalvojumi, ka Dombrovskis nevēloties redzēt
valdībā Šleseru, jo sabiedrība viņam it kā neuzticoties, bet tieši Šlesera
pārraudzītās nozares šobrīd ir vienīgās, kurās ir vērojama izaugsme. Lidosta
„Rīga” turpina attīstīties, turpretī Viļņā un Tallinā ir dramatisks kritums,
„Latvijas Dzelzceļš” ir strādājis ar lielāko kravu apgrozījumu un peļņu kopš
Latvijas neatkarības atjaunošanas. „Latvijas Pasts” gada laikā pēc 14 miljonu latu
zaudējuma 2008.gadu pabeidzis ar nelielu peļņu. Un tā tālāk.

To visu var ļoti viegli sagraut kāds populārs muldoņa, bet pilnīgs
nejēga uzņēmējdarbībā.

Grozījumos valsts budžetā būs jāturpina sāpīgi izdevumu
mazināšanas pasākumi, bet viens ir skaidrs, ka tādēļ nedrīkst ciest ģimenes ar
bērniem. Mūsu partija uzskata, ka ekonomiskās situācijas pasliktināšanās
apstākļos nav pieļaujams papildus samazināt valsts atbalstu ģimenēm ar bērniem.

Līdz ar to LPP/LC iebilst pret tā saukto māmiņu algu jeb vecāku
pabalsta, ko līdz bērna gada vecumam maksā vienam no vecākiem algas apmērā, jebkāda
veida samazināšanu.

Tāpat mēs uzskatām, ka nav pieļaujams likvidēt valsts atbalstu
sākumskolu 1.klases skolēnu ēdināšanai un no šā gada 1.septembra – arī 2.klases
skolēniem. Partijas LPP/LC valde uzdeva partijas ministriem un Saeimas deputātiem
neatbalstīt šos ierosinājumus 2009.gada valsts budžetā, ja tādi tiks iesniegti.

Ja runājam par valdības reorganizāciju, ir dzirdēts, ka premjera
amata kandidāti būs naski uz Bērnu un ģimenes lietu ministrijas likvidāciju. Bet vai
jūs zināt, ka, kopš Baštiks ir uzsācis darbu bērnu un ģimenes lietu ministra
amatā, lūk, kas ir izdarīts? Dzimstība ir pieaugusi par 24 procentiem: no 19 664
bērniem 2001.gadā līdz 24 414 bērniem 2008.gadā. Tas ir augstākais dzimstības
pieaugums Eiropā.

Izveidots ir arī Uzturlīdzekļu garantiju fonds, kas sniedz
finansiālu palīdzību gandrīz 19 tūkstošiem bērnu, par kuriem nerūpējas kāds no
vecākiem… Bērnu piedzimšanas pabalsts un tālāk. Mēs diezgan daudz ko varam
minēt… arī brīvpusdienas un citus padarītus darbus.

Un LPP/LC to noteikti, ja šādas izmaiņas arī tiks plānotas,
neatbalstīs un to arī nepieļaus.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Dukšinska kungam no Latvijas Pirmās partijas un
partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.

Nākamajai vārds partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas
deputātei Sandrai Kalnietei. Lūdzu!

S.Kalniete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labdien, godātie radioklausītāji! Es gribētu sākt ar gandarījumu
par to, ka beidzot pēc ārkārtīgi ilgas vilcināšanās, samudžinātām diskusijām un
stīvēšanās Saeima ir vienojusies par to, ka pirmajā lasījumā tiek grozīta
Satversme, turpmāk paredzot, ka divas trešdaļas no nobalsojušajiem vēlētājiem var
ierosināt Saeimas atlaišanas procedūru. Es domāju, ka tas ir liels solis uz priekšu,
lai arī to varēja izdarīt ātrāk.

Protams, ka valsti visvairāk interesē tas, kas notiks ar valdību.
Šodien Ministru prezidents ir nosaucis Valdi Dombrovski kā jauno valdības vadītāja
kandidātu un uzdevis viņam veidot valdību. „Pilsoniskā Savienība” tāpēc šodien
sasauc novadu domes ārkārtas sēdi, un mēs tajā arī lemsim par iesaistīšanos Valda
Dombrovska valdībā. Personīgi es un tāpat arī valde uzskatām, ka „Pilsoniskajai
Savienībai” ir jāiesaistās valdībā, lai glābtu to situāciju, kādā šobrīd
Latvija pēc vairāk nekā četru gadu valdošās koalīcijas valdīšanas ir nonākusi.

Protams, tāpat kā katram politiskajam spēkam, arī mums ir sava
izpratne par to, kādi būtu valdības uzdevumi.

Bet es sākšu savu runu ar tām dažām sarkanajām līnijām, kuras
manas partijas biedri, mūsu partijas biedri, uzskata par būtiskām.

Pirmām kārtām mēs neesam atteikušies no uzskata, ka ārkārtas
vēlēšanas ir nepieciešamas, jo tikai tās var radīt jaunu politisku dinamiku un jaunu
attīstību. Un mēs arī uzskatām, ka šajā valdībā nedrīkstētu piedalīties tādi
politiskie spēki, kas neatzīst pastāvošo valsts valodas un pilsonības politiku, kā
arī tie, kuru programmās ir ierakstīta Latvijas izstāšanās no NATO.

Bez tam ir ļoti svarīgi, lai tās jomas, kurās gadiem ir
sēdējušas vienas un tās pašas partijas pārstāvji, tiktu mainītas un tās nonāktu
opozīcijas pārziņā. Un šeit vispirms es gribu uzsvērt, ka dažnedažādi šleseri un
slakteri nedrīkstētu būt šajā valdībā.

Kas tad ir tie darbi, ko „Pilsoniskā Savienība” uzskata par
svarīgiem? Vispirms jau tā ir valsts pārvaldes racionāla reforma. Mēs arī
apzināmies, ka ir jābūt konsekvencei Ivara Godmaņa valdības noslēgto vienošanos ar
Eiropas Komisiju un Starptautisko Valūtas fondu izpildē. Un, protams, mēs aicināsim
arī jauno Ministru prezidentu pielikt maksimālas pūles sarunās ar starptautiskajām
institūcijām, lai tās pārliecinātu mainīt esošās vienošanās. Tas palīdzētu
normalizēt ekonomisko situāciju. Un kas ir pats būtiskākais? Nesamazināt pensijas!

Šeit es gribētu uzsvērt, ka pēc sarunām ar Starptautisko Valūtas
fondu ir skaidrs, ka kopš 12.decembra gandrīz nekas no tā, ko valdība ir uzņēmusies
darīt, nav padarīts, un tas var kļūt par šķērsli tam, ka nākamais maksājums, kas
ir jāsaņem no starptautiskajām institūcijām, Latvijas budžetā laikā var arī
neienākt. Mums ir jāpadara savi mājasdarbi, nevis katram jāķeras pie populistiskiem
apgalvojumiem, ka mēs pieļausim to vai nepieļausim ko citu.

Viens no pārmetumiem, kāpēc, manuprāt, Ivara Godmaņa valdībai
bija tik grūts liktenis, ir tas, ka faktiski nepastāvēja sakarīga un izsmeļoša
komunikācija ne ar Saeimas deputātiem, ne ar vēlētājiem. Un tas ir tas, ko es
gribētu novēlēt topošajai valdībai, – apzināties, ka uzticību izdosies atjaunot
tikai tad, ja tautai tiks teikta patiesība par to, kādā stāvoklī Latvija atrodas.

Paldies.

Vadītāja. Paldies partijas „Pilsoniskā savienība” frakcijas
deputātei Sandrai Kalnietei.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts
Staņislavs Šķesters. Lūdzu.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji. Šodien tiešām ļoti
nozīmīgā sēdē arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcija atbalstīja Juridiskās
komisijas iesniegtos grozījumus Latvijas Republikas Satversmē. Un, kā jūs jau
dzirdējāt, šie grozījumi tātad ļauj tautai veikt šo darbību – kā saka,
atbrīvot Saeimu, ja šī Saeima ir uzticību zaudējusi un ja šī Saeima nav
attaisnojusi savu vēlētāju intereses. Tāpēc es domāju, ka kopumā tas ir solis uz
priekšu. Arī attiecībā uz tiem uzstādījumiem, ko Valsts prezidents ir uzlicis mums
saistībā ar mūsu Satversmes sakārtošanu.

Otra lieta. Šeit mums ir jābūt arī skaidrībai un jābūt ir
skaidrai sistēmai, te jābūt ir saglabātam šim balansam starp šiem varas ešeloniem:
prezidentu, parlamentu – tātad Saeimu – un izpildvaru. Ja šīs lietas tiek
sakārtotas, tad ir skaidrs, ka arī šie grozījumi Satversmē būs pozitīvi un cilvēki
tos uztvers ar gandarījumu.

Pašreizējā vēlēšanu sistēma faktiski neļauj atlaist deputātus
individuāli, jo vēlēšanās reāli piedalās tikai partijas ar saviem sarakstiem.

Un arī šī vēlēšanu sistēma, ka, teiksim, mums pastāv tāda
sistēma, kas neļauj šodien, faktiski atsaukt deputātus, ja viņi slikti strādā…

Tāpēc jādomā varbūt pie šīs sistēmas maiņu, jādomā varbūt
par jaukto vai mažoritāro vēlēšanu sistēmu, par ko šodien arī Saeimā tika
diskutēts, teiksim, par šiem priekšlikumiem, ko iesniedzis „Jaunais laiks”
likumprojektā „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, ka mēs varbūt sākumfāzē
varētu paplašināt šo apgabalu skaitu un tādā veidā varbūt šie ievēlētie
deputāti no šiem apgabaliem būtu tuvāk saviem vēlētājiem un arī varbūt viņu
problēmu risināšanai.

Ļoti nozīmīgi šodien ir arī tas, ka Valsts prezidents ir
izvirzījis jauno Ministru prezidenta amata kandidātu, tātad Dombrovska kungu.

Zaļo un Zemnieku savienība ir gatava strādāt un piedalīties šīs
valdības veidošanā, bet mēs izvirzām arī savus uzstādījumus. Es domāju, ka mums
šodien ir skaidri jāredz, ka šī valdība nevar būt īslaicīga. Šai valdībai ir
jābūt stabilai, jo laiks prasa ātru rīcību. Un arī cilvēkiem ir jābūt gataviem
strādāt un realizēt tos svarīgos uzdevumus, kuri ir jārealizē šajā grūtajā
finansiālajā un ekonomiskajā situācijā.

Mēs, veidojot šo valdību un strādājot pie šiem jautājumiem,
uzturam spēkā arī šo savu pēctecību šajā nozaru sistēmā. Mēs uzskatām, ka mēs
nedrīkstam mainīt šos kritērijus – politiskos uzstādījumus, atbalsta mehānismus
uzņēmējiem un zemniekiem laukos. Un tādējādi mēs nedrīkstam viņiem pateikt, ka
visas šīs programmas ir nevajadzīgas un ka tās ir krasi jāmaina.

Un galvenais uzdevums nākamajai valdībai būs tomēr atrast šos 27
miljonus priekš zemniekiem, lai reāli šī nozare, šodien galvenokārt
piensaimniecība, un arī visas pārējās nozares varētu funkcionēt un lai mums
nenotiktu šie milzīgie zemnieku saimniecību bankroti un izputēšanas.

Tātad saku visiem paldies! Lai mums kopīgi izdodas!

Vadītāja. Paldies Staņislavam Šķesteram no Zaļo un Zemnieku
savienības frakcijas.

„Frakciju viedokļus” turpina frakcijas „Jaunais laiks”
deputāts Ainars Latkovskis. Lūdzu!

A.Latkovskis (frakcija „Jaunais laiks”).

Labdien! Liekas šodienas svarīgākā ziņa ir ziņa, ka Valsts
prezidents Valdis Zatlers ir nominējis „Jaunā laika” pārstāvi Valdi Dombrovski par
premjeru.

Tagad sākas pats grūtākais – ir jāveido koalīcija. Diemžēl
„Jaunajam laikam” vienam pašam nav iespējams vadīt šo valdību. Saeimā ir jābūt
vairāk nekā 51 deputāta atbalstam jaunajai valdībai. Mūsu gadījumā, mēs domājam,
arī daudz plašākam nekā pašreizējā koalīcijā.

Diezgan svarīgi būs tas – cik daudz, jo, ja jūs kādreiz paņemat
kaut ko vai to pašu zaptes burciņu un gribat uztaisīt dzērienu, tad jāzina, cik daudz
atšķaidāt ar ūdeni. Šajā gadījumā cik daudz pastāvošā koalīcija tiks
„atšķaidīta” ar opozīcijas balsīm. Tātad diezgan svarīgi būs tas, kā mēs
pārvarēsim to, ka savā laikā aizbēdzēji no „Jaunā laika”, kas izveidoja
„Pilsonisko Savienību”… no mūsu puses viņi tiks aicināti, bet vai viņi
piekritīs iesaistīties jaunajā valdībā. Tāpat arī pārējās labējās partijas. Es
negribu steigties uz priekšu un pateikt, kas būs šajā valdībā vai kas nebūs.

Man liekas, ir daži svarīgi fakti, kuri klausītājiem ir jāzina, un
tie ir šādi:

Gribu pateikt vienu – to, ka „Jaunā laika” vadībā valdība
nekad nepieņems lēmumu par pensiju samazināšanu. Protams, situācija ir diezgan
sarežģīta, jo palielinās bezdarbnieku skaits, un līdz ar to no sociālā budžeta
diezgan lieli līdzekļi būs jānovirza bezdarbnieku atbalstam, kas arī ir saprotams.
Bet situācijā, kad Starptautiskais Valūtas fonds kaut vai neoficiāli ir aicinājis
apsvērt šādu iespēju, šī iespēja netiks pat izskatīta. Tā ka, dārgie
radioklausītāji, ja „Jaunais laiks” būs pie šīs valdības stūres, nenotiks
pensiju samazināšana. Par to varat būt diezgan droši.

Nu tad ko mēs šodien paveicām Saeimā? Ir viens diezgan būtisks
jautājums. Runa ir par tautas tiesībām atlaist Saeimu. Vismaz pirmajā lasījumā
šādas tiesības tiks paredzētas. Ir paredzētas. Par to ir nobalsojusi Saeima.
Skatīsimies, kā ies tālāk. Šis ir īstenībā viens svarīgs fakts, lai vēlāk, kad
Satversmē tiks pieņemti šie grozījumi, iedzīvotāji, vēlētāji varētu kontrolēt
politiķus šajā valstī.

Otra lieta. Šodien tika pieņemtas izmaiņas Saeimas vēlēšanu
likumā, kuras paredz atcelt tā saucamo lokomotīvju principu. Agrāk jūs balsojāt tā:
ja jūs bijāt, teiksim, iedzīvotājs Valmierā, tad jūs balsojāt par partijas
sarakstu, bet šādi saraksti bija piecos vēlēšanu apgabalos. Ja jūs tur redzējāt
konkrētus politiķus, tad viņi tikpat labi startēja arī Latgales, Rīgas vai Kurzemes
vēlēšanu apgabalā. Pašlaik likums, ko mēs esam pieņēmuši un kas, cerams, turpmāk
netiks mainīts, paredz, ka politiķis var startēt tikai vienā konkrētā apgabalā.
Liekas, ka tas vairāk piesaistīs viņu šim konkrētajam apgabalam. Atbildība būs
lielāka, ja tu esi ievēlēts tieši no Vidzemes un esi tieši tur startējis, tieši tur
balotējies, tieši uz turieni braukājis un sarunājies ar vēlētājiem. Tev lielāka
atbildība vēlētāju priekšā ir tieši tad, nevis tad, ja tu domā, ka tu esi
ievēlēts principā no visas plašās Latvijas.

Tā ka es ceru uz pozitīvām pārmaiņām. Es ceru uz to, ka mums
izdosies ātrā laikā izveidot šo valdību. Un, lai gan nav noliedzams, ka būs grūti
laiki, es redzu arī gaismu tuneļa galā. Latvija ir jebkuros laikos izkūlusies cauri
grūtībām. Šie laiki nav īpaši sarežģītāki par tiem, kādiem Latvija ir gājusi
cauri savā vēsturē.

Tā ka, ticot uz labo, – paldies.

Vadītāja. Paldies partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputātam
Ainaram Latkovskim.

Nākamais runās Tautas partijas frakcijas deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien Saeima komisijām nodeva
virkni likumprojektu. Atbalstījām Juridiskās komisijas izstrādāta likumprojekta
„Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu tikai Juridiskajai komisijai, jo
tajā darbojas visu frakciju pārstāvji, kā arī atbalstījām šos grozījumus pirmajā
lasījumā. Tie nosaka vēlētāju tiesības priekšlaicīgi atsaukt Saeimu, ja
rosinātajā tautas nobalsošanā to atbalsta divas trešdaļas no tiem vēlētājiem, kas
piedalījušies pēdējās Saeimas vēlēšanās.

Tautas partijas frakcija atbalstīja piecu zemesgrāmatu nodokļu
tiesnešu un viena administratīvās rajona tiesas tiesneša ievēlēšanu.

Samērā daudz priekšlikumu un debašu šodien bija par likumprojektu
„Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. Uz trešo lasījumu tika iesniegti un
izskatīti 55 priekšlikumi. Tautas partijas frakcija neatbalstīja deputāta Buzajeva
priekšlikumus, partijas „Jaunais laiks” frakcijas priekšlikumus par vēlēšanu
apgabalu skaita palielināšanu (tie varētu tikt izskatīti citā reizē, bet ne uz šā
likumprojekta trešo lasījumu, pēdējā brīdī), kā arī virkni deputāta Leiškalna
priekšlikumu, bet atbalstīja atbildīgās komisijas priekšlikumus un, protams,
atbalstīja likumprojektu kopumā trešajā, galīgajā, lasījumā.

Protams, pats svarīgākais šodienas notikums bija tas, ka Valsts
prezidents nominēja premjera kandidātu. Tautas partija ir pieņēmusi lēmumu iet uz
sarunām, izvirzot savus pārstāvjus, un sarunās cer sagaidīt no premjera kandidāta
valdības rīcības plānu, lai gatavotu budžeta grozījumus un turpinātu sarunas ar
Starptautisko Valūtas fondu. Pēc sarunu rezultātiem arī lemsim par turpmāko rīcību.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Tautas partijas frakcijas deputātam Mārim
Ārbergam.

„Frakciju viedokļus” turpina partijas „Par cilvēka tiesībām
vienotā Latvijā” frakcijas deputāts Vladimirs Buzajevs. Lūdzu!

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Premjeri mainās, bet
problēmas diemžēl paliek. Šodien tikai 35 tautas kalpi ir atbalstījuši PCTVL
priekšlikumus likumam par bērnu tiesībām un likumam „Par dzīvojamo telpu īri”.
Priekšlikumu būtība ir vienkārša. Ģimene ar nepilngadīgu bērnu nevar tikt izlikta
no dzīvojamās telpas, neierādot tai citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu.
Patlaban, krīzes laikā, mēs grasāmies rūpēties par bankām un par vietējiem
ražotājiem. Tas viss varbūt ir pareizi. Bet, ja nerūpēsimies par ģimenēm ar
bērniem, tad drīzumā nevienam nebūs vajadzīgas nedz bankas, nedz saražotās preces.
Mūsu valstī mirstības līmenis pārsniedz dzimstību, sākot jau kopš Godmaņa
pirmajiem laikiem, un šis Latvijas tautas izmiršanas process sekmīgi turpinās arī
Godmaņa pēdējā laikā vai nu jau Dombrovska laikā. Valstī jau tā ir apmēram
100 000 bezdarbnieku, un drīz tām ģimenēm ar bērniem, kuras izliek no
dzīvokļiem, kas tiek īrēti denacionalizētajos namos, pievienosies tās ģimenes,
kuras tiks izliktas no pašu dzīvokļiem, kas tika ieķīlāti, lai saņemtu hipotekāros
kredītus.

Derētu uzsvērt, ka tādu ģimeni ar bērniem, kura ir no
denacionalizēto namu īrnieku kategorijas, vēl kaut kādā mērā aizsargā likums
„Par dzīvojamo telpu īri”, turpretim dzīvokļu īpašnieku ģimenes neviens
neaizsargā. Vienīgi ārkārtīgi vārgu aizsardzību satur Civilprocesa likums, kur pēc
PCTVL priekšlikuma ir ieviesta norma, ka tas apstāklis, ka ģimenē ir nepilngadīgi
bērni, ir pamatojums tiesas sprieduma izpildes atlikšanai.

Par denacionalizēto namu īrnieku stāvokli. Rīgas domes šāgada
budžetā denacionalizēto namu iedzīvotāju pārvietošanai tika piešķirti tikai kādi
1,7 miljoni latu – gandrīz piecas reizes mazāk nekā 2008.gadā. Turklāt
jāpiezīmē, ka pat šī 2008.gada budžeta nauda bija izbeigusies jau vasaras vidū,
neapmierinot pat pusi no trūkumcietējiem. Rīgas domes valdošais vairākums bija
noraidījis PCTVL priekšlikumu atstāt šos asignējumus kaut vai pērnā gada līmenī.
Šādas pieejas apstākļos jau tuvākajā laikā ir neizbēgama rīdzinieku masveida
izlikšana uz ielas. Saeimas pienākums būtu piespiest pašvaldību neizlikt uz ielas
kaut vai ģimenes ar bērniem.

Tieši pēc tam, kad es izklāstīju no Saeimas tribīnes statistiku
par ģimeņu ar bērniem izlikšanu, man pirmoreiz teica, ka PCTVL nekad nebūs valdībā,
un, godīgi sakot, tāda valdība mums arī nav vajadzīga. Un mēs turpināsim kritizēt
jebkuru valdību, kas negribēs uzņemties atbildību par bērniem, par Latvijas nākotni.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Vladimiram Buzajevam no partijas „Par cilvēka
tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas.

Nākamajam vārds apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas
deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Pirmām kārtām es vēlos
paust frakcijas „Saskaņas Centrs” viedokli par grozījumiem Saeimas vēlēšanu
likumā. Ir zināms, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesas pasludinātajā tiesas spriedumā
Jāņa Ādamsona lietā pret Latviju ir teikts, ka Saeimas vēlēšanu likuma 5.panta
5.punkts, tas ir, ierobežojumi kandidēt, nav pietiekami skaidri un precīzi definēts,
it īpaši ņemot vērā kādreizējās padomju robežsardzes specifisko darbības
spektru. Līdz ar to Saeima šodien mēģināja precizēt 5.pantu, un tika piedāvāts
izteikt likuma 5.panta 5.punktu šādā redakcijā: Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt
par kandidātiem personas, kuras ir ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu
vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki, vai personas, kuras ir bijušas PSRS,
Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta
štata darbinieki, izņemot personas – un tā ir novitāte! -, kuras bijušas tikai
PSRS vai attiecīgo Latvijas PSR valsts drošības komitejas plānošanas un finanšu,
administratīvi saimnieciskās struktūrvienības darbinieki. Vienkāršiem vārdiem
runājot, „Saskaņas Centrs” uzskata, ka šis priekšlikums problēmu Jāņa Ādamsona
lietā nerisina. Mūsuprāt, Saeima atkal vēlas aizliegt kandidēt konkrētām personām,
to skaitā arī Jānim Ādamsonam, un saglabāt likumā politiska rakstura ierobežojumus
robežsargiem.

Uzskatām, ka likumā vajadzētu precīzāk definēt to personu loku,
kurām aizliegts pieteikties Saeimas vēlēšanās par kandidātiem.

„Saskaņas Centrs” nevar piekrist piedāvātajai redakcijai, jo tai
nebūs praktiskas nozīmes. Iluzoras un ļoti fragmentāras normas piemērošana arī būs
problemātiska.

Nevar izslēgt arī to, ka Jānim Ādamsonam būs visas iespējas
vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par to, ka Saeima, mūsuprāt,
nepilda tiesas spriedumu. Mēs esam par to, lai vēlētājiem, nevis Saeimas deputātiem
būtu plašas tiesības patstāvīgi izvēlēties, par ko balsot, tai skaitā arī par
Jāni Ādamsonu.

Otrām kārtām vēlos pateikt, ka nesasniedzamais kļūst sasniedzams
ar pacietību un šodien Saeimā pirmajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Latvijas
Republikas Satversmē. Pašlaik Latvijas Republikas pamatlikumā ir reglamentēts
jautājums par Valsts prezidenta tiesību ierosināt Saeimas atlaišanu, bet nav
regulējuma attiecībā uz vēlētāju tiesībām priekšlaicīgi atsaukt Saeimu.

Likumprojekts, bez šaubām, ir nepieciešams, lai ar grozījumiem
Latvijas Republikas Satversmē tiktu paredzētas tiesības vienai desmitajai daļai
vēlētāju rosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Ar grozījumiem
Satversmē tiks veicinātas Satversmei raksturīgās tiešās demokrātijas tradīcijas
Latvijā. Saeima būs uzskatāma par atsauktu, ja tautas nobalsošanā par Saeimas
atsaukšanu nobalsos vairākums no balsotājiem un vismaz divas trešdaļas no pēdējās
Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita.

„Saskaņas Centrs” atbalsta tautas tiesības atlaist Saeimu, tas ir
loģiski un godīgi, jo vēlētājiem ir jādod iespēja labot savas kļūdas. Skaistiem
vārdiem nav nozīmes, visu izšķir rīcība.

Paldies par sadarbību un uzticību.

Vadītāja. Paldies Agešina kungam no apvienības „Saskaņas
Centrs” frakcijas.

Un Frakciju viedokļus šodien noslēdz apvienības „Tēvzemei un
Brīvībai”/ LNNK frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats. Lūdzu!

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).

Labdien, godātie radioklausītāji! Valsts prezidents ir uzticējis
veidot valdību Valdim Dombrovskim, proti, opozīcijas pārstāvim. Līdz ar to viņš ir
izšķīries piedāvāt politiskajai sistēmai būtiskas izmaiņas, nekā tas būtu tad,
ja iespēja veidot valdību būtu bijusi Tautas partijas pārstāvim. Tas varētu
nozīmēt lielākas korekcijas līdzšinējā politiskajā kursā, varbūt arī vairāk
tādu lēmumu, kādi līdz šim ir bijuši neiespējami.

„Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir gatava piedalīties jaunas
valdības veidošanā. Uzskatām, ka valdībai jābūt pēc iespējas plašākai,
apvienojot visus Saeimas latviskos spēkus, gan tos, kas bijuši opozīcijā, gan tos, kas
pozīcijā. Cenšoties izveidot pēc iespējas profesionālāku un saliedētāku valdību,
arī ātrums šobrīd diemžēl ir būtisks. Citkārt būtu iespējams valdību veidot
vairākas nedēļas, taču šodien droši vien jāsaka, ka būtu labi, ja jaunās
nedēļas beigās valdība jau būtu apstiprināta un varētu stāties pie visai
neatliekamu un grūtu uzdevumu veikšanas.

Jau pirms valdības izveidošanas jātiek skaidrībā par to, būs vai
nebūs un kādi būs grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā, kas nosaka ministriju
skaitu un to nosaukumus. Tas nebūtu jādara pēc tam, kad valdība jau ir izveidota.

Un otrām kārtām jātiek skaidrībā par to, kādi galvenie
grozījumi tiks piedāvāti budžetā, kā tiks koriģētas šāgada prognozes attiecībā
uz iekšzemes kopprodukta samazināšanās, bezdarba pieauguma un inflācijas skaitļiem.
Jo neapšaubāmi skaidrs, ir tas, ka nevar iesaistīt valdības darbībā tādas partijas
un tādus deputātus, kuri pēc tam Saeimā nebūs gatavi atbalstīt tādus budžeta
grozījumus, kādi acīmredzot būs sagatavoti jau līdz marta beigām, un aprīlī par
tiem notiks balsojums.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
frakcijas priekšsēdētājam Mārim Grīnblatam.

Līdz ar to frakciju viedokļi šodien ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu līdz nākamajai ceturtdienai!